1. Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – Fonds) ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (publisks nodibinājums), kas izveidots, pamatojoties uz Sabiedrības integrācijas fonda likumu (turpmāk – Fonda likums).

2. Fonds atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. Fonda funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem Fonds pilda attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

3. Fonda mērķi, uzdevumus un tiesības nosaka Sabiedrības integrācijas fonda likums.

4. Fonda lēmējorgāns ir Fonda padome (turpmāk – padome), un izpildinstitūcija ir Fonda sekretariāts.

5. Padomes sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka Fonda likums un Ministru kabineta noteikumi par kritērijiem, pēc kādiem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam Fonda padomē, un kārtību, kādā šīs organizācijas tiek izraudzītas.

6. Padomei ir šādi pienākumi un tiesības:

6.1. apstiprināt Fonda vidēja termiņa darbības stratēģiju,

6.2. saskaņot valsts budžeta pieprasījumu kārtējam gadam,

6.3. apstiprināt budžeta izlietojumu kārtējam gadam,

6.4. kontrolēt Fonda līdzekļu izlietojumu,

6.5. apstiprināt projektu konkursa nolikumu, komisijas sastāvu un komisijas nolikumu, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi,

6.6. apstiprināt projektu konkursa rezultātus,

6.7. izskatīt Fonda īstenoto programmu un projektu izvērtēšanas ziņojumus,

6.8. apstiprināt Fonda sekretariāta direktora amata konkursa nolikumu,

6.9. apstiprināt amatā Fonda sekretariāta direktoru un noteikt Fonda sekretariāta direktora atalgojumu,

6.10. (svītrots ar 05.02.2014. grozījumiem).

7. Padome savu uzdevumu veikšanai var piesaistīt ekspertus un/ vai auditorus.

8. Padome var izlemt arī jebkuru citu ar Fonda darbību saistītu jautājumu, ja to prasa Fonda intereses vai tā izlemšana pārsniedz Fonda izpildinstitūcijas kompetenci, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos ir noteikta citāda šādu jautājumu izlemšanas kārtība.

9. Padome pieņem lēmumus padomes sēdēs. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos, bet ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa padomes locekļu vai arī Fonda sekretariāts, sēdi sasauc divu nedēļu laikā. Par sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību paziņo rakstiski (elektroniski, nosūtot e-pastu) visiem padomes locekļiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes.

10. Pēc Padomes priekšsēdētāja izvēles Padomes sēde var notikt Padomes locekļiem tiekoties klātienē, vai organizējot elektronisku rakstisko procedūru. Ja ne mazāk kā viena trešdaļa Padomes locekļu pieprasa elektroniskās rakstiskās procedūras vietā sasaukt Padomes sēdi Padomes locekļiem tiekoties klātienē, Padomes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt šādu Padomes sēdi.

10.¹ Padomes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par Padomes sēdes nodrošināšanu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus un atļaujot ne vairāk kā diviem padomes locekļiem sēdē piedalīties attālināti, ja padomes loceklis sēdes laikā atrodas ar tiešajiem darba pienākumiem vai veselības stāvokli saistītā attaisnotā prombūtnē vai Padomes sēde tikusi iepriekš pārcelta kvoruma trūkuma dēļ.

(26.04.2018. grozījumu redakcijā)

11. Elektroniskās rakstiskās procedūras lēmumu pieņemšanas termiņš Padomes locekļiem ir piecas darba dienas. Ja par sagatavoto lēmumu ir saņemti Padomes locekļu iebildumi, tad atkārtotas elektroniskās saskaņošanas termiņš Padomes locekļiem ir trīs darba dienas. Ja elektroniskajā rakstiskajā procedūrā iebildumi nav saņemti, lēmums uzskatāms par pieņemtu.

12. Padome sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse Padomes locekļu. Padome lēmumu pieņem, atklāti balsojot, ar klātesošo Padomes locekļu absolūto balsu vairākumu un ja par lēmumu nobalsojuši vismaz septiņi Padomes locekļi, izņemot šajā Nolikumā īpaši noteiktos gadījumus, kad Padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu vairākums. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja balss. Pienākums lēmumus pieņemt, atklāti balsojot, neattiecas uz elektronisko rakstisko procedūru.

Padomes loceklis uzskatāms par klātesošu sēdē un ir tiesīgs piedalīties atklātā balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, kas nodrošina attēla un/vai skaņas pārraidi sēdes norises reāllaikā vai padomes locekļa identitāte apliecināta ar drošu elektronisko parakstu.

(26.04.2018. grozījumu redakcijā)

12.¹ Padomes loceklim, kurš ir tieši vai netieši ieinteresēts kāda Padomes lēmuma pieņemšanā, šāda Padomes lēmuma pieņemšanā nav balsstiesību, kā arī nav tiesību debatēt par šādu Padomes lēmumu.

(05.02.2014. grozījumu redakcijā)

12.² Uzskatāms, ka Padomes loceklis ir tieši ieinteresēts Padomes lēmuma pieņemšanā, ja:

1) Padomes lēmums attiecas uz tādu projektu, kura iesniedzēja vai projekta partnera dalībnieks, biedrs, izpildinstitūcijas loceklis, vadītājs vai darbinieks ir Padomes loceklis;

2) Padomes lēmums attiecas uz tādu projektu, kurš iesniegts tajā pašā projekta iesniegumu konkursā, kurā iesniegts projekts, kas atbilst šī punkta 1.apakšpunktam, t.i. konkurē ar projektu, kas atbilst šī punkta 1.apakšpunktam.

(05.02.2014. grozījumu redakcijā)

12.³ Padomes loceklim ir pienākums Padomes sēdes sākumā informēt pārējos Padomes locekļus, ja pastāv kāds no 12.² punktā norādītajiem apstākļiem vai arī, ja pastāv kādi citi apstākļi, kas var liecināt par šī Padomes locekļa tiešu vai netiešu ieinteresētību kāda Padomes lēmuma pieņemšanā. Gadījumā, ja pastāv 12.² punktā neminēti apstākļi, to, vai konkrētais Padomes loceklis ir uzskatāms par tieši vai netieši ieinteresētu konkrēta Padomes lēmuma pieņemšanā, izlemj pārējie Padomes locekļi balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Padomes loceklis, par kura ieinteresētību tiek lemts, šajā balsojumā nepiedalās.

(05.02.2014. grozījumu redakcijā)

12.⁴ Padomes loceklis nedrīkst padomes locekļa pienākumu pildīšanai saņemto ierobežotas pieejamības informāciju nodot trešajām personām, kas nav padomes locekļi, vai izmantot citiem nolūkiem, kā vien padomes locekļa pienākumu pildīšanai.

(05.02.2014. grozījumu redakcijā)

13. Padomes sēdes protokolēšanu nodrošina Fonda sekretariāts. Sēdes protokolu divu nedēļu laikā elektroniski nosūta visiem Padomes locekļiem saskaņošanai. Precizējumus vai iebildumus par sēdes protokolu Padomes locekļiem elektroniski nosūta atkārtotai saskaņošanai nedēļas laikā. Protokola precizējumu saskaņošanas termiņš Padomes locekļiem ir piecas darba dienas. Ja piecu darba dienu laikā neviens Padomes loceklis neizsaka iebildumus par atsūtītajiem protokola precizējumiem, protokols ar tā precizējumiem uzskatāms par saskaņotu.

13.¹ Ja pieņemts lēmums par Padomes sēdes nodrošināšanu izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus Fonda sekretariāts noskaidro padomes locekļa, kurš sēdes laikā atradīsies prombūtnē, iespējas piedalīties sēdē attālināti, izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus un nodrošina attēla un/vai skaņas pārraidi sēdes norises reāllaikā.

SIF sekretariāts nodrošina, ka padomes locekļa, kuš sēdē piedalās attālināti, balsojums tiek fiksēts protokolā. Gadījumā, ja šis balsojums ietekmē attiecīgā lēmuma pieņemšanu, atlikšanu vai izņemšanu no sēdes dienas kārtības, padomes locekļa, kurš sēdē piedalās attālināti, izteiktais viedoklis tiek fiksēts.

(26.04.2018. grozījumu redakcijā)

14. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs.

15. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, aizklāti balsojot, no Padomes locekļu vidus ievēl un atceļ Padomes locekļi Padomes sēdē.

15.1. Padomes priekšsēdētāju ievēl, ievērojot šādu kārtību:

15.1.1. Padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai tiek sasaukta Padomes sēde;

15.1.2. Jebkurš Padomes loceklis šajā Padomes sēdē ir tiesīgs izvirzīt savu vai cita Padomes locekļa kandidatūru Padomes priekšsēdētāja amatam;

15.1.3. Balsošana par visiem kandidātiem notiek vienlaicīgi, katram Padomes loceklim nododot balsi tikai par vienu izvēlēto kandidātu;

15.1.4. Padomes loceklis, par kura kandidatūru notiek balsojums, var piedalīties šajā balsojumā;

15.1.5. Ievēlēts ir tas kandidāts, par kuru Padomes locekļi ir nodevuši visvairāk balsis, ja par šo kandidātu balsis ir nodevusi vairāk kā puse no visiem Padomes locekļiem;

15.1.6. Ja par nevienu kandidātu balsis nav nodevusi vairāk kā puse no visiem Padomes locekļiem, par to kandidātu, kas saņēmis visvairāk Padomes locekļu balsis, vai par tiem kandidātiem, kas ir saņēmuši visvairāk Padomes locekļu balsis, ja vairāki kandidāti ir saņēmuši vienādu un vislielāko balsu skaitu, šī kandidāta vai kandidātu starpā tiek rīkots atkārtots balsojums, kurā ievēlēts tiek tas kandidāts, par kuru nodoto balsu skaits atbilst 15.1.5.apakšpunktā noteiktajam;

15.1.7. Ja Padomes priekšsēdētāju Padomes sēdē neizdodas ievēlēt arī 15.1.6.apakšpunktā norādītajā kārtībā, tad, vēlreiz ievērojot 15.1.punkta apakšpunktos norādīto kārtību, ne agrāk kā pēc divām nedēļām un ne vēlāk kā pēc viena mēneša no šīs Padomes sēdes uz attiecīgo amatu tiek rīkota atkārtota kandidātu izvirzīšana un balsošana.

15.1.8. Jaunievēlētā Padomes priekšsēdētāja pilnvaras sākas ar brīdi, kad, atbilstoši 15.3.punktam, ir ticis atcelts iepriekšējais Padomes priekšsēdētājs.

15.2. Padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēl, ievērojot 15.1.1., 15.1.4., 15.1.5. un 15.1.8.apakšpunktos noteikto kārtību, ar noteikumu, ka Padomes priekšsēdētāja vietnieka kandidatūru ierosina Padomes priekšsēdētājs, kurš gadījumā, ja ierosinātais kandidāts netiek ievēlēts par Padomes priekšsēdētāja vietnieku, ierosina nākošo Padomes priekšsēdētāja vietnieka kandidatūru.

15.3. Padomes priekšsēdētāju var atcelt, ievērojot šādu kārtību:

15.3.1. Padomes priekšsēdētāja atcelšanu Padomes sēdē var ierosināt Padomes locekļi, kurus skaits pārsniedz vienu trešdaļu no visu Padomes locekļu skaita;

15.3.2. Padomes priekšsēdētājs ir atcelts, ja par atcelšanu ir nobalsojušas vairāk kā divas trešdaļas no visiem Padomes locekļiem;

15.4. Padomes priekšsēdētāja vietnieku var atcelt, ievērojot 15.3.2.apakšpunktā noteikto kārtību, ar noteikumu, ka Padomes priekšsēdētāja vietnieka atcelšanu var ierosināt Padomes priekšsēdētājs.

(05.02.2014. grozījumu redakcijā)

16. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Padomes priekšsēdētāja vietnieks vai Padomes priekšsēdētāja pilnvarots Padomes loceklis, ja arī Padomes priekšsēdētāja vietnieks atrodas prombūtnē.

17. Padomes loceklim ir pienākums nekavējoties informēt Padomes priekšsēdētāju un Fonda sekretariātu, ja viņš zaudē tiesības turpināt pildīt Padomes locekļa pienākumus.

18. Fonda sekretariāts, atbilstoši normatīvajiem aktiem, pilda Fonda likumā noteiktos Fonda uzdevumus un nodrošina Fonda darbību, ievērojot Padomes lēmumus vai Padomes priekšsēdētāja norādījumus.

19. Fonda sekretariātu vada direktors.

20. Fonda sekretariāta direktoram ir šādi pienākumi un tiesības:

20.1. nodrošināt Fonda darbību,

20.2. pildīt padomes lēmumus un padomes priekšsēdētāja rīkojumus un norādījumus,

20.3. rīkoties ar Fonda līdzekļiem un mantu, atbilstoši šim nolikumam, ārējiem normatīvajiem aktiem un Padomes lēmumiem,

20.4. slēgt līgumus un noformēt darījumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Fonda darbības nodrošināšanai un Padomes lēmumu izpildei,

20.5. nodrošināt ārējos normatīvajos aktos un Padomes lēmumos noteikto pārskatu, atskaišu un informācijas sagatavošanu,

20.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Fondu valsts, ārvalstu institūcijās un tiesās,

20.7. slēgt finansēšanas līgumus ar Fonda finansējuma saņēmējiem,

20.8. pieņemt pārvaldes lēmumus un izdot administratīvos aktus saskaņā ar Padomes pilnvarojumu vai ja tas ir noteikts ārējos normatīvajos aktos,

20.9. apstiprināt Fonda sekretariāta struktūru, sekretariāta amata vienību skaitu un amatu sarakstu,

20.10. apstiprināt Fonda sekretariāta struktūrvienību reglamentus un darbinieku amatu aprakstus,

20.11. pieņemt darbā un atbrīvot no darba Fonda sekretariāta darbiniekus,

20.12. nodrošināt Fonda darbības publicitāti un atklātumu.

(Grozīts ar 05.02.2014. grozījumiem)

21. Fonda sekretariāta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda direktora vietnieks.

22. Fonda sekretariāta direktoram ir tiesības nepieciešamības gadījumā pilnvarot Fonda sekretariāta darbiniekus pārstāvēt Fondu valsts, ārvalstu institūcijās un tiesās.

23. Pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam pieņemšanas Fonda sekretariāts iesniedz padomei priekšlikumus par valsts budžeta dotāciju izlietojumu, atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm un Fonda mērķiem un uzdevumiem.

24. Padome pieņem lēmumu par programmas vai pasākuma finansēšanu un apstiprina projektu konkursa nolikumu vai pasākuma tāmi un programmas vai pasākuma īstenošanas termiņu.

25. Fonda finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaudei padome var uzaicināt zvērinātu revidentu.

26. Zvērināts revidents veic Fonda iekšējo revīziju, pamatojoties uz padomes lēmumu par iekšējās revīzijas veikšanu.

27. Veicot Fonda iekšējo revīziju, zvērināts revidents darbojas saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

28. Zvērināts revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu un iesniedz to padomei.

29. Fonda vadības sistēmas darbības pārbaudi padome var uzdot veikt Fonda Iekšējā audita nodaļai.