I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir pilnveidot izglītojamā prasmi kompetenti lietot latviešu literāro valodu saziņā, mūžizglītībā un starpkultūru dialogā.

2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot valodas prasmes un spēju īstenot savu un uztvert citu autoru komunikatīvo nolūku dažādās saziņas situācijās;

2.2. padziļināt zināšanas par valodas sistēmu un pilnveidot prasmi lietot valodas līdzekļus;

2.3. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā un valodas kompetence:

3.1. valoda – personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis;

3.2. galvenās literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē;

3.3. valodas funkcionālie stili;

3.4. vārdu krājuma leksikostilistiskā un emocionāli ekspresīvā diferenciācija;

3.5. latviešu literārā valoda un latviešu valodas dialekti.

4. Sociokultūras kompetence:

4.1. latviešu valoda – kultūras vērtība un etniskās identitātes būtisks komponents;

4.2. latviešu valoda starpkultūru komunikācijā;

4.3. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Komunikatīvā un valodas kompetence:

5.1. izprot saziņas situāciju, prot tajā iesaistīties, pamatot savu viedokli, izmantojot dažādus argumentācijas paņēmienus;

5.2. lieto saziņas situācijai atbilstošus valodas līdzekļus;

5.3. pilnveido prasmi veidot monologu, dialogu (mutvārdu un rakstveida formā), publiski uzstāties, iesaistīties diskusijā, organizēt to;

5.4. vērtē publisko runu – saturu, izmantotos valodas izteiksmes līdzekļus, tās atbilsmi saziņas situācijai;

5.5. prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem, kā arī apkopot, strukturēt, izvērtēt un izmantot to valodas apguves procesā un savā pieredzē;

5.6. individuālā un publiskā saziņā ievēro valodas kultūras normas;

5.7. saprot un lieto mācību procesā nepieciešamos valodniecības terminus;

5.8. analizē, vērtē, rediģē tekstus saskaņā ar tekstveides un literārās valodas normām;

5.9. ievēro valodas kultūras normas paša veidotā mutvārdu un rakstveida tekstā;

5.10. lieto un vērtē valodas funkcionālos stilus;

5.11. prot rakstīt dažādu žanru tekstus: pārspriedumu, argumentēto eseju, tēzes, referātu, dzīvesgaitas aprakstu (CV), darījumu vēstules;

5.12. analizē un vērtē tekstu no literārās valodas normu stila un žanra prasību viedokļa;

5.13. izprot latviešu valodas sistēmu;

5.14. vērtē un pilnveido savas runas prasmes;

5.15. zina latviešu literārās valodas un latviešu valodas dialektu atšķirības;

5.16. zina latviešu literārās valodas attīstības nozīmīgākos faktus un pētniekus.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. uztver valodu kā latviešu pasaulainas atspoguļotāju;

6.2. prot izzināt latviešu valodas fonētiskajā, vārddarināšanas, morfoloģiskajā, leksiskajā, frazeoloģiskajā, sintakses sistēmā ietverto kulturoloģisko informāciju un izmantot to;

6.3. apzinās dzimtās valodas nozīmi tautas vērtību sistēmā;

6.4. apzinās kulturālas valodas nozīmi personības attīstībā un pašizpausmē;

6.5. apzinās valodas lomu sabiedrībā;

6.6. izprot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā un tās vietu Eiropas Savienībā;

6.7. izprot valodas politiku un nozīmi latviešu valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanā un attīstībā;

6.8. prot toleranti izmantot valodu sadarbībai daudzkultūru sabiedrībā;

6.9. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;

6.10. apzinās valodu kā vērtību.

7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.14., 6.3., 6.4., 6.5. un 6.10.apakšpunktā minētās prasības.

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" standarts ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un prasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir sekmēt radošas personības izaugsmi, veicinot svešvalodu kompetentu lietošanu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā mūsdienu sabiedrībā.

3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. pilnveidot zināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietošanas funkcijām;

3.2. izmantot svešvalodu zināšanas un prasmes sociokultūru kontekstā informācijas ieguvei, atlasei un tālākai nodošanai.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Komunikatīvā un valodas kompetence:

4.1. valoda – informācijas ieguves un izziņas līdzeklis;

4.2. valoda – informācijas līdzeklis saziņas procesā;

4.3. saziņas kultūra;

4.4. valodas sistēma un normas;

4.5. valodas kultūra un valodas funkcionālie stili.

5. Sociokultūras kompetence:

5.1. valoda – izziņas un sadarbības līdzeklis;

5.2. valoda – kultūras sastāvdaļa;

5.3. valoda – iekļaušanās un saskarsmes līdzeklis kultūru kontekstā;

5.4. starpkultūru saziņas process un modeļi;

5.5. valodas lietošanas īpatnības daudzkultūru vidē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Turpinot pirmās un otrās svešvalodas apguvi vidusskolā, izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajiem valodas prasmes B2–C1 līmeņiem. Apgūstot trešo svešvalodu no 10.klases, izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajam B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos valodas prasmes līmeņos.

7. Komunikatīvā un valodas kompetence:

7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus teksta veidus;

7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informāciju dažādiem mērķiem;

7.3. analizē un izvērtē mutvārdu un rakstveida tekstus un to saturu;

7.4. izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas;

7.5. spēj piedalīties dažādu veidu sarunās un diskusijās;

7.6. korekti pauž un argumentē savu viedokli un attieksmi runā un rakstos atbilstoši situācijai;

7.7. secīgi un loģiski prezentē daudzpusīgu informāciju dažādām mērķauditorijām;

7.8. veido radošus un analītiskus tekstus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;

7.9. ievēro valodas lietošanas normas runā un rakstos;

7.10. izprot kopīgo un atšķirīgo dzimtās valodas un citu valodu sistēmās un normās;

7.11. pazīst un pareizi lieto frazeoloģiju un valodas funkcionālos stilus, niansējot teikto;

7.12. pilnveido prasmi skaidri un precīzi izteikt savas domas, izkopj izteiksmes daudzveidību;

7.13. izvērtē un rediģē radošo rakstu darbu tekstus atbilstoši valodas normām, kultūrai un valodas funkcionālajiem stiliem.

8. Sociokultūras kompetence:

8.1. izprot un lieto visas valodas prasmes, stratēģijas un kompetences;

8.2. izmanto mūsdienīgus informācijas līdzekļus dažādu komunikatīvo uzdevumu risināšanai saziņas procesā;

8.3. izmanto svešvalodu citu mācību priekšmetu apguvē;

8.4. izprot valodu nozīmīgumu daudzkultūru pasaulē;

8.5. izmanto literatūru un mākslu citu kultūru izpratnei un sevis pilnveidošanai;

8.6. veido literārus tekstus;

8.7. izmanto daudzveidīgas teksta interpretācijas iespējas;

8.8. ar izpratni uztver līdzīgo un atšķirīgo dažādās kultūrās;

8.9. izprot un ievēro saziņas un sadarbības principus;

8.10. uzklausa citus, kā arī izsaka savu viedokli, izmantojot piemērotākos valodas līdzekļus;

8.11. ievērojot sadarbības likumus, kopā ar citiem plāno, veic un izvērtē projektus un pētnieciskos darbus;

8.12. izprot valodas lomu un funkcijas mūsdienu sabiedrībā;

8.13. ievēro saziņas normas daudzkultūru sabiedrībā;

8.14. ievērojot komunikācijas prasības, izmanto zināšanas par nacionālajām verbālās un neverbālās uzvedības īpatnībām saziņā, sadarbībā un mācīšanās procesā;

8.15. vērtē savu sadarbības pieredzi un grupas ieguldījumu tajā;

8.16. novērtē daudzvalodu vides nozīmīgumu;

8.17. novērtē kultūru dažādību un radoši izmanto iegūto informāciju savas kultūras bagātināšanai;

8.18. izprot valodu situāciju Latvijā un citās zemēs;

8.19. toleranti uztver Latvijas un citu valstu sociokultūras tradīciju un īpatnību izpausmes valodā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.8., 8.16., 8.17. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības.

10. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:

10.1.  C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;

10.2.  C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus, lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;

10.3.  B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;

10.4.  B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti, piemēram, ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;

10.5.  A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;

10.6.  A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīves vietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas viņam (viņai) pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" mērķis ir pilnveidot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veicināt literāra darba izpratni, retorikas un runas darbības apguvi, lai veiksmīgi piedalītos mākslinieciskā un citu veidu komunikācijā;

2.2. pilnveidot prasmi apgūt literāru darbu stilistiski žanrisko daudzveidību, stilistiku un valodas līdzekļu izmantošanas kultūru, lai radoši attīstītu dzimtās valodas tradīcijas diasporas apstākļos;

2.3. attīstīt vajadzību un spēju piedalīties starpkultūru dialogā, pamatojoties uz izpratni par māksliniecisko un citu tekstu kopīgo uzbūvi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā un valodas kompetence:

3.1. publiskās un dialoģiskās runas retorika;

3.2. publiskās runas veidi;

3.3. saskarsmes kultūra;

3.4. literārās valodas normas;

3.5. valodas funkcionālie stili;

3.6. runas žanri kā īpaši tekstu tipi;

3.7. lasītāja dialogs ar literāru tekstu;

3.8. literāra teksta uztvere un interpretācija;

3.9. daiļdarba sižetiskā, kompozicionālā un valodiskā struktūra;

3.10. daiļrades tipi un literatūras žanri.

4. Sociokultūras kompetence:

4.1. dzimtā valoda Latvijas un citu Eiropas valodu kontekstā;

4.2. dzimtā valoda starpkultūru saskarsmē;

4.3. informācijas avotu izmantošana;

4.4. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs;

4.5. mākslinieciskās jaunrades tipi un stila modeļi nacionālajā literatūrā;

4.6. literāra darba kultūras konteksts;

4.7. klasiskā literatūra un citi literārie darbi;

4.8. literatūra un kultūridentitāte.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Komunikatīvā un valodas kompetence:

5.1. prot analizēt oratora publiskās runas mērķi, saturu, struktūru un izmantotos izteiksmes līdzekļus;

5.2. prot veidot informatīvu, argumentējošu, rosinošu un svinīgu publisko runu;

5.3. radoši izmanto uzvedības stratēģijas neformālā un lietišķā sarunā un publiskā apspriešanā;

5.4. pārzina argumentācijas paņēmienus un diskusijas pamattaktikas;

5.5. pārvalda kritikas kultūru strīda un publisku pārrunu situācijās;

5.6. prot korekti izteikt savu viedokli pārrunās un diskusijās;

5.7. vērtē runas darbību no saskarsmes efektivitātes un kvalitātes viedokļa;

5.8. izrāda interesi par retorikas tradīcijām un mūsdienu saskarsmes normām;

5.9. ievēro literārās valodas normas mutvārdos un rakstveidā;

5.10. rada un rediģē dažādus mācību zinātniskā stila žanra tekstus: referatīvu ziņojumu, ievadrunu, anotāciju, tēzes, referātu, recenziju;

5.11. izprot pētnieciskā darba īpatnības;

5.12. rada un rediģē dažādus lietišķā stila žanra tekstus: lietišķu sarunu, lietišķu telefona sarunu, paskaidrojumu, iesniegumu, lietišķu vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (CV);

5.13. rada un rediģē dažādus publicistiskā stila žanra tekstus: rakstu, eseju, projekta prezentāciju;

5.14. analizē un vērtē tekstus no literārās valodas normu, stila un žanra prasību viedokļa;

5.15. apzinās literāro valodu kā nacionālās kultūras vērtību;

5.16. nosaka un izvērtē daiļdarba tēmu un ideju kā autora pasaules redzējuma koncepciju;

5.17. nosaka literāra darba patosu kā autora emocionāli vērtējošu attieksmi pret pasauli;

5.18. salīdzina autora, personisko un citu cilvēku viedokli par literāru darbu;

5.19. pārvalda daiļdarba interpretācijas veidus;

5.20. recenzē un anotē daiļdarbu;

5.21. raksta referātus par literāriem tematiem;

5.22. raksta domrakstus, izmantojot literatūras teorijas elementus;

5.23. prot rakstīt vēstījuma, salīdzinājuma, cēloņu un seku pierādījuma esejas par literāru tematu;

5.24. izsaka attieksmi pret izlasīto, pamatojoties uz savu lasītāja pieredzi;

5.25. analizē daiļdarbu kā mākslas tēlu daudzlīmeņu sistēmu;

5.26. izprot mākslinieciskā laika un mākslinieciskās telpas specifiku, salīdzinot māksliniecisko un reālo pasauli;

5.27. izprot mākslas pasaules nosacītības pakāpi;

5.28. analizē daiļdarba sižetisko un kompozicionālo struktūru;

5.29. izprot autora izmantoto māksliniecisko paņēmienu estētisko funkciju;

5.30. izprot romantiskā, reālistiskā un modernistiskā žanra attīstību;

5.31. saprot žanru attīstību mūsdienu daiļdarbos.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. izprot valodas funkcijas sabiedrībā;

6.2. skaidro dzimtās valodas nozīmi daudzvalodu vidē Latvijā un Eiropā;

6.3. prot atrast kopīgo un atšķirīgo valodas līmeņos, salīdzinot apgūstamās valodas;

6.4. ievēro komunikatīvās sadarbības principus starpkultūru saskarsmē;

6.5. apzinās dzimtās valodas lietojuma īpatnības diasporā;

6.6. apzinās daudzvalodību un multikulturālismu kā pasaules sabiedrības nozīmīgāko īpatnību;

6.7. izmanto mūsdienu informācijas avotus, veicot komunikatīvus uzdevumus;

6.8. izmanto lasīšanas algoritmus saskaņā ar komunikatīvo mērķi;

6.9. ir apguvis efektīvas klausīšanās paņēmienus;

6.10. prot noformēt un prezentēt sava projekta rezultātus mutvārdos un rakstveidā;

6.11. izprot retorikas nacionālā ideāla īpatnības;

6.12. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;

6.13. apzinās globalizācijas ietekmi uz retorikas nacionālā ideāla attīstību;

6.14. apzinās, ka retorikas tradīciju vispārējais raksturs ir starpkultūru dialoga pamats;

6.15. ar cieņu izturas pret nacionālajām īpatnībām un uzvedības normām saskarsmē;

6.16. prot paskaidrot reālistiskā, romantiskā un modernistiskā mākslinieciskās jaunrades tipa estētiskos un poētiskos principus;

6.17. izšķir un raksturo baroka, klasicisma, sentimentālisma, romantisma, reālisma, modernisma, avangarda un postmodernisma stila modeļus;

6.18. analizē daiļdarbus kā nacionālo stila modeļu variantus;

6.19. salīdzina tipoloģiski līdzīgus literatūras tekstus;

6.20. izprot stila modeļu nacionālā varianta specifiku, salīdzinot ar vispārējo stila modeli;

6.21. nosaka līdzīgas tēmas, motīvus, tēlus un simbolus nacionālās un pasaules literatūras darbos;

6.22. prot izmantot informāciju par sociālo, kultūras un vēstures situāciju konkrētā laikposmā, raksturojot literatūras stilu modeļus;

6.23. prot izmantot tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas izpratnes pieredzi, analizējot literatūras stilu modeļus;

6.24. piedalās pētnieciskos mācību projektos, kas veicina literārā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu literārā procesa attīstību;

6.25. izvēlas un izvērtē lasāmvielu saskaņā ar estētisko gaumi;

6.26. apzinās nacionālās un pasaules literatūras darbus kā kultūrvēsturiski nozīmīgus;

6.27. ir tolerants pret dažādiem kultūras un stilu modeļiem, dzīves normām un vērtībām;

6.28. samēro nacionālos un pasaules kultūrvēsturiskos ideālus ar saviem ētikas principiem.

7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.8., 5.15., 5.24., 6.5., 6.6., 6.13., 6.14., 6.15., 6.25., 6.26., 6.27. un 6.28.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir pilnveidot prasmi lietot matemātiskās metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par matemātisko modeļu lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot matemātiskās spriešanas prasmes.

2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par matemātisko modeļu daudzveidību un prasmes darbā ar tiem;

2.2. pilnveidot komunikatīvās un izziņas prasmes, risinot problēmsituācijas, formulējot spriedumus un sniedzot pamatojumus;

2.3. pilnveidot izpratni par matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un matemātikas lomu citu zinātņu, sabiedrības un indivīda attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":

3.1. algebriski modeļi;

3.2. ģeometriski modeļi;

3.3. diskrēti modeļi;

3.4. funkcijas.

4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

4.1. izziņas darbība;

4.2. komunikatīvā darbība un sadarbība matemātikā.

5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":

5.1. matemātikas kā zinātnes rezultātu un metožu vērtības apzināšanās;

5.2. matemātikas praktiskā lietojamība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":

6.1. izprot kopu teorijas pamatjēdzienus un izpilda darbības ar kopām;

6.2. izprot dažādas reālo skaitļu pieraksta un attēlojuma formas, izpilda darbības ar reāliem skaitļiem;

6.3. izprot izteiksmju definīcijas apgabala nozīmi, izpilda matemātisku izteiksmju (algebrisku, eksponenciālu, logaritmisku, trigonometrisku) identiskos pārveidojumus;

6.4. izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu, vienādojumu sistēmu, lieto vienādojumam (algebriskam, eksponenciālam, logaritmiskam, trigonometriskam), vienādojumu sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (substitūcija, sadalīšana reizinātājos, grafiskais paņēmiens);

6.5. izprot, ko nozīmē atrisināt nevienādību, nevienādību sistēmu ar vienu vai diviem mainīgajiem, lieto nevienādībai (algebriskai, eksponenciālai, logaritmiskai, trigonometriskai), nevienādību sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (intervālu metode, substitūcija, grafiskais paņēmiens);

6.6. izprot ģeometriskos modeļus (piemēram, ģeometriskās figūras, ģeometriskie ķermeņi, pagrieziena leņķis, ģeometriskie pārveidojumi, darbības ar vektoriem) un to attēlošanu plaknē;

6.7. lieto ģeometrisko figūru īpašības (teorēmas), pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinot ģeometrisko figūru un ķermeņu elementu, virsmas laukuma, tilpuma skaitliskās vērtības;

6.8. lieto ģeometriskos pārveidojumus, pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu;

6.9. izprot kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas jēdzienus, lieto tos, raksturojot datus un procesus;

6.10. aprēķina elementu kopas izlašu skaitu, lietojot kombinatoriskos saskaitīšanas un reizināšanas likumus un (vai) piemērotus aprēķināšanas algoritmus, notikumu varbūtību, datu statistiskos raksturlielumus;

6.11. izprot funkcijas un ar to saistītos jēdzienus, lieto dažādus funkcijas uzdošanas veidus (grafiski, analītiski, ar tabulu), pazīst lineāru funkciju, kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju ar veselu kāpinātāju, eksponentfunkciju, logaritmisko funkciju, trigonometriskās funkcijas, virkni kā naturāla argumenta funkciju;

6.12. nosaka funkciju un to kompozīciju īpašības, izmantojot grafiku un analītiski, lieto funkciju īpašības.

7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

7.1. atrod nepieciešamo informāciju dažādos informācijas avotos, novērtē tās pietiekamību, derīgumu;

7.2. saskata un formulē pētāmo problēmu;

7.3. plāno risinājumu, izvēlas vai izveido problēmai atbilstošu matemātisko modeli;

7.4. lieto dažādus spriedumu iegūšanas veidus (empīrisko, induktīvo, deduktīvo), vispārina, klasificē, saskata analoģijas, novērtē procesu tendences, izvirza hipotēzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas vai darba gaitā iegūtos rezultātus;

7.5. lieto dažādus izteikumu veidus (aksiomas, definīcijas, īpašības, pazīmes, teorēmas);

7.6. izprot pierādījuma nepieciešamību, būtību un struktūru, lieto dažādus pierādījumu veidus;

7.7. izvērtē iegūtos rezultātus, to ticamību un atbilstību kontekstam, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus, piedāvā citu risinājumu;

7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas apkopošanai, sakārtošanai, pārveidošanai un aprēķiniem;

7.9. lieto matemātikas mācību saturā sastopamos jēdzienus un pieņemtos simbolus kā valodas kultūras elementus;

7.10. izvērtē matemātiskus tekstus, izmanto tos atbilstīgi mērķim, pārveido informāciju no viena veida (vārdiska, simboliska, vizuāla, grafiska) citā, novērtē katra veida priekšrocības;

7.11. formulē, argumentē, pamato viedokli (tai skaitā matemātiskas sakarības, faktus, sava darba rezultātus), ciena citu viedokli;

7.12. iepazīstina ar sava vai grupas darba rezultātiem rakstiski un (vai) mutiski, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un ievērojot klausītāju vajadzības;

7.13. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas iegūšanai un prezentācijai;

7.14. apzinās sadarbības priekšrocības, risinot problēmas, izvērtējot rezultātus.

8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":

8.1. izprot matemātikas kā zinātnes attīstības tendences un novērtē matemātikas svarīgāko sasniegumu nozīmi sabiedrības attīstībā, minot piemērus;

8.2. saskata matemātikas saikni ar dabas un humanitārajām zinātnēm;

8.3. apzinās pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā, novērtē savu problēmrisināšanas, matemātiskās spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas pieredzi;

8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgu praktisku problēmu risināšanā;

8.5. apzinās matemātikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, apgūstot dabas un sociālās zinātnes, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.3. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta "Informātika" standarta saturs ietver Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves prasības.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Informātika" mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

3. Mācību priekšmeta "Informātika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;

3.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

3.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

3.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;

3.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

3.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā ar datoru;

3.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni".

5. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":

5.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

5.2. attēlu apstrāde;

5.3. teksta apstrāde;

5.4. izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;

5.5. datubāzu veidošana un lietošana;

5.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

5.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;

5.8. tīmekļa lapu veidošana.

6. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni":

7.1. zina, kas ir datorikas nozare, un prot aprakstoši raksturot tās virzienus – datorzinātni, datorinženieriju, programminženieriju, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmas;

7.2. izprot datorikas nozares pamatjēdzienus, terminus un mērvienības, pārzina datora uzbūvi un prot izmantot operētājsistēmas piedāvātās iespējas;

7.3. izprot, kā informācijas apstrādē ikdienā tiek izmantoti datu pārraides tīkli un lietotnes.

8. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":

8.1. prot pareizi lietot datoru, tā perifērijas ierīces, programmatūru un tās palīdzības sistēmu, apskatīt, mainīt un iestatīt datora un programmatūras iestatījumus un parametrus;

8.2. prot efektīvi darboties darbvirsmas vidē un strādāt ar darbvirsmas ikonām un logiem;

8.3. prot pārvaldīt un organizēt datnes un mapes, dublēt, pārvietot, izveidot un dzēst datnes un mapes, saspiest un atarhivēt datnes, veidot dublējumkopijas;

8.4. zina datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai vektorgrafiku;

8.5. prot izveidot un apstrādāt attēlu vai tā daļas un lietot attēlu ieguves un apstrādes ierīces un lietotnes;

8.6. izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot veikt ikdienas uzdevumus, kas saistīti ar teksta dokumenta izveidošanu, rediģēšanu un formatēšanu;

8.7. prot teksta dokumentā ievietot, rediģēt un formatēt tabulas, formulas, attēlus, satura un priekšmetu rādītāju, veikt pasta sapludināšanu;

8.8. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot veidot, formatēt un modificēt izklājlapas;

8.9. prot izklājlapās veikt aprēķinus, ģenerējot un izmantojot matemātikas un loģiskās standartformulas un funkcijas, veidot un formatēt diagrammas;

8.10. zina datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot izmantot datubāzes pārvaldības sistēmu, lai veidotu un modificētu tabulas, vaicājumus, formas un pārskatus;

8.11. prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām datu tabulām un veidot attiecības (relācijas) starp tām, izgūt informāciju no datubāzes un apstrādāt to;

8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus slīdu demonstrēšanas efektus;

8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju;

8.14. prot izmantot e-pasta lietotnes, lai sagatavotu, rediģētu un nosūtītu ziņojumus, saņemtu, pārsūtītu un atbildētu uz ziņojumiem, piesaistītu e-pasta sūtījumiem datnes, organizētu un pārvaldītu e-pasta ziņojumus;

8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dod informācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.

9. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai":

9.1. zina drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

9.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus, un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;

9.3. apzinās, kāda ir veselīga darba vide, un veic pasākumus, lai samazinātu veselības traucējumus vai izvairītos no tiem;

9.4. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

9.5. ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

9.6. zina par programmatūras un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu;

9.7. apzinās, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un zina pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

9.8. prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām;

9.9. zina sekas, kādas var rasties, lejupielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes;

9.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;

9.11. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām;

9.12. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un sazināties ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus;

9.13. zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem un apkrāpšanas, lietojot internetu;

9.14. izprot, kas ir elektroniskais paraksts, un prot to lietot;

9.15. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;

9.16. zina, kas ir tīmekļa ētika, un ievēro to.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.3., 9.4., 9.12., 9.15. un 9.16.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;

2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;

2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;

2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;

2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā ar datoru;

2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi".

4. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":

4.1. programmēšanas valodas;

4.2. algoritmi un datu struktūras;

4.3. datorbāzētu sistēmu izstrāde.

5. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi":

6.1. izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

6.2. zina jēdzienus: informācijas iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

6.3. zina informācijas apstrādes procesus un to veidus;

6.4. zina informātikas pētījumu objektus;

6.5. zina informācijas apjoma un pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

6.6. zina dažādu veidu informācijas (tekstuālās, grafiskās, audio, audiovizuālās) kodēšanas principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē, prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;

6.7. zina jēdzienus: pozicionālā un nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās, decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās darbības;

6.8. zina, kā notiek informācijas aprite skolā, valsts struktūrās, komercorganizācijās un sadzīvē.

7. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":

7.1. zina programmēšanas valodu iedalījumu, prot nosaukt populārākās programmēšanas valodas;

7.2. zina kompilatora un interpretatora jēdzienus un izprot to atšķirības;

7.3. zina strukturētās un objektorientētās programmēšanas pamatprincipus, prot ar piemēriem ilustrēt to būtiskākās atšķirības;

7.4. zina jēdzienus: identifikators, atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.5. zina programmas struktūras veidošanas principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot, testēt, palaist un izpildīt programmu;

7.6. prot pareizi lietot programmas teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;

7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un formatēšanu;

7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus, prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;

7.9. prot pareizi lietot standarta un vienkāršākās lietotāja definētās datu struktūras: simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne, viendimensijas un divdimensiju masīvi;

7.10. prot lietot programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu apstrādes, grafiskās;

7.11. prot veidot programmas, izmantojot šādas pamatkonstrukcijas: zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;

7.12. zina jēdzienus: funkcija un procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;

7.13. zina jēdzienus: lokālais un globālais mainīgais, mainīgo redzamība;

7.14. prot veikt vienkāršākās operācijas ar teksta datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi teksta datnē;

7.15. izprot grafiskās saskarnes jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes veidošanas pamatprincipus;

7.16. zina notikumu orientētās programmēšanas principus;

7.17. izprot jēdzienus: objekts, objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes procedūru;

7.18. izprot jēdzienus: modulis, forma, vadības elementi;

7.19. prot veidot elementāru programmu, izmantojot formu un standarta vadības elementus;

7.20. zina datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts, steks, rinda, saraksts, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

7.21. izprot jēdzienus: algoritms un algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt vienkāršus algoritmus;

7.22. zina skolas un sadzīves uzdevumu risināšanas algoritmu piemērus;

7.23. zina dažus algoritma pieraksta veidus: vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;

7.24. zina algoritma sarežģītības jēdzienu, prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc izmantotās atmiņas apjoma un laika;

7.25. zina dažus algoritmu veidošanas paņēmienus: pārlase, rekursija, rekurence, iterācija, "skaldi un valdi" princips;

7.26. prot izmantot skaitļu teorijas un algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas algoritmi (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi (Eratostēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un otrādi;

7.27. prot izmantot ģeometrijas un tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;

7.28. prot izmantot vienkāršākos informācijas meklēšanas algoritmus simbolu virknēs un masīvos;

7.29. prot izmantot naivo un burbuļa kārtošanas algoritmus;

7.30. zina, kas ir datu saspiešana un kāpēc to lieto, prot ilustrēt ar piemēriem vienkāršākos datu saspiešanas algoritmus;

7.31. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto, prot izmantot vienkāršākos šifrēšanas algoritmus;

7.32. prot izstrādāt, pierakstīt un novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;

7.33. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā no programmēšanas valodām;

7.34. zina datorbāzētas sistēmas dzīves cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana, sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.35. zina datorbāzētas sistēmas dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;

7.36. prot nelielā grupā izstrādāt elementāru datorbāzētu sistēmu;

7.37. zina matemātiskā modeļa jēdzienu, prot izveidot vienkāršu procesu matemātiskos modeļus, atrisināt tos un novērtēt rezultātu.

8. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai":

8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.3. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

8.4. apzinās, kādai ir jābūt veselīgai darba videi, un veic pasākumus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem;

8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un nepārkāptu šīs normas;

8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt šī pielikuma 8.5.apakšpunktā minēto normu neievērošana;

8.7. apzinās un ikdienā ievēro komunicēšanās, informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās un juridiskās normas;

8.8. zina datornoziedzības (kibernoziedzības) izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties no noziedznieku rīcības;

8.9. zina un prot veikt elementārus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;

8.10. apzinās, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;

8.11. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.12. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;

8.13. zina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.3., 8.4., 8.6., 8.7., 8.10., 8.11. un 8.12.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Tehniskā grafika" mērķis ir sekmēt izglītojamā loģiski analītiskās domāšanas, vizuāli telpiskās uztveres un radošo spēju attīstību un padziļināt izpratni par tehniskās grafikas lietojumu dažādās nozarēs, lai izglītojamais spētu veidot profesionālo karjeru inženierzinātņu jomā un citās jomās vai izmantot gūtās zināšanas un prasmes ikdienā.

2. Mācību priekšmeta "Tehniskā grafika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par grafiskās valodas līdzekļiem un normām;

2.2. padziļināt zināšanas un pilnveidot prasmes telpisku objektu attēlošanā grafiskā veidā;

2.3. padziļināt izpratni par grafiskās valodas kā internacionāla saziņas līdzekļa nozīmi projektēšanā un projektu īstenošanā dažādās tautsaimniecības nozarēs un ikdienā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Grafiskā valoda":

3.1. grafisko darbu izpildīšanas paņēmieni;

3.2. grafisko dokumentu noformēšana;

3.3. grafiskās pamatkonstrukcijas.

4. Mācību satura komponents "Grafiskā darbība":

4.1. projicēšanas metodes;

4.2. kompleksais rasējums;

4.3. aksonometriskās projekcijas.

5. Mācību satura komponents "Tehniskās grafikas nozīme un lietošana":

5.1. profesionālās grafikas daudzveidība, attīstība un nozīme;

5.2. tehniskā grafika kā saziņas līdzeklis.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Grafiskā valoda":

6.1. atbilstoši lieto rasēšanas piederumus, instrumentus un ierīces, veic precīzus mērījumus ar mērinstrumentiem;

6.2. izprot datorgrafikas būtību, lietošanas specifiku un iespējas grafisko dokumentu izstrādē;

6.3. novērtē darbavietas, rasēšanas piederumu un apstākļu nozīmi kvalitatīva gala produkta radīšanā;

6.4. atpazīst grafiskos dokumentus un izskaidro dažādu grafisko dokumentu lietojumu;

6.5. izskaidro un ievēro LVS EN ISO standartiem atbilstošās grafisko dokumentu noformējuma normas;

6.6. apzinās grafisko dokumentu noformējuma normu nozīmi objekta proporciju un telpiskās izjūtas attīstīšanā;

6.7. konstruē grafiskās pamatkonstrukcijas un spēj tās kombinēt dažādu priekšmetu grafiskajos attēlos;

6.8. novērtē grafisko risinājumu.

7. Mācību satura komponents "Grafiskā darbība":

7.1. izprot projicēšanas metožu jēgu un galvenos pamatprincipus;

7.2. izprot taisnleņķa projicēšanas metodi trīsplakņu kaktā;

7.3. izprot detaļas vai kopsalikuma rasējuma veidošanos;

7.4. izprot ģeometrisko pamatelementu – punkts, taisne, plakne – projekcijas un to savstarpējās stāvotnes;

7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā;

7.6. izprot griezuma jēdzienu, nozīmi, iedalījumu un apzīmēšanu rasējumos;

7.7. raksturo šķēluma veidus un to lietojumu atkarībā no objekta konstrukcijas;

7.8. izvēlas un lieto vienkāršos un saliktos griezumus, konstruē objekta šķēlumus;

7.9. izprot aksonometriskās projekcijas uzbūvi – asu izvietojumus un mērogus;

7.10. salīdzina, klasificē, konstruē un novērtē aksonometriskās projekcijas;

7.11. izprot tehniskā zīmējuma nozīmi, prot to grafiski pareizi izpildīt un lietot;

7.12. pilnveido savas projektēšanas spējas;

7.13. interesējas par inženierzinātņu aktualitātēm, piemēram, par būvniecības projektu skatēm un publiskajām apspriešanām, robotikas sacensībām, mašīnbūves projektiem.

8. Mācību satura komponents "Tehniskās grafikas nozīme un lietošana":

8.1. novērtē izcilākos sasniegumus un personības dažādās profesionālajās sfērās, kurās darba rezultāti saistīti ar augstas kvalitātes tehnisko grafiku;

8.2. lasa, analizē, salīdzina un novērtē dažādu nozaru grafiskos dokumentus;

8.3. raksturo profesionālās grafikas daudzveidību;

8.4. pilnveido prasmes grafiskās informācijas ieguvē, apstrādē un apmaiņā;

8.5. izmanto grafisko dokumentu izstrādes prasmes tehnoloģiskā procesa projektēšanā un produkta prezentācijā;

8.6. prot izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes;

8.7. apzinās grafiskās valodas kā internacionālas valodas nozīmi un tās izmantošanas iespējas;

8.8. apzinās tehniskās grafikas zināšanu, izpratnes un lietošanas nozīmi turpmākās izglītības ieguvē, profesionālās karjeras veidošanā un ikdienā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 7.12., 7.13., 8.7. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Sports" mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīga dzīvesveida vērtību, sistemātisku fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un attīstot fiziskās spējas.

2. Mācību priekšmeta "Sports" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. paplašināt zināšanas un izpratni par fizisko vingrinājumu nozīmi cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā;

2.2. sekmēt daudzveidīgu fizisko vingrinājumu apguvi, sporta veidu prasmes, drošības un uzvedības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un pasākumos;

2.3. sekmēt fizisko spēju attīstību un izglītojamā vēlmi sistemātiski nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;

2.4. sekmēt fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Zināšanas un izpratne sportā":

3.1. sports un veselība:

3.1.1. fiziskā slodze un veselība;

3.1.2. sievietes un vīrieša fiziskā slodze;

3.1.3. dopinga kaitīgums;

3.1.4. ergonomikas noteikumi;

3.1.5. pašregulācijas (paškontroles) metodes;

3.1.6. drošības, uzvedības un higiēnas noteikumi sporta nodarbībās;

3.2. olimpiskā kustība un sports Latvijā un pasaulē.

4. Mācību satura komponents "Darbība":

4.1. vingrošana – akrobātika, atlētiskā vingrošana, vispārattīstošie vingrinājumi, aerobika, mākslas vingrošana, stājas vingrojumi;

4.2. vieglatlētika;

4.3. sporta spēles – basketbols, futbols, volejbols, florbols, izvēles sporta spēles – handbols, frīsbijs, badmintons;

4.4. izvēles sporta veidu vingrojumi un vingrinājumi – piemēram, orientēšanās sports, slēpošana, slidošana, pašaizsardzība, peldēšana, tūrisms, nūjošana, dejas.

5. Mācību satura komponents "Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā":

5.1. fizisko spēju – spēka, ātruma, izturības, koordinācijas, lokanības – mijiedarbība veselības nostiprināšanā;

5.2. sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīme fizisko spēju attīstīšanā.

6. Mācību satura komponents "Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē".

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Zināšanas un izpratne sportā":

7.1. zina un izprot fiziskās slodzes savstarpējo sakarību ar uzturu, miegu, fizisko attīstību un veselību:

7.1.1. izprot balsta un kustību sistēmas vingrojumu nozīmi veselības saglabāšanā;

7.1.2. prot sagatavoties fiziskām aktivitātēm;

7.1.3. zina un salīdzina vingrinājumu piemērotību, slodzes dozējuma un intensitātes atšķirību;

7.1.4. izvēlas sev atbilstošu slodzes dozējumu, intensitātes vingrinājumus un vingrojumus;

7.2. izprot dopinga negatīvo ietekmi uz veselību un zina par tiesisko atbildību tā lietošanā;

7.3. zina, izvērtē un ievēro darba vides atbilstību drošības noteikumiem, labsajūtai un veselībai;

7.4. zina un nosaka sirdsdarbības frekvenci un elpošanas izmaiņas dažādās dzīves situācijās;

7.5. zina un izvēlas elementārus pašregulācijas (paškontroles) paņēmienus atbilstoši savam psihofizioloģiskajam stāvoklim;

7.6. ievēro drošības, uzvedības un personīgās higiēnas noteikumus, lai novērstu traumatismu sporta nodarbībās;

7.7. ievēro izvēlēto sporta veidu vispārīgos noteikumus;

7.8. apzinās palīdzības sniegšanas nozīmi sev un citiem fizisko aktivitāšu laikā;

7.9. izprot Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu:

7.9.1. zina Latvijas sportistu augstākos sasniegumus sporta sacensībās un olimpiādēs, izprot olimpiskās kustības būtību;

7.9.2. interesējas par aktuālajiem sporta notikumiem.

8. Mācību satura komponents "Darbība":

8.1. izvēlas un izpilda no iepriekš mācītajiem akrobātikas un vispārattīstošiem vingrinājumiem kombinācijas un piramīdas atbilstoši uzdevumam:

8.1.1. izvēlas atlētiskos pamatvingrojumus katrai muskuļu grupai, demonstrē 8–10 vingrinājumus;

8.1.2. izvēlas un izpilda aerobikas vingrojumus kombinācijā;

8.1.3. izpilda mākslas vingrošanas kombināciju (uz 32 skaitījumiem);

8.1.4. izpilda 8–10 sev piemērotus muguru stabilizējošus un stājas vingrojumus, izprot to nozīmi veselības uzturēšanā;

8.2. prot pārvarēt šķēršļus, skrienot apvidū un sporta zālē:

8.2.1. prot tāllēkšanu izvēlētā tehnikas veidā;

8.2.2. prot mešanu tālumā un mērķī;

8.3. izmanto sporta spēlēs apgūtos pamattehnikas vingrinājumus:

8.3.1. izprot vārtsarga darbību futbolā, florbolā un handbolā;

8.3.2. pilnveido bumbas vadīšanu, piespēles veidus, metienus, aizsardzības un uzbrukuma māņkustības vingrinājumus, bumbas metienus vai sitienus vārtos, serves, blokus, gremdes;

8.4. veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;

8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;

8.6. prot slidot;

8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;

8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;

8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu (piemēram, pie meža, apvidū);

8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;

8.11. prot pārī dejot lēno valsi, polonēzi, kā arī zina standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas.

9. Mācību satura komponents "Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā":

9.1. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, kontrolē un izvērtē individuālo rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā;

9.2. regulāri izpilda ķermeņa muskuļu korseti stiprinošos vingrinājumus vai atsevišķus vingrinājumus pareizas stājas veidošanai, ja nepieciešams;

9.3. izprot apgūto sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīmi fizisko spēju attīstīšanā un veselības nostiprināšanā.

10. Mācību satura komponents "Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē":

10.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru;

10.2. spēj izvēlēties un izmantot sev atbilstošus sporta veidu vingrinājumus un rotaļas;

10.3. spēj būt godīgs un tolerants pret saviem komandas biedriem un pretiniekiem sacensībās;

10.4. prot novērtēt, kontrolēt un paaugstināt savas fiziskās darbaspējas;

10.5. spēj palīdzēt tiesāt izvēlētā sporta veida sacensības;

10.6. spēj iesaistīties dažādu skolā organizētu sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;

10.7. sistemātiski piedalās fiziskajās aktivitātēs skolā;

10.8. izmanto vidi fiziskajām aktivitātēm, rūpīgi un saudzīgi izturas pret to.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.1.4., 7.5., 7.8., 7.9.2., 10.2., 10.3., 10.6., 10.7. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.

12. Šī pielikuma 8.5., 8.6. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības īsteno atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

13. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus šādos septiņos sporta veidos – vingrošanā, vieglatlētikā, trijās sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Veselības mācība" mērķis ir sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību pieņemt savai un citu cilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus.

2. Mācību priekšmeta "Veselības mācība" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot izpratni par veselības kopveseluma jēdzienu un faktoriem, kas ietekmē veselību;

2.2. iegūt izpratni par personīgo un sabiedrības atbildību par katra cilvēka veselību;

2.3. attīstīt prasmes, kas nepieciešamas veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanai un īstenošanai;

2.4. nostiprināt veselīgus paradumus;

2.5. iepazīt valsts politiku sabiedrības veselības jomā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. veselības kopveseluma jēdziens;

3.2. veselību ietekmējošie faktori;

3.3. personības loma veselību ietekmējošas uzvedības izvēlē;

3.4. garīgums, garīgā veselība, garīgās slimības;

3.5. pašizziņas un pašvērtējuma nozīme veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā (zems pašvērtējums kā atkarību izraisošo vielu lietošanas, anoreksijas, bulīmijas, pazemojošu attiecību riska faktors);

3.6. izvēles brīvība, veselība kā personīga izvēle;

3.7. sociālās vides loma veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;

3.8. fiziskās un psiholoģiskās veselības savstarpējā ietekme, psihosomatisko slimību profilakse.

4. Mācību satura komponents "Sociālā vide laikā un telpā":

4.1. dzīvesveids, dzīves stils un dzīves kvalitāte;

4.2. veselīgs dzīvesveids;

4.3. veselīgs uzturs un uztura paradumi;

4.4. fiziskā aktivitāte un tās nozīme cilvēka veselības saglabāšanā;

4.5. personīgā higiēna;

4.6. infekcijas un neinfekcijas slimību profilakse;

4.7. vielu un procesu atkarība;

4.8. atkarību profilakse;

4.9. veselība ģimenē;

4.10. vardarbība, tās veidi un palīdzības iespējas cietušajiem;

4.11. droša fiziskā vide;

4.12. seksualitāte un seksuālas attiecības;

4.13. reproduktīvā veselība;

4.14. nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību profilakse;

4.15. fiziska un psiholoģiska drošība;

4.16. rīcība ekstremālās situācijās.

5. Mācību satura komponents "Sabiedrība un valsts":

5.1. veselības veicināšana;

5.2. veselīga skola;

5.3. veselības aprūpes pakalpojumi;

5.4. valsts veselības nozares politika sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas jomā.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. kritiska dažādu informācijas avotu izmantošana aktuālu veselības jautājumu noskaidrošanai;

6.2. pētījumu rezultātu izmantošana sabiedrības veselības situācijas analīzei un problēmu identifikācijai;

6.3. darbības projektu veidošana skolēnu veselības veicināšanai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izprot veselības kopveseluma jēdzienu;

7.2. zina, kā vēsturiski attīstījušies indivīda uzskati par veselību;

7.3. zina, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības veselību;

7.4. izprot personības lomu veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;

7.5. veido savu pašvērtējumu, pamatojoties uz savu vērtību, prasmju, spēju, rakstura un vajadzību izpēti;

7.6. apzinās savas iespējas kontrolēt apstākļus, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz veselību;

7.7. spēj diskutēt par šādiem jēdzieniem: garīgums, garīga pilnveidošanās, garīgā veselība;

7.8. analizē pieredzi par kognitīvo faktoru ietekmi uz cilvēka spēju pārvarēt nepatīkamas emocijas un stresu;

7.9. izprot, kas ir psihosomatiskās slimības, skaidro to iespējamos cēloņus un novēršanas iespējas;

7.10. izprot sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselību ietekmējošiem paradumiem;

7.11. apzinās saskarsmes un efektīvas komunikācijas prasmju nozīmi veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā;

7.12. atpazīst un zina, kā rīkoties psiholoģiska spiediena un manipulāciju gadījumos.

8. Mācību satura komponents "Sociālā vide laikā un telpā":

8.1. izprot jēdzienus: dzīvesveids, veselīgs dzīvesveids, dzīves stils, dzīves kvalitāte;

8.2. izprot veselīga uztura pamatprincipus un neveselīga uztura ietekmi uz organismu, zina, kas ir anoreksija un bulīmija;

8.3. izprot fiziskās aktivitātes nozīmi cilvēka veselības saglabāšanā;

8.4. zina, kas ir civilizācijas slimības, un izprot to izplatīšanās cēloņus mūsdienu sabiedrībā;

8.5. izprot personīgās higiēnas nozīmi personīgās veselības veicināšanā un sabiedrības veselības profilaksē;

8.6. raksturo atkarību no psihoaktīvām vielām (tabakas, alkohola, psihotropām vielām un narkotikām) un procesiem (datora, azartspēlēm) un izprot to radītās sekas;

8.7. ir iepazinies ar galvenajiem Latvijas veselības politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem par alkoholu, smēķēšanu, narkotikām, uzturu;

8.8. pauž savu viedokli par atkarības problēmām valstī;

8.9. piedāvā argumentētus jauniešu atkarības problēmu risinājuma variantus;

8.10. izprot neveselīgu uztura paradumu, mazkustības un smēķēšanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību, kā arī citu ne infekcijas slimību attīstību;

8.11. skaidro uztura ierobežojumu un modes diētu iespējamo ietekmi uz veselību;

8.12. zina par neveselīgu uzturu, mazkustību, smēķēšanu, vides piesārņojumu un ultravioletajiem stariem kā riska faktoriem ļaundabīgo audzēju attīstībā;

8.13. izsaka savu viedokli par dažādiem ģimenes modeļiem;

8.14. zina dažādu sabiedrisko normu un tradīciju uzskatu atšķirības par ģimeni un laulību;

8.15. apzinās nevienlīdzības un tiesību ierobežošanas situācijas ģimenēs;

8.16. diskutē par represīviem, liberāliem un "zelta vidusceļa" (atturēšanās, savstarpēja uzticība, drošas seksuālas attiecības) uzskatiem seksuālo attiecību jautājumos;

8.17. zina, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības;

8.18. prot pieņemt lēmumus par to, kā izsargāties no seksuāli transmisīvajām un HIV infekcijām;

8.19. zina par vardarbības veidiem, to atpazīšanu, atbildību un palīdzības iespējām cietušajiem;

8.20. zina par seksuāliem pāridarījumiem un Krimināllikumā noteikto atbildību par tiem;

8.21. zina ar HIV inficēto cilvēku diskriminācijas gadījumus, pauž savu attieksmi pret diskrimināciju, izprot terminu "stigma";

8.22. izprot HIV/AIDS infekcijas izplatības un ierobežošanas problēmas un risinājumus pasaulē un Latvijā;

8.23. pauž savu viedokli par pasākumiem HIV infekcijas izplatības ierobežošanai un seksa industrijas cēloņiem un sekām;

8.24. zina, kā rīkoties bīstamās situācijās;

8.25. zina, kādi drošības pasākumi jāievēro, dodoties ceļojumā uz citām valstīm.

9. Mācību satura komponents "Sabiedrība un valsts":

9.1. izprot jēdzienus: sabiedrības veselība, veselības veicināšana, veselības aprūpe, slimību profilakse;

9.2. novērtē skolas atbilstību veselīgas skolas principiem un plāno veselības veicināšanas pasākumus skolā;

9.3. izsaka savu viedokli par valsts politiku sabiedrības veselības jomā un veselības veicināšanas pasākumiem valstī;

9.4. zina, pie kāda veselības aprūpes vai cita speciālista vērsties dažādu veselības problēmu gadījumā;

9.5. zina ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem.

10. Mācību komponents "Darbība":

10.1. izprot dzīves prasmju nozīmi veselības saglabāšanā;

10.2. prot izmantot dažādus informācijas avotus par veselības jautājumiem;

10.3. spēj identificēt galvenās problēmas, izmantojot Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu rezultātus;

10.4. prot kritiski novērtēt situācijas, kas ietekmē veselību;

10.5. piedāvā argumentētus risinājumus par jauniešu veselības problēmām;

10.6. prot plānot veselības veicināšanas pasākumus.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.6., 7.11., 8.5., 8.10., 8.12., 8.13., 8.17., 8.19. un 9.3.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Fizika" mērķis ir padziļināt izpratni par fizikālajiem procesiem dabā un tehnikā, pilnveidojot pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

2. Mācību priekšmeta "Fizika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par fizikālās pasaules daudzveidību un vienotību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības, komunikatīvās darbības un sadarbības prasmes fizikā, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;

2.3. pilnveidot izpratni par fizikas kā dabaszinātņu nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā, kā arī veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":

3.1. dabas un tehnikas vide;

3.2. megapasaules, makropasaules un mikropasaules uzbūve;

3.3. mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesi;

3.4. fizikālās likumsakarības.

4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība fizikā.

5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti":

5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana fizikā;

5.2. fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstība un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības darbības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":

6.1. apraksta dažādās Visuma evolūcijas fāzes un vielas, kā arī fizikālo lauku strukturizācijas pakāpi šajās fāzēs;

6.2. apraksta kustības rakstura un spēku daudzveidību;

6.3. apraksta enerģijas ieguves daudzveidību dabā un tehnikā;

6.4. ilustrē siltumvadīšanas, konvekcijas, siltumstarojuma, termiskās izplešanās, fāžu pāreju un elektromagnētisko īpašību izpausmju daudzveidību dabā un tehnikā;

6.5. apraksta elektromagnētiskā starojuma veidu vienojošās īpašības un daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu;

6.6. ilustrē elementārdaļiņu klasifikācijas iespēju daudzveidību;

6.7. ilustrē mērīšanas tehnoloģiju daudzveidību fizikā;

6.8. saskata vienojošo dabas procesu daudzveidībā;

6.9. izskaidro cietvielu, gāzu un šķidrumu mehānisko, termodinamisko, elektromagnētisko un optisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;

6.10. izmanto gāzu molekulāri kinētisko teoriju vielas uzbūves un īpašību skaidrojumā;

6.11. ilustrē atomu kodolu uzbūves izmaiņas radioaktīvās sabrukšanas procesā;

6.12. izskaidro Visuma struktūru;

6.13. analizē gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību izpausmi (debess ķermeņu kustība; smaguma, elastības, berzes, šķidruma virsmas spraiguma, Kulona, Ampēra, Lorenca spēki) dabā un tehnikā;

6.14. apraksta mehānisko kustību, sadursmes, termodinamiskos procesus gāzēs, fotoelektrisko efektu, izmantojot matemātiskos vienādojumus;

6.15. analizē mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesus no enerģētiskā viedokļa;

6.16. izskaidro fizikālos procesus, lietojot fizikālos modeļus (masas punkts, matemātiskais svārsts, ideālā gāze, siltuma mašīna, punktveida lādiņš, gaismas stars, atoma modelis, atoma kodola modelis, Saules sistēmas modelis, zvaigžņu karte);

6.17. izskaidro fizikālos procesus enerģijas ieguves, sakaru, medicīnas tehnoloģijās un nanotehnoloģijās;

6.18. izprot fizikālā lieluma jēdzienu (vērtība, mērvienība);

6.19. lieto likumsakarību matemātisko pierakstu (formulas, apzīmējumi, vektori);

6.20. izskaidro elektrizācijas procesu, mehānisko, siltuma, strāvas un elektromagnētisko darbību, viļņus;

6.21. izskaidro fizikālos procesus, lietojot Ņūtona, Huka, nezūdamības, Oma un viļņu laušanas likumus;

6.22. analizē cēloņsakarības mehānisko, siltuma un elektromagnētisko procesu norisē.

7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas fizikālo procesu raksturlielumus un pazīmes, prognozē lielumu savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu, arī izmantojot fizikālos modeļus, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes un piederumus;

7.4. veic novērojumus un mērījumus individuāli vai grupā, lieto tehniskās ierīces un fizikas laboratorijas piederumus, precīzi ievēro to lietošanas noteikumus;

7.5. uzskatāmi un korekti reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) fizikālo procesu vizualizēšanai un datu ieguvei;

7.7. veic aprēķinus un iegūto skaitlisko rezultātu izsaka kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā;

7.8. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, kā arī zina to saistību ar citām mērvienībām;

7.9. lieto vizuālo un grafisko informāciju fizikālo procesu un likumsakarību attēlošanā, arī pārveidojot fizikālo procesu grafiskos attēlojumus no viena veida citā;

7.10. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu hipotēzi par funkcionālo sakarību starp fizikāliem lielumiem;

7.11. izskaidro iegūtos rezultātus, salīdzinot tos ar informāciju no dažādiem avotiem, un novērtē to ticamību, analizējot iespējamos kļūdu cēloņus, ierobežojumus un ietekmi uz rezultātiem;

7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;

7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izraudzīto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi), iesaka uzlabojumus vai citus risinājuma veidus;

7.14. lieto fizikas jēdzienus un simbolus kā valodas kultūras elementus;

7.15. analizē un izvērtē fizikāla rakstura informāciju tekstā un izmanto iegūto informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido fizikālo procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;

7.16. formulē un argumentē viedokli par fizikāliem procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.17. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas (IT);

7.18. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un analizējot informāciju fizikā.

8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti":

8.1. analizē fizikas kā dabaszinātņu nozares sasniegumus, ņemot vērā zinātnes attīstības ētiskos aspektus un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu fizikas attīstībā;

8.2. ir iepazinis galvenās fizikas apakšnozares, to pētniecības virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi fizikas attīstībā;

8.3. izprot fizikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi fizikā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstību;

8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības fizikā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.8. izvērtē indivīda darbības ietekmi uz vides akustisko un elektromagnētisko piesārņojumu un rīkojas videi draudzīgi;

8.9. izprot vajadzību saprātīgi izmantot enerģijas resursus un atbilstīgi rīkojas;

8.10. analizē savu rīcību sadzīves situācijās, izmantojot fizikas zināšanas, un rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo veselībai un drošībai;

8.11. novērtē fizikas zināšanu nozīmi vides saglabāšanā un tās kvalitātes uzlabošanā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.16., 7.18., 8.7., 8.9. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Ķīmija" mērķis ir padziļināt izpratni par vielu daudzveidību, to pārvērtību norises likumsakarībām, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un sekmējot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta "Ķīmija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par fizikāliem, ķīmiskiem un fizikāli ķīmiskiem procesiem un to norises likumsakarībām, vielu, materiālu, disperso sistēmu un ķīmisko reakciju daudzveidību;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās darbības prasmes ķīmijā, risinot problēmas, pētot vai eksperimentējot, analizējot un novērtējot iegūto informāciju;

2.3. sekmēt indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības mijiedarbību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Daba":

3.1. vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidība un vienotība;

3.2. atomu un vielu uzbūve, disperso sistēmu sastāvs;

3.3. fizikālie, ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie procesi;

3.4. likumsakarības ķīmijā.

4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

4.1. pētāmo problēmu formulēšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un (vai) rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība ķīmijā.

5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti":

5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana ķīmijā;

5.2. tehnoloģiju attīstība ķīmijā un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Daba":

6.1. apraksta ķīmisko elementu, vielu, materiālu un disperso sistēmu daudzveidību un vielu izplatību dabā;

6.2. izprot dažādu parādību (izomērija, alotropija) nozīmi vielu daudzveidībā;

6.3. klasificē neorganiskas un organiskas vielas, zinot to sastāvu, uzbūvi vai funkcionālās grupas;

6.4. nosaka ķīmiskās reakcijas veidu pēc reaģējošo vielu sastāva pārmaiņām, pēc virzības, pēc reakcijas siltumefekta, pēc oksidēšanas pakāpes izmaiņām;

6.5. analizējot vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidību, saskata to vienojošās likumsakarības;

6.6. izprot atomu uzbūvi, raksturo atomu kodolu sastāvu un atomu kodola elektronapvalka uzbūvi, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu;

6.7. izprot ķīmisko saišu veidošanos un starpmolekulāro mijiedarbību;

6.8. analizē sakarības starp vielu uzbūvi un vielu vai disperso sistēmu īpašībām; salīdzina vielu vai disperso sistēmu īpašības (fizikālās, mehāniskās);

6.9. apraksta disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (masas daļa, molārā un masas koncentrācija);

6.10. izprot atomu kodolu pārvērtības, vielu elektrolītiskās disociācijas, oksidēšanās un reducēšanās, polimerizācijas un polikondensācijas procesus;

6.11. raksturo fizikālos, ķīmiskos un fizikāli ķīmiskos procesus ķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē);

6.12. izprot vielu ķīmiskās pārvērtības un apraksta tās ar molekulārajiem, jonu un elektronu bilances vienādojumiem;

6.13. izmanto ķīmijas pamatlikumus (vielu masas nezūdamība, vielas sastāva nemainības likums, enerģijas nezūdamības likums) vielu pārvērtību raksturošanai;

6.14. izprot dažādu faktoru ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu un ķīmisko līdzsvaru;

6.15. analizē apgriezenisko ķīmisko reakciju norisi dabā un ķīmiskās rūpniecības tehnoloģiskajos procesos (amonjaka, sērskābes, etanola ražošanā).

7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. nosaka lielumus (mainīgos un nemainīgos) un pazīmes;

7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu un izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, laboratorijas traukus un piederumus, modeļus, ierīces, iekārtas un vielas;

7.4. sintezē vielas, veic vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, precīzi ievērojot laboratorijas trauku un ierīču lietošanas noteikumus un drošas darba metodes;

7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē novērojumos un mērījumos iegūtos datus (kvalitatīvos un kvantitatīvos), veido detalizētu eksperimenta/pētījuma aprakstu;

7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;

7.7. veic aprēķinus un parāda aprēķinu gaitu, izmantojot fizikālo lielumu apzīmējumus, atbilstošas mērvienības, vispārīgās formulas, ķīmiskās analīzes datus, ķīmisko un termoķīmisko reakciju vienādojumus, ķīmisko pārvērtību stehiometriskās shēmas un ķīmijas pamatlikumus;

7.8. pārveido skaitliskos datus vizuālos attēlojumos un otrādi, raksturojot dispersās sistēmas, vielu pārvērtības un to norises likumsakarības;

7.9. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu matemātiskai apstrādei un pārveidei, likumsakarību un procesu skaidrošanai;

7.10. analizē rezultātus, salīdzinot ar publicētajiem datiem, un novērtē to ticamību, iespējamo kļūdu cēloņus un to ietekmi uz rezultātiem;

7.11. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;

7.12. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi) un iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;

7.13. lieto ķīmijas terminus kā valodas kultūras elementu, izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības;

7.14. analizē, izvērtē un izmanto ķīmijas satura vizuālo un vārdisko informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido vārdisko informāciju vizuālā formā, modeļos, simbolos un apzīmējumos un otrādi;

7.15. formulē un argumentē viedokli, pamatojoties uz likumsakarībām, faktiem, darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.16. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas (IT) un dažādus uzskates līdzekļus;

7.17. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot problēmas un analizējot informāciju ķīmijā.

8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti":

8.1. analizē ķīmijas kā dabaszinātņu nozares vēsturisko attīstību, tās lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā zinātnes ētiskos aspektus un nosaucot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku sasniegumiem ķīmijā;

8.2. ir iepazinis galvenās ķīmijas apakšnozares un to pētniecības virzienus, novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi ķīmijas apakšnozaru attīstībā;

8.3. novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju nozīmi indivīda ikdienas dzīvē, izglītības turpināšanā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē ķīmijas eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izprot vielu un materiālu ražošanas tehnoloģiju un ķīmijas inženierzinātnes attīstības mijiedarbību, analizējot tehnoloģiju izmantošanas pieredzi ķīmijā;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību ķīmijā;

8.7. novērtē tehnoloģiju attīstību ķīmijā un apzinās tās ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību;

8.8. novērtē indivīda darbības ietekmi uz vides (ūdens, gaisa un augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā;

8.9. analizē aktuālas vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību;

8.10. izprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, izmantojot vielas, materiālus un tehnoloģijas ķīmijā, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 7.17., 8.7., 8.8. un 8.9.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Bioloģija" mērķis ir padziļināt izpratni par organismu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabā, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta "Bioloģija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, dzīvības procesiem un likumsakarībām;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās prasmes bioloģijā, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;

2.3. pilnveidot izpratni par bioloģijas nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā un veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Daba":

3.1. dzīvo sistēmu daudzveidība un vienotība;

3.2. šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūve un ekosistēmu struktūra;

3.3. dzīvības procesi: vielmaiņa, augšana un attīstība, vairošanās, kairināmība, regulācija un kustība. Vielu un enerģijas plūsma dabā;

3.4. pazīmju pārmantošanas un pārmaiņu likumsakarības dzīvajās sistēmās.

4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu vai datu vai rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība bioloģijā.

5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti":

5.1. zinātnes atklājumu, sasniegumu un pētījumu vērtības apzināšanās bioloģijā;

5.2. bioloģijā pamatotu tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Daba":

6.1. izprot dzīvības organizācijas pamatlīmeņus: šūna, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organisms, populācija, biocenoze, ekosistēma, biosfēra;

6.2. pazīst, klasificē un salīdzina organismus pēc šūnu uzbūves, vielmaiņas tipa un piederības sistemātiskai grupai;

6.3. izprot bezšūnu dzīvības formu nozīmi organismu dzīvē;

6.4. izprot bioloģiskās daudzveidības un vienotības nozīmi un saglabāšanas veidus;

6.5. raksturo šūnu sastāvdaļas un audu veidus;

6.6. izprot organisko un neorganisko vielu lomu dzīvo sistēmu uzbūvē;

6.7. raksturo un salīdzina dažādu organismu uzbūvi;

6.8. izskaidro šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūves atbilstību funkcijām un dzīves videi;

6.9. analizē dažādu ekosistēmu struktūru, to komponentu mijiedarbību;

6.10. izprot šūnu sastāvdaļu nozīmi dzīvības procesu nodrošināšanā;

6.11. izprot neorganisko un organisko vielu nozīmi dzīvības procesos;

6.12. analizē dzīvības procesu daudzveidību, saskatot to vienojošās likumsakarības;

6.13. izprot vielu, enerģijas un informācijas plūsmu dzīvajās sistēmās;

6.14. ir iepazinis dzīvības procesu izmantošanas iespējas tehnoloģijās;

6.15. izprot pazīmju pārmantošanas un mainības likumsakarības;

6.16. ir iepazinis organismu ģenētiskās pārveidošanas iespējas;

6.17. izprot jaunu pazīmju rašanos un to nozīmi sugas izdzīvošanā;

6.18. ir iepazinis galvenās dzīvības izcelšanās un evolūcijas likumsakarības.

7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

7.1. saskata un formulē risināmo (pētāmo) problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas dzīvības procesu raksturojošos lielumus un prognozē to savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājuma un (vai) eksperimenta gaitu, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, darba piederumus, ierīces, bioloģiskos objektus un modeļus;

7.4. veic novērojumus, mērījumus dabā un laboratorijas apstākļos, lietojot laboratorijas piederumus un ierīces individuāli vai grupā, saudzīgi izturas pret tiem un ievēro drošības noteikumus;

7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.6. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;

7.7. izmanto matemātiskus aprēķinus dzīvības procesu un likumsakarību novērtēšanā, parādot aprēķinu gaitu un ievērojot mērvienības;

7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu apstrādē;

7.9. attēlo bioloģiskos objektus, to dzīvības norises un likumsakarības dažādās vizuālās informācijas formās;

7.10. izprot bioloģisko objektu attēlošanas ētiskos aspektus;

7.11. analizē datus par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām, izvērtējot datu ticamību;

7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem) atbilstoši izvirzītajai hipotēzei;

7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;

7.14. prognozē pārmaiņas dzīvajās sistēmās, izmantojot dažādos avotos iegūto informāciju;

7.15. lieto bioloģijas jēdzienus un terminus kā valodas kultūras elementus;

7.16. analizē, izvērtē bioloģijas tekstus un izmanto iegūto informāciju atbilstoši mērķim, pārveido bioloģisko procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;

7.17. formulē un argumentē viedokli par dzīvības procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.18. iepazīstina ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);

7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un izvērtējot rezultātus bioloģijā.

8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti":

8.1. analizē galvenos bioloģijas nozares sasniegumus, to lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu bioloģijas attīstībā;

8.2. ir iepazinis galvenās bioloģijas apakšnozares, to pētījumu virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi bioloģijas attīstībā;

8.3. novērtē bioloģijas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi bioloģijā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi uz bioloģijā pamatotu tehnoloģiju attīstību;

8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības bioloģijā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.8. analizē cilvēka darbības ietekmi uz organismiem un ekosistēmām, prognozē iespējamās izmaiņas;

8.9. izprot dabas aizsardzības un dabas resursu (mežu, lauku, ūdeņu) racionālas izmantošanas nozīmi ekosistēmu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

8.10. pamato videi draudzīgas rīcības nepieciešamību, izmantojot zināšanas bioloģijā, un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā, rīkojas videi draudzīgi;

8.11. pamato veselīga dzīvesveida nozīmi indivīda attīstībā, izmantojot zināšanas bioloģijā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19., 8.7., 8.8. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" mērķis ir padziļināt izpratni par dabas daudzveidību un tajā notiekošajiem procesiem, pilnveidot pētnieciskās darbības prasmes un veicināt katra izglītojamā ieguldījumu sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par dabas daudzveidību, uzbūvi, dabā un ikdienā notiekošajiem procesiem, to norišu likumsakarībām un tehniskajām ierīcēm šo procesu pētīšanai;

2.2. pilnveidot pētnieciskās un komunikatīvās prasmes dabaszinībās, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot informāciju;

2.3. veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, izprotot dabaszinātņu, tehnoloģiju un vides mijiedarbību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":

3.1. pasaules daudzveidība un vienotība;

3.2. pasaules uzbūve;

3.3. ķīmiskās pārvērtības dabā, dzīvības procesi organismos, fizikālie procesi dabā un ikdienā;

3.4. enerģijas nezūdamība, līdzsvars dabas procesos un pazīmju pārmantošana.

4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

4.1. pētāmās problēmas formulēšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība dabaszinībās.

5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts":

5.1. dabaszinātņu atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtības apzināšana;

5.2. tehnoloģiju attīstība dabaszinātnēs un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda darbības ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":

6.1. apraksta bezšūnu struktūru un dzīvības formu daudzveidību;

6.2. klasificē dabā esošās un ikdienā lietotās vielas un materiālus;

6.3. apraksta kustības un spēka daudzveidību;

6.4. apraksta elektromagnētiskā starojuma daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā;

6.5. apraksta enerģijas ieguves veidus dabā un tehnikā;

6.6. saskata vienojošo dabas parādību daudzveidībā;

6.7. izskaidro dzīvo sistēmu uzbūves atbilstību to funkcijām un dzīves videi;

6.8. saprot atoma uzbūvi un ķīmisko saišu veidošanos;

6.9. izskaidro gāzu, šķidrumu un cietvielu mehānisko, elektromagnētisko, termodinamisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;

6.10. izskaidro Visuma struktūru;

6.11. izskaidro dabā notiekošos un ikdienā izmantojamos ķīmiskos procesus (oksidēšanās, reducēšanās, šķīšana, dabasvielu hidrolīze un sintēze) un to norisi ietekmējošos faktorus;

6.12. izprot dzīvības procesus (vairošanās, kairināmība un vielu uzņemšana, transports, izvadīšana) un tos ietekmējošos faktorus;

6.13. izskaidro fizikālo procesu izpausmes dabā un ikdienā (kustība un mijiedarbība, termodinamiskie procesi gāzēs);

6.14. apraksta dabas parādību, procesu un dzīvo sistēmu pētīšanā lietojamo tehnisko ierīču darbības pamatprincipus;

6.15. izprot enerģijas nezūdamību organismos, ķīmiskajās pārvērtībās, fizikālajās parādībās;

6.16. zina līdzsvara nosacījumus dabā;

6.17. apzinās pazīmju pārmantojamības un mainības nozīmi dabas likumsakarībās.

7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":

7.1. saskata un formulē pētāmo problēmu (risinājumu) un izvirza hipotēzi par dabā notiekošiem procesiem, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas pētāmos lielumus un pazīmes, prognozē to savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājumu vai eksperimenta gaitu, izvēloties atbilstošus darba piederumus, vielas, drošas darba metodes un novērtējot iespējamos riskus;

7.4. veic mērījumus un novērojumus, strādājot grupā vai individuāli, un lieto tehniskās ierīces, laboratorijas piederumus, vielas, modeļus, dabas objektus, precīzi ievērojot drošas darba metodes, kā arī saudzīgi izturoties pret tiem;

7.5. ir iepazinis vienkāršas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes metodes;

7.6. uzskatāmi un precīzi reģistrē datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.7. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu iegūšanā un reģistrācijā;

7.8. veic aprēķinus un izsaka fizikālo lielumu sakarības;

7.9. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības;

7.10. attēlo grafikos, shēmās, diagrammās, zīmējumos fizikālos procesus un dabas objektus;

7.11. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu funkcionālas sakarības starp fizikālajiem lielumiem;

7.12. izvērtē rezultātus un to ticamību, salīdzinot tos ar datiem literatūrā;

7.13. atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumu vai eksperimentālajiem datiem;

7.14. novērtē problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus un citu veidu risinājumus;

7.15. lieto dabaszinātņu jēdzienus un atbilstošos simbolus, mērvienības, nomenklatūru, ķīmisko reakciju vienādojumus, raksturojot procesus dabā un to norises likumsakarības;

7.16. apkopo, sistematizē, salīdzina un analizē no dažādiem avotiem iegūtu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem tajā, pārveido dažādas vizuālās informācijas formas vārdiskajās formās un otrādi;

7.17. formulē un argumentē savu viedokli, pamatojoties uz faktiem par pasaules uzbūvi un dabaszinātņu likumsakarībām, ciena citu viedokli;

7.18. iepazīstina ar savu vai grupas darba rezultātu vai viedokli, pamatojot to un izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);

7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus, veicot eksperimentus un izvērtējot rezultātus.

8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts":

8.1. ir iepazinis nozīmīgākās dabaszinātņu nozares, apakšnozares, novērtē to integrācijas nozīmi zinātnes attīstībā;

8.2. ir iepazinis nozīmīgākos zinātniekus un atklājumus dabaszinātnēs, ar piemēriem pamato to ietekmi uz sabiedrības attīstību;

8.3. novērtē eksperimentā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.4. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, ētisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību;

8.5. apzinās tehnoloģiju attīstības ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.6. novērtē vajadzību saprātīgi izmantot dabas resursus un izvērtē alternatīvos risinājumus;

8.7. izprot indivīda darbības ietekmi uz organismiem, ekosistēmām, fizikālajiem procesiem dabā un prognozē iespējamās izmaiņas nākotnē;

8.8. izprot vajadzību precīzi ievērot vielu un iekārtu lietošanas instrukcijas, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Latvijas un pasaules vēsture" mērķis ir sekmēt izglītojamā kā demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības locekļa identitātes daudzpusīgu attīstību, izzinot Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures procesus.

2. Mācību priekšmeta "Latvijas un pasaules vēsture" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. apzināties vēstures zināšanu nozīmi pagātnes izpratnē un iespējamo personīgās un sabiedrības attīstības alternatīvu izvēlē;

2.2. papildināt zināšanas un izpratni par svarīgākajiem Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem;

2.3. padziļināt zināšanas un izpratni par Latvijas valstiskuma vēsturisko attīstību;

2.4. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes vēsturiskās informācijas avotu analīzē, lai patstāvīgi un argumentēti vērtētu vēstures norises un attiecības starp pagātni un mūsdienām.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures mācību stundu skaita.

4. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

4.1. vēstures process un vēsture kā zinātne;

4.2. daudzveidīgā un mainīgā identitāte;

4.3. indivīda vieta vēstures procesos;

4.4. personības vērtīborientācijas apzināšanās.

5. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

5.1. ģeogrāfiskās vides un sabiedrības mijiedarbība;

5.2. saimnieciskā darbība;

5.3. civilizāciju kultūrmantojums.

6. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

6.1. valsts un varas vēsture;

6.2. Baltijas, Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanās svarīgākie posmi;

6.3. Latvijas valstiskuma vēsture.

7. Mācību satura komponents "Darbība":

7.1. informācijas avoti vēsturē un to lietošana;

7.2. vēstures zināšanu izmantošana;

7.3. vēstures norišu interpretēšana dažādās darba formās.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

8.1. izprot vēstures avotu funkcijas un nozīmi vēstures zinātnē;

8.2. izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai;

8.3. izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti;

8.4. raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures zinātnes virzienus;

8.5. ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību;

8.6. pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus;

8.7. apzinās vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, to noderīgumu dažādās profesijās;

8.8. izprot cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu;

8.9. izprot aizvēsturiskā kolektīvisma (savācējsabiedrības) cēloņus un izpausmes;

8.10. izprot grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus un Senās Romas pilsonības pamatprincipus;

8.11. izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā pasaulē;

8.12. raksturo kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē;

8.13. izprot etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos;

8.14. analizē cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos;

8.15. izprot indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā;

8.16. raksturo Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās;

8.17. raksturo indivīda lomu antīkajā pasaulē;

8.18. izprot personības un sabiedrības attiecības viduslaikos;

8.19. izprot renesanses laikmeta individuālisma cēloņus;

8.20. raksturo indivīda lomas pieaugumu apgaismības un revolūciju laikmetā;

8.21. izprot atsvešinātības cēloņus un izpausmes industriālā un postindustriālā laikmetā;

8.22. analizē indivīda un sabiedrības attiecību modeļus dažādās ideoloģijās;

8.23. raksturo autoritārisma un totalitārisma attiecības ar indivīdu;

8.24. izprot indivīda lomu mūsdienu Austrumu un Rietumu sabiedrībā;

8.25. ir pieredze diskutēt par indivīda stāvokli mūsdienu sabiedrībā;

8.26. analizē un vērtē ievērojamu personību lomu vēstures procesos;

8.27. ir pieredze diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē;

8.28. raksturo sievietes lomas evolūciju vēstures procesā;

8.29. izprot un kritiski vērtē mūsdienu pasaules procesus;

8.30. pamato kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īsteno to praksē;

8.31. apzinās ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību;

8.32. apzinās demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību;

8.33. ir toleranta attieksme pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

9. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

9.1. izprot savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā;

9.2. izprot neolītiskās "revolūcijas" būtību un tās globālās sekas;

9.3. izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem;

9.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu dažādu civilizācijas tipu izveidē un attīstībā;

9.5. izprot industriālās un postindustriālās sabiedrības ietekmi uz vidi;

9.6. izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē;

9.7. izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;

9.8. raksturo darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē;

9.9. izprot industrializācijas būtību un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;

9.10. raksturo Austrumu kultūras sasniegumus;

9.11. izprot antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā;

9.12. izprot jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā;

9.13. raksturo Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes;

9.14. analizē civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas;

9.15. raksturo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

10. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

10.1. izprot Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības;

10.2. raksturo lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā;

10.3. izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē;

10.4. raksturo valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;

10.5. raksturo parlamentārisma vēsturi;

10.6. izprot atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos;

10.7. zina viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā;

10.8. raksturo Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;

10.9. raksturo Livonijas valstu, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Polijas–Lietuvas, Krievijas lomu Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē;

10.10. izprot koloniālisma būtību un sekas, zina lielākās koloniālās impērijas;

10.11. raksturo Pirmā pasaules kara svarīgākās norises un sekas;

10.12. analizē Eiropas un pasaules sociālekonomiskās attīstības tendences un cēloņus starpkaru posmā;

10.13. raksturo Otrā pasaules kara svarīgākos cēloņus, norises un sekas;

10.14. prot raksturot, skaidrot un analizēt holokaustu, citus genocīdus un noziegumus pret cilvēci jaunāko laiku vēsturē;

10.15. izprot dalītās pasaules izveides cēloņus, izpausmes un sekas pēc Otrā pasaules kara;

10.16. izprot posttotalitārās sistēmas sabrukuma cēloņus un sekas;

10.17. izprot, analizē un vērtē globalizācijas procesu, skaidro starptautisko organizāciju (Eiropas Savienība, NATO, ANO) veidošanās cēloņus, attīstības gaitu un to lomu mūsdienu procesos;

10.18. raksturo Latvijas nacionālās idejas attīstību no kultūrautonomijas līdz neatkarīgai valstij;

10.19. izprot Latvijas valsts rašanās apstākļus, kā arī zina citus valstiskuma modeļus Latvijā;

10.20. izprot Latvijas Republikas veidošanās procesu, zina Latvijas Republikas himnu un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

10.21. izprot Latvijas demokrātisma un autoritārisma tendenču cēloņus, izpausmes un sekas, kā arī ir pieredze vērtēt Latvijas Republikas parlamentārisma un autoritārisma vēsturi;

10.22. izprot komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu ietekmi un sekas Latvijā Otrā pasaules kara laikā;

10.23. raksturo padomju režīma laiku un tā sekas Latvijas vēsturē;

10.24. izprot Latvijas valstiskuma atjaunošanās apstākļus un zina šī procesa svarīgākos notikumus;

10.25. ir pieredze analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību.

11. Mācību satura komponents "Darbība":

11.1. analizē, vērtē un klasificē informācijas avotus, lieto tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā;

11.2. prot izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā;

11.3. salīdzina un analizē dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem;

11.4. izprot, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu, personību salīdzinājumi var mainīties;

11.5. izprot likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā;

11.6. lieto deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā;

11.7. izprot jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību;

11.8. izmanto vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē;

11.9. analizē vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas;

11.10. apkopo faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei;

11.11. izprot, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji;

11.12. diskutē par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā;

11.13. prot raksturot vēstures notikumus un procesus ar Latvijas vēstures piemēriem;

11.14. patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;

11.15. pamato savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.7., 8.31., 8.32. un 8.33.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Ekonomika" mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā un attīstīt prasmes iesaistīties un praktiski darboties tajos, veidojot karjeru atbilstoši katra spējām, interesēm un sabiedrības attīstības tendencēm.

2. Mācību priekšmeta "Ekonomika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidoties par sabiedrības attīstības tendencēm atbilstošu konkurētspējīgu un uzņēmīgu indivīdu, kurš, iesaistoties dažādos ekonomiskajos procesos, uzsāk savu nodarbi atbilstoši savām spējām, interesēm un ekonomiskajai situācijai reģionā, valstī un pasaulē;

2.2. veidot izpratni par sociāli ekonomiskās sistēmas organizācijas uzbūvi;

2.3. veidot izpratni, kā indivīdu un sociālo grupu vērtības, intereses un rīcība var izmainīt sociālo, ekonomisko, politisko, tiesisko un kultūras vidi;

2.4. veidot izpratni par indivīdu, sociālo grupu un valdības ekonomisko politiku un mērķiem makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanā;

2.5. attīstīt prasmi iegūt informāciju par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem, apkopot, analizēt un pieņemt efektīvus un pamatotus lēmumus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. uzņēmējspējas;

3.2. ekonomikas pamatproblēma;

3.3. alternatīvas, alternatīvas izmaksas, lēmuma pieņemšana;

3.4. indivīda loma ekonomikā:

3.4.1. indivīda rīcība darba tirgū;

3.4.2. indivīds kā patērētājs;

3.4.3. indivīds kā ražotājs;

3.4.4. indivīds kā ieguldītājs.

4. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

4.1. ekonomikas pamatjautājumi un ekonomiskās sistēmas;

4.2. ekonomiskās rīcības ievirzes motīvi un stimuli;

4.3. īpašuma tiesības;

4.4. ekonomiskie mērķi;

4.5. ražošana, darba dalīšana, specializācija un maiņa;

4.6. nauda, tās veidi un funkcijas;

4.7. tirgus dalībnieki;

4.8. konkurence, tirgus veidi un struktūra;

4.9. pieprasījums, piedāvājums un cena;

4.10. ražošanas organizācija;

4.11. uzņēmuma līdzekļi;

4.12. produktivitāte;

4.13. ražošanas izmaksas un peļņa;

4.14. ekonomiskā un tehnoloģiskā efektivitāte;

4.15. inovācijas ražošanā;

4.16. tirgzinības;

4.17. starptautiskā ekonomika;

4.18. ekonomiskie resursi, to efektīva izmantošana;

4.19. globalizācija;

4.20. Latvijas ekonomika Eiropas Savienībā.

5. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

5.1. tirgus nepilnības;

5.2. valsts loma ekonomikā;

5.3. valdības ekonomiskās funkcijas;

5.4. sabiedriskās preces un pakalpojumi;

5.5. sabiedrības labklājība un nabadzība;

5.6. ekonomiskās aktivitātes regulēšana;

5.7. valsts ieņēmumi un izdevumi;

5.8. makroekonomiskā stabilitāte:

5.8.1. iekšzemes kopprodukts;

5.8.2. ekonomikas cikliskā attīstība;

5.8.3. kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums;

5.8.4. makroekonomiskais līdzsvars;

5.8.5. pilnīga nodarbinātība;

5.8.6. inflācija un tās veidi;

5.9. fiskālā politika;

5.10. centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijai un ekonomisko procesu analīzei;

6.2. grafiku, shēmu un diagrammu izmantošana ekonomisko procesu veidošanā un analīzē.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izprot ekonomikas būtību, pētāmos jautājumus, tās vietu un nozīmi citu sociālo zinātņu vidū un uzņēmējspēju veidošanā;

7.2. izprot ekonomikas pamatproblēmu, prot izvērtēt alternatīvas un pieņemt ekonomisku lēmumu;

7.3. izprot, ka, izmantojot ekonomikas modeļus, tiek skaidroti ekonomiskie procesi;

7.4. spēj saskatīt ekonomiskās problēmas, raksturot tās un piedāvāt to risināšanas iespējas;

7.5. prot konstruēt ražošanas iespēju līkni un noteikt alternatīvas izmaksas, izmantojot šo līkni;

7.6. izprot indivīda lomu ekonomikā;

7.7. izprot, kā darbojas darba tirgus, kas ir darbaspēks (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji) un nodarbinātība;

7.8. zina darba veidus, darbinieku kvalifikāciju, darba apstākļus, izaugsmes iespējas un pamatprasības, lai iesaistītos darba tirgū;

7.9. izprot, kas ir bezdarbs un bezdarba formas, un prot rast risinājumu bezdarba situācijā;

7.10. izprot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi darba tirgū;

7.11. prot veidot personisko budžetu, plānot izdevumus un izdarīt izvēli tirgū;

7.12. zina patērētāju tiesības un prot rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

7.13. zina, kas ir darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais, izprot viņu lomu ražošanā un ienākumu veidošanās principus;

7.14. izprot darba algu formas un prot aprēķināt neto darba algu;

7.15. izprot, kas ir ietaupījumi un kur tos uzkrāt;

7.16. izprot dažādu fondu būtību (piemēram, apdrošināšanas, pensiju un ieguldījuma fondi);

7.17. apzinās un novērtē savas rīcības iespējas naudas, vērtspapīru un apdrošināšanas tirgū;

7.18. atzīst ētikas nozīmi dažādās konkurences formās ekonomikā.

8. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

8.1. prot raksturot ekonomiskās sistēmas;

8.2. analizē un raksturo Latvijas ekonomisko sistēmu;

8.3. izprot un raksturo vienkāršotu riņķveida plūsmas modeli;

8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākās institūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali;

8.5. zina naudas veidus, funkcijas un izprot naudas lomu ekonomikā;

8.6. prot raksturot dažādus tirgus veidus, salīdzināt tos un analizēt katra veida priekšrocības un nepilnības;

8.7. zina konkurences veidus un to ietekmi uz tirgus dalībniekiem;

8.8. izmantojot sniegto informāciju, prot izveidot pieprasījuma un piedāvājuma tabulu, uzzīmēt grafikus un noteikt līdzsvara cenu;

8.9. izprot dažādu faktoru ietekmi uz pieprasījumu, piedāvājumu un preces cenu;

8.10. izprot, kas ir uzņēmējdarbība un komercdarbība;

8.11. zina komercdarbības juridiskās formas Latvijā un analizē to priekšrocības un nepilnības;

8.12. zina jēdzienu "intelektuālais īpašums" un tā iedalījumu;

8.13. izprot, ka intelektuālā īpašuma apzināšana katrā uzņēmumā, kā arī tā aizsardzība ir ilglaicīgas un veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikums;

8.14. izprot jēdzienu "uzņēmuma līdzekļi";

8.15. zina uzņēmuma līdzekļu iedalījuma veidus un to atspoguļojumu bilancē;

8.16. prot aprēķināt darba ražīgumu un izvērtēt tā lomu uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanā;

8.17. zina ražošanas izmaksu veidus, prot tos aprēķināt un izmantot ražošanas lēmumu pieņemšanā;

8.18. izprot atšķirību starp uzņēmuma grāmatvedības un ekonomisko peļņu, prot tās aprēķināt;

8.19. izprot tirgzinības lomu uzņēmējdarbībā un zina tās pamatelementus;

8.20. izprot starptautiskos ekonomiskos sakarus, eksporta un importa nozīmi uzņēmējdarbībā;

8.21. izprot brīvās tirdzniecības priekšrocības, protekcionisma politikas būtību un tās īstenošanas līdzekļus;

8.22. izprot valūtu kursu veidošanos un prot veikt aprēķinus valūtas maiņas darījumos;

8.23. izprot eksporta un importa lomu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanā un tautsaimniecības attīstībā;

8.24. izprot efektīvas resursu izmantošanas nozīmi;

8.25. diskutē par Latvijas ekonomiskajiem resursiem un to izmantošanas efektivitāti;

8.26. izprot investīciju un inovāciju ieguldījuma nozīmīgumu cilvēkkapitāla attīstībā;

8.27. izprot ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nozīmību;

8.28. spēj saskatīt Latvijas ekonomikas attīstības iespējas un problēmas Eiropas Savienībā.

9. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

9.1. izprot tirgus nespēju atrisināt problēmas;

9.2. izprot valsts lomu ekonomikā, tās funkcijas un nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriski nozīmīgām precēm un pakalpojumiem;

9.3. izprot nabadzības būtību un saskata iespējas, kā paaugstināt sabiedrības labklājību;

9.4. izprot nodokļu būtību un to lomu ekonomikā;

9.5. izprot, kā veidojas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi;

9.6. izprot pievienotās vērtības rašanos un zina iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes;

9.7. izprot ekonomikas ciklisko attīstību, indivīda un valdības rīcību katrā ekonomiskās aktivitātes cikla fāzē;

9.8. izprot kopējā pieprasījuma, kopējā piedāvājuma un makroekonomiskā līdzsvara būtību;

9.9. izprot, kas ir pilnīga nodarbinātība;

9.10. izprot inflācijas ietekmi uz dažādiem ekonomikas dalībniekiem un prot aprēķināt tās tempu;

9.11. izprot banku sistēmas darbību;

9.12. izprot naudas tirgus darbību;

9.13. zina centrālās bankas lomu un iespējas ekonomiskās aktivitātes regulēšanā.

10. Mācību satura komponents "Darbība":

10.1. izprot ierobežotības problēmu un spēj pieņemt efektīvu lēmumu, kas pamatots uz alternatīvu izvērtēšanu;

10.2. analizē izvēles iespēju – kļūt par darba devēju vai darba ņēmēju – un ir gatavs iesaistīties darba tirgū vienā no šīm lomām, apzinoties savas tiesības un pienākumus;

10.3. apzinās taupīgas resursu izmantošanas lomu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi;

10.4. prot saskatīt iespējas iesaistīties komercdarbībā kā darba devējs, darba ņēmējs vai pašnodarbinātais;

10.5. pieņem lēmumu un uzņemas atbildību par savu izvēli dažādās saimnieciskās situācijās;

10.6. apzinās ekonomikas izzināšanas nepieciešamību mūžizglītībā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.18., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Filozofija" mērķis ir sekmēt izglītojamā pašpilnveidi un sociāli aktīvu attieksmi, attīstot filozofiskās domāšanas prasmes un izpratni par filozofiskām problēmām, to risinājumu iespējām un daudzveidību.

2. Mācību priekšmeta "Filozofija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot izpratni par filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un tās nozīmi pašizziņā un apkārtējās pasaules izziņā;

2.2. reflektēt par cilvēka būtību, izprotot personības veidošanās, cilvēku sociālās darbības un vides attiecību likumsakarības;

2.3. veidot attieksmi pret filozofiju kā būtisku personības pašpilnveides, sociālās aktivitātes un sabiedrības attīstības priekšnoteikumu;

2.4. reflektēt par esamību un to raksturojošām kategorijām, telpas un laika izpratni;

2.5. apzināties vērtību nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, diskutēt par vērtību daudzveidību;

2.6. izprast filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību filozofijas vēsturē, īpaši uzsverot mūsdienu teorijas un to interpretāciju;

2.7. apgūt un izprast filozofijas pamatjēdzienus, izkopjot prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, izmantot dažādas filozofiskās analīzes metodes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. filozofijas vispārīgs raksturojums, pamatproblēmas;

3.2. izziņas un zināšanu problēma filozofijā;

3.3. cilvēka problēma filozofijā;

3.4. apziņas problēma filozofijā.

4. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

4.1. sabiedrības attīstības teorijas;

4.2. filozofija un cilvēces nākotne;

4.3. mūsdienu sabiedrības filozofiskās problēmas.

5. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

5.1. esamības filozofiskā izpratne;

5.2. filozofiskā refleksija par vērtībām;

5.3. filozofiskās domāšanas paradigmas.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. analītiski vērtējošā darbība, dažādu filozofisku tekstu salīdzināšana, filozofijas problēmu atpazīšana un risināšana;

6.2. radošā darbība, tekstu interpretācija, filozofisku jautājumu formulēšana.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izprot filozofiskās, zinātniskās un ikdienas domāšanas atšķirības;

7.2. zina filozofijas problēmas;

7.3. mācās formulēt filozofiskus jautājumus;

7.4. apzinās un spēj pamatot filozofijas nozīmi pašizziņā un citu zinātņu kontekstā;

7.5. prot raksturot zināšanu un izziņas metožu daudzveidību;

7.6. spēj salīdzināt dažādas izpratnes par izziņu;

7.7. pauž personisko viedokli pasaules izzināmības jautājumā;

7.8. zina un prot salīdzināt dažādas cilvēka būtības izpratnes filozofijā;

7.9. izvērtē un spēj pamatot savu viedokli par ķermeņa un gara attiecību risinājumiem filozofijā;

7.10. izprot sevi kā sociālu būtni;

7.11. spēj pamatot savu viedokli un diskutēt par dzīvības un nāves problemātiku;

7.12. zina apziņas jēdziena skaidrojumu dažādos filozofijas virzienos un tradīcijās;

7.13. spēj reflektēt par dažādiem apziņas stāvokļiem un raksturot tos;

7.14. spēj raksturot valodas un apziņas attiecības;

7.15. izprot jēgas veidošanās procesu.

8. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

8.1. zina dažādas ideālās valsts un sabiedrības attīstības teorijas;

8.2. prot pamatot savu viedokli, diskutēt par globalizāciju un sabiedrības attīstības perspektīvām;

8.3. izprot mūsdienu filozofijas problēmas par informācijas tehnoloģiju un komunikācijas, kā arī patērniecības nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē.

9. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

9.1. zina dažādas ontoloģijas teorijas un esamības jēdziena izpratnes;

9.2. izprot esamības un valodas attiecības;

9.3. prot raksturot un diskutēt par dažādu laikmetu un kultūru izpratni, par laiku, telpu un to attiecībām;

9.4. prot pamatot un argumentēt savu viedokli jautājumā par absolūtām un relatīvām vērtībām;

9.5. prot pamatot savu vērtību izvēli;

9.6. prot pamatot savu viedokli diskusijā par individuāli un sociāli nozīmīgo vērtību līdzsvara problēmu;

9.7. zina dažādu filozofijas paradigmu raksturīgās iezīmes;

9.8. izprot filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību;

9.9. prot salīdzināt un izvērtēt dažādus filozofijas virzienus.

10. Mācību satura komponents "Darbība":

10.1. prot formulēt filozofiskus jautājumus;

10.2. prot risināt filozofiskas problēmas, izmantojot dažādas filozofēšanas metodes;

10.3. prot salīdzināt un lietot loģisku argumentāciju filozofijas tekstu analīzē un interpretācijā;

10.4. spēj pamatot savu viedokli diskusijā par filozofiskām problēmām;

10.5. vērtē dažādus filozofijas virzienu tekstus.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.4. un 7.7.apakšpunktā minētās prasības.

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta "Ģeogrāfija" standarta saturs veidots, lai izglītojamie apgūtu sociālās ģeogrāfijas un dabas ģeogrāfijas mācību saturu.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Ģeogrāfija" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas, sociālo un ekonomisko procesu veidošanos un to attīstības mijiedarbību mūsdienu pasaules globālā, reģionālā mērogā un spēju līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā.

3. Mācību priekšmeta "Ģeogrāfija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par pasaules reģionu demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību, izvērtējot un apzinoties to daudzveidības cēloņsakarības;

3.2. pilnveidot spējas analizēt teorijas, notikumus, sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītās problēmas un vērtēt ģeogrāfijas zinātnes nozīmi globāla un reģionāla mēroga pētījumos;

3.3. mācīties izprast dabas resursu ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības, novērtējot resursu ietekmi reģiona un valsts sociālo procesu un saimnieciskās darbības attīstībā;

3.4. pilnveidot praktiskās, pētnieciskās un radošās darbības prasmes ģeogrāfijā, izmantojot dažādus informācijas avotus un daudzveidīgus paņēmienus.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

4.1. pasaules telpiskā struktūra un ģeogrāfiskais novietojums;

4.2. demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra;

4.3. pasaules apdzīvojuma daudzveidība un to veidojošie komponenti;

4.4. pasaules kultūru ģeogrāfiskā daudzveidība.

5. Mācību satura komponents "Dabas un sabiedrības mijiedarbība":

5.1. dabas procesu un parādību veidošanās Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un to ģeogrāfiskā izplatība;

5.2. cilvēka un sabiedrības ietekme uz ekosistēmām un ainavu veidošanās procesiem pasaules reģionos un valstīs.

6. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

6.1. mūsdienu pasaules reģionu saimniecības struktūra un ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības;

6.2. dabas resursu un izejvielu nodrošinājums pasaules valstīs un patēriņa dinamikas ģeogrāfija;

6.3. cilvēku (darbaspēka) resursu reģionālās atšķirības un nodarbinātības struktūra;

6.4. starptautiskās tirdzniecības ģeogrāfija un preču plūsmas;

6.5. globalizācija kā mūsdienu pasaules reģionu un valstu attīstības process.

7. Mācību satura komponents "Darbība":

7.1. kartogrāfiskās un grafiskās darbības ģeogrāfisko procesu analīzē un modeļu veidošanā;

7.2. matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos;

7.3. analītiski vērtējošā darbība;

7.4. radošā darbība.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

8.1. iegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par mūsdienu aktuāliem notikumiem pasaules reģionos un valstīs;

8.2. raksturo reģionus un valstis pēc ģeogrāfiskā novietojuma un teritorijas lieluma, lieto atbilstošu terminoloģiju, veidojot aprakstu;

8.3. raksturo demogrāfiskos procesus, attīstību atsevišķos reģionos un valstīs, analizējot to veidojošos komponentus;

8.4. izprot iedzīvotāju ataudzes ietekmējošos faktorus un skaidro demogrāfiskās pārejas fāzes, minot konkrētu valstu piemērus;

8.5. izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;

8.6. izprot iedzīvotāju izvietojuma ietekmējošos faktorus, raksturo urbanizācijas procesus reģionos, attīstītās un attīstības valstīs;

8.7. raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;

8.8. raksturo iedzīvotāju migrācijas veidus, salīdzina migrācijas plūsmas pasaules reģionos un valstīs;

8.9. apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona un valsts sociālajā vidē;

8.10. saskata sociālo problēmu cēloņus un sekas pilsētu aglomerācijās;

8.11. izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;

8.12. analizē un vērtē dažādu reliģisku un etnisku konfliktu cēloņus un sekas pasaules reģionos;

8.13. raksturo dažādu kultūru, kultūrvēsturisko celtņu un vietu ģeogrāfisko izplatību.

9. Mācību satura komponents "Dabas un sabiedrības mijiedarbība":

9.1. zina par ģeogrāfijas zinātnē veiktiem dabas parādību, sociālo procesu pētījumiem un starpvalstu līgumiem daudzveidīgās dabas vides saglabāšanai pasaules reģionos;

9.2. izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;

9.3. izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;

9.4. analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;

9.5. izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;

9.6. apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;

9.7. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;

9.8. raksturo pasaules okeāna ekosistēmas nozīmi dabas procesu apritē un piesārņojuma samazināšanas iespējas šelfa teritorijās;

9.9. analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un pasaules okeāna ekosistēmās;

9.10. ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā.

10. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

10.1. izprot pasaules saimniecības struktūru un atsevišķu saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības un vērtē to nozīmi sabiedrībā;

10.2. vērtē dabas resursu nozīmi reģiona un valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;

10.3. interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu un valstu ekonomikas attīstībā;

10.4. izprot zinātnes un tehnikas progresa nozīmi, valstu ekonomiskās sadarbības lomu saimniecības nozaru attīstībā pasaules reģionos;

10.5. raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;

10.6. izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos un valstīs;

10.7. izprot starptautiskās tirdzniecības organizēšanas principus un raksturo starptautiskās preču plūsmas;

10.8. vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;

10.9. izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;

10.10. zina tūrisma resursu un veidu ģeogrāfisko izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;

10.11. apzinās ģeogrāfijas zināšanu nepieciešamību un noderīgumu dažādās profesijās un tālākizglītībā;

10.12. izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;

10.13. vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā jomā.

11. Mācību satura komponents "Darbība":

11.1. izprot ģeogrāfijas karšu saturu un kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs;

11.2. izmanto pieņemtos apzīmējumus kartoshēmu un kartogrammu veidošanā;

11.3. pilnveido prasmes no dažādiem avotiem iegūtās informācijas sakārtošanā grafiskos attēlos un modeļos;

11.4. izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfisko situāciju, dabas resursus un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus;

11.5. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku, patstāvīgi veic ģeogrāfiskus pētījumus;

11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē;

11.7. veido rakstu darbus par mūsdienu pasaules notikumiem, analizē problēmas, pamatojot savu viedokli un lietojot atbilstošu ģeogrāfijas terminoloģiju.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.10., 10.3. un 10.11.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" mērķis ir sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.

2. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību;

2.2. apzināties savu un citu cilvēku personību, tās izaugsmi veicinošos un kavējošos faktorus;

2.3. attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem;

2.4. sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. psiholoģijas izziņas jomas un pamatmetodes un to praktisks lietojums;

3.2. kognitīvo procesu sistēma, intelekts un kreativitāte;

3.3. emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress;

3.4. vajadzības un motivācija;

3.5. bioloģisko un sociālo faktoru nozīme indivīda attīstībā – psihiskās veselības priekšnosacījumi;

3.6. cilvēka attīstības posmi, jauniešu subkultūra;

3.7. personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā;

3.8. sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības;

3.9. sociālā percepcija, starppersonu uztveres efekti;

3.10. saskarsme, konflikti;

3.11. sociālās attiecības;

3.12. grupa un tās veidi, procesi grupā;

3.13. sociālās lomas, statuss un normas;

3.14. indivīda uzvedība lielajās grupās, kolektīvā uzvedība;

3.15. masu komunikācija;

3.16. sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.

4. Mācību satura komponents "Darbība":

4.1. novērošana un pašnovērošana;

4.2. salīdzināšana;

4.3. analizēšana;

4.4. atpazīšana;

4.5. modelēšana;

4.6. izmantošana;

4.7. konfliktu risināšana;

4.8. lēmumu pieņemšana;

4.9. sadarbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

5.1. izprot psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēku priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem;

5.2. zina psiholoģijas pamatmetodes;

5.3. skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības;

5.4. zina katra kognitīvā procesa – sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas un domāšanas (tēlainās un jēdzieniskās) – lomu un funkcijas dažādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā;

5.5. skaidro intelekta jēdzienu;

5.6. skaidro kreativitātes un talanta jēdzienu;

5.7. atpazīst un raksturo dažādas emocijas un jūtas, atšķirīgus garastāvokļus;

5.8. izprot stresa vadīšanu;

5.9. izprot cilvēku vajadzības un Maslova vajadzību hierarhiju;

5.10. izprot dažādus motivācijas veidus;

5.11. atšķir kognitīvās spējas no nekognitīvām spējām;

5.12. skaidro iedzimtības un sociālās vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā;

5.13. atšķir veselīgu un neveselīgu dzīvesveidu veicinošos faktorus;

5.14. raksturo cilvēka attīstības posmus un to pazīmes;

5.15. atšķir šādus jēdzienus: cilvēks, indivīds, personība;

5.16. atšķir apzināto un neapzināto;

5.17. raksturo personības jēdzienu atšķirības;

5.18. zina personības iezīmes;

5.19. skaidro šādus jēdzienus: pašvērtējums, vērtības, subjektīvā kontrole;

5.20. izprot pirmā iespaida efektu, oreolu un pēdējā iespaida efektu;

5.21. atpazīst savā vidē izplatītos stereotipus, atšķir tos no personības īpašībām;

5.22. zina aizspriedumu negatīvo ietekmi;

5.23. izprot verbālo un neverbālo saskarsmi;

5.24. zina komunikācijas funkcijas;

5.25. zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus;

5.26. zina konfliktu cēloņus, attīstību un risināšanas stratēģijas;

5.27. izprot sociālo attiecību dažādību;

5.28. izprot draudzību un mīlestību mūsdienu sabiedrībā;

5.29. izprot agresijas ietekmi uz attiecībām;

5.30. raksturo dažādu grupu veidus;

5.31. izprot procesus grupā;

5.32. zina lēmuma pieņemšanas posmus grupā;

5.33. skaidro atšķirības starp sociālām lomām un statusiem;

5.34. atpazīst sociālās lomas grupu darbā un sociālo lomu pārklāšanos;

5.35. izprot līdera pozīciju un līderības stilus;

5.36. izprot indivīda uzvedību pūlī;

5.37. izprot masu ietekmēšanas veidus;

5.38. izprot kultūrvides lomu personības uzvedībā.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. novēro un salīdzina emociju izpausmes, motivāciju, kognitīvo procesu līdzdalību, dažādas indivīda aktivitātes;

6.2. analizē cilvēka uzvedību no novēroto kognitīvo procesu, emociju un motivācijas izpausmju viedokļa;

6.3. salīdzina līdzīgo un atšķirīgo savā personībā un apkārtējās vides indivīdu vērtībās;

6.4. atšķir indivīda adaptīvo un dezadaptīvo uzvedību;

6.5. izmanto dažādus saskarsmes paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā;

6.6. salīdzina pretējus argumentus;

6.7. atšķir situāciju, kad notiek pārliecināšana, no situācijas, kad noris viedokļu apmaiņa;

6.8. atpazīst plašsaziņas līdzekļu informāciju, kas vērsta uz klausītāju uzvedības maiņu;

6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas potenciālo ietekmi uz auditoriju;

6.10. risina konfliktu modelētā vienkāršā konfliktsituācijā;

6.11. pamana indivīdu vai dažādu grupu vērtību sistēmu atšķirības, salīdzina un analizē tās;

6.12. analizē grupas dalībnieku lomas;

6.13. novēro un analizē grupas dalībnieku un līdera uzvedību grupā, atpazīst grupas ietekmi uz indivīdu un savu ietekmi uz grupu;

6.14. piedalās grupas lēmuma pieņemšanas procesā;

6.15. atpazīst situāciju, kad citiem vienaudžiem nepieciešams atbalsts, un spēj to sniegt;

6.16. pamana kultūras noteiktās indivīdu uzvedības atšķirības;

6.17. sadarbojas kāda uzdevuma izpildē ar personām no divām atšķirīgām subkultūrām vai kultūrām un analizē uztvertās atšķirības;

6.18. lieto psiholoģijas jēdzienus.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Politika un tiesības" mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par politiku kā sabiedrības praksi un zinātni, kā arī veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā un par tiesiskuma lomu valstu un indivīdu savstarpējās attiecībās.

2. Mācību priekšmeta "Politika un tiesības" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot ieskatu par sabiedriski politisko aktivitāšu iespējām;

2.2. veidot sistēmisku izpratni par politiskajiem procesiem sabiedrībā;

2.3. veidot priekšstatu par indivīda tiesībām un pienākumiem, attīstīt prasmi praktiski izmantot zināšanas par tiesībām un pienākumiem;

2.4. veidot izpratni par pasaules procesu norisēm, problēmām un to savstarpējo saistību;

2.5. attīstīt analītiski vērtējošo darbību, saskatīt likumsakarības politoloģijas un tiesību jomā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. pilsoniskā sabiedrība;

3.2. politiskā līdzdalība;

3.3. indivīds un vara;

3.4. politiskie režīmi;

3.5. politiskie uzskati un idejas.

4. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

4.1. sabiedrības tiesiskās varas organizācija un tās pamatmērķis;

4.2. valsts varas institūcijas;

4.3. valdības politika;

4.4. tiesības un pienākumi.

5. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

5.1. sociālās grupas un to intereses politikā;

5.2. naudas nozīme politiskajās aktivitātēs;

5.3. politiskā kultūra;

5.4. starptautiskā politika.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. tiesību un informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijai, politikas un tiesību procesu analīzei;

6.2. grafiku, shēmu, diagrammu izmantošana politisko un tiesisko procesu veidošanā un analīzē.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izprot pilsoniskās sabiedrības būtību un saturu;

7.2. izprot pilsoņa tiesisko piederību valstij;

7.3. izprot Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanās ietekmi uz sabiedrības politisko, etnisko un informatīvo dažādību;

7.4. raksturo un vērtē pilsoniskās sabiedrības kvalitāti Latvijā;

7.5. raksturo politiskās līdzdalības formas un veidus demokrātiskā un nedemokrātiskā sabiedrībā, argumentē vēlētas un ieceltas varas atšķirības;

7.6. izprot politiskās līdzdalības ietekmi un nozīmi demokrātijā;

7.7. izprot vēlēšanu būtību un pamatprincipus demokrātijā, zina Latvijas vēlēšanu sistēmu, spēj analizēt proporcionālās vēlēšanu sistēmas priekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar mažoritāro un jaukto vēlēšanu sistēmu;

7.8. izprot jēdzienu "politiska partija" un daudzpartiju sistēmas nozīmi demokrātijā;

7.9. izprot jēdzienu "vara", pazīst dažādus varas veidus un spēj atšķirt politisku varu no citiem varas izpausmju veidiem;

7.10. izprot jēdzienu "politika" un tā dažādās izpratnes;

7.11. izprot leģitīmas varas principu un spēj to atšķirt no neleģitīmas varas;

7.12. zina, ka sabiedrības pārvaldīšana ir īpašs nodarbošanās veids, izprot tā saturu;

7.13. analizē reakcionāru, konservatīvu un progresīvu politisko darbību, pazīst lietotos evolucionāros vai revolucionāros līdzekļus un mērķus;

7.14. prot veikt sabiedriskās domas izpēti par cilvēku attieksmi pret politiku;

7.15. pauž savu nostāju konkrētos, aktuālos politikas jautājumos;

7.16. zina demokrātiskas un nedemokrātiskas sabiedrības pārvaldīšanas atšķirības un tās ietekmi uz attiecībām starp pilsonisko sabiedrību un valsts varu;

7.17. identificē pašreizējo Latvijas politisko režīmu un analizē tā attīstības norises;

7.18. zina galvenās antīkās, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku politiskās idejas to attīstībā (dabisko tiesību un sabiedriskā līguma teorija, pozitīvisms, konservatīvisms, nacionālisms, liberālisms, sociālisms);

7.19. raksturo un klasificē mūsdienu ietekmīgo ideoloģiju iezīmes un pamatvērtības (neokonservatīvisms un neoliberālisms, "trešā ceļa" teorija un mūsdienu sociāldemokrātija, reliģiskais un cits fundamentālisms, labējais un kreisais ekstrēmisms, antiglobālisms);

7.20. spēj definēt un identificēt labējos un kreisos politiskos uzskatus;

7.21. identificē un spēj analizēt Latvijas politisko partiju spektru;

7.22. salīdzina un vērtē ideālo principu atbilstību praktiskās dzīves realitātei.

8. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

8.1. zina valsts rašanās teorijas, galvenās funkcijas un varas dalīšanas principus;

8.2. apzinās integrācijas būtisko nozīmi sabiedrības konsolidēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā;

8.3. spēj analizēt un novērtēt Latvijas dalības ietekmi un nozīmi Eiropas Savienībā;

8.4. zina likumdošanas, tiesu un izpildvaras funkcijas, kā arī izprot šo funkciju sadalījumu Latvijas Republikas Satversmē;

8.5. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām un analizē valstu pārvaldes formas;

8.6. analizē dažādu valsts pārvaldes veidu un formu darbību;

8.7. izprot jēdzienu "politiskā atbildība" un politiskas amatpersonas atšķirību no ierēdņa;

8.8. zina ierēdņa pamatuzdevumus;

8.9. pauž savu attieksmi pret Latvijas valsts pārvaldes darbu;

8.10. zina Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to funkcijas;

8.11. analizē valsts aktuālākās politiskās problēmas un stratēģijas;

8.12. spēj nosaukt Eiropas Savienības galvenās kopējās politikas un novērtēt Latvijas dalības nozīmi;

8.13. zina un izprot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas ietekmi tajā;

8.14. diskutē par indivīda, pašvaldības un valsts sadarbību;

8.15. izprot un spēj analizēt politisko lēmumu veidošanās procesu, apzinoties atklātuma, caurspīdīguma un tiesiskuma principu jēgu un nozīmi demokrātijā;

8.16. izprot un apzinās korupcijas jēgu un tās nodarītā kaitējuma nozīmi sabiedrībā;

8.17. salīdzina un vērtē Latvijas valsts pilsoņu un iedzīvotāju attieksmi pret drošības, sociālo un citu politiku;

8.18. zina valsts tiesību, krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomu galvenos uzdevumus un principus;

8.19. skaidro, kā konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus;

8.20. izprot Latvijas Republikas Satversmi;

8.21. zina cilvēktiesību pamatprincipus un apzinās to fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē;

8.22. izprot, ka likumi atspoguļo sabiedrības vērtības un veicina cilvēku iesaistīšanos politiskajos procesos;

8.23. apzinās vienlīdzīgu tiesību nozīmi demokrātijā un izprot jēdzienus "diskriminācija" un "emancipācija";

8.24. zina Latvijas tiesu sistēmu un tiesu darbības pamatprincipus;

8.25. zina galvenos principus kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā;

8.26. izprot īpašuma būtību un tā aizsardzības nozīmīgumu;

8.27. izprot laulības kā tiesību institūtu, apzinās laulību tiesiskās un materiālās sekas;

8.28. izprot vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu būtību;

8.29. zina galvenos mantojuma tiesību principus;

8.30. spēj izprast darba tiesības un prot analizēt darba līgumu;

8.31. apzinās savu atbildību pret valsti un valsts atbildību par saviem iedzīvotājiem;

8.32. izprot dzimumu līdztiesības tiesiskos aspektus;

8.33. izprot intelektuālā īpašuma nozīmi uzņēmējdarbībā un apzinās intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā paredzēto iespēju izmantošanu katrā uzņēmumā;

8.34. pauž savu attieksmi pret tiesu darbību un tiesiskumu.

9. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

9.1. apzinās sabiedrības grupu atšķirīgās vajadzības un intereses;

9.2. izmanto preses materiālus un vērtē lielāko un ietekmīgāko sociālo grupu intereses saimnieciskajā dzīvē, valsts iekšpolitiskajās attiecībās, garīgās un materiālās kultūras jomā mūsdienu Latvijā;

9.3. izprot valsts mērķu un valsts budžeta iespēju sabalansētību;

9.4. zina faktorus, kas ietekmē politiskās kultūras veidošanos;

9.5. izprot varas iegūšanas un popularizēšanas polittehnoloģiju;

9.6. analizē politisko lēmumu saturu pēc to mērķa un sekām;

9.7. apzinās un novērtē sabiedrības uzticību politiskajiem institūtiem, izsaka savu argumentētu viedokli;

9.8. raksturo tolerances nozīmi cilvēku attiecībās;

9.9. skaidro un analizē starptautisko attiecību sistēmas modeļus;

9.10. raksturo Latviju kā starptautisko attiecību subjektu;

9.11. vērtē starptautisko organizāciju darbību un Latvijas ārpolitikas perspektīvu un pamato savu viedokli;

9.12. zina Eiropas Savienības attīstības cēloņus un posmus, spēj diskutēt par ieguvumiem un trūkumiem Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā.

10. Mācību satura komponents "Darbība":

10.1. analizē valsts politiku un likumdošanu, izmantojot tiesību un informācijas avotus;

10.2. pilnveido saziņas un sadarbības prasmes;

10.3. attīsta pētnieciskā darba iemaņas;

10.4. attīsta publiskās runas un diskusiju kultūru;

10.5. atzīst ētikas nozīmi politiska un tiesiska rakstura problēmu risināšanā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 8.9., 8.34., 9.7. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Mājsaimniecība" mērķis ir sekmēt izglītojamā racionālās domāšanas un radošo spēju attīstību, padziļināt izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības ilgtspējībā, pilnveidot prasmes, lai izglītojamais spētu risināt privātās mājsaimniecības ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos jautājumus, kā arī izvērtēt profesionālās karjeras izvēles iespējas ar mājsaimniecību saistītajās jomās.

2. Mācību priekšmeta "Mājsaimniecība" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. padziļināt izpratni par mājsaimniecību attīstību un to vietu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā sistēmā;

2.2. pilnveidot zināšanas un padziļināt izpratni par patstāvīgas mājsaimniecības izveidošanu un vadīšanu, drošas un videi labvēlīgas saimnieciskās darbības plānošanu un īstenošanu;

2.3. veidot tolerantu attieksmi pret daudzkultūru dzīvesveidu, padziļināt izpratni par saskarsmes kultūras nozīmi;

2.4. padziļināt izpratni par savu identitāti un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību;

2.5. pilnveidot pētnieciskās, radošās un praktiskās darbības prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

3.1. mājsaimniecību ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie pamatuzdevumi;

3.2. cilvēku vajadzības;

3.3. mājsaimniecību darbības un apkārtējās vides mijiedarbības veidi;

3.4. mājsaimniecība kā ražotājs un patērētājs;

3.5. mājsaimniecības finanšu uzskaite un plānošana;

3.6. mājsaimniecības īpašuma novērtēšana;

3.7. saimnieciskās darbības plānošana un īstenošana;

3.8. riska apzināšanās un tā novēršanas iespēja mājsaimniecībā.

4. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

4.1. tradicionālā kultūra;

4.2. dažādu kultūru, sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīciju un dzīvesveida daudzveidība;

4.3. saskarsme un sadarbība;

4.4. cilvēka dzīvesveids;

4.5. cilvēka paštēls.

5. Mācību satura komponents "Darbība":

5.1. informācijas ieguve un apstrāde;

5.2. pētnieciskā darbība;

5.3. radošā darbība;

5.4. praktiskā darbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

6.1. izprot mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības struktūrā;

6.2. zina un izprot mājsaimniecības galveno mērķi – cilvēka vajadzību apmierināšanu, katra mājsaimniecības dalībnieka ekonomiskās un sociālās drošības un labsajūtas nodrošināšanu cilvēka mūža garumā;

6.3. izskaidro mājsaimniecību ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos uzdevumus;

6.4. atšķir mājsaimniecības pēc formas un funkcijām;

6.5. izprot un novērtē cilvēku vajadzības;

6.6. novērtē prasību līmeni un vajadzību apmierināšanas līmeni, to ietekmi uz mājsaimniecības procesu un ilgstošu patēriņu;

6.7. izprot mājsaimniecību saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību;

6.8. izprot mājas higiēnas un uzkopšanas jautājumus, sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanas drošību, ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību;

6.9. apzinās tīru apkārtējo vidi kā vērtību, cenšas ievērot vides piesārņojuma mazināšanas principus savā personīgajā mājsaimniecībā; 

6.10. novērtē videi labvēlīgu un racionālu saimniekošanu kā nosacījumu ilgtspējīgam patēriņam;

6.11. izprot mājsaimniecību struktūras un to maiņas cēloņus;

6.12. apzinās mājās veicamo darbu nozīmīgumu savu un citu cilvēku vajadzību apmierināšanā un labsajūtas nodrošināšanā;

6.13. raksturo ekonomiskos, sociālos, demogrāfiskos, politiskos un ekoloģiskos faktorus, kas ietekmē patērētāja uzvedību;

6.14. apzinās iespēju izmantot patērētāja tiesības dažādās situācijās;

6.15. izskaidro patstāvīgas privātās mājsaimniecības veidošanas priekšnoteikumus;

6.16. raksturo privātās mājsaimniecības ienākumu un izdevumu veidus, veic to uzskaiti, analizē rezultātus un plāno budžetu;

6.17. izprot, ka privātās mājsaimniecības grāmatvedība ir veids, kā nodrošināt ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un kontroli un rosināt pārdomāt pirkumu nepieciešamību, dodot savu ieguldījumu ilgtspējīgā patēriņā;

6.18. ir ieinteresēts veidot savu mājsaimniecības grāmatvedību;

6.19. uzskaita un novērtē mājsaimniecības rīcībā esošos līdzekļus;

6.20. prot veikt dažādu veidu izmaksu kalkulāciju;

6.21. izstrādā priekšlikumus mājsaimniecības resursu un pakalpojumu izmantošanai, līdzekļu un darbaspēka piesaistei;

6.22. projektē saimniecisko darbību: plāno veicamos darbus un darbības gaitu, prognozē rezultātu;

6.23. interesējas par mācību priekšmetā apgūto zināšanu un prasmju izmantošanas iespējām savas karjeras veidošanā;

6.24. saskata veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas mājsaimniecībā, rīkojas saskaņā ar cilvēka drošības un darba drošības noteikumiem;

6.25. ir ieinteresēts pieņemt atbildīgus lēmumus fizisko, finansiālo un emocionālo risku mazināšanai.

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izskaidro tradicionālās kultūras specifiku;

7.2. izprot tradicionālo kultūru kā vienu no dzīvesveidiem un stiliem;

7.3. salīdzina dažādu kultūru, kā arī sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīcijas un dzīvesveidu;

7.4. saskata atšķirīgo un vērtē to, pamatojoties uz ētiskiem kritērijiem;

7.5. izstrādā un izskaidro mājsaimniecības dalībnieku sadarbības variantus racionālai mājas ikdienas darbu veikšanai;

7.6. izprot, ka atsevišķu mājsaimniecības dalībnieku (tai skaitā bērnu) aprūpe ir viena no mājsaimniecības funkcijām;

7.7. apzinās saskarsmes kultūras nozīmi ikdienā;

7.8. raksturo dzīves kvalitātes kritērijus;

7.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju un paradumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību;

7.10. plāno uztura režīmu, ievērojot veselīga uztura ieteikumus;

7.11. apzinās atbildību par savu dzīvesveidu un veselību;

7.12. pamato mūsdienīgu uzvedības, tai skaitā stājas un apģērba, normu ievērošanas saistību ar personību, tās fizisko un garīgo paštēlu;

7.13. plāno savu garderobi, ievērojot stilu un sava ķermeņa īpatnības, saskata garderobes uzturēšanas un atjaunošanas nepieciešamību;

7.14. interesējas par etiķeti, apzinās pieklājīgas izturēšanās nozīmi cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā;

7.15. salīdzina un novērtē dažādus iekštelpu un ārtelpu plānojumus kā cilvēka paštēla atspoguļotājus.

8. Mācību satura komponents "Darbība":

8.1. iegūst informāciju no dažādiem avotiem un to apstrādā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

8.2. izmanto dažādas pētījuma metodes mājsaimniecības darbu un finanšu analīzei un plānošanai;

8.3. izstrādā radošos projektus mājokļa iekārtošanā, garderobes veidošanā, akciju un sarīkojumu organizēšanā;

8.4. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumiem, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku;

8.5. ir ieinteresēts projektu izstrādē un īstenošanā;

8.6. argumentēti vērtē sava un citu izglītojamo darba rezultātus.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.8., 6.11., 6.14., 6.18., 6.23., 6.25., 7.5., 7.8., 7.15. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Ētika" mērķis ir sekmēt tikumiska un rīcībspējīga cilvēka pilnveidi, kas spētu atbildīgi veidot savu dzīvi un attiecības sabiedrībā, cienot ētiskās vērtības un īstenojot ētiskos principus.

2. Mācību priekšmeta "Ētika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veicināt brīva un atbildīga cilvēka pilnveidi, cienot ētiskās vērtības un principus;

2.2. attīstīt izpratni par ētiku kā cilvēka brīvas izvēles un atbildības veidotāju;

2.3. reflektēt par dzīves stilu izvēli un ētikas problēmu risināšanas pieredzi un veidiem;

2.4. attīstīt izpratni par dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību;

2.5. attīstīt spēju rīkoties saskaņā ar morāles principiem;

2.6. attīstīt prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, veicināt toleranci un izpratni par sabiedrības daudzveidību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. tikumi, ētiskās vērtības, principi un normas;

3.2. tikumiskā izvēle;

3.3. tikumiskā rīcība un dzīves stili.

4. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

4.1. morāle un sabiedrība;

4.2. ģimenes un kopienas ētiskie aspekti;

4.3. vara un morāle.

5. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

5.1. morālās problēmas mūsdienu pasaulē;

5.2. ekoētikas un biotehnoloģiju attīstības ētiskie aspekti.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. analītiski vērtējoša darbība morāles problēmu apzināšanā un to risināšanā;

6.2. radoša darbība ētisko principu un normu izvēlē un tikumu īstenošanā.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. spēj apzināties sevi un savu tikumisko rīcību;

7.2. prot saskatīt tikumu, ētisko vērtību, principu un normu izpausmes dažādās dzīves situācijās, vēsturē un kultūrā;

7.3. prot analizēt un vērtēt sabiedrībai nozīmīgas problēmas no ētiskā viedokļa;

7.4. prot pamatot savu tikumisko izvēli;

7.5. izprot dzīvību, dzīvā vērtību un prot to cienīt;

7.6. izprot savas patības tikumisko un ķermeņa vērtību, prot izdarīt saprātīgu un atbildīgu izvēli;

7.7. izprot brīvības un atbildības saistību, apzinās savu atbildību pret pagātnes vērtībām;

7.8. izprot savas patības veidošanas nepieciešamību;

7.9. izprot dažādus dzīves stilus un to veidošanos;

7.10. pilnveido pašdisciplīnas un pašaudzināšanas iemaņas;

7.11. veido atbildīgu attieksmi pret darbu, dabu, kultūru un vēsturi.

8. Mācību satura komponents "Sabiedrība, valsts un vara":

8.1. izprot nepieciešamību saskaņot individuālās vēlmes ar sabiedrības interesēm un vēlmēm;

8.2. izprot varas un vardarbības izpausmes mūsdienu pasaulē un vēsturē;

8.3. izprot mīlestības, draudzības, laulības, seksuālo attiecību tikumiskos pamatus un izpausmes cēloņus;

8.4. ciena privātumu un atzīst citādumu;

8.5. prot novērtēt vēsturiskās un sociālās atmiņas nozīmi cilvēka patības veidošanā.

9. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

9.1. zina bioētikas un biotehnoloģiju problēmas un izprot to jēgu;

9.2. saprot ekoētikas nozīmi un jēgu, praktizē ekodzīvi;

9.3. izprot ētiskās problēmas informācijā un komunikācijā;

9.4. ciena intelektuālo īpašumu un godprātīgi to lieto;

9.5. prot analizēt un nošķirt sabiedrībai, dabai un videi kaitīgas darbības;

9.6. apzinās globālā un lokālā ētisko kopsakarību.

10. Mācību satura komponents "Darbība":

10.1. prot analizēt un vērtēt mūsdienu sabiedrības un dabas vides ētiskās problēmas;

10.2. izprot tolerances jēgu un nozīmi, veicinot dažādu sabiedrības slāņu un grupu iekļaušanu sabiedrībā;

10.3. prot saistīt ētikas teorijas ar rīcību;

10.4. prot kritiski un radoši rīkoties dažādās situācijās, pamatojoties uz tikumisko izvēli;

10.5. ciena tikumus un pilsoniskās vērtības, atbildīgi iesaistās to kopšanā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.11., 8.4., 8.5., 9.2., 9.4., 9.6. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Kulturoloģija" mērķis ir sekmēt kultūrizglītotas personības veidošanos, apzinot pasaules kultūras mantojumu, un veicināt kultūru daudzveidības kopainas izpratni, attīstot prasmes iesaistīties Latvijas un pasaules kultūras procesos.

2. Mācību priekšmeta "Kulturoloģija" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. veidot izpratni par kultūras jēdziena daudznozīmību un kultūru kā procesu;

2.2. apzināties kultūru kā vērtību sistēmu indivīda un sabiedrības dzīvē;

2.3. attīstīt prasmi analizēt un vērtēt kultūras tradīcijas un to mainību;

2.4. veicināt tolerantu attieksmi pret citām kultūrām, izprotot to atšķirības un mijiedarbību;

2.5. sekmēt savas kultūridentitātes apzināšanos pasaules kultūru kopainā;

2.6. salīdzināt, analizēt un vērtēt kultūras sasniegumus, liecības un informatīvos avotus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

3.1. kultūras jēdziena izpratne;

3.2. kultūra kā sistēma;

3.3. kultūras izpausmes formas;

3.4. kultūras procesi un starpkultūru attiecības.

4. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

4.1. indivīda un sabiedrības attiecības dažādās kultūrās;

4.2. tradicionālā, masu un elitārā kultūra.

5. Mācību satura komponents "Darbība":

5.1. analītiski vērtējoša darbība, analizējot un vērtējot kultūras informatīvos avotus un kultūras liecības;

5.2. radošā un pētnieciskā darbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Kultūrvide laikā un telpā":

6.1. izprot kultūras jēdziena daudzveidīgo lietojumu un kultūras veidošanās nosacījumus;

6.2. spēj skaidrot cilvēka vajadzību un attieksmju nozīmi dažādās kultūrās;

6.3. izprot kultūras, civilizācijas un dabas mijattiecības;

6.4. izprot zīmes un simbolus kā kultūras valodu;

6.5. izprot kultūru kā vērtību sistēmu un apzinās tās daudzveidīgo raksturu;

6.6. izprot ideju izpausmes kultūras simbolos, zīmēs un tēlos;

6.7. raksturo katras kultūras sabiedrībā pieņemto ideālu, varoņu un kultūrlaikmetu vērtību sistēmu kā attiecīgās kultūras raksturojošu liecību;

6.8. izprot tradīciju lomu kultūrā;

6.9. apzinās kultūras mantojuma nozīmību pasaules un Latvijas kultūras pastāvēšanā;

6.10. spēj raksturot reliģijas, filozofijas, mākslas, zinātnes, izglītības, tehnikas dominanti un nozīmi kultūrā;

6.11. atšķir un skaidro mitoloģisko, reliģisko un filozofisko pasaules redzējumu un pamatprincipus;

6.12. spēj salīdzināt kultūras laikmetiem raksturīgākos mākslas darbus un raksturot tos kultūrvēsturiskā kontekstā;

6.13. izprot un spēj raksturot Rietumu, Tālo Austrumu, Dienvidaustrumāzijas un islāma kultūrās dominējošo ideju atšķirības un līdzības;

6.14. izprot komunikācijas formu nozīmi un ietekmi uz kultūru;

6.15. izprot kultūras daudzveidīgās izpausmes formas;

6.16. izprot un spēj raksturot Eiropas kultūras saknes;

6.17. izprot Rietumu un Austrumu kultūru dialogu;

6.18. prot argumentēti paust savu viedokli par kultūras attīstību;

6.19. izprot globalizācijas procesu un tā izpausmes dažādās kultūrās;

6.20. zina un izprot multikulturālisma principus;

6.21. izprot Latvijas kultūras saistību ar dažādām pasaules kultūru izpausmes formām;

6.22. apzinās kultūras līdztiesības un līdzvērtības principus;

6.23. apzinās sevi kā kultūras procesu dalībnieku.

7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

7.1. izprot indivīda vietu un sociālo lomu kultūrā, kā arī dažādu sociālo grupu mijiedarbību;

7.2. prot skaidrot ideoloģijas un varas ietekmi kultūrā;

7.3. spēj pamatot savu vērtību sistēmu un skaidrot tās mainības/nemainības iemeslus;

7.4. zina un vērtē etniskās un nacionālās kultūras pazīmes un atšķirības;

7.5. prot raksturot masu, elitāro un subkultūru, izprot subkultūru lomu mūsdienu sabiedrībā;

7.6. apzinās etniskās un nacionālās kultūridentitātes nozīmi, saskata savas iespējas nacionālās kultūras kopšanā;

7.7. izprot jaunrades un tradīciju nozīmi Latvijas un citās kultūrās.

8. Mācību satura komponents "Darbība":

8.1. prot salīdzināt, sistematizēt un analizēt kultūras informatīvos avotus un liecības;

8.2. prot lietot nozīmīgākos kultūras jēdzienus;

8.3. spēj izvērtēt dažādus viedokļus par kultūru veidošanos mijiedarbību;

8.4. prot saskatīt kultūru veidošanās un mainības cēloņus, starpkultūru problēmas un to iespējamos risinājumus;

8.5. ir motivēts un atbildīgi iesaistās kultūrvides veidošanas procesos;

8.6. ir tolerants pret dažādām kultūrām un prot veidot pozitīvas attiecības ar dažādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.22., 6.23., 7.6., 8.5. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Literatūra" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību un ieinteresētību folkloras un literatūras mantojuma izzināšanā.

2. Mācību priekšmeta "Literatūra" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. sekmēt prasmi vērtēt latviešu un pasaules literatūras tendences, apzinoties literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;

2.2. pilnveidot izpratni par literatūras virzieniem, veidiem, žanriem un prasmi analizēt literāro darbu mākslinieciskajā veselumā;

2.3. attīstīt tēlaino un analītisko domāšanu literārā darba uztverē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Literatūra – kultūras sastāvdaļa":

3.1. latviešu literatūra pasaules literatūras kontekstā;

3.2. kultūras vērtības folklorā un literārajos darbos.

4. Mācību satura komponents "Literatūra – vārda māksla":

4.1. literatūras virzieni, veidi un žanri;

4.2. literatūras virzienu, veidu un žanru ietekme literārā darba mākslinieciskajā veselumā.

5. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

5.1. literāro darbu uztvere un sev nozīmīgu atziņu veidošana;

5.2. literārā darba analīze un interpretācija;

5.3. radoša pašizteikšanās: pētniecība un jaunrade.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Literatūra – kultūras sastāvdaļa":

6.1. izprot latviešu literatūras attīstību saistībā ar pasaules literatūras likumsakarībām;

6.2. salīdzina dažādu tautu literatūras parādības;

6.3. vērtē mūsdienu latviešu literatūras parādības;

6.4. izprot izcilāko latviešu autoru devumu literatūrā;

6.5. vērtē autora, teksta un lasītāja mainīgās attiecības dažādu virzienu, veidu un žanru literatūrā;

6.6. saskata antīkās, renesanses, romantisma, reālisma, modernisma un postmodernisma literatūras iezīmes;

6.7. raksturo folkloras tēlu un sižetu izmantojumu literatūrā;

6.8. raksturo literārajos darbos ietvertās kultūrvēsturiskās parādības;

6.9. apzinās literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;

6.10. atzīst literatūru kā kultūras vērtību.

7. Mācību satura komponents "Literatūra – vārda māksla":

7.1. raksturo literārā darba virziena, veida un žanra mākslinieciskās iezīmes;

7.2. raksturo literārā darba tēmu, problēmu un ideju;

7.3. izprot un raksturo tēlu daudzveidīgumu literārajos darbos;

7.4. raksturo kompozīcijas un formas īpatnības literārajā darbā;

7.5. vērtē valodu kā literārā darba tēlojuma līdzekli.

8. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

8.1. izprot literatūras un citu mākslas veidu uztveres atšķirību;

8.2. apzinās literāro darbu lasīšanu kā savas pilnveides iespēju;

8.3. apzinās un izjūt literārajā darbā ietvertās garīgās vērtības;

8.4. izvēlas un ar izpratni lasa dažādu virzienu, veidu un žanru literāros darbus;

8.5. analizē un vērtē savu lasīšanas pieredzi;

8.6. raksta dažādus tekstus (recenzijas, pārspriedumus, pētnieciskos un jaunrades darbus), izkopjot individuālo stilu;

8.7. apzinās vajadzību vērtēt un pilnveidot savas radošās prasmes.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.10., 8.2., 8.3. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Mūzika" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo attīstību, ieinteresētību Latvijas un pasaules mūzikas kultūras izzināšanā, kļūstot par aktīvu mūzikas klausītāju un muzicēšanas dalībnieku.

2. Mācību priekšmeta "Mūzika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. padziļināt izpratni par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām;

2.2. sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu, attīstot muzikālo gaumi un veidojot estētisko vērtību izpratni par mūzikas valodu;

2.3. pilnveidot emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, kā arī radošās darbības prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Mūzika – kultūras sastāvdaļa":

3.1. mūzikas vēsturiski stilistiskā attīstība – autora, skaņdarba un laikmeta saistība;

3.2. akadēmiskā mūzika;

3.3. populārā mūzika;

3.4. tradicionālā mūzika.

4. Mācību satura komponents "Mūzikas valoda":

4.1. mūzikas žanri;

4.2. mūzikas saturs un tēls;

4.3. mūzikas izteiksmes līdzekļi.

5. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

5.1. mūzikas klausīšanās;

5.2. vērtējošā darbība un interešu veidošanās;

5.3. muzicēšana, radošo spēju pilnveide.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Mūzika – kultūras sastāvdaļa":

6.1. raksturo dažādu laikmetu mūziku;

6.2. raksturo dažādu mūzikas kultūru mijiedarbību mūsdienās;

6.3. izprot autora, izpildītāja un klausītāja mainīgās attiecības dažādos laikmetos un mūzikas veidos;

6.4. prot raksturot mūzikas attīstību Latvijā Eiropas un pasaules mūzikas vēstures kontekstā;

6.5. ir iepazinis un prot raksturot Latvijas mūzikas un mākslas novitātes;

6.6. apzinās mūziku kā vērtību kultūras identitātes veidošanā;

6.7. prot raksturot populārās mūzikas attīstības virzienus Latvijā un pasaulē;

6.8. ir iepazinis mūsdienu tehnoloģiju lietojumu mūzikā;

6.9. ir iepazinis Latvijas un pasaules tradicionālās mūzikas daudzveidību;

6.10. prot raksturot tradicionālās mūzikas attīstības virzienus mūsdienās.

7. Mācību satura komponents "Mūzikas valoda":

7.1. zina un raksturo dažādu laikmetu nozīmīgākos mūzikas žanrus, izprot to veidošanās priekšnosacījumus;

7.2. zina un lieto ar mūzikas vēsturi un žanriem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus;

7.3. prot raksturot mūzikas tēlainību;

7.4. apzinās mūzikas estētiskās vērtības;

7.5. prot analizēt mūzikas izteiksmes līdzekļus;

7.6. zina un lieto ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus.

8. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

8.1. prot raksturot mūzikā uztverto;

8.2. izprot mūzikas dažādās funkcijas cilvēka dzīvē;

8.3. nosaka un pamato sev nozīmīgas vērtības mūzikā, pauž savu attieksmi pret tām;

8.4. interesējas par koncertiem, muzikālā teātra izrādēm un mūzikas aktualitātēm;

8.5. attīsta muzicēšanas prasmes;

8.6. prot daudzveidīgi izmantot savu radošās darbības pieredzi;

8.7. pilnveido muzikālās spējas.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 8.3., 8.4. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Vizuālā māksla" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par vizuālās mākslas daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules vizuālās mākslas izzināšanā un radošā darbībā.

2. Mācību priekšmeta "Vizuālā māksla" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:

2.1. sekmēt interesi par vizuālās mākslas norisēm Latvijā un pasaulē, izpratni par vizuālās mākslas vēsturiski stilistisko attīstību un vērtībām;

2.2. sekmēt izpratni par izteiksmes līdzekļu nozīmi mākslas darba saturā un iepazīt vizuālās mākslas daudzveidību;

2.3. sekmēt mākslas un kultūrvides izpratni, pilnveidot izglītojamā radošās darbības pieredzi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Māksla – kultūras sastāvdaļa":

3.1. vizuālās mākslas vēsturiski stilistiskā attīstība;

3.2. Latvijas un pasaules vizuālās mākslas mantojums.

4. Mācību satura komponents "Mākslas valoda":

4.1. vizuālās mākslas darba ideja, vēstījums un tēls;

4.2. kompozīcija un izteiksmes līdzekļi kā mākslas darba satura izteicēji.

5. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

5.1. radošo spēju attīstība;

5.2. vērtību izzināšana un attieksmju veidošana.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents "Māksla – kultūras sastāvdaļa":

6.1. raksturo vizuālās mākslas stilu un virzienu maiņu;

6.2. apzinās mākslas procesu nozīmību sabiedrībā;

6.3. iepazinis vizuālās mākslas daudzveidību mūsdienās;

6.4. ir ieinteresēts vizuālās mākslas darba satura un vēsturiskā konteksta izzināšanā;

6.5. iepazinis kopsakarības Latvijas, Eiropas un pasaules vizuālās mākslas vēsturē;

6.6. zina nozīmīgus vizuālās mākslas darbus un kolekcijas Latvijā un pasaulē;

6.7. apzinās savu kultūras identitāti laikā un telpā;

6.8. toleranti izturas pret dažādām parādībām mākslā.

7. Mācību satura komponents "Mākslas valoda":

7.1. iepazinis un radoši izmanto daudzveidīgas vizuālās mākslas tēla izpausmes;

7.2. saskata un raksturo ideju, vēstījumu un tēlu vizuālās mākslas darbā;

7.3. izprot un raksturo vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu kopumu kā mākslas darba satura izteicēju;

7.4. iepazinis un radoši izmanto dažādus vizuālās mākslas veidus un tiem raksturīgās vizuālās īpašības;

7.5. pēta un izmanto daudzveidīgus mākslinieciskos un kultūrvēsturiskos izteiksmes līdzekļus.

8. Mācību satura komponents "Radošā darbība":

8.1. vizuāli interpretē atšķirīgus tēlus, tēmas un idejas;

8.2. izvēlas piemērotāko vizuālās mākslas tehniku, eksperimentē ar materiālu salikumiem un izteiksmes formām;

8.3. izstrādā un patstāvīgi īsteno radošu ideju, prot prezentēt to;

8.4. apzinās savu individualitāti un vajadzību pilnveidot radošās spējas;

8.5. interesējas par vizuālās mākslas vidi kā iespēju sevis pilnveidei;

8.6. vērtē kultūrvidi, mākslas procesus un to atsevišķus piemērus pēc dažādiem kritērijiem;

8.7. prot izvēlēties un pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā un pašizpausmē;

8.8. interesējas par mākslas aktualitātēm, apmeklē izstādes un muzejus, kā arī iesaistās mākslas pasākumos.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.7., 6.8., 8.4., 8.5. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.

1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā novērtē 10 ballu skalā (10 – "izcili", 9 – "teicami", 8 – "ļoti labi", 7 – "labi", 6 – "gandrīz labi", 5 – "viduvēji", 4 – "gandrīz viduvēji", 3 – "vāji", 2 – "ļoti vāji", 1 – "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

3.1.  9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

3.2.  6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;

3.2.4. ir ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;

3.3.  4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

3.4.  1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

(Pielikums grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

2. Vispārizglītojošā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem.

3. Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodu un sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitāro un sociālo zinātņu studijās.

4. Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos, nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai, veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu zinātņu studijās.

5. Profesionālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos, radot motivāciju profesionālās karjeras izvēlei un veicinot izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.

6. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

7. Izglītības programmas uzdevums, iegūstot vispārējo vidējo izglītību vakara (maiņu) vai neklātienes formā, ir dot iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi.

8. Speciālās izglītības programmu mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.

II. Izglītības saturs

9. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

10. Izglītības programmas īstenošanu nosaka mācību priekšmetu un mācību stundu plāns:

10.1. izglītības ieguvei klātienes formā:

Piezīme. ^* Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.

10.2. izglītības ieguvei vakara (maiņu) formā:

Piezīme. ^* Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.

10.3. izglītības ieguvei neklātienes formā:

Piezīme. ^* Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.

11. Mācību priekšmetu un mācību stundu plānā norādīts optimālais mācību stundu skaits trijos mācību gados katra mācību priekšmeta standartā noteiktā mācību priekšmeta obligātā satura apguvei. Izglītības iestādei, izstrādājot savu izglītības programmu, ir tiesības samazināt vai palielināt izglītības programmas paraugā doto mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, kā arī patstāvīgi noteikt mācību stundu skaitu sadalījumu trijos mācību gados, izstrādājot atbilstošu mācību priekšmeta programmu.

12. Izglītības iestādes vadītājs apstiprina mācību priekšmetu un mācību stundu plānu izglītības programmas īstenošanai trijiem mācību gadiem izglītojamiem, kuri uzsāk mācības 10.klasē. Ja nepieciešams, mācību priekšmetu un mācību stundu plānā katra mācību gada sākumā ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt mainīts stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem, nemainot kopā noteikto mācību stundu skaitu obligātajos un izvēles mācību priekšmetos.

13. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās gan visās, gan daļā mācību stundu, kas paredzētas atbilstošajam mācību priekšmetam, kā arī apvienot vairāku izglītības programmu attiecīgās klases izglītojamos atsevišķa mācību priekšmeta apguvei, ja apstiprinātā mācību priekšmeta programma šajās izglītības programmās sakrīt.

14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes var iekļaut:

14.1. klases audzināšanas stundu;

14.2. stundas individuālajam darbam ar talantīgiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

14.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;

14.4. projekta vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādi izglītojamam atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai;

14.5. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības;

14.6. speciālās izglītības programmā – individuālas vai grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

15. Organizējot mācību procesu, ievēro šādus nosacījumus:

15.1. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno izglītojamo aktivitātes projektu darba vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādē, par tām laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

15.2. ne vairāk kā piecas mācību dienas mācību gada laikā klase drīkst izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem.

16. Izglītojamam, kurš kārtējā vai tēmas noslēguma vērtēšanā mācību gada laikā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm, pēc viņa lūguma sniedz individuālu konsultāciju radušos mācību grūtību noskaidrošanai. Ja nepieciešams, uz noteiktu periodu nodrošina atbalsta pasākumus mācību sasniegumu un mācīšanās prasmju uzlabošanai.

17. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

18. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas savstarpējo pārrunu vai rakstiskā formā.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

19. Vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamo 10.klasē uzņem saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu. 11.klasē vai 12.klasē izglītojamo uzņem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.

20. Izglītības iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus vai noteikt papildu prasības uzņemšanai izglītības programmā saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu.

21. Uzņemšana speciālās izglītības programmā notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība

22. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi, kritēriji, kārtība, obligātie valsts pārbaudījumi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.

23. Izglītības programmas apguvei neklātienē obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāk kā divas ieskaites mācību priekšmetā.

24. Izglītojamā iegūtie vērtējumi tiek regulāri, ne retāk kā reizi mēnesī, paziņoti nepilngadīga izglītojamā vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam (rakstiski vai elektroniski, ja ir tāda vienošanās).

25. Nepilngadīga izglītojamā vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam ir tiesības saņemt un iepazīties ar rakstiskā formā veiktu izvērtētu pārbaudes darbu un vērtējuma pamatojumu.

26. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Pārcelšananākamajā klasē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.

27. Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu
izvērtējums un pamatojums

28. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

29. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi tiek noteikti katra mācību priekšmeta programmā.

(Pielikums grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt izglītību tālmācības formā personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir gatavas patstāvīgai mācību vielas apguvei.

3. Vispārizglītojošā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem.

4. Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodu un sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitāro un sociālo zinātņu studijās.

5. Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos, nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai, veicināt izglītojamā konkurētspēju izvēlēto zinātņu studijās.

6. Profesionālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesiju saistītajos mācību priekšmetos, radot motivāciju profesionālās karjeras izvēlei un veicinot izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.

7. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

8. Izglītības programma nodrošina tālmācībai īpaši organizētu mācību procesu ar sistematizētiem un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas līdzekļu izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto zināšanu pārbaudes un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību.

II. Izglītības saturs

9. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

10. Izglītības programmu atbilstoši mācību darba organizācijas formu (klātienes grupu konsultācijas, klātienes individuālās konsultācijas, individuālās neklātienes konsultācijas, ieskaites) specifikai īsteno pēc šāda ieteicamā mācību priekšmetu, konsultāciju un ieskaišu plāna:

10.1.  10.klasē:

10.2.  11.klasē:

10.3.  12.klasē:

11. Mācību priekšmetu, konsultāciju un ieskaišu plānā norādītais mācību stundu skaits gadā katrā mācību priekšmetā norāda, cik daudz laika izglītojamam ieteicams veltīt patstāvīgai mācību priekšmeta apguvei un ieskaitēm.

12. Mācību satura apguvei izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru, kā arī izglītības iestādes izveidotos tālmācības mācību materiālus.

13. Tālmācības mācību procesu papildina:

13.1. klātienes grupu konsultācijas pēc izglītības iestādes noteikta plāna. Klātienes konsultācijas organizē kā diskusijas, grupu darbu, aktīvu domu un pieredzes apmaiņu, ja nepieciešams, veicot pašpārbaudes uzdevumus, testus vai praktiskos un laboratorijas darbus, kas padziļina izpratni un palīdz noskaidrot jautājumus saistībā ar mācību vielas apguvi;

13.2. individuālas klātienes konsultācijas pēc izglītojamā pieprasījuma, vienojoties par norises laiku ar mācību priekšmeta pedagogu;

13.3. individuālas neklātienes konsultācijas ar elektronisko tālsaziņas līdzekļu starpniecību.

14. Katrā mācību priekšmetā ir noteikts obligāto ieskaišu skaits katram mācību priekšmetam:

14.1. katrai ieskaitei ir noteikti vērtēšanas kritēriji, vērtēšanas skala un izpildes laiks;

14.2. ieskaites kārto, izmantojot elektroniskos tālsaziņas līdzekļus. Pēc ieskaites izpildes un nosūtīšanas izglītojamais divu nedēļu laikā saņem iegūto vērtējumu elektroniskā veidā;

14.3. katrā mācību priekšmetā pedagogs var noteikt starpieskaites, kuras ir saskaņotas ar izglītības iestādes vadītāju;

14.4. ieskaites var kārtot arī klātienē izglītības iestādē.

15. Ieskaites var kārtot izglītojamā individuāli izvēlētos termiņos, ņemot vērā, ka:

15.1. katra mācību semestra sākumā izglītojamais ar izglītības iestādi saskaņo ieskaišu kārtošanas grafiku;

15.2. termiņu ieskaites kārtošanai izglītības iestāde nosaka nedēļas ietvaros;

15.3. pēc obligāto ieskaišu nokārtošanas par vienas klases kursu izglītojamo pārceļ nākamajā klasē.

16. Tālmācības procesa atbalstam izglītības iestādes izveidotajā tālmācības elektroniskajā vidē:

16.1. tiek nodrošināta pieeja izglītības programmai, klātienes konsultāciju grafikam, mācību priekšmetu programmām un tematiskajiem plāniem atbilstoši katra mācību priekšmeta standartam un ieskaišu grafikam, ieteicamās mācību literatūras sarakstam, aktuālai informācijai;

16.2. izmantojot individuālu pieejas kodu, izglītojamam ir iespēja izmantot izglītības iestādes tālmācības elektroniskajā vidē ietverto informāciju (piemēram, aktualitātes, individuālais konsultāciju un ieskaišu grafiks, tālmācības mācību materiāli, saņemtie ieskaišu vērtējumi);

16.3. izmantojot individuālu pieejas kodu, izglītojamais var piekļūt elektroniskam diskusiju forumam, kur iespējams saņemt pedagoģisko un organizatorisko atbalstu, uzdot jautājumus noteikta mācību priekšmeta pedagogam, saņemt atbildi, kā arī īstenot atgriezenisko saikni, sniedzot ierosinājumus un ieteikumus mācību darba uzlabošanai;

16.4. tiek nodrošināta pieeja daudzveidīgiem informatīviem materiāliem, izglītības iestādes elektroniskām vēstulēm, ja nepieciešams, – atgādinājumiem un citu veidu izglītojamo mācību darba organizatoriskam atbalstam.

17. Izglītības programmā papildus var būt iekļauta zinātniski pētnieciska darba izstrāde.

18. Valsts pārbaudījumus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

19. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējā izglītojamo un izglītības iestādes administrācijas pārrunu vai rakstiskā formā.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

20. Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmā izglītojamo 10.klasē uzņem pēc pamatizglītības ieguves saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu. 11.klasē vai 12.klasē izglītojamo uzņem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.

21. Izglītības iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus vai noteikt papildu prasības uzņemšanai izglītības programmā saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība

22. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus, kritērijus, kārtību, obligātos valsts pārbaudījumus, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

23. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.

24. Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

25. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

26. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un tālmācības mācību materiāli norādīti katra mācību priekšmeta programmā.

27. Katram pedagogam nodrošina datoru ar interneta pieslēgumu. Izglītības iestādi nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajām informācijas tehnoloģijām. Izglītības programmas īstenošanai ir izveidota elektroniska vide tālmācības procesa nodrošināšanai.

I. Vispārīgais jautājums

1. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošā programma (turpmāk – izglītības programma) nodrošina personām, kuras ir ieguvušas arodizglītību, iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību vispārizglītojošā virzienā. Mācību ilgums – viens gads.

II. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

2. Izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

3. Izglītības programmas īpašais mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem, turpinot un papildinot iepriekš apgūtās arodizglītības programmas saturu.

III. Izglītības saturs

4. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

IV. Izglītības programmas īstenošanas plāns

5. Izglītības programmas īstenošanu nosaka mācību priekšmetu un mācību stundu plāns:

Piezīme. ^* Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.

6. Izglītības iestādei, izstrādājot savu izglītības programmu, ir tiesības samazināt vai palielināt izglītības programmas paraugā norādīto ieteicamo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā atbilstoši iepriekš apgūtajai arodizglītības programmai.

7. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās gan visās, gan daļā mācību stundu, kas paredzētas atbilstošajam mācību priekšmetam.

8. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes var iekļaut:

8.1. klases audzināšanas stundu;

8.2. stundas individuālajam darbam ar talantīgiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

8.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;

8.4. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

9. Izglītojamam, kurš kārtējā vai tēmas noslēguma vērtēšanā mācību gada laikā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm, pēc viņa lūguma sniedz individuālu konsultāciju radušos mācību grūtību noskaidrošanai. Ja nepieciešams, uz noteiktu periodu nodrošina atbalsta pasākumus mācību sasniegumu un mācīšanās prasmju uzlabošanai.

10. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

V. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

11. Pamats izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā ir atestāts par arodizglītību un sekmju izraksts, kas apliecina, ka ir apgūta arodizglītības programma ne mazāk kā 4230 stundu apjomā.

VI. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība

12. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi, kritēriji, kārtība, obligātie valsts pārbaudījumi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.

13. Par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

14. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

15. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi norādīti katra mācību priekšmeta programmā.