(Likuma nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

1.¹ pants. Likuma normu attiecināšana uz atvasinātām publiskām personām

(Izslēgts ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2. pants. Pienākums likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu

(1) Publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(2) Ja likumā nav noteikta institūcija, kurā publiska persona glabā finanšu līdzekļus, publiska persona finanšu līdzekļus ir tiesīga glabāt tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālē Latvijas Republikā. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts institūcijām, kuras saskaņā ar Latvijas likumiem atrodas ārvalstīs.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publiskas personas komercdarbības pamatus, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus. Kapitālsabiedrība šā likuma izpratnē nav privātpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 13.11.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

4. pants. Ierobežojumi piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas

(1) Ja kredītiestāde ir kapitālsabiedrība, tā kredītu izsniedz Kredītiestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Publiskai personai un kapitālsabiedrībai, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un citos likumos paredzētos gadījumus, ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) gadījumiem, kad kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš izvērtējot to atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajam un saņemot rakstveida atļauju no publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja;

2) (izslēgts ar 02.09.2010. likumu);

3) galvojumiem, kurus pašvaldība dod par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek privatizēta vai arī kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas publiskas personas kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic publiskas personas īpašuma atsavināšanu.

(5) Publiskas personas kapitāla daļas turētājs šā panta otrajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, kā arī gadījumā, ja šajā kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas publiskas personas kapitāla daļas, publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.

(7) Izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas šajā pantā noteiktajā kārtībā atļauts tikai tad, ja aizdevuma izsniedzējs vai galvojuma vai garantijas devējs ir samaksājis valstij un pašvaldībai visus nodokļus, darbiniekiem izmaksājis algas, kā arī ir izvērtēti attiecīgās kapitālsabiedrības iepriekšējā kalendārā gada darbības rezultāti, aizdevuma, galvojuma vai garantijas izsniegšanas lietderība un ietekme uz kapitālsabiedrības turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 15.11.2001., 13.06.2002., 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

5.¹ pants. Noteikumi par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā

(1) Papildus citiem gadījumiem, kad atbilstoši šā likuma 3.panta 1.punkta noteikumiem kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā var uzskatīt par lietderīgu, kapitālsabiedrības mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā arī atvasinātai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam. Par lietderīgu var uzskatīt arī kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā citai kapitālsabiedrībai vai citai privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai.

(2) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai.

(2¹) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai atbilstoši sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajam mērķim.

(3) Par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā kapitālsabiedrības valde pieņem lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

1) nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;

3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;

4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;

5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi par attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

(4) Pamatojoties uz lēmumu par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību, nosaka arī kapitālsabiedrības tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(5) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.

(01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

5.² pants. Autotransporta izmantošanas noteikumi

(1) Papildus šajā likumā un citos tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem par rīcību ar publiskas personas mantu ievērojami arī saskaņā ar šo pantu paredzētie publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumi.

(2) Publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai.

(3) Autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.

(4) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:

1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;

2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;

3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;

4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.

(5) Lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi, publiska persona vai publiskas personas institūcija izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību, nosakot arī to personu loku, kuras atbilstoši šā panta noteikumiem drīkst lietot attiecīgo autotransportu.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.pants. Aizliegums publiskas personas mantu nodot lietošanā, izmantojot privātpersonu starpniecību

Publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, kā arī kapitālsabiedrībai aizliegts, izmantojot privātpersonu starpniecību, nodot publiskas personas un kapitālsabiedrības mantu lietošanā citai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai vai kapitālsabiedrībai. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks publiskas personas mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.⁴ pants. Kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma iznomāšana un kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma nomāšana no citām personām

(1) Ja kapitālsabiedrība iznomā savu nekustamo īpašumu vai nomā savas darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu no citas personas, tai ir pienākums izstrādāt ar kapitāla daļu turētāju saskaņotu kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtību un nodrošināt tās publisku pieejamību kapitālsabiedrības juridiskajā adresē un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir.

(2) Lai informācija par iznomāšanai paredzēto un jau iznomāto nekustamo īpašumu būtu publiski pieejama, kapitālsabiedrība valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā bez maksas publicē vismaz šādu informāciju:

1) vismaz 10 darbdienas pirms līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis un paredzamais līguma darbības termiņš;

2) 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis, nomnieks, nomas maksas apmērs un līguma darbības termiņš.

(3) Lai informācija par nomāto un nomāt paredzēto nekustamo īpašumu būtu publiski pieejama, kapitālsabiedrība valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā bez maksas publicē vismaz šādu informāciju:

1) vismaz 20 darbdienas pirms līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma vēlamā atrašanās vieta, platība, plānotais nomas maksas apmērs, paredzamais līguma darbības termiņš, lietošanas mērķis;

2) 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis, iznomātājs, nomas maksas apmērs un līguma darbības termiņš.

(4) Šā panta otro daļu var nepiemērot, ja:

1) kapitālsabiedrība savu nekustamo īpašumu iznomā publiskai personai;

2) kapitālsabiedrība savu nekustamo īpašumu iznomā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

3) nomnieks ir kapitālsabiedrība, kas ar iznomātāju kapitālsabiedrību atrodas viena koncerna sastāvā;

4) zeme tiek iznomāta uz tās esošas un citai personai piederošas ēkas (būves) uzturēšanai;

5) nomas objekts tiek nodots nomniekam vienreizējā lietošanā ne ilgāk kā uz 10 dienām.

(5) Šā panta trešo daļu var nepiemērot, ja:

1) kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu nomā no publiskas personas;

2) iznomātājs ir kapitālsabiedrība, kas ar nomnieku — kapitālsabiedrību atrodas viena koncerna sastāvā;

3) zeme tiek nomāta uz tās esošas kapitālsabiedrībai piederošas ēkas (būves) uzturēšanai;

4) nomas objekts tiek nodots kapitālsabiedrībai vienreizējā lietošanā ne ilgāk kā uz 10 dienām.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto izņēmumu piemērošanu nosaka kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

7. pants. Aizliegums atsavināt publiskas personas mantu par pazeminātu cenu

(1) Publiskas personas mantu aizliegts atsavināt privātpersonai vai kapitālsabiedrībai par acīmredzami pazeminātu cenu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) publiskas personas mantu atsavina publiskā izsolē;

2) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

3) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

4) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu atsavināt par acīm redzami pazeminātu cenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

8. pants. Aizliegums iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu

Publiskai personai un kapitālsabiedrībai aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīmredzami paaugstinātu cenu.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9. pants. Ierobežojumi ieķīlāt mantu

(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.

(2) Kapitālsabiedrības kapitāla daļas, kas pieder publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai, atļauts ieķīlāt, ja pirms tam ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un finanšu ministra atļauja, izņemot gadījumus, kad likumā vai statūtos noteikts kapitāla daļu ieķīlāšanas aizliegums.

(3) Atvasinātai publiskai personai atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams tās pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(3¹) Ja valsts nodevusi atvasinātai publiskai personai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu attiecībā uz rīcību ar šo īpašumu, to atļauts ieķīlāt tikai ar Ministru kabineta piekrišanu. Ja atvasināta publiska persona nodevusi valstij vai citai atvasinātai publiskai personai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu attiecībā uz rīcību ar šo īpašumu, to atļauts ieķīlāt tikai ar tā atvasinātas publiskas personas orgāna piekrišanu, kurš izvirzījis nosacījumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās atvasinātas publiskas personas orgāna lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 13.11.2008., 17.09.2009., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9.¹ pants. Ierobežojumi attiecībā uz līgumu slēgšanu jautājumos, kuru risināšana ietilpst iestādes amatpersonu vai darbinieku pienākumos

(1) Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus var nepiemērot, ja:

1) institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u.tml.), jo ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu, un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk;

2) zinātniskā institūcija slēdz līgumu zinātniskās darbības veikšanai;

3) tas paredzēts likumā, Ministru kabineta noteikumos vai noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.

(3) Publiska persona vai publiskas personas institūcija piecu darbdienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā līguma noslēgšanas ievieto savā mājaslapā internetā attiecīgu paziņojumu (puses, līguma priekšmets, cena, izpildes termiņš), izņemot gadījumus, kad paziņojums publicējams citā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

10. pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu

(1) Publiska persona, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu.

(2) Kapitālsabiedrība šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;

2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;

3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;

4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu;

5) dāvinājums (ziedojums) neietekmēs attiecīgās kapitālsabiedrības uzņemto saistību izpildi atbilstošajā finanšu gadā, tai skaitā valsts aizdevumu atmaksu.

(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana publiskas personas īpašumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 06.03.2008., 02.09.2010., 01.11.2012. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

11. pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas.

(2) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)

(3) Dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju.

(4) Ministru kabinets var noteikt valsts kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar Ministru kabineta atļauju.

(5) Atvasinātas publiskas personas orgāns var noteikt atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kurās atvasinātas publiskas personas daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar attiecīgās atvasinātas publiskas personas orgāna atļauju.

(6) Lai saņemtu šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju, kapitālsabiedrības valde pamato dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma 10. un šajā pantā minētajiem nosacījumiem un tā lietderību, kā arī atbilstību kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijai un budžetam.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012., 13.03.2014. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

13.pants. Finanšu līdzekļu un mantas izmantošanas kontrole

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, vai šā likuma 10.panta trešajā daļā minētās personas ir likumīgi un lietderīgi izlietojušas finanšu līdzekļus un mantu, ko kapitālsabiedrība tām dāvinājusi (ziedojusi) vai nodevusi bezatlīdzības lietošanā.

(2) Pašvaldības domes revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, vai privātpersona vai kapitālsabiedrība ir likumīgi un lietderīgi izlietojusi finanšu līdzekļus un mantu, ko tai dāvinājusi (ziedojusi) vai nodevusi bezatlīdzības lietošanā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus.

(3) Publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kura dāvinājusi (ziedojusi) savus finanšu līdzekļus un mantu privātpersonai vai citai kapitālsabiedrībai, ir tiesības šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pārbaudīt, vai piešķirtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(4) Publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kura savu mantu nodevusi bezatlīdzības lietošanā privātpersonai vai citai kapitālsabiedrībai, ir tiesības šā likuma 5.panta sestajā daļā un 5.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā pārbaudīt, vai piešķirtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

14. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Publiskas personas vai kapitālsabiedrības noslēgtie dāvinājuma (ziedojuma) līgumi, kā arī informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par vispārpieejamu informāciju, kas divu mēneša laikā pēc dāvinājuma (ziedojuma) izdarīšanas publiskojama dāvinātāja (ziedotāja) mājaslapā internetā, un ir ikvienam pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

15. pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

(1) Personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus par rīcību ar publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem un mantu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.

(2) Ja šā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Ja revīzijas ziņojums attiecas uz vairākām revidējamām vienībām, revidējamā vienība veic izvērtējumu tikai par to, kas attiecas uz šo revidējamo vienību. Ja augstāka iestāde triju nedēļu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, nav informējusi Valsts kontroli un revidējamo vienību, ka pati izmantos tiesības veikt revidējamās vienības amatpersonu atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem informē Valsts kontroli un augstāko iestādi.

(3) Ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un neatlīdzina tos labprātīgi, zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi. Dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu.

(4) Ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības, tos atlīdzina ne vairāk kā attiecīgās amatpersonas vai darbinieka viena gada mēnešalgas apmērā, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas gadā aprēķināto vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas.

(5) Par rupju neuzmanību nav uzskatāmi šādi apstākļi:

1) rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija, ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts;

2) rīcība, izpildot amatpersonai vai darbiniekam saistošus norādījumus (iekšēju normatīvu aktu, augstākas iestādes vai amatpersonas rīkojumu);

3) amatpersonas vai darbinieka rīcība attiecīgo pienākumu ietvaros parasti ir saistīta ar augstu risku nodarīt zaudējumus.

(6) Amatpersona vai darbinieks atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt prettiesiskās rīcības laikā kā šīs rīcības sagaidāmās sekas, ja vien rīcība nav notikusi ļauna nolūka dēļ.

(7) Noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus atlīdzina (tai skaitā nosaka noilguma termiņu un zaudējumu apmēru) attiecīgi saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. un 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.02.1997.)

1. Institūcijām, kuru pārziņā ir valsts un pašvaldību uzņēmumi un statūtsabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājiem uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un institūcijai, kas veic privatizāciju, līdz 1996.gada 1.maijam jāizveido ķīlu, galvojumu un garantiju reģistrs, iekļaujot tajā ķīlas, galvojumus un garantijas, kuras noslēgtas vai izdotas līdz Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumu nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" spēkā stāšanās dienai.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.86 un nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10., 11.nr.).

3. Šā likuma 4.pantā minētās funkcijas attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par valsts īpašuma atsavināšanu veicošo institūciju un šīs funkcijas nodotas attiecīgajai institūcijai.

(15.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2001.)

4. Šā likuma 6.¹ pants stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.aprīlim izdod šā likuma 6.¹ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

6. Līgumiem, kas noslēgti pirms šā likuma 9.¹ panta spēkā stāšanās dienas un neatbilst minētā panta pirmās un otrās daļas prasībām, piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo līgumu. Publiska persona izvērtē iespējas izbeigt līgumu, kas neatbilst šā likuma 9.¹ panta pirmās daļas prasībām, un šādas rīcības lietderību.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.² pantā minētos noteikumus.

(02.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2010.)

8. Līdz attiecīgā valsts vai pašvaldības privatizējamā nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanai vai privatizācijas procesa pabeigšanai netiek piemērota šā likuma 6.¹ panta pirmā daļa, ja valsts vai pašvaldības privatizējamā īpašuma nomas līgums noslēgts pirms attiecīgās daļas spēkā stāšanās dienas un tā darbības termiņš beidzas attiecīgā nekustamā īpašuma privatizācijas procesa laikā.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.martam apstiprina jaunu šā likuma 12.panta otrajā daļā paredzēto dāvinājuma (ziedojuma) līguma tipveida paraugu. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai publiska persona vai kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) līgumā nosaka arī kārtību, kādā dāvinātājs (ziedotājs) pārbauda, vai saņemtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

10. Grozījumi par vārdu un skaitļu "zemes nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, bet cita nekustamā īpašuma nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem" aizstāšanu šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā, 6.¹ panta papildināšanu ar 1.¹ daļu un šā likuma papildināšanu ar 6.⁵ pantu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 6.¹ panta 1.¹ daļā un 6.⁵ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(28.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.10.2017.)

11. Ja publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgums ir noslēgts pirms 2018. gada 1. janvāra un nomas maksa pēdējo sešu gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas nav pārskatīta, tad šā likuma 6.¹ panta 1.¹ daļu, izvērtējot lietderības apsvērumus, var piemērot nomas maksas pārskatīšanai šādos gadījumos:

1) līgumā ir paredzētas iznomātāja tiesības vienpusēji pārskatīt nomas maksas apmēru, ja normatīvie akti paredz citu nomas maksas apmēru vai nomas maksas aprēķināšanas kārtību;

2) līguma puses par to vienojas.

(28.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.10.2017.)

12. Grozījumi šā likuma 6.² panta trešajā daļā par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

13. Šā likuma 15. panta trešajā daļā minētais noilgums nav piemērojams tiem zaudējumiem, kuri nodarīti pirms attiecīgās daļas spēkā stāšanās dienas.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)