1. Kultūras ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.929; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528)

2. Ministrija ir tieši pakļauta kultūras ministram (turpmāk — ministrs).

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt kultūras politiku;

4.2. organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu;

4.3. organizēt valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību;

4.4. vadīt valsts un starptautiskos projektus un programmas valsts kultūras objektu būvniecībai;

4.5. sekmēt muzeju darbības pilnveidošanu un koordinēt to attīstību (neatkarīgi no muzeja statusa);

4.6. pārraudzīt Nacionālo muzeju krājumu, sekmēt tā saglabāšanu un koordinēt komplektēšanas stratēģiju;

4.7. (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1123);

4.7.¹ izstrādāt valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā;

4.7.² izstrādāt masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku;

4.8. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.198; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. sekmē kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu;

5.1.¹ īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta piešķirtā granta individuālo projektu “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam”;

5.1.² nodrošina valsts kultūras objektu būvniecību (arī būvju projektēšanu un būv­uzraudzību) un pieņemšanu ekspluatācijā;

5.1.³ veic iepirkuma procedūras valsts kultūras objektu būvniecībai (arī būvju projektēšanai un būvuzraudzībai);

5.1.⁴ veicina kultūras mantojuma komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti, pieejamību un popularizēšanu reģionos;

5.1.⁵ veicina laikmetīgās mākslas attīstību un tās pieejamību reģionos;

5.1.⁶ īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu;

5.1.⁷ koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā;

5.1.⁸ īsteno Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda pārraudzību;

5.1.⁹ koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību;

5.1.¹⁰ apkopo un analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju;

5.1.¹¹ nodrošina valsts atzinību par izciliem starptautiska līmeņa Latvijas kultūras sasniegumiem;

5.1.¹² organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim;

5.1.¹³ organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim;

5.2. veido ministrijas, tās padotības iestāžu un kultūras nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu;

5.3. sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām;

5.3.¹ organizē un kontrolē Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai paredzētās valsts budžeta dotācijas izmantošanu noteiktajiem mērķiem;

5.4. (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123);

5.4.¹ nodrošina muzeju darbības un muzeju personāla profesionalizācijas priekšnoteikumus;

5.4.² apkopo un analizē informāciju, lai sekmētu muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma apriti sabiedrībā;

5.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 19.08.2003. noteikumiem Nr. 459; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr. 1197; MK 29.03.2011. noteikumiem Nr. 229; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr. 528; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589; MK 29.01.2019. noteikumiem Nr. 52; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. uzrauga un koordinē Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā;

6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.9. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.10. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.12. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322)

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.4.¹ deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus pašvaldībām;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197)

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

(Nodaļas nosaukums MK 10.05.2005. noteikumu Nr.322 redakcijā)

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Nacionālais kino centrs;

24.2. Kultūras informācijas sistēmu centrs;

24.3. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde;

24.4. Latvijas Nacionālais arhīvs;

24.5. Latvijas Nacionālais kultūras centrs;

24.6. Latvijas Nacionālā bibliotēka;

24.7. Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

24.8. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs;

24.9. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs;

24.10. Rakstniecības un mūzikas muzejs;

24.11. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs;

24.12. Memoriālo muzeju apvienība;

24.13. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs;

24.14. Rundāles pils muzejs;

24.15. īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts;

24.16. Latvijas Mākslas akadēmija;

24.17. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

24.18. Latvijas Kultūras akadēmija;

24.19. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.20. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.21. Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola;

24.22. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;

24.23. Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola;

24.24. Jelgavas Mūzikas vidusskola;

24.25. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.26. Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola";

24.27. Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola";

24.28. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.29. Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola";

24.30. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.31. (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797);

24.32. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697);

24.33. Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola";

24.34. Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola".

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 929 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.09.2014. noteikumiem Nr. 528; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697; MK 29.01.2019. noteikumiem Nr. 52; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797)

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

25.1. (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797);

25.2. (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322);

25.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris";

25.4. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"";

25.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti”;

25.6. (svītrots ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.129);

25.7. (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322);

25.8. (svītrots ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.13);

25.9. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KREMERATA BALTICA";

25.10. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks";

25.11. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris";

25.12. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris";

25.13. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris";

25.14. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris";

25.15. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils teātris";

25.16. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris";

25.17. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris";

25.18. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets";

25.19. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas simfoniskais orķestris";

25.20. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja".

(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322; MK 18.10.2005. noteikumiem Nr. 778; MK 15.01.2008. noteikumiem Nr. 13; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589)

26. (Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322)