Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumus Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.715

Rīgā 2008.gada 2.septembrī (prot. Nr.61 47.§)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vispārējās vidējās izglītības standartu – vispārējās vidējās izglī­tības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

1.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības program­mas) galvenie mērķi ir:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepiecie­šamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;

2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamat­principiem;

2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei.

3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepiecie­šamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;

3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;

3.3. veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;

3.4. pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;

3.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.

4. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkoptu veselīga dzīvesveida paradumus, galvenie uzdevumi ir šādi:

4.1. pilnveidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties nepiecieša­mību rūpēties par savu fizisko attīstību, veselību un drošību;

4.2. sekmēt dažādu kultūru iepazīšanu, kultūras vērtību un nacionālās identitātes apzināšanos;

4.3. pilnveidojot radošās darbības pieredzi, sekmēt izglītojamā emocionālo un radošo spēju attīstību.

5. Lai sekmētu izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidotu izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem, galvenie uzdevumi ir šādi:

5.1. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā;

5.2. pilnveidot latviešu valodas, mazākumtautību valodas (mazākumtau­tību izglītības programmās) un svešvalodu kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā;

5.3. pilnveidot izpratni par kultūras daudzveidību Latvijas un pasaules kultūras vērtību kontekstā;

5.4. veicināt ieinteresētību un izpratni par savu vietu sabiedrībā, Latvijas un pasaules kultūras mantojumu, atbildīgu iekļaušanos kultūrvides veidošanā, pamatojoties uz demokrātijas principiem un humānām vērtībām;

5.5. pilnveidot izpratni par sabiedrības veidošanās sociālekonomiskajām likumsakarībām un tās struktūras daudzveidību.

6. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, galvenie uzdevumi ir šādi:

6.1. pilnveidot praktiskā un patstāvīgā darba prasmes;

6.2. izmantot mācību darbā atbilstošus un daudzveidīgus mācīšanās paņē­mienus un tehnoloģijas, apzinoties savu radošo potenciālu;

6.3. radīt motivāciju karjeras izvēlei.

7. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.

8. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.

III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

9. Izglītības programmu saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:

9.1. valodu joma:

9.1.1. latviešu valoda;

9.1.2. svešvalodas;

9.1.3. mazākumtautību valoda un literatūra;

9.2. matemātikas un datorikas joma:

9.2.1. matemātika;

9.2.2. informātika;

9.2.3. programmēšanas pamati;

9.2.4. tehniskā grafika;

9.3. sporta un veselības joma:

9.3.1. sports;

9.3.2. veselības mācība;

9.4. dabaszinātņu joma:

9.4.1. fizika;

9.4.2. ķīmija;

9.4.3. bioloģija;

9.4.4. dabaszinības;

9.5. sociālo zinātņu joma:

9.5.1. Latvijas un pasaules vēsture;

9.5.2. ekonomika;

9.5.3. filozofija;

9.5.4. ģeogrāfija;

9.5.5. psiholoģija;

9.5.6. politika un tiesības;

9.5.7. mājsaimniecība;

9.5.8. ētika;

9.5.9. kulturoloģija;

9.6. mākslas joma:

9.6.1. literatūra;

9.6.2. mūzika;

9.6.3. vizuālā māksla.

10. Izglītības programmu obligāto saturu veido:

10.1. vispārizglītojošajā virzienā:

10.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

10.1.1.1. latviešu valoda;

10.1.1.2. pirmā svešvaloda;

10.1.1.3. otrā svešvaloda;

10.1.1.4. matemātika;

10.1.1.5. informātika;

10.1.1.6. sports;

10.1.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.1.1.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.1.1.9. fizika;

10.1.1.10. ķīmija;

10.1.1.11. bioloģija;

10.1.1.12. literatūra;

10.1.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

10.1.2.1. latviešu valoda;

10.1.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;

10.1.2.3. pirmā svešvaloda;

10.1.2.4. matemātika;

10.1.2.5. informātika;

10.1.2.6. sports;

10.1.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.1.2.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.1.2.9. fizika;

10.1.2.10. ķīmija;

10.1.2.11. bioloģija;

10.1.2.12. literatūra;

10.1.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:

10.2.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

10.2.1.1. latviešu valoda;

10.2.1.2. pirmā svešvaloda;

10.2.1.3. otrā svešvaloda;

10.2.1.4. trešā svešvaloda;

10.2.1.5. matemātika;

10.2.1.6. informātika;

10.2.1.7. sports;

10.2.1.8. Latvijas un pasaules vēsture;

10.2.1.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.2.1.10. dabaszinības;

10.2.1.11. literatūra;

10.2.1.12. mūzika;

10.2.1.13. vizuālā māksla;

10.2.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

10.2.2.1. latviešu valoda;

10.2.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;

10.2.2.3. pirmā svešvaloda;

10.2.2.4. otrā svešvaloda;

10.2.2.5. matemātika;

10.2.2.6. informātika;

10.2.2.7. sports;

10.2.2.8. Latvijas un pasaules vēsture;

10.2.2.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.2.2.10. dabaszinības;

10.2.2.11. literatūra;

10.2.2.12. mūzika;

10.2.2.13. vizuālā māksla;

10.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:

10.3.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

10.3.1.1. latviešu valoda;

10.3.1.2. pirmā svešvaloda;

10.3.1.3. otrā svešvaloda;

10.3.1.4. matemātika;

10.3.1.5. informātika;

10.3.1.6. sports;

10.3.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.3.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.3.1.9. fizika;

10.3.1.10. ķīmija;

10.3.1.11. bioloģija;

10.3.1.12. literatūra;

10.3.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.3.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

10.3.2.1. latviešu valoda;

10.3.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;

10.3.2.3. pirmā svešvaloda;

10.3.2.4. matemātika;

10.3.2.5. informātika;

10.3.2.6. sports;

10.3.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.3.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.3.2.9. fizika;

10.3.2.10. ķīmija;

10.3.2.11. bioloģija;

10.3.2.12. literatūra;

10.3.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.4. profesionālajā virzienā:

10.4.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

10.4.1.1. latviešu valoda;

10.4.1.2. pirmā svešvaloda;

10.4.1.3. otrā svešvaloda;

10.4.1.4. matemātika;

10.4.1.5. informātika;

10.4.1.6. sports;

10.4.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.4.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.4.1.9. dabaszinības;

10.4.1.10. literatūra;

10.4.1.11. mūzika vai vizuālā māksla;

10.4.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

10.4.2.1. latviešu valoda;

10.4.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;

10.4.2.3. pirmā svešvaloda;

10.4.2.4. matemātika;

10.4.2.5. informātika;

10.4.2.6. sports;

10.4.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.4.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.4.2.9. dabaszinības;

10.4.2.10. literatūra;

10.4.2.11. mūzika vai vizuālā māksla;

10.4.3. izglītības iestādes profesionālā virziena programmā iekļauj mācību priekšmetus ar praktisku ievirzi.

11. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmās (jauniešiem un pieaugušajiem) atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam var neiekļaut šo noteikumu 10.1.1.3., 10.1.1.6., 10.1.2.6., 10.2.1.4., 10.2.1.7., 10.2.2.4., 10.2.2.7., 10.3.1.3., 10.3.1.6., 10.3.2.6., 10.4.1.3., 10.4.1.6. un 10.4.2.6.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

12. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas saturu atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam veido šo notei­kumu 10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 10.3.1., 10.3.2., 10.4.1. vai 10.4.2.apakš­punktā minētie mācību priekšmeti.

13. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā minētos mācību priekšmetus, kas paplašina izglītības programmas virzienam raksturīgās izglītības jomas, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

14. Izglītības iestāde izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632)

15. Izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

15.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (1.pielikums);

15.2. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (2.pielikums);

15.3. Mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās) (3.pielikums);

15.4. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);

15.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);

15.6. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);

15.7. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);

15.8. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);

15.9. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);

15.10. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);

15.11. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);

15.12. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);

15.13. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);

15.14. Latvijas un pasaules vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);

15.15. Ekonomika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);

15.16. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);

15.17. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);

15.18. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);

15.19. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);

15.20. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);

15.21. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);

15.22. Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);

15.23. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);

15.24. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);

15.25. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums).

IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

16. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamat­principi ir šādi:

16.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu stan­dartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem;

16.2. sasniegumu summēšanas princips – iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvei;

16.3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

16.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

16.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;

16.6. vērtējuma obligātuma princips – izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:

17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;

17.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;

17.4. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

17.4.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētos) organizē Valsts izglītības satura centrs;

17.4.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.

(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā)

18. Izglītojamā iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas organizē­tājs un vērtētājs ir:

18.1. pedagogs;

18.2. izglītības iestādes administrācija;

18.3. Valsts izglītības satura centrs.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632)

19. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).

20. Valsts izglītības satura centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu procentuālajam novērtējumam gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotāja. Salīdzinā­šanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632; MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.18)

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

21. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

22. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.

23. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināša­nu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.

24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi:

24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovēr­tēšanas prasmes un atbildību;

24.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.

25. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:

25.1. ievadvērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;

25.2. kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināša­na, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizē­šana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;

25.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens.

(Grozīts ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1352)

26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (26.pielikums).

27. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

(MK 03.01.2012. noteikumu Nr.18 redakcijā)

27.1 Izglītojamajiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 10.punktā noteiktajam valodas prasmes B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ieraksta sertifikātā.

(MK 03.01.2012. noteikumu Nr.18 redakcijā)

28. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmie­nus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.

28.1 Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek:

28.1 1. ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;

28.1 2. eksternim, ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus.

(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājumi

29. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmas attiecīgajos mācību priekšmetos īsteno atbilstoši šo noteikumu 28.pielikumam.

30. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā un 2010./2011.mācību gadā ir noteikti šo noteikumu 29.pielikumā.

(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā)

31. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

31.1. latviešu valodā un literatūrā:

31.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);

31.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);

31.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības program­mās) – Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);

31.3. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):

31.3.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);

31.3.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums);

31.4. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (35.pielikums);

31.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (36.pielikums);

31.6. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (37.pielikums);

31.7. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (38.pielikums);

31.8. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (39.pielikums);

31.9. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (40.pielikums);

31.10. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (41.pielikums);

31.11. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (42.pielikums);

31.12. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (43.pielikums);

31.13. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (44.pielikums);

31.14. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (45.pielikums);

31.15. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (46.pielikums);

31.16. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (47.pielikums);

31.17. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (48.pielikums);

31.18. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (49.pielikums);

31.19. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (50.pielikums);

31.20. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (51.pielikums);

31.21. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (52.pielikums);

31.22. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (53.pielikums);

31.23. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (54.pielikums).

32. 2008./2009.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2009./2010.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

32.1. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (55.pielikums);

32.2. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (56.pielikums);

32.3. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (57.pielikums);

32.4. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (58.pielikums);

32.5. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (59.pielikums);

32.6. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (60.pielikums);

32.7. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (61.pielikums).

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumus Nr.544 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 138.nr.).

34. Noteikumi piemērojami ar 2008.gada 1.septembri.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Latviešu valoda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Latviešu valoda” mērķis ir pilnveidot izglītojamā prasmi kompetenti lietot latviešu literāro valodu saziņā, mūžizglītībā un starpkultūru dialogā.

2. Mācību priekšmeta “Latviešu valoda” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot valodas prasmes un spēju īstenot savu un uztvert citu autoru komunikatīvo nolūku dažādās saziņas situācijās;

2.2. padziļināt zināšanas par valodas sis­tēmu un pilnveidot prasmi lietot valodas līdzekļus;

2.3. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā un valodas kompetence:

3.1. valoda – personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis;

3.2. galvenās literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē;

3.3. valodas funkcionālie stili;

3.4. vārdu krājuma leksikostilistiskā un emocionāli ekspresīvā diferenciācija;

3.5. latviešu literārā valoda un latviešu valodas dialekti.

4. Sociokultūras kompetence:

4.1. latviešu valoda – kultūras vērtība un etniskās identitātes būtisks komponents;

4.2. latviešu valoda starpkultūru komunikācijā;

4.3. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Komunikatīvā un valodas kompetence:

5.1. izprot saziņas situāciju, prot tajā iesaistīties, pamatot savu viedokli, izmantojot dažādus argumentācijas paņēmienus;

5.2. lieto saziņas situācijai atbilstošus valodas līdzekļus;

5.3. pilnveido prasmi veidot monologu, dialogu (mutvārdu un rakstveida formā), publiski uzstāties, iesaistīties diskusijā, organizēt to;

5.4. vērtē publisko runu – saturu, izmantotos valodas izteiksmes līdzekļus; tās atbilsmi saziņas situācijai;

5.5. prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem: apkopot, strukturēt, izvērtēt un izmantot to valodas apguves procesā un savā pieredzē;

5.6. ievēro individuālā un publiskā saziņā valodas kultūras normas;

5.7. saprot un lieto mācību procesā nepieciešamos valodniecības terminus;

5.8. analizē, vērtē, rediģē tekstus saskaņā ar tekstveides un literārās valodas normām;

5.9. ievēro valodas kultūras normas paša veidotā mutvārdu un rakstveida tekstā;

5.10. lieto un vērtē valodas funkcionālos stilus;

5.11. prot rakstīt dažādu žanru tekstus: pārspriedumu, argumentēto eseju, tēzes, referātu, dzīves gaitas aprakstu (CV), darījumu vēstules;

5.12. analizē un vērtē tekstu no literārās valodas normu stila un žanra prasību viedokļa;

5.13. izprot latviešu valodas sistēmu;

5.14. vērtē un pilnveido savas runas prasmes;

5.15. zina latviešu literārās valodas un latviešu valodas dialektu atšķirības;

5.16. zina latviešu literārās valodas attīstības nozīmīgākos faktus un pētniekus.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. uztver valodu kā latviešu pasaulainas atspoguļotāju;

6.2. prot izzināt latviešu valodas fonētiskajā, vārddarināšanas, morfoloģiskajā, leksiskajā, frazeoloģiskajā, sintakses sistēmā ietverto kulturoloģisko informāciju un izmantot to savā runas darbībā;

6.3. apzinās dzimtās valodas nozīmi tautas vērtību sistēmā;

6.4. apzinās kulturālas valodas nozīmi personības attīstībā un pašizpausmē;

6.5. apzinās valodas lomu sabiedrībā;

6.6. izprot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā un tās vietu Eiropas Savienībā;

6.7. izprot valodas politiku un nozīmi latviešu valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanā un attīstībā;

6.8. prot toleranti izmantot valodu sadarbībai daudzkultūru sabiedrībā;

6.9. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;

6.10. apzinās valodu kā vērtību.

7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.14., 6.3., 6.4., 6.5. un 6.10.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Svešvaloda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” standarts ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un prasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” mērķis ir sekmēt radošas personības izaugsmi, veicinot svešvalodu kompetentu lietošanu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā mūsdienu sabiedrībā.

3. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. pilnveidot zināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietošanas funkcijām;

3.2. izmantot svešvalodu zināšanas un prasmes sociokultūru kontekstā informācijas ieguvei, atlasei un tālākai nodošanai.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Komunikatīvā un valodas kompetence:

4.1. valoda – informācijas ieguves un izziņas līdzeklis;

4.2. valoda – informācijas līdzeklis saziņas procesā;

4.3. saziņas kultūra;

4.4. valodas sistēma un normas;

4.5. valodas kultūra un valodas funkcionālie stili.

5. Sociokultūras kompetence:

5.1. valoda – izziņas un sadarbības līdzeklis;

5.2. valoda – kultūras sastāvdaļa;

5.3. valoda – iekļaušanās un saskarsmes līdzeklis kultūru kontekstā;

5.4. starpkultūru saziņas process un modeļi;

5.5. valodas lietošanas īpatnības daudzkultūru vidē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Turpinot pirmās un otrās svešvalodas apguvi vidusskolā, izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajiem valodas prasmes B2–C1 līme­ņiem. Apgūstot trešo svešvalodu no 10.klases, izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajam B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos valodas prasmes līmeņos.

7. Komunikatīvā un valodas kompetence:

7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus teksta veidus;

7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informāciju dažādiem mērķiem;

7.3. analizē un izvērtē mutvārdu un rakstveida tekstus un to saturu;

7.4. izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas;

7.5. spēj piedalīties dažādu veidu sarunās un diskusijās;

7.6. korekti pauž un argumentē savu viedokli un attieksmi runā un rakstos atbilstoši situācijai;

7.7. secīgi un loģiski prezentē daudzpusīgu informāciju dažādām mērķauditorijām;

7.8. veido radošus un analītiskus tekstus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;

7.9. ievēro valodas lietošanas normas runā un rakstos;

7.10. izprot kopīgo un atšķirīgo dzimtās valodas un citu valodu sistēmās un normās;

7.11. pazīst un pareizi lieto frazeoloģiju un valodas funkcionālos stilus, niansējot teikto;

7.12. pilnveido prasmi skaidri un precīzi izteikt savas domas, izkopj izteiksmes daudzveidību;

7.13. izvērtē un rediģē radošo rakstu darbu tekstus atbilstoši valodas normām, kultūrai un valodas funkcionālajiem stiliem.

8. Sociokultūras kompetence:

8.1. izprot un lieto visas valodas prasmes, stratēģijas un kompetences;

8.2. izmanto mūsdienīgus informācijas līdzekļus dažādu komunikatīvo uzdevumu risināšanai saziņas procesā;

8.3. izmanto svešvalodu citu mācību priekšmetu apguvē;

8.4. izprot valodu nozīmīgumu daudzkultūru pasaulē;

8.5. izmanto literatūru un mākslu citu kultūru izpratnei un sevis pilnveidošanai;

8.6. veido literārus tekstus;

8.7. izmanto daudzveidīgas teksta interpretācijas iespējas;

8.8. ar izpratni uztver līdzīgo un atšķirīgo dažādās kultūrās;

8.9. izprot un ievēro saziņas un sadarbības principus;

8.10. uzklausa citus, kā arī izsaka savu viedokli, izmantojot piemērotākos valodas līdzekļus;

8.11. ievērojot sadarbības likumus, kopā ar citiem plāno, veic un izvērtē projektus un pētnieciskos darbus;

8.12. izprot valodas lomu un funkcijas mūsdienu sabiedrībā;

8.13. ievēro saziņas normas daudzkultūru sabiedrībā;

8.14. ievērojot komunikācijas prasības, izmanto zināšanas par nacionāla­jām verbālās un neverbālās uzvedības īpatnībām saziņā, sadarbībā un mācīšanās procesā;

8.15. vērtē savu sadarbības pieredzi un grupas ieguldījumu tajā;

8.16. novērtē daudzvalodu vides nozīmīgumu;

8.17. novērtē kultūru dažādību un radoši izmanto iegūto informāciju savas kultūras bagātināšanai;

8.18. izprot valodu situāciju Latvijā un citās zemēs;

8.19. toleranti uztver Latvijas un citu valstu sociokultūras tradīciju un īpatnību izpausmes valodā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.8., 8.16., 8.17. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības.

10. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:

10.1. C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;

10.2. C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus, lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;

10.3. B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;

10.4. B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku utt. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;

10.5. A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;

10.6. A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīves vietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas viņam (viņai) pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mazākumtautību valoda un literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Mazākumtautību valoda un literatūra” mērķis ir pilnveidot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta “Mazākumtautību valoda un literatūra” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veicināt literāra darba izpratni, retorikas un runas darbības apguvi, lai veiksmīgi piedalītos mākslinieciskā un cita veida komunikācijā;

2.2. pilnveidot prasmi apgūt literāru darbu stilistiski žanrisko daudzveidību, stilistiku un valodas līdzekļu izmantošanas kultūru, lai radoši attīstītu dzimtās valodas tradīcijas diasporas apstākļos;

2.3. attīstīt vajadzību un spēju piedalīties starpkultūru dialogā, pamatojoties uz izpratni par māksliniecisko un citu tekstu kopīgo uzbūvi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komunikatīvā un valodas kompetence:

3.1. publiskās un dialoģiskās runas retorika;

3.2. publiskās runas veidi;

3.3. saskarsmes kultūra;

3.4. literārās valodas normas;

3.5. valodas funkcionālie stili;

3.6. runas žanri kā īpaši tekstu tipi;

3.7. lasītāja dialogs ar literāru tekstu;

3.8. literāra teksta uztvere un interpretācija;

3.9. daiļdarba sižetiskā, kompozicionālā un valodiskā struktūra;

3.10. daiļrades tipi un literatūras žanri.

4. Sociokultūras kompetence:

4.1. dzimtā valoda Latvijas un citu Eiropas valodu kontekstā;

4.2. dzimtā valoda starpkultūru saskarsmē;

4.3. informācijas avotu izmantošana;

4.4. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs;

4.5. mākslinieciskās jaunrades tipi un stila modeļi nacionālajā literatūrā;

4.6. literāra darba kultūras konteksts;

4.7. klasiskā literatūra un citi literārie darbi;

4.8. literatūra un kultūridentitāte.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Komunikatīvā un valodas kompetence:

5.1. prot analizēt oratora publiskās runas mērķi, saturu, struktūru un izmantotos izteiksmes līdzekļus;

5.2. prot veidot informatīvu, argumentējošu, rosinošu un svinīgu publisko runu;

5.3. radoši izmanto uzvedības stratēģijas neformālā un lietišķā sarunā un publiskā apspriešanā;

5.4. pārzina argumentācijas paņēmienus un diskusijas pamattaktikas;

5.5. pārvalda kritikas kultūru strīda un publisku pārrunu situācijās;

5.6. prot korekti izteikt savu viedokli pārrunās un diskusijās;

5.7. vērtē runas darbību no saskarsmes efektivitātes un kvalitātes viedokļa;

5.8. izrāda interesi par retorikas tradīcijām un mūsdienu saskarsmes normām;

5.9. ievēro literārās valodas normas mutvārdos un rakstveidā;

5.10. rada un rediģē dažādus mācību zinātniskā stila žanra tekstus: referatīvu ziņojumu, ievadrunu, anotāciju, tēzes, referātu, recenziju;

5.11. izprot pētnieciskā darba īpatnības;

5.12. rada un rediģē dažādus lietišķā stila žanra tekstus: lietišķu sarunu, lietišķu telefona sarunu, paskaidrojumu, iesniegumu, lietišķu vēstuli, dzīves gaitas aprakstu (CV);

5.13. rada un rediģē dažādus publicistiskā stila žanra tekstus: rakstu, eseju, projekta prezentāciju;

5.14. analizē un vērtē tekstus no literārās valodas normu, stila un žanra prasību viedokļa;

5.15. apzinās literāro valodu kā nacionālās kultūras vērtību;

5.16. nosaka un izvērtē daiļdarba tēmu un ideju kā autora pasaules redzējuma koncepciju;

5.17. nosaka literāra darba patosu kā autora emocionāli vērtējošu attieksmi pret pasauli;

5.18. salīdzina autora, personisko un citu cilvēku viedokli par literāru darbu;

5.19. pārvalda daiļdarba interpretācijas veidus;

5.20. recenzē un anotē daiļdarbu;

5.21. raksta referātus par literāriem tematiem;

5.22. raksta domrakstus, izmantojot literatūras teorijas elementus;

5.23. prot rakstīt vēstījuma, salīdzinājuma, cēloņu un seku pierādījuma esejas par literāru tematu;

5.24. izsaka attieksmi pret izlasīto, pamatojoties uz savu lasītāja pieredzi;

5.25. analizē daiļdarbu kā mākslas tēlu daudzlīmeņu sistēmu;

5.26. izprot mākslinieciskā laika un mākslinieciskās telpas specifiku, salīdzinot māksliniecisko un reālo pasauli;

5.27. izprot mākslas pasaules nosacītības pakāpi;

5.28. analizē daiļdarba sižetisko un kompozicionālo struktūru;

5.29. izprot autora izmantoto māksliniecisko paņēmienu estētisko funkciju;

5.30. izprot romantiskā, reālistiskā un modernistiskā žanra attīstību;

5.31. saprot žanru attīstību mūsdienu daiļdarbos.

6. Sociokultūras kompetence:

6.1. izprot valodas funkcijas sabiedrībā;

6.2. skaidro dzimtās valodas nozīmi daudzvalodu vidē Latvijā un Eiropā;

6.3. prot atrast kopīgo un atšķirīgo valodas līmeņos, salīdzinot apgūstamās valodas;

6.4. ievēro komunikatīvās sadarbības principus starpkultūru saskarsmē;

6.5. apzinās dzimtās valodas lietojuma īpatnības diasporā;

6.6. apzinās daudzvalodību un multikulturālismu kā pasaules sabiedrības nozīmīgāko īpatnību;

6.7. izmanto mūsdienu informācijas avotus, veicot komunikatīvus uzdevumus;

6.8. izmanto lasīšanas algoritmus saskaņā ar komunikatīvo mērķi;

6.9. ir apguvis efektīvas klausīšanās paņēmienus;

6.10. prot noformēt un prezentēt sava projekta rezultātus mutvārdos un rakstveidā;

6.11. izprot retorikas nacionālā ideāla īpatnības;

6.12. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;

6.13. apzinās globalizācijas ietekmi uz retorikas nacionālā ideāla attīstību;

6.14. apzinās, ka retorikas tradīciju vispārējais raksturs ir starpkultūru dialoga pamats;

6.15. ar cieņu izturas pret nacionālajām īpatnībām un uzvedības normām saskarsmē;

6.16. prot paskaidrot reālistiskā, romantiskā un modernistiskā mākslinieciskās jaunrades tipa estētiskos un poētiskos principus;

6.17. izšķir un raksturo baroka, klasicisma, sentimentālisma, romantisma, reālisma, modernisma, avangarda un postmodernisma stila modeļus;

6.18. analizē daiļdarbus kā nacionālo stila modeļu variantus;

6.19. salīdzina tipoloģiski līdzīgus literatūras tekstus;

6.20. izprot stila modeļu nacionālā varianta specifiku, salīdzinot ar vispārējo stila modeli;

6.21. nosaka līdzīgas tēmas, motīvus, tēlus un simbolus nacionālās un pasaules literatūras darbos;

6.22. prot izmantot informāciju par sociālo, kultūras un vēstures situāciju konkrētā laikposmā, raksturojot literatūras stilu modeļus;

6.23. prot izmantot tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas izpratnes pieredzi, analizējot literatūras stilu modeļus;

6.24. piedalās pētnieciskos mācību projektos, kas veicina literārā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu literārā procesa attīstību;

6.25. izvēlas un izvērtē lasāmvielu saskaņā ar estētisko gaumi;

6.26. apzinās nacionālās un pasaules literatūras darbus kā kultūrvēsturiski nozīmīgus;

6.27. ir tolerants pret dažādiem kultūras un stilu modeļiem, dzīves normām un vērtībām;

6.28. samēro nacionālos un pasaules kultūrvēsturiskos ideālus ar saviem ētikas principiem.

7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.8., 5.15., 5.24., 6.5., 6.6., 6.13., 6.14., 6.15., 6.25., 6.26., 6.27. un 6.28.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Matemātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Matemātika” mērķis ir pilnveidot prasmi lietot matemātiskās metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par matemātisko modeļu lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot matemātiskās spriešanas prasmes.

2. Mācību priekšmeta “Matemātika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par matemātisko modeļu daudzveidību un prasmes darbā ar tiem;

2.2. pilnveidot komunikatīvās un izziņas prasmes, risinot problēm­situācijas, formulējot spriedumus un veicot pamatojumus;

2.3. pilnveidot izpratni par matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un matemātikas lomu citu zinātņu, sabiedrības un indivīda attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Matemātiskie modeļi”:

3.1. algebriski modeļi;

3.2. ģeometriski modeļi;

3.3. diskrēti modeļi;

3.4. funkcijas.

4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

4.1. izziņas darbība;

4.2. komunikatīvā darbība un sadarbība matemātikā.

5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti”:

5.1. matemātikas kā zinātnes rezultātu un metožu vērtības apzināšanās;

5.2. matemātikas praktiskā lietojamība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Matemātiskie modeļi”:

6.1. izprot kopu teorijas pamatjēdzienus un izpilda darbības ar kopām;

6.2. izprot dažādas reālo skaitļu pieraksta un attēlojuma formas, izpilda darbības ar reāliem skaitļiem;

6.3. izprot izteiksmju definīcijas apgabala nozīmi, izpilda matemātisku izteiksmju (algebrisku, eksponenciālu, logaritmisku, trigonometrisku) identiskos pārveidojumus;

6.4. izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu, vienādojumu sistēmu; lieto vienādojumam (algebriskam, eksponenciālam, logaritmiskam, trigonometris­kam), vienādojumu sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (substitūcija, sadalīšana reizinātājos, grafiskais paņēmiens);

6.5. izprot, ko nozīmē atrisināt nevienādību, nevienādību sistēmu ar vienu vai diviem mainīgajiem; lieto nevienādībai (algebriskai, eksponenciālai, logaritmiskai, trigonometriskai), nevienādību sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (intervālu metode, substitūcija, grafiskais paņēmiens);

6.6. izprot ģeometriskos modeļus (piemēram, ģeometriskās figūras, ģeometriskie ķermeņi, pagrieziena leņķis, ģeometriskie pārveidojumi, darbības ar vektoriem) un to attēlošanu plaknē;

6.7. lieto ģeometrisko figūru īpašības (teorēmas), pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinot ģeometrisko figūru un ķermeņu elementu, virsmas laukuma, tilpuma skaitliskās vērtības;

6.8. lieto ģeometriskos pārveidojumus, pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu;

6.9. izprot kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas jēdzienus, lieto tos, raksturojot datus un procesus;

6.10. aprēķina elementu kopas izlašu skaitu, lietojot kombinatoriskos saskaitīšanas un reizināšanas likumus un (vai) piemērotus aprēķināšanas algoritmus, notikumu varbūtību, datu statistiskos raksturlielumus;

6.11. izprot funkcijas un ar to saistītos jēdzienus; lieto dažādus funkcijas uzdošanas veidus (grafiski, analītiski, ar tabulu); pazīst lineāru funkciju, kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju ar veselu kāpinātāju, eksponentfunkciju, logaritmisko funkciju, trigonometriskās funkcijas, virkni kā naturāla argumenta funkciju;

6.12. nosaka funkciju un to kompozīciju īpašības, izmantojot grafiku un analītiski, lieto funkciju īpašības.

7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

7.1. atrod nepieciešamo informāciju dažādos informācijas avotos, novērtē tās pietiekamību, derīgumu;

7.2. saskata un formulē pētāmo problēmu;

7.3. plāno risinājumu; izvēlas vai izveido problēmai atbilstošu matemātisko modeli;

7.4. lieto dažādus spriedumu iegūšanas veidus (empīrisko, induktīvo, deduktīvo); vispārina, klasificē, saskata analoģijas, novērtē procesu tendences; izvirza hipotēzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas vai darba gaitā iegūtos rezultātus;

7.5. lieto dažādus izteikumu veidus (aksiomas, definīcijas, īpašības, pazīmes, teorēmas);

7.6. izprot pierādījuma nepieciešamību, būtību un struktūru, lieto dažādus pierādījumu veidus;

7.7. izvērtē iegūtos rezultātus, to ticamību un atbilstību kontekstam, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus, piedāvā citu risinājumu;

7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas apkopošanai, sakārtošanai, pārveidošanai un aprēķiniem;

7.9. lieto matemātikas mācību saturā sastopamos jēdzienus un pieņemtos simbolus kā valodas kultūras elementus;

7.10. izvērtē matemātiskus tekstus, izmanto tos atbilstīgi mērķim; pārveido informāciju no viena veida (vārdiska, simboliska, vizuāla, grafiska) citā, novērtē katra veida priekšrocības;

7.11. formulē, argumentē, pamato viedokli (tai skaitā – matemātiskas sakarības, faktus, sava darba rezultātus), ciena citu viedokli;

7.12. iepazīstina ar sava vai grupas darba rezultātiem rakstiski un (vai) mutiski, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un ievērojot klausītāju vajadzības;

7.13. izmanto IT informācijas iegūšanai un prezentācijai;

7.14. apzinās sadarbības priekšrocības, risinot problēmas, izvērtējot rezultātus.

8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti”:

8.1. izprot matemātikas kā zinātnes attīstības tendences un novērtē matemātikas svarīgāko sasniegumu nozīmi sabiedrības attīstībā, minot piemērus;

8.2. saskata matemātikas saikni ar dabas un humanitārajām zinātnēm;

8.3. apzinās pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā, novērtē savu problēmrisināšanas, matemātiskās spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas pieredzi;

8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgu praktisku problēmu risināšanā;

8.5. apzinās matemātikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, apgūstot dabas un sociālās zinātnes, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.3. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Informātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta “Informātika” standarta saturs ietver Eiropas dator­prasmes sertifikāta ieguves prasības.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta “Informātika” mērķis ir sekmēt izglītojamā praktis­kā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepie­ciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

3. Mācību priekšmeta “Informātika” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;

3.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikā­cijas tehnoloģijas;

3.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

3.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrā­tiskā sabiedrībā;

3.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

3.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;

3.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Mācību satura komponents “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni”.

5. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:

5.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

5.2. attēlu apstrāde;

5.3. teksta apstrāde;

5.4. izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;

5.5. datubāzu veidošana un lietošana;

5.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

5.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;

5.8. tīmekļa lappušu veidošana.

6. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni”:

7.1. zina, kas ir datorikas nozare, un prot aprakstoši raksturot tās virzienus – datorzinātni, datorinženieriju, programm­inženieriju, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmas;

7.2. izprot datorikas nozares pamatjēdzienus, terminus un mērvienības, pārzina datora uzbūvi un prot izmantot operētājsistēmas piedāvātās iespējas;

7.3. izprot, kā informācijas apstrādē ikdienā tiek izmantoti datu pārraides tīkli un lietotnes.

8. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:

8.1. prot pareizi lietot datoru, tā perifērijas ierīces, programmatūru un tās palīdzības sistēmu, apskatīt, mainīt un iestatīt datora un programmatūras iestatījumus un parametrus;

8.2. prot efektīvi darboties darbvirsmas vidē un strādāt ar darbvirsmas ikonām un logiem;

8.3. prot pārvaldīt un organizēt datnes un mapes, dublēt, pārvietot, izveidot un dzēst datnes un mapes, saspiest un atarhivēt datnes, veidot dublējumkopijas;

8.4. zina datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai vektorgrafiku;

8.5. prot izveidot un apstrādāt attēlu vai tā daļas un lietot attēlu ieguves un apstrādes ierīces un lietotnes;

8.6. izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot veikt ikdienas uzdevumus, kas saistīti ar teksta dokumenta izveidošanu, rediģēšanu un formatēšanu;

8.7. prot teksta dokumentā ievietot, rediģēt un formatēt tabulas, formulas, attēlus, satura un priekšmetu rādītāju, veikt pasta sapludināšanu;

8.8. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot veidot, formatēt un modificēt izklājlapas;

8.9. prot izklājlapās veikt aprēķinus, ģenerējot un izmantojot matemātikas un loģiskās standartformulas un funkcijas, veidot un formatēt diagrammas;

8.10. zina datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot izmantot datubāzes pārvaldības sistēmu, lai veidotu un modificētu tabulas, vaicājumus, formas un pārskatus;

8.11. prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām datu tabulām un veidot attiecības (relācijas) starp tām, izgūt informāciju no datubāzes un apstrādāt to;

8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus to slīdu demonstrēšanas efektus;

8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju;

8.14. prot izmantot e-pasta lietotnes, lai sagatavotu, rediģētu un nosūtītu ziņojumus, saņemtu, pārsūtītu un atbildētu uz ziņojumiem, piesaistītu e-pasta sūtījumiem datnes, organizētu un pārvaldītu e-pasta ziņojumus;

8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dod informācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.

9. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”:

9.1. zina drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

9.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus, un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;

9.3. apzinās, kāda ir veselīga darba vide, un veic pasākumus, lai samazinātu veselības traucējumus vai izvairītos no tiem;

9.4. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

9.5. ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

9.6. zina par programmatūras un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu;

9.7. apzinās, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

9.8. prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām;

9.9. zina sekas, kādas var rasties lejup­ielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes;

9.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;

9.11. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām;

9.12. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un sazināties ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus;

9.13. zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem un apkrāpšanas, lietojot internetu;

9.14. izprot, kas ir elektroniskais paraksts, un prot lietot to;

9.15. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;

9.16. zina, kas ir tīmekļa ētika, un ievēro to.

10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.3., 9.4., 9.12., 9.15. un 9.16.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Programmēšanas pamati.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Programmēšanas pamati” mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta “Programmēšanas pamati” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;

2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;

2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;

2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrā­tiskā sabiedrībā;

2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;

2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Informācija un tās apstrādes procesi”.

4. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:

4.1. programmēšanas valodas;

4.2. algoritmi un datu struktūras;

4.3. datorbāzētu sistēmu izstrāde.

5. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Informācija un tās apstrādes procesi”:

6.1. izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

6.2. zina jēdzienus: informācijas iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

6.3. zina informācijas apstrādes procesus un to veidus;

6.4. zina informātikas pētījumu objektus;

6.5. zina informācijas apjoma un pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

6.6. zina dažādu veidu informācijas (tekstuālās, grafiskās, audio, audio­vizuālās) kodēšanas principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē, prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;

6.7. zina jēdzienus: pozicionālā un nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās, decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās darbības;

6.8. zina, kā notiek informācijas aprite skolā, valsts struktūrās, komerc­organizācijās un sadzīvē.

7. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:

7.1. zina programmēšanas valodu iedalījumu, prot nosaukt populārākās programmēšanas valodas;

7.2. zina kompilatora un interpretatora jēdzienus un izprot to atšķirības;

7.3. zina strukturētās un objektorientētās programmēšanas pamatprincipus, prot ar piemēriem ilustrēt to būtiskākās atšķirības;

7.4. zina jēdzienus: identifikators, atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.5. zina programmas struktūras veidošanas principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot, testēt, palaist un izpildīt programmu;

7.6. prot pareizi lietot programmas teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;

7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un formatēšanu;

7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus, prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;

7.9. prot pareizi lietot standarta un vienkāršākās lietotāja definētās datu struktūras: simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne, viendi­mensijas un divdimensiju masīvi;

7.10. prot lietot programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu apstrādes, grafiskās;

7.11. prot veidot programmas, izmantojot šādas pamatkonstrukcijas: zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;

7.12. zina jēdzienus: funkcija un procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;

7.13. zina jēdzienus: lokālais un globālais mainīgais, mainīgo redzamība;

7.14. prot veikt vienkāršākās operācijas ar teksta datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi teksta datnē;

7.15. izprot grafiskās saskarnes jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes veidošanas pamatprincipus;

7.16. zina notikumu orientētās programmēšanas principus;

7.17. izprot jēdzienus: objekts, objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes procedūru;

7.18. izprot jēdzienus: modulis, forma, vadības elementi;

7.19. prot veidot elementāru programmu, izmantojot formu un standarta vadības elementus;

7.20. zina datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts, steks, rinda, saraksts, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

7.21. izprot jēdzienus: algoritms un algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt vienkāršus algoritmus;

7.22. zina skolas un sadzīves uzdevumu risināšanas algoritmu piemērus;

7.23. zina dažus algoritma pieraksta veidus: vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;

7.24. zina algoritma sarežģītības jēdzienu, prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc izmantotās atmiņas apjoma un laika;

7.25. zina dažus algoritmu veidošanas paņēmienus: pārlase, rekursija, rekurence, iterācija, “skaldi un valdi” princips;

7.26. prot izmantot skaitļu teorijas un algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas algoritmi (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi (Eratostēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un otrādi;

7.27. prot izmantot ģeometrijas un tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;

7.28. prot izmantot vienkāršākos informācijas meklēšanas algoritmus simbolu virknēs un masīvos;

7.29. prot izmantot naivo un burbuļa kārtošanas algoritmus;

7.30. zina, kas ir datu saspiešana un kāpēc to lieto, prot ilustrēt ar piemēriem vienkāršākos datu saspiešanas algoritmus;

7.31. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto, prot izmantot vienkāršākos šifrēšanas algoritmus;

7.32. prot izstrādāt, pierakstīt un novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;

7.33. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā no programmēšanas valodām;

7.34. zina datorbāzētas sistēmas dzīves cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana, sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.35. zina datorbāzētas sistēmas dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;

7.36. prot nelielā grupā izstrādāt elementāru datorbāzētu sistēmu;

7.37. zina matemātiskā modeļa jēdzienu, prot izveidot vienkāršu procesu matemātiskos modeļus, atrisināt tos un novērtēt rezultātu.

8. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”:

8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.3. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

8.4. apzinās, kādai ir jābūt veselīgai darba videi, un veic pasākumus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem;

8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un nepārkāptu šīs normas;

8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt šī pielikuma 8.5.apakšpunktā minēto normu neievērošana;

8.7. apzinās un ikdienā ievēro komunicēšanās, informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās un juridiskās normas;

8.8. zina datornoziedzības (kibernoziedzības) izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties no noziedznieku rīcības;

8.9. zina un prot veikt elementārus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;

8.10. apzinās, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;

8.11. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.12. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;

8.13. zina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.3., 8.4., 8.6., 8.7., 8.10., 8.11. un 8.12.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Tehniskā grafika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Tehniskā grafika” mērķis ir sekmēt izglītojamā loģiski analītiskās domāšanas, vizuāli telpiskās uztveres un radošo spēju attīstību un padziļināt izpratni par tehniskās grafikas lietojumu dažādās nozarēs, lai izglītojamais spētu veidot profesionālo karjeru inženierzinātņu jomā un citās jomās vai izmantot gūtās zināšanas un prasmes ikdienā.

2. Mācību priekšmeta “Tehniskā grafika” uzdevumi ir radīt izglītoja­majam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par grafiskās valodas līdzekļiem un normām;

2.2. padziļināt zināšanas un pilnveidot prasmes telpisku objektu attēlošanā grafiskā veidā;

2.3. padziļināt izpratni par grafiskās valodas kā internacionāla saziņas līdzekļa nozīmi projektēšanā un projektu realizēšanā dažādās tautsaimniecības nozarēs un ikdienā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Grafiskā valoda”:

3.1. grafisko darbu izpildīšanas paņēmieni;

3.2. grafisko dokumentu noformēšana;

3.3. grafiskās pamatkonstrukcijas.

4. Mācību satura komponents “Grafiskā darbība”:

4.1. projicēšanas metodes;

4.2. kompleksais rasējums;

4.3. aksonometriskās projekcijas.

5. Mācību satura komponents “Tehniskās grafikas nozīme un lietošana”:

5.1. profesionālās grafikas daudzveidība, attīstība un nozīme;

5.2. tehniskā grafika kā saziņas līdzeklis.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Grafiskā valoda”:

6.1. atbilstoši lieto rasēšanas piederumus, instrumentus un ierīces, veic precīzus mērījumus ar mērinstrumentiem;

6.2. izprot datorgrafikas būtību, lietošanas specifiku un iespējas grafisko dokumentu izstrādē;

6.3. novērtē darba vietas, rasēšanas piederumu un apstākļu nozīmi kvali­tatīva gala produkta radīšanā;

6.4. atpazīst grafiskos dokumentus un izskaidro dažādu grafisko doku­mentu lietojumu;

6.5. izskaidro un ievēro LVS EN ISO standartiem atbilstošās grafisko dokumentu noformējuma normas;

6.6. apzinās grafisko dokumentu noformējuma normu nozīmi objekta proporciju un telpiskās izjūtas attīstīšanā;

6.7. konstruē grafiskās pamatkonstrukcijas un spēj tās kombinēt dažādu priekšmetu grafiskajos attēlos;

6.8. novērtē grafisko risinājumu.

7. Mācību satura komponents “Grafiskā darbība”:

7.1. izprot projicēšanas metožu jēgu un galvenos pamatprincipus;

7.2. izprot taisnleņķa projicēšanas metodi trīsplakņu kaktā;

7.3. izprot detaļas vai kopsalikuma rasējuma veidošanos;

7.4. izprot ģeometrisko pamatelementu – punkts, taisne, plakne – projek­cijas un to savstarpējās stāvotnes;

7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā;

7.6. izprot griezuma jēdzienu, nozīmi, iedalījumu un apzīmēšanu rasēju­mos;

7.7. raksturo šķēluma veidus un to lietojumu atkarībā no objekta konstrukcijas;

7.8. izvēlas un lieto vienkāršos un saliktos griezumus, konstruē objekta šķēlumus;

7.9. izprot aksonometriskās projekcijas uzbūvi – asu izvietojumus un mērogus;

7.10. salīdzina, klasificē, konstruē un novērtē aksonometriskās projek­cijas;

7.11. izprot tehniskā zīmējuma nozīmi, prot to grafiski pareizi izpildīt un lietot;

7.12. pilnveido savas projektēšanas spējas;

7.13. interesējas par inženierzinātņu aktu­alitātēm, piemēram, par būvnie­cības projektu skatēm un publiskajām apspriešanām, robotikas sacensībām, mašīnbūves projektiem.

8. Mācību satura komponents “Tehniskās grafikas nozīme un lietošana”:

8.1. novērtē izcilākos sasniegumus un personības dažādās profesionālajās sfērās, kurās darba rezultāti saistīti ar augstas kvalitātes tehnisko grafiku;

8.2. lasa, analizē, salīdzina un novērtē dažādu nozaru grafiskos dokumentus;

8.3. raksturo profesionālās grafikas daudzveidību;

8.4. pilnveido prasmes grafiskās informācijas ieguvē, apstrādē un apmaiņā;

8.5. izmanto grafisko dokumentu izstrādes prasmes tehnoloģiskā procesa projektēšanā un produkta prezentācijā;

8.6. prot izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes;

8.7. apzinās grafiskās valodas kā internacionālas valodas nozīmi un tās izmantošanas iespējas;

8.8. apzinās tehniskās grafikas zināšanu, izpratnes un lietošanas nozīmi turpmākās izglītības ieguvē, profesionālās karjeras veidošanā un ikdienā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 7.12., 7.13., 8.7. un 8.8.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Sports.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Sports” mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīga dzīvesveida vērtību, sistemātisku fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un attīstot fiziskās spējas.

2. Mācību priekšmeta “Sports” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. paplašināt izglītojamā zināšanas un izpratni par fizisko vingrinājumu nozīmi cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā;

2.2. sekmēt daudzveidīgu fizisko vingrinājumu apguvi, sporta veidu prasmes, drošības un uzvedības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un pasākumos;

2.3. sekmēt fizisko spēju attīstību un izglītojamā vēlmi sistemātiski nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;

2.4. sekmēt fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:

3.1. sports un veselība:

3.1.1. fiziskā slodze un veselība;

3.1.2. sievietes un vīrieša fiziskā slodze;

3.1.3. dopinga kaitīgums;

3.1.4. ergonomikas noteikumi;

3.1.5. pašregulācijas (paškontroles) metodes;

3.1.6. drošības, uzvedības un higiēnas noteikumi sporta nodarbībās;

3.2. olimpiskā kustība, sports Latvijā un pasaulē.

4. Mācību satura komponents “Darbība”:

4.1. vingrošana – akrobātika, atlētiskā vingrošana, aerobika, mākslas vingrošana, stājas vingrojumi;

4.2. vieglatlētika;

4.3. sporta spēles – basketbols, futbols, volejbols, florbols; izvēles sporta spēles – handbols, frīsbijs, badmintons;

4.4. izvēles sporta veidu vingrojumi un vingrinājumi – orientēšanās sports, slēpošana, slidošana, pašaizsardzība, peldēšana, tūrisms, nūjošana, dejas.

5. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprinā­šanā”:

5.1. fizisko spēju – spēka, ātruma, izturības, koordinācijas, lokanības – mijiedarbība veselības nostiprināšanā;

5.2. sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīme fizisko spēju attīstīšanā.

6. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:

7.1. zina un izprot fiziskās slodzes savstarpējo sakarību ar uzturu, miegu, fizisko attīstību un veselību:

7.1.1. zina un izprot kustību–balsta aparāta vingrojumu nozīmi kā vērtību veselīgam dzīvesveidam;

7.1.2. prot sagatavoties fiziskajām aktivitātēm;

7.1.3. zina un salīdzina vingrinājumu piemērotību, slodzes dozējuma un intensitātes atšķirību;

7.1.4. izvēlas sev atbilstošu slodzes dozējumu, intensitātes vingrinājumus un vingrojumus;

7.2. izprot dopinga negatīvo ietekmi uz veselību un zina par tiesisko atbildību tā lietošanā;

7.3. zina, izvērtē un ievēro darba vides atbilstību drošības noteikumiem, labsajūtai un veselībai;

7.4. zina un nosaka sirdsdarbības frekvenci un elpošanas izmaiņas dažādās dzīves situācijās;

7.5. zina un izvēlas elementārus pašregulācijas paņēmienus atbilstoši savam psihofizioloģiskajam stāvoklim;

7.6. ievēro drošības, uzvedības un personīgās higiēnas noteikumus, lai novērstu traumatismu sporta nodarbībās;

7.7. ievēro izvēlēto sporta veidu vispārīgos noteikumus;

7.8. apzinās palīdzības sniegšanas nozīmi sev un citiem fizisko aktivitāšu laikā;

7.9. izprot Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu:

7.9.1. zina Latvijas sportistu augstākos sasniegumus sporta sacensībās un olimpiādēs, izprot olimpiskās kustības būtību;

7.9.2. interesējas par aktuālajiem sporta notikumiem.

8. Mācību satura komponents “Darbība”:

8.1. izvēlas un izpilda no iepriekš mācītajiem akrobātikas vingrinājumiem kombinācijas un piramīdas atbilstoši uzdevumam:

8.1.1. izvēlas atlētiskos pamatvingrojumus katrai muskuļu grupai, demonstrē 8–10 vingrinājumus;

8.1.2. izvēlas un izpilda aerobikas vingrojumus kombinācijā;

8.1.3. izpilda mākslas vingrošanas kombināciju (uz 32 skaitījumiem);

8.1.4. izpilda 8–10 sev piemērotus muguru stabilizējošus un stājas vingrojumus, izprot to nozīmi veselības uzturēšanā;

8.2. prot pārvarēt šķēršļus, skrienot apvidū un sporta zālē:

8.2.1. prot tāllēkšanu izvēlētā tehnikas veidā;

8.2.2. prot mešanu tālumā un mērķī;

8.3. izmanto sporta spēlēs apgūtos pamattehnikas vingrinājumus:

8.3.1. izprot vārtsarga darbību futbolā, florbolā un handbolā;

8.3.2. pilnveido bumbas vadīšanu, piespēles veidus, metienus, aizsardzī­bas un uzbrukuma māņkustības vingrinājumus, bumbas metienus vai sitienus vārtos, serves, blokus, gremdes;

8.4. veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;

8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;

8.6. prot slidot;

8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;

8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;

8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu, piemēram, pie meža, apvidū;

8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;

8.11. prot pārī dejot lēno valsi, kā arī polonēzi, standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas.

9. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā”:

9.1. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinā­jumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, kontrolē un izvērtē individuālo rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā;

9.2. sistemātiski veic muguru stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumus un vingrinājumus;

9.3. izprot apgūto sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīmīgumu fizisko spēju attīstīšanā un veselības nostiprināšanā.

10. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”:

10.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru;

10.2. spēj izvēlēties un izmantot sev atbilstošus sporta veidu vingrinā­jumus un rotaļas;

10.3. spēj būt godīgs un tolerants pret saviem komandas biedriem un pretiniekiem sacensībās;

10.4. prot novērtēt, kontrolēt un paaugstināt savas fiziskās darbaspējas;

10.5. spēj palīdzēt tiesāt izvēlētā sporta veida sacensības;

10.6. spēj iesaistīties dažādu skolā organizētu sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;

10.7. sistemātiski piedalās fiziskajās aktivitātēs skolā;

10.8. izmanto vidi fiziskajām aktivitātēm, rūpīgi un saudzīgi izturas pret to.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.1.4., 7.5., 7.8., 7.9.2., 10.2., 10.3., 10.6., 10.7. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.

12. Šī pielikuma 8.5., 8.6. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības īsteno atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

13. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus šādos septiņos sporta veidos – vingrošanā, vieglatlētikā, trijās sporta spēlēs (divas no obligā­tajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
9.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Veselības mācība.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Veselības mācība” mērķis ir sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību pieņemt savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus.

2. Mācību priekšmeta “Veselības mācība” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par veselības kopveseluma jēdzienu un faktoriem, kas ietekmē veselību;

2.2. iegūt izpratni par personīgo un sabiedrības atbildību par katra cilvēka veselību;

2.3. attīstīt prasmes, kas nepieciešamas veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanai un īstenošanai;

2.4. nostiprināt veselīgus paradumus;

2.5. iepazīt valsts politiku veselības veicināšanas jomā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

3.1. veselības kopveseluma jēdziens;

3.2. veselību ietekmējošie faktori;

3.3. personības loma veselību ietekmējošas uzvedības izvēlē;

3.4. garīgums, garīgā veselība;

3.5. pašizziņas un pašvērtējuma nozīme veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā (zems pašvērtējums kā apreibinošo vielu lietošanas, anoreksijas, pazemojošu attiecību riska faktors);

3.6. izvēles brīvība, veselība kā personīga izvēle;

3.7. sociālās vides loma veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;

3.8. fiziskās un psiholoģiskās veselības savstarpējā ietekme, psihosoma­tisko slimību profilakse.

4. Mācību satura komponents “Sociālā vide laikā un telpā”:

4.1. dzīvesveids, dzīves stils un dzīves kvalitāte;

4.2. veselīgs dzīvesveids;

4.3. infekcijas un neinfekcijas slimību profilakse;

4.4. atkarības no vielām un procesiem;

4.5. izsargāšanās no atkarībām;

4.6. veselība ģimenē;

4.7. seksualitāte un seksuālas attiecības;

4.8. reproduktīvā veselība;

4.9. nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību profilakse;

4.10. fiziska un psiholoģiska drošība;

4.11. rīcība ekstremālās situācijās.

5. Mācību satura komponents “Sabiedrība un valsts”:

5.1. veselības veicināšana;

5.2. veselīga skola;

5.3. valsts politika iedzīvotāju veselības aprūpē un veselības veicināšanā.

6. Mācību satura komponents “Darbība”:

6.1. kritiska dažādu informācijas avotu izmantošana aktuālu veselības jautājumu noskaidrošanai;

6.2. pētījumu rezultātu izmantošana sabiedrības veselības situācijas analīzei un problēmu identifikācijai;

6.3. darbības projektu veidošana skolēnu veselības veicināšanai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izprot veselības kopveseluma jēdzienu;

7.2. zina, kā vēsturiski attīstījušies cilvēku uzskati par veselību;

7.3. zina, kas ietekmē katra cilvēka un sabiedrības veselību;

7.4. izprot personības lomu veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;

7.5. veido savu pašvērtējumu, pamatojoties uz savu vērtību, prasmju, spēju, rakstura un vajadzību izpēti;

7.6. apzinās savas iespējas kontrolēt apstākļus, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz veselību;

7.7. spēj diskutēt par šādiem jēdzieniem: garīgums, garīga pilnveidošanās, garīgā veselība;

7.8. analizē pieredzi par kognitīvo faktoru ietekmi uz cilvēka spēju pārvarēt nepatīkamas emocijas un stresu;

7.9. izprot, kas ir psihosomatiskās slimības, skaidro to iespējamos cēloņus un novēršanas iespējas;

7.10. izprot sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselību ietekmējošiem paradumiem;

7.11. apzinās saskarsmes un efektīvas komunikācijas prasmju nozīmi veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā;

7.12. zina, kā rīkoties psiholoģiska spiediena un manipulāciju gadījumos.

8. Mācību satura komponents “Sociālā vide laikā un telpā”:

8.1. izprot jēdzienus: dzīvesveids, veselīgs dzīvesveids, dzīves stils, dzīves kvalitāte;

8.2. zina, kas ir civilizācijas slimības, un izprot to izplatīšanās cēloņus mūsdienu sabiedrībā;

8.3. raksturo atkarību no vielām (tabakas, alkohola, psihotropām vielām un narkotikām) un procesiem (datora, azartspēlēm);

8.4. ir iepazinies ar galvenajiem Latvijas veselības politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem par alkoholu, smēķēšanu, narkotikām, uzturu;

8.5. pauž savu viedokli par atkarības problēmām valstī;

8.6. piedāvā argumentētus jauniešu atkarības problēmu risinājuma variantus;

8.7. izprot neveselīgu uztura paradumu, mazkustības un smēķēšanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību attīstību;

8.8. skaidro uztura ierobežojumu un modes diētu iespējamo ietekmi uz veselību;

8.9. zina par neveselīgu uzturu, mazkustību, smēķēšanu, vides piesārņoju­mu un ultravioletajiem stariem kā riska faktoriem ļaundabīgo audzēju attīstībā;

8.10. izsaka savu viedokli par dažādiem ģimenes modeļiem;

8.11. zina dažādu sabiedrisko normu un tradīciju uzskatu atšķirības par ģimeni un laulību;

8.12. apzinās nevienlīdzības un tiesību ierobežošanas situācijas ģimenēs;

8.13. diskutē par represīviem, liberāliem un “zelta vidusceļa” (atturēšanās, savstarpēja uzticība, drošas seksuālas attiecības) uzskatiem seksuālo attiecību jautājumos;

8.14. zina, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības;

8.15. prot pieņemt lēmumus, kas palīdz izsargāties no seksuāli transmisīvajām un HIV infekcijām;

8.16. zina par seksuāliem pāridarījumiem un Krimināllikumā noteikto atbildību par tiem;

8.17. apzinās HIV inficētu cilvēku stigmu un diskriminācijas gadījumus, pauž savu attieksmi pret diskrimināciju;

8.18. izprot HIV un AIDS problēmas pasaulē;

8.19. pauž savu viedokli par pasākumiem HIV infekcijas izplatības ierobežošanai un seksa industrijas cēloņiem un sekām;

8.20. zina, kā rīkoties bīstamās situācijās kalnos, uz ūdens, mežā;

8.21. zina, kādi drošības pasākumi jāievēro, dodoties ceļojumā uz citām valstīm.

9. Mācību satura komponents “Sabiedrība un valsts”:

9.1. izprot jēdzienus: veselības aprūpe, veselības veicināšana;

9.2. novērtē skolas atbilstību veselīgas skolas principiem un plāno veselības veicināšanas pasākumus skolā;

9.3. izsaka savu viedokli par valsts politiku sabiedrības veselības veicināšanai un veselības veicināšanas pasākumiem valstī;

9.4. zina ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem.

10. Mācību komponents “Darbība”:

10.1. izprot dzīves prasmju nozīmi veselības saglabāšanā;

10.2. prot izmantot dažādus informācijas avotus par veselības jautājumiem;

10.3. spēj identificēt galvenās problēmas, izmantojot Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu rezultātus;

10.4. prot kritiski novērtēt situācijas, kas ietekmē veselību;

10.5. piedāvā argumentētus risinājumus par jauniešu veselības problēmām;

10.6. prot plānot veselības veicināšanas pasākumus.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.6., 7.11., 8.5., 8.10., 8.12., 8.13., 8.17., 8.19. un 9.3.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
10.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Fizika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Fizika” mērķis ir padziļināt izpratni par fizikālajiem procesiem dabā un tehnikā, pilnveidojot pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

2. Mācību priekšmeta “Fizika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par fizikālās pasaules daudzveidību un vienotību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības, komunikatīvās darbības un sadar­bības prasmes fizikā: risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;

2.3. pilnveidot izpratni par fizikas kā dabaszinātņu nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā, kā arī veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:

3.1. dabas un tehnikas vide;

3.2. megapasaules, makropasaules un mikropasaules uzbūve;

3.3. mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesi;

3.4. fizikālās likumsakarības.

4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība fizikā.

5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības fizikālie aspekti”:

5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana fizikā;

5.2. fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstība un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības darbības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:

6.1. apraksta dažādās Visuma evolūcijas fāzes un vielas, kā arī fizikālo lauku strukturizācijas pakāpi šajās fāzēs;

6.2. apraksta kustības rakstura un spēku daudzveidību;

6.3. apraksta enerģijas ieguves daudzveidību dabā un tehnikā;

6.4. ilustrē siltumvadīšanas, konvekcijas, siltumstarojuma, termiskās izplešanās, fāžu pāreju un elektromagnētisko īpašību izpausmju daudzveidību dabā un tehnikā;

6.5. apraksta elektromagnētiskā starojuma veidu vienojošās īpašības un daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu;

6.6. ilustrē elementārdaļiņu klasifikācijas iespēju daudzveidību;

6.7. ilustrē mērīšanas tehnoloģiju daudzveidību fizikā;

6.8. saskata vienojošo dabas procesu daudzveidībā;

6.9. izskaidro cietvielu, gāzu un šķidrumu mehānisko, termodinamisko, elektromagnētisko un optisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;

6.10. izmanto gāzu molekulāri kinētisko teoriju vielas uzbūves un īpašību skaidrojumā;

6.11. ilustrē atomu kodolu uzbūves izmaiņas radioaktīvās sabrukšanas procesā;

6.12. izskaidro Visuma struktūru;

6.13. analizē gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību izpausmi (debess ķermeņu kustība; smaguma, elastības, berzes, šķidruma virsmas spraiguma, Kulona, Ampēra, Lorenca spēki) dabā un tehnikā;

6.14. apraksta mehānisko kustību, sadursmes, termodinamiskos procesus gāzēs, fotoelektrisko efektu, izmantojot matemātiskos vienādojumus;

6.15. analizē mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesus no enerģētiskā viedokļa;

6.16. izskaidro fizikālos procesus, lietojot fizikālos modeļus (masas punkts, matemātiskais svārsts, ideālā gāze, siltuma mašīna, punktveida lādiņš, gaismas stars, atoma modelis, atoma kodola modelis, Saules sistēmas modelis, zvaigžņu karte);

6.17. izskaidro fizikālos procesus enerģijas ieguves, sakaru, medicīnas tehnoloģijās un nanotehnoloģijās;

6.18. izprot fizikālā lieluma jēdzienu (vērtība, mērvienība);

6.19. lieto likumsakarību matemātisko pierakstu (formulas, apzīmējumi, vektori);

6.20. izskaidro elektrizācijas procesu, mehānisko, siltuma, strāvas un elektromagnētisko darbību, viļņus;

6.21. izskaidro fizikālos procesus, lietojot Ņūtona, Huka, nezūdamības, Oma un viļņu laušanas likumus;

6.22. analizē cēloņsakarības mehānisko, siltuma un elektromagnētisko procesu norisē.

7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas fizikālo procesu raksturlielumus un pazīmes, prognozē lielumu savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu, arī izman­tojot fizikālos modeļus, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes un piederumus;

7.4. veic novērojumus un mērījumus individuāli vai grupā, lieto tehniskās ierīces un fizikas laboratorijas piederumus, precīzi ievēro to lietošanas noteikumus;

7.5. uzskatāmi un korekti reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) fizikālo procesu vizualizēšanai un datu ieguvei;

7.7. veic aprēķinus un iegūto skaitlisko rezultātu izsaka kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā;

7.8. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, kā arī zina to saistību ar citām mērvienībām;

7.9. lieto vizuālo un grafisko informāciju fizikālo procesu un likumsakarību attēlošanā, arī pārveidojot fizikālo procesu grafiskos attēlojumus no viena veida citā;

7.10. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu hipotēzi par funkcionālo sakarību starp fizikāliem lielumiem;

7.11. izskaidro iegūtos rezultātus, salīdzinot tos ar informāciju no dažādiem avotiem, un novērtē to ticamību, analizējot iespējamos kļūdu cēloņus, ierobežojumus un ietekmi uz rezultātiem;

7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;

7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izraudzīto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi), iesaka uzlabojumus vai citus risinājuma veidus;

7.14. lieto fizikas jēdzienus un simbolus kā valodas kultūras elementus;

7.15. analizē un izvērtē fizikāla rakstura informāciju tekstā un izmanto iegūto informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido fizikālo procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;

7.16. formulē un argumentē viedokli par fizikālajiem procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.17. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas (IT);

7.18. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un analizējot informāciju fizikā.

8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti”:

8.1. analizē fizikas kā dabaszinātņu nozares sasniegumus, ņemot vērā zinātnes attīstības ētiskos aspektus un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu fizikas attīstībā;

8.2. ir iepazinis galvenās fizikas apakšnozares, to pētniecības virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi fizikas attīstībā;

8.3. izprot fizikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi fizikā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstību;

8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības fizikā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.8. izvērtē indivīda darbības ietekmi uz vides akustisko un elektro­magnētisko piesārņojumu un rīkojas videi draudzīgi;

8.9. izprot vajadzību saprātīgi izmantot enerģijas resursus un atbilstīgi rīkojas;

8.10. analizē savu rīcību sadzīves situācijās, izmantojot fizikas zināšanas, un rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo veselībai un drošībai;

8.11. novērtē fizikas zināšanu nozīmi vides saglabāšanā un tās kvalitātes uzlabošanā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.16., 7.18., 8.7., 8.9. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
11.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ķīmija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Ķīmija” mērķis ir padziļināt izpratni par vielu daudzveidību, to pārvērtību norises likumsakarībām, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un sekmējot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta “Ķīmija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par fizikāliem, ķīmiskiem un fizikāli ķīmiskiem procesiem un to norises likumsakarībām, vielu, materiālu, disperso sistēmu un ķīmisko reakciju daudzveidību;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās darbības prasmes ķīmijā, risinot problēmas, pētot vai eksperimentējot, analizējot un novērtējot iegūto informāciju;

2.3. sekmēt indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības mijiedarbību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Daba”:

3.1. vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidība un vienotība;

3.2. atomu un vielu uzbūve, disperso sistēmu sastāvs;

3.3. fizikālie, ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie procesi;

3.4. likumsakarības ķīmijā.

4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

4.1. pētāmo problēmu formulēšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un (vai) rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība ķīmijā.

5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības ķīmiskie aspekti”:

5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana ķīmijā;

5.2. tehnoloģiju attīstība ķīmijā un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Daba”:

6.1. apraksta ķīmisko elementu, vielu, materiālu un disperso sistēmu daudzveidību un vielu izplatību dabā;

6.2. izprot dažādu parādību (izomērija, alotropija) nozīmi vielu daudzveidībā;

6.3. klasificē neorganiskas un organiskas vielas, zinot to sastāvu, uzbūvi vai funkcionālās grupas;

6.4. nosaka ķīmiskās reakcijas veidu pēc reaģējošo vielu sastāva pārmaiņām, pēc virzības, pēc reakcijas siltumefekta, pēc oksidēšanas pakāpes izmaiņām;

6.5. analizējot vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidību, saskata to vienojošās likumsakarības;

6.6. izprot atomu uzbūvi, raksturo ato­mu kodolu sastāvu un atomu kodola elektronapvalka uzbūvi, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu;

6.7. izprot ķīmisko saišu veidošanos un starpmolekulāro mijiedarbību;

6.8. analizē sakarības starp vielu uzbūvi un vielu vai disperso sistēmu īpašībām; salīdzina vielu vai disperso sistēmu īpašības (fizikālās, mehāniskās);

6.9. apraksta disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (masas daļa, molārā un masas koncentrācija);

6.10. izprot atomu kodolu pārvērtības, vielu elektrolītiskās disociācijas, oksidēšanās un reducēšanās, polimerizācijas un polikondensācijas procesus;

6.11. raksturo fizikālos, ķīmiskos un fizikāli ķīmiskos procesus ķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē);

6.12. izprot vielu ķīmiskās pārvērtības un apraksta tās ar molekulārajiem, jonu un elektronu bilances vienādojumiem;

6.13. izmanto ķīmijas pamatlikumus (vielu masas nezūdamība, vielas sastāva nemainības likums, enerģijas nezūdamības likums) vielu pārvērtību raksturošanai;

6.14. izprot dažādu faktoru ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu un ķīmisko līdzsvaru;

6.15. analizē apgriezenisko ķīmisko reakciju norisi dabā un ķīmiskās rūpniecības tehnoloģiskajos procesos (amonjaka, sērskābes, etanola ražošanā).

7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. nosaka lielumus (mainīgos un nemainīgos) un pazīmes;

7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu un izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, laboratorijas traukus un piederumus, modeļus, ierīces, iekārtas un vielas;

7.4. sintezē vielas, veic vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, precīzi ievērojot laboratorijas trauku un ierīču lietošanas noteikumus un drošas darba metodes;

7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē novērojumos un mērījumos iegūtos datus (kvalitatīvos un kvantitatīvos), veido detalizētu eksperimenta/pētījuma aprakstu;

7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;

7.7. veic aprēķinus un parāda aprēķinu gaitu, izmantojot fizikālo lielumu apzīmējumus, atbilstošas mērvienības, vispārīgās formulas, ķīmiskās analīzes datus, ķīmisko un termoķīmisko reakciju vienādojumus, ķīmisko pārvērtību stehiometriskās shēmas un ķīmijas pamatlikumus;

7.8. pārveido skaitliskos datus vizuālos attēlojumos un otrādi, raksturojot dispersās sistēmas, vielu pārvērtības un to norises likumsakarības;

7.9. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu matemātiskai apstrādei un pārveidei, likumsakarību un procesu skaidrošanai;

7.10. analizē rezultātus, salīdzinot ar literatūras datiem, un novērtē to ticamību, iespējamo kļūdu cēloņus un to ietekmi uz rezultātiem;

7.11. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;

7.12. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi) un iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;

7.13. lieto ķīmijas terminus kā valodas kultūras elementu, izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības;

7.14. analizē, izvērtē un izmanto ķīmijas satura vizuālo un vārdisko informāciju atbilstīgi mērķim; pārveido vārdisko informāciju vizuālā formā, modeļos, simbolos un apzīmējumos un otrādi;

7.15. formulē un argumentē viedokli, pamatojoties uz likumsakarībām, faktiem, darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.16. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas (IT) un dažādus uzskates līdzekļus;

7.17. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot problēmas un analizējot informāciju ķīmijā.

8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības ķīmiskie aspekti”:

8.1. analizē ķīmijas kā dabaszinātņu nozares vēsturisko attīstību, tās lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā zinātnes ētiskos aspektus un nosaucot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku sasniegumiem ķīmijā;

8.2. ir iepazinis galvenās ķīmijas apakš­nozares un to pētniecības virzienus, novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi ķīmijas apakšnozaru attīstībā;

8.3. novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju nozīmi indivīda ikdienas dzīvē, izglītības turpināšanā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē ķīmijas eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izprot vielu un materiālu ražošanas tehnoloģiju un ķīmijas inženierzinātnes attīstības mijiedarbību, analizējot tehnoloģiju izmantošanas pieredzi ķīmijā;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību ķīmijā;

8.7. novērtē tehnoloģiju attīstību ķīmijā un apzinās tās ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību;

8.8. novērtē indivīda darbības ietekmi uz vides (ūdens, gaisa un augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā;

8.9. analizē aktuālas vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību;

8.10. izprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, izmantojot vielas, materiālus un tehnoloģijas ķīmijā, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 7.17., 8.7., 8.8. un 8.9.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
12.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Bioloģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Bioloģija” mērķis ir padziļināt izpratni par organismu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabā, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta “Bioloģija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par dzīvo sis­tēmu daudzveidību, uzbūvi, dzīvības procesiem un likumsakarībām;

2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās prasmes bioloģijā, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;

2.3. pilnveidot izpratni par bioloģijas nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā un veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Daba”:

3.1. dzīvo sistēmu daudzveidība un vienotība;

3.2. šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūve un ekosistēmu struktūra;

3.3. dzīvības procesi: vielmaiņa, augšana un attīstība, vairošanās, kairināmība, regulācija un kustība. Vielu un enerģijas plūsma dabā;

3.4. pazīmju pārmantošanas un pārmaiņu likumsakarības dzīvajās sistēmās.

4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu vai datu vai rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība bioloģijā.

5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības bioloģiskie aspekti”:

5.1. zinātnes atklājumu, sasniegumu un pētījumu vērtības apzināšanās bioloģijā;

5.2. bioloģijā pamatotu tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Daba”:

6.1. izprot dzīvības organizācijas pamatlīmeņus: šūna, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organisms, populācija, biocenoze, ekosistēma, biosfēra;

6.2. pazīst, klasificē un salīdzina organismus pēc šūnu uzbūves, vielmaiņas tipa un piederības sistemātiskajai grupai;

6.3. izprot bezšūnu dzīvības formu nozīmi organismu dzīvē;

6.4. izprot bioloģiskās daudzveidības un vienotības nozīmi un saglabāšanas veidus;

6.5. raksturo šūnu sastāvdaļas un audu veidus;

6.6. izprot organisko un neorganisko vielu lomu dzīvo sistēmu uzbūvē;

6.7. raksturo un salīdzina dažādu organismu uzbūvi;

6.8. izskaidro šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūves atbilstību funkcijām un dzīves videi;

6.9. analizē dažādu ekosistēmu struktūru, to komponentu mijiedarbību;

6.10. izprot šūnu sastāvdaļu nozīmi dzīvības procesu nodrošināšanā;

6.11. izprot neorganisko un organisko vielu nozīmi dzīvības procesos;

6.12. analizē dzīvības procesu daudzveidību, saskatot to vienojošās likumsakarības;

6.13. izprot vielu, enerģijas un informācijas plūsmu dzīvajās sistēmās;

6.14. ir iepazinis dzīvības procesu izmantošanas iespējas tehnoloģijās;

6.15. izprot pazīmju pārmantošanas un mainības likumsakarības;

6.16. ir iepazinis organismu ģenētiskās pārveidošanas iespējas;

6.17. izprot jaunu pazīmju rašanos un to nozīmi sugas izdzīvošanā;

6.18. ir iepazinis galvenās dzīvības izcelšanās un evolūcijas likum­sakarības.

7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

7.1. saskata un formulē risināmo (pētāmo) problēmu un hipotēzi, izvērtē­jot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas dzīvības procesu raksturojošos lielumus un prognozē to savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājuma un (vai) eksperimenta gaitu, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, darba piederumus, ierīces, bioloģiskos objektus un modeļus;

7.4. veic novērojumus, mērījumus dabā un laboratorijas apstākļos, lietojot laboratorijas piederumus un ierīces individuāli vai grupā, saudzīgi izturas pret tiem un ievēro drošības noteikumus;

7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.6. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;

7.7. izmanto matemātiskus aprēķinus dzīvības procesu un likumsakarību novērtēšanā, parādot aprēķinu gaitu un ievērojot mērvienības;

7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu apstrādē;

7.9. attēlo bioloģiskos objektus, to dzīvības norises un likumsakarības dažādās vizuālās informācijas formās;

7.10. izprot bioloģisko objektu attēlošanas ētiskos aspektus;

7.11. analizē datus par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām, izvērtējot datu ticamību;

7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem) atbilstoši izvirzītajai hipotēzei;

7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;

7.14. prognozē pārmaiņas dzīvajās sistēmās, izmantojot dažādos avotos iegūto informāciju;

7.15. lieto bioloģijas jēdzienus un terminus kā valodas kultūras elementus;

7.16. analizē, izvērtē bioloģijas tekstus un izmanto iegūto informāciju atbilstoši mērķim, pārveido bioloģisko procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;

7.17. formulē un argumentē viedokli par dzīvības procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;

7.18. iepazīstina ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);

7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un izvērtējot rezultātus bioloģijā.

8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības bioloģiskie aspekti”:

8.1. analizē galvenos bioloģijas nozares sasniegumus, to lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu bioloģijas attīstībā;

8.2. ir iepazinis galvenās bioloģijas apakš­nozares, to pētījumu virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi bioloģijas attīstībā;

8.3. novērtē bioloģijas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;

8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi bioloģijā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;

8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi uz bioloģijā pamatotu tehnoloģiju attīstību;

8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības bioloģijā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.8. analizē cilvēka darbības ietekmi uz organismiem un ekosistēmām, prognozē iespējamās izmaiņas;

8.9. izprot dabas aizsardzības, dabas resursu (mežu, lauku, ūdeņu) racionālas izmantošanas nozīmi ekosistēmu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

8.10. pamato videi draudzīgas rīcības nepieciešamību, izmantojot zināšanas bioloģijā, un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā, rīkojas videi draudzīgi;

8.11. pamato veselīga dzīvesveida nozīmi indivīda attīstībā, izmantojot zināšanas bioloģijā.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19., 8.7., 8.8. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
13.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Dabaszinības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Dabaszinības” mērķis ir padziļināt izpratni par dabas daudzveidību un tajā notiekošajiem procesiem, pilnveidot pētnieciskās darbības prasmes un veicināt katra izglītojamā ieguldījumu sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta “Dabaszinības” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot izpratni par dabas daudzveidību, uzbūvi, dabā un ikdienā notiekošajiem procesiem, to norišu likumsakarībām un tehniskajām ierīcēm šo procesu pētīšanai;

2.2. pilnveidot pētnieciskās un komunikatīvās prasmes dabaszinībās, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot informāciju;

2.3. veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, izprotot dabas­zinātņu, tehnoloģiju un vides mijiedarbību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:

3.1. pasaules daudzveidība un vienotība;

3.2. pasaules uzbūve;

3.3. ķīmiskās pārvērtības dabā, dzīvības procesi organismos, fizikālie procesi dabā un ikdienā;

3.4. enerģijas nezūdamība, līdzsvars dabas procesos un pazīmju pārman­tošana.

4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

4.1. pētāmās problēmas formulēšana un darba plānošana;

4.2. datu ieguve un reģistrēšana;

4.3. datu apstrāde;

4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;

4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība dabaszinībās.

5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedar­bības dabaszinātniskais aspekts”:

5.1. dabaszinātņu atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtības apzinā­šana;

5.2. tehnoloģiju attīstība dabaszinātnēs un to ietekme uz sabiedrību;

5.3. indivīda darbības ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:

6.1. apraksta bezšūnu struktūru un dzīvības formu daudzveidību;

6.2. klasificē dabā esošās un ikdienā lietotās vielas un materiālus;

6.3. apraksta kustības un spēka daudzveidību;

6.4. apraksta elektromagnētiskā starojuma daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā;

6.5. apraksta enerģijas ieguves veidus dabā un tehnikā;

6.6. saskata vienojošo dabas parādību daudzveidībā;

6.7. izskaidro dzīvo sistēmu uzbūves atbilstību to funkcijām un dzīves videi;

6.8. saprot atoma uzbūvi un ķīmisko sai­šu veidošanos;

6.9. izskaidro gāzu, šķidrumu un cietvielu mehānisko, elektromagnētisko, termodinamisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;

6.10. izskaidro Visuma struktūru;

6.11. izskaidro dabā notiekošos un ikdienā izmantojamos ķīmiskos procesus (oksidēšanās, reducēšanās, šķīšana, dabasvielu hidrolīze un sintēze) un to norisi ietekmējošos faktorus;

6.12. izprot dzīvības procesus (vairošanās, kairināmība un vielu uzņemšana, transports, izvadīšana) un tos ietekmējošos faktorus;

6.13. izskaidro fizikālo procesu izpausmes dabā un ikdienā (kustība un mijiedarbība, termodinamiskie procesi gāzēs);

6.14. apraksta dabas parādību, procesu un dzīvo sistēmu pētīšanā lietojamo tehnisko ierīču darbības pamatprincipus;

6.15. izprot enerģijas nezūdamību organismos, ķīmiskajās pārvērtībās, fizikālajās parādībās;

6.16. zina līdzsvara nosacījumus dabā;

6.17. apzinās pazīmju pārmantojamības un mainības nozīmi dabas likumsakarībās.

7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:

7.1. saskata un formulē pētāmo problēmu (risinājumu) un izvirza hipotēzi par dabā notiekošiem procesiem, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;

7.2. izvēlas pētāmos lielumus un pazīmes, prognozē to savstarpējo atkarību;

7.3. plāno problēmas risinājumu vai eksperimenta gaitu, izvēloties atbilstošus darba piederumus, vielas, drošas darba metodes un novērtējot iespējamos riskus;

7.4. veic mērījumus un novērojumus, strādājot grupā vai individuāli, un lieto tehniskās ierīces, laboratorijas piederumus, vielas, modeļus, dabas objektus, precīzi ievērojot drošas darba metodes, kā arī saudzīgi izturoties pret tiem;

7.5. ir iepazinis vienkāršas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes metodes;

7.6. uzskatāmi un precīzi reģistrē datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;

7.7. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu iegūšanā un reģistrācijā;

7.8. veic aprēķinus un izsaka fizikālo lielumu sakarības;

7.9. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības;

7.10. attēlo grafikos, shēmās, diagrammās, zīmējumos fizikālos procesus un dabas objektus;

7.11. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu funkcionālas sakarības starp fizikālajiem lielumiem;

7.12. izvērtē rezultātus un to ticamību, salīdzinot tos ar datiem literatūrā;

7.13. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumu vai eksperimentālajiem datiem, atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;

7.14. novērtē problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus un citu veidu risinājumus;

7.15. lieto dabaszinātņu jēdzienus un atbilstošos simbolus, mērvienības, nomenklatūru, ķīmisko reakciju vienādojumus, raksturojot procesus dabā un to norises likumsakarības;

7.16. apkopo, sistematizē, salīdzina un analizē no dažādiem avotiem iegūtu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem tajā, pārveido dažādas vizuālās informācijas formas vārdiskajās formās un otrādi;

7.17. formulē un argumentē savu viedokli, pamatojoties uz faktiem par pasaules uzbūvi un dabaszinātņu likumsakarībām, ciena citu viedokli;

7.18. iepazīstina ar savu vai grupas darba rezultātu vai viedokli, pamatojot to un izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);

7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus, veicot eksperimentus un izvērtējot rezultātus.

8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts”:

8.1. ir iepazinis nozīmīgākās dabaszinātņu nozares, apakšnozares, novērtē to integrācijas nozīmi zinātnes attīstībā;

8.2. ir iepazinis nozīmīgākos zinātniekus un atklājumus dabaszinātnēs, ar piemēriem pamato to ietekmi uz sabiedrības attīstību;

8.3. novērtē eksperimentā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;

8.4. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, ētisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību;

8.5. apzinās tehnoloģiju attīstības ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;

8.6. novērtē vajadzību saprātīgi izmantot dabas resursus un izvērtē alternatīvos risinājumus;

8.7. izprot indivīda darbības ietekmi uz organismiem, ekosistēmām, fizikālajiem procesiem dabā un prognozē iespējamās izmaiņas nākotnē;

8.8. izprot vajadzību precīzi ievērot vielu un iekārtu lietošanas instrukcijas, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
14.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Latvijas un pasaules vēsture.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” mērķis ir sekmēt izglītojamā kā demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības locekļa identitātes daudzpusīgu attīstību, izzinot Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures procesus.

2. Mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apzināties vēstures zināšanu nozīmi pagātnes izpratnē un iespējamo personīgās un sabiedrības attīstības alternatīvu izvēlē;

2.2. papildināt zināšanas un izpratni par svarīgākajiem Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem;

2.3. padziļināt zināšanas un izpratni par Latvijas valstiskuma vēsturisko attīstību;

2.4. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes vēsturiskās informācijas avotu analīzē, lai patstāvīgi un argumentēti vērtētu vēstures norises un attiecības starp pagātni un mūsdienām.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures mācību stundu skaita.

4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

4.1. vēstures process un vēsture kā zinātne;

4.2. daudzveidīgā un mainīgā identitāte;

4.3. indivīda vieta vēstures procesos;

4.4. personības vērtīborientācijas apzināšanās.

5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

5.1. ģeogrāfiskās vides un sabiedrības mijiedarbība;

5.2. saimnieciskā darbība;

5.3. civilizāciju kultūrmantojums.

6. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

6.1. valsts un varas vēsture;

6.2. Baltijas, Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanās svarīgākie posmi;

6.3. Latvijas valstiskuma vēsture.

7. Mācību satura komponents “Darbība”:

7.1. informācijas avoti vēsturē un to lietošana;

7.2. vēstures zināšanu izmantošana;

7.3. vēstures norišu interpretēšana dažādās darba formās.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

8.1. izprot vēstures avotu funkcijas un nozīmi vēstures zinātnē;

8.2. izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai;

8.3. izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti;

8.4. raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures zinātnes virzienus;

8.5. ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību;

8.6. pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus;

8.7. apzinās vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, to noderīgumu dažādās profesijās;

8.8. izprot cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu;

8.9. izprot aizvēsturiskā kolektīvisma (savācējsabiedrības) cēloņus un izpausmes;

8.10. izprot grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus un Senās Romas pilsonības pamatprincipus;

8.11. izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā pasaulē;

8.12. raksturo kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē;

8.13. izprot etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos;

8.14. analizē cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos;

8.15. izprot indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā;

8.16. raksturo Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās;

8.17. raksturo indivīda lomu antīkajā pasaulē;

8.18. izprot personības un sabiedrības attiecības viduslaikos;

8.19. izprot renesanses laikmeta individuālisma cēloņus;

8.20. raksturo indivīda lomas pieaugumu apgaismības un revolūciju laikmetā;

8.21. izprot atsvešinātības cēloņus un izpausmes industriālā un postindustriālā laikmetā;

8.22. analizē indivīda un sabiedrības attiecību modeļus dažādās ideoloģijās;

8.23. raksturo autoritārisma un totalitārisma attiecības ar indivīdu;

8.24. izprot indivīda lomu mūsdienu Austrumu un Rietumu sabiedrībā;

8.25. ir pieredze diskutēt par indivīda stāvokli mūsdienu sabiedrībā;

8.26. analizē un vērtē ievērojamu personību lomu vēstures procesos;

8.27. ir pieredze diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē;

8.28. raksturo sievietes lomas evolūciju vēstures procesā;

8.29. izprot un kritiski vērtē mūsdienu pasaules procesus;

8.30. pamato kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un realizē to praksē;

8.31. apzinās ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību;

8.32. apzinās demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību;

8.33. ir toleranta attieksme pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

9.1. izprot savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā;

9.2. izprot neolītiskās “revolūcijas” būtību un tās globālās sekas;

9.3. izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem;

9.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu dažādu civilizācijas tipu izveidē un attīstībā;

9.5. izprot industriālās un postindustriālās sabiedrības ietekmi uz vidi;

9.6. izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē;

9.7. izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;

9.8. raksturo darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē;

9.9. izprot industrializācijas būtību un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;

9.10. raksturo Austrumu kultūras sasniegumus;

9.11. izprot antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā;

9.12. izprot jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā;

9.13. raksturo Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes;

9.14. analizē civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas;

9.15. raksturo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

10. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

10.1. izprot Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības;

10.2. raksturo lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā;

10.3. izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē;

10.4. raksturo valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;

10.5. raksturo parlamentārisma vēsturi;

10.6. izprot atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos;

10.7. zina viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā;

10.8. raksturo Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;

10.9. raksturo Livonijas valstu, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Polijas–Lietuvas, Krievijas lomu Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē;

10.10. izprot koloniālisma būtību un sekas, zina lielākās koloniālās impērijas;

10.11. raksturo Pirmā pasaules kara svarīgākās norises un sekas;

10.12. analizē Eiropas un pasaules sociālekonomiskās attīstības tendences cēloņus starpkaru posmā;

10.13. raksturo Otrā pasaules kara svarīgākos cēloņus, norises un sekas;

10.14. prot raksturot, skaidrot un analizēt holokaustu, citus genocīdus un noziegumus pret cilvēci jaunāko laiku vēsturē;

10.15. izprot dalītās pasaules izveides cēloņus, izpausmes un sekas pēc Otrā pasaules kara;

10.16. izprot posttotalitārās sistēmas sabrukuma cēloņus un sekas;

10.17. izprot, analizē un vērtē globalizācijas procesu, skaidro starptautisko organizāciju (Eiropas Savienība, NATO, ANO) veidošanās cēloņus, attīstības gaitu un to lomu mūsdienu procesos;

10.18. raksturo Latvijas nacionālās idejas attīstību no kultūrautonomijas līdz neatkarīgai valstij;

10.19. izprot Latvijas valsts rašanās apstākļus, kā arī zina citus valstiskuma modeļus Latvijā;

10.20. izprot Latvijas Republikas veidošanās procesu;

10.21. izprot Latvijas demokrātisma un autoritārisma tendenču cēloņus, izpausmes un sekas, kā arī ir pieredze vērtēt Latvijas Republikas parlamentārisma un autoritārisma vēsturi;

10.22. izprot komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu ietekmi un sekas Latvijā Otrā pasaules kara laikā;

10.23. raksturo padomju režīma laiku un tā sekas Latvijas vēsturē;

10.24. izprot Latvijas valstiskuma atjaunošanās apstākļus un zina šī procesa svarīgākos notikumus;

10.25. ir pieredze analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību.

11. Mācību satura komponents “Darbība”:

11.1. analizē, vērtē un klasificē informācijas avotus, lieto tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā;

11.2. prot izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā;

11.3. salīdzina un analizē dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem;

11.4. izprot, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu, personību salīdzinājumi var mainīties;

11.5. izprot likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā;

11.6. lieto deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā;

11.7. izprot jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību;

11.8. izmanto vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē;

11.9. analizē vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas;

11.10. apkopo faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei;

11.11. izprot, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji;

11.12. diskutē par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā;

11.13. prot raksturot vēstures notikumus un procesus ar Latvijas vēstures piemēriem;

11.14. patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;

11.15. pamato savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.7., 8.31., 8.32. un 8.33.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
15.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ekonomika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Ekonomika” mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā un attīstīt prasmes iesaistīties un praktiski darboties tajos, veidojot karjeru atbilstoši katra spējām, interesēm un sabiedrības attīstības tendencēm.

2. Mācību priekšmeta “Ekonomika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot sabiedrības attīstības tendencēm atbilstošu konkurētspējīgu un uzņēmīgu indivīdu, kurš, iesaistoties dažādos ekonomiskajos procesos, uzsāk savu nodarbi atbilstoši savām spējām, interesēm un ekonomiskajai situācijai reģionā, valstī un pasaulē;

2.2. veidot izpratni par sociāli ekonomiskās sistēmas organizācijas uzbūvi;

2.3. veidot izpratni, kā indivīdu un sociālo grupu vērtības, intereses un rīcība var izmainīt sociālo, ekonomisko, politisko, tiesisko un kultūras vidi;

2.4. veidot izpratni par indivīdu, sociālo grupu un valdības ekonomisko politiku un mērķiem makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanā;

2.5. attīstīt prasmi iegūt informāciju par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem, apkopot, analizēt un pieņemt efektīvus un pamatotus lēmumus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

3.1. uzņēmējspējas;

3.2. ekonomikas pamatproblēma;

3.3. alternatīvas, alternatīvas izmaksas, lēmuma pieņemšana;

3.4. indivīda loma ekonomikā:

3.4.1. indivīda rīcība darba tirgū;

3.4.2. indivīds kā patērētājs;

3.4.3. indivīds kā ražotājs;

3.4.4. indivīds kā ieguldītājs.

4. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

4.1. ekonomikas pamatjautājumi un ekonomiskās sistēmas;

4.2. ekonomiskās rīcības ievirzes motīvi un stimuli;

4.3. īpašuma tiesības;

4.4. ekonomiskie mērķi;

4.5. ražošana, darba dalīšana, specializācija un maiņa;

4.6. nauda, tās veidi un funkcijas;

4.7. tirgus dalībnieki;

4.8. konkurence, tirgus veidi un struktūra;

4.9. pieprasījums, piedāvājums un cena;

4.10. ražošanas organizācija;

4.11. uzņēmuma līdzekļi;

4.12. produktivitāte;

4.13. ražošanas izmaksas un peļņa;

4.14. ekonomiskā un tehnoloģiskā efektivitāte;

4.15. inovācijas ražošanā;

4.16. tirgzinības;

4.17. starptautiskā ekonomika;

4.18. ekonomiskie resursi, to efektīva izmantošana;

4.19. globalizācija;

4.20. Latvijas ekonomika Eiropas Savienībā.

5. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

5.1. tirgus nepilnības;

5.2. valsts loma ekonomikā;

5.3. valdības ekonomiskās funkcijas;

5.4. sabiedriskās preces un pakalpojumi;

5.5. sabiedrības labklājība, nabadzība;

5.6. ekonomiskās aktivitātes regulēšana;

5.7. valsts ieņēmumi un izdevumi;

5.8. makroekonomiskā stabilitāte:

5.8.1. iekšzemes kopprodukts;

5.8.2. ekonomikas cikliskā attīstība;

5.8.3. kopējais pieprasījums, kopējais piedāvājums;

5.8.4. makroekonomiskais līdzsvars;

5.8.5. pilnīga nodarbinātība;

5.8.6. inflācija, tās veidi;

5.9. fiskālā politika;

5.10. centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika.

6. Mācību satura komponents “Darbība”:

6.1. informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijas un ekonomisko procesu analīzei;

6.2. grafiku, shēmu un diagrammu izmantošana ekonomisko procesu veidošanā un analīzē.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izprot ekonomikas būtību, pētāmos jautājumus, tās vietu un nozīmi citu sociālo zinātņu vidū un uzņēmējspēju veidošanā;

7.2. izprot ekonomikas pamatproblēmu, prot izvērtēt alternatīvas un pieņemt ekonomisku lēmumu;

7.3. izprot, ka, izmantojot ekonomikas modeļus, tiek skaidroti ekonomiskie procesi;

7.4. spēj saskatīt ekonomiskās problēmas, raksturot tās un piedāvāt to risināšanas iespējas;

7.5. prot konstruēt ražošanas iespēju līkni un noteikt alternatīvas izmaksas, izmantojot šo līkni;

7.6. izprot indivīda lomu ekonomikā;

7.7. izprot, kā darbojas darba tirgus, kas ir darbaspēks (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji) un nodarbinātība;

7.8. zina darba veidus, darbinieku kvalifikāciju, darba apstākļus, izaugsmes iespējas un pamatprasības, lai iesaistītos darba tirgū;

7.9. izprot, kas ir bezdarbs, bezdarba formas, un prot rast risinājumu bezdarba situācijā;

7.10. izprot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi darba tirgū;

7.11. prot veidot personisko budžetu, plānot izdevumus un izdarīt izvēli tirgū;

7.12. zina patērētāju tiesības un prot rīkoties atbilstoši tajās noteiktajai kārtībai;

7.13. zina, kas ir darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais, izprot viņu lomu ražošanā un ienākumu veidošanās principus;

7.14. izprot darba algu formas un prot aprēķināt neto darba algu;

7.15. izprot, kas ir ietaupījumi un kur tos uzkrāt;

7.16. izprot dažādu fondu būtību, piemēram, apdrošināšanas, pensiju un ieguldījuma fondu;

7.17. apzinās un novērtē savas rīcības iespējas naudas, vērtspapīru un apdrošināšanas tirgū;

7.18. atzīst ētikas nozīmi dažādās konkurences formās ekonomikā.

8. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

8.1. prot raksturot ekonomiskās sistēmas;

8.2. analizē un raksturo Latvijā pastāvošo ekonomisko sistēmu;

8.3. izprot un raksturo vienkāršotu riņķveida plūsmas modeli;

8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākās institūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali;

8.5. zina naudas veidus, funkcijas un izprot naudas lomu ekonomikā;

8.6. prot raksturot dažādus tirgus veidus, salīdzināt tos un analizēt katra veida priekšrocības un nepilnības;

8.7. zina konkurences veidus un to ietekmi uz tirgus dalībniekiem;

8.8. prot, izmantojot doto informāciju, izveidot pieprasījuma un piedāvājuma tabulu, uzzīmēt grafikus un noteikt līdzsvara cenu;

8.9. izprot dažādu faktoru ietekmi uz pieprasījumu, piedāvājumu un preces cenu;

8.10. izprot, kas ir uzņēmējdarbība un komercdarbība;

8.11. zina komercdarbības juridiskās formas Latvijā un analizē to priekšrocības un nepilnības;

8.12. zina jēdzienu “intelektuālais īpašums” un tā iedalījumu;

8.13. izprot, ka intelektuālā īpašuma apzināšana katrā uzņēmumā, kā arī tā aizsardzība ir ilglaicīgas un veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikums;

8.14. izprot jēdzienu “uzņēmuma līdzekļi”;

8.15. zina uzņēmuma līdzekļu iedalījuma veidus un to atspoguļojumu bilancē;

8.16. prot aprēķināt darba ražīgumu un izvērtēt tā lomu uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanā;

8.17. zina ražošanas izmaksu veidus, prot tos aprēķināt un izmantot ražošanas lēmumu pieņemšanā;

8.18. izprot atšķirību starp uzņēmuma grāmatvedības un ekonomisko peļņu, prot tās aprēķināt;

8.19. izprot tirgzinības lomu uzņēmējdarbībā un zina tās pamatelementus;

8.20. izprot starptautiskos ekonomiskos sakarus, eksporta un importa nozīmi uzņēmējdarbībā;

8.21. izprot brīvās tirdzniecības priekšrocības, protekcionisma politikas būtību un tās īstenošanas līdzekļus;

8.22. izprot valūtu kursu veidošanos un prot veikt aprēķinus valūtas maiņas darījumos;

8.23. izprot eksporta un importa lomu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanā un tautsaimniecības attīstībā;

8.24. izprot efektīvas resursu izmantošanas nozīmi;

8.25. diskutē par Latvijas ekonomiskajiem resursiem un to izmantošanas efektivitāti;

8.26. izprot investīciju un inovāciju ieguldījuma nozīmīgumu cilvēkkapitāla attīstībā;

8.27. izprot ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nozīmību;

8.28. spēj saskatīt Latvijas ekonomikas attīstības iespējas un problēmas Eiropas Savienībā.

9. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

9.1. izprot tirgus nespēju atrisināt problēmas;

9.2. izprot valsts lomu ekonomikā, tās funkcijas un nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriski nozīmīgām precēm un pakalpojumiem;

9.3. izprot nabadzības būtību un saskata iespējas, kā paaugstināt sabiedrības labklājību;

9.4. izprot nodokļu būtību un to lomu ekonomikā;

9.5. izprot, kā veidojas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi;

9.6. izprot pievienotās vērtības rašanos un zina iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes;

9.7. izprot ekonomikas ciklisko attīstību, indivīda un valdības rīcību katrā ekonomiskās aktivitātes cikla fāzē;

9.8. izprot kopējā pieprasījuma, kopējā piedāvājuma un makroekonomiskā līdzsvara būtību;

9.9. izprot, kas ir pilnīga nodarbinātība;

9.10. izprot inflācijas ietekmi uz dažādiem ekonomikas dalībniekiem un prot aprēķināt tās tempu;

9.11. izprot banku sistēmas darbību;

9.12. izprot naudas tirgus darbību;

9.13. zina centrālās bankas lomu un iespējas ekonomiskās aktivitātes regulēšanā.

10. Mācību satura komponents “Darbība”:

10.1. izprot ierobežotības problēmu un spēj pieņemt efektīvu lēmumu, kas pamatots uz alternatīvu izvērtēšanu;

10.2. analizē izvēles iespēju – kļūt par darba devēju vai darba ņēmēju – un ir gatavs iesaistīties darba tirgū vienā no šīm lomām, apzinoties savas tiesības un pienākumus;

10.3. apzinās taupīgas resursu izmantošanas lomu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi;

10.4. prot saskatīt iespējas iesaistīties komercdarbībā kā darba devējs, darba ņēmējs vai pašnodarbinātais;

10.5. pieņem lēmumu un uzņemas atbildību par savu izvēli dažādās saimnieciskās situācijās;

10.6. apzinās ekonomikas izzināšanas nepieciešamību mūžizglītībā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.18., 10.5. un 10.6.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
16.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Filozofija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Filozofija” mērķis ir sekmēt izglītojamā pašpiln­veidi un sociāli aktīvu attieksmi, attīstot filozofiskās domāšanas prasmes un izpratni par filozofiskām problēmām, to risinājumu iespējām un daudzveidību.

2. Mācību priekšmeta “Filozofija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un tās nozīmi pašizziņā un apkārtējās pasaules izziņā;

2.2. reflektēt par cilvēka būtību, izprotot personības veidošanās, cilvēku sociālās darbības un vides attiecību likumsakarības;

2.3. veidot attieksmi pret filozofiju kā būtisku personības pašpilnveides, sociālās aktivitātes un sabiedrības attīstības priekšnoteikumu;

2.4. reflektēt par esamību un to raksturojošām kategorijām, telpas un laika izpratni;

2.5. apzināties vērtību nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, diskutēt par vērtību daudzveidību;

2.6. izprast filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību filozofijas vēsturē, īpaši uzsverot mūsdienu teorijas un to interpretāciju;

2.7. apgūt un izprast filozofijas pamatjēdzienus, izkopjot prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, izmantot dažādas filozofiskās analīzes metodes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

3.1. filozofijas vispārīgs raksturojums, pamatproblēmas;

3.2. izziņas un zināšanu problēma filozofijā;

3.3. cilvēka problēma filozofijā;

3.4. apziņas problēma filozofijā.

4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

4.1. sabiedrības attīstības teorijas;

4.2. filozofija un cilvēces nākotne;

4.3. mūsdienu sabiedrības filozofiskās problēmas.

5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

5.1. esamības filozofiskā izpratne;

5.2. filozofiskā refleksija par vērtībām;

5.3. filozofiskās domāšanas paradigmas.

6. Mācību satura komponents “Darbība”:

6.1. analītiski vērtējošā darbība, dažādu filozofisku tekstu salīdzināšana, filozofijas problēmu atpazīšana un risināšana;

6.2. radošā darbība, tekstu interpretācija, filozofisku jautājumu formulēšana.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izprot filozofiskās, zinātniskās un ikdienas domāšanas atšķirības;

7.2. zina filozofijas problēmas;

7.3. mācās formulēt filozofiskus jautājumus;

7.4. apzinās un spēj pamatot filozofijas nozīmi pašizziņā un citu zinātņu kontekstā;

7.5. prot raksturot zināšanu un izziņas metožu daudzveidību;

7.6. spēj salīdzināt dažādas izpratnes par izziņu;

7.7. pauž personisko viedokli pasaules izzināmības jautājumā;

7.8. zina un prot salīdzināt dažādas cilvēka būtības izpratnes filozofijā;

7.9. izvērtē un spēj pamatot savu viedokli par ķermeņa un gara attiecību risinājumiem filozofijā;

7.10. izprot sevi kā sociālu būtni;

7.11. spēj pamatot savu viedokli un diskutēt par dzīvības un nāves problemātiku;

7.12. zina apziņas jēdziena skaidrojumu dažādos filozofijas virzienos un tradīcijās;

7.13. spēj reflektēt par dažādiem apziņas stāvokļiem un raksturot tos;

7.14. spēj raksturot valodas un apziņas attiecības;

7.15. izprot jēgas veidošanās procesu.

8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

8.1. zina dažādas ideālās valsts un sabiedrības attīstības teorijas;

8.2. prot pamatot savu viedokli, diskutēt par globalizāciju un sabiedrības attīstības perspektīvām;

8.3. izprot mūsdienu filozofijas problēmas par informācijas tehnoloģijas un komunikācijas, patērniecības nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē.

9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

9.1. zina dažādas ontoloģijas teorijas un esamības jēdziena izpratnes;

9.2. izprot esamības un valodas attiecības;

9.3. prot raksturot un diskutēt par dažādu laikmetu un kultūru izpratni, par laiku, telpu un to attiecībām;

9.4. prot pamatot un argumentēt savu viedokli jautājumā par absolūtām un relatīvām vērtībām;

9.5. prot pamatot savu vērtību izvēli;

9.6. prot pamatot savu viedokli diskusijā par individuāli un sociāli nozīmīgo vērtību līdzsvara problēmu;

9.7. zina dažādu filozofijas paradigmu raksturīgās iezīmes;

9.8. izprot filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību;

9.9. prot salīdzināt un izvērtēt dažādus filozofijas virzienus.

10. Mācību satura komponents “Darbība”:

10.1. prot formulēt filozofiskus jautājumus;

10.2. prot risināt filozofiskas problēmas, izmantojot dažādas filozofēšanas metodes;

10.3. prot salīdzināt un lietot loģisku argumentāciju filozofijas tekstu analīzē un interpretācijā;

10.4. spēj pamatot savu viedokli diskusijā par filozofiskām problēmām;

10.5. vērtē dažādus filozofijas virzienu tekstus.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.4. un 7.7.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
17.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ģeogrāfija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” standarta saturs veidots, lai izglītojamie apgūtu sociālās ģeogrāfijas un dabas ģeogrāfijas mācību saturu.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas, sociālo un ekonomisko procesu veidošanos un to attīstības mijiedarbību mūsdienu pasaules globālā, reģionālā mērogā un spēju līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā.

3. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par pasaules reģionu demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos, attīstību, izvērtējot un apzinoties to daudzveidības cēloņsakarības;

3.2. pilnveidot spējas analizēt teorijas, notikumus, sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītās problēmas un vērtēt ģeogrāfijas zinātnes nozīmi globālā un reģionālā mēroga pētījumos;

3.3. mācīties izprast dabas resursu ģeogrāfiskā izvietojuma likum­sakarības, novērtējot resursu ietekmi reģiona un valsts sociālo procesu un saimnieciskās darbības attīstībā;

3.4. pilnveidot praktiskās, pētnieciskās un radošās darbības prasmes ģeogrāfijā, izmantojot dažādus informācijas avotus un daudzveidīgus paņēmienus.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

4.1. pasaules telpiskā struktūra un ģeogrāfiskais novietojums;

4.2. demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra;

4.3. pasaules apdzīvojuma daudzveidība un to veidojošie komponenti;

4.4. pasaules kultūru ģeogrāfiskā daudzveidība.

5. Mācību satura komponents “Dabas un sabiedrības mijiedarbība”:

5.1. dabas procesu un parādību veidošanās Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un to ģeogrāfiskā izplatība;

5.2. cilvēka, sabiedrības ietekme ekosistēmās un ainavu veidošanās procesos pasaules reģionos, valstīs.

6. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

6.1. mūsdienu pasaules reģionu saimniecības struktūra un ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības;

6.2. dabas resursu, izejvielu nodrošinājums pasaules valstīs un patēriņa dinamikas ģeogrāfija;

6.3. cilvēku (darbaspēka) resursu reģionālās atšķirības un nodarbinātības struktūra;

6.4. starptautiskās tirdzniecības ģeogrāfija un preču plūsmas;

6.5. globalizācija kā mūsdienu pasaules reģionu un valstu attīstības process.

7. Mācību satura komponents “Darbība”:

7.1. kartogrāfiskās, grafiskās darbības ģeogrāfisko procesu analīzē un modeļu veidošanā;

7.2. matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos;

7.3. analītiski vērtējošā darbība;

7.4. radošā darbība.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

8.1. iegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par mūsdienu aktuāliem notikumiem pasaules reģionos un valstīs;

8.2. raksturo reģionus un valstis pēc ģeogrāfiskā novietojuma un teritorijas lieluma, lieto atbilstošu terminoloģiju, veidojot aprakstu;

8.3. raksturo demogrāfiskos procesus, attīstību atsevišķos reģionos un valstīs, analizējot to veidojošos komponentus;

8.4. izprot iedzīvotāju ataudzes ietekmējošos faktorus un skaidro demogrāfiskās pārejas fāzes, minot konkrētu valstu piemērus;

8.5. izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;

8.6. izprot iedzīvotāju izvietojuma ietekmējošos faktorus, raksturo urbanizācijas procesus reģionos, attīstītās un attīstības valstīs;

8.7. raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;

8.8. raksturo iedzīvotāju migrācijas veidus, salīdzina migrācijas plūsmas pasaules reģionos, valstīs;

8.9. apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona, valsts sociālajā vidē;

8.10. saskata sociālo problēmu cēloņus un sekas pilsētu aglomerācijās;

8.11. izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;

8.12. analizē un vērtē dažādu reliģisku un etnisku konfliktu cēloņus un sekas pasaules reģionos;

8.13. raksturo dažādu kultūru, kultūrvēsturisko celtņu un vietu ģeogrāfisko izplatību.

9. Mācību satura komponents “Dabas un sabiedrības mijiedarbība”:

9.1. zina par ģeogrāfijas zinātnē veiktiem dabas parādību, sociālo procesu pētījumiem un starpvalstu līgumiem daudzveidīgās dabas vides saglabāšanai pasaules reģionos;

9.2. izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;

9.3. izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;

9.4. analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;

9.5. izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;

9.6. apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;

9.7. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;

9.8. raksturo Pasaules okeāna ekosistēmas nozīmi dabas procesu apritē un piesārņojuma samazināšanas iespējas šelfa teritorijās;

9.9. analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un Pasaules okeāna ekosistēmās;

9.10. ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā.

10. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

10.1. izprot pasaules saimniecības struktūru, atsevišķu saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības un vērtē to nozīmi sabiedrībā;

10.2. vērtē dabas resursu nozīmi reģiona, valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;

10.3. interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu, valstu ekonomikas attīstībā;

10.4. izprot zinātnes un tehnikas progresa nozīmi, valstu ekonomiskās sadarbības lomu saimniecības nozaru attīstībā pasaules reģionos;

10.5. raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;

10.6. izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos, valstīs;

10.7. izprot starptautiskās tirdzniecības organizēšanas principus un raksturo starptautiskās preču plūsmas;

10.8. vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;

10.9. izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;

10.10. zina tūrisma resursu un veidu ģeogrāfisko izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;

10.11. apzinās ģeogrāfijas zināšanu nepieciešamību un noderīgumu dažādās profesijās un tālākizglītībā;

10.12. izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;

10.13. vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā sfērā.

11. Mācību satura komponents “Darbība”:

11.1. izprot ģeogrāfijas karšu saturu un kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs;

11.2. izmanto pieņemtos apzīmējumus kartoshēmu un kartogrammu veidošanā;

11.3. pilnveido prasmes no dažādiem avotiem iegūtās informācijas sakār­tošanā grafiskos attēlos un modeļos;

11.4. izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzde­vumos, aprēķinot demogrāfiskos, dabas resursu un saimnieciskās darbības raksturojošos rādītājus;

11.5. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēlo­ties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku, patstāvīgi veic ģeogrāfiskus pētījumus;

11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē;

11.7. veido rakstu darbus par mūsdienu pasaules notikumiem, analizē problēmas, pamatojot savu viedokli un lietojot atbilstošu ģeogrāfijas terminoloģiju.

12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.10., 10.3. un 10.11.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
18.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Psiholoģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

(Pielikums MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā)

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" mērķis ir sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.

2. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību;

2.2. apzināties savu un citu personību, tās izaugsmes veicinošos un kavējošos faktorus;

2.3. attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem;

2.4. sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. psiholoģijas izziņas jomas, pamatmetodes un praktisks lietojums;

3.2. kognitīvo procesu sistēma, intelekts un kreativitāte;

3.3. emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress;

3.4. vajadzības un motivācija;

3.5. bioloģisko un sociālo faktoru nozīme indivīda attīstībā – psihiskās veselības priekšnosacījumi;

3.6. cilvēka attīstības posmi, jauniešu subkultūra;

3.7. personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā;

3.8. sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības;

3.9. sociālā percepcija, starppersonu uztveres efekti;

3.10. saskarsme, konflikti;

3.11. sociālās attiecības;

3.12. grupa un tās veidi, procesi grupā;

3.13. sociālās lomas, statuss un normas;

3.14. indivīda uzvedība lielajās grupās, kolektīvā uzvedība;

3.15. masu komunikācija;

3.16. sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.

4. Mācību satura komponents "Darbība":

4.1. novērošana un pašnovērošana;

4.2. salīdzināšana;

4.3. analizēšana;

4.4. atpazīšana;

4.5. modelēšana;

4.6. izmantošana;

4.7. konfliktu risināšana;

4.8. lēmumu pieņemšana;

4.9. sadarbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

5.1. izprot psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēku priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem;

5.2. zina psiholoģijas pamatmetodes;

5.3. skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības;

5.4. zina katra kognitīvā procesa – sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas un domāšanas (tēlainās un jēdzieniskās) – lomu un funkcijas dažādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā;

5.5. skaidro intelekta jēdzienu;

5.6. skaidro kreativitātes un talanta jēdzienu;

5.7. atpazīst un raksturo dažādas emocijas un jūtas, atšķirīgus garastāvokļus;

5.8. izprot stresa vadīšanu;

5.9. izprot cilvēku vajadzības un Maslova vajadzību hierarhiju;

5.10. izprot dažādus motivācijas veidus;

5.11. atšķir kognitīvās spējas no nekognitīvām spējām;

5.12. skaidro iedzimtības un sociālās vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā;

5.13. atšķir veselīga un neveselīga dzīvesveida veicinošos faktorus;

5.14. raksturo cilvēka attīstības posmus, to pazīmes;

5.15. atšķir šādus jēdzienus: cilvēks, indivīds, personība;

5.16. atšķir apzināto un neapzināto;

5.17. raksturo personības jēdzienu atšķirības;

5.18. zina personības iezīmes;

5.19. skaidro šādus jēdzienus: pašvērtējums, vērtības, subjektīvā kontrole;

5.20. izprot pirmā iespaida efektu, oreolu un pēdējā iespaida efektu;

5.21. atpazīst savā vidē izplatītos stereotipus, atšķir tos no personības īpašībām;

5.22. zina aizspriedumu negatīvo ietekmi;

5.23. izprot verbālo un neverbālo saskarsmi;

5.24. zina komunikācijas funkcijas;

5.25. zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus;

5.26. zina konfliktu cēloņus, attīstību un risināšanas stratēģijas;

5.27. izprot sociālo attiecību dažādību;

5.28. izprot draudzību un mīlestību mūsdienu sabiedrībā;

5.29. izprot agresijas ietekmi uz attiecībām;

5.30. raksturo dažādu grupu veidus;

5.31. izprot procesus grupā;

5.32. zina lēmuma pieņemšanas posmus grupā;

5.33. skaidro atšķirības starp sociālām lomām un statusiem;

5.34. atpazīst sociālās lomas grupu darbā un sociālo lomu pārklāšanos;

5.35. izprot līdera pozīciju un līderības stilus;

5.36. izprot indivīda uzvedību pūlī;

5.37. izprot masu ietekmēšanas veidus;

5.38. izprot kultūrvides lomu personības uzvedībā.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. novēro un salīdzina emociju izpausmes, motivāciju, kognitīvo procesu līdzdalību, dažādas indivīda aktivitātes;

6.2. analizē cilvēka uzvedību no novēroto kognitīvo procesu, emociju un motivācijas izpausmju viedokļa;

6.3. salīdzina līdzīgo un atšķirīgo savā personībā un apkārtējās vides indivīdu vērtībās;

6.4. atšķir indivīda adaptīvo un dezadaptīvo uzvedību;

6.5. izmanto dažādus saskarsmes paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā;

6.6. salīdzina pretējus argumentus;

6.7. atšķir situāciju, kad notiek pārliecināšana, no situācijas, kad noris viedokļu apmaiņa;

6.8. atpazīst to plašsaziņas līdzekļu informāciju, kas vērsta uz klausītāju uzvedības maiņu;

6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas potenciālo ietekmi uz auditoriju;

6.10. risina konfliktu modelētā vienkāršā konfliktsituācijā;

6.11. pamana indivīdu vai dažādu grupu vērtību sistēmu atšķirības, salīdzina un analizē tās;

6.12. analizē grupas dalībnieku lomas;

6.13. novēro un analizē grupas dalībnieku un līdera uzvedību grupā, atpazīst grupas ietekmi uz indivīdu un savu ietekmi uz grupu;

6.14. piedalās grupas lēmuma pieņemšanas procesā;

6.15. atpazīst situāciju, kad citiem vienaudžiem nepieciešams atbalsts, un spēj sniegt atbalstu;

6.16. pamana kultūras noteiktās indivīdu uzvedības atšķirības;

6.17. sadarbojas kāda uzdevuma izpildē ar personām no divām atšķirīgām subkultūrām vai kultūrām un analizē uztvertās atšķirības;

6.18. lieto psiholoģijas jēdzienus.

19.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Politika un tiesības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Politika un tiesības” mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par politiku kā sabiedrības praksi un zinātni, kā arī veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā un par tiesiskuma lomu valstu un indivīdu savstarpējās attiecībās.

2. Mācību priekšmeta “Politika un tiesības” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot ieskatu par sabiedriski politisko aktivitāšu iespējām;

2.2. veidot sistēmisku izpratni par politiskajiem procesiem sabiedrībā;

2.3. veidot priekšstatu par indivīda tiesībām un pienākumiem, attīstīt prasmi praktiski izmantot zināšanas par tiesībām un pienākumiem;

2.4. veidot izpratni par pasaules procesu norisēm, problēmām un to savstarpējo saistību;

2.5. attīstīt analītiski vērtējošo darbību, saskatīt likumsakarības politoloģijas un tiesību jomā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

3.1. pilsoniskā sabiedrība;

3.2. politiskā līdzdalība;

3.3. indivīds un vara;

3.4. politiskie režīmi;

3.5. politiskie uzskati un idejas.

4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

4.1. sabiedrības tiesiskās varas organizācija un tās pamatmērķis;

4.2. valsts varas institūcijas;

4.3. valdības politika;

4.4. tiesības un pienākumi.

5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

5.1. sociālās grupas un to intereses politikā;

5.2. naudas nozīme politiskajās aktivitātēs;

5.3. politiskā kultūra;

5.4. starptautiskā politika.

6. Mācību satura komponents “Darbība”:

6.1. tiesību un informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumen­tācijai, politikas un tiesību procesu analīzei;

6.2. grafiku, shēmu, diagrammu izmantošana politisko un tiesisko procesu veidošanā un analīzē.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izprot pilsoniskas sabiedrības būtību un saturu;

7.2. izprot pilsoņa tiesisko piederību valstij;

7.3. izprot Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanās ietekmi uz sabiedrības politisko, etnisko un informatīvo dažādību;

7.4. raksturo un vērtē pilsoniskās sabiedrības kvalitāti Latvijā;

7.5. raksturo politiskās līdzdalības formas un veidus demokrātiskā un nedemo­krātiskā sabiedrībā, argumentē vēlētas un ieceltas varas atšķirības;

7.6. izprot politiskās līdzdalības ietekmi un nozīmi demokrātijā;

7.7. izprot vēlēšanu būtību un pamatprincipus demokrātijā, zina Latvijas vēlēšanu sistēmu, spēj analizēt proporcionālās sistēmas priekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu;

7.8. izprot jēdzienu “politiska partija” un daudzpartiju sistēmas nozīmi demo­krātijā;

7.9. izprot jēdzienu “vara”, pazīst varas dažādus veidus un spēj atšķirt politisku varu no citiem varas izpausmju veidiem;

7.10. izprot jēdzienu “politika” un tā dažādās izpratnes;

7.11. izprot leģitīmas varas principu un spēj to atšķirt no neleģitīmas varas;

7.12. zina, ka sabiedrības pārvaldīšana ir īpašs nodarbošanās veids, izprot tā saturu;

7.13. analizē reakcionāru, konservatīvu un progresīvu politisko darbību, atpazīst lietotos evolucionāros vai revolucionāros līdzekļus un mērķus;

7.14. prot veikt sabiedriskās domas izpēti par līdzcilvēku attieksmi pret politiku;

7.15. pauž savu nostāju konkrētos, aktuālos politikas jautājumos;

7.16. zina demokrātiskas un nedemo­krātiskas sabiedrības pārvaldīšanas atšķirības un tās ietekmi uz attiecībām starp pilsonisko sabiedrību un valsts varu;

7.17. identificē pašreizējo Latvijas politisko režīmu un analizē tā attīstības norises;

7.18. zina galvenās antīkās, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku politiskās idejas to attīstībā (dabisko tiesību un sabiedriskā līguma teorija, pozitīvisms, konservatīvisms, nacionālisms, liberālisms, sociālisms);

7.19. raksturo un klasificē mūsdienu ietekmīgo ideoloģiju iezīmes un pamatvērtības (neokonservatīvisms un neoliberālisms, “trešā ceļa” teorija un mūsdienu sociāldemokrātija, reliģiskais un cits fundamentālisms, labējais un kreisais ekstrēmisms, antiglobālisms);

7.20. spēj definēt un identificēt labējos un kreisos politiskos uzskatus;

7.21. identificē un spēj analizēt Latvijas politisko partiju spektru;

7.22. salīdzina un vērtē ideālo principu atbilstību praktiskās dzīves realitātei.

8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

8.1. zina valsts rašanās teorijas, galvenās funkcijas un varas dalīšanas principus;

8.2. apzinās integrācijas būtisko nozīmi sabiedrības konsolidēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā;

8.3. spēj analizēt un novērtēt Latvijas dalības ietekmi un nozīmi Eiropas Savienībā;

8.4. zina likumdošanas, tiesu un izpildvaras funkcijas, kā arī izprot šo funkciju sadalījumu Latvijas Republikas Satversmē;

8.5. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām un analizē valstu pārvaldes formas;

8.6. analizē dažādu pārvaldes līmeņu darbību;

8.7. izprot jēdzienu “politiskā atbildība” un politiskas amatpersonas atšķirību no ierēdņa;

8.8. zina ierēdņa pamatuzdevumus;

8.9. pauž savu attieksmi pret Latvijas valsts pārvaldes darbu;

8.10. zina Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to funkcijas;

8.11. analizē valsts aktuālākās politiskās problēmas un stratēģijas;

8.12. spēj nosaukt Eiropas Savienības galvenās kopējās politikas un novērtēt Latvijas dalības nozīmi;

8.13. zina un izprot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas ietekmi tajā;

8.14. diskutē par indivīda, pašvaldības un valsts sadarbību;

8.15. izprot un spēj analizēt politikas lēmumu veidošanas procesu, apzinoties atklātuma, caurspīdīguma un tiesiskuma principu jēgu un nozīmi demokrātijā;

8.16. izprot un apzinās korupcijas jēgu un tās nodarītā kaitējuma nozīmi sabiedrībā;

8.17. salīdzina un vērtē Latvijas valsts pilsoņu un iedzīvotāju attieksmi pret drošības, sociālo un citu politiku;

8.18. zina un atšķir tiesību jomas, tajā skaitā valsts, kriminālās, civilās un administratīvās tiesības;

8.19. pazīst Latvijas galvenos normatīvos aktus;

8.20. skaidro, kā konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus;

8.21. izprot Latvijas Republikas Satversmi;

8.22. pazīst cilvēktiesību pamatprincipus un apzinās to fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē;

8.23. izprot, ka likumi atspoguļo sabiedrības vērtības un veicina cilvēku iesaistīšanos politiskajos procesos;

8.24. apzinās vienlīdzīgu tiesību nozīmi demokrātijā un izprot jēdzienus “diskriminācija” un “emancipācija”;

8.25. zina Latvijas tiesu sistēmu un tiesu darbības pamatprincipus;

8.26. nosauc tiesas sēdes dalībnieka tiesības kriminālprocesā;

8.27. izprot un apzinās nevainīguma prezumpcijas principu;

8.28. izprot īpašuma būtību un tā aizsardzības nozīmīgumu;

8.29. izprot laulības kā tiesību institūtu, apzinās laulību tiesiskās un materiālās sekas;

8.30. izprot vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu būtību;

8.31. zina mantošanas sistēmu Latvijas civiltiesībās;

8.32. zina un ievēro administratīvo tiesību normas;

8.33. spēj izprast darba tiesības un prot analizēt darba līgumu;

8.34. apzinās savu atbildību pret valsti un tās atbildību par saviem iedzīvotājiem;

8.35. izprot dzimumu līdztiesības tiesiskos aspektus;

8.36. izprot intelektuālā īpašuma nozīmi uzņēmējdarbībā un apzinās intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā paredzēto iespēju izmantošanu katrā uzņēmumā;

8.37. pauž savu attieksmi pret tiesu darbību un tiesiskumu.

9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

9.1. apzinās sabiedrības grupu atšķirīgās vajadzības un intereses;

9.2. izmanto preses materiālus un vērtē lielāko un ietekmīgāko sociālo grupu intereses saimnieciskajā dzīvē, valsts iekšpolitiskajās attiecībās, garīgās un materiālās kultūras jomā mūsdienu Latvijā;

9.3. izprot valsts mērķu un valsts budžeta iespēju sabalansētību;

9.4. zina faktorus, kas ietekmē politiskās kultūras veidošanos;

9.5. izprot varas iegūšanas un popularizēšanas polittehnoloģiju;

9.6. analizē politisko lēmumu saturu pēc to mērķa un sekām;

9.7. apzinās un novērtē sabiedrības uzticību politiskajiem institūtiem, izsaka savu argumentētu viedokli;

9.8. raksturo tolerances nozīmi cilvēku attiecībās;

9.9. skaidro un analizē starptautisko attiecību sistēmas modeļus;

9.10. raksturo Latviju kā starptautisko attiecību subjektu;

9.11. vērtē starptautisko organizāciju darbību un Latvijas ārpolitikas perspektīvu un pamato savu viedokli;

9.12. zina Eiropas Savienības attīstības cēloņus un posmus, spēj diskutēt par ieguvumiem un trūkumiem Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā.

10. Mācību satura komponents “Darbība”:

10.1. analizē valsts politiku un likumdošanu, izmantojot tiesību un informācijas avotus;

10.2. pilnveido saziņas un sadarbības prasmes;

10.3. attīsta pētnieciskā darba iemaņas;

10.4. attīsta publiskās runas un diskusiju kultūru;

10.5. atzīst ētikas nozīmi politiska un tiesiska rakstura problēmās.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 8.9., 8.34., 8.37., 9.7. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
20.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mājsaimniecība.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Mājsaimniecība” mērķis ir sekmēt izglītojamā racionālās domāšanas un radošo spēju attīstību, padziļināt izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības ilgtspējībā, pilnveidot prasmes, lai izglītojamais spētu risināt privātās mājsaimniecības ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos jautājumus, kā arī izvērtēt profesionālās karjeras izvēles iespējas ar mājsaimniecību saistītās jomās.

2. Mācību priekšmeta “Mājsaimniecība” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. padziļināt izpratni par mājsaimniecību attīstību un to vietu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā sistēmā;

2.2. pilnveidot zināšanas un padziļināt izpratni par patstāvīgas mājsaim­niecības izveidošanu un vadīšanu, drošas un videi labvēlīgas saimnieciskās darbības plānošanu un īstenošanu;

2.3. veidot tolerantu attieksmi pret daudzkultūru dzīvesveidu, padziļināt izpratni par saskarsmes kultūras nozīmi;

2.4. padziļināt izpratni par savu identitāti un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību;

2.5. pilnveidot pētnieciskās, radošās un praktiskās darbības prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

3.1. mājsaimniecību ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie pamatuzdevu­mi;

3.2. cilvēku vajadzības;

3.3. mājsaimniecību darbības un apkārtējās vides mijiedarbības veidi;

3.4. mājsaimniecība kā ražotājs un patērētājs;

3.5. mājsaimniecības finanšu uzskaite un plānošana;

3.6. mājsaimniecības īpašuma novērtēšana;

3.7. saimnieciskās darbības plānošana un īstenošana;

3.8. riska apzināšanās un tā novēršanas iespēja mājsaimniecībā.

4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

4.1. tradicionālā kultūra;

4.2. dažādu kultūru, sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīciju un dzīvesveida daudzveidība;

4.3. saskarsme un sadarbība;

4.4. cilvēka dzīvesveids;

4.5. cilvēka paštēls.

5. Mācību satura komponents “Darbība”:

5.1. informācijas ieguve un apstrāde;

5.2. pētnieciskā darbība;

5.3. radošā darbība;

5.4. praktiskā darbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

6.1. izprot mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības struktūrā;

6.2. zina un izprot mājsaimniecības galveno mērķi – cilvēka vajadzību apmierināšanu, katra mājsaimniecības dalībnieka ekonomiskās un sociālās drošības un labsajūtas nodrošināšanu cilvēka mūža garumā;

6.3. izskaidro mājsaimniecību ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos uzdevumus;

6.4. atšķir mājsaimniecības pēc formas un funkcijām;

6.5. izprot un novērtē cilvēku vajadzības;

6.6. novērtē prasību līmeni un vajadzību apmierināšanas līmeni, to ietekmi uz mājsaimniecības procesu un ilgstošu patēriņu;

6.7. izprot mājsaimniecību saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību;

6.8. apzinās tīru apkārtējo vidi kā vērtību, cenšas ievērot vides piesārņojuma mazināšanas principus savā personīgajā mājsaimniecībā;

6.9. novērtē videi labvēlīgu un racionālu saimniekošanu kā nosacījumu ilgtspējīgam patēriņam;

6.10. izprot mājsaimniecību struktūras un to maiņas cēloņus;

6.11. apzinās mājās veicamo darbu nozīmīgumu savu un līdziedzīvotāju vajadzību apmierināšanā un labsajūtas nodrošināšanā;

6.12. raksturo ekonomiskos, sociālos, demogrāfiskos, politiskos un ekoloģiskos faktorus, kas ietekmē patērētāja uzvedību;

6.13. apzinās iespēju izmantot patērētāja tiesības dažādās situācijās;

6.14. izskaidro patstāvīgas privātās mājsaimniecības veidošanas priekšnoteikumus;

6.15. raksturo privātās mājsaimniecības ienākumu un izdevumu veidus, veic to uzskaiti, analizē rezultātus un plāno budžetu;

6.16. izprot, ka privātās mājsaimniecības grāmatvedība ir veids, kā nodrošināt ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un kontroli un rosināt pārdomāt pirkumu nepieciešamību, dodot savu ieguldījumu ilgtspējīgā patēriņā;

6.17. ir ieinteresēts veidot savu mājsaimniecības grāmatvedību;

6.18. uzskaita un novērtē mājsaimniecības rīcībā esošos līdzekļus;

6.19. prot veikt dažādu veidu izmaksu kalkulāciju;

6.20. izstrādā priekšlikumus mājsaimniecības resursu un pakalpojumu izmantošanai, līdzekļu un darbaspēka piesaistei;

6.21. projektē saimniecisko darbību: plāno veicamos darbus un darbības gaitu, prognozē rezultātu;

6.22. interesējas par mācību priekšmetā apgūto zināšanu un prasmju izmantošanas iespējām savas karjeras veidošanā;

6.23. saskata veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas mājsaimniecībā, rīkojas saskaņā ar cilvēka drošības un darba drošības noteikumiem;

6.24. ir ieinteresēts pieņemt atbildīgus lēmumus fizisko, finansiālo un emocionālo risku mazināšanai.

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izskaidro tradicionālās kultūras specifiku;

7.2. izprot tradicionālo kultūru kā vienu no dzīvesveidiem un stiliem;

7.3. salīdzina dažādu kultūru, kā arī sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīcijas un dzīvesveidu;

7.4. saskata atšķirīgo un vērtē to, pamatojoties uz ētiskiem kritērijiem;

7.5. izstrādā un izskaidro mājsaimniecības dalībnieku sadarbības variantus racionālai mājas ikdienas darbu veikšanai;

7.6. izprot, ka atsevišķu mājsaimniecības dalībnieku aprūpe ir viena no mājsaimniecības funkcijām;

7.7. apzinās saskarsmes kultūras nozīmi ikdienā;

7.8. raksturo dzīves kvalitātes kritērijus;

7.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju un paradumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību;

7.10. plāno uztura režīmu, ievērojot veselīga uztura ieteikumus;

7.11. apzinās atbildību par savu dzīvesveidu un veselību;

7.12. pamato mūsdienīgu uzvedības, tajā skaitā stājas un apģērba, normu ievērošanas saistību ar personību, tās fizisko un garīgo paštēlu;

7.13. plāno savu garderobi, ievērojot stilu un sava ķermeņa īpatnības, saskata garderobes uzturēšanas un atjaunošanas nepieciešamību;

7.14. interesējas par etiķeti, apzinās pieklājīgas izturēšanās nozīmi cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā;

7.15. salīdzina un novērtē dažādus iekš­telpu un ārtelpu plānojumus kā cilvēka paštēla atspoguļotājus.

8. Mācību satura komponents “Darbība”:

8.1. iegūst informāciju no dažādiem avotiem un to apstrādā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

8.2. izmanto dažādas pētījuma metodes mājsaimniecības darbu un finanšu analīzei un plānošanai;

8.3. izstrādā radošos projektus mājokļa iekārtošanā, garderobes veidošanā, akciju un sarīkojumu organizēšanā;

8.4. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumiem, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku;

8.5. ir ieinteresēts projektu izstrādē un īstenošanā;

8.6. argumentēti vērtē sava un citu izglītojamo darba rezultātus.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.8., 6.11., 6.13., 6.17., 6.22., 6.24., 7.5., 7.8., 7.15. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
21.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ētika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Ētika” mērķis ir sekmēt tikumiska un rīcībspējīga cilvēka pilnveidi, kas spētu atbildīgi veidot savu dzīvi un attiecības sabiedrībā, cienot ētiskās vērtības un īstenojot ētiskos principus.

2. Mācību priekšmeta “Ētika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veicināt brīva un atbildīga cilvēka pilnveidi, cienot ētiskās vērtības un principus;

2.2. attīstīt izpratni par ētiku kā cilvēka brīvas izvēles un atbildības veidotāju;

2.3. reflektēt par dzīves stilu izvēli un ētikas problēmu risināšanas pieredzi un veidiem;

2.4. attīstīt izpratni par dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību;

2.5. attīstīt spēju rīkoties saskaņā ar morāles principiem;

2.6. attīstīt prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, veicināt toleranci un izpratni par sabiedrības daudzveidību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

3.1. tikumi, ētiskās vērtības, principi un normas;

3.2. tikumiskā izvēle;

3.3. tikumiskā rīcība un dzīves stili.

4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

4.1. morāle un sabiedrība;

4.2. ģimenes un kopienas ētiskie aspekti;

4.3. vara un morāle.

5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

5.1. morālās problēmas mūsdienu pasaulē;

5.2. ekoētikas un biotehnoloģiju attīstības ētiskie aspekti.

6. Mācību satura komponents “Darbība”:

6.1. analītiski vērtējošā darbība morāles problēmu apzināšanā un to risināšanā;

6.2. radošā darbība ētisko principu un normu izvēlē un tikumu īstenošanā.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. spēj apzināties sevi un savu tikumisko rīcību;

7.2. prot saskatīt tikumu, ētisko vērtību, principu un normu izpausmes dažādās dzīves situācijās, vēsturē un kultūrā;

7.3. prot analizēt un vērtēt sabiedrībai nozīmīgas problēmas no ētiskā viedokļa;

7.4. prot pamatot savu tikumisko izvēli;

7.5. izprot dzīvību, dzīvā vērtību un prot cienīt to;

7.6. izprot savas patības tikumisko un ķermeņa vērtību, prot izdarīt saprātīgu un atbildīgu izvēli;

7.7. izprot brīvības un atbildības saistību, apzinās savu atbildību pret pagātnes vērtībām;

7.8. izprot savas patības veidošanas nepieciešamību;

7.9. izprot dažādus dzīves stilus un to veidošanos;

7.10. pilnveido pašdisciplīnas un pašaudzināšanas iemaņas;

7.11. veido atbildīgu attieksmi pret darbu, dabu, kultūru un vēsturi.

8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:

8.1. izprot nepieciešamību saskaņot individuālās vēlmes ar sabiedrības interesēm un vēlmēm;

8.2. izprot varas un vardarbības izpausmes mūsdienu pasaulē un vēsturē;

8.3. izprot mīlestības, draudzības, laulības, seksuālo attiecību tikumiskos pamatus un izpausmes cēloņus;

8.4. ciena privātumu un atzīst citādumu;

8.5. prot novērtēt vēsturiskās un sociālās atmiņas nozīmi cilvēka patības veidošanā.

9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

9.1. zina bioētikas un biotehnoloģiju problēmas un izprot to jēgu;

9.2. saprot ekoētikas nozīmi un jēgu, praktizē ekodzīvi;

9.3. izprot ētiskās problēmas informācijā un komunikācijā;

9.4. ciena intelektuālo īpašumu un godprātīgi to lieto;

9.5. prot analizēt un nošķirt sabiedrībai, dabai un videi kaitīgas darbības;

9.6. apzinās globālā un lokālā ētisko kopsakarību.

10. Mācību satura komponents “Darbība”:

10.1. prot analizēt un vērtēt mūsdienu sabiedrības un dabas vides ētiskās problēmas;

10.2. izprot tolerances jēgu un nozīmi, veicinot citādā, dažādu sabiedrības slāņu un grupu iekļaušanu sabiedrībā;

10.3. prot saistīt ētikas teorijas ar rīcību;

10.4. prot kritiski un radoši rīkoties dažādās situācijās, pamatojoties uz tikumisko izvēli;

10.5. ciena tikumus un pilsoniskās vērtības, atbildīgi iesaistās to kopšanā.

11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.11., 8.4., 8.5., 9.2., 9.4., 9.6. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
22.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Kulturoloģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Kulturoloģija” mērķis ir sekmēt kultūrizglītotas personības veidošanos, apzinot pasaules kultūras mantojumu, un veicināt kultūru daudzveidības kopainas izpratni, attīstot prasmes iesaistīties Latvijas un pasaules kultūras procesos.

2. Mācību priekšmeta “Kulturoloģija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par kultūras jēdziena daudznozīmību, kultūru kā procesu;

2.2. apzināties kultūru kā vērtību sis­tēmu indivīda un sabiedrības dzīvē;

2.3. attīstīt prasmi analizēt un vērtēt kultūras tradīcijas un to mainību;

2.4. veicināt tolerantu attieksmi pret citām kultūrām, izprotot to atšķirības un mijiedarbību;

2.5. sekmēt savas kultūridentitātes apzināšanos pasaules kultūru kopainā;

2.6. salīdzināt, analizēt un vērtēt kultūras sasniegumus, liecības un informatīvos avotus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

3.1. kultūras jēdziena izpratne;

3.2. kultūra kā sistēma;

3.3. kultūras izpausmes formas;

3.4. kultūras procesi un starpkultūru attiecības.

4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

4.1. indivīda un sabiedrības attiecības dažādās kultūrās;

4.2. tradicionālā, masu un elitārā kultūra.

5. Mācību satura komponents “Darbība”:

5.1. analītiski vērtējošā darbība, analizējot un vērtējot kultūru informatīvos avotus un kultūras liecības;

5.2. radošā un pētnieciskā darbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:

6.1. izprot kultūras jēdziena daudzveidīgo lietojumu un kultūras veidošanās nosacījumus;

6.2. spēj skaidrot cilvēka vajadzību un attieksmju nozīmi dažādās kultūrās;

6.3. izprot kultūras, civilizācijas un dabas mijattiecības;

6.4. izprot zīmes un simbolus kā kultūras valodu;

6.5. izprot kultūru kā vērtību sistēmu un apzinās tās daudzveidīgo raksturu;

6.6. izprot ideju izpausmes kultūras simbolos, zīmēs un tēlos;

6.7. raksturo katras kultūras sabiedrībā pieņemto ideālu, varoņu un kultūrlaikmetu vērtību sistēmu kā attiecīgās kultūras raksturojošu liecību;

6.8. izprot tradīciju lomu kultūrā;

6.9. apzinās kultūras mantojuma nozīmību pasaules un Latvijas kultūras pastāvēšanā;

6.10. spēj raksturot reliģijas, filozofijas, mākslas, zinātnes, izglītības, tehnikas dominanti un nozīmi kultūrā;

6.11. atšķir un skaidro mitoloģisko, reliģisko un filozofisko pasaules redzējumu un pamatprincipus;

6.12. spēj salīdzināt kultūras laikmetiem raksturīgākos mākslas darbus un raksturot tos kultūrvēsturiskā kontekstā;

6.13. izprot un spēj raksturot Rietumu, Tālo Austrumu, Dienvidaustrum­āzijas un islāma kultūrās dominējošo ideju atšķirības un līdzības;

6.14. izprot komunikāciju formu nozīmi un ietekmi uz kultūrām;

6.15. izprot kultūras daudzveidīgās izpausmes formas;

6.16. izprot un spēj raksturot Eiropas kultūras saknes;

6.17. izprot Rietumu un Austrumu kultūru dialogu;

6.18. prot argumentēti paust savu viedokli par kultūras attīstību;

6.19. izprot globalizācijas procesu un tā izpausmes kultūrās;

6.20. zina un izprot multikulturālisma principus;

6.21. izprot Latvijas kultūras saistību ar pasaules kultūru dažādām izpausmes formām;

6.22. apzinās kultūras līdztiesības un līdzvērtības principus;

6.23. apzinās sevi kā kultūras procesu dalībnieku.

7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:

7.1. izprot indivīda vietu un sociālo lomu kultūrā, dažādu sociālo grupu mijiedarbību;

7.2. prot skaidrot ideoloģijas un varas ietekmi kultūrā;

7.3. spēj pamatot savu vērtību sistēmu un skaidrot tās mainības/nemai­nības iemeslus;

7.4. zina un vērtē etniskās un nacionālās kultūras pazīmes un atšķirības;

7.5. prot raksturot masu, elitāro un subkultūru, izprot subkultūru lomu mūsdienu sabiedrībā;

7.6. apzinās etniskās un nacionālās kultūridentitātes nozīmi, saskata savas iespējas nacionālās kultūras kopšanā;

7.7. izprot jaunrades un tradīciju nozīmi Latvijas un citās kultūrās.

8. Mācību satura komponents “Darbība”:

8.1. prot salīdzināt, sistematizēt un analizēt kultūras informatīvos avotus un liecības;

8.2. prot lietot nozīmīgākos kultūras jēdzienus;

8.3. spēj izvērtēt dažādus viedokļus par kultūru veidošanos mijiedarbību;

8.4. prot saskatīt kultūru veidošanās un mainības cēloņus, starpkultūru problēmas un to iespējamos risinājumus;

8.5. ir motivēts un atbildīgi iesaistās kultūrvides veidošanas procesos;

8.6. ir tolerants pret dažādām kultūrām un prot veidot pozitīvas attiecības ar dažādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.22., 6.23., 7.6., 8.5. un 8.6.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
23.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Literatūra” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību un ieinteresētību folkloras un literatūras mantojuma izzināšanā.

2. Mācību priekšmeta “Literatūra” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. sekmēt prasmi vērtēt latviešu un pasaules literatūras tendences, apzinoties literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;

2.2. pilnveidot izpratni par literatūras virzieniem, veidiem, žanriem un prasmi analizēt literāro darbu mākslinieciskajā veselumā;

2.3. attīstīt tēlaino un analītisko domāšanu literārā darba uztverē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Literatūra – kultūras sastāvdaļa”:

3.1. latviešu literatūra pasaules literatūras kontekstā;

3.2. kultūras vērtības folklorā un literārajos darbos.

4. Mācību satura komponents “Literatūra – vārda māksla”:

4.1. literatūras virzieni, veidi un žanri;

4.2. literatūras virzienu, veidu un žanru ietekme literārā darba mākslinieciskajā veselumā.

5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

5.1. literāro darbu uztvere un sev nozīmīgu atziņu veidošana;

5.2. literārā darba analīze un interpretācija;

5.3. radoša pašizteikšanās: pētniecība un jaunrade.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Literatūra – kultūras sastāvdaļa”:

6.1. izprot latviešu literatūras attīstību saistībā ar pasaules literatūras likumsakarībām;

6.2. salīdzina dažādu tautu literatūras parādības;

6.3. vērtē mūsdienu latviešu literatūras parādības;

6.4. izprot izcilāko latviešu autoru devumu literatūrā;

6.5. vērtē autora, teksta un lasītāja mainīgās attiecības dažādu virzienu, veidu un žanru literatūrā;

6.6. saskata antīkās, renesanses, romantisma, reālisma, modernisma un postmodernisma literatūras iezīmes;

6.7. raksturo folkloras tēlu un sižetu izmantojumu literatūrā;

6.8. raksturo literārajos darbos ietvertās kultūrvēsturiskās parādības;

6.9. apzinās literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;

6.10. atzīst literatūru kā kultūras vērtību.

7. Mācību satura komponents “Literatūra – vārda māksla”:

7.1. raksturo literārā darba virziena, veida un žanra mākslinieciskās iezīmes;

7.2. raksturo literārā darba tēmu, problēmu un ideju;

7.3. izprot un raksturo tēlu daudzveidīgumu literārajos darbos;

7.4. raksturo kompozīcijas un formas īpatnības literārajā darbā;

7.5. vērtē valodu kā tēlojuma līdzekli literārā darbā.

8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

8.1. izprot literatūras un citu mākslas veidu uztveres atšķirību;

8.2. apzinās literāro darbu lasīšanu kā savas pilnveides iespēju;

8.3. apzinās un izjūt literārā darbā ietvertās garīgās vērtības;

8.4. izvēlas un ar izpratni lasa dažādu virzienu, veidu un žanru literāros darbus;

8.5. analizē un vērtē savu lasīšanas pieredzi;

8.6. raksta dažādus tekstus (recenzijas, pārspriedumus, pētnieciskos un jaunrades darbus), izkopjot individuālo stilu;

8.7. apzinās vajadzību vērtēt un pilnveidot savas radošās prasmes.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.10., 8.2., 8.3. un 8.7.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
24.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mūzika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Mūzika” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo attīstību, ieinteresētību Latvijas un pasaules mūzikas kultūras izzināšanā, kļūstot par aktīvu mūzikas klausītāju un muzicēšanas dalībnieku.

2. Mācību priekšmeta “Mūzika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. padziļināt izpratni par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām;

2.2. sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu, attīstot muzikālo gaumi un veidojot estētisko vērtību izpratni par mūzikas valodu;

2.3. pilnveidot emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, kā arī radošās darbības prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Mūzika – kultūras sastāvdaļa”:

3.1. mūzikas vēsturiski stilistiskā attīstība – autora, skaņdarba un laikmeta saistība;

3.2. akadēmiskā mūzika;

3.3. populārā mūzika;

3.4. tradicionālā mūzika.

4. Mācību satura komponents “Mūzikas valoda”:

4.1. mūzikas žanri;

4.2. mūzikas saturs un tēls;

4.3. mūzikas izteiksmes līdzekļi.

5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

5.1. mūzikas klausīšanās;

5.2. vērtējošā darbība un interešu veidošanās;

5.3. muzicēšana, radošo spēju pilnveide.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Mūzika – kultūras sastāvdaļa”:

6.1. raksturo dažādu laikmetu mūziku;

6.2. raksturo dažādu mūzikas kultūru mijiedarbību mūsdienās;

6.3. izprot autora, izpildītāja un klausītāja mainīgās attiecības dažādos laikmetos un mūzikas veidos;

6.4. prot raksturot mūzikas attīstību Latvijā Eiropas un pasaules mūzikas vēstures kontekstā;

6.5. ir iepazinis un prot raksturot Latvijas mūzikas un mākslas novitātes;

6.6. apzinās mūziku kā vērtību kultūras identitātes veidošanā;

6.7. prot raksturot populārās mūzikas attīstības virzienus Latvijā un pasaulē;

6.8. ir iepazinis mūsdienu tehnoloģiju lietojumu mūzikā;

6.9. ir iepazinis Latvijas un pasaules tradicionālās mūzikas daudzveidību;

6.10. prot raksturot tradicionālās mūzikas attīstības virzienus mūsdienās.

7. Mācību satura komponents “Mūzikas valoda”:

7.1. zina un raksturo dažādu laikmetu nozīmīgākos mūzikas žanrus, izprot to veidošanās priekšnosacījumus;

7.2. zina un lieto ar mūzikas vēsturi un žanriem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus;

7.3. prot raksturot mūzikas tēlainību;

7.4. apzinās mūzikas estētiskās vērtības;

7.5. prot analizēt mūzikas izteiksmes līdzekļus;

7.6. zina un lieto ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus.

8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

8.1. prot raksturot mūzikā uztverto;

8.2. izprot mūzikas dažādās funkcijas cilvēka dzīvē;

8.3. nosaka un pamato sev nozīmīgas vērtības mūzikā, pauž savu attieksmi pret tām;

8.4. interesējas par koncertiem, muzikālā teātra izrādēm un mūzikas aktualitātēm;

8.5. attīsta muzicēšanas prasmes;

8.6. prot daudzveidīgi izmantot savu radošās darbības pieredzi;

8.7. pilnveido muzikālās spējas.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 8.3., 8.4. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
25.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Vizuālā māksla.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta “Vizuālā māksla” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par vizuālās mākslas daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules vizuālās mākslas izzināšanā un radošā darbībā.

2. Mācību priekšmeta “Vizuālā māksla” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. sekmēt interesi par vizuālās māk­slas norisēm Latvijā un pasaulē, izpratni par vizuālās mākslas vēsturiski stilistisko attīstību un vērtībām;

2.2. sekmēt izpratni par izteiksmes līdzekļu nozīmi mākslas darba saturā un iepazīt vizuālās mākslas daudzveidību;

2.3. sekmēt mākslas un kultūrvides izpratni, pilnveidot izglītojamā radošās darbības pieredzi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents “Māksla – kultūras sastāvdaļa”:

3.1. vizuālās mākslas vēsturiski stilistiskā attīstība;

3.2. Latvijas un pasaules vizuālās māk­slas mantojums.

4. Mācību satura komponents “Māk­slas valoda”:

4.1. vizuālās mākslas darba ideja, vēstījums un tēls;

4.2. kompozīcija un izteiksmes līdzekļi kā mākslas darba satura izteicēji.

5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

5.1. radošo spēju attīstība;

5.2. vērtību izzināšana un attieksmju veidošana.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Mācību satura komponents “Māksla – kultūras sastāvdaļa”:

6.1. raksturo vizuālās mākslas stilu un virzienu maiņu;

6.2. apzinās mākslas procesu nozīmību sabiedrībā;

6.3. iepazinis vizuālās mākslas daudzveidību mūsdienās;

6.4. ir ieinteresēts vizuālās mākslas darba satura un vēsturiskā konteksta izzināšanā;

6.5. iepazinis kopsakarības Latvijas, Eiropas un pasaules vizuālās mākslas vēsturē;

6.6. zina nozīmīgus vizuālās mākslas darbus un kolekcijas Latvijā un pasaulē;

6.7. apzinās savu kultūras identitāti laikā un telpā;

6.8. toleranti izturas pret dažādām parādībām mākslā.

7. Mācību satura komponents “Māk­slas valoda”:

7.1. iepazinis un radoši izmanto daudzveidīgas vizuālās mākslas tēla izpausmes;

7.2. saskata un raksturo ideju, vēstījumu un tēlu vizuālās mākslas darbā;

7.3. izprot un raksturo vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu kopumu kā mākslas darba satura izteicēju;

7.4. iepazinis un radoši izmanto dažādus vizuālās mākslas veidus un tiem raksturīgās vizuālās īpašības;

7.5. pēta un izmanto daudzveidīgus mākslinieciskos un kultūrvēsturiskos izteiksmes līdzekļus.

8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:

8.1. vizuāli interpretē atšķirīgus tēlus, tēmas un idejas;

8.2. izvēlas piemērotāko vizuālās māk­slas tehniku, eksperimentē ar materiālu salikumiem un izteiksmes formām;

8.3. izstrādā un patstāvīgi īsteno radošu ideju, prot prezentēt to;

8.4. apzinās savu individualitāti un vajadzību pilnveidot radošās spējas;

8.5. interesējas par vizuālās mākslas vidi kā iespēju sevis pilnveidei;

8.6. vērtē kultūrvidi, mākslas procesus un to atsevišķus piemērus pēc dažādiem kritērijiem;

8.7. prot izvēlēties un pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā un pašizpausmē;

8.8. interesējas par mākslas aktualitātēm, apmeklē izstādes un muzejus, kā arī iesaistās mākslas pasākumos.

9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.7., 6.8., 8.4., 8.5. un 8.8.apakš­punktā minētās prasības.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
26.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsaka­rības;

3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;

3.2.4. ir ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;

3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsva­rīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no maz­svarīgā.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
27.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Centralizēto eksāmenu vērtējumu līmeņi

(Pielikums svītrots ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.18)

28.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

(Pielikums grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632)

1. Izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:

1.1. valodu joma:

1.1.1. latviešu valoda un literatūra;

1.1.2. pirmā svešvaloda;

1.1.3. otrā svešvaloda;

1.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās);

1.2. sociālo zinību joma:

1.2.1. vēsture;

1.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;

1.2.3. filozofija;

1.2.4. ģeogrāfija;

1.2.5. psiholoģija;

1.2.6. politika un tiesības;

1.2.7. mājsaimniecība;

1.2.8. veselības mācība;

1.2.9. sports;

1.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību joma:

1.3.1. matemātika;

1.3.2. informātika;

1.3.3. fizika;

1.3.4. ķīmija;

1.3.5. bioloģija;

1.3.6. dabaszinības;

1.4. kultūrizglītības joma:

1.4.1. mūzika;

1.4.2. kultūras vēsture.

2. Izglītības programmu obligāto saturu veido:

2.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:

2.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

2.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;

2.1.1.2. pirmā svešvaloda;

2.1.1.3. otrā svešvaloda;

2.1.1.4. matemātika;

2.1.1.5. vēsture;

2.1.1.6. sports;

2.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;

2.1.1.8. informātika;

2.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

2.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;

2.1.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;

2.1.2.3. pirmā svešvaloda;

2.1.2.4. matemātika;

2.1.2.5. vēsture;

2.1.2.6. sports;

2.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;

2.1.2.8. informātika;

2.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzie­nos:

2.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:

2.2.1.1. ģeogrāfija;

2.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;

2.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;

2.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:

2.2.2.1. filozofija;

2.2.2.2. ģeogrāfija;

2.2.2.3. psiholoģija;

2.2.2.4. politika un tiesības;

2.2.2.5. dabaszinības;

2.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;

2.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:

2.2.3.1. matemātika;

2.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;

2.2.3.3. fizika;

2.2.3.4. ķīmija;

2.2.3.5. bioloģija;

2.2.3.6. veselības mācība;

2.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;

2.2.4. profesionālajā virzienā:

2.2.4.1. ģeogrāfija;

2.2.4.2. psiholoģija;

2.2.4.3. politika un tiesības;

2.2.4.4. dabaszinības;

2.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;

2.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);

2.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;

2.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:

2.4.1. valodu jomā – svešvalodas;

2.4.2. sociālo zinību jomā:

2.4.2.1. loģika;

2.4.2.2. ētika;

2.4.2.3. reliģiju vēsture;

2.4.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību jomā:

2.4.3.1. programmēšanas pamati;

2.4.3.2. tehniskā grafika;

2.4.3.3. astronomija;

2.4.4. kultūrizglītības jomā:

2.4.4.1. mākslas vēsture;

2.4.4.2. vizuālā māksla;

2.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

3. Izglītības iestāde izglītības programmas ietvaros var īstenot šī pieliku­ma 1.punktā un 2.4.apakšpunktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
29.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā un 2010./2011.mācību gadā

(Pielikums MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā)

1. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā ir šādi:

1.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);

1.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);

1.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

1.4. centralizētais eksāmens matemātikā;

1.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;

1.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde;

1.6. ieskaite kādā no obligātajiem mācību priekšmetiem.

2. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2010./2011.mācību gadā ir ne mazāk kā četri:

2.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);

2.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);

2.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

2.4. centralizētais eksāmens matemātikā;

2.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;

2.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.

30.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Latviešu valoda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir audzināt izglītojamajos apziņu par latvie­šu valodu kā vērtību, nācijas kultūras eksistences pamatu, cilvēka personības veidotāju, vēlmi apzināti kopt un pilnveidot savu valodu, kā arī aizstāvēt latviešu valodas precizitātes, tīrības un bagātināšanās tiesības sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. pilnveidot izglītojamo latvisko izteiksmi, audzināt viņos gatavību aktīvi iestāties par latviešu valodas kā valsts valodas tiesībām un pilnvērtīgu lietojumu visās dzīves jomās;

2.2. pilnveidot izglītojamo valodiskās sazināšanās prasmi, prasmi loģiski, leksiski un gramatiski precīzi izteikt domas, jūtas un gribu kā runā, tā rakstos;

2.3. nostiprināt izglītojamajos pareizrunas, ortogrāfijas un interpunkcijas iemaņas, sistēmiskas fonētikas un gramatikas zināšanas;

2.4. sniegt izglītojamajiem pamatzināšanas par valodu kā sistēmu, latviešu valodas cilmi un vietu indoeiropiešu valodu saimē, par latviešu valodas attīstības pamatposmiem, par latviešu valodu kā neatkārtojamu vērtību visas cilvēces kultūrā;

2.5. izkopt valodas vērtēšanas prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Fonētika, gramatika, ortoēpija, orto­grāfija, interpunkcija:

3.1. fonētikas, morfoloģijas un sintakses pamatjautājumi;

3.2. ortoēpijas jēdziens. Zilbe, zilbju veidi. Zilbes intonācijas jēdziens. Vārda uzsvars. Runas intonācija: pauze, loģiskais akcents, teikuma melodija;

3.3. ortogrāfijas jēdziens. Galvenie ortogrāfijas principi. Dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība;

3.4. interpunkcijas jēdziens. Interpunkcijas principi. Pieturzīmju veidi. Pieturzīmes teikuma beigās, vienkāršā teikumā – salikta teikuma daļā, starp salikta teikuma daļām. Pieturzīmes specifiskā lietojumā.

4. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:

4.1. leksikas, leksikoloģijas, leksikogrāfijas, frazeoloģismu un frazeoloģijas jēdziens;

4.2. vārds kā valodas pamatvienība;

4.3. vārda nozīme un forma;

4.4. vārdi ar vairākām nozīmēm;

4.5. vārdu nozīmes noskaidrošana vārdnīcās un kontekstā;

4.6. galvenie vārdnīcu tipi;

4.7. vārdnīcu izkārtojums, to lietošana;

4.8. vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsa;

4.9. termini;

4.10. aizguvumi, internacionālismi un barbarismi;

4.11. sinonīmi, antonīmi, homonīmi;

4.12. latviešu valodā vispārlietojamie vārdi un īpatnēji leksikas slāņi (vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, profesionālismi, žargonismi).

5. Valodiskās sazināšanās kultūra:

5.1. valodas kultūras jēdziens;

5.2. valoda un indivīds;

5.3. valodas kultūras nozīme cilvēka un visas tautas kultūras attīstībā;

5.4. literārās valodas lietojums dažādās runas un rakstu situācijās;

5.5. literārās valodas stilu jēdziens, to raksturojums;

5.6. teksta uzbūve un pazīmes;

5.7. teksta pareizs veidojums;

5.8. vārdu izvēles nosacījumi. Vārdu pareizs sastatījums teikumā. To saderīgums pēc nozīmes un formas. Saistījuma līdzekļu izvēle;

5.9. vārdu secības stilistiski nosacītie varianti;

5.10. teikuma daļu novietojums saliktā teikumā;

5.11. raksturīgās kļūdas vārdu saistīšanā un teksta veidošanā. Vienādu gramatisko formu nemotivēta blīvējuma novēršanas iespējas. Frāžainība, liekvārdības un nemotivētas tautoloģijas novēršana. Nodeldētu teicienu un pārāk vispārīgas nozīmes vārdu aizstāšana. Stila pelēcīguma pārvarēšanas iespējas.

6. Vispārīgi atzinumi par valodu:

6.1. valodniecības jēdziens, valodniecības galvenās nozares;

6.2. valoda – sabiedriska parādība;

6.3. valodas izcelšanās un attīstība;

6.4. indoeiropiešu valodu saime;

6.5. balti, baltu valodas. Latviešu valoda;

6.6. rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi. Alfabēts;

6.7. literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas jēdziens;

6.8. latviešu literārā valoda un dialekti;

6.9. latviešu literārās valodas izveidošanās un attīstība. Latviešu valodas kopēji;

6.10. valsts valoda. Vairākvalodība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Fonētika, gramatika, ortoēpija, orto­grāfija, interpunkcija:

7.1. fonētiski analizē latviešu valodas skaņas;

7.2. morfoloģiski analizē latviešu valodas vārdus;

7.3. sintaktiski analizē latviešu valodas teikumus;

7.4. pareizi runā latviešu valodas tekstus;

7.5. pareizi raksta vārdus un vārdu formas, pamato to rakstību;

7.6. pareizi lieto pieturzīmes, pamato to lietošanu.

8. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:

8.1. nosaka vārdu nozīmes, izvēlas tekstā iederīgu vārdu atbilstoši vārda nozīmei, emocionālajam un stilistiskajam nolūkam;

8.2. noskaidro internacionālismu, terminu un citu mazāk pazīstamu vārdu nozīmes;

8.3. lieto tekstā sinonīmus un antonīmus atbilstoši izsacījuma nolūkam;

8.4. pazīst dažādus leksikas slāņus, iederīgi izraugās tos runā un rakstos.

9. Valodiskās sazināšanās kultūra:

9.1. veido savu valodu kā runā, tā rakstos atbilstoši valodas kultūras nosacījumiem;

9.2. nosaka teksta stilu, lieto atbilstošu valodas stilu dažādās runas un rakstu situācijās;

9.3. veido tekstu, ievērojot pareizas teksta uzbūves nosacījumus;

9.4. izraugās teksta saturam un stilam atbilstošus vārdus, saista tos teikumā saturīgā tekstā;

9.5. lieto latviešu valodas vārdus un teikuma daļas pareizā secībā atkarībā no izmantojamā valodas stila;

9.6. labo kļūdaini veidotu tekstu, nepieļauj tekstveides tipiskas kļūdas;

9.7. raksta domrakstus;

9.8. analizē savu un klasesbiedru rakstīto domrakstu saturu un valodu;

9.9. raksta referātu un nolasa to auditorijai.

10. Vispārīgi atzinumi par valodu:

10.1. spriež par valodas sabiedrisko raksturu, tās izcelšanos un attīstību, valodu daudzveidību. Apzinās latviešu valodas vietu valodu saimē;

10.2. apzināti lieto pareizu latviešu literāro valodu;

10.3. saklausa dialektu atšķirības un novērtē to bagātības;

10.4. ar cieņu un lepnumu izturas pret Latvijas valsts valodu, sargā un saudzē to.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
31.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot humānu, brīvu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu; izglītojamos mākslinieciski audzināt un izglītot, izkopt literāro gaumi, pilnveidot viņu estētiskās kultūras līmeni.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. radīt izglītojamajos sapratni par literatūru kā īpašu mākslas veidu ar savdabīgu iedarbes spēju uz cilvēku jūtu un domu pasauli, veidot literāro gaumi;

2.2. radīt izglītojamajos izpratni par latviešu literatūras vietu tautas garīgajā dzīvē un kopējā kultūrainā, par literatūras procesu saistībā ar pasaules literatūras attīstību;

2.3. palīdzēt izglītojamajiem apgūt aizvien pilnīgākas zināšanas par daiļ­literatūras būtību, tās attīstību, dažādu žanru daiļdarbu mākslinieciskā izveido­juma īpatnībām, sekmēt daiļdarbos ietverto māksliniecisko vērtību apguvi;

2.4. pilnveidot izglītojamo izteikšanās prasmi runā un rakstos, iemaņas patstāvīgi spriest par kultūras norisēm, rosināt radošās spējas;

2.5. radīt nosacījumus tam, lai izglītojamajam būtu vajadzība regulāri iekļauties kultūras dzīvē gan ar vērtējumu, gan aktīvu līdzdarbību.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Pasaules literatūra:

3.1. ieskats pasaules literatūrā, autori un darbi, kuri cieši saistāmi ar latviešu literatūras attīstību;

3.2. priekšstats par Seno Austrumu literatūru, antīko kultūru un literatūru, viduslaiku kultūru un literatūru;

3.3. renesanses laiks un tā literatūra;

3.4. apgaismes laikmeta literatūra;

3.5. Eiropas literatūras attīstības galvenās tendences 19.gadsimtā;

3.6. literatūras galvenās tendences 20.gadsimta pirmajā pusē, vidū un otrajā pusē.

4. Latviešu literatūras attīstība:

4.1. latviešu pirmsnacionālā literatūra līdz 19.gadsimta vidum;

4.2. latviešu literatūra 19.gadsimta 50.–80.gados. Jaunlatviešu kustība. Latviešu teātra pirmsākumi;

4.3. latviešu literatūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos;

4.4. latviešu literatūra 20.gadsimta 20. un 30.gados. Galvenās attīstības tendences un raksturīgākais prozā, dzejā, dramaturģijā;

4.5. latviešu literatūra 20.gadsimta 40. un 50.gados;

4.6. latviešu literatūra 20.gadsimta 60.–80.gados;

4.7. pārskats par galvenajām latviešu literatūras attīstības tendencēm 20.gadsimta 80.gadu beigu un 90.gadu latviešu literatūrā – prozā, dzejā, dramaturģijā.

5. Daiļdarbs kā vārda māksla:

5.1. literatūras procesa priekšstats. Latviešu literatūras un pasaules literatūras procesa saistība;

5.2. izcilāko vārda mākslas meistaru personība un viņu devums literatūrā un tautas garīgajā dzīvē;

5.3. literāro darbu satura daudzslāņainība un mākslinieciskums;

5.4. literatūras teorijas jautājumi – līdzeklis pilnvērtīgai mākslas darba uz­tverei. Reālistiskais un romantiskais pasaules skatījums un modernie strāvojumi daiļliteratūrā. Žanru izpratnes padziļinājums. Tēls, tips, raksturs, motīvs, problē­ma. Daiļdarba valodas speciālie tēlainās un sintaktiskās izteiksmes līdzekļi;

5.5. darbs bibliotēkā, bibliogrāfijas un uzziņas literatūras izmantošana;

5.6. jaunākā literatūra periodikā un grāmatās.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Orientējas latviešu literatūras attīstībā, nozīmīgāko autoru biogrāfijās un daiļdarbos, saskata latviešu literatūras saistību ar norisēm pasaules literatūrā.

7. Patstāvīgi un mērķtiecīgi labā un pareizā valodā (mutiski un rakstiski) vērtē rakstnieku atsevišķu darbu, daiļradi kopumā un individuāli izlasīto literatūrā.

8. Orientējas satura daudzslāņainībā. Saskata izcilāko rakstnieku (dzej­nieku, dramaturgu) darbu problemātiku un māksliniecisko savdabību.

9. Izmanto apgūtās literatūras teorijas zināšanas literārā darba uztverei.

10. Orientējas bibliogrāfijā, strādā bibliotēkā, lieto uzziņas literatūru. Konspektē un veido tēzes.

11. Sistemātiski seko literatūras dzīvei, izmantojot periodiskos izdevu­mus.

12. Uztver rakstnieka pozīciju, daiļdarbā ietverto ētiski estētisko ideālu; pauž uztvērēja vērtējošo attieksmi (estētiski vērtējoši spriedumi, piemēram, skaists, cildens, komisks, traģisks).

13. Uztver daiļdarbu kā specifiskas vārda mākslas darbu. Veido tēlainu stāstījumu vārdos vai rakstos par daiļdarba mākslinieciskajām vērtībām. Izjūt daiļdarba patosu (intonāciju), izprot rakstnieka mākslinieciskās ieceres. Izteiksmīgi lasa, skandē no galvas daiļdarbu vai tā fragmentu.

14. Literatūrteorētiski un loģiski pamatoti raksturo daiļdarba idejiski māksliniecisko kvalitāti (arī rakstnieka personību, daiļradi, literārās norises).

15. Lasa daiļliteratūru, pilnveido savu garīgo pasauli.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
32.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās).
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt izglītojamo prasmi latviešu valodā kā otrajā valodā, lai veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. brīvai saziņai un informācijas uztverei;

2.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu pareizus izteikumus runā un rakstos;

2.3. veicināt cieņas pilnu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:

3.1. runas uztvere ar dzirdi;

3.2. monoloģiskā runa;

3.3. dialoģiskā runa;

3.4. iespiesta un rakstīta teksta lasīšana;

3.5. pierakstu veidošana, atstāstījumu rakstīšana;

3.6. dažādu pierakstu – teksta atstāstījumu, plānu un secinājumu veidošana;

3.7. domrakstu, lietišķo rakstu rakstīšana.

4. Valodas mācība:

4.1. vārdu nozīmes noteikšana atkarībā no vārddarināšanas elementiem, vārdu formām, konteksta;

4.2. latviešu valodai raksturīgās vārdu savienojuma un teikuma konstrukcijas – gan līdzīgās, gan atšķirīgās salīdzinājumā ar mazākumtautību valodu;

4.3. tēlainās valodas, darījumvalodas, literārās valodas un sarunvalodas īpatnības.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:

5.1. saprot pedagoga stāstījumu vai lasīto, klasesbiedra vai citas personas runu, skaņu ierakstu, televīzijas un radio raidījumu (ne mazāk kā 5 min). Saprot sarunas partneru replikas;

5.2. izsakās latviešu valodā, izmantojot lasīto vielu un apgūtās valodas zināšanas. Pastāsta par izlasīto (mācību grāmatā vai papildliteratūrā, laikrakstā, žurnālā), uz ielas vai citās vietās (TV, radio), mācību stundās dzirdēto, muzejā vai izstādē redzēto. Izteikuma ilgums – 3–5 minūtes;

5.3. atbild uz jautājumiem un pats izjautā sarunu biedru, izsaka savu lūgumu, uzaicinājumu, dod padomu, vērtējumu, piekrišanu vai noraidījumu;

5.4. piedalās dialogā ar pedagogu un klasesbiedriem par sadzīves, kultūras, mākslas un sabiedriski politiskiem tematiem, aizstāv savas domas, pamato tās. Patstāvīgi veido dialoga replikas (7–8 replikas);

5.5. temati lasīšanai un pārrunām par izlasīto:

5.5.1. latviešu folklora un tradīcijas;

5.5.2. trīs atmodas latviešu tautas vēsturē;

5.5.3. kultūras attīstība un īpatnības Latvijas novados;

5.5.4. zeme kā vērtība latvieša dzīvē;

5.5.5. latviešu valoda, tās attīstība un statuss;

5.5.6. latviešu grāmatniecība un periodika;

5.5.7. ievērojamākie latviešu rakstnieki un dzejnieki: personība, daiļrade, būtiskais viņu darbos;

5.6. temati sarunām:

5.6.1. Latvijas Republikas valsts simboli;

5.6.2. aktuāli notikumi valsts dzīvē;

5.6.3. ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē;

5.6.4. latviskuma, latviskas vides nozīme tavā dzīvē;

5.6.5. garīgā dzīve šodien;

5.6.6. preses izdevumi;

5.6.7. radio un televīzijas pārraides;

5.6.8. latviešu māksla un tu;

5.6.9. arhitektūra un tēlniecība;

5.6.10. latviešu teātris;

5.6.11. latviešu kino;

5.6.12. latviešu klasiskā un estrādes mūzika;

5.6.13. dziesmusvētki;

5.6.14. tautas daiļamata tradīcijas Latvijā;

5.6.15. jauniešu tiesības un pienākumi;

5.6.16. izglītības iespējas Latvijā;

5.6.17. tavas intereses un iespējamās darbības jomas;

5.6.18. jaunatne un tehnika;

5.6.19. jauniešu atpūtas iespējas;

5.6.20. jauniešu savstarpējās attiecības. Paaudžu attiecības;

5.6.21. mode;

5.7. lasa patstāvīgi mācību grāmatas un citus tekstus, saprot to saturu bez vārdnīcas vai izmantojot vārdnīcu. Patstāvīgi izmanto divvalodu un skaidrojošās vārdnīcas;

5.8. veido dažādus pierakstus – teksta atstāstījumu, plānu, secinājumus;

5.9. uzraksta vēstuli, telegrammu, iesniegumu, reklāmas tekstu, aizpilda dokumentācijas veidlapas. Izsaka savu attieksmi par lasīto, dzīvē vēroto rakstveidā. Kārto darījumrakstus, uzraksta īsu referātu, attēla vai situācijas aprakstu.

6. Valodas mācība:

6.1. izmanto iepriekšējās zināšanas un prasmes vārdu sastāva analīzē un vārdu darināšanā;

6.2. nosaka vārda nozīmi (to uztver) pēc konteksta un zināmiem vārddarināšanas elementiem, brīvi orientējas deklinējamo un konjugējamo vārdu atšķiršanā pēc to formu pazīmēm, izmanto vārdnīcas;

6.3. izprot vārdu dažādās nozīmes (homonīmus), lieto sinonīmus, antonīmus un homonīmus, saprot to nozīmi pēc konteksta;

6.4. patstāvīgi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas vārdu formu veidošanā un to iesaistīšanā runā un rakstos;

6.5. atšķir tēlainu valodu no darījumvalodas, literāro valodu no sarunvalodas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
33.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mazākumtautību valoda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo dzimtās valodas kā garīgās un intelektuālās pašattīstības un pašrealizācijas līdzekļa kompetenci mūsdienu daudzvalodu sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. sistematizēt zināšanas par valodu;

2.2. veidot priekšstatu par dzimtās valodas stilistiski funkcionālo bagātību un tās vietu citu valodu starpā;

2.3. pilnveidot saziņas kultūru, mutvārdu un rakstveida runas kultūru;

2.4. attīstīt valodas izjūtu un estētisko gaumi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Runas kultūras pamati:

3.1. ortoēpijas norma un normas varianti;

3.2. leksikas norma un normas varianti;

3.3. morfoloģiskā norma un normas varianti;

3.4. sintakses norma un normas varianti.

4. Retorika:

4.1. antīkā retorika un jaunāko laiku retorika, retorikas pamatkritēriji;

4.2. komunikatīvā situācija un tās komponenti;

4.3. valoda un runa, runas darbības veidi;

4.4. runas etiķete;

4.5. publiskas uzstāšanās retorika;

4.6. diskusijas retorika.

5. Daiļdarba teksta lingvistiskā analīze:

5.1. daiļliteratūras valoda, daiļdarba teksta pazīmes;

5.2. lingvistiskā komentēšana;

5.3. teksta pamatlīmeņi: fonētikas, vārddarināšanas, leksikas, morfoloģijas, sintakses.

6. Pamatzināšanas par valodu:

6.1. valodas sociālais raksturs un valodas pamatfunkcijas;

6.2. fonēma, fonēmu raksturīgās pazīmes;

6.3. morfēma, vārda sastāvs;

6.4. vārda sakne, sakņu tipi, vārddarināšanas paņēmieni;

6.5. vārds, tā pamatpazīmes, klasifikācijas principi;

6.6. gramatiskās nozīmes, to izteikšanas paņēmieni;

6.7. vārdšķiras, to grupēšanas principi;

6.8. sintaktiskie sakari, sintakses vienības, teikums;

6.9. līdzīgais un atšķirīgais dzimtās valodas un latviešu valodas sistēmā, valodu attiecības.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

7. Runas kultūras pamati:

7.1. pareizi liek vārdos uzsvaru un pareizi to lieto;

7.2. nosaka vārda semantiku, vārdu leksisko saistāmību;

7.3. pareizi nosaka runā sinonīmus, homonīmus, paronīmus, daudzno­zīmīgus vārdus, jaunvārdus, vecvārdus, vienkārš­runas vārdus, aizguvumus, profesionālismus, žargonismus, frazeoloģismus;

7.4. pareizi izmanto lietvārda dzimtes, skaitļa, locījuma kategoriju;

7.5. pareizi veido īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju formas un īpašības vārdu īsās formas;

7.6. pareizi veido un izmanto skaitļa vārdu, vietniekvārdu, darbības vārdu formas;

7.7. prot saskaņot izteicēju un teikuma priekšmetu, apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;

7.8. prot pareizi izmantot savrupinājumus;

7.9. prot pareizi izmantot tiešo runu un pārveidot to netiešajā runā;

7.10. strādā ar dažādu veidu vārdnīcām: ortoēpijas, skaidrojošo, etimo­loģijas, frazeoloģijas, svešvārdu, sinonīmu vārdnīcu;

7.11. prot rediģēt tekstu.

8. Retorika:

8.1. analizē saziņas situāciju, ņemot vērā retorikas pamatkritērijus;

8.2. nosaka konkrētu saziņas situāciju veidus;

8.3. vērtē runas uzvedības atbilsmi saziņas situācijai, nosakot komunika­tīvo nolūku un tā īstenošanas pakāpi;

8.4. veido dažādu žanru mutvārdu izteikumus, ņemot vērā saziņas situāciju;

8.5. pārvalda refleksīvās, nerefleksīvās un aktīvās klausīšanās paņēmienus;

8.6. piedalās dialogā, ievērojot ētikas normas un likumus;

8.7. veido dažādu žanru rakstiskus izteikumus, ņemot vērā saziņas situācijas īpatnības;

8.8. prot izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu lasīšanas veidu;

8.9. izprot jēdzieniskās kopsakarības, kas pastāv starp teksta daļām, teksta, virsraksta un epigrāfa saikni;

8.10. prot novērtēt runas uzvedības korektumu, vadīt dialogus;

8.11. sagatavo un publisko savu runu saskaņā ar oratora mākslas likumībām un paņēmieniem;

8.12. prot novērtēt savas publiskās uzstāšanās efektivitāti;

8.13. piedalās diskusijās, ievērojot konstruktīvas sarunas loģiskās un ētiski loģiskās likumības.

9. Daiļdarba lingvistiskā analīze:

9.1. zina daiļdarba teksta – vārda māk­slas darba – galvenās pazīmes;

9.2. prot veidot daiļdarba teksta komentāru, izmantojot vārdnīcas un uzziņu literatūru;

9.3. saskata tekstā skaņu atkārtojumu un prot atklāt tā radīto māksliniecisko efektu;

9.4. saprot vārda iekšējās formas pārmaiņas, prot tās skaidrot;

9.5. prot paskaidrot, kāda nozīme ir morfēmu atkārtojumam izteikumā;

9.6. prot apvienot viena tematiskā lauka vārdus, noteikt atslēgas vārdus;

9.7. atrod tekstā dažādus viena un tā paša personāža raksturotājvārdus un skaidro to izvēli;

9.8. saskata kopsakarības starp tekstā izmantotajām vārdšķirām, gramatiskajām kategorijām un teksta izklāsta formu, tematu un ideju;

9.9. skaidro, kāda ir teikuma struktūras, garuma saikne ar teksta tematu un ideju;

9.10. skaidro, kāda ir viena veida sintaktisko konstrukciju atkārtojuma loma tekstā;

9.11. prot veikt fragmentāru un pilnīgu dzejas un prozas teksta lingvistisko analīzi.

10. Pamatzināšanas par valodu:

10.1. saprot, ka valodai ir sociāls raksturs, ka valoda ir zināšanu sistēma;

10.2. nosaka fonēmas, fonēmu variantus;

10.3. prot veikt vārdu morfēmisko analīzi;

10.4. prot veikt vārddarināšanas analīzi;

10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;

10.6. nosaka gramatiskās nozīmes un to izteikšanas paņēmienus;

10.7. nosaka vārdšķiras, to semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās pazīmes;

10.8. prot veikt vārdu savienojumu, vienkāršu un saliktu teikumu analīzi;

10.9. zina dzimtās valodas un latviešu valodas vispārīgo raksturojumu saskaņā ar to struktūru, ģenealoģisko klasifikāciju;

10.10. prot atrast, labot un skaidrot kļūdas, kas radušās latviešu valodas ietekmē.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
34.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mazākumtautību literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo prasmi uztvert literatūru kā mākslas, tautas garīgās kultūras sastāvdaļu, īpašu saziņas veidu un izprast literatūras nozīmi savā radošajā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. apgūt zināšanu sistēmu par sava etnosa literatūru kā pasaules literatūras daļu, pamatojoties uz literāro darbu tekstu apguvi;

2.2. radīt priekšstatu par literatūras attīstības vēsturisko procesu;

2.3. pilnveidot literāra darba analīzes un interpretācijas prasmi;

2.4. attīstīt izziņas interesi, radošās spējas, tēlaino domāšanu, emocionālo pasauli un vērtēšanas prasmi.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:

3.1. literatūras teorijas pamatjēdzieni: mākslas tēls un daiļdarba tips, personāža vēsturiskā un vispārcilvēciskā nozīme, autora iecere un tās īstenošanas līdzekļi, daiļdarba problemātika, sižets un kompozīcija, valoda un stils;

3.2. svarīgākie literatūras vēstures posmi, mākslas metodes un virzieni;

3.3. mākslas izziņas galvenās estētiskās kategorijas un īpatnības: skaistais un neglītais, traģiskais un komiskais, vērtīb­orientēts pasaules atspoguļojums, emocionāls pasaules tēlojums.

4. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:

4.1. daiļdarba forma un saturs;

4.2. daiļdarba fabula, sižets un kompozīcija;

4.3. daiļdarba mākslinieciskais laiks un telpa;

4.4. daiļdarba tematika un problemātika;

4.5. dzejas un prozas darba valoda.

5. Radošā darbība, runas attīstīšana:

5.1. daiļdarba analīze un interpretācija;

5.2. plānu veidošana, tēžu, konspektu rakstīšana;

5.3. iesaistīšanās disputos un daiļdarba apspriešanā;

5.4. sava viedokļa argumentēšana par daiļdarbu, izmantojot dažādus paņēmienus;

5.5. uzstāšanās ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;

5.6. savu tekstu veidošana par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:

6.1. izprot literatūras teorijas pamatjēdzienus un izmanto tos, analizējot, vērtējot un interpretējot literāros darbus;

6.2. zina literatūras vēstures svarīgākos periodus, to īpatnības sava etnosa literatūras attīstībā;

6.3. prot saistīt literāru darbu ar māk­slas metodi un virzienu;

6.4. ir priekšstats par mākslinieciskās izziņas galvenajām īpatnībām un estētikas kategorijām.

7. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:

7.1. saprot darba satura un formas vienotības loģiku;

7.2. prot vērtēt daiļdarba satura komponentus: tematu, raksturus, apstākļus, problēmu, ideju;

7.3. saprot, kāda ir atšķirība starp fabulu un sižetu;

7.4. prot noteikt darba kompozīcijas elementus;

7.5. prot atšķirt darbā vispārināto un konkrēto laiku un telpu, izprot to lomu tekstā;

7.6. prot noteikt un formulēt apjomīga daiļdarba tematiku un problemātiku;

7.7. prot atšķirt tropus un stilistiskās figūras, izprot to lomu tekstā.

8. Radošā darbība, runas attīstīšana:

8.1. prot analizēt daiļdarbu kā veselumu, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas;

8.2. zina daiļdarba interpretācijas galvenos veidus un prot izvēlēties tos, kas pašam šķiet interesantāki;

8.3. prot rakstīt dažādu veidu plānus, tēzes, konspektus;

8.4. veido savus tekstus par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem, pamato savu viedokli;

8.5. uzstājas ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;

8.6. iesaistās literatūras un mākslas jautājumu apspriešanā un disputos.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
35.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Veselības mācība.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir panākt, lai katrs indivīds atsevišķi un sabiedrība kopumā uzņemtos atbildību par veselību.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. iegūt zināšanas par veselību un to ietekmējošajiem faktoriem;

2.2. veidot pozitīvu attieksmi pret veselību un to sekmējošiem faktoriem, noraidīt ieradumus, kas negatīvi ietekmē veselību;

2.3. apgūt prasmes rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību (sevis novērtēšana, sevis pārvaldīšana, savstarpējo attiecību veidošana, lēmumu pieņemšana, veselības veicināšana).

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība.

4. Psihiskā veselība.

5. Personiskā veselība.

6. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas.

7. Drošība un pirmā palīdzība.

8. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām).

9. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats.

10. Veselīgs uzturs.

11. Veselība ģimenē.

12. Veselīga vide.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

13. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība:

13.1. zina vajadzības, kas ietekmē fizisko un psihisko attīstību (Maslova vajadzību piramīda);

13.2. zina sievietes un vīrieša dzimumsistēmas uzbūvi un fizioloģiskās norises. Zina normālas grūtniecības norisi un tās priekšnoteikumus;

13.3. zina, kādas pārmaiņas grūtniecības laikā noris sievietes emocionālajā jomā;

13.4. zina kontracepcijas līdzekļus;

13.5. izprot aborta ietekmi uz sievietes organismu;

13.6. izprot savas un citu cilvēku vajadzības, to ietekmi uz fizisko un psihisko attīstību;

13.7. apzinās sevi kā sava dzimuma pārstāvi un kā personību;

13.8. prot sevi pilnveidot fiziskajā, emocionālajā, garīgajā, tikumiskajā un sociālajā aspektā;

13.9. ir apguvis sociālajām lomām atbilstošu uzvedību;

13.10. izprot ģimenes plānošanas nepieciešamības nozīmi;

13.11. izprot vecāku savstarpējo attiecību nozīmi bērna pašsajūtas ietekmēšanā ģimenē.

14. Psihiskā veselība:

14.1. zina negatīvo izjūtu veidus, to pazīmes, cēloņus un veidus, kā tos pārvaldīt;

14.2. zina un izprot, no kā ir atkarīgs cilvēka pašnovērtējums, pašcieņa un psihiskā veselība;

14.3. zina un izprot, ka pašcieņa un pārliecinātība par sevi ir faktori, kas veicina negatīvā psiholoģiskā spiediena atvairīšanu;

14.4. ir apguvis iejūtīgās (refleksīvās) klausīšanās prasmi;

14.5. prot pārvaldīt savu emocionālo stāvokli un dalīties ar draugiem un ģimenes locekļiem šajā prasmē;

14.6. prot novērtēt ģimenes locekļu ietekmi uz garīgo veselību;

14.7. prot mazināt spriedzi izraisošo faktoru ietekmi skolā un citur.

15. Personiskā veselība:

15.1. zina nepieciešamos personiskās higiēnas pasākumus;

15.2. zina, kā novērtēt personisko veselību;

15.3. zina, kur iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu;

15.4. jūt atbildību par savu un citu cilvēku veselību;

15.5. prot novērtēt personiskās veselības stāvokli un uzmanīt to;

15.6. prot ievērot personisko higiēnu (piemēram, mutes dobuma un ķermeņa kopšana, uztura lietošana);

15.7. prot patstāvīgi iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu un īstenot to savā dzīvē.

16. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas:

16.1. zina tabakas, alkohola, narkotiku un citu atkarības vielu ietekmi uz cilvēku organismu, īpaši uz sievietes organismu un topošo bērnu;

16.2. zina, kas ir narkomānija un kādas ir tās sekas un nozīme HIV vīrusa un AIDS izplatībā;

16.3. zina iestādes, kurās vērsties pēc palīdzības;

16.4. prot diskutēt par problēmām, kas saistītas ar smēķēšanu un alkohola lietošanu (likumdošanu, reklāmu u.c. jautājumiem);

16.5. prot izskaidrot citiem, kāpēc nepieciešams pasargāt bērnus no šo kaitīgo vielu lietošanas un kā to izdarīt;

16.6. spēj atteikties no smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu nekontrolētas lietošanas.

17. Drošība un pirmā palīdzība:

17.1. zina un izprot, kā vairumā gadījumu izsargāties no negadījumiem (arī no traumām);

17.2. zina, kā ātri novērtēt negadījuma situāciju un atbilstoši rīkoties;

17.3. zina, kur vērsties pēc speciālistu palīdzības;

17.4. zina darba drošības noteikumus;

17.5. izprot emocionālos stāvokļus, kas cilvēkiem traucē pareizi rīkoties ārkārtējās situācijās;

17.6. prot novērtēt risku savā uzvedībā un paredzēt iespējamos negadījumus;

17.7. prot saskatīt un analizēt negadījumu cēloņus;

17.8. prot pirmās palīdzības paņēmienus;

17.9. prot sagatavot drošas un veselību vecinošas darba vietas;

17.10. prot sniegt morālu atbalstu negadījumā nokļuvušam cilvēkam.

18. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām):

18.1. zina, kas ir neirozes un kā no tām pasargāt sevi un citus;

18.2. zina, kas ir hroniskas vielmaiņas slimības. Zina, kādi ir šo slimību varbūtējie akūtie stāvokļi un kā sniegt pirmo palīdzību;

18.3. zina, kā var inficēties ar infekcijas slimībām (piemēram, ērču encefalītu, tuberkulozi, difteriju, seksuāli pārnēsājamām slimībām), kā var no tām izsargāties. Zina, kā izplatās HIV vīruss un kas ir AIDS tests;

18.4. prot izskaidrot citiem slimību cēloņus un pārliecināt par profilakses pasākumu nepieciešamību;

18.5. prot izsargāties no infekcijas slimībām un sameklēt kvalificētu medicīnisko palīdzību, ja tas ir nepieciešams;

18.6. prot palīdzēt slimam cilvēkam.

19. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats:

19.1. zina, kā fiziskā aktivitāte ietekmē cilvēka organismu;

19.2. zina fiziskos un psiholoģiskos pasākumus fiziskās sagatavotības pilnveidošanai un možuma uzturēšanai;

19.3. zina, kur dzīvesvietas apkārtnē iespējams nodarboties ar sportu un nostiprināt savu fizisko veselību;

19.4. prot īstenot individuālo fiziskās aktivitātes programmu atbilstoši savām interesēm un spējām;

19.5. prot veicināt ģimenes locekļu un draugu fizisko pilnveidošanos.

20. Veselīgs uzturs:

20.1. zina, kā uzturs ietekmē cilvēka veselību;

20.2. zina, kāds ir veselīgs uzturs;

20.3. prot novērtēt veselības un uztura režīma savstarpējo sakarību;

20.4. prot kontrolēt sava uztura režīmu un ievērot pareizu uztura sastāvu.

21. Veselība ģimenē:

21.1. zina ģimenes locekļu tiesības un pienākumus;

21.2. zina, kas ietekmē veselīgas attiecības ģimenē;

21.3. zina ilgstošas un uzticīgas laulības priekšrocības;

21.4. zina un izprot vecāku atbildību par pēcnācēju veselību;

21.5. respektē katra ģimenes locekļa tiesības justies ģimenē labi neatkarīgi no tās sastāva;

21.6. prot rūpēties par ģimenes locekļu veselību un veicināt veselīgas attiecības ģimenē;

21.7. ir guvis pārliecību, ka ģimene var būt visefektīvākā veselības veicināšanas kopa.

22. Veselīga vide:

22.1. zina dabas aizsardzības likumus un noteikumus;

22.2. zina galvenās likumsakarības līdzsvara saglabāšanai dabā;

22.3. zina, kāda ir iedzīvotāju līdzdalība veselību veicinošas vides radīšanā;

22.4. prot novērtēt sabiedrības veselības priekšnosacījumus un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai;

22.5. prot veidot un īstenot ikdienā plānus dabas resursu taupīšanai un vides veselības veicināšanai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
36.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Informātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvī­gā darba iemaņas un prasmes moderno informācijas un komunikācijas tehnolo­ģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;

2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;

2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem, strādājot ar datoru;

2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni.

4. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

4.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

4.2. attēlu apstrāde;

4.3. teksta apstrāde;

4.4. izklājlapu lietošana;

4.5. datubāzu veidošana un lietošana;

4.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

4.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana.

5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni:

6.1. zina un izprot jēdzienus: informācijas tehnoloģijas, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

6.2. zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem. Zina priekšstata līmenī, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;

6.3. prot novērtēt atšķirības ietilpības, ātrdarbības un cenas nozīmē starp lieldatoriem, tīkla datoriem, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem un personālajiem ciparasistentiem;

6.4. zina personālā datora centrālā procesora (CPU) nozīmi, funkcijas un raksturlielumus;

6.5. zina personālā datora atmiņu veidus (brīvpiekļuves atmiņa (RAM), lasāmatmiņa (ROM) un kešatmiņa (cache)) un atšķirības starp tām;

6.6. zina personālā datora populārākās atmiņas ierīces (cietais disks, kompaktdiski (CD-ROM, DVD), diskete) un prot salīdzināt tās pēc ietilpības, ātrdarbības un cenas;

6.7. zina personālā datora galvenās perifērijas ierīces, to funkcijas un lietošanas jomas:

6.7.1. ievades ierīces: pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursor­svira, ciparu kamera (fotokamera un videokamera), gaismas zīmulis, irbulis, mikrofons;

6.7.2. izvades ierīces: monitors, drukas ierīce (printeris), ploteris, skaļrunis;

6.7.3. ievadizvades ierīces: modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofo­nu;

6.8. zina priekšstata līmenī par datora atvērtās arhitektūras principu;

6.9. zina faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju, un prot tos ilustrēt ar piemēriem;

6.10. zina priekšstata līmenī par datora programmvadības principu un grafisko lietotāja saskarni (GUI);

6.11. prot aprakstoši raksturot operētājsistēmu un lietotni, nosaukt galvenās atšķirības starp tām;

6.12. zina operētājsistēmas pamatfunkcijas;

6.13. prot nosaukt populārākās operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentācijas) un to izmantošanas iespējas;

6.14. zina par programmatūras versiju esību un programmatūras dažādās versijās radītu datņu savietojamību un izmantošanu;

6.15. prot argumentēti izvēlēties konkrētu lietotni, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus un problēmas;

6.16. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus: lokālais (LAN) un teritoriālais (WAN) tīkls, klientserveris, zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko sniedz darbs datortīklā;

6.17. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus: iekštīkls (intranet), ārtīkls (extranet) un internets, zina atšķirību starp tiem;

6.18. prot nosaukt komunikācijas tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru) izmantošanas iespējas datu pārraidē. Zina un izprot jēdzienus: analogais un ciparu tīkls;

6.19. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi, zina to lietošanas jomas;

6.20. zina izplatītākos interneta pakalpojumu veidus: globālais tīmeklis (WWW), e-pasts, tērzēšana (chat), datņu lejupielāde. Prot raksturot atšķirības starp internetu un globālo tīmekli;

6.21. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: vārdiskā (DNS) un cipariskā (IP) adrese, zina un izprot to nozīmi un lietošanas principus;

6.22. zina un izprot terminus: vienotais resursu vietrādis (URL), hiperteksta transporta protokols (HTTP), datņu pārsūtīšanas protokols (FTP), tīmekļa adrese un hipersaite;

6.23. prot nosaukt datoru izmantošanas piemērus ikdienā (mājās, izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);

6.24. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu – teledarbs – un nosaukt tā priekšrocības un trūkumus;

6.25. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu – elektroniskā komercija – un nosaukt tā priekšrocības un trūkumus;

6.26. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus efektīvāk var veikt dators un kurus – cilvēks;

6.27. zina, kā tiek izstrādātas datorbāzētas sistēmas, un prot raksturot to izstrādes galvenos posmus.

7. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

7.1. zina, kā pareizi ieslēgt, restartēt un izslēgt datoru, kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces (monitoru un drukas iekārtu (printeri)) un kādas sekas var radīt šo noteikumu neievērošana. Prot aizvērt nereaģējošu programmu;

7.2. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot darbvirsmas uzdevumu joslu un darbvirsmas ikonas, mainīt darbvirsmas konfigurāciju;

7.3. prot iestatīt un mainīt tastatūras valodu;

7.4. prot nosaukt logu veidus, prot raksturot un izmantot to elementus (virsrakstjosla, rīkjosla, izvēlņu josla, stāvokļa josla, ritjosla);

7.5. prot atvērt, aizvērt, minimizēt, maksimizēt, atjaunot logu, mainīt tā izmērus un pārvietoties starp atvērtiem logiem;

7.6. prot apskatīt pamatinformāciju par datoru un tajā instalēto programmatūru;

7.7. zina, kā instalēt un atinstalēt lietojumprogrammas;

7.8. zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes un datnes, to ikonas un īsinājumikonas;

7.9. zina, kāpēc jāformatē diski un disketes, prot formatēt disketi;

7.10. prot lietot disketes un kompaktdiskus;

7.11. prot atšķirt populārāko lietojumprogrammu (tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentācijas, attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;

7.12. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku;

7.13. prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika;

7.14. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: izveidot, atlasīt, meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;

7.15. zina par datņu arhīvu veidošanas nepieciešamību, prot arhivēt un atarhivēt datnes un nosaukt populārākās arhivēšanas programmas;

7.16. prot atvērt un aizvērt lietojumprogrammu (lietotni) un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm;

7.17. prot raksturot un izmantot programmu palīdzības sistēmu;

7.18. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus;

7.19. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē;

7.20. zina un izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot tos mainīt;

7.21. zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;

7.22. prot instalēt drukas ierīci (printeri), nomainīt noklusējuma drukas ierīci (printeri) un strādāt ar drukas pārvaldnieka programmu;

7.23. zina un izprot datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekš­rocības un trūkumus, prot nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;

7.24. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus – rastrgrafika (bitkartēta grafika) un vektorgrafika (objektorientētā grafika);

7.25. prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai vektorgrafiku;

7.26. prot izmantot zīmēšanas standart­rīkus un aizkrāsot laukumus;

7.27. prot veikt darbības ar attēlu un tā daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus;

7.28. prot izmantot tastatūras ekrānkopēšanas iespējas;

7.29. zina un izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;

7.30. prot veikt teksta (rakstzīmju) ievadīšanu un rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu;

7.31. prot meklēt un aizvietot dokumentā vārdu vai frāzi;

7.32. prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot to daļas;

7.33. prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, izmantot reģistrmaiņu;

7.34. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās, labās un abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp rindkopas rindām un starp rindkopām, pievienot apmales un iekrāsot, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

7.35. prot iestatīt un lietot tabulēšanas pieturas;

7.36. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus;

7.37. zina dokumenta lappuses iekārtojumu: pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre;

7.38. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumus, galvenes un kājenes novietojumu;

7.39. prot pievienot galvenei un kājenei laukus: datums, lappuses numurs, lappušu skaits, datnes nosaukums un atrašanās vieta;

7.40. prot dokumentā ievietot un dzēst speciālās rakstzīmes (simbolus), jaunu rindkopu, lappuses pārtraukumu, datumu un vēri;

7.41. prot dokumentā ievietot formulu un attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;

7.42. prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst ailes un rindas, mainīt aiļu platumu un tabulas noformējumu;

7.43. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus un pievienot vārdus vārdnīcai;

7.44. zina un izprot jēdzienu – pasta sapludināšana, prot veikt pasta sapludināšanu;

7.45. prot aprakstoši raksturot jēdzienu – stils. Prot izmantot gatavus stilus un veidot dokumenta satura rādītāju;

7.46. zina un izprot izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus (darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, aile, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula) un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;

7.47. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus;

7.48. prot darblapā meklēt un aizvietot vārdu vai frāzi;

7.49. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības un, izmantojot iekavas, grupēt aritmētiskās darbības;

7.50. zina priekšstata līmenī par standartkļūdu paziņojumiem formulās;

7.51. zina un prot izmantot šūnu absolūto, relatīvo un jaukto adresāciju;

7.52. zina un prot izmantot standartfunkcijas: summa, vidējā aritmētiskā vērtība, skaits, lielākā vērtība, mazākā vērtība, loģiskā funkcija IF;

7.53. prot sakārtot datus augošā vai dilstošā secībā;

7.54. prot veikt vienkāršu datu atlasi;

7.55. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu;

7.56. prot veikt darbības ar rindām un ailēm: izmest un iespraust, mainīt aiļu platumu un rindu augstumu;

7.57. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu, sadalīt tekstu šūnā rindās un centrēt virs­rakstu šūnu apgabalā;

7.58. prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus un izmantot datuma pieraksta veidus;

7.59. prot veikt šūnu grafisko noformēšanu;

7.60. prot dublēt rakstzīmes un šūnas formātus;

7.61. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu);

7.62. prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus;

7.63. prot mainīt lappuses parametrus: orientāciju, mērogu un lielumu, lappuses un to malu izmērus, pievienot un rediģēt galvenes un kājenes;

7.64. prot mainīt darblapas izdrukas parametrus: ieslēgt un atslēgt līnijtīklu, drukāt un nedrukāt aiļu un rindu numurus, norādīt katrā lapā atkārtoti drukājamās darblapas daļas;

7.65. zina un izprot datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus: tabulas, ieraksti, lauki, lauku tipi, lauka īpašības, primārā atslēga, indekss, tabulu relācija. Prot nosaukt dažas datubāzu lietotnes;

7.66. zina priekšstata līmenī par datubāzu projektēšanu, prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām tabulām. Zina pareizu tabulu sasaistes noteikumu nodrošināšanas svarīgumu;

7.67. prot izmantot tabulu, vaicājumu, formu un pārskatu projektēšanas un lietošanas režīmus;

7.68. prot izveidot, saglabāt tabulu ar norādītajiem laukiem un to datu tipiem, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas;

7.69. prot modificēt esošas tabulas struktūru: pievienot, pārvietot un dzēst lauku, modificēt lauka atribūtus (lauka lielumu, skaitļu un datuma formātu), zina, kādas sekas šīs izmaiņas var izraisīt;

7.70. prot izveidot vienkāršus noteikumus datu ievadīšanai;

7.71. prot pievienot, dzēst un labot tabulas ierakstus, pārvietoties pa tabulu;

7.72. prot definēt primāro atslēgu un iestatīt laukam indeksu, pieļaujot vai nepieļaujot dublikātus;

7.73. prot izveidot un dzēst saites starp tabulām;

7.74. prot tabulā sameklēt ierakstu ar norādīto vārdu vai frāzi;

7.75. prot pievienot un noņemt tabulai filtrus;

7.76. prot kārtot tabulas ierakstus augošā un dilstošā secībā;

7.77. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst formu;

7.78. prot, izmantojot formu, ievadīt, labot un dzēst ierakstus;

7.79. prot, izmantojot formu, pārvietoties pa tabulas ierakstiem;

7.80. prot pievienot formai galveni un kājeni, labot to saturu;

7.81. prot pievienot un noņemt formai filtrus;

7.82. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst vaicājumu;

7.83. prot pievienot vaicājumam kritērijus, izmantojot loģiskās operācijas un datu kārtošanas nosacījumus;

7.84. prot modificēt vaicājumu, pievienojot un atceļot kritērijus, pārvietojot, izmetot, paslēpjot, atklājot laukus;

7.85. prot izveidot, saglabāt, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas un vaicājuma
pārskatu;

7.86. prot mainīt pārskatā lauku un virs­rakstu izvietojumu;

7.87. prot izveidot sakārtotas pārskata grupas, pievienot laukus summas, lielākās, mazākās vērtības un skaita aprēķināšanai;

7.88. prot pievienot pārskatam galveni un kājeni, rediģēt to saturu;

7.89. zina un izprot prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas. Zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes;

7.90. prot izmantot veidnes;

7.91. prot lietot un modificēt pamatslīdu (MasterSlide);

7.92. prot izveidot un aizpildīt jaunu slīdu, mainīt slīdu izklājuma veidu, izmantot slīdu veidnes, dzēst un dublēt slīdus, mainīt to secību, pievienot slīdam piezīmes;

7.93. prot slīdā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot reģistrmaiņu, kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

7.94. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

7.95. prot slīdā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);

7.96. prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus (primitīvus): līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes);

7.97. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;

7.98. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību;

7.99. prot slīdā izveidot un modificēt diagrammas;

7.100. prot slīdā izveidot un modificēt organizējošās diagrammas;

7.101. prot slīdiem pievienot un rediģēt kājeni;

7.102. prot iestatīt un mainīt slīdu pārejas un slīda objektu animācijas efektus;

7.103. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas;

7.104. prot izdrukas materiāliem pievienot galveni un kājeni;

7.105. prot izdrukāt visus vai norādītos slīdus, slīdus ar piezīmēm (Notes Pages), slīda tekstu (Outline View) un izdales materiālus (Handouts);

7.106. zina par interneta pakalpojumu izmantošanai nepieciešamo aprīkojumu un izprot jēdzienu – interneta pakalpojumu sniedzējs;

7.107. zina un izprot tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanas iespējas, prot nosaukt populārākās tīmekļa pārlūkprogrammas;

7.108. prot iestatīt un nomainīt pārlūkprogrammas mājaslapu;

7.109. zina priekšstata līmenī par sīklietotnēm, kešatmiņu un apmeklēto lappušu adrešu sarakstu;

7.110. prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietām: atvērt tīmekļa adresi un hipersaiti, atgriezties uz iepriekš apmeklētām tīmekļa vietām un mājaslapu, izmantot apmeklēto lappušu adrešu sarakstu;

7.111. prot apturēt tīmekļa lapas lejup­ielādi un atjaunināt tās saturu;

7.112. prot izveidot, lietot un dzēst grāmatzīmes un to mapes;

7.113. prot aizpildīt tīmekļa ievadformas un zina par sekām, kādas var rasties, aizpildot tās;

7.114. prot veikt datņu lejupielādi un zina par sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot lejupielādētās datnes;

7.115. zina, kas ir meklētājprogramma, prot nosaukt populārākās meklētājprogrammas;

7.116. prot meklēt nepieciešamo informāciju pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;

7.117. ir priekšstats par internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību (patiesumu);

7.118. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju;

7.119. zina par e-pasta izmantošanas iespējām, tā priekšrocībām un trūkumiem salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām. Prot nosaukt populārākās e-pasta lietotnes un zina e-pasta lietošanas etiķeti;

7.120. prot pielāgot e-pasta programmu konkrēta lietotāja vajadzībām (piemēram, ienākošā un izejošā pasta serveris, lietotāja identifikators);

7.121. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmēja(-u) e-pasta adresi(-es) un ziņojuma tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt datnes un tās dzēst;

7.122. prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;

7.123. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt uz e-pasta ziņojumu, pārsūtīt e-pasta ziņojumu citam adresātam;

7.124. prot izdrukāt un dzēst e-pasta ziņojumu;

7.125. prot izveidot un lietot adrešu grāmatu, pievienot tai jaunu adresi, e-pasta ziņojuma sūtītāja adresi un adrešu sarakstu;

7.126. prot meklēt ziņojumu pēc sūtītāja, temata un satura;

7.127. zina e-pasta pārvaldības paņēmienus. Prot izveidot mapes, sakārtot ziņojumus pa mapēm, izdzēst nevajadzīgos ziņojumus un mapes.

8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai:

8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.3. zina, kāda ir veselīga darba vide un pasākumi, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem;

8.4. zina apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

8.5. zina par intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību, prot ilustrēt to ar piemēriem. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

8.6. zina par programmatūras (komerc­programmatūras, izplatāmpro­gram­ma­tū­ras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridis­kajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

8.7. zina, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

8.8. zina, kas ir antivīrusu programmas, prot rīkoties ar kādu no antivīrusu programmām;

8.9. prot veikt datņu lejupielādi un zina par sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot lejupielādētās datnes;

8.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;

8.11. zina pasākumus, kurus var veikt, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;

8.12. zina un izprot terminus: lietotāja identifikators (ID), parole, lietotāja piekļuves tiesības un uguns siena, ciparu apliecība (digital certificate) un elektroniskais paraksts;

8.13. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tā;

8.14. zina, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.15. zina par apkrāpšanas iespējamību, lietojot kredītkartes internetā;

8.16. zina, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
37.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mūzika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt personības emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidot priekšnoteikumus tam, lai katrs jaunietis spētu iesaistīties Latvijas mūzikas dzīves līdzveidošanā – kļūtu par aktīvu mūzikas klausītāju vai dažādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. nostiprināt un bagātināt apgūto skaņdarbu krājumu;

2.2. padziļināt priekšstatu par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību un dažādu kultūru mūzikas valodu;

2.3. diskutēt par dažādiem mūzikas jautājumiem, par koncertos, operā, televīzijā un radiopārraidēs gūtajiem muzikālajiem iespaidiem, attīstīt spēju novērtēt dažādu veidu mūziku, izstrādāt savu muzikālo vērtību skalu;

2.4. iesaistīties mākslinieciskajā pašdarbībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Senās mūzikas kultūras.

4. Viduslaiku mūzika.

5. Renesanses mūzika.

6. Baroka mūzika.

7. Operas izveidošanās un attīstība 17.–18.gadsimtā.

8. Klasicisms. Vīnes klasiskā skola.

9. Rietumeiropas romantisms 19.gadsimta pirmajā pusē.

10. Rietumeiropas romantisms 19.gadsimta otrajā pusē.

11. Operas attīstība 19.gadsimtā.

12. Nacionālās mūzikas skolas 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā.

13. Latviešu mūzika 19.gadsimtā.

14. Latviešu mūzika 20.gadsimta pirmajā pusē.

15. Latviešu mūzika 20.gadsimta otrajā pusē.

16. 20.gadsimta mūzikas virzieni un kompozīcijas tehnikas.

17. Izcilākie solisti un mūziķu kolektīvi Latvijā un pasaulē.

18. Džezs, populārā mūzika un rokmūzika.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

19. Zina mūzikas vēsturiskos laikmetus un stilus.

20. Zina dažādus mūzikas veidus, žanrus un to funkcijas.

21. Zina 20.gadsimta mūzikas virzienus, kompozīcijas tehnikas.

22. Izsaka domas par dzirdēto mūziku.

23. Izskaidro dažādu mūzikas stilistisko laikmetu iezīmes, izteiksmes līdzekļus.

24. Saklausa un izsaka savu viedokli par būtiskāko konkrētu ievēroja­māko komponistu daiļradē.

25. Dzied vai spēlē uz kāda mūzikas instrumenta 20 latviešu tautas­dziesmas (tai skaitā – sava novada dziesmas).

26. Pazīst skaņu ierakstā klasē apgūtos dažādu vēsturisko stilu, mūzikas veidu un žanru 40–50 skaņdarbus, precīzi nosauc komponista vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
38.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Kultūras vēsture.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt kultūrizglītotas personības veidošanos, kas, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām par pasaules un Latvijas kultūras mantojumu, Austrumu un Rietumu kultūras atšķirībām un saskarsmi, izpratni par kultūras nozīmi cilvēka identitātes tapšanā, atbildīgi un ieinteresēti spēj iesaistīties mūsdienu kultūrvides veidošanā.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. izprast kultūru kā pasaules veseluma un vienības mēru;

2.2. atpazīt un izprast materiālās un garīgās kultūras liecības Latvijā un pasaulē;

2.3. attīstīt prasmi analizēt un sintezēt kultūras informatīvos avotus, argumentēt kultūras norišu un maiņu nosacījumus, sakarības un daudzveidību;

2.4. izkopt spēju analizēt un kritiski vērtēt kultūru attīstību laikā un telpā;

2.5. izprast kultūras formu un virzienu dažādību, kultūru attīstības pamatnosacījumus un cēloņsakarības;

2.6. veidot pozitīvu attieksmi pret kultūras mantojumu, tradīcijām un vērtībām, izkopt savu nacionālo identitāti, vēlmi piedalīties kultūras procesos.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Kultūras pamatjautājumi:

3.1. kultūras jēdziens;

3.2. kultūras tipoloģija;

3.3. kultūras zīmes un simbolu sistēma.

4. Cilvēka un dabas, cilvēka un reliģijas, cilvēka un valsts attiecību sistēmas aizsākums:

4.1. pirmatnējās sabiedrības kultūra;

4.2. pirmatnējās sabiedrības domāšanas formas. Mitoloģija;

4.3. Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra;

4.4. Amerikas seno civilizāciju kultūra;

4.5. Senās Ēģiptes kultūra;

4.6. senebreju kultūra.

5. Austrumu kultūras pamati:

5.1. Indijas tradicionālā kultūra;

5.2. Lielās Austrumu reliģijas un reliģiski ētiskās mācības;

5.3. Ķīnas tradicionālā kultūra;

5.4. Japānas tradicionālā kultūra.

6. Antīkā kultūra:

6.1. antīkās kultūras jēdziens. Antīkās kultūras avoti;

6.2. sengrieķu mitoloģija;

6.3. seno grieķu pasaules uzskats un filozofijas sākumi;

6.4. Senās Romas kultūra;

6.5. romiešu pasaules uzskats, politiskā kultūra un jurisprudence;

6.6. kristietības sākumi.

7. Bizantijas kultūra:

7.1. Bizantijas valsts izveidošanās;

7.2. Bizantijas kultūras ietekme uz Eiropas kultūru;

7.3. Senās Krievzemes kultūra.

8. Rietumu kultūra viduslaikos:

8.1. kristīgā teoloģija, filozofija, izglītība;

8.2. viduslaiku kultūras avoti (Barbaru kultūra, Karolingu renesanse);

8.3. pilsētas kultūra, kultūras diferenciācija;

8.4. viduslaiku kultūru stili, to izpausmes arhitektūrā un tēlotājmākslā;

8.5. ieskats viduslaiku garīgajā un laicīgajā mūzikā;

8.6. islāma tradicionālā kultūra un tās ietekme uz pasaules kultūru.

9. Renesanses kultūra:

9.1. humānisms. Antīkās kultūras ietekme. Ģeogrāfiskie atklājumi, zinātne, tehnika un tās ietekme uz kultūru un sadzīvi;

9.2. renesanse Itālijā;

9.3. Ziemeļrenesanse;

9.4. renesanse Francijā, Anglijā, Spānijā;

9.5. mūzika un literatūra renesanses kultūrā;

9.6. reformācija un kontrreformācija, to ietekme uz kultūru.

10. Kultūra 17.gadsimtā:

10.1. jauno laiku filozofija un zinātne, to mijiedarbība;

10.2. 17.gadsimta literatūras un māk­slas stili;

10.3. baroks Itālijā, Flandrijā un Spānijā;

10.4. baroka aizsākumi Itālijas arhitektūrā un mākslā. Baroka estētika;

10.5. ieskats baroka mūzikā (17.gadsimta beigas–18.gadsimta pirmā puse);

10.6. klasicisms Eiropas literatūrā, teātrī un glezniecībā;

10.7. reālisms 17.gadsimta tēlotājmākslā.

11. Kultūra 18.gadsimtā:

11.1. dabaszinātņu attīstība. Galvenie zinātnes un ģeogrāfijas atklājumi un pētījumi;

11.2. apgaismība Francijā, Vācijā, Anglijā;

11.3. kultūras attīstība Krievijā;

11.4. literatūra, teātris un mūzika 18.gadsimtā;

11.5. arhitektūra un tēlotājmāksla 18.gadsimtā;

11.6. rokoko, klasicisms, reālisms.

12. Kultūra 19.gadsimtā:

12.1. romantisms. Reālisms. Impresionisms;

12.2. Eiropas un ASV kultūra 19.gadsimta beigās–20.gadsimta sākumā;

12.3. simbolisms literatūrā un mākslā;

12.4. jūgendstils arhitektūrā, dekoratīvi lietišķajā un grāmatu mākslā.

13. Kultūra 20.gadsimtā:

13.1. zinātnes un tehnikas attīstība;

13.2. arhitektūra Eiropā un ASV;

13.3. 20.gadsimta virzieni literatūrā, mūzikā, teātrī, tēlotājmākslā;

13.4. reālisms, neoklasicisms, neoromantisms, simbolisms, eksisten­ciālisms;

13.5. fovisms. Kubisms. Abstrakcionisms. Ekspresionisms;

13.6. dadaisms un sirreālisms. Futūrisms. Poparts;

13.7. kultūras krīze;

13.8. ētisko vērtību pārvērtēšana. Izmaiņas pasaules uzskatā.

14. Latvijas kultūras vēsture:

14.1. kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures periodā;

14.2. arheoloģijas materiāls – laikmeta kultūras liecinieks. Baltu kultūra. Somugru kultūra. Lībiešu kultūra. Latviešu mitoloģiskais pasaules uzskats;

14.3. senā koka arhitektūra un māksla;

14.4. akmens celtniecība un vēsturisko stilu parādīšanās;

14.5. pagānisms un kristietība Latvijā. Rīgas dibināšana;

14.6. Indriķa hronika;

14.7. reformācijas un kontrreformācijas laika kultūra;

14.8. latviešu rakstu valodas pirmsākumi. Bībeles tulkojumi Latvijā;

14.9. hernhūtieši. Garīgā dzīve Latgalē;

14.10. apgaismības idejas Latvijā. Grāmatniecība. Izglītība;

14.11. baroks, klasicisms, manierisms Latvijas arhitektūrā un tēlotājmākslā;

14.12. Latvijas kultūra 19.gadsimta otrajā pusē–20.gadsimta sākumā;

14.13. vācbaltu kultūra. Latviešu nācijas veidošanās. Jaunlatvieši. Tautiskais romantisms literatūrā un mākslā;

14.14. pilsētbūvniecība. Dārzu, parku un kapu kultūra;

14.15. eklektisms. Jūgendstils un nacionālais romantisms;

14.16. Pēterburgas Mākslas akadēmijas loma latviešu mākslinieku izglītībā. Profesionālās mākslas aizsākumi;

14.17. tautasdziesmas un pirmie vispārīgie latviešu dziesmu svētki;

14.18. Rīgas vācu teātris un Latviešu teātra pirmsākumi;

14.19. kultūras dzīve Latvijā revolūciju (1905.–1917.) posmā;

14.20. kultūra Latvijā 20.gadsimta 20.–40.gados;

14.21. kultūras politika: izglītība, zinātne, valodniecība, folkloristika. Nacionālo minoritāšu kultūras autonomija. Latgaliešu kultūra un valoda;

14.22. latviešu tēlniecība. Virzieni glezniecībā. Mākslinieku apvienības;

14.23. mūzika, teātris, kino;

14.24. kultūra Latvijā Otrā pasaules kara laikā;

14.25. kultūra Latvijā pēc Otrā pasaules kara;

14.26. izcilākie sasniegumi Latvijas arhitektūrā un tēlotājmākslā pēc Otrā pasaules kara;

14.27. kultūras tradīciju saglabāšana. Muzeju attīstība. Pieminekļu aizsardzība un restaurācija pēckara Latvijā;

14.28. trimdas kultūras raksturs un izcilākie sasniegumi;

14.29. kultūra un kultūras politika Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas;

14.30. globalizācijas un multikulturālisma problemātika kultūrā mūsdienās.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

15. Kultūras jēdziens:

15.1. prot raksturot kultūras radošo un materiālo darbību (mākslu, literatūru) un kultūras mantojumu – cilvēces vēsturiskajā pieredzē uzkrāto;

15.2. prot raksturot un salīdzināt kultūru kā dialogu starp dažādiem laikmetiem un kultūrām;

15.3. prot interpretēt kultūras jēdzienu.

16. Cilvēka un dabas, cilvēka un reliģijas, cilvēka un valsts attiecību sistēmas aizsākumi:

16.1. prot raksturot pirmatnējās sabiedrības kultūras;

16.2. zina un prot raksturot senās akmens būves, glezniecību, tēlniecību, lietišķo mākslu;

16.3. ir priekšstati par pirmo cilvēku pasaules uztveri, dažādām teorijām par mākslas rašanos;

16.4. prot raksturot aizvēstures kultūras sinkrētismu;

16.5. zina un prot raksturot kultūras raksturu Mezopotāmijā;

16.6. izprot Hammurapi likuma krājuma nozīmi;

16.7. prot raksturot Divupes monumentālās celtniecības galvenos principus, Divupes tēlniecību;

16.8. izprot šumeru episko poēmu nozīmi pasaules literatūrā;

16.9. prot raksturot Mezopotāmijas kultūras sinkrētismu;

16.10. zina un prot raksturot svarīgākos Senās Ēģiptes mākslas kanonus, ēģiptiešu rakstību, zinātni;

16.11. zina Senās Ēģiptes tempļu arhitektūras veidus un arhitektūras elementus;

16.12. prot raksturot mirušo kultu un tā nozīmi Senajā Ēģiptē;

16.13. prot interpretēt Seno Austrumu civilizāciju kanonisko raksturu;

16.14. spēj raksturot Amerikas seno civilizāciju celtniecību, arhitektūru, mākslu;

16.15. prot raksturot Amerikas seno civilizāciju kultūru ietekmi uz pasaules kultūru;

16.16. zina senebreju kultūras pamatu;

16.17. zina un prot raksturot Vecās Derības izcelsmi;

16.18. izprot Veco Derību pasaules kultūras kontekstā;

16.19. prot interpretēt Bībeles fenomenu pasaules kultūrā.

17. Austrumu kultūras pamati:

17.1. prot raksturot vēdiskā perioda būtību, brahmanisma, hinduisma, džainisma, budisma mijiedarbību Indijas kultūrā;

17.2. zina Senās Indijas arhitektūras, Senās Indijas monumentālās un miniatūrglezniecības, literatūras paraugus;

17.3. prot raksturot un salīdzināt vēdu nozīmi pasaules filozofijas attīstībā;

17.4. prot interpretēt dabas un cilvēka harmoniju Indijas kultūrā;

17.5. prot raksturot daoismu un konfūcismu Senajā Ķīnā;

17.6. zina un prot raksturot rakstības un kaligrāfijas nozīmi, glezniecības pamat­iezīmes, lietišķo mākslu Senajā Ķīnā;

17.7. prot raksturot ķīniešu ražošanas sasniegumus kultūrā, klasisko ķīniešu literatūru, Senās Ķīnas teātri un mūziku;

17.8. prot raksturot un salīdzināt ķīniešu kultūras ietekmi uz citu tautu kultūrām;

17.9. prot interpretēt Ķīnas kultūras kanonisko raksturu;

17.10. zina un prot raksturot sintoisma, konfūcisma, budisma mijiedarbību Japānas kultūrā;

17.11. prot raksturot japāņu dzejas, dārzu un parku kultūras galvenās iezīmes, simbolisko raksturu;

17.12. spēj raksturot Senās Japānas arhitektūru, glezniecību, ksilogrāfiju, teātri;

17.13. prot raksturot japāņu sadzīves kultūru.

18. Antīkā kultūra:

18.1. zina un prot raksturot antīkās kultūras jēdzienu, galvenos avotus;

18.2. zina un prot raksturot seno grieķu pasaules uzskata galvenās iezīmes, sengrieķu mitoloģijas galvenos tēlus;

18.3. prot raksturot antīkās filozofijas ietekmi un nozīmi turpmākajā Eiropas kultūras attīstībā;

18.4. zina par sengrieķu dzīvesveidu, teātri un olimpiskajām spēlēm;

18.5. zina un prot raksturot izcilākos sengrieķu arhitektūras un tēlniecības pieminekļus, arhitektūras orderus;

18.6. prot interpretēt antīkās kultūras ietekmi turpmākajā Eiropas kultūras attīstībā, nozīmi pasaules kultūras kopainā;

18.7. prot interpretēt sengrieķu pasaules uzskata ietekmi turpmākajā domāšanas attīstībā;

18.8. zina un prot raksturot seno romiešu pasaules uzskatu, politisko kultūru, jurisprudenci, Senās Romas arhitektūras un tēlniecības svarīgākos piemērus;

18.9. prot raksturot Senās Romas mitoloģiju, mākslu, dzīvesveidu;

18.10. prot raksturot un salīdzināt seno grieķu un romiešu dzīvesveidu, uzskatu kopību un atšķirības;

18.11. zina un prot raksturot kristietības rašanos un mācības saturu;

18.12. zina Jaunās Derības sacerēšanas laiku, struktūru, izprot evaņģēlija būtību;

18.13. zina par Jēzus Kristus dzīvi un mācību, darbības liecībām;

18.14. prot raksturot kristietību kā Rietumu kultūras būtiskāko pamatu.

19. Bizantijas kultūra:

19.1. zina un prot raksturot Bizantijas valsts veidošanās būtību, kristīgās baznīcas pirmsākumus;

19.2. zina Bizantijas kultūras sakrālās arhitektūras un mākslas nozīmīgākos darbus;

19.3. izprot Bizantijas kultūras ietekmi uz slāvu un Rietumeiropas kultūru;

19.4. izprot Austrumu un Rietumu kultūras mijiedarbību;

19.5. prot raksturot un salīdzināt Bizantijas vidutājas lomu starp Austrumiem un Rietumiem;

19.6. zina un prot raksturot slāvu un pagāniskās Krievijas kristianizēšanas būtību;

19.7. prot raksturot senkrievu sakrālo arhitektūru, Krieviju kā Bizantijas kultūras mantinieci;

19.8. prot interpretēt baltu tautu un krievu kultūras mijiedarbību.

20. Rietumu kultūra viduslaikos:

20.1. zina un prot raksturot viduslaiku kultūras avotus;

20.2. zina un prot raksturot kristīgās teoloģijas, filozofijas un izglītības virzību un attīstību viduslaikos;

20.3. zina un prot raksturot romānikas un gotikas stilus arhitektūrā un tēlotājmākslā;

20.4. prot salīdzināt un raksturot dažādu viduslaiku šķiru kultūrraksturu, sadzīvi, literatūru un ietekmi uz tālāko kultūru;

20.5. prot salīdzināt viduslaiku cilvēku domāšanu ar antīko domāšanas formu;

20.6. zina un prot raksturot islāma kultūras pamatu – korānu, tā dzejisko formu;

20.7. zina arābu arhitektūras principus, zinātni un medicīnu;

20.8. zina islāma kultūras pamatprincipus; lietišķo mākslu, sadzīvi;

20.9. prot salīdzināt un raksturot islāmu kā monoteisma reliģiju, islāma tradicionālās kultūras ietekmi uz pasaules kultūru.

21. Renesanses kultūra:

21.1. zina un prot raksturot humānisma ideju – renesanses pamatu, renesanses attīstības galvenos posmus, izplatību Eiropā;

21.2. prot salīdzināt un raksturot zinātnes, tehnikas un ģeogrāfisko atklājumu ietekmi uz kultūru un sadzīvi;

21.3. zina renesanses kultūras pamatiezīmes;

21.4. izprot antīkās kultūras ietekmi uz renesansi;

21.5. prot saskatīt renesanses kultūras vērtības un ideālus;

21.6. zina un prot raksturot renesanses literatūras un tēlotājmākslas izcilākos pārstāvjus;

21.7. zina manierisma pazīmes Itālijā;

21.8. zina un prot raksturot Ziemeļrenesanses domātāju un mākslinieku daiļradi;

21.9. prot raksturot Ziemeļrenesanses īpatnības un atšķirības no renesanses Itālijā;

21.10. prot interpretēt gotiskās estētikas ietekmi un ekspresionisma priekšnojautas Ziemeļrenesanses kultūrā;

21.11. zina renesanses literātu daiļrades principus un uzskatus;

21.12. prot salīdzināt un raksturot renesanses kultūru Francijā, Anglijā, Spānijā;

21.13. prot interpretēt Rietumeiropas kultūras daudzpusīgo raksturu renesanses laikmetā;

21.14. ir iepazinis renesanses mūziku;

21.15. zina un prot raksturot reformācijas galvenos virzienus, reformācijas gaitu un M.Lutera lomu tajā;

21.16. prot raksturot T.Mincera, U.Cvinglija nozīmi reformācijas attīstībā;

21.17. prot raksturot un salīdzināt reformācijas nozīmi turpmākajā kultūras attīstībā.

22. Kultūra 17.gadsimtā:

22.1. zina un prot raksturot galvenos 17.gadsimta literatūras un mākslas stilus;

22.2. izprot galvenās baroka, klasicisma un reālisma tendences un raksturu;

22.3. prot raksturot jauno laiku filozofiju un zinātni, to mijiedarbību;

22.4. izprot dabaszinātņu ideju būtību un ietekmi uz Rietumu domāšanas attīstību;

22.5. prot raksturot un salīdzināt flāmu un itāļu baroka atšķirības;

22.6. izprot karavadžisma nozīmi reālisma attīstībā; holandiešu ainavas un klusās dabas nozīmi šo žanru turpmākajā attīstībā;

22.7. prot interpretēt 17.gadsimta kultūras tendences;

22.8. ir iepazinis baroka mūziku.

23. Kultūra 18.gadsimtā:

23.1. zina un prot raksturot apgaismības ideju izplatību un zinātnes progresa galvenās tendences;

23.2. zina svarīgākos zinātnes un ģeogrāfijas atklājumus un pētījumus;

23.3. zina klasicisma arhitektūras galvenās iezīmes un nozīmīgākos pieminekļus;

23.4. zina rokoko nozīmīgākos pārstāvjus glezniecībā, tēlniecībā, grafikā;

23.5. zina F.Šillera, J.V.Gētes, Dž.Svifta, P.Bomaršē daiļrades vadlīnijas;

23.6. zina ampīra iezīmes un raksturu Francijā, Anglijā, Krievijā;

23.7. zina klasicisma mūzikas iezīmes;

23.8. prot raksturot apgaismības ideju nozīmi 18.gadsimta kultūrā Eiropā;

23.9. prot interpretēt apgaismības laika cilvēku pasaules uzskatu.

24. Kultūra 19.gadsimtā:

24.1. zina un prot raksturot reālisma un romantisma literatūras un mākslas iezīmes;

24.2. zina impresionisma teorētisko pamatojumu un stila izpausmes;

24.3. zina reālisma glezniecības un literatūras iezīmes;

24.4. zina 19.gadsimta teātra iezīmes;

24.5. ir iepazinis romantisma un impresionisma mūziku;

24.6. prot raksturot un salīdzināt reālisma kopīgās iezīmes Eiropas kultūrā, romantisma estētiku un subjektivitāti;

24.7. prot interpretēt reālisma, romantisma un impresionisma pamatuzskatus;

24.8. prot raksturot gadsimta mijas literatūru un mākslu;

24.9. izprot jūgendstila būtību un prot saskatīt iezīmes arhitektūrā;

24.10. prot raksturot un salīdzināt 19./20.gadsimta mijas stilu un virzienu savstarpējo ietekmi;

24.11. prot interpretēt kultūras procesu raksturīgākās iezīmes gadsimtu mijā, pamatot to cēloņus.

25. Kultūra 20.gadsimtā:

25.1. zina un prot raksturot jaunu informācijas un komunikācijas līdzekļu ienākšanu 20.gadsimta sākumā zinātnē un cilvēku dzīvē;

25.2. zina funkcionālisma un konstruktīvisma svarīgākās tendences Eiropas un ASV arhitektūrā;

25.3. izprot politiskās vēstures ietekmi un nozīmi filozofijas, literatūras un māk­slas rakstura maiņā;

25.4. ir iepazinis neoklasicisma, simbolisma, eksistenciālisma literatūras paraugus;

25.5. zina fovisma, kubisma, abstrakcionisma, futūrisma, poparta būtiskākās pazīmes tēlotājmākslā;

25.6. zina ekspresionisma svarīgākās tendences literatūrā, mākslā, kino;

25.7. izprot dadaisma un sirreālisma būtību un ietekmes;

25.8. prot raksturot 20.gadsimta mūzikas un teātra tendences;

25.9. prot raksturot modernisma kultūras vispārējo ainu un modernisma tendences;

25.10. spēj interpretēt 20.gadsimta kultūras dažādību.

26. Latvijas kultūra:

26.1. zina un prot raksturot arheoloģisko materiālu: baltu cilšu (kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu), somugru (lībiešu) apbedījumu tradīcijas, svētvietas, sadzīves priekšmetus;

26.2. zina latviešu mitoloģiskos dievus un dievības, veļu kultu, latviešu rakstu zīmes;

26.3. zina seno latviešu galvenos seno ēku tipus: namu, klēti, pirti, maltuvi, riju, kūti, kā arī apģērbu un rotaslietas;

26.4. zina latviešu mitoloģijas saistību ar indoeiropiešu pirmtautu mītiem;

26.5. prot raksturot un salīdzināt baltu un somugru kultūru savstarpējo mijiedarbību;

26.6. prot interpretēt baltu tautu cilšu izcelsmi un saikni ar indoeiropiešu tautām;

26.7. zina un prot raksturot kristietības aizsākumus Latvijā;

26.8. zina mūra celtniecības aizsākumus;

26.9. prot raksturot Vecrīgu kā viduslaiku arhitektūras pieminekli, atpazīst romānikas un gotikas stila paraugus Latvijas teritorijā;

26.10. izprot Indriķa hronikas nozīmi viduslaiku kultūras izpētē;

26.11. prot interpretēt vāciskās un latviskās kultūras līdzāspastāvēšanu Latvijā viduslaiku kultūrā;

26.12. zina par reformācijas un kontrreformācijas laika kultūru Latvijā un prot raksturot tā ietekmi un lomu tautas vēsturē;

26.13. zina latviešu rakstu valodas pirmsākumus Latvijā, Bībeles tulkojumus Latvijā;

26.14. zina par hernhūtiešu kustību Latvijā;

26.15. zina manierisma izpausmes Latvijā;

26.16. zina un prot raksturot apgaismības un humānisma idejas un to paudējus Latvijā;

26.17. prot raksturot izglītību un grāmatniecības pirmsākumus Latvijā (Domskola, Academia Petrina Jelgavā);

26.18. zina un prot raksturot baroka arhitektūru Latvijā un tās lokālās iezīmes dažādos Latvijas apgabalos;

26.19. zina un prot raksturot klasicisma arhitektūru un glezniecību Latvijā 17.–19.gadsimta pirmajā pusē;

26.20. prot raksturot un salīdzināt apgaismības laika idejas Eiropā un Lat­vijā, interpretēt apgaismības ideju nozīmi turpmākajā kultūras attīstībā Latvijā;

26.21. zina par vācbaltu kultūru Latvijā;

26.22. izprot latviešu nācijas veidošanās pamatnosacījumus;

26.23. zina un prot atšķirt eklektismu un jūgendstilu Rīgas arhitektūrā. Prot raksturot jūgendstilu Rīgā, salīdzināt to ar jūgendstilu Eiropā;

26.24. zina un prot raksturot nacionālā romantisma arhitektūru Rīgā;

26.25. zina latviešu profesionālās glezniecības aizsācējus, izprot to nozīmi latviešu glezniecībā, prot raksturot Pēterburgas Mākslas akadēmijas lomu latviešu mākslinieku izglītībā;

26.26. zina latviešu profesionālās tēlniecības aizsācējus;

26.27. zina par grafikas pirmsākumiem Latvijā;

26.28. zina un prot raksturot pirmos vispārīgos latviešu dziesmu svētkus;

26.29. zina par Rīgas vācu teātri, latviešu teātra pirmsākumiem;

26.30. ir iepazinis un prot raksturot tautisko romantismu literatūrā un mākslā, pilsētbūvniecību, dārzu un parku kultūru, kapu arhitektūru;

26.31. prot interpretēt tautasdziesmu kā vienu no latviskās mentalitātes izpausmes formām;

26.32. zina un prot raksturot dažādus strāvojumus mākslā līdz 1940.gadam;

26.33. zina par latviešu mākslu padomju Krievijā;

26.34. prot raksturot kultūras dzīvi Latvijā 1905.–1917.gada posmā;

26.35. zina un prot raksturot izglītību, zinātni, mākslu un valodniecību Latvijas Republikas laikā;

26.36. zina un prot raksturot Nacionālās operas, J.Vītola Latvijas konservatorijas un Dailes teātri Latvijas Republikas laikā;

26.37. zina par nacionālo minoritāšu kultūru Latvijas Republikas laikā, tai skaitā latgaliešu kultūru;

26.38. zina mākslinieku apvienību un grupu darbību (Rīgas grupa, Neatkarīgā mākslinieku vienība, “Zaļā vārna”);

26.39. prot raksturot akciju sabiedrības “Latvju filma” darbību;

26.40. prot raksturot kultūras politiku Latvijas Republikas laikā un mūsdienu Latvijā;

26.41. prot interpretēt Latvijas Republikas laika kultūru Eiropas kontekstā;

26.42. zina un prot raksturot literatūras un tēlotājmākslas dzīvi Latvijā kara laikā;

26.43. zina par latviešu kultūras aktivitātēm Padomju Savienībā;

26.44. zina par mākslas izpausmēm kara laikā;

26.45. prot saskatīt ideoloģijas ietekmi uz kultūru un interpretēt cilvēka godaprāta problemātiku kara apstākļos;

26.46. zina un prot raksturot izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un mākslā pēc Otrā pasaules kara;

26.47. zina par muzeju attīstību Latvijā, restaurācijas nozīmi un attīstību pēckara Latvijā;

26.48. prot raksturot kultūras organizāciju Latvijā, interpretēt sociālpolitiskās situācijas ietekmi kultūras attīstībā un tautas kultūras izdzīvošanu okupācijas apstākļos;

26.49. zina trimdas kultūras izcilākos sasniegumus;

26.50. zina un prot raksturot trimdas latviešu kultūras centrus, latviešu kultūras darbinieku aktivitātes trimdā, izglītību un teātru ansambļus;

26.51. ir priekšstats par trimdas zinātnieku pētījumiem latviešu kultūras vēsturē;

26.52. prot interpretēt tautas identitātes iespējas;

26.53. prot raksturot kultūru Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas;

26.54. zina un prot raksturot radošo organizāciju un Kultūras fonda darbību;

26.55. prot raksturot globalizācijas un multikulturālisma problēmas mūsdienu kultūrā;

26.56. izprot kultūras apmaiņu un mijiedarbību ar citām pasaules valstīm un nacionālajām minoritātēm;

26.57. prot raksturot izmaiņas kultūras politikā un praksē Latvijā;

26.58. izprot un interpretē kultūras tradīciju saglabāšanas nozīmīgumu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
39.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Loģika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sistematizēt un pilnveidot analītiskās domāšanas iemaņas, prasmes publiski uzstāties, izteikt savu viedokli un debatēt.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. iegūt pamatzināšanas un priekšstatus par loģiku un tās nozīmi komunikācijā;

2.2. prast strādāt ar dažādiem izziņas avotiem un materiāliem;

2.3. prast pielietot loģikas likumus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Loģikas būtība un nozīme:

3.1. domāšanas būtība;

3.2. loģikas nozīme un vēsture;

3.3. domāšanas loģiskā forma un saturs.

4. Jēdziens:

4.1. jēdziena būtība, saturs un apjoms;

4.2. attiecības starp jēdzieniem;

4.3. jēdziena definēšana;

4.4. jēdzienu iedalīšana.

5. Spriedums:

5.1. spriedumu iedalījums;

5.2. spriedums un jautājums;

5.3. izteikuma jēdziens;

5.4. predikāta jēdziens.

6. Loģikas pamatlikumi:

6.1. identitātes likums;

6.2. pretrunas likums un trešā izslēgtā likums;

6.3. pietiekamā pamata likums.

7. Slēdziens:

7.1. induktīvie un deduktīvie slēdzieni;

7.2. siloģismi;

7.3. analoģija.

8. Pierādījums:

8.1. pierādījuma būtība;

8.2. pierādījumu veidi;

8.3. pierādījuma loģiskās prasības.

9. Loģika un komunikācija:

9.1. argumentācija un polemika (eristika);

9.2. verbālās saziņas līdzekļi;

9.3. neverbālās saziņas līdzekļi.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

10. Loģikas būtība un nozīme:

10.1. izprot domāšanas būtību un tās atveidojumu valodu formās, domāšanas pamatveidus (abstraktā domāšana), patiesuma vērtību;

10.2. ir izpratne par valodu plašākā un šaurākā nozīmē, dabiskajām valodām, mākslīgajām valodām;

10.3. ir izpratne par juteklisko izziņu un loģisko izziņu, domāšanu dažādos skatījumos, domāšanas formām, likumiem un kārtulām;

10.4. zina loģikas uzdevumus un to izmantošanas iespējas;

10.5. zina loģikas vietu un lomu mācību procesā un teorētiskajā darbībā;

10.6. ir izpratne par loģiku kā zinātni, zina loģikas attīstības vēsturiskos virzienus;

10.7. izprot loģikas nozīmi izziņas procesā, izziņas un jaunrades būtību.

11. Jēdziens:

11.1. prot noteikt jēdziena saturu un apjomu;

11.2. izprot saikni starp jēdzienu, terminu un vārdu;

11.3. ir izpratne par jēdzienu kā domāšanas formu;

11.4. izprot galvenos attiecību veidus starp jēdzieniem (nesalīdzināmie, salīdzināmie, savienojamie, nesavienojamie, identiskie, krustojošie, pakārtotie, līdzpakārtotie, pretējie, pretrunīgie);

11.5. prot noteikt attiecības starp jēdzieniem, attēlot tās ar riņķa diagrammu palīdzību;

11.6. prot veikt jēdzienu definēšanu, vispārināšanas, ierobežošanas, dalīšanas un klasifikācijas operācijas.

12. Spriedums:

12.1. prot orientēties loģiskā kvadrāta sakarībās;

12.2. zina vienkāršu spriedumu pamatveidus (atributīvie, eksistences, attiecību);

12.3. prot noteikt sprieduma veidu un uzbūvi, formulēt dažādu veidu spriedumus;

12.4. ir izpratne par apgalvošanas būtību, spriedumu kā domāšanas veidu, kā apgalvojumu, attiecībām starp spriedumiem, modalitāti;

12.5. zina jautājuma pamatfunkcijas, jautājumu pamatveidus (informa­tīvie, pētnieciskie, tiešie, netiešie, vienkāršie, saliktie, korektie, nekorektie);

12.6. prot analizēt un uzdot loģiskus jautājumus;

12.7. prot atšķirt spriedumu un izteikumu atšķirības un savstarpējās sakarības;

12.8. izprot predikāta jēdzienu, tā definīcijas un patiesuma apgabalu.

13. Loģikas pamatlikumi:

13.1. zina un izprot identitātes jeb tāpatības likuma būtību, jēgu, nozīmi un darbības iespējas;

13.2. zina un izprot pretrunas likuma un trešā izslēgtā likuma būtību, jēgu, nozīmi un darbības iespējas;

13.3. prot ar loģiskā kvadrāta palīdzību pārbaudīt 2. un 3.loģikas likuma darbību;

13.4. ir izpratne par loģiskajiem paradoksiem, alternatīvu, saikni starp alternatīvu un pretstatiem, trešā izslēgtā likuma darbības jomas ierobežotību;

13.5. zina un izprot pietiekamā pamata likuma būtību, jēgu un nozīmi, pietiekamības un nepieciešamības jēdzienus;

13.6. ir izpratne par aksiomām, pietiekamības kritērijiem.

14. Slēdziens:

14.1. zina un izprot slēdziena būtību, induktīvo un deduktīvo slēdzienu atšķirības;

14.2. prot izvirzīt hipotēzi, apstiprināt un atspēkot hipotēzi;

14.3. zina un izprot siloģisma struktūru, siloģismu vispārīgās kārtulas un veidus;

14.4. ir priekšstats par slēdzienu ar vienu premisu, pretstatīšanu un apgriešanu, siloģismu figūrām un modiem;

14.5. izprot analoģijas būtību un nozīmi izziņas procesā;

14.6. prot iegūt secinājumus pēc analoģijas;

14.7. ir izpratne par analoģiju veidiem.

15. Pierādījums:

15.1. zina un izprot pierādījuma loģisko uzbūvi (arguments, tēze);

15.2. zina sakarības starp pierādīšanu, praksi un patiesību, zinātnisko izziņu;

15.3. zina pierādījumu veidus (tiešais un netiešais pierādījums, atspēkojums);

15.4. zina pierādījuma loģiskās prasības (tēzes noteiktība, argumentu patiesums, pamatotība un pietiekamība);

15.5. zina pierādījumu un atspēkojumu būtību, prot pierādīt un atspēkot domas un viedokļus.

16. Loģika un komunikācija:

16.1. izprot komunikācijas lomu pierādīšanas loģiskajā procesā, runas mākslas (retorikas) nozīmi;

16.2. zina galvenos polemikas veidus;

16.3. zina un izprot runas kompozicionālo uzbūvi, runas stilistisko piemērotību situācijai;

16.4. prot savākt un atlasīt nepieciešamo materiālu, sagatavot runu, ieklausīties dažādos viedokļos, tos izvērtēt, debatēt, izmantojot iegūtās zināšanas un iemaņas, noteikt dažādu runu veidus, saklausīt būtisko oponenta argumentos, saklausīt kļūdas savā un citu publiskajās runās;

16.5. izprot klausīšanās nozīmi dialoģiskās runas situācijās;

16.6. zina runas tehniskos elementus (balss, elpošana, skaidra dikcija), polemikas loģiskos un ētiskos priekšnoteikumus;

16.7. ir izpratne par publisko runu dažādību, monoloģisko un dialoģisko runu, galvenajiem debašu veidiem un to vēsturi;

16.8. prot lietot zināšanas, publiski uzstājoties;

16.9. zina galvenos neverbālās saziņas līdzekļus (mīmika, žesti, acu kontakts, stāja, balss intonācija) un to nozīmi komunikācijā;

16.10. prot izmantot tehnikas un izteiksmīguma līdzekļus, pārliecinoši izteikt un pamatot savu viedokli.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
40.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Reliģiju vēsture.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgie jautājumi

1. Mācību saturā paredzēts ievads reliģijas problemātikā un reliģijas vēsturē, bet reliģijas ir aplūkotas 20.gadsimta situācijas kontekstā.

2. Kursa uzbūves pamatā ir sinhronais jeb paralēlais, nevis vēsturiskais princips, kaut arī par katru no apskatāmajām reliģijām ir ietverta vēsturiska informācija.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

3. Mācību priekšmeta mērķis ir palīdzēt veidoties garīgi aktīvai, par reliģiskiem jautājumiem informētai, pret citu reliģisko uzskatu pārstāvjiem iecietīgai personībai, kas spēj orientēties demokrātiskas un daudzu kultūru sabiedrības reliģiskajās norisēs, pazīst reliģiskās tradīcijas Latvijā, izprot reliģijas nozīmi Latvijas un pasaules vēsturē, kultūrā un mūsdienu sabiedrībā, spēj reliģiju novērtēt un aizsargāt kā daļu no cilvēces garīgā mantojuma un attīstības potenciāla, kā arī Latvijas kultūras sastāvdaļu, motivēt savu reliģisko vai ateistiski humānistisko pasaules viedokli un aizstāvēt to demokrātiskas diskusijas gaisotnē.

4. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

4.1. apgūt informāciju par dažādām reliģijām, to piedāvājumiem un tipoloģiskajām atšķirībām;

4.2. pilnveidot izpratni par reliģijas vēsturiskām un strukturālām likum­sakarībām;

4.3. izprast reliģijas saistību ar sabiedrības dzīvi, ētiku, kultūru;

4.4. izveidot sistemātisku un motivētu izglītojamā personīgo viedokli par reliģiju kopumā.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

5. Ievads reliģijas problemātikā:

5.1. reliģijas tipoloģija. Viedokļi par reliģijas izcelšanos;

5.2. reliģijas definīcija. Reliģijas un ticības atšķirības;

5.3. reliģijas un to piedāvājums ekstrēmās situācijās;

5.4. kā pamatoti aizstāvēt savu pasaules uzskatu.

6. Senās reliģijas:

6.1. dažādi viedokļi par senā cilvēka pasaules redzējumu. Priekšstati par dvēseles nemirstību. Mūsdienu “arhaisko kultūru” sabiedrības (ciltis) un pirmsvēsturiskais cilvēks. Šamanisms;

6.2. Senās Ēģiptes reliģija un tās mantojums Rietumu reliģijās;

6.3. Senās Mezopotāmijas reliģiski ētiskais mantojums jūdaismā un kristietībā, Mezopotāmijas reliģisko priekšstatu elementi dažādos ticējumos un uzskatos (astroloģija, zīlēšana un numeroloģija).

7. Kristietība un piecas lielās Austrumu reliģijas:

7.1. kristietības pirmsākumi. Jēzus Kristus dzīve. Kristietības vēsturiskā izplatīšanās;

7.2. kristietības saturs un nozīme Rietumu kultūrā. Priekšstati par Dievu un pasaules vēsturiskās attīstības koncepcija;

7.3. Bībeles lasīšanas principi. Grēks, pestīšana un gribas brīvība;

7.4. kristīgā ētika un dzīves pozīcija. Priekšstati par cilvēka cieņu un sabiedrību;

7.5. pirmie kristietības gadsimti un ortodoksijas izveidošanās;

7.6. Romas katolicisms viduslaikos un mūsdienās. II Vatikāna koncils;

7.7. baznīcas sociālā mācība;

7.8. reformācija Vācijā, Šveicē un modernais protestantisms;

7.9. kristietība un denominācijas. Modernā kristietība Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā;

7.10. baznīcas jēdziens un “ārpusbaznīcas kristietība”. Ekumenisms;

7.11. pareizticīgā (ortodoksālā) baznīca un vecticībnieki Latvijā. Katolicisms Latvijā. Luterānisms un baptisms pasaulē un Latvijā;

7.12. izcilas personības un garīgās autoritātes kristietības vēsturē;

7.13. hinduisms;

7.14. budisms;

7.15. konfūcisms un daoisms;

7.16. islāms;

7.17. jūdaisms;

7.18. jūdaisms Latvijā.

8. Jaunās reliģiskās kustības (JRK):

8.1. JRK kopīgās likumsakarības, izplatīšanās veidi un iemesli (psiholo­ģiskās alternatīvas, sociālā drošība, mazās grupas). JRK piedāvājums (novitāte, vieglas atbildes uz eksistenciālajiem jautājumiem, kopības izjūta). Iekļaušanās JRK un izkļūšana no tām;

8.2. hiliasms. Jehovas liecinieki un normoņi (pēdējo dienu svēto baznīca). “Dieva bērni”, apvienošanās baznīca (mūnisms), saientoloģija;

8.3. dievturība un līdzīgās kustības (druīdi, teitoņi, krievu vēdisms);

8.4. krišnaīti (Krišnas apziņas kustība), transcendentālā meditācija. Rēriha biedrība. Okultisms. Astroloģija;

8.5. burvestības un maģija. Hīleri. Vārdošanas un maģisku izdarību izplatība Latvijā. Sātanisms un maģija;

8.6. reliģiju apvienošanās mēģinājumi. Bahaisms. Unitārisms. Reliģiskā sinkrētisma tendences (piemēram, Visariona kustība Sibīrijā). New Age jeb “Jaunais laikmets”.

9. Ateisms un kvazireliģiskās kustības:

9.1. valsts ideoloģija kā reliģijas aizvietotāja. Ateistiskais humānisms;

9.2. individuālisms, reliģiskā vienaldzība (indiferentisms), relatīvisms un reliģiskais sinkrētisms mūsdienās.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

10. Ievads reliģijas problemātikā:

10.1. zina un prot raksturot reliģisko un konfesionālo situāciju Latvijā;

10.2. zina lielāko pasaules reliģiju nosaukumus un izplatību pasaulē, minot konkrētus ģeogrāfiskos reģionus, lielāko pasaules reliģiju izveidošanās pamatfaktus un dibinātājus;

10.3. zina pasaules reliģiju atbildes uz cilvēka fundamentālajiem jautāju­miem (pasaules eksistences un cilvēka dzīves jēgas, nāves, ciešanu un ļaunuma problemātika);

10.4. zina lielāko kristīgo konfesiju nosaukumus un atšķirības;

10.5. prot lietot jēdzienus: reliģija, konfesija, draudze, sekta, kults, denominācija;

10.6. zina par reliģisko konfliktu iemesliem (senatnē un mūsdienās), par pieņemamiem to risināšanas veidiem, kas zināmi pasaules vēsturē;

10.7. izprot reliģisko konfesiju darbību un reliģisko motīvu nozīmi Latvijas Trešajā atmodā un neatkarības iegūšanas procesā;

10.8. zina un prot raksturot reliģisko kustību un misiju darbu sociālo, izglītības un citu jautājumu risināšanā, reliģiju nozīmi sabiedrības stabilitātes, taisnīguma un labklājības veidošanā;

10.9. zina savas tiesības uz reliģisko uzskatu brīvību kā neatņemamu cilvēku tiesību sastāvdaļu;

10.10. reliģiskās un zinātniskās pieejas atšķirība dzīves problēmu risinājumos.

11. Senās reliģijas:

11.1. zina par Senās Ēģiptes un Senās Mezopotāmijas reliģiski ētisko mantojumu Rietumu reliģijās;

11.2. prot raksturot viedokli par reliģijas eksistenci aizvēsturē, minot arheoloģiskajos izrakumos atklātos pierādījumus.

12. Kristietība un piecas lielās Austrumu reliģijas:

12.1. zina kristietības un piecu lielo Austrumu reliģiju vēsturisko attīstības gaitu, kultūras vidi, ietekmi uz mākslu, literatūru, mūziku, raksturo kultūras un reliģijas mijiedarbību;

12.2. izprot teoloģijas un dogmatikas nozīmi kristietībā;

12.3. prot raksturot kristietības pamatvērtības (Dieva izpratne kristietībā, pasaules vēsturiskās attīstības koncepcija, cilvēka cieņa un personas brīvība, personīgā atbildība, godprātība darbā, kristīgā mīlestība), kas veidojušas modernās eiropeizētās pasaules garīgo pamatu;

12.4. ir iepazinis kristietības uzskatu par grēku, pestīšanu (atdzimušais cilvēks un augšāmcelšanās) un gribas brīvību;

12.5. prot orientēties mūsdienu pasaules reliģiju kartē un identificēt reliģiju pārstāvjus pēc to etniskās piederības (piemēram, arābi, persieši, turki, pakistānieši – musulmaņi; Indijas iedzīvotāji – Indijas reliģiju pārstāvji; ķīnieši – konfūcieši, daoisti vai budisti);

12.6. prot atšķirt Latvijas lielākās vēsturiskās kristīgās konfesijas (pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi, luterāņi, baptisti) pēc ārējām pazīmēm (rituālu norise, sakrālās personas, arhitektūra);

12.7. raksturo kristīgās mīlestības un aktīvās labdarības ētikas izpausmes piemērus vēsturē un literatūrā (arī latviešu);

12.8. zina par svarīgākajām dogmām, sakramentiem, sakrālajām personām, dievkalpojuma modeli kristīgajās konfesijās un ekumenisma kustību;

12.9. zina lielāko pasaules reliģiju dibinātāju dzīvi un darbību;

12.10. zina par atklāsmes reliģiju īpatnībām;

12.11. formulē katras apskatītās reliģijas definēto reliģiskās eksistences mērķi, t.i., reliģijas soterioloģisko būtību (piemēram, iziešana no pārdzimšanu loka hinduismā; labklājība šīspasaules dzīvē jūdaismā; ilga mūža un nemirstības iegūšana daoismā; Dieva valstība – kristietībā);

12.12. zina dažādas nozīmes, kādās lieto vārdu “baznīca”.

13. Jaunās reliģiskās kustības (JRK):

13.1. prot atšķirt reliģisko filozofiju un teoloģiju no tautas reliģiozitātes ikvienā no aplūkotajām reliģijām;

13.2. prot atšķirt klasiskās reliģijas no dažādiem jaundarinājumiem;

13.3. prot raksturot, kā katra no aplūkotajām reliģijām ietekmē indivīda uzvedības modeli, kādu politisko sabiedrību un kultūru tā vai cita reliģija veido;

13.4. prot raksturot aplūkoto jauno reliģiju kustību izveidošanās un iedarbības principus un paņēmienus.

14. Ateisms un kvazireliģiskās kustības:

14.1. prot ar piemēriem parādīt totalitārajos režīmos piekopto kultu un doktrīnu līdzību un atšķirību, salīdzinot ar reliģiskajiem rituāliem un mācībām;

14.2. prot skaidrot ētisko nostādņu līdzību un atšķirību ateistiskajā humānismā un kristietībā;

14.3. prot ar piemēriem raksturot konfesiju sadarbību Latvijā gan Trešās atmodas laikā, gan mūsdienās;

14.4. prot raksturot dzīves jēgas skaidrojumu reliģijā, salīdzinot ar ateismu, relatīvismu un reliģisko vienaldzību (indiferentismu);

14.5. prot argumentēti formulēt savu viedokli par reliģijām un savu personisko pārliecību;

14.6. prot lietot jēdzienus “sakrālais” un “profānais”;

14.7. izprot reliģijas un ticības atšķirības;

14.8. izprot reliģijas, mitoloģijas un ideoloģijas atšķirības;

14.9. izprot kopīgo un atšķirīgo reliģiskajos un praktiskajos cilvēka rīcības motīvos

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
41.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Programmēšanas pamati.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes dator­bāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;

2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;

2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un dator­bāzētas sistēmas;

2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrā­tiskā sabiedrībā;

2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem, strādājot ar datoru;

2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Informācija un tās apstrādes procesi.

4. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

4.1. programmēšanas valodas;

4.2. algoritmi un datu struktūras;

4.3. lietišķās programmēšanas elementi;

4.4. datorbāzētu sistēmu izstrāde.

5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Informācija un tās apstrādes procesi:

6.1. zina un izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

6.2. zina un izprot jēdzienus: informācijas iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

6.3. zina informācijas apstrādes procesus un to veidus;

6.4. zina informātikas pētījumu objektus;

6.5. zina informācijas apstrādes līdzekļu attīstības vēsturi;

6.6. zina informācijas apjoma un pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

6.7. zina dažādu veidu informācijas (tekstuālās, grafiskās, audio, audiovizuālās) kodēšanas principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē, prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;

6.8. zina jēdzienus: pozicionālā un nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās, decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās darbības;

6.9. ir priekšstats par to, kā notiek informācijas aprite skolā, valsts struktūrās, komercorganizācijās un sadzīvē.

7. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

7.1. zina programmēšanas valodu rašanās vēsturi un iedalījumu, prot nosaukt populārākās programmēšanas valodas;

7.2. zina un izprot kompilatora un interpretatora jēdzienus, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.3. zina strukturētās un objektorientētās programmēšanas pamat­principus, prot ar piemēriem ilustrēt to būtiskākās atšķirības;

7.4. zina jēdzienus: identifikators, atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse un semantika, prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.5. zina programmas struktūras veidošanas principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot, testēt, palaist un izpildīt programmu;

7.6. zina un prot pareizi lietot programmas teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;

7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un formatēšanu;

7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus, prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;

7.9. zina un prot pareizi lietot programmēšanas valodas standarta datu struktūras (tipus): simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne;

7.10. zina un prot pareizi lietot programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu apstrādes, grafiskās;

7.11. zina un prot pareizi veidot programmas, izmantojot programmēšanas valodas pamatkonstrukcijas: zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;

7.12. zina un prot pareizi veidot un lietot lietotāja definētas datu struktūras (tipus): masīvs, ieraksts;

7.13. zina un izprot jēdzienus: funkcija un procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;

7.14. zina un izprot slēgtas funkcijas un procedūras jēdzienus, prot pareizi veidot un lietot slēgtas funkcijas un procedūras;

7.15. zina rekursīvas funkcijas un procedūras jēdzienus, prot pareizi veidot un pielietot vienkāršas lietotāja definētas rekursīvas funkcijas un procedūras;

7.16. zina un izprot jēdzienus: lokālais un globālais mainīgais, mainīgo redzamība, prot definēt un izmantot lokālos un globālos mainīgos, novērtēt programmā izmantojamo mainīgo redzamību;

7.17. zina priekšstata līmenī jēdzienus: secīgās un tiešās pieejas datnes;

7.18. prot veikt vienkāršākās operācijas ar secīgās pieejas datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi teksta datnē;

7.19. zina un izprot grafiskās saskarnes jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes pamatprincipus;

7.20. zina un prot praktiski izmantot notikumu orientētās programmēšanas principus;

7.21. zina un izprot jēdzienus: objekts, objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes procedūru;

7.22. zina un izprot jēdzienus: modulis, forma, vadības elementi (controls);

7.23. prot veidot elementāru aplikāciju, izmantojot formu un standarta vadības elementus;

7.24. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā no programmēšanas valodām;

7.25. zina jēdzienu – problēmas specifikācija, prot formulēt problēmsituācijas;

7.26. zina un izprot jēdzienus: algoritms un algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt vienkāršus algoritmus;

7.27. zina skolas un sadzīves uzdevumu risināšanas algoritmu piemērus;

7.28. zina dažus algoritma pieraksta veidus: vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;

7.29. zina algoritma īpašības: galīgums, efektivitāte, pareizība, viennozīmīgums;

7.30. zina algoritmu analīzes paņēmienus pēc darbību skaita un aizņemtās atmiņas, prot analizēt vienkāršus algoritmus;

7.31. zina algoritma sarežģītības jēdzienu, prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc atmiņas un laika;

7.32. zina dažus algoritmu veidošanas paņēmienus: pārlase, rekurence, iterācija, “skaldi un valdi” princips, prot minēt to piemērus;

7.33. zina datu struktūras: simbolu virkne, kopa, vektors, tabula, ieraksts, steks, rinda, saraksts, koks, grafs, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

7.34. prot izmantot, veidojot programmas, datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts;

7.35. zina un prot izmantot skaitļu teorijas un algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas algoritms (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi (Erastotēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un otrādi;

7.36. zina un prot izmantot simbolu virkņu apstrādes algoritmus: vienkāršākie simbolu virknes kompresijas algoritmi (naivais un Lempela–Ziva algoritms), naivie meklēšanas algoritmi, vienkāršākie šifrēšanas algoritmi (Cēzara algoritms);

7.37. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto. Zina elektroniskās informācijas šifrēšanas paņēmienus: RSA algoritms, elektroniskais paraksts;

7.38. zina un prot izmantot ģeometrijas un tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;

7.39. zina burbuļa, ievietošanas, atspoles, sapludināšanas, Šella un Hoara kārtošanas algoritmus;

7.40. prot izmantot burbuļa, sapludināšanas un Hoara kārtošanas algoritmus, novērtēt un salīdzināt to ātrdarbību;

7.41. zina vienkāršu fraktāļu veidošanas algoritmus;

7.42. zina un prot izmantot grafa grafisko un tabulas pieraksta veidu;

7.43. zina vienkāršākos grafu apstaigāšanas algoritmus: meklēšana dziļumā un platumā;

7.44. prot izstrādāt, pierakstīt un novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;

7.45. prot izveidot, rediģēt un lietot vienkāršas makrokomandas biroja programmām, izmantojot makrokomandu ierakstītāju un makrokomandu veidošanas līdzekļus;

7.46. prot izveidot un publicēt tīmekļa vietnē (web site) vienkāršu interaktīvu tīmekļa lappusi ar skriptu (script);

7.47. prot izveidot, noskaņot un izmantot vienkāršu viena loga lietojumprogrammu ar grafisko saskarni;

7.48. zina datorbāzētas sistēmas dzīves cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana, sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar piemēriem;

7.49. zina datorbāzētas sistēmas dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;

7.50. prot nelielā grupā izstrādāt elementāru datorbāzētu sistēmu, veicot tās dokumentēšanu.

8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai:

8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.3. zina apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

8.4. ir priekšstats par veselīgu darba vidi un zina pasākumus, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem;

8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un nepārkāptu šīs normas. Zina, kādas sekas var izraisīt šo normu neievērošana;

8.6. zina un ievēro komunicēšanas, informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās un juridiskās normas;

8.7. zina datornoziedzības (kibernoziedzības) izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties no noziedznieku rīcības;

8.8. zina pasākumus, kurus var veikt, lai nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;

8.9. zina, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;

8.10. zina, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.11. zina, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;

8.12. zina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
42.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Astronomija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par apkārtējo pasauli ārpus planētas Zeme robežām, tās telpisko uzbūvi un attīstību laikā.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apgūt zināšanas par galvenajiem astronomijas un kosmonautikas faktiem, jēdzieniem un likumsakarībām;

2.2. apgūt un attīstīt prasmes izmantot fizikas, matemātikas un ķīmijas zināšanas astronomijas jautājumu apguvē.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ievads. Vispārīgs apskats. Debess spīdekļu kustība. Laika skaitīšana. Teleskopi. Kosmonautika.

4. Astronomijas attīstība: astronomijas vēsture pasaulē un Latvijā; mūsdienu sasniegumi; Latvijas astronomu atklājumi.

5. Saules sistēma: uzbūve, veidošanās; planētu kustības likumi, planētu un to pavadoņu sistēmas; debess ķermeņu aptumsumi; komētas, meteori un meteorīti.

6. Zvaigznes: Saule; zvaigžņu raksturlielumi un iedalījums; evolūcija; maiņ­zvaigznes un dubultzvaigznes.

7. Visums: uzbūve; Galaktika; zvaigžņu kopas un miglāji; citas galaktikas.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Ievads:

8.1. zina un lieto jēdzienus: gads, kulminācija, astronomija, zvaigznājs, ekliptika, joslas un vasaras laiks, teleskops;

8.2. zina zvaigžņu spožuma vienības, lineārā un leņķiskā attāluma vienības;

8.3. izskaidro zvaigžņotās debess redzamās griešanās cēloņus, gadalaiku maiņu un Zemes mākslīgo pavadoņu izmantošanas iespējas;

8.4. pārrēķina gaismas gados doto attālumu parsekos, loka grādus – loka minūtēs un loka vienības – laika vienībās;

8.5. aprēķina spīdekļa augstumu augšējā un apakšējā kulminācijā, pulksteņa rādījumus citā laika joslā, ja dots Latvijas joslas laiks;

8.6. nosaka, kuri ir garie gadi;

8.7. aprēķina pirmo un otro kosmisko ātrumu uz Zemes.

9. Astronomijas attīstība:

9.1. nosauc astronomiskās observatorijas Latvijā, to darba virzienu un pazīstamākos astronomus;

9.2. zina ievērojamākos antīkās pasaules un viduslaiku astronomus un Ņūtona ieguldījumu astronomijas attīstībā;

9.3. izskaidro, kādas astronomiskās parādības prata paredzēt senie astronomi un kā mainījās astronomijas uzdevumi, ieviešot teleskopu;

9.4. izskaidro ģeocentriskās un heliocentriskās planētu kustības teorijas būtību;

9.5. izskaidro, kādas pārmaiņas notika astronomijā, sākot ar 20.gadsimta vidu;

9.6. saista svarīgākos notikumus astronomijas vēsturē ar vispārējiem cilvēces vēstures notikumiem.

10. Saules sistēma:

10.1. zina un lieto jēdzienus: Zeme, iekšējās un ārējās planētas, Mēness, elongācija, konjunkcija, opozīcija, Saule, mazā planēta, komēta, meteors un meteorīts;

10.2. zina planētu iedalījumu;

10.3. raksturo planētas, to gredzenus, pavadoņus un fizikālos apstākļus uz planētas;

10.4. izskaidro paisumus un bēgumus, Mēness fāžu maiņu, Saules un Mēness aptumsumu;

10.5. nosauc deviņas lielās planētas;

10.6. aprēķinos lieto Keplera likumu;

10.7. nosaka planētas apriņķošanas periodu, ja dota orbītas lielā pusass (un otrādi);

10.8. attēlo Mēness stāvokli attiecībā pret Zemi un Sauli dažādās fāzēs.

11. Zvaigznes:

11.1. zina un lieto jēdzienus: Saule, zvaigzne, paralakse, dubultzvaigzne;

11.2. raksturo Sauli, Saules plankumus un Saules aktivitātes periodus;

11.3. izskaidro zvaigznes spīdēšanas cēloņus un zvaigznes krāsas saistību ar tās temperatūru;

11.4. izskaidro zvaigžņu iedalījumu pēc to izmēriem un maiņzvaigžņu spožuma maiņas iemeslus;

11.5. raksturo Saules izskatu pēc vairākiem miljardiem gadu;

11.6. izskaidro Hercšprunga Rasela diagrammu;

11.7. nosaka attālumu parsekos, zinot zvaigznes paralaksi (un otrādi).

12. Visums:

12.1. zina un lieto jēdzienus: Galaktika, zvaigžņu kopa, miglājs, galaktiku kopa, kvazārs;

12.2. nosauc galaktiku tipus;

12.3. zina Habla likuma formulējumu;

12.4. izskaidro, kāpēc attālumi starp galaktikām palielinās;

12.5. nosaka attālumus, izmantojot Habla likumu un zinot galaktikas ātrumu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
43.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mākslas vēsture.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā pozitīvas un ciešas saiknes ar mākslu izveidošanos, veicinot tikumisko priekšstatu, attieksmju un vērtību, estētisko pārdzīvojumu, jūtu un gaumes veidošanos.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir:

2.1. nodrošināt iespēju radoši domāt un emocionāli brīvi un subjektīvi uztvert mākslas darbus, izmantojot mākslas filozofijas atziņas;

2.2. veidot teorētisko zināšanu sasaisti ar ikdienas dzīvi un personīgajiem pārdzīvojumiem, lietojot iztēli un fantāziju;

2.3. mācīt saskatīt izšķirošus notikumus vēsturē, kuri ir nozīmīgi kultūras attīstībā, attēloti mākslā un līdz ar to integrējas kopējā mācību procesā;

2.4. attīstīt spēju analītiski orientēties mākslas vēstures materiālā atbilstoši izvēlētajam mācību saturam;

2.5. nostiprināt izpratni par mākslas veidiem, žanriem, tehnikām un ikonogrāfiju, mākslas valodu.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Cilvēks, māksla un mākslas vēsture.

4. Seno Austrumu māksla.

5. Antīkā māksla.

6. Bizantijas un viduslaiku māksla.

7. Renesanses māksla.

8. 17.gadsimta māksla.

9. 18. un 19.gadsimta māksla.

10. 20.gadsimta māksla.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

11. Cilvēks, māksla un mākslas vēsture:

11.1. prot raksturot mākslas sākumus, amata prasmi un radošās spējas;

11.2. prot raksturot mākslas funkcijas dažādos laikmetos;

11.3. izprot, kāda nozīme ir vēsturiskai hronoloģijai, kas un kāpēc raksta mākslas vēsturi;

11.4. prot izteikties par mākslas darbiem, izvēlēties un pamatot patiku vai nepatiku;

11.5. atšķir dažādus mākslas veidus un žanrus;

11.6. prot raksturot un noteikt dažādas mākslas darbu tehnikas.

12. Seno Austrumu māksla:

12.1. prot raksturot Seno Austrumu mākslas savdabību, nozīmi Eiropas mākslas attīstībā;

12.2. izprot ticības, kanonu un mākslas sakarības;

12.3. prot raksturot tautas gara izpausmi mākslas darbos;

12.4. zina Vecās Derības sižetus, kuri ir vispopulārākie mākslas darbos vēlākajos gadsimtos;

12.5. atšķir Senās Ēģiptes un Divupes mākslu;

12.6. prot raksturot kanonu būtību;

12.7. prot atrast ietekmes izpausmes vēlākajā mākslas attīstībā, lietojot dažādu mākslas darbu attēlus;

12.8. prot aprakstīt ciļņos attēloto dzīves epizodi, salīdzināt to ar līdzīgu epizodi no šodienas dzīves, lietojot dažādus literatūras avotus.

13. Antīkā māksla:

13.1. ir iepazinis Vidusjūras baseina dažādu tautu mākslu;

13.2. izprot pasaules uztveres nozīmi un izpausmes mākslas darbos;

13.3. zina grieķu mākslas veidošanās un iedvesmas avotus;

13.4. prot raksturot praktisko, konstruktīvo un estētisko sintēzi dažādos mākslas darbos;

13.5. izprot atšķirības starp celtniecības tehnikām Grieķijā un Romas impērijā;

13.6. izprot agrīnās kristietības izplatīšanās un jaunas mākslas veidošanās nosacījumus;

13.7. atšķir dažādus keramikas traukus pēc to formas un lietojuma;

13.8. prot raksturot orderu arhitektūras būtību un nozīmi vēlāko gadsimtu arhitektūrā;

13.9. prot saskatīt dažādos tēlniecības piemēros ideālas un psiholoģiski piesātinātas formas;

13.10. salīdzina hellēnisma un Itālijas renesanses tēlniecību;

13.11. prot atrast un raksturot dažādas antīkās mākslas izpausmes agrīnās kristietības mākslā.

14. Bizantijas un viduslaiku māksla:

14.1. zina Bizantijas celtniecības pamatprincipus, bazilikas ģenēzi;

14.2. izprot antīkās mākslas tradīciju turpināšanos un ienākšanu Eiropā;

14.3. izprot mozaīku meistarības pilnveidošanās un nozīmes maiņu;

14.4. prot raksturot klosteru nozīmi mākslas attīstībā;

14.5. zina par kodeksu izgatavošanu;

14.6. zina gotiskās saistītās sistēmas izveidošanos;

14.7. zina izplatītākos simbolus un priekšstatus, to atspoguļojumu mākslā;

14.8. izprot amatnieka darba pārtapšanu radošā procesā;

14.9. prot atšķirt centrisku būvi no bazilikālas būves;

14.10. prot raksturot mozaīkas un vitrāžas atšķirības;

14.11. prot raksturot romānikas specifiku;

14.12. prot izskaidrot gotiskās arhitektūras pamatprincipus;

14.13. prot raksturot kopīgo Vācijas un Latvijas arhitektūrā;

14.14. prot raksturot viduslaiku arhitektūras tradīciju turpinājumu vēlāko gadsimtu būvēs;

14.15. prot uzrakstīt aprakstu par antīko un viduslaiku tradīciju izpausmi 13.gadsimta beigu un 14.gadsimta sākuma mākslas darbos.

15. Renesanses māksla:

15.1. izprot renesansi kā jaunu pasaules uztveres periodu;

15.2. prot raksturot renesanses specifiku Nīderlandē, Itālijā un Vācijā;

15.3. izprot antīkās mākslas atdzimšanu jaunā kvalitātē;

15.4. prot raksturot kopīgo antīkajā un renesanses arhitektūrā;

15.5. izprot realitātes attēlošanas problēmas un jaunos uzdevumus;

15.6. izprot atšķirības divdimensionālajā un trīsdimensionālajā pasaules uztverē un tās atspoguļojumu mākslā;

15.7. zina estampa tehnikas pamatprincipus;

15.8. izprot zinātniskos un teorētiskos pētījumus anatomijā, arhitektūrā un glezniecības tehnikās;

15.9. izprot pāvestu mecenātisma ietekmi uz mākslas attīstību;

15.10. izprot renesanses norieta pazīmes un cēloņus;

15.11. prot atšķirt 13.–14.gadsimta mākslas darbus no 15.–16.gadsimta mākslas darbiem;

15.12. analizē gleznas kompozīciju un izteiksmes līdzekļus;

15.13. raksturo temperas un eļļas glezniecības tehnikas;

15.14. prot spriest par sižetu un žanru;

15.15. prot izskaidrot atšķirības starp Itālijas un Nīderlandes mākslu;

15.16. salīdzina van Eika un Holbeina, Dīrera un Krānaha mākslu;

15.17. prot raksturot atšķirības starp Leonardo da Vinči, Rafaēla un Mikelandželo daiļradi.

16. 17.gadsimta māksla:

16.1. izprot baroku kā mākslas stilu;

16.2. izprot mākslu sintēzi baroka ansambļos;

16.3. zina Bernīni galvenos darbus arhitektūrā un tēlniecībā;

16.4. zina Rubensa, Deika un Velaskēza daiļradi;

16.5. izprot mākslas specifiku protestantiskajās zemēs;

16.6. raksturo perspektīvas izmantošanu Vermēra darbos;

16.7. izprot atšķirības starp reālismu un klasicismu;

16.8. prot raksturot atšķirības starp baroka un renesanses glezniecību;

16.9. prot izskaidrot paņēmienus, ar kādiem baroka mākslā tiek panākts gleznieciskas skulptūras un tēlnieciskas glezniecības efekts;

16.10. prot atšķirt Rubensa, van Deika, Velaskēza un Halsa, Rembranta, Vermēra darbus;

16.11. salīdzina gaismas attēlošanas paņēmienus Vermēra un Rembranta darbos;

16.12. prot atrast mūsdienu glezniecības piemērus, kuros var saskatīt tiešas paralēles ar dažādiem 17.gadsimta mākslas darbiem.

17. 18. un 19.gadsimta māksla:

17.1. zina rokoko stila īpatnības;

17.2. raksturo atšķirības starp neoklasicismu un romantismu;

17.3. izprot romantisma rašanās cēloņus;

17.4. zina Žeriko un Delakruā daiļrades pamatprincipus;

17.5. raksturo reālismu Šardēna darbos;

17.6. prot raksturot 18.gadsimta mākslu Anglijā;

17.7. prot raksturot 18.gadsimta mākslu Vācijā;

17.8. prot raksturot impresionisma veidošanās priekšnosacījumus;

17.9. analizē Manē, Monē, Degā, Renuāra, Pisaro un Sisleja lietotos izteiksmes līdzekļus;

17.10. raksturo lokālās krāsas lietošanas popularitāti dažādos gadsimtos;

17.11. raksturo Vato, Bušē un Fragonāra daiļradi;

17.12. prot uzrakstīt recenziju par kādu šodienas mākslas darbu Didro stilā;

17.13. prot atšķirt pazīstamus renesanses, baroka, rokoko, klasicisma un reālisma mākslas darbus;

17.14. prot raksturot stila īpatnības nepazīstamiem darbiem;

17.15. prot izskaidrot silto un vēso krāsu lietošanas paņēmienus impresionisma glezniecībā;

17.16. prot raksturot impresionisma un postimpresionisma atšķirības;

17.17. prot atrast sižetu, izteiksmes līdzekļu un paņēmienu paralēles starp Sezana, van Goga, Gogēna un iepriekšējo gadsimtu gleznotāju darbiem.

18. 20.gadsimta māksla:

18.1. zina modernās mākslas veidošanās priekšnosacījumus;

18.2. raksturo jūgendstilu;

18.3. raksturo kubisma mākslas principus;

18.4. zina futūrisma, ekspresionisma un dadaisma manifestus;

18.5. raksturo sirreālismu;

18.6. raksturo abstrakcionismu kā jaunu izteiksmes veidu;

18.7. izprot mākslas vērtību un nozīmi cilvēka dzīvē;

18.8. prot raksturot virzienu dažādību;

18.9. prot atrast kopīgo visiem klasiskā modernisma virzieniem;

18.10. prot izveidot stāstījumu par klasiskā modernisma pamatprincipu izmantošanu šodienas mākslā;

18.11. prot izskaidrot likumsakarības starp sabiedrību, vidi, pasaules uzskatu un mākslas izteiksmes valodu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
44.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Vizuālā māksla.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir harmoniski attīstīta kulturāla personība ar aktīvu, ētiski estētisku, vērtējošu attieksmi pret esamību, vides kultūru, ar to saistīto dažādu veidu mākslu, pret līdzcilvēku un savu darbību.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot zināšanas par vizuālās mākslas valodu un prasmes to lietot;

2.2. pilnveidot zināšanas par vidi saistībā ar dažādos veidos un nolūkos izmantotu tēlu valodu, par vides organizēšanas un plānošanas pieredzi;

2.3. uztvert, analizēt un vērtēt tēlainajā vizuālās mākslas valodā pateikto, interpretēt un izskaidrot tā jēgu;

2.4. veidot mākslinieciski radošās darbības pieredzi, izprotot un lietojot daudzveidīgu tēlu valodu;

2.5. attīstīt estētisko un māksliniecisko gaumi, veidot estētiskos ideālus un vērtēšanas kritērijus.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Vizuālās mākslas valoda:

3.1. vizuālās mākslas valodas struktūra, tās elementi un to organizēšanas pamatprincipi;

3.2. vizuālās mākslas tehnikas un mākslas valodas lietošanas apguve.

4. Vizuālās mākslas sabiedriski komunikatīvā funkcija:

4.1. informatīvais dizains, veidi un izmantošanas iespējas;

4.2. satīra, komikss, ilustrācija;

4.3. tēlotāja māksla.

5. Vizuālās mākslas praktiskā funkcija:

5.1. interjera dizains;

5.2. vides dizains;

5.3. lietišķā māksla un rūpnieciskais dizains.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Vizuālās mākslas valoda:

6.1. vizuālās mākslas valodas struktūra, tās elementi un to organizēšanas pamatprincipi:

6.1.1. izprot kompozīcijas pamatprincipus – vienotība, ritms, dominante, akcents, fons, līdzsvars, kontrasts, simetrija, asimetrija, dinamika, proporcijas, ekonomija, telpa;

6.1.2. ar izpratni lieto kompozīcijas pamatprincipus – vienotība, ritms, dominante, akcents, fons, līdzsvars, kontrasts, simetrija, asimetrija, dinamika, proporcijas, ekonomija, telpa;

6.1.3. ir pieredze iztēloties dažādus kompozīcijas variantus, iztēlē tos pārveidot;

6.2. vizuālās mākslas tehnikas un mākslas valodas lietošanas apguve:

6.2.1. prot izteikt savu ideju ar līniju, krāsu, formu, tekstūru, kā arī tumšā un gaišā attiecību palīdzību;

6.2.2. prot veidot radošus darbus divās un trijās dimensijās;

6.2.3. prot improvizēt ar vizuālās mākslas valodas elementiem.

7. Vizuālās mākslas sabiedriski komunikatīvā funkcija:

7.1. informatīvais dizains, veidi un izmantošanas iespējas:

7.1.1. prot darboties dažādās informatīvā dizaina tehnikās;

7.1.2. ir pieredze risināt ar krāsu teoriju un simboliku, krāsu psihofizioloģisko iedarbību saistītās problēmas burtu un attēlu dizainā;

7.1.3. ir pieredze risināt tēla nosacītības, abstrakcijas, stilizācijas problēmas;

7.1.4. prot lietot dažādus paņēmienus telpas risinājumam plaknē;

7.1.5. prot analizēt un vērtēt atšķirīgus informatīvā dizaina veidus vidē un attēlos;

7.1.6. spēj ģenerēt idejas informatīvā dizaina formā;

7.1.7. ir patstāvīga un kritiska attieksme pret vizuālās komunikācijas veidu un saturu;

7.2. karikatūra, komikss, ilustrācija:

7.2.1. prot rīkoties ar dažādiem materiāliem, strādāt atšķirīgās tehnikās;

7.2.2. prot uztvert un akcentēt raksturīgāko, īpatnējāko, būtiskāko cilvēka vizuālajā tēlā, raksturā, sadzīviskās situācijās, politikā;

7.2.3. ir pieredze izmantot pārspīlējumu, stilizāciju, deformāciju, paradoksus, salīdzinājumu savas idejas īstenošanā, attīstot humora izjūtu;

7.2.4. ir pieredze uztvert mākslas darba zemtekstu un jēgu;

7.2.5. prot ilustrēt savu literāro darbu;

7.2.6. ir pieredze sacerēt un uzzīmēt karikatūru par politisku, sadzīvisku, ekonomisku tematu;

7.3. tēlotāja māksla:

7.3.1. prot kādā grafikas tehnikā risināt sabiedrībā aktuālu problēmu, apgūstot un respektējot stājgrafikas specifiskās iespējas;

7.3.2. prot organizēt plaknē vizuālās mākslas elementus, pēc vajadzības kompozīcijā iekļaujot īsu tekstu un ciparus;

7.3.3. ir pieredze tematiskā gleznojumā ar kompozīcijas palīdzību paust ideju;

7.3.4. ir emocionāli vērtējoša attieksme pret sabiedrības problēmām;

7.3.5. ir pieredze pārvērst mākslas tēlā īstenības impulsus ar iztēles, intuīcijas un radošas domāšanas palīdzību.

8. Vizuālās mākslas praktiskā funkcija:

8.1. interjera dizains:

8.1.1. ir atbildīgs par sev tuvākās apkārtnes un Latvijas vides kultūru, ir attīstīta nepieciešamība pēc skaistā sev apkārt;

8.1.2. ir izpratne par dizainu, vēlme būt interjerista un arhitekta darba cienīgam lietotājam;

8.1.3. prot organizēt pēc dažādiem kompozīcijas pamatprincipiem interjera kompozīcijas galveno elementu – krāsu, radīt idejas krāsu dizainu variantiem telpās ar kādu noteiktu funkciju;

8.1.4. prot elementāri projektēt kādas reālas telpas un tās elementu maketu;

8.1.5. ir pieredze improvizēt;

8.2. vides dizains:

8.2.1. prot zīmēt plānu noteiktām teritorijām ar noteiktiem elementiem, ievērojot vides plānošanas pamatprincipus;

8.2.2. ir pieredze aktīvi uztvert vidi un iztēloties tās pārveides iespējas;

8.3. lietišķā māksla un rūpnieciskais dizains:

8.3.1. ir pieredze praktiskā darbībā lietot iegūtās zināšanas par kādu lietišķās mākslas veidu;

8.3.2. prot lietot iegūtās zināšanas par priekšmeta funkcijas noteicošo lomu formas un krāsas dizainā;

8.3.3. prot analizēt un vērtēt tautas mākslas un lietišķās mākslas darbus, rūpnieciskā un modes dizaina paraugus;

8.3.4. ir pieredze izstrādāt un īstenot idejas, projektēt dizaina objektus.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
45.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Komerczinības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt sociāli aktīvas un izglītotas personības veidošanos, kura izprot makroekonomikas teoriju, tautsaimniecībā notiekošos procesus un savu vietu tajos.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. iegūt sistemātiskas zināšanas par komercdarbības vidi Latvijā un tās ilgtspējīgas attīstības iespējām;

2.2. veidot izpratni par sociālekonomiskās vides ietekmi uz dabas vidi, cilvēka ekonomiskās darbības ietekmi uz vides kvalitāti;

2.3. attīstīt mācīšanās prasmes;

2.4. attīstīt prasmi iegūt, pārbaudīt, analizēt, novērtēt un lietot informāciju no dažādiem informācijas avotiem;

2.5. attīstīt prasmi izmantot iegūtās zināšanas praksē, izstrādājot projekta darbus;

2.6. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Komercdarbība.

4. Grāmatvedība.

5. Tirgzinības (mārketings).

6. Ievads tiesībās.

7. Vadzinības (menedžments).

8. Lietišķā etiķete.

9. Lietvedība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

10. Komercdarbība:

10.1. zina komercdarbības motīvus un idejas rašanos;

10.2. zina komercdarbības reģistrācijas kārtību un uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus;

10.3. zina biznesa plāna veidošanas pamatprincipus;

10.4. zina nosacījumus uzņēmuma sekmīgai darbībai;

10.5. zina ilgtspējīgas attīstības galvenos principus un šķēršļus;

10.6. zina audita nozīmi uzņēmuma darbībā;

10.7. zina komercdarbības pārtraukšanas un likvidācijas procesu;

10.8. orientējas likumos, kas nosaka iespēju Latvijā nodarboties ar komercdarbību;

10.9. pamato un analizē uzņēmuma darbības pamatprincipus, auditēšanu, uzņēmuma darbības pārtraukšanas nepieciešamību un izprot likvidācijas procedūru;

10.10. skaidro apdrošināšanas nozīmi;

10.11. sastāda biznesa plānu.

11. Grāmatvedība:

11.1. zina grāmatvedības uzskaites dokumentāciju;

11.2. zina ieguldījuma veidus: ilgtermiņa ieguldījumi, nemateriālie ieguldījumi, ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi;

11.3. zina apgrozāmo līdzekļu veidus: krājumi, vērtspapīri, naudas līdzekļi;

11.4. zina atšķirību starp debitoru un kreditoru;

11.5. zina bilances sastādīšanas principus: bilances pamatvienādojums, bilances aktīvi, bilances pasīvi, bilances posteņi, bilances konti;

11.6. zina grāmatvedības kontēšanas pamatprincipus;

11.7. zina finanšu un vadības grāmatvedības dokumentācijas veidus;

11.8. raksturo grāmatvedības uzskaites objektu saturu un kontu korespondenci;

11.9. skaidro bilances un operāciju kontu sistēmu;

11.10. skaidro grāmatvedības nozīmi uzņēmumu finansiālā stāvokļa novērtēšanā;

11.11. sastāda shematisku bilanci un lieto kontu plānu;

11.12. aizpilda un lasa grāmatvedības pamatdokumentus un veidlapas;

11.13. raksturo grāmatvedības darba organizēšanu uzņēmumā;

11.14. veic ražošanas pašizmaksas kalkulāciju un analīzi.

12. Tirgzinības (mārketings):

12.1. zina tirgus veidus un to klasifikāciju mārketingā;

12.2. zina pircēja un patērētāja vajadzības, vēlmes, prasības un motivācijas veidus;

12.3. zina kvalitatīvos un kvantitatīvos mārketinga mērķus, uzdevumus, funkcijas;

12.4. zina mārketinga pasākuma kompleksa (mix) galvenos elementus;

12.5. zina galvenās mārketinga koncepcijas (ražošanas, preču, pārdošanas intensifikācijas, pircēja, sociāli ētiskās);

12.6. zina mārketinga vidi (ārējo, iekšējo, tirgus vidi);

12.7. zina preces un pakalpojuma īpašības;

12.8. zina tirgus sadales principus;

12.9. zina atšķirību starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību;

12.10. zina pircēju rīcības vispārējo modeli un faktorus, kas to ietekmē;

12.11. zina tirgus izpētes galvenos posmus un metodes;

12.12. zina preču virzīšanas veidus tirgū;

12.13. pamato mārketinga būtību;

12.14. skaidro atšķirības starp pircēju un patērētāju;

12.15. prot sadzīvē rīkoties kā videi draudzīgs patērētājs;

12.16. pamato mārketinga struktūras pamatelementu mijiedarbības sekas;

12.17. analizē praktiskus piemērus un pēc pazīmēm nosaka izmantoto mārketinga koncepciju;

12.18. novērtē un pamato mārketinga vidi: ārējo, iekšējo, tirgus;

12.19. raksturo galvenos tirgus veidus, to priekšrocības un trūkumus;

12.20. nosaka dzīvescikla stadiju, kurā ir prece;

12.21. sastāda aptaujas anketu, veic nelielu tirgus izpēti un apstrādā iegūtos datus;

12.22. izvēlas konkrētajam tirgum atbilstošākās segmentācijas pazīmes;

12.23. veic produkcijas vai pakalpojuma pašreklāmu;

12.24. darbojas komandā dažādās projekta darba fāzēs.

13. Ievads tiesībās:

13.1. zina jēdzienu “tiesības”;

13.2. zina likumdevēju institūciju pienākumus un pilnvaras;

13.3. zina darba un atpūtas laika izmantošanas iespējas;

13.4. zina darba samaksas veidus;

13.5. zina noteikumus, pieņemot darbā sievietes, jauniešus;

13.6. zina tiesisko darījumu veidus;

13.7. zina līguma un bezlīguma saistības;

13.8. zina starptautisko tiesību jēdzienu;

13.9. zina tiesu līmeņus;

13.10. zina atšķirību starp administratīvo procesu un kriminālprocesu;

13.11. zina civiltiesību pamatprincipus (laulības līgumi, ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, pilnvarojuma tiesības, īpašuma tiesības, saistību tiesības);

13.12. skaidro tiesību jēdzienu un likumdevēju institūciju pienākumus un pilnvaras;

13.13. analizē darba ņēmēja un darba devēja tiesiskās attiecības;

13.14. sastāda līgumu paraugus;

13.15. vienojas un noformē tiesisku darījumu;

13.16. nosaka darba režīmu atbilstoši likuma prasībām;

13.17. skaidro un analizē konkurences tiesības;

13.18. raksturo civiltiesību veidus un to būtību;

13.19. prot orientēties mūsu valsts vides aizsardzības likumdošanā;

13.20. skaidro patērētāju tiesības;

13.21. skaidro starptautisko tiesību nozīmi un īpatnības;

13.22. skaidro un analizē šķīrējtiesas lomu un uzdevumus;

13.23. izprot pilnvaras pielietošanas apstākļus.

14. Vadzinības (menedžments):

14.1. zina menedžmenta galvenās funkcijas;

14.2. zina organizācijas vides būtību, mērķu hierarhiju;

14.3. zina komunikācijas būtību menedžmentā;

14.4. zina lēmuma pieņemšanas posmus un faktorus;

14.5. zina organizācijas struktūru (priekšrocības, trūkumus);

14.6. zina centralizētas un decentralizētas organizācijas priekšrocības un trūkumus;

14.7. zina darbinieku motivēšanas veidus;

14.8. zina konflikta risināšanas veidus;

14.9. pamato menedžmenta lomu, būtību un galvenos jēdzienus;

14.10. nosaka atšķirības starp mārketinga vidi un menedžmenta darbības vidi;

14.11. raksturo galvenās menedžmenta funkcijas un to darbību uzņēmumā;

14.12. pēc dotās informācijas izveido uzņēmuma organizatorisko struktūru;

14.13. prot sagatavoties darba intervijai;

14.14. prot intervēt un uzvesties intervijas laikā;

14.15. saskata plānošanas priekšrocības un nepieciešamību un sastāda vienkāršu plānu;

14.16. raksturo lēmumu pieņemšanas procesa būtību;

14.17. atšķir jēdzienu “vara” un “pilnvaras” lietošanas situācijas;

14.18. novērtē un argumentē centralizētas un decentralizētas organizācijas priekšrocības un trūkumus;

14.19. piedāvā oriģinālus risinājumus kontroles veidu lietošanai dažādās situācijās;

14.20. organizē un novada sanāksmi;

14.21. darbojas dažādās lomās projekta darbā.

15. Lietišķā etiķete:

15.1. zina lietišķās etiķetes jēdzienu;

15.2. zina vizītkartes veidošanas noteikumus;

15.3. zina ielūguma rakstīšanas noteikumus;

15.4. zina pieņemšanas veidus, svētku organizēšanas principus;

15.5. zina vizuālā tēla veidošanas noteikumus;

15.6. zina uzvedības etiķeti;

15.7. skaidro etiķetes nozīmi cilvēku komunikācijā;

15.8. lieto dažādus vizītkaršu veidus attiecīgajās situācijās;

15.9. noformē un raksta ielūgumus;

15.10. izvēlas dāvanu atbilstoši situācijai;

15.11. uzraksta pasākuma scenāriju;

15.12. novērtē vizuālā tēla nozīmi komunikācijā, iegūtās zināšanas izmanto dažādās situācijās;

15.13. modelē savu rīcību dažādās situācijās, skaidro savas rīcības ētiskos un sociālos motīvus;

15.14. izvēlas galda klājuma tipu atbilstoši pasākuma mērķiem un orientējas galda protokolā;

15.15. pamato un popularizē videi draudzīgas uzvedības normu ievēro­šanas nepieciešamību;

15.16. skaidro diplomātiskā protokola mērķus un uzdevumus.

16. Lietvedība:

16.1. zina lietvedību reglamentējošos dokumentus;

16.2. zina dokumentu iedalījumu, noformēšanas principus;

16.3. zina plašāk lietojamo dokumentu iedalījumu, to saturisko sastādī­šanu un noformēšanu;

16.4. zina arhīva dokumentu uzkrāšanas klasifikāciju;

16.5. prot atšķirt dažādas dokumentācijas sistēmas un dokumentu veidus;

16.6. sastāda dažādus dokumentus un zina to lietojumu;

16.7. precīzi, likuma prasībām atbilstoši formulē dokumenta saturu;

16.8. sastāda personāldokumentus;

16.9. izmanto iegūtās zināšanas arhīvu dokumentu uzkrāšanā, uzskaitē, saglabāšanā un lietošanā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
46.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Vēsture.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Vispārējās vidējās izglītības kurss “Vēsture” aptver Latvijas, Eiropas, pasaules vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām, turklāt Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita. Katra perioda (senie, vidus, jaunie un jaunākie laiki) ietvaros jāizdala trīs galvenie jautājumu loki: valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība; vide, cilvēku saimnieciskā darbība un sabiedrības struktūra; dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma.

II. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību, veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.

3. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes un iemaņas vēstures avotu, literatūras, kartogrāfiskā un statistiskā materiāla analīzē, lai spētu patstāvīgi un argumentēti skaidrot vēstures norises, paši meklētu un lietotu zināšanas par attiecībām starp pagātni un tagadni;

3.2. attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību; veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību;

3.3. sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem un sabiedrības struktūrām;

3.4. veidot izpratni par vēsturiskā procesa norisi visās cilvēka dzīves jomās: piemēram, politikā, saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, reliģijā, rosināt domāt par savu personīgo un katras personības vietu un lomu vēstures procesā;

3.5. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Aizvēsture:

4.1. aizvēstures jēdziens;

4.2. aizvēstures periodizācija un vieta cilvēces vēsturē;

4.3. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids un kultūra;

4.4. “neolītiskā revolūcija”;

4.5. aizvēstures nozīmīgākie posmi Latvijas teritorijā.

5. Senie laiki:

5.1. seno laiku vēstures jēdziens;

5.2. seno laiku vieta cilvēces vēsturē;

5.3. senākās civilizācijas Divupē un Ēģiptē;

5.4. sabiedrības un valsts pārvaldes struktūra Seno Austrumu civilizācijās;

5.5. Seno Austrumu civilizāciju ieguldījums cilvēces vēsturē;

5.6. antīkās pasaules izcelšanās un attīstība;

5.7. grieķu polisa, tās valstiskā un sabiedriskā struktūra;

5.8. Maķedonijas Aleksandra lielvalsts un hellēniskā pasaule;

5.9. Romas republika;

5.10. romiešu sabiedrības struktūra un tiesības;

5.11. romiešu iekarojumi un Romas impērija;

5.12. kristietība;

5.13. antīkās pasaules ieguldījums cilvēces vēsturē.

6. Viduslaiki:

6.1. viduslaiku vēstures jēdziens;

6.2. viduslaiku vieta cilvēces vēsturē;

6.3. lielā tautu staigāšana;

6.4. viduslaiku Eiropas politiskā karte un tās izmaiņas;

6.5. sadrumstalotības un centralizācijas procesi;

6.6. “vikingu laikmets”;

6.7. krusta kari;

6.8. viduslaiku Eiropas sabiedrība un tās attīstība;

6.9. kristīgā baznīca un tās loma viduslaikos;

6.10. saimniecība un tās attīstība viduslaiku Eiropā;

6.11. viduslaiku pilsēta;

6.12. Hanza;

6.13. sabiedrība un saimniecība Latvijas teritorijā līdz 13.gadsimtam;

6.14. Livonijas izveidošanās, tās “vācu–nevācu” sabiedrība, politika un saimniecība.

7. Jaunie laiki:

7.1. jauno laiku vēstures jēdziens un vieta cilvēces vēsturē;

7.2. lielie ģeogrāfiskie atklājumi un to nozīme pasaules vēsturē;

7.3. renesanse;

7.4. reformācija;

7.5. jauno laiku Eiropas un pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;

7.6. absolūtisms un parlamentārisms;

7.7. revolūcijas un reformas;

7.8. valdošās ideoloģijas un sabiedriski politiskās kustības;

7.9. jauno laiku sabiedrība un tās attīstība;

7.10. koloniālisms;

7.11. nāciju veidošanās;

7.12. apgaismība;

7.13. saimniecība un tās attīstība jaunajos laikos;

7.14. industriālā revolūcija;

7.15. sabiedrība, politika, saimniecība un kultūra Latvijas teritorijā Žečpospoļitas, Zviedrijas un Krievijas varas laikā un Kurzemes hercogistē;

7.16. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu izveidošanās;

7.17. pirmā nacionālā atmoda. Jaunlatvieši;

7.18. sabiedrības modernizācija Latvijā.

8. Jaunākie laiki (20.–21.gadsimts):

8.1. jaunāko laiku vēstures jēdziens;

8.2. jaunāko laiku vieta cilvēces vēsturē;

8.3. pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;

8.4. Pirmais pasaules karš;

8.5. Eiropa starpkaru periodā;

8.6. Otrais pasaules karš;

8.7. koloniālās sistēmas sabrukums;

8.8. divas sabiedriski ekonomiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara un sociālisma sistēmas sabrukums;

8.9. politiskie režīmi;

8.10. nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un drošības sistēmas;

8.11. cilvēku saimnieciskā darbība un tās ietekme uz vidi;

8.12. 20.–21.gadsimta sabiedrības struktūra;

8.13. ekonomiskā integrācija;

8.14. valdošās ideoloģijas. Komunisms un fašisms, liberālisms, konser­vatīvisms;

8.15. dzīvesveids un tradīcijas 20.gadsimtā. Kultūras un subkultūras attīstības galvenie virzieni;

8.16. mūsdienu pasaules globālās problēmas;

8.17. Latvijas valstiskuma attīstība 20.gadsimtā;

8.18. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā;

8.19. Latvijas Republikas izveide, tās politiskā, sociālā, saimnieciskā un kultūras attīstība;

8.20. nacistiskais un padomju okupācijas režīms Latvijā;

8.21. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana;

8.22. sabiedrības struktūra Latvijā un latviešu nācijas attīstība;

8.23. mūsdienu Latvijas aktuālās problēmas.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

9. Vēstures priekšmets:

9.1. izprot vēsturi kā pagātni un zinātni;

9.2. izprot, ka jebkurš vēstures procesa atspoguļojums ir subjektīvs;

9.3. izprot vēstures avotu un literatūras subjektīvo raksturu;

9.4. izprot, kāpēc sabiedrības grupas (tautas, nācijas, sociālās grupas u.c.) vēsturi skaidro dažādi;

9.5. izprot, ka vēsturē lietotajiem jēdzieniem var būt dažādi skaidrojumi;

9.6. izprot problēmas, kas saistītas ar sarežģītu vēsturisku situāciju aprakstīšanu, skaidrojumu un analīzi;

9.7. izprot problēmas, kas saistītas ar mēģinājumiem nodrošināt vēstures skaidrojuma objektivitāti;

9.8. izprot, ka iespējamas dažādas vēstures periodizācijas;

9.9. zina, ka katrai vēstures periodizācijai ir savi kritēriji;

9.10. prot analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības;

9.11. prot vēstures zināšanas lietot tagadnes (mūsdienu pasaules) skaidrošanā un izpratnē;

9.12. zina un prot lietot vēstures jēdzienus;

9.13. prot analizēt un skaidrot dažādus vēstures avotus un literatūru;

9.14. prot vēstures norišu skaidrošanā un interpretēšanā lietot deduktīvās un induktīvās metodes;

9.15. prot lietot kartogrāfisko, statistisko un socioloģisko materiālu vēstures procesa skaidrošanā;

9.16. prot veidot tēzes, ziņojumus un referātus par izvēlēto vēstures tēmu;

9.17. prot pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.

10. Valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība:

10.1. izprot valstu un valdniecības veidošanās priekšnosacījumus;

10.2. zina dažādu valstu tipu pārvaldes struktūras un izprot to attīstību;

10.3. izprot dažādo valstu tipu un politisko režīmu daudzveidību, zina to pamatpazīmes un atšķirības;

10.4. izprot lielāko karu, revolūciju, nacionālo atbrīvošanās kustību iemeslus, cēloņus un sekas;

10.5. izprot valstu, sevišķi impēriju, bojāejas cēloņus un sekas;

10.6. izprot politisko attiecību risināšanas veidus un sekas dažādos laikmetos, šo veidu atšķirības;

10.7. izprot sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Latvijas politiskās kartes izmaiņām un ietekmi Latvijas politiskajā vēsturē;

10.8. izprot Latvijas vietu pasaules starptautiskajās norisēs;

10.9. izprot mūsdienu starptautisko organizāciju un drošības sistēmu mērķus, darbības pamatprincipus un lomu;

10.10. izprot politisko partiju un sabiedrisko organizāciju lomu valstu politiskajā dzīvē;

10.11. izprot politiskās attīstības galvenās tendences cilvēces vēsturē;

10.12. raksturo nozīmīgākos politiskos notikumus, procesus un starpvalstu attiecību krustpunktus cilvēces vēsturē;

10.13. skaidro Eiropas un pasaules politisko karti, tās būtiskākās izmaiņas un to nozīmi mūsdienu politiskās kartes veidošanās procesā;

10.14. skaidro sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanos un ietekmi uz valstu iekšpolitiku un valstu savstarpējām attiecībām.

11. Vide un cilvēku saimnieciskā darbība:

11.1. sabiedrības struktūra:

11.1.1. izprot cilvēka atkarību no vides aizvēstures laikmetā;

11.1.2. izprot cilvēka saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību vēsturiskajā laikmetā;

11.1.3. izprot vēsturiskās attīstības gaitu no ģeogrāfiskās vides ietekmes uz cilvēku līdz cilvēka ietekmei uz ģeogrāfisko vidi;

11.1.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu civilizācijas veidošanās un attīstības procesā un dažādu civilizāciju tipus;

11.1.5. izprot dažādu civilizāciju saskarsmes abpusējās sekas;

11.1.6. izprot ražotājsaimniecības būtību;

11.1.7. izprot, ka saimniecībai iespējamas dažādas formas;

11.1.8. izprot, ka sabiedrību var iedalīt pēc mantiskā stāvokļa, kārtu (kastas) piederības, sociālā statusa un citiem principiem;

11.1.9. izprot sociālās diferenciācijas cēloņus;

11.1.10. izprot pretstatu starp pilsētām un laukiem;

11.1.11. izprot zinātnes un izgudrojumu ietekmi uz cilvēku saimniecisko darbību;

11.1.12. izprot ekonomiskās integrācijas procesus pasaulē un ekonomisko procesu ietekmi uz valstu politiku;

11.1.13. izprot sabiedrības un saimniecības struktūru attīstību Latvijā;

11.1.14. izprot latviešu tautas un nācijas veidošanos un attīstību;

11.1.15. skaidro cilvēka izcelšanās hipotēzes;

11.1.16. skaidro cilvēku skaita pieauguma cēloņus un sekas Latvijā, Eiropā un pasaulē;

11.1.17. raksturo iekšējo agrāro kolonizāciju un tās ietekmi uz ģeogrāfiski kultūrvēsturisko ainavu;

11.1.18. raksturo cilvēku migrāciju Eiropā;

11.1.19. zina Eiropas tautu un valodu etniskās grupas un izprot to attīstību;

11.1.20. izprot pilsētu kā sabiedrības struktūru;

11.1.21. skaidro darba dalīšanas attīstību Eiropā, pasaulē un Latvijas vietu tajā;

11.1.22. raksturo ievērojamāko zinātnes sasniegumu laiku un vietu;

11.2. dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma:

11.2.1. izprot, ka cilvēces vēsturē bijuši dažādi uzskati par valsts un sabiedrības “ideālo modeli”, un raksturo tos;

11.2.2. izprot vēsturisko civilizāciju un kultūru ieguldījumu mūsdienu civilizācijas vēsturē;

11.2.3. izprot kristīgās mācības pamat­atziņas;

11.2.4. izprot politisko kustību nozīmi vēsturē;

11.2.5. raksturo pasaules mitoloģisko izpratni un lielāko reliģiski ētisko mācību pamatatziņas;

11.2.6. raksturo dzīvesveida, tradīciju un materiālās kultūras attīstību cilvēces vēsturē;

11.2.7. raksturo nozīmīgākos mākslas un arhitektūras virzienus cilvēces vēsturē;

11.2.8. izprot cilvēku priekšstatus par laiku un telpu dažādos laikmetos;

11.2.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju, materiālās kultūras un sabiedriskās domas lokālās un reģionālās atšķirības;

11.2.10. raksturo nozīmīgākās sabiedriski politiskās kustības, to cēloņus, idejas, mērķus un darbības rezultātus.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
47.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Biznesa ekonomiskie pamati.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt sociāli aktīvas un izglītotas perso­nības veidošanos, kas, pamatojoties uz ekonomikas likumsakarībām, pamatotu izpratni par demokrātiskā sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, spētu pilnvērtīgi, aktīvi iesaistīties un dzīvot mūsdienu sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot vispārējai vidējai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā, pilnveidot izglītojamo prasmes pareizi lietot ekonomiskos jēdzienus un zināšanas;

2.2. sagatavoties dzīvei mūsdienu jauktās ekonomikas apstākļos, attīstīt spējas pieņemt pamatotus, pārdomātus un atbildīgus lēmumus, kuri spētu nodrošināt personīgo un sabiedrisko labklājību;

2.3. attīstīt un pilnveidot integrētās vai vispārējās prasmes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ekonomikas priekšmets un būtība.

4. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums un tirgus cena.

5. Patērētāja loma ekonomikā.

6. Ievads komercdarbībā.

7. Komercdarbības finansēšana.

8. Ražošana un tirgzinības (mārketings).

9. Darba resursi.

10. Tirgus struktūra un konkurence.

11. Nauda un finanšu iestādes.

12. Valdības loma jauktajā ekonomikā.

13. Ekonomiskā stabilitāte.

14. Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

15. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

16. Ekonomikas priekšmets un būtība:

16.1. zina jēdzienus: ekonomika, mikroekonomika, makroekonomika, alternatīvās izmaksas, ražošanas resursi, ražošanas faktori, ekonomiskās sistēmas;

16.2. nosaka, kuras ir pirmās nepieciešamības preces, kuras – luksus­preces;

16.3. veic kompromisa izvēli;

16.4. nosaka izvēles lēmuma alternatīvās izmaksas;

16.5. veido (konstruē) ražošanas iespēju līkni;

16.6. atšķir, ko pēta mikroekonomika un ko pēta makroekonomika;

16.7. pamato, kā katrā ekonomiskajā sistēmā tiek risināti ekonomikas pamatjautājumi;

16.8. prot noteikt ekonomiskās sistēmas pēc dažām to raksturīgākajām iezīmēm;

16.9. prot noteikt izlietotajiem ražošanas faktoriem atbilstošo samaksas veidu;

16.10. ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelī nosaka, kur attēlota ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsma;

16.11. izprot sabiedrības ilgtspējīgas attīstības un ekonomikas saistību.

17. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums, tirgus cena:

17.1. zina jēdzienus: tirgus, pieprasījums, pieprasījuma likums, pieprasījuma elastība, piedāvājums, piedāvājuma likums, piedāvājuma elastība, cenas grīda, cenas griesti;

17.2. prot prognozēt, kā cenas paaugstināšanās (pazemināšanās) izmainīs pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu;

17.3. prot pārveidot informāciju par cenām un pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu, pieprasījuma un piedāvājuma tabulas, pieprasījuma un piedāvājuma grafika veidā;

17.4. prot aprakstīt situāciju tirgū pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem;

17.5. pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem nosaka līdzsvara cenu un tai atbilstošo pieprasītās un piedāvātās preces daudzumu;

17.6. no dotajām pieprasījuma un piedāvājuma līknēm aprēķina pārdevēju kopējos ieņēmumus, ja cenas ir dažādas;

17.7. aprēķina pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastības koeficientu;

17.8. aprēķina kopējos ieņēmumus, ja dots pieprasījuma elastības koeficients un cenas izmaiņas;

17.9. prot prognozēt, kā dažādi apstākļi, norises ietekmēs pieprasītās preces daudzumu, pieprasījuma, piedāvājuma izmaiņas un tirgus līdzsvara cenu;

17.10. prot prognozēt, vai tirgū būs preces pārpalikums vai preces trūks, ja valdība iejauksies tirgus mehānismā;

17.11. prot grafiski attēlot pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas un noteikt, kā tās ietekmēs līdzsvara cenu.

18. Patērētāja loma ekonomikā:

18.1. zina jēdzienus: personīgais budžets, Engela likums, patērētāja kredīts, apdrošināšana, patērētāja tiesības, galējais un kopējais derīgums, kopējais derīgums;

18.2. prot no vairākām iespējām izvēlēties lētāko kredītu;

18.3. prot no vairākām iespējām izdevīgāk noguldīt naudu;

18.4. prot maksimalizēt kopējo derīgumu, ja zināms katras preces galējais derīgums.

19. Ievads komercdarbībā:

19.1. zina jēdzienus: komercdarbība; uzņēmums, komersants, grāmatvedība, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, peļņa, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa, uzņēmuma maksātnespēja, sanācija, bankrots, biznesa plāns;

19.2. prot noteikt komercdarbības juridisko formu;

19.3. prot pamatot katras komercdarbības juridiskās formas trūkumus un priekšrocības;

19.4. prot sagrupēt dotos bilances posteņus pasīvā un aktīvā;

19.5. aprēķina grāmatvedības un ekonomisko peļņu.

20. Komercdarbības finansēšana:

20.1. zina jēdzienus: amortizācija, kredīts, galvenie kredīti, vērtspapīri, birža, līzings;

20.2. atšķir uzņēmuma iekšējos un ārējos līdzekļus;

20.3. aprēķina kredīta un līzinga izmaksas;

20.4. aprēķina vienkāršos un saliktos kredītprocentus;

20.5. no biržas tabulām nosaka akciju kursu;

20.6. aprēķina ieguvumu no spekulācijām ar akcijām;

20.7. prot izvēlēties ienesīgāko akciju izmantošanas veidu – spekulāciju ar akcijām vai dividenžu iegūšanu.

21. Ražošana un tirgzinības (mārketings):

21.1. zina jēdzienus: ražošana, ražošanas izmaksas, darba ražīgums, efektivitāte, rentabilitāte, tirgzinības (mārketings), reklāma;

21.2. sagrupē ražošanas izmaksas pastāvīgajās un mainīgajās izmaksās;

21.3. aprēķina pastāvīgās, mainīgās, kopējās, galējās un vidējās izmaksas;

21.4. grafiski attēlo pastāvīgās, mainīgās, kopējās izmaksas;

21.5. no izmaksu grafikiem nosaka vai aprēķina izmaksas;

21.6. aprēķina darba ražīgumu un rentabilitāti;

21.7. prot pieņemt lēmumu par ražošanas turpināšanu vai pārtraukšanu, zinot preces cenu, ražošanas apjomu un izmaksas;

21.8. raksturo preču virzīšanas tirgū elementus un to ietekmi uz pircēju.

22. Darba resursi:

22.1. zina jēdzienus: darba resursi, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nodarbinātība, darba alga, arodbiedrība, bezdarbs, Oukena likums, bezdarba līmenis;

22.2. prognozē darba resursu pieprasījumu, palielinoties (samazinoties) ražošanai vai mainoties preču pieprasījumam nozarē;

22.3. prot noteikt, kuru darbinieku izdevīgi algot, zinot darba samaksu un saražotā galējā produkta vērtību;

22.4. prot noteikt bezdarba formu pēc dažām būtiskām iezīmēm;

22.5. aprēķina bezdarba līmeni.

23. Tirgus struktūra un konkurence:

23.1. zina jēdzienus: konkurence, monopols, oligopols, monopolistiska konkurence, pilnīga konkurence, dabiskais monopols, peļņas maksimalizēšana;

23.2. nosaka uzņēmuma darbības apstākļus, ja nozarē ir monopols, oligopols, monopolistiskā konkurence vai pilnīgā konkurence;

23.3. pamato, kāpēc patērētājam izdevīgāka ir pilnīgā konkurence;

23.4. izskaidro, kāpēc notiek lielu uzņēmumu apvienošanās;

23.5. pamato, kāpēc tiek pieļauti daži monopoli.

24. Nauda un finanšu iestādes:

24.1. zina jēdzienus: nauda, inflācija, banka, tautsaimniecība, Ērvinga Fišera vienādojums, naudas pieprasījums, naudas piedāvājums;

24.2. atšķir pieprasījuma inflāciju no izmaksu inflācijas;

24.3. prognozē, kādi pasākumi varētu samazināt (palielināt) izmaksu inflāciju;

24.4. aprēķina inflācijas tempu pēc dotajiem patēriņu cenu indeksiem;

24.5. nosaka, kādu funkciju nauda veic konkrētā gadījumā;

24.6. izmanto Ērvinga Fišera vienādojumu un, mainoties kādam parametram, prognozē cenu līmeņa izmaiņas, apgrozībā nepieciešamās naudas daudzumu, naudas aprites ātruma izmaiņas;

24.7. aprēķina, kā naudas noguldījums un Latvijas Bankas noteiktā obligāto rezervju norma var palielināt naudas daudzumu banku sistēmā;

24.8. nosaka naudas pirktspējas izmaiņas gada laikā pie dotās inflācijas tempa;

24.9. nosaka, kas zaudē un kas iegūst neparedzētas inflācijas gadījumā.

25. Valdības loma jauktajā ekonomikā:

25.1. zina jēdzienus: nodokļi, tiešie un netiešie nodokļi, Lorenca līkne, Lafēra līkne, budžeta deficīts, bruto, neto un reālā alga;

25.2. atšķir, kuras problēmas spēj atrisināt tirgus un kuras vajadzētu risināt valstij;

25.3. ekonomiskās norises sabiedrībā attēlo ar pilnīgo ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču, pakalpojumu un naudas plūsmu modeli;

25.4. aprēķina nodokļus no darba algas;

25.5. pēc pirkuma aprēķina nopirktās preces vērtību un nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielumu;

25.6. analizē budžetu.

26. Ekonomiskā stabilitāte:

26.1. zina jēdzienus: iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais koppro­dukts (NKP), nacionālais ienākums (NI), ekonomiskās aktivitātes cikls, investī­cijas, fiskālā politika, monetārā politika, Filipa līkne;

26.2. raksturo situāciju ekonomikā katrā aktivitātes cikla fāzē;

26.3. aprēķina iekšzemes kopproduktu (IKP) pēc ieņēmumu un izdevumu metodes;

26.4. atšķir monetārās politikas instrumentus no fiskālās politikas instrumentiem;

26.5. pēc makroekonomiskajiem rādītājiem nosaka, vai valstī bijusi ekonomiskā izaugsme;

26.6. pamato, ar kādiem līdzekļiem iespējams stabilizēt ekonomiku katrā aktivitātes cikla fāzē.

27. Starptautiskās ekonomiskās attiecības:

27.1. zina jēdzienus: starptautiskās ekonomiskās attiecības, starptautiskā tirdzniecība, eksports, imports, ārējās tirdzniecības bilance, absolūtā priekšrocība, salīdzināmā priekšrocība, muita, protekcionisms, valūta;

27.2. nosaka, vai ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva vai negatīva;

27.3. nosaka, kuram ražotājam ir absolūtā priekšrocība, kuram salīdzināmā priekšrocība, un pieņem lēmumu par to, kādas preces ražošanā specializēties katram ražotājam, kādu preci eksportēt, kādu importēt;

27.4. prognozē, kā tirdzniecības barjeras ietekmēs patērētāja un ražotāja ieguvumu;

27.5. pēc pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem, cenas un tarifa nosaka importa lielumu, muitas nodokļa ieņēmumus, ražošanas un patēriņa izmaiņas;

27.6. pamato valūtas kursa svārstību iespējamo izdevīgumu patērētājam un iekšzemes ražotājam.

28. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas:

28.1. zina jēdzienus: tautsaimniecība, globalizācija, glokalizācija;

28.2. nosauc Latvijas galvenās ekonomiskās problēmas;

28.3. raksturo Latvijas svarīgāko tautsaimniecības nozaru attīstību;

28.4. pamato ārējās ekonomiskās vides nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
48.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Filozofija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sniegt sistematizētu priekšstatu par filozofiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā, attīstot patstāvīgas domāšanas prasmes un spēju katram izglītojamajam iegūt savu pārliecību par pasauli kopumā un savu vietu tajā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. izprast filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un pilnveidot racionālas un patstāvīgas domāšanas prasmes, loģiski spriest un secināt, saskatīt būtisko, izprast jēgu;

2.2. prast zināšanas par filozofiju izmantot konkrētu notikumu analīzē, tipizācijā un vērtēšanā, saistīt abstrakto ar konkrēto, filozofiskās atziņas ar dzīvesmākslu;

2.3. spēt savienot intelektuālo, emocionālo un tikumisko attieksmi pret pasauli un līdzcilvēkiem;

2.4. prast saskatīt vēstures, tradīciju un garīgā mantojuma klātbūtni tagadnes situācijā; attīstīt spēju izprast filozofiju kā personību, tautu un cilvēces apjēguma nepieciešamu formu;

2.5. attīstīt filozofisku tekstu lasīšanas un interpretācijas prasmi, mācoties iejusties dažādu kultūru domāšanas veidos;

2.6. izkopt kritisko un dialoģisko domāšanu, prast šaubīties un pārvarēt šaubas, rodot problēmas risinājumu, veidot demo­krātisku un tolerantu attieksmi pret citādi domājošajiem.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Filozofijas vispārējais raksturojums:

3.1. filozofiskās domāšanas savdabība;

3.2. filozofijas loma cilvēka un sabiedrības dzīvē;

3.3. filozofijas priekšmets un metodes;

3.4. filozofijas virzieni, stili, pamatjēdzieni.

4. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:

4.1. dažādās domāšanas formas Austrumos un Rietumos;

4.2. filozofijas saistība ar mītu;

4.3. filozofija Senajā Indijā un Ķīnā;

4.4. filozofija Senajā Grieķijā;

4.5. viduslaiku filozofijas vispārējs raksturojums;

4.6. filozofijas un teoloģijas saistība. Svētais Augustīns un Svētais Akvīnas Toms;

4.7. renesanses laikmeta filozofijas humānisms un panteisms;

4.8. jaunlaiku filozofijas vispārējs raksturojums;

4.9. filozofijas saistība ar zinātnes attīstību;

4.10. jaunlaiku empīrisms un racionālisms;

4.11. apgaismības laikmeta filozofija;

4.12. 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma filozofijas pamattenden­ces (dzīves filozofija un F.Nīče, pozitīvisms, loģiskais pozitīvisms un lingvistis­kā filozofija, pragmatisms, psihoanalīzes filozofiskie aspekti, fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika, postmodernisms, feministiskā filozofija).

5. Filozofiskā doma Latvijā:

5.1. folklora, mitoloģija, tautas dzīvesziņa;

5.2. cittautu kultūru un filozofijas ietekmes uz filozofiskās domas attīstību Latvijā;

5.3. filozofijas un literatūras saistība Latvijas kultūrā, filozofiskās pārdomas latviešu literātu darbos;

5.4. filozofiskās domas aizsākumi Latvijā. Profesionālo filozofu devums Latvijas un Eiropas kultūrā;

5.5. filozofijas un reliģijas saistība Latvijā;

5.6. filozofija padomju okupācijas laikā Latvijā;

5.7. filozofija mūsdienu Latvijā.

6. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:

6.1. esamības un apziņas cilvēciskā pasaule;

6.2. telpa un laiks; mūžība un bezgalība; cēlonība;

6.3. cilvēka filozofiskā izpratne; cilvēka būtības meklējumi; ķermenis un dvēsele;

6.4. racionālais un iracionālais; voluntārais un emocionālais;

6.5. eksistences problēmas: dzīvība un nāve; būt vai piederēt; brīvība un atbildība;

6.6. izziņas process un zināšanu jēdziens; saprašana un intuīcija; patiesības koncepcijas;

6.7. realitāte, racionalitāte, relativitāte; zinātniskās izziņas struktūra;

6.8. personība un masu cilvēks.

7. Filozofiskās mācības par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:

7.1. kultūras un reliģijas filozofiskais aspekts;

7.2. vēstures filozofiskā izpratne;

7.3. valodas filozofiskā izpratne (ieskats semiotikā);

7.4. sabiedrība, varas filozofiskā izpratne, ideoloģija;

7.5. informācijas laikmets filozofiskā skatījumā; komunikācija;

7.6. mūsdienu civilizācijas attīstības perspektīvas;

7.7. vides saglabāšanas un patērētājsabiedrības filozofiskā izpratne.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Filozofijas vispārējais raksturojums:

8.1. izprot filozofijas savdabību;

8.2. spēj saskatīt atšķirības starp ikdienišķu (praktisku), zinātnisku un māksliniecisku spriestspēju;

8.3. izprot attiecības starp zināšanām un gudrību;

8.4. zina filozofijas galvenos virzienus un mūsdienu nostādnes;

8.5. zina un prot lietot filozofijas galvenos jēdzienus: filozofija, kultūra, paradigma, arhetips, mīts, ideālisms, materiālisms, empīrisms, racionālisms, humānisms, monisms, plurālisms, racionālais, iracionālais, imanents, transcendents, apriori, objekts, subjekts, izziņa, apziņa, bezapziņa, esamība, telpa, laiks, mūžība, bezgalība, determinisms, domāšana, saprašana, intuīcija, patiesība, cilvēks, gars, dvēsele, ķermenis, griba, jūtas, dzīvība, nāve, brīvība, atbildība, komunikācija, vēsture, valoda, zīme, nozīme, jēga, semiotika, vērtība, vērtējums, aksioloģija, sabiedrība, cilvēce, vara, ideoloģija, civilizācija.

9. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:

9.1. zina galvenos filozofijas vēstures posmus un prot aplūkot saistībā ar kultūras vēsturi;

9.2. zina katra laikmeta galvenās pamatvērtības;

9.3. prot saistīt filozofijas vēstures jautājumus ar kultūras formām un politisko vēsturi;

9.4. ir iepazinis filozofijas vēsturiskās attīstības procesu, tā īpatnības un nozīmi cilvēces garīgajā attīstībā;

9.5. zina galvenos posmus filozofijas vēsturē un ievērojamāko domātāju pamat­atziņas;

9.6. zina galvenos mūsdienu filozofijas pamatvirzienus;

9.7. prot strādāt ar papildliteratūru.

10. Filozofiskā doma Latvijā:

10.1. zina par filozofisko ideju attīstības vēsturi Latvijā;

10.2. prot saskatīt filozofiskos aspektus un vērtībnostādnes filozofiskajai domai Latvijā;

10.3. prot parādīt Latvijas filozofiskās domas saistību ar Eiropas un pasaules filozofijas vēsturi;

10.4. prot diskutēt par Latvijas kultūras dzīves problēmsituācijām un saskatīt to risināšanas iespējas;

10.5. prot atklāt savu attieksmi pret kultūras un reliģisko mantojumu, nacionālo savdabību, attiecībām ar cittautu kultūrām.

11. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:

11.1. prot veidot filozofisku priekšstatu pašiem par sevi un savu vietu pasaulē;

11.2. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par esamību;

11.3. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par simbolisko realitāti, laiku, telpu, izziņu;

11.4. prot analizēt dzīves situācijas no eksistenciālā, tikumiskā, estētiskā, ētiskā, sociālā un komunikācijas viedokļa.

12. Filozofiskā mācība par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:

12.1. prot analizēt filozofiskās mācības par kultūru un vēsturi;

12.2. prot analizēt filozofiskās mācības par valodu un sabiedrību;

12.3. veido priekšstatu par sabiedrības un kultūras, vēstures un valodas filozofiskajiem aspektiem;

12.4. prot izmantot konkrētus piemērus, analizējot mūsdienu Latvijas sociālo dzīvi, kultūru, attieksmi pret vēsturisko mantojumu un valodas lomu sabiedrībā;

12.5. izprot vēsturisko, kultūras un valodas situāciju plašā filozofiskā skatījumā, salīdzinot dažādus kultūras reģionus un vērtīborientācijas.

13. Praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes filozofijā:

13.1. apgūst brīvas, patstāvīgas un tikumiski orientētas domāšanas iemaņas;

13.2. iegūst prasmi ieraudzīt galveno daudzveidībā, saprast būtību, saprast jēgu;

13.3. prot kritiski domāt, piedalīties diskusijās, veidot dialogu, ieklausīties un saprast atšķirīgus viedokļus un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

13.4. prot izdarīt filozofiskus secinājumus un izmantot tos reālajā dzīvē;

13.5. prot analizēt un interpretēt filozofiskus tekstus, atklāt to saistību ar laikmeta īpašībām, kā arī saskatīt paralēles ar aktuālajiem mūsdienu kultūrvēsturiskās situācijas jautājumiem.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
49.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ģeogrāfija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamajiem zināšanu, prasmju apguvi par mūsdienu pasaulē notiekošajiem dabas, sociālajiem, ekonomiskajiem procesiem un to veidošanos, attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot zināšanas par mūsdienu pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu;

2.2. apgūt zināšanas un izprast pasaules demogrāfisko un sociālo procesu cēloņsakarības saistībā ar mūsdienu sabiedrības ekonomiskajām attiecībām;

2.3. mācīties izprast dabas resursu izvietojuma un ekonomiskās darbības veidu attīstības likumsakarības pasaulē kopumā, atsevišķos reģionos, valstīs;

2.4. apgūt un pilnveidot praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes ģeogrāfijā;

2.5. analizēt, vērtēt un apzināties cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas vietējā, reģionālā un globālā mērogā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:

3.1. pasaules iedalījums reģionos;

3.2. pasaules valstu klasifikācija un tipoloģija;

3.3. mūsdienu pasaulē notiekošie ekonomiskie, sociālie un politiskie procesi;

3.4. valstu sadarbības organizācijas un to darbības virzieni.

4. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:

4.1. iedzīvotāju skaits un tā dinamika reģionos, valstīs;

4.2. iedzīvotāju ataudze un demogrāfiskās pārejas teorija;

4.3. iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra reģionos, valstīs;

4.4. iedzīvotāju sociālā struktūra;

4.5. zemeslodes apdzīvotība, apdzīvojuma veidi;

4.6. iedzīvotāju migrācija, migrācijas veidi;

4.7. demogrāfiskā politika.

5. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:

5.1. mūsdienu pasaules saimniecības sistēma un organizēšanās pamat­principi;

5.2. primārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;

5.3. sekundārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;

5.4. pasaules transporta veidu ģeogrāfija;

5.5. tūrisma resursi, veidi, ģeogrāfija;

5.6. ražošanas un sociālā infrastruktūra;

5.7. starptautisko ekonomisko sakaru formas.

6. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:

6.1. informācijas ieguve, novērtēšana un izmantošana;

6.2. praktiskā un pētnieciskā darba plānošana;

6.3. praktiskās un pētnieciskās darbības metodiskie paņēmieni;

6.4. iegūtās informācijas analīze;

6.5. praktiskā un pētnieciskā darba rezultātu novērtēšana un prezentēšana.

7. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām:

7.1. dabas katastrofas un cilvēku darbībā izraisītās nelaimes;

7.2. dabas resursu krīze;

7.3. globālas klimata izmaiņas;

7.4. ekonomiskās krīzes pasaulē;

7.5. globalizācija un pasaules tirgus;

7.6. valstu sadarbība dabas vides saglabāšanā ceļā uz ilgtspējīgu attīstību.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:

8.1. zina, kāds ir valstu iedalījums pēc ģeogrāfiskā novietojuma un pēc teritorijas lieluma;

8.2. izprot un lieto jēdzienus: attīstītās valstis, attīstības valstis, iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP), reģions, anklāvs, valdījumi, rasisms, aparteīds, ANO, ES, OPEC, NATO;

8.3. izprot mūsdienu pasaules valstīs notiekošos ekonomiskos, sociālos un politiskos procesus un zina to ģeogrāfisko izvietojumu;

8.4. nosaka būtiskākās pazīmes attīstītām un attīstības valstīm, valstu ekonomiskās attīstības līmeni, izmantojot un analizējot dažādus informācijas avotus;

8.5. analizē un salīdzina valsts fizioģeogrāfisko, ekonomģeogrāfisko, politiski ģeogrāfisko stāvokli;

8.6. pamato savu viedokli par starptautisko organizāciju būtību un Latvijas iesais­tīšanos organizāciju darbībā.

9. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:

9.1. zina iedzīvotāju ataudzes demo­grāfiskos rādītājus un izprot iedzīvotāju demogrāfiskās pārejas fāzes, minot valstu piemērus;

9.2. izprot un lieto jēdzienus: demo­grāfija, depopulācija, urbanizācija, aglomerācija, megapole, emigrācija, imigrācija, reemigrācija, repatriācija, urbanizācija, rurbanizācija, tauta, valodu saime;

9.3. izprot, kas ir un kāda ir valsts demogrāfiskā politika;

9.4. skaidro pasaules reģionu apdzīvotības nevienmērīguma cēloņus un analizē apdzīvojumu atsevišķos reģionos, valstīs;

9.5. zina lielākās pasaules aglomerācijas, megapoles un vērtē pilsētu dzīves vidi;

9.6. izprot iedzīvotāju dzīvesveida daudzveidību un dažādību, pamatojot savu viedokli par tautu dzīvesveidu, tradīcijām;

9.7. analizē un vērtē reliģiska, etniska satura konflikta cēloņus un sekas;

9.8. prognozē demogrāfisko procesu attīstību atsevišķos reģionos, valstīs.

10. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:

10.1. zina, kas ir teritoriālā (ģeogrāfiskā) darba dalīšana, un izprot mūsdienu pasaules saimniecības organizācijas pamatprincipus;

10.2. izprot un lieto jēdzienus: energoietilpīga nozare, kurināmā un enerģijas bilance, kravu un pasažieru apgrozība, specializācija, kooperācija, robotizācija, inte­grācija, agroklimatiskie resursi, intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība;

10.3. izprot enerģētikas struktūru un dabas resursu ietekmi nozaru attīstībā;

10.4. analizē investīciju ietekmi uz valsts sociālo un ekonomisko attīstību un vērtē pasaules saimniecības globalizāciju ietekmējošos faktorus;

10.5. raksturo pasaules zemes fonda struktūru, reģionālo izvietojumu un vērtē lauksaimniecības nozares atsevišķos reģionos;

10.6. skaidro transporta sistēmas veidojošos elementus, transporta nozīmi valsts, reģiona saimniecības struktūrā un izprot dabas apstākļu ietekmi transporta veidu attīstībā;

10.7. saskata atšķirības preču eksporta un importa struktūrā starp attīstītām un attīstības valstīm un vērtē to ietekmi valsts saimniecībā;

10.8. raksturo aprūpes jomas nozīmi valsts saimniecībā;

10.9. analizē pārtikas problēmas reģionālās atšķirības un pamato savu viedokli par tās risinājumiem;

10.10. vērtē tūrisma attīstības priekšnoteikumus Latvijā un valsts tūrisma politiku.

11. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:

11.1. iegūst informāciju no dažāda satura kartēm, vārdnīcām, enciklopēdijām, plašsaziņas līdzekļiem un interneta un prot to izmantot;

11.2. saprot kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs (zīmju, areālu, līniju, punktu, kartogrammu);

11.3. prot novērtēt iegūtās informācijas ticamību un lietderību un sakārtot to, veidojot dažādus modeļus;

11.4. plāno praktisko, pētniecisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties atbilstošus darba paņēmienus;

11.5. lieto ģeogrāfiska satura uzdevumos matemātiskās un statistikas metodes; aprēķina dzimstības, mirstības un dabiskā pieauguma koeficientu, migrācijas saldo, tirdzniecības bilanci, aprēķina iedzīvotāju blīvumu valstī, reģionā;

11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un analizē iegūtos rezultātus;

11.7. veido valsts, reģiona ģeogrāfisko aprakstu, tūrisma objektu aprakstu, kādas problēmas aprakstu, lietojot ģeogrāfijas valodu;

11.8. prot objektīvi novērtēt savu un citu izglītojamo darbā paveikto, lietojot ģeogrāfijas terminoloģiju.

12. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām pasaulē:

12.1. zina, kādi ir dabas un cilvēku izraisīto katastrofu veidi, atmosfēras piesārņojuma avoti;

12.2. izprot un lieto jēdzienus: seismiskā josla, tornado, “siltumnīcas efekts”, rekultivācija;

12.3. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus un sekas pasaules reģionos;

12.4. izprot atsevišķu dabas resursu krājumu ierobežotības problēmas un alternatīvo enerģijas resursu nozīmi;

12.5. vērtē konvenciju par klimata izmaiņām, par bioloģisko resursu daudzveidību būtību un nozīmi;

12.6. vērtē dabas katastrofu darbības negatīvās sekas attīstītās un attīstības valstīs saistībā ar valsts attīstības līmeni;

12.7. analizē aktuālu sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā esošo problēmu pasaulē, reģionā, valstīs un Latvijā;

12.8. izprot ilgtspējīgas attīstības būtību, sabiedrības un dabas vides mijiedarbību un apzinās šīs mijiedarbības rezultātā radītās vides problēmas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
50.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Psiholoģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt atbildīgas, brīvas, radošas un aktīvas personības veidošanos, kas, izprotot individuālās attīstības likumsaka­rības socializācijas procesā, iegūtu paškompetenci izglītības turpināšanai vai profesionālai darbībai.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par psiholoģiju kā vienu no zinātnēm un zinātni, kas attīstās, psiholoģijas saistību ar citām zinātnēm, psiholoģijas praktisko lietojumu un psiholoģijas novirzieniem;

2.2. attīstīt prasmi vērtēt un analizēt sevi, iegūtās psiholoģijas zināšanas izmantot adaptācijas procesos, analizēt konfliktus un tos risināt, izmantot zinā­šanas praktiskā saskarsmē, iegūt, izvērtēt un izmantot zinātnisko informāciju.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Psiholoģijas pamati:

3.1. psiholoģijas attīstības vēsture. Psiholoģijas praktiskā nozīme;

3.2. personība un apkārtējā pasaule;

3.3. emocijas;

3.4. personības virzība;

3.5. intelekts;

3.6. personība sabiedrībā:

3.6.1. cilvēks – sociāla būtne;

3.6.2. indivīds un grupa.

4. Sociālās psiholoģijas pamati:

4.1. sociālās psiholoģijas kā zinātnes rašanās un attīstība, tās nozares un izmantošana;

4.2. personības attīstība un sociālā vide;

4.3. personība un citi:

4.3.1. personības un grupas mijiedarbība;

4.3.2. saskarsmes psiholoģijas pamati;

4.3.3. ieskats konfliktu teorijā;

4.3.4. ieskats organizāciju psiholoģijā.

5. Personības psiholoģijas pamati:

5.1. personības jēdziens, tās struktūra, pētīšanas principi un metodes;

5.2. personības attīstība;

5.3. personības virzība;

5.4. personības individuāltipoloģiskās īpatnības;

5.5. personības teorijas.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Psiholoģijas pamati:

6.1. zina jēdzienus: psihe, psiholoģija, psihiatrija, psihodiagnostika;

6.2. zina psiholoģijas attīstības vēstures galvenos posmus, tās attīstību saistībā ar citām zinātnēm (filozofiju, fiziku, ķīmiju, medicīnu);

6.3. zina psiholoģijas pētīšanas metodes (aprakstošās, piemēram, novērošana, anketas, testi, un eksperimentālās) un psiholoģijas novirzienus (praktiskais un pētnieciskais);

6.4. zina centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības pamatprincipus;

6.5. zina jēdzienus: temperaments un sajūtas; zina sajūtu veidus, sajūtu vispārējās likumsakarības (jutīgums, adaptācija, kompensācija, saplūšana);

6.6. prot aprakstīt savas sajūtas;

6.7. zina uztveres likumsakarības; atšķir laika, telpas un kustību uztveri;

6.8. prot atšķirt uztveri no priekšstatiem;

6.9. prot raksturot kāda priekšmeta, parādības, notikuma vai personības uztvērumu;

6.10. zina un prot raksturot uzmanības veidus un īpašības;

6.11. prot analizēt dažādu uztveres un uzmanības īpašību nozīmi izziņas procesā;

6.12. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas uzmanības īpatnības;

6.13. zina atmiņas pamatprocesus un atmiņas individuālās īpatnības;

6.14. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas atmiņas īpatnības;

6.15. zina jēdzienus: emocijas, garastāvoklis, stress, frustrācija, afekts, psihosomatika, vajadzības; zina emociju veidus;

6.16. prot novērtēt pozitīvo un negatīvo emociju ietekmi uz organisma attīstību;

6.17. zina jēdzienus: motivācija, garīgums, vērtīborientācija, izvēles brīvība un atbildība; zina vajadzību hierarhiju;

6.18. prot atšķirt uzvedību no personības vērtībām, uzskatiem un pārliecības;

6.19. prot raksturot savas vajadzības un vērtīborientāciju (pēc testu rezultātiem);

6.20. zina jēdzienus: intelekts, domāšana, valoda, spējas un kognitīvā attīstība;

6.21. prot analizēt intelekta un psihisko procesu testu rezultātus;

6.22. prot raksturot savas intelektuālās attīstības problēmas;

6.23. prot veidot pašraksturojumu, analizējot komponentes: temperamentu, emocijas, gribu, intelektu, vērtības;

6.24. zina jēdzienus: sociālā vide, socializācija, dzīves krīzes, pašnovērtējums;

6.25. prot novērtēt sociālās vides ietekmi uz pašvērtējumu un drošības sajūtu;

6.26. zina grupu veidus; procesus, likumsakarības, sociālās lomas un statusu grupā un vadības stilus;

6.27. prot analizēt procesus grupā (piemēram, ģimenē, klasē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā.

7. Sociālās psiholoģijas pamati:

7.1. zina, kas ir sociālpsiholoģija, raksturo tās praktisko nozīmi;

7.2. zina jēdzienus: personība, socializācija, sociālā vide;

7.3. raksturo sociālās vides ietekmi uz personības attīstību;

7.4. prot novērtēt sociālo vidi ap sevi;

7.5. zina jēdzienus: mazā grupa, lielā grupa, referentā grupa, līderis, atšķir lomas un pozīcijas grupā;

7.6. prot novērtēt un analizēt procesus mazā grupā (piemēram, klasē, ģimenē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā;

7.7. zina un izprot saskarsmes būtību, funkcijas un nozīmi; saskarsmes šķēršļus, verbālo un neverbālo saskarsmi;

7.8. prot iesākt sarunu ar dažādiem cilvēkiem, analizēt lomas un pozīcijas saskarsmē, atšķirt lietišķu saskarsmi no agresīvas vai destruktīvas saskarsmes, izmantot zināšanas par neverbālo saskarsmi;

7.9. zina un izprot konflikta būtību un iemeslus, konfliktu risināšanas veidus un diskusijas likumus;

7.10. prot analizēt konfliktus;

7.11. prot vadīt diskusiju, apspriedi;

7.12. zina vadības funkcijas, vadības stilus, organizāciju tipus, izprot motivēšanas un darba plānošanas nozīmi;

7.13. prot plānot savu ikdienu, nedēļu, mēnesi, gadu;

7.14. prot plānot kāda pasākuma organizēšanu (norise, pienākumi, finanses).

8. Personības psiholoģijas pamati:

8.1. zina personības jēdzienu, tās struktūru dažādās teorijās un personības pētīšanas metodes;

8.2. prot izskaidrot jēdzienus: cilvēks, indivīds, individualitāte, personība;

8.3. prot salīdzināt personības jēdziena izpratni sociālajā psiholoģijā un personības psiholoģijā;

8.4. zina nozīmīgāko personības attīstības teoriju būtību un personības attīstības noteicošos faktorus;

8.5. prot izskaidrot jēdzienus: psihiskā attīstība, krīze, adaptācija, pašapziņa, pretenziju līmenis, “Es” koncepcija, psihoterapija, psihiatrija, neiroze, neirotisms, depresija, depresīvs stāvoklis, psihopātija, psihiska saslimšana;

8.6. zina vajadzības personības struktūrā, vajadzību veidus, to hierarhiju;

8.7. izprot intereses būtību, tās veidošanos;

8.8. prot izskaidrot jēdzienus: motīvs, motivācija, vajadzības, vērtības, vērtēšana, pārliecība, ideāli, intereses;

8.9. prot salīdzināt jēdzienus: ideāls un vērtīborientācija, nozīme un jēga;

8.10. zina nervu procesu īpašības: spēks, līdzsvarotība, kustīgums; bioloģiskā un sociālā faktora, audzināšanas un pašaudzināšanas loma rakstura tapšanā, spēju veidus un spēju attīstības līmeņus;

8.11. prot izskaidrot jēdzienus: temperaments, raksturs, ekstraversija, intraversija;

8.12. prot, izmantojot psiholoģiskās pētīšanas metožu rezultātus, noteikt savu temperamenta tipu un raksturot sevi, uzrakstīt pašraksturojumu;

8.13. zina Freida, Junga, Ādlera, Fromma, Eriksona, Rodžera, Maslova, Skinnera, Berna teoriju pamatatziņas;

8.14. zina psihes funkcijas, psihes struktūru, aizsardzības mehānismus, arhetipu teoriju;

8.15. zina jēdzienus: brīvās asociācijas, kompleksi, sadisms un mazohisms, stimuls un reakcija;

8.16. prot izskaidrot jēdzienus: “id”, “ego”, “superego”, sublimācija, projekcija, identifikācija, libido, agresija, konformisms, transakcija, biheiviorisms, kognitīvs, psihosociāls;

8.17. prot analizēt zinātnisku darbu fragmentus, pastāstīt par vienu no personības teorijām, salīdzināt dažādas personības teorijas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
51.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Politika un tiesības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot pozitīvu, aktīvu, demokrātisku, tolerantu attieksmi pret sabiedrību un attīstīt patstāvīga, kritiska, radoša darba prasmes un analītiskas spējas.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot politikas un tiesību zinātņu jēdzienu izpratni un terminoloģijas zināšanas tālākām specializētām studijām;

2.2. sniegt sistematizētu priekšstatu par politikas procesu norisi sabiedrībā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Politikas jēdziens, pamatjautājumi.

4. Politiskie režīmi.

5. Politisko uzskatu vēsture.

6. Tiesības.

7. Valsts.

8. Varas institūcijas.

9. Valdības politika.

10. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība).

11. Politiskā kultūra.

12. Pāreja uz demokrātiju Latvijā.

13. Latvija starptautiskajā politikā.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

14. Politikas jēdziens, pamatjautājumi:

14.1. zina jēdzienus: sociālā grupa, sociālais plurālisms, politika, pārvalde, vara;

14.2. nosauc sociālās grupas Latvijā;

14.3. identificē sevi ar noteiktām sociālām grupām;

14.4. atšķir sociālu grupu no citas (piemēram, bioloģiskas) grupas;

14.5. definē, kas ir politika;

14.6. definē, kas ir pārvalde;

14.7. definē, kas ir vara;

14.8. atšķir politiskas attiecības un darbības no nepolitiskām;

14.9. identificē politiskas attiecības un norises aktuālā sabiedrības dzīvē;

14.10. pamato politikas nepieciešamību sabiedrībā;

14.11. atrod piemērus dažādu veidu politikai vēsturē;

14.12. veic sabiedriskās domas izpēti kādā grupā;

14.13. uzskaita politiskās sistēmas elementus un sakārto tos sistēmā (shēmā);

14.14. izprot sociālā plurālisma saistību ar demokrātiju;

14.15. izprot varas jēdzienu;

14.16. izprot pārvaldes jēdzienu;

14.17. izprot kompromisu nozīmi dažādos politikas līmeņos (no zemākā – pašvaldības līmeņa – līdz augstākajam – starpvalstu attiecību līmenim).

15. Politiskie režīmi:

15.1. zina jēdzienus: politiskais režīms, pilsoniskā sabiedrība, valsts;

15.2. definē politisko režīmu;

15.3. identificē Latvijas politisko režīmu un pamato savu viedokli;

15.4. pamato demokrātisko režīmu priekšrocības;

15.5. analizē autoritārisma un totalitārisma rašanās cēloņus Latvijā;

15.6. izprot demokrātijas izplatību pasaulē un tās cēloņus;

15.7. izprot demokrātijas saikni ar tirgus ekonomiku;

15.8. izprot pilsoniskās sabiedrības saik­ni ar režīma demokrātiskumu;

15.9. izprot demokrātiju kā procesu, nevis rezultātu;

15.10. izprot totalitārisma paradoksu (kāpēc visi režīmi sevi pasludina par demokrātiskiem).

16. Politisko uzskatu vēsture:

16.1. zina jēdzienus: sabiedriskā līguma teorija, sociālisms, konserva­tīvisms, nacionālsociālisms, klasiskais liberālisms, cilvēktiesības;

16.2. salīdzina dažādus uzskatus;

16.3. salīdzina Senās Grieķijas demokrātijas izpratni ar mūsdienu demokrātiju;

16.4. analizē un salīdzina, kā apgaismības uzskati ir ietekmējuši ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

16.5. formulē saviem vārdiem, kas ir ideoloģija;

16.6. prot pazīt lielāko ideoloģiju iezīmes mūsdienu politikā, minot piemērus;

16.7. nosaka un klasificē mūsdienu Latvijas politiskos uzskatus;

16.8. izprot demokrātijas procesu attīstību Atēnās un Senajā Romā un tās sabrukuma cēloņus, vēsturisko procesu ietekmi uz politisko uzskatu attīstību, “sabiedrisko līgumu”, dabiskajām tiesībām;

16.9. izprot sabiedrības sociālo attīstību 19.gadsimtā;

16.10. izprot ideoloģijas jēdziena veidošanos;

16.11. izprot politisko procesu un uzskatu saikni Latvijā un pasaulē; līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un pasaules politiskās domas vēsturē.

17. Tiesības:

17.1. zina jēdzienus: normatīvais akts, normatīvo aktu hierarhija, tiesību avots, valsts pārvalde, noziedzīgs nodarījums, tiesībspēja, rīcībspēja, fiziska persona, juridiska persona, tiesiska valsts;

17.2. prot atšķirt ārējos un iekšējos normatīvos aktus;

17.3. pazīst tiesību avotus, raksturo valsts institūtus;

17.4. atpazīst administratīvās tiesības, to atšķirības no citiem tiesību veidiem;

17.5. atrod administratīvās tiesības un to pielietojumu savā apkārtnē;

17.6. nosauc civiltiesiskās attiecības savā ģimenē;

17.7. zina, kas ir līgums, līguma būtiskās sastāvdaļas un kādi normatīvie akti regulē līgumu noslēgšanu, prot lietot zināšanas par līgumtiesībām (piemēram, darba līgums);

17.8. analizē darba līguma dokumentus;

17.9. atšķir sabiedrībai bīstamus nodarījumus no morāles normu vai paražu pārkāpumiem, nosauc savas tiesības kriminālprocesā;

17.10. atšķir tiesībspēju no rīcībspējas;

17.11. uzskaita savas galvenās tiesības un brīvības, saskata šo pamat­tiesību pārkāpumus savā apkārtnē un pasaulē;

17.12. diskutē par kādu no starptautisko konvenciju jautājumiem (piemēram, autortiesības);

17.13. apzinās savu atbildību valsts priekšā, saskata valsts atbildību pret sevi;

17.14. nosauc galvenās atšķirības Latvijas un ASV, Vācijas vai kādas citas valsts konstitūcijā;

17.15. apzinās dažādu sabiedrības grupu īpašo statusu valstī.

18. Valsts:

18.1. zina jēdzienus: valsts, valsts pazīmes, valsts funkcijas, publiska vara, suverenitāte, valsts formas, nācija, tauta, pilsonība;

18.2. definē, kas ir valsts;

18.3. nosauc valsts pamatpazīmes un analizē piemērus;

18.4. atšķir valstiskus veidojumus no valstīm un pamato to atšķirības;

18.5. argumentē, vai aktuālajā situācijā darbojas varas demokrātiskie principi;

18.6. argumentē, vai konkrētā piemērā valsts ir suverēna vai nav;

18.7. nosauc pilsoņa tiesības un pienākumus Latvijas Republikā;

18.8. analizē, vai iedomātā situācijā tiek pārkāptas cilvēktiesības;

18.9. izprot varas demokrātiskuma principus;

18.10. izprot valstu savstarpējās atzīšanas nosacījumus (de jure, de facto).

19. Varas institūcijas:

19.1. zina jēdzienus: likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara, birokrātija, pašvaldība, prezidentālisms, parlamentārisms;

19.2. prot pamatot varas dalīšanas nepieciešamību;

19.3. atrod presē likumdevēju darbības aprakstu un analizē to;

19.4. attēlo shematiski likumdošanas procesu;

19.5. atšķir izpildvaru no pārējām varām;

19.6. prot apzināt tiesu varas institūcijas sev tuvākajā apkārtnē;

19.7. izšķir birokrātijas pozitīvo un negatīvo darbību;

19.8. nosauc savas pašvaldības institūcijas;

19.9. atrod presē pašvaldību darbības piemērus;

19.10. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām;

19.11. saskata parlamentārisma priekšrocības un problēmas;

19.12. izprot varas dalīšanas principu Latvijā un varas dalīšanas paņēmienus citur pasaulē (ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Krievijā);

19.13. izprot varas dalīšanas idejas attīstību.

20. Valdības politika:

20.1. zina jēdzienus: valsts budžets, valsts drošība, valsts noslēpums, kultūrvide;

20.2. prot noteikt, kādai jomai atbilst aktuāli valdības soļi;

20.3. diskutē par Latvijas valsts budžeta sadali;

20.4. prot izteikt savu viedokli par Latvijas nodokļu politikas jautāju­miem;

20.5. izšķir, kuras no dotajām situācijām apdraud valsts drošību, kuras – neapdraud;

20.6. analizē Latvijas sociālo stāvokli;

20.7. diskutē par sociālajām problēmām Latvijā.

21. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība):

21.1. zina jēdzienus: politiskā līdzdalība, pilsoniskā sabiedrība, politiskā partija, sociālā kustība, interešu grupa, nevalstiskas organizācijas, vēlēšanas;

21.2. nosauc politiskās līdzdalības formas un veidus;

21.3. atšķir “labējās” un “kreisās” partijas;

21.4. atrod presē partiju darbības paraugus;

21.5. nosauc galvenās politiskās partijas Latvijā;

21.6. nosauc galvenās sociālās kustības Latvijā un pasaulē;

21.7. atšķir faktus no viedokļiem presē;

21.8. atšķir nevalstiskās organizācijas no valsts institūcijām;

21.9. atšķir demokrātiskas vēlēšanas no nedemokrātiskām vēlēšanām;

21.10. atšķir pilsonisko pretošanos no vardarbības;

21.11. diskutē par pilsonisko sabiedrību kā demokrātijas pastāvēšanas obligātu nosacījumu;

21.12. diskutē par nevalstisko organizāciju veidiem un to darbību Latvijā un pasaulē;

21.13. diskutē par Latvijas vēlēšanu likumu, vēlēšanu sistēmām pasaules valstīs, to atšķirībām, salīdzinot ar Latviju.

22. Politiskā kultūra:

22.1. zina jēdzienus: politiskais uzskats, politiskā kultūra;

22.2. diskutē par sabiedriskās domas aptaujām;

22.3. atšķir politisko kultūru no ētisko normu īstenošanas politikā;

22.4. diskutē par politiskās kultūras elementiem.

23. Pāreja uz demokrātiju Latvijā:

23.1. zina jēdzienus: nacionāla valsts, autoritārs režīms, Trešā atmoda;

23.2. prot pamatot savu viedokli par nacionālisma idejām;

23.3. atšķir demokrātijas idejas no autoritārisma;

23.4. prot pamatot padomju sistēmas kritiku un tās sabrukumu;

23.5. analizē aktuālos jautājumus Latvijas politikā;

23.6. diskutē par Pirmo atmodu un valsts idejisko pamatu;

23.7. diskutē par padomju politisko sis­tēmu un Latvijas politiku padomju laikā;

23.8. diskutē par Latvijas Trešo atmodu un Latvijas politiskās dzīves attīstību.

24. Latvija starptautiskajā politikā:

24.1. zina jēdzienus: starptautiskās attiecības, starptautisko attiecību subjekts, vēstniecība, konsulāts, pārstāvniecība;

24.2. nosauc galvenās ārpolitikas institūcijas;

24.3. atšķir vēstniecības no konsulātiem, pārstāvniecībām;

24.4. atrod un analizē preses materiālus par Latvijas un starptautisko organizāciju sadarbību;

24.5. zina svarīgākās starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir iestājusies;

24.6. diskutē par starptautiskajām attiecībām mūsdienu pasaulē;

24.7. diskutē par Latvijas ārpolitikas galvenajām institūcijām – vēstnie­cībām, to darbu un funkcijām;

24.8. diskutē par galvenajām starptautiskajām organizācijām un to lomu pasaulē.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
52.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mājsaimniecība.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgie jautājumi

1. A daļu māca visiem izglītojamajiem, kuri izvēlējušies šo mācību priekšmetu, bet no B daļas katrs izglītojamais izvēlas vienu mācību tēmu. A daļas tēmu mācīšanai atvēl apmēram 30 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.

2. Īstenojot vispārējās vidējās izglītības standartu mājsaimniecībā, pedagogs nodrošina obligātā satura apguvi, mācību procesu orientējot uz mājsaimniecības darbu prasmju un praktiskas darbības pieredzes apguvi, uz radošu pieeju jebkuram darbam. Praktiskajiem darbiem plāno vismaz 65 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

3. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt tikumiskas, intelektuāli bagātas, radošas un harmoniskas personības veidošanos, kura spēj patstāvīgi risināt privātās mājsaimniecības sociālos, saimnieciskos, ekonomiskos un kultūras jautājumus.

4. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

4.1. pilnveidot zināšanas un izpratni par uzturu un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka veselību;

4.2. veicināt radošu darbību individuālā vizuālā tēla, apkārtējās vides un savstarpējo attiecību veidošanā;

4.3. rosināt izmantot mājsaimniecībā zināšanas, prasmes un iemaņas, kas apgūtas citos mācību priekšmetos;

4.4. attīstīt tehnisko domāšanu, projektēšanas un konstruēšanas prasmes;

4.5. veicināt informācijas ieguves un atlases prasmju pilnveidošanos;

4.6. veidot praktisko zinību bāzi turpmākām studijām izvēlētajā akadēmis­kās vai profesionālās izglītības jomā.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs (A daļa)

5. Ievads mājsaimniecības organizēšanā.

6. Mājsaimniecības vadīšana:

6.1. mājsaimniecības darbu plānošana;

6.2. patērētājzinības;

6.3. darba un sadzīves drošība.

7. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:

7.1. kopā dzīvošanas un strādāšanas modeļi;

7.2. ģimene agrāk un tagad;

7.3. tradīcijas ģimenē. Svētki.

8. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:

8.1. mājokļa izvēle;

8.2. mājokļa plānošana un iekārtošana;

8.3. mājokļa uzturēšana;

8.4. mājsaimniecība, vide, veselība.

9. Uzturs:

9.1. uzturs un veselība;

9.2. enerģijas un uzturvielu patēriņš;

9.3. uzturvielas un uzturlīdzekļi;

9.4. pārtikas produktu kvalitāte;

9.5. uztura režīms;

9.6. saindēšanās un inficēšanās ar uzturu, profilakse.

10. Apģērbs:

10.1. apģērba uzdevumi;

10.2. mūsdienu tērpu stili. Mode;

10.3. garderobes komplektēšana.

IV. Mācību priekšmeta obligātais saturs (B daļa)

11. Ēdiena gatavošana un tekstildarbi:

11.1. ēdiena gatavošana:

11.1.1. pārtikas produkti;

11.1.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.1.3. darba vide, darba drošība;

11.1.4. saimnieciskā darbība;

11.1.5. tehnoloģija;

11.2. rokdarbi:

11.2.1. materiāli;

11.2.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.2.3. darba vide, darba drošība;

11.2.4. saimnieciskā darbība;

11.2.5. tehnoloģija;

11.3. šūto apģērbu izgatavošana:

11.3.1. materiāli;

11.3.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.3.3. darba vide, darba drošība;

11.3.4. saimnieciskā darbība;

11.3.5. tehnoloģija.

12. Materiālu apstrāde un izmantošana:

12.1. koksnes materiāli, to apstrāde un izmantošana:

12.1.1. koksnes nozīme tautsaimniecībā;

12.1.2. koka un koksnes uzbūve un īpašības;

12.1.3. kokmateriāli un koksnes materiāla izstrādājumi;

12.1.4. koksnes aizsargājošā apstrāde un glabāšana;

12.2. kokapstrādes saimniecība:

12.2.1. palīgmateriāli un virsmu apdare;

12.2.2. metāla izstrādājumi (to aizstājēji) galdniecībā;

12.2.3. abrazīvie materiāli;

12.2.4. kokapstrādes rokas instrumenti un palīgierīces;

12.2.5. darbgaldi;

12.2.6. saimniecības vide.

13. Spēkrata ekspluatācija:

13.1. spēkrats transportam un darba mehanizācijai:

13.1.1. spēkrata uzbūve un izmantošana;

13.1.2. spēkrata motors;

13.1.3. spēka pārvadi, ritošā iekārta un vadīšanas mehānismi;

13.1.4. virsbūve. Darba iekārtas. Palīg­ierīces;

13.2. spēkrata aprūpe un vadīšana:

13.2.1. spēkrata kopšana un sagatavošana darbam;

13.2.2. spēkrata aprūpe saimniecībā;

13.2.3. spēkrata vadīšana;

13.3. darba un vides higiēna, aizsardzība un drošība:

13.3.1. ceļu satiksmes noteikumi;

13.3.2. darba higiēna un aizsardzība spēkrata ekspluatācijā;

13.3.3. vides higiēna un kustības drošība.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei (A daļa)

14. Ievads mājsaimniecības organizēšanā:

14.1. raksturo mājsaimniecību iedalījumu, mājsaimniecību veidus, mājsaimniecības uzdevumus;

14.2. saskata mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.

15. Mājsaimniecības vadīšana:

15.1. plāno savas individuālās mājsaimniecības darbus vai sev uzticētos darbus ģimenes mājsaimniecībā;

15.2. izmanto dažādas darbu atvieglošanas iespējas (tehnika, pakalpojumi);

15.3. sastāda individuālo budžetu, piedalās ģimenes mājsaimniecības budžeta sastādīšanā, plāno un uzskaita individuālos ienākumus un izdevumus, taupa laiku, darbaspēku, materiālus, naudu, atrod informāciju par iespējām iegūt papildienākumus;

15.4. iegūst informāciju, novērtē reklāmas ticamību pirms preču vai pakalpojumu pirkšanas;

15.5. izmanto patērētāju tiesības uz preces kvalitāti, konflikta gadījumā lūdz patērētāju tiesību aizsardzības institūciju palīdzību;

15.6. saskata dažādu cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamu negadījumu iespējamību mājsaimniecībā;

15.7. ievēro darba un sadzīves drošības noteikumus. Izmanto dažādas ierīces, lai izvairītos no sadzīves negadījumiem. Sniedz pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

16. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:

16.1. raksturo priekšrocības un trūkumus, dzīvojot kopā vairākām paaudzēm;

16.2. raksturo dzimtas, ģimenes un draugu lomu jauniešu sadzīvē. Sadala pienākumus, veicot mājas darbus;

16.3. saskata un raksturo ģimenes lomu agrāk un tagad;

16.4. raksturo atbildību par laulāto un bērniem no morālā, saimnieciskā un juridiskā viedokļa. Uzņemas atbildību un rūpējas par ģimenes locekļiem, vienlīdzīgi sadalot mājas darbu slodzi;

16.5. raksturo ģimenes tradīciju veidošanas ieceri. Sacer ģimenes svētku norises scenāriju. Sagatavo svētku norises vietu, telpas, pagatavo vai izvēlas, piemēram, ielūgumus, galda kartes, dāvanas;

16.6. ievēro mūsdienīgas uzvedības normas, uzņemot viesus, dodoties viesos;

16.7. zina dažādu galda klājumu īpatnības;

16.8. pieskaņo ēdienus, galda klājumu, rotājumu svētku raksturam, norises vietai un laikam;

16.9. spēj sastādīt svētku ēdienkarti, aprēķināt izmaksas.

17. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:

17.1. īsi raksturo mājokļu veidus. Nosaka individuālos kritērijus mājokļa meklēšanā;

17.2. orientējas mājokļa iegādi un īrēšanu apliecinošos dokumentos, īrnieku pienākumos un tiesībās;

17.3. atrod un izmanto informāciju dažādu mājokļu plānošanai un iekārtošanai. Raksturo savas iecerētās mājas iekārtojuma, apkārtnes izveidošanas un apzaļumošanas ideju;

17.4. plāno mājas, dzīvokļa iekārtojumu mērogā 1:10;

17.5. novērtē mājas, dzīvokļa mikroklimatu, plāno iespējamās korekcijas;

17.6. prot uzturēt mājokli kārtībā ikdienā, veikt ģenerāltīrīšanu, izvēloties katrai virsmai piemērotus un veselību un vidi sau­dzējošus tīrīšanas līdzekļus;

17.7. aprēķina mājokļa uzturēšanas izmaksas (piemēram, elektroenerģija, ūdens, gāze, apkure). Saskata dabas resursu un enerģijas taupīšanas iespējas mājsaimniecībā;

17.8. rod risinājumus, kā samazināt mājsaimniecības darbu negatīvo ietekmi uz vidi. Plāno videi draudzīgas tehnoloģijas, materiālus un izejvielas, materiālu otrreizēju izmantošanu u.c.;

17.9. raksturo pašārstēšanās ietekmi uz cilvēka veselību. Prot komplektēt un uzturēt lietošanas kārtībā mājas aptieciņu, prot to izmantot.

18. Uzturs:

18.1. raksturo uztura ietekmi uz cilvēka veselību;

18.2. raksturo enerģijas patēriņu cilvēka organisma fizioloģiskajos procesos un veicot dažādas garīgās un fiziskās slodzes. Nosaka sava ķermeņa masas indeksu;

18.3. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, nosaka savam vecumam, enerģijas patēriņam un ķermeņa masai atbilstošu nepieciešamo uzturvielu daudzumu;

18.4. raksturo uzturvielu nozīmi cilvēka organismā un galveno pārtikas produktu uzturvērtību;

18.5. izvēlas veselīga uztura priekšnoteikumiem atbilstošus uzturlīdzekļus un ēdienus. Lieto pietiekamā daudzumā šķiedrvielām bagātus uzturlīdzekļus;

18.6. izstrādā projektu: kvalitatīvs dzeramais ūdens pietiekamā daudzumā katrā mājā, katrā darba vietā, katrā izglītības iestādē. Iesaka praktisku šīs problēmas risinājumu;

18.7. pazīst plašāk lietotos kultivētos garšaugus un savvaļas augus, prot tos sagatavot un lietot. Pazīst plašāk lietotās zāļu tējas, prot tās sagatavot un lietot;

18.8. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;

18.9. īsi raksturo pārtikas piedevas. Atrod informāciju par pārtikas piedevām preču marķējumā;

18.10. prot uzglabāt pārtikas produktus atbilstoši produktu un ilgstošas uzglabāšanas noteikumiem;

18.11. izprot pareiza uztura režīma ievērošanas nepieciešamību;

18.12. salīdzina uzturvērtības ziņā līdzīgu pārtikas produktu cenas; rezultātus izmanto ekonomiskas ēdienkartes sastādīšanā. Aprēķina ēdienu un ēdienreižu izmaksas;

18.13. sastāda ēdienkarti, aprēķina ēdienu enerģētisko vērtību, nosaka uzturvērtību;

18.14. pazīst ar uzturu saistīto infekciju un saindēšanās pazīmes, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību;

18.15. pazīst Latvijā izplatītākos indīgos augus un indīgās sēnes;

18.16. izskaidro, kā veikt ar uzturu saistīto saslimšanu un saindēšanos profilaksi.

19. Apģērbs:

19.1. raksturo apģērba uzdevumus, funkcijas, ietekmi uz veselību. Izvēlas ārējās vides apstākļiem piemērotu apģērbu;

19.2. novērtē ķermeņa pārveidojumu un papildinājumu radītās izmaiņas. Izvēlas valkāšanas uzdevumam, auguma proporcijām, etiķetei atbilstošu tērpu;

19.3. atšķir dažādus mūsdienu tērpu stilus, raksturo savu individuālo stilu;

19.4. izvēlas no modes aktualitātēm sev piemērotāko. Komplektē garderobi, ievērojot vienota stila nosacījumus;

19.5. prot vizuāli izmainīt cilvēka ķermeņa proporcijas, lietojot vienkāršus paņēmienus;

19.6. prot izvēlēties un iegādāties apģērbu, ņemot vērā kvalitāti, atbilstību valkāšanas uzdevumam un ekonomiskos nosacījumus;

19.7. uzglabā, kopj un tīra apģērbu un tā papildinājumus (piemēram, cepures, cimdus, apavus);

19.8. spēj variēt, papildināt, pārveidot garderobē esošu apģērbu.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei (B daļa)

20. Ēdiena gatavošana un tekstildarbi:

20.1. ēdiena gatavošana:

20.1.1. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, salīdzina uztur­vielu saturu dažādos pārtikas produktos;

20.1.2. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;

20.1.3. raksturo procesus, kas notiek pārtikas produktos to uzglabāšanas laikā;

20.1.4. raksturo dārzeņu, augļu, sēņu un to pārstrādes produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, gaļas un gaļas produktu, piena un piena produktu, olu un olu produktu, uztura tauku, graudu un to pārstrādes produktu, cietes, cukura, konditorejas izstrādājumu, garšaugu (īpaši Latvijā audzēto), garšvielu un baudvielu, pārtikas koncentrātu ķīmisko sastāvu, uzturvērtību, kvalitātei izvirzāmās prasības, uzglabāšanas iespējas, izmantošanu kulinārijā;

20.1.5. orientējas ierīču un darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.1.6. lieto mehāniskās, elektriskās, siltuma ierīces, darbarīkus, instrumentus, darba piederumus atbilstoši ekspluatācijas un darba drošības noteikumiem;

20.1.7. raksturo pārtikas produktu apstrādes ierīču apkopi, uztur kārtībā darbarīkus, instrumentus, darba piederumus;

20.1.8. iekārto darba vietas pārtikas produktu pirmapstrādei, siltapstrādei, konditorejas izstrādājumu gatavošanai;

20.1.9. ievēro personīgās higiēnas noteikumus. Atbilstoši sanitārajām normām lieto sanitāro un speciālo apģērbu;

20.1.10. iekārto darba vidi atbilstoši sanitārajām prasībām, darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem parametriem;

20.1.11. ievēro elektroierīču lietošanas noteikumus. Saskata elektroierīču un to pieslēgumu bojājumu pazīmes un spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.1.12. atbilstoši situācijai izvēlas un lieto ugunsdzēšanas līdzekļus, izsauc ugunsdzēsējus, policiju, gāzes vai elektroapgādes avārijas dienestu;

20.1.13. sniedz pirmo palīdzību vai meklē palīdzību darba un sadzīves traumu, elektrotraumu, saindēšanās un pārtikas infekciju gadījumos. Zina, kā atbrīvot no strāvas iedarbības elektronelaimē cietušo. Saskata neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamību un pareizi to izsauc;

20.1.14. vērtē saimnieciskās darbības ekonomisko ietekmi uz ģimenes budžetu;

20.1.15. iegūst informāciju par individuālā darba uzsākšanas priekšnoteikumiem. Vērtē savas iespējas nodarboties ar individuālo darbu ēdiena gatavošanas jomā un šīs nodarbes ekonomisko izdevīgumu;

20.1.16. prot noteikt gatavās produkcijas pārdošanas cenas, aprēķināt nepieciešamo izejvielu daudzumu;

20.1.17. izpēta materiālu, darbmašīnu un darbarīku piedāvājumu tirgū;

20.1.18. izmanto patērētāja tiesības uz preces garantiju, ievēro patērētāja pienākumus. Lasa informāciju preču uzlīmēs un etiķetēs, tehniskajās instrukcijās un pirkuma līgumos, kritiski un saprātīgi to izmanto;

20.1.19. raksturo ēdiena kvalitātei izvirzāmās prasības. Pārbauda ēdiena kvalitāti un, ja iespējams, vajadzības gadījumā to uzlabo;

20.1.20. prot noformēt un pasniegt ēdienus;

20.1.21. veic pārtikas produktu pirmapstrādi un siltapstrādi, pēc iespējas saglabājot produktu uzturvērtību;

20.1.22. pazīst garšaugus (īpaši Latvijā audzētos), biežāk lietojamās garšvielas un aromātvielas, tās pareizi lieto ēdiena gatavošanā;

20.1.23. pagatavo mērces, aukstos ēdienus, putraimu, pākšaugu un makaronu ēdienus, dārzeņu ēdienus, karstos zivju un gaļas ēdienus, biezpiena un olu ēdienus, zupas, saldos ēdienus un dzērienus, latviešu nacionālos ēdienus, mīklas izstrādājumus;

20.2. rokdarbi:

20.2.1. izvēlas iecerētā izstrādājuma pagatavošanai atbilstošus materiālus. Nosaka auduma atbilstību izvēlētajai rotāšanas tehnikai, izvērtējot auduma mehāniskās, fizikālās, tehnoloģiskās un estētiskās īpašības;

20.2.2. izvēlas konkrētam materiālam un rotāšanas tehnikai atbilstošus materiālus, prot sagatavot tos darbam, uzglabāt;

20.2.3. raksturo pazīstamākās darbmašīnas, pazīst un raksturo to standart­mezglus. Orientējas iekārtu, ierīču, darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.2.4. ekspluatē iekārtas, ierīces, darbmašīnas atbilstoši tehniskajai doku­mentācijai un ekspluatācijas noteikumiem. Apkopj iekārtas, ierīces, darbmašī­nas;

20.2.5. izmanto darbmašīnu palīgierīces;

20.2.6. konstatē, vai darbmašīnu bojājums novēršams pašu spēkiem vai izsau­cams speciālists. Novērš vienkāršākos bojājumus;

20.2.7. pazīst un lieto tekstildarbiem nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.2.8. izvēlas konkrēta izstrādājuma apstrādei un izvēlētajai rokdarbu tehnikai nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.2.9. iekārto darba vietas projektēšanai, materiālu sagatavošanai, izstrā­dājumu izgatavošanai. Iekārto darba vidi atbilstoši darba drošības, elektrodro­šības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem parametriem;

20.2.10. ievēro elektroierīču lietošanas noteikumus. Saskata elektroierīču un to pieslēgumu bojājumu pazīmes un spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.2.11. vērtē amatnieciskās darbības ekonomisko ietekmi uz individuālo vai ģimenes budžetu;

20.2.12. spēj atrast informāciju par dažādām tekstildarbu tehnikām un to izmantot savu prasmju pilnveidei;

20.2.13. saskata iespējas izmantot tekstildarbus personības vizuālā tēla veidošanai;

20.2.14. tērpu vēstures zināšanas īsteno dažādos projektos un akcijās (piemēram, referāts, planšete, paraugi, modes skate, papīra maketi);

20.2.15. iepazīst vēsturiskajos tērpos lietotās tekstiltehnikas un pēc vajadzības izmanto tās mūsdienīgu tērpu veidošanā. Ietekmējoties no vēsturisko stilu tērpiem, veido skici, izstrādā kompozīciju un darina reāli lietojamu priekšmetu vai maketu;

20.2.16. izmanto etnogrāfiju kā iedvesmas avotu mūsdienu tērpa kompo­zīcijas izveidē un tās īstenošanā;

20.2.17. prot izvēlēties savam individuālajam stilam, auguma propor­cijām, vecumam, raksturam un katrai situācijai atbilstošu tērpu;

20.2.18. atbilstoši iecerei izveido kompozīciju un īsteno to materiālā, pēc izvēles izmantojot gan tradicionālās rokdarbu un šūšanas tehnikas, gan mazāk lietotās tehnikas – piemēram, mašīnadīšanu, mašīnizšūšanu, pērlīšu izšuvumus, tekstilmozaīku, batiku (ieskaitot zīda apgleznošanu), gan šo tehniku sintēzi;

20.2.19. saskata tekstildarbu izmantošanas iespējas apkārtējās vides veidošanā;

20.2.20. raksturo vēsturiskos un mūsdienu interjera stilus, telpu plānojuma, mēbeļu un tekstiliju īpatnības;

20.2.21. ņemot vērā reālo mājokli un par nosacīti nemainīgiem faktoriem uzskatot griestu, sienu un grīdu krāsojumu, kā arī esošās mēbeles, veido interjera tekstiliju kompozīciju skices;

20.2.22. izstrādā kompozīciju un darina sava interjera tekstilijas, izmantojot dažādas tekstildarbu tehnikas vai to sintēzi;

20.2.23. projektē un veido telpas rotājumu ģimenes svētkiem;

20.2.24. prot saklāt galdu noskaņās atšķirīgiem svētkiem, izvēlēties tuviniekiem piemērotas dāvanas, tās iesaiņot, pievēršot uzmanību satura un formas saskaņai, svētku kopnoskaņai;

20.2.25. spēj pamatot savu viedokli par ģimenes ģērbšanās stilu, par iespējamo (vai neiespējamo) līdzsvaru mātes un meitas gaumēs;

20.2.26. projektē ģimenes locekļu tērpu ansambli konkrētam notikumam, piemēram, svētkiem, ceļojumam. Pārveido vai papildina garderobē esošu apģērbu;

20.2.27. izstrādā apģērbu pārveidojumu vai jaunu detaļu, dāvanu, telpu rotājumu, rotaļlietu kompozīciju un to īsteno, izmantojot dažādus materiālus un dažādas tekstildarba tehnikas, kā arī dažādu tehniku sintēzi;

20.3. šūto apģērbu izgatavošana:

20.3.1. raksturo dabiskās un ķīmiskās tekstilšķiedras;

20.3.2. nosaka auduma atbilstību izvēlētajam modelim, izvērtējot auduma mehāniskās, fizikālās, tehnoloģiskās un estētiskās īpašības;

20.3.3. izvēlas konkrētam materiālam un šūšanas operācijai atbilstošus šujamos diegus;

20.3.4. izvēlas konkrētam modelim un audumam piemērotākos starpliku materiālus, apdares materiālus un furnitūru;

20.3.5. orientējas iekārtu, ierīču, darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.3.6. raksturo pazīstamākās universālās un dažas specializētās šujmašīnas. Pazīst un raksturo šujmašīnu standartmezglus. Izmanto un apmaina šujmašīnas palīgierīces;

20.3.7. veic šujmašīnas apkopi. Spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.3.8. raksturo gludināšanas ierīces un biežāk lietojamos gludekļus atbilstoši materiālam un gludināšanas operācijai;

20.3.9. izvēlas konkrēta izstrādājuma apstrādei nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.3.10. iekārto darba vietas mēru ņemšanai, materiālu sagatavošanai, piegriešanai, roku dūrienu šūšanai, mašīndarbu veikšanai, hidrotermiskajai apstrādei, uzlaikošanai. Iekārto darba vidi atbilstoši darba drošības, elektro­drošības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem parametriem;

20.3.11. īsi raksturo šūtajiem izstrādājumiem izvirzāmās higiēniskās, ekonomiskās, estētiskās, ekspluatācijas prasības;

20.3.12. izveido vai izvēlas auguma proporcijām piemērotu apģērba modeli no modes žurnāla. Izvēlas individuālā ķermeņa mēriem atbilstošu piegrieztni no modes žurnāla. Pārveido modes žurnālu piegrieztnes atbilstoši individuālajiem mēriem un iecerētajam modelim;

20.3.13. sagatavo audumu piegriešanai;

20.3.14. ekonomiski izvieto piegrieztnes uz auduma, piegriež, sagatavo piegriezumdetaļas apstrādei;

20.3.15. sagatavo apģērbu uzlaikošanai;

20.3.16. tehnoloģiski pareizi veic hidrotermisko apstrādi auduma sagata­vošanas un izstrādājuma pagatavošanas procesā;

20.3.17. veic apģērbu uzlaikošanu;

20.3.18. veic labojumus un apstrādi pēc uzlaikošanas;

20.3.19. veic beigu darbus. Sagatavo izstrādājumus uzglabāšanai.

21. Materiālu apstrāde un izmantošana:

21.1. koksnes materiāli, to apstrāde un izmantošana:

21.1.1. atšķir dažādas koku sugas, koksnes un kokmateriālus, raksturo galveno Latvijas koku sugu – lapu un skuju koku – racionālu izmantošanu. Raksturo svešzemju koku sugu kokmateriālu izplatību vietējā tirgū un izmantošanu mēbeļu ražošanā;

21.1.2. lietišķi izmanto koksnes īpašības. Taupa materiālu. Prot noteikt koksnes un kokmateriālu daudzumu;

21.1.3. aprēķina kokmateriālu patēriņu, izmantojot atbilstošus tehniskā uzdevuma parametrus un noteikumus ekonomiskam darba rezultātam;

21.1.4. raksturo kokmateriāla tehniskos un tehnoloģiskos parametrus. Novērtē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus tirgū;

21.1.5. raksturo koksnes bojājumus, to novēršanas paņēmienus un koksnes uzbūves vainas;

21.1.6. novērtē koksnes īpašības materiālu mehāniskās apstrādes operā­cijās – zāģējot, ēvelējot, urbjot, kaļot, griežot un virpojot;

21.1.7. ar kaltu izpilda koksnes dažādu griezumu veidus. Izvēlas piemēro­tāko paņēmienu kvalitatīva griezuma iegūšanai dotajā koksnē. Griezumos izpilda sadzīves priekšmetos izmantojamus uzrakstus un rotājumus;

21.1.8. atšķir koksnes materiāla plātņu izstrādājumus, skaidro to lietojumu;

21.1.9. izpilda dažādus materiālu savienojumus galdniecībā;

21.1.10. kombinē koksnes salaidumu veidus atbilstoši materiāla nodrošinājumam, lietojuma vajadzībām un stiprības noteikumiem;

21.1.11. prot paplatināt dēli, izmantojot līmi vai dībeļus, izpildīt dzeguļu savienojumu;

21.1.12. plāno un novērtē materiālu taupīšanas pasākumus;

21.1.13. izprot koksnes aizsargājošās apstrādes un glabāšanas nozīmi;

21.1.14. raksturo noteikumus koksnes žāvēšanai. Zina, kā žāvēt un izžāvēt koksni atklātās krautnēs un žāvēšanas kamerās;

21.1.15. veic koksnes antiseptisko un ugunsaizsargājošo apstrādi;

21.1.16. pareizi uzglabā koksni, kokmateriālus un nepieļauj to bojāšanos un kvalitātes pasliktināšanos. Kokmateriālu glabāšanā ievēro ugunsdrošības noteikumus, materiālu izmantošanas un lietošanas vajadzības;

21.2. kokapstrādes saimniecība:

21.2.1. palīgmateriāli un virsmu apdare;

21.2.2. raksturo tipiskākos koksnes apdares materiālus, to funkcionālos uzdevumus un ekspluatācijas īpašības;

21.2.3. sagatavo virsmu caurspīdīgai un necaurspīdīgai apdarei;

21.2.4. lieto koksnes pārklājamos materiālus. Izpilda virsmas imitācijas apdari. Izstrādājumā pārklāj kokmateriālu ar dažāda veida segumiem;

21.2.5. finierē plātņu materiālus. Sagatavo nažfinieri un finierskaidu finierēšanai. Izpilda vienkāršāku intarsijas un kokgriešanas apdari;

21.2.6. iegūst apdarei, līmēšanai nepieciešamo vai ar izstrādājuma prasībām noteikto materiāla virsmas gludumu. Uzklāj ar pulverizatoru lakas un krāsas. Izpilda vairākkārtēju lakošanu un krāsošanu;

21.2.7. lieto izplatītākās līmes, gruntis, tepes, beices un lakas atbilstoši vajadzībām. Sagatavo līmi darbam un materiālu līmēšanai;

21.2.8. pazīst metāla izstrādājumus (to aizstājējus) galdniecībā;

21.2.9. prot iekalt atslēgas, piemontēt logu un durvju rokturus. Lieto tirgū pieejamu koka izstrādājumu furnitūru;

21.2.10. atpazīst, novērtē un izvēlas kvalitatīvas kokapstrādes instrumentu metāla sastāvdaļas;

21.2.11. nosaka nepieciešamību atlaidināt vai rūdīt darba instrumentu tērauda detaļas;

21.2.12. izvēlas un iegādājas kokapstrādē nepieciešamos abrazīvos materiālus. Izpilda materiālu lietošanas noteikumus;

21.2.13. izvēlas rokas instrumentus, sagatavo tos darbam. Asina, kopj un uzglabā instrumentus. Lieto rokas instrumentus dažādas koksnes, dažādu koksnes materiālu un izstrādājumu apstrādei;

21.2.14. ievēro griezošo un skaldošo darbarīku lietošanas noteikumus;

21.2.15. izloka zāģa zobus. Izjauc un saliek ēvelēšanas instrumentus, iestata to asmeņus;

21.2.16. sagatavo darbam instrumentus aizzīmēšanai un mērīšanai. Pārbauda un novērtē aizzīmēšanas un mērīšanas precizitāti;

21.2.17. zāģējot un ēvelējot koksni, iegūst kvalitatīvu plakanparalēlu koka detaļu;

21.2.18. izveido kvalitatīvus urbumus un iekalumus detaļā;

21.2.19. restaurē mēbeļu detaļas. Izgatavo būvdetaļas, logu un durvju fragmentus. Izgatavo vienkāršus galdnieku izstrādājumus. Izpilda vienkāršākos detaļu stūra savienojumus;

21.2.20. sagatavo darbam mehāniskās apstrādes darbgaldus, izpilda uz tiem zāģēšanas, ēvelēšanas, slīpēšanas, frēzēšanas, virpošanas un urbšanas operācijas;

21.2.21. strādā pie darbgaldiem – ripzāģa, ēveles, virpas, frēzes, urbjma­šīnas, slīpripas –, izpildot atsevišķas koksnes mehāniskās apstrādes operācijas;

21.2.22. sastāda materiālu apstrādes saimniecības biznesa plānu koksnes virsmu apstrādei, koka detaļu atjaunošanai vai izgatavošanai ģimenes mājas vidē;

21.2.23. plāno darba vides iekārtojumu, nodrošinot tajā cilvēkam un videi drošus darba apstākļus, racionālu darba rezultātu;

21.2.24. racionāli iekārto darba vietu konkrētai tehnoloģiskās operācijas izpildei kok­apstrādē, izvēlas nepieciešamos darba aizsardzības un pirmās palīdzības līdzekļus;

21.2.25. montē, kopj un remontē galdnieka ēvelsolu;

21.2.26. ievēro kokapstrādes darbnīcā darba, vides higiēnas, aizsardzības un drošības noteikumus. Izvēlas darba videi atbilstošus ugunsdzēšanas līdzekļus. Sastāda darba drošības instrukciju konkrētam tehniskā darba uzdevumam kokapstrādē.

22. Spēkrata ekspluatācija:

22.1. spēkrats transportam un darbu mehanizācijai:

22.1.1. prot parādīt spēkrata galvenos agregātus, motora mehānismus un sistēmas. Izvēlas spēkratu noteiktu mājsaimniecisko uzdevumu izpildei;

22.1.2. pazīst spēkrata motoru;

22.1.3. prot atrast un parādīt kloķa–klaņa mehānisma daļas – virzuļus un gredzenus, klaņus un gultņus, karteri;

22.1.4. pārbauda un, ja nepieciešams, ieregulē atstarpi starp vārsta kātu un divplecu svirām;

22.1.5. izprot dzesēšanas un eļļošanas sistēmas darbību;

22.1.6. nosaka motora pārkaršanas cēloņus. Pārbauda un regulē venti­latora ķīļsiksnas spriegojumu. Pārbauda eļļas daudzumu vācelē pirms motora iedarbināšanas, ja nepieciešams, papildina to. Nomaina eļļas filtrus, izstrādāto eļļu;

22.1.7. motora darbības un braukšanas laikā kontrolē motora temperatūru un eļļošanas sistēmas darbību, regulē temperatūru;

22.1.8. izprot barošanas sistēmas darbību;

22.1.9. pārbauda degvielas līmeni un padevi pludiņa kamerai, ieregulē to. Kopj degvielas filtru. Nosaka degvielas patēriņu pēc nobraukto kilometru skaita, ievērojot motora darba režīmus;

22.1.10. izprot elektriskās sistēmas darbību;

22.1.11. ieslēdz akumulatoru strāvas ķēdē, pārbauda tā pieslēgšanas pareizību;

22.1.12. motora darbības laikā ar ampērmetra, kontrollampas vai apgaismes ierīču palīdzību pārbauda akumulatora un ģeneratoru regulējamos kopdarbības režīmus. Pārbauda elektrolīta līmeni akumulatorā;

22.1.13. nosaka galvenos ģeneratora bojājumus, novērš tos ar tehniski pieejamiem paņēmieniem;

22.1.14. pieslēdz indukcijas spoli, zem­sprieguma strāvas pārtraucēju, augstsprieguma strāvas sadalītāju, augstsprieguma vadus;

22.1.15. nosaka bojāto sveci. Ieregulē atstarpi starp aizdedzes sveču elektrodiem un strāvas pārtraucēja kontaktiem;

22.1.16. nosaka apgaismes ierīces bojājumus, novērš tos;

22.1.17. atrod un parāda spēka pārvada galvenās daļas, mehānismus, skaidro to nozīmi, darbības principus, uzbūvi un uzdevumus, izmantojot mācību uzskates līdzekļus, demonstrējamas iekārtas daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.18. nosaka ar regulēšanu saistītos sajūga bojājumus, novērš tos. Nomaina eļļu ātrumkārbā un spēka sadales kārbā, pārbauda kārbu nostiprinājumus;

22.1.19. pareizi ieslēdz un izslēdz sajūgu motora darbības un spēkrata kustības laikā;

22.1.20. ieslēdz un izslēdz dažādus spēku pārnesumus dažādos braukšanas apstākļos;

22.1.21. spēkrata kustības laikā pārslēdz pārnesumu (ātrumu), lietojot divreizēju sajūga izslēgšanu ar starpgāzi;

22.1.22. skaidro ritošās iekārtas uzbūvi, uzdevumus, darbības principus, izmantojot uzskates līdzekļus, demonstrējamus iekārtas mehānismus un daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.23. nosaka riepu tehnisko stāvokli. Pārbauda gaisa spiedienu riepās ar manometru. Uzliek vai noņem bojāto riteni;

22.1.24. pareizi rīkojas braukšanas laikā, kad riteņa riepā samazinās spiediens vai pēkšņi no tās izplūst gaiss;

22.1.25. ievēro spēkrata pacelšanas ar domkratu noteikumus;

22.1.26. nosaka nepieciešamību regulēt priekšējo un aizmugurējo riteņu gultņus un to spēj veikt;

22.1.27. skaidro vadīšanas mehānismu uzbūvi, uzdevumus, darbības prin­cipus, izmantojot mācību uzskates līdzekļus, demontētus ierīces mehānismus un daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.28. pārbauda bremžu tehnisko stāvokli visu veidu bremzēm, spēk­ratam stāvot un kustībā. Vērtē bīstamību vadīt spēkratu ar bojātām bremzēm;

22.1.29. nosaka bremžu bojājumus, gaisa esību bremžu hidrauliskajā pievadā, kontrolē gaisa spiedienu gaisa balonos;

22.1.30. pārbauda bremžu pedāļa brīvgājienu un noregulē to. Nosaka gaisa noplūdes vietas bremzēm ar pneimatisko pievadu. Atgaiso bremžu iekārtas ar hidraulisku pievadu;

22.1.31. tehnisko iespēju robežās ceļā novērš bremžu bojājumus;

22.1.32. ieregulē minimālo atstarpi starp bremžu loku un skrituli. Apstādina spēkratu, neizmantojot darba bremzes;

22.1.33. pareizi ieregulē kabīnē siltuma un vēdināšanas režīmus;

22.1.34. kopj spēkrata virsbūvi, nodrošina estētisku tās vizuālo izskatu;

22.2. spēkrata aprūpe un vadīšana:

22.2.1. zina spēkrata kopšanas un sagatavošanas darbam operācijas;

22.2.2. ievēro fizikālās vai ķīmiskās dabas likumsakarības spēkrata ekspluatācijā un tā mezglu darbības principos;

22.2.3. veic ikdienas tehnisko apkopi pirms došanās ceļā, braukšanas laikā, atgriežoties transportlīdzekļa stāvvietā;

22.2.4. ievēro apkopes (TAl) periodiskumu, veic tajā paredzētos darbus. Veic sezonas apkopes darbus;

22.2.5. pārbauda un novērtē automobiļa tehnisko stāvokli un atsevišķu papildu apkopes darbu nepieciešamību;

22.2.6. novērtē spēkrata izmantošanas lietderību un ekonomiju;

22.2.7. veic aprūpes saimniecības ekonomisko vērtējumu;

22.2.8. salīdzina spēkrata ekspluatācijas izdevumus mājas dzīvē un saimniecībā ar izdevumiem, to nomājot vai izmantojot specializēta tehnikas uzņēmuma pakalpojumus;

22.2.9. sagatavo spēkrata vadītāja darba vietu un iedarbina motoru. Tehniski pareizi vada spēkratu dažādos ceļa un veicamā darba apstākļos;

22.2.10. iebrauc atpakaļgaitā gabarītvārtos, izdarot labo vai kreiso pagriezienu. Ierobežotā laukumā apgriežas braukšanai pretējā virzienā;

22.3. darba un vides higiēna, aizsardzība un drošība:

22.3.1. zina ceļu satiksmes noteikumus;

22.3.2. ievēro ceļu satiksmes noteikumus automobiļa vai spēkrata vadī­šanā un ekspluatācijā. Precīzi izpilda visus noteikumos paredzētos aizliegumus;

22.3.3. izprot darba higiēnas un aizsardzības nepieciešamību spēkrata ekspluatācijā;

22.3.4. ievēro drošības noteikumus un drošības tehniku apkopes un regulēšanas darbos, strādājot ar cēlājmehānismiem un elektriskajiem instrumen­tiem. Lieto tehniskā kārtībā esošus darba instrumentus un ierīces atbilstoši veicamā darba uzdevumiem;

22.3.5. veic drošības pasākumus, regulējot ķīļsiksnas spriegojumu, demontējot un montējot riepas, piesūknējot tās ar saspiestu gaisu, mainot riteņus, strādājot ar antifrīzu un sērskābi;

22.3.6. izprot vides higiēnas un kustības drošības nozīmi spēkrata ekspluatācijā;

22.3.7. ievēro noteikumus un normas auto glabāšanai slēgtās telpās un atklātās stāvvietās. Ekspluatē spēkratu tehniskā kārtībā;

22.3.8. izvēlas kustības ātrumu un bremzēšanas režīmu, lai iedarbes spēki, darba vides vai ceļa apstākļi neizraisītu avāriju.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
53.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ētika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt tikumiskas personības attīstību, kas atbildīgi veidotu savu ģimeni, savstarpējās attiecības un Latvijas valsti, aktīvi iekļaujoties demokrātiskas un atvērtas sabiedrības dzīvē, dodot iespēju izglītojamajiem attīstīties par sadarbībai un dialogam gataviem indivīdiem, kas ciena sabiedrības kultūras mantojumu un cilvēciskās pamatvērtības.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir:

2.1. veidot cieņu un godbijību pret savu un citu dzīvību, pret dabas dotām iespējām;

2.2. izprast ekoloģiskās ētikas jautājumus un iesaistīties apkārtējās vides kopšanā, rūpējoties par savu un nākamo paaudžu veselību;

2.3. apjēgt dažādu sabiedrības dzīves parādību un jomu (ekonomikas, politikas, tiesisko normu, zinātnes, tehnikas, māk­slas) saistību ar morāli, radot izpratni, kā mazināt sociālās nelaimes un ļaunumu;

2.4. veicināt tikumisko attiecību attīstību, īpašu uzmanību veltot savstar­pējai saskarsmei, labā un daiļā vienībai, personības attīstībai, cilvēciskam dzīvesveidam, kultūras vērtību saglabāšanai un atjaunošanai;

2.5. izprast augstākos garīgos principus un vērtības, lai ikdienas dzīvē varētu īstenot labestību, cieņu pret cilvēkiem, taisnīgumu, rīcību saskaņā ar sirdsapziņu, mīlestību, tieksmi pēc pilnības;

2.6. apzināties savas tautas, laikmeta, vēstures būtību no cilvēkmīlestības, līdzcietības un vardarbības, cietsirdības pretstatu viedokļa, meklējot sabiedrības attīstības dziļāku, humānāku jēgu;

2.7. izprast cilvēku ikdienas un visas dzīves eksistenciālo pieredzi, vajadzības, tieksmes, dzīves misiju un jēgu;

2.8. veidot personības pašapziņu, nepieciešamību sevi dziļāk iepazīt, veikt atbildīgu tikumisko izvēli, radot pārliecību, ka katrs spēj tikumiski pilnveidoties;

2.9. veidot priekšstatu par dažādiem pasaules uzskatiem, dzīves ceļu virzieniem dažādās reliģiskās un sekulārās (laicīgās) ētikas mācībās;

2.10. apzināties morālās vērtības, kas palīdz stiprināt ģimeni, gatavojoties mātes, tēva, laulātā drauga, darba kolēģa lomai, labvēlīgai morālās gaisotnes radīšanai ģimenē, darba kolektīvā;

2.11. veidot cieņu pret dzimto zemi, tās tradīcijām, mīlestību pret Latviju; izkopt spēju mācīties no citu tautu un zemju sasniegumiem, vienlaikus saglabājot savu un savas tautas pašcieņu.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ētikas priekšmets, virzieni, uzdevumi.

4. Morāles specifika, būtība un jēga.

5. Tikumu un ētikas vēstures apskats.

6. Personības un sabiedrības ētika un morāle.

7. Morāle citu garīgo vērtību sistēmā.

8. Ētiskās vērtības.

9. Dzīves un darba ētika.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

10. Ētikas priekšmets, virzieni, uzdevumi:

10.1. izprot filozofijas un ētikas teorētisko pamatu, saistību un atšķirību;

10.2. zina jēdzienus: ētika, morāle, tikumība;

10.3. zina par dažādiem ētikas skaidrojumiem un virzieniem;

10.4. prot atrast ētikas priekšmeta saistību ar citiem mācību priekšmetiem.

11. Morāles specifika, būtība un jēga:

11.1. zina, kāda loma cilvēka dzīvē, saskarsmes procesā ir tikumībai (piemēram, nesavtībai, pašaizliedzībai, līdzjūtībai);

11.2. zina, kas ir morālā jābūtība un kā tā saistās ar dzīves īstenību, kurām prasībām mūsu dzīvē ir absolūts un kurām relatīvs raksturs;

11.3. zina dzīves esamības saglabāšanas un aizsardzības nozīmi;

11.4. prot raksturot, kas ir morālā izvēle, tās atšķirība no politiskās, tiesiskās un citām izvēlēm;

11.5. izprot morāles praktisko raksturu, ar ko tas atšķiras no ekonomikas, politikas, tiesību un līdzīga praktiskuma;

11.6. ir priekšstats par cilvēku darbības galvenajiem veidiem un to saistību ar morāli un tikumību, par to, kā izpaužas morāles vispārcilvēciskais raksturs (vēsturē, ikdienā, literatūrā un mākslā), sabiedrības institucionālajās un neinstitucionālajās parādībās;

11.7. prot patstāvīgi meklēt būtību un jēgu morālē un saskatīt sabiedrības dzīves parādībās morālo aspektu;

11.8. prot noteikt cilvēku darbības galvenos veidus un to saistību ar morāli un tikumību;

11.9. izprot sabiedrības dzīves atkarību no morālajām vērtībām un to praktiskās īstenošanas.

12. Tikumu un ētikas vēstures apskats:

12.1. zina morāles izcelšanās bioloģiskos, sociālos un reliģiskos skaidrojumus;

12.2. zina latviskās identitātes vērtības un morāles likumus ģimenes un tautas pieredzē;

12.3. zina 20.gadsimta ētikas un morāles pamatproblēmas;

12.4. ir priekšstats par tikumiem un ētiku Austrumu zemēs, Rietumu civilizācijās un ētiskās domas attīstību Latvijā;

12.5. prot saistīt mācību priekšmetos – piemēram, vēsturē, literatūrā, filozofijā, reliģiju vēsturē un kultūras vēsturē – iegūtās zināšanas ar tikumu ētikas vēsturi;

12.6. prot analizēt kādu vēstures laikposmu, kādu vēsturisku notikumu no vardarbības, nežēlības un cilvēcības, nevardarbības viedokļa;

12.7. prot izmantot dažādus informatīvos avotus un liecības, kas raksturo 20.gadsimta tikumus;

12.8. apzinās savas ģimenes, draugu vai paziņu, pilsētas vai novada cilvēku labo darbu pieredzi, prot raksturot to pozitīvo izpausmi.

13. Personības un sabiedrības ētika un morāle:

13.1. zina, kas ir persona, personība, personības attīstības līmeņi un to saistība ar morāli;

13.2. izprot soda, kritikas, uzslavas un citu vērtējumu un stimulu nozīmi morālē;

13.3. zina, kas ir morālā pozīcija, dzīves stils, morālie ideāli, tiesības un pienākumi;

13.4. ir izpratne par to, kas nosaka personības pilnveidi vai degradāciju, personības veidošanos (audzināšanas un pašaudzināšanas nozīme), par prāta, jūtu, gribas un pieredzes nozīmi personības attīstībā;

13.5. ir izpratne par apstākļu, likteņa nejaušību un izvēles lomu personības attīstībā;

13.6. ir izpratne par tradicionālajiem un mūsdienu tikumiem;

13.7. izprot tikumiskā parauga, darba un svētku nozīmi personības un morāles attīstībā;

13.8. izprot dzīves jēgas veidošanas nepieciešamību;

13.9. zina par ekonomisko un tikumisko attiecību problēmām un to, kādi sociālie faktori visvairāk ietekmē morāli un tikumību mūsdienu pasaulē, Latvijā un konkrētā vidē un kā tos savukārt ietekmē tikumība;

13.10. ir izpratne par uzņēmējdarbības ētiku un tās saistību ar politiku un tiesībām.

14. Morāle citu garīgo vērtību sistēmā:

14.1. zina patiesības nozīmi garīgo vērtību sistēmā;

14.2. zina par reliģijas nozīmi personības un sabiedrības garīgajā attīstībā;

14.3. izprot kristīgās reliģijas nozīmi Rietumeiropas garīgo vērtību tapšanā;

14.4. zina svarīgākās kristīgās ētiskās vērtības (saskaņā ar Jaunās Derības evaņģēlijiem);

14.5. prot salīdzināt kristīgās vērtības ar sekulārajām (laicīgajām) ētiskajām vērtībām;

14.6. ir izpratne par ētikas un kultūras, estētikas un mākslas saistību ar ētiku un morāli;

14.7. prot salīdzināt un saskatīt saikni starp ētiskajām un estētiskajām, reliģiskajām, zinātniskajām vērtībām personiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

14.8. prot izteikt savas domas par patiesā, skaistā, svētā saistību ar labo un ļauno, savu viedokli par to, vai māksla var būt arī amorāla, vai un kā mūsdienu māksla veicina tikumisko attīstību;

14.9. prot no morālā viedokļa vērtēt dažādās tendences informācijas tehnoloģiju, interneta un datorspēļu jomā, televīzijas un kino filmās, raidījumos, masu saziņas līdzekļos;

14.10. prot izteikt savu viedokli par zinātnes (kopumā vai kādas atsevišķas tās nozares) nozīmi tikumības attīstībā vai degradēšanā; izteikt savas domas par to, kas ir svarīgākais personības un sabiedrības attīstībā – kāda ir ekonomikas, politikas, tiesību, estētikas, reliģijas, ētikas, filozofijas, kultūras (kopumā) nozīme.

15. Ētiskās vērtības:

15.1. izprot labā un ļaunā jēdzienus;

15.2. izprot taisnīguma jēdzienu un mēģinājumus atrast vislabāko taisnīguma formulu, kā nodibināt vistaisnīgāko sabiedrību;

15.3. prot analizēt, kādam jābūt cilvēkam, lai viņš spētu taisnīgi rīkoties;

15.4. izprot pienākuma un atbildības jēdzienus, to līmeņus;

15.5. izprot goda, cieņas, kauna un sirds­apziņas jēdzienus un lietojumu;

15.6. ir izpratne par cilvēka atbildības robežām;

15.7. ir priekšstats par dzīves jēgu, Visumu un tā jēgu, vēstures jēgu, katra cilvēka dzīves jēgu;

15.8. prot analizēt jēdzienu “laime”, nosaukt tās iezīmes, veidus;

15.9. prot raksturot un ar vēstures, literatūras un dzīves piemēriem ilustrēt ētiskās vērtības, salīdzināt un savstarpēji saistīt pienākumu un laimi, taisnīgumu un patiesīgumu, atbildību un sirdsapziņu;

15.10. prot raksturot pienākuma attiecības ar cilvēka interesēm, brīvību, laimi, mīlestību;

15.11. prot izteikt savu viedokli par to, vai reālajā dzīvē ir iespējama tīra sirdsapziņa.

16. Dzīves un darba ētika:

16.1. zina dzīvības vērtību dabā, sabiedrībā un katra cilvēka dzīvē;

16.2. zina nāves bioloģisko, sociālo un reliģisko interpretāciju, svarīgākos priekšstatus par nāvi un nemirstību dažādos laikmetos un kultūrās un to sekas ētikā un morālē;

16.3. izprot brīvības jēdzienu, tā nozīmi cilvēku un sabiedrības dzīvē;

16.4. izprot ciešanu un prieka lomu cilvēka dzīvē;

16.5. izprot mīlestības jēdzienu un veidus, tās vērtību un nozīmi personības un sabiedrības dzīvē;

16.6. zina par laulības un ģimenes morāliskajiem pamatiem;

16.7. zina, kas ir humānisms, patriotisms, kosmopolītisms un multikul­turālisms, to loma morālē, prot novērtēt tos no morāles viedokļa;

16.8. zina, kas ir altruisms, egoisms, individuālisms un kolektīvisms, prot raksturot ar piemēriem no morāles viedokļa;

16.9. zina svarīgākās mūsdienu ekoloģiskās problēmas Latvijā, Eiropā un pasaulē;

16.10. izprot morālo konfliktu rašanās, attīstības un risinājuma iespējas;

16.11. ir izpratne par ētiskajiem principiem, ētiskajiem ideāliem (ģimenē, tautā, cilvēcē);

16.12. prot vērtēt laulību un ģimeni no morāles viedokļa;

16.13. ir izpratne par dzīvības un nāves mijattiecībām (par eitanāzijas, pašnāvības un abortu problēmām un diskusijām mūsdienu sabiedrībā);

16.14. ir izpratne par darba lomu personības izaugsmē un sabiedrības attīstībā, darba un tikumības saistību;

16.15. ir izpratne par profesionālo ētiku (pēc izglītojamo izvēles kādā no profesijām);

16.16. zina par ķermeņa ētiku, prot raksturot ķermeņa un gara attiecību morāli;

16.17. prot atšķirt dzīvību apstiprinošas vērtības, dzīvību un garīgo attīstību no ievirzēm un uzskatiem, kas virza uz nāvi, iznīcību, dezorientē un degradē cilvēku un sabiedrību;

16.18. prot raksturot procesus, kas dzīvē visvairāk izraisa ciešanas, nelaimes, un meklēt risinājumus, kā tās varētu samazināt;

16.19. prot izveidot un pamatot savas izvēlētās darbības nozares un savas dzīves ētikas kodeksu, dzīves devīzi;

16.20. ir iecietīgs savstarpējās attiecībās pret dažādu uzskatu pārstāvjiem, piedaloties diskusijā un argumentēti izsakot savu viedokli;

16.21. prot piedāvāt ekoloģisko problēmu iespējamo risinājumu, novērtēt cilvēku rīcības sekas no ētiskā viedokļa (kā ekoloģiskā situācija var ietekmēt dzīvi un morāli nākotnē);

16.22. prot izteikt savas domas, prognozēt 21.gadsimta cilvēka lomu un vietu dažādos procesos, virzienos, jomās, raksturot, kādi ir cilvēka dzīves un pilnveidošanās galvenie nosacījumi un kādas ir nākotnes galvenās cerības, veikt pētniecisko darbību ētikā;

16.23. no ētikas viedokļa ievērot pieklājības normas, prot raksturot izcilas personības (pēc izglītojamo izvēles) vēsturē, zinātnē, mākslā, politikā, reliģijā, savā tuvākajā apkārtnē, pilsētā, pagastā vai personības, kas cilvēcei nodarījušas ļaunumu, nesušas postu un nelaimes;

16.24. prot izveidot savu morālo pašportretu un sevis pilnveidošanas programmu, novērtēt savu stāju un rakstura īpašības saskarsmē;

16.25. prot spriest par lietu, naudas un tikumības attiecībām cilvēku vērtību sistēmā, īpašuma, tirgus un morāles attiecībām (ikdienā, sabiedrības dzīvē un politikā, literārajos darbos);

16.26. prot saistīt apgūtās zināšanas ekonomikas, politikas un tiesību jomā ar ētikas problemātiku;

16.27. prot izteikt savu viedokli par vardarbību un nevardarbību, mieru un karu sarežģītās vēsturiskās situācijās un nākotnes notikumu prognozēs.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
54.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Tehniskā grafika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par telpisku objektu attēlošanu plaknē, attīstīt telpisko domāšanu un iztēli, lai izglītojamais spētu izgatavot rasējumus, tos lasīt, saprast un izmantot praksē.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. gūt zināšanas un pilnveidot izpratni par metodēm, kuras lieto telpisku objektu attēlošanai plaknē;

2.2. gūt prasmes telpas pamatelementu – punkta, taisnes un plaknes – savstarpējo attiecību noteikšanā un attēlošanā;

2.3. veidot praktiskas iemaņas telpisku objektu attēlošanā kompleksajā rasējumā;

2.4. gūt izpratni par aksonometrisko attēlu veidošanos, gūt iemaņas to konstruēšanā;

2.5. gūt prasmes skatu, griezumu un šķēlumu lietošanā telpisku objektu attēlošanā rasējumā;

2.6. iepazīt datorgrafikas būtību un lietošanas iespējas grafisku attēlu konstruēšanā un modelēšanā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Tēlotāja ģeometrija:

3.1. projicēšanas metodes:

3.1.1. projicēšanas metodes būtība;

3.1.2. centrālās un paralēlās projekcijas;

3.1.3. praksē lietojamo rasējumu veidi un to raksturojums;

3.2. aksonometrija:

3.2.1. aksonometriskā attēla veidošanās un tā pamatjēdzieni;

3.2.2. sagrozījuma koeficienti;

3.2.3. ortogonālā izometrija un frontālā dimetrija;

3.3. kompleksais rasējums:

3.3.1. punkts:

3.3.1.1. punkta attēlošana trijplakņu kaktā;

3.3.1.2. kompleksā rasējuma izveidošana;

3.3.1.3. punkta stāvotnes telpā un redzamība;

3.3.2. līnijas un taisnes:

3.3.2.1. līniju veidošanās, iedalījums, attēlošana;

3.3.2.2. cilindriskās vītnes līnijas veidošanās;

3.3.2.3. taisnes attēlošana, tās stāvotnes telpā;

3.3.2.4. punkta un taisnes savstarpējās stāvotnes;

3.3.2.5. divu taišņu savstarpējās stāvotnes;

3.3.3. virsmas:

3.3.3.1. virsmu veidošanās, uzdošana un attēlošana;

3.3.3.2. virsmu klasifikācija;

3.3.3.3. plaknes speciālās stāvotnes;

3.3.3.4. taisne un punkts plaknē;

3.3.3.5. taisnes un plaknes savstarpējās stāvotnes;

3.3.3.6. divu plakņu savstarpējās stāvotnes.

4. Rasēšana:

4.1. rasēšanas pamati:

4.1.1. rasēšanā (tehniskajā grafikā) lietojamie piederumi un instrumenti;

4.1.2. tehniskais raksts;

4.1.3. rasējuma formāti, mērogi, rakst­laukumi;

4.1.4. līniju veidi un to pielietojums;

4.1.5. ģeometriskās konstrukcijas;

4.2. kompleksais rasējums:

4.2.1. skati, griezumi, šķēlumi:

4.2.1.1. tehniskajā grafikā lietojamie skati, to nosaukumi un novietojumi;

4.2.1.2. vienkārši un salikti griezumi, to apzīmēšana;

4.2.1.3. šķēlumi, to iedalījums, apzīmēšana un atšķirības no griezuma;

4.2.2. izmēru izvietošana:

4.2.2.1. izmēru iedalījums;

4.2.2.2. izmēru izvietošanas noteikumi rasējumos, nosacītie apzīmējumi;

4.2.3. vītnes:

4.2.3.1. vītņotu virsmu veidošanās;

4.2.3.2. vītņu iedalījums;

4.2.3.3. metriskā un cilindriskā cauruļvītne;

4.2.3.4. vītņu attēlošana un apzīmēšana;

4.3. aksonometrija:

4.3.1. konstruēšanas secība;

4.3.2. detaļu konstruēšana.

5. Datorgrafika:

5.1. datorgrafikas būtība un lietojums;

5.2. grafisko attēlu konstruēšana ar datorgrafikas palīdzību.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Tēlotāja ģeometrija:

6.1. projicēšanas metodes:

6.1.1. izprot projicēšanas metodes būtību, zina projicēšanas veidus, raksturo praksē lietojamo rasējumu veidus, tiem uzstādāmās pamatprasības un to nozīmi, atbilstību pamatprasībām;

6.1.2. konstruē telpas punkta projekciju uz plaknes, konstruē telpas punkta centrālo, paralēlo un ortogonālo projekciju uz attēlu plaknes uz A4 formāta lapām;

6.2. aksonometrija:

6.2.1. zina aksonometriskā rasējuma veidošanas pamatjēdzienus un nosaukumus, izprot sagrozījuma koeficientu būtību;

6.2.2. konstruē punkta aksonometrisko attēlu;

6.2.3. nosaka punkta aksonometriskās koordinātas un punkta dabiskās koordinātas;

6.2.4. zina aksonometrisko rasējumu klasifikāciju pēc sagrozījuma koeficientiem (izo­metrija, dimetrija, trimetrija) un pēc projicēšanas virziena (ortogonālā, slīpleņķa);

6.2.5. lieto praksē aksonometrijas pamatteorēmu sagrozījuma koeficientu noteikšanai;

6.2.6. konstruē ortogonālās izometrijas asis, nosaka sagrozījuma koeficientus, izpilda iesvītrojumus griezuma plaknēs, uzzīmē telpas punkta projekcijas ortogonālajā izometrijā, uzzīmē riņķa līniju ortogonālajā izometrijā jebkurā no koordinātu plaknēm;

6.2.7. konstruē frontālās dimetrijas asis, izpilda iesvītrojumu griezuma plaknēs, uzzīmē telpas punkta projekcijas frontālajā dimetrijā, uzzīmē riņķa līniju frontālajā dimetrijā jebkurā projekciju plaknē;

6.3. kompleksais rasējums:

6.3.1. punkts:

6.3.1.1. izprot kompleksā rasējuma būtību (definīcija, projekciju plakņu nosaukumi un apzīmēšana, telpas punkta projekciju nosaukumi un apzīmēšana);

6.3.1.2. konstruē trīsplakņu kaktu un tajā novietotu punktu un tā projekcijas, izvērš trīsplakņu kaktu vienā plaknē, izveido dotā punkta komplekso rasējumu asu un bezasu sistēmā;

6.3.1.3. konstruē telpas punktu kompleksajā rasējumā asu un bezasu sistēmā;

6.3.1.4. konstruē telpas punkta projekcijas, punkta projekcijas projekciju plaknēs, punkta projekcijas uz projekciju asīm, telpas punkta projekcijas, ja tās atrodas kādā no bisektora plaknēm;

6.3.1.5. izmanto konkurējošos punktus redzamības noteikšanai komplek­sajā rasējumā;

6.3.2. līnijas un taisnes:

6.3.2.1. izprot līniju veidošanos, zina līniju iedalījumu (plaknes līknes, telpas līknes);

6.3.2.2. konstruē cilindrisko vītnes līniju kompleksajā rasējumā;

6.3.2.3. izprot taisnes stāvotnes telpā, lasa to kompleksos rasējumus;

6.3.2.4. konstruē dažādu stāvotņu līmeņa taisnes, nosaka slīpumleņķus pret projekciju plaknēm un patieso garumu, nosaka, kurās projekcijās līmeņa taisnes attēlotas bez sagrozījuma;

6.3.2.5. konstruē horizontāli, frontāli un profili projicējošas taisnes;

6.3.2.6. konstruē punktus dažādās stāvotnēs attiecībā pret taisni;

6.3.2.7. konstruē savstarpēji paralēlu taišņu, krustisku taišņu, šķērsu taišņu, savstarpēji perpendikulāru taišņu projekcijas attiecībā pret dažādām projekciju plaknēm, ievēro to attēlošanas īpatnības;

6.3.3. virsmas:

6.3.3.1. zina virsmu veidošanās, uzdošanas un attēlošanas pamatjē­dzienus;

6.3.3.2. konstruē cilindriskas un prizmatiskas virsmas noteicēju, koniskas un piramidālas virsmas noteicēja projekcijas;

6.3.3.3. konstruē rotācijas cilindra, konusa un viendobuma hiperboloīda projekcijas;

6.3.3.4. konstruē sfēras, tora un gredzena projekcijas;

6.3.4. plakne:

6.3.4.1. izprot plaknes veidošanos un tās projekcijas;

6.3.4.2. konstruē vispārējās stāvotnes plaknes ar jebkuru no plaknes noteicēja projekcijām;

6.3.4.3. konstruē dažādi projicējošas un līmeņa plaknes;

6.3.4.4. konstruē taisni un punktu dotajā plaknē;

6.3.4.5. konstruē dažādas vispārējas stāvotnes plaknes un nosaka slīpuma leņķus á un â ar plaknes slīpuma taišņu palīdzību;

6.3.4.6. konstruē taisni paralēlu dotajai plaknei pēc dotajiem nosacīju­miem kompleksajā rasējumā;

6.3.4.7. konstruē dotajai plaknei perpendikulāru taisni kompleksajā rasējumā;

6.3.4.8. konstruē savstarpēji paralēlas plaknes un savstarpēji perpendi­kulāras plaknes kompleksajā rasējumā.

7. Rasēšana:

7.1. rasēšanas pamati:

7.1.1. pareizi un racionāli rīkojas ar rasēšanas darba piederumiem un instrumentiem, veido un lieto rasēšanas rakstu grafisko darbu noformēšanai, izvēlas un lieto mērogu, sagatavo (A4 un A3 formāta) rasēšanas lapas darbam;

7.1.2. izprot rakstlaukuma nozīmi, to pareizi novieto rasējuma lapā un izpilda, veic tajā attiecīgos ierakstus;

7.1.3. pazīst rasējumos lietojamo līniju veidus, tās grafiski pareizi attēlo;

7.1.4. zina salaiduma konstruēšanas nosacījumus, konstruē šaura, taisna un plata leņķa malu salaidumus, divu loku salaidumu, taisnes un loka salaidumu;

7.1.5. sadala riņķa līniju vairākās vienādās daļās (3, 4, 5, 6, 8, 12) ar cirkuļa un trīsstūra palīdzību;

7.1.6. konstruē taisni noteiktā slīpumā, konstruē norādīto koniskumu;

7.2. kompleksais rasējums:

7.2.1. skati, griezumi, šķēlumi:

7.2.1.1. zina pamatskatu nosaukumus un novietojumus rasējumos taisnleņķa projicēšanā (Eiropas sistēmā), galvenā skata izvēles nosacījumus, izvēlas detaļas nepieciešamo skatu skaitu un saturu, pareizi izvēloties galveno skatu;

7.2.1.2. konstruē detaļas taisnleņķa projekcijā uz vienas, divām, trijām vai vairākām projekciju plaknēm;

7.2.1.3. zina vienkāršo griezumu iedalījumu atkarībā no šķēlējplaknes stāvotnes attiecībā pret horizontālo projekciju plakni;

7.2.1.4. pareizi izvēlas, lieto un nosaka dažādus vienkāršos griezumus;

7.2.1.5. zina salikto griezumu iedalījumu un apzīmēšanu;

7.2.1.6. lieto pakāpienveida un lauztos griezumus ar uzrādītām vai nosakāmām šķēlējplaknes stāvotnēm;

7.2.1.7. zina šķēlumu iedalījumu atkarībā no šķēluma figūras novietojuma rasējumā. Lieto uzliktos un iznestos šķēlumus;

7.2.2. izmēru izvietošana:

7.2.2.1. zina izmēru iedalījumu;

7.2.2.2. pareizi izvieto izmērus un nosacītos apzīmējumus rasējumā;

7.2.3. vītnes:

7.2.3.1. zina vītņu iedalījumu, vītņotu virsmu veidošanos un to profilu galvenos parametrus;

7.2.3.2. lasa un attēlo kompleksajā rasējumā metrisko un cilindrisko cauruļvītni;

7.3. aksonometrija:

7.3.1. konstruēšanas secība:

7.3.1.1. zina detaļu konstruēšanas secību aksonometrijā;

7.3.1.2. zina ceturtdaļgriezuma konstruēšanas secību aksonometrijā;

7.3.2. detaļu konstruēšana:

7.3.2.1. konstruē izometrijā un frontālā dimetrijā paralēlskaldņa formas detaļas ar izgriezumiem;

7.3.2.2. konstruē izometrijā cilindriskas formas detaļas ar izgriezumiem;

7.3.2.3. konstruē ceturtdaļgriezumu izo­metrijā paralēlskaldņa vai cilindriskas formas detaļai ar iekšējiem veidojumiem.

8. Datorgrafika:

8.1. datorgrafikas būtība un lietojums:

8.1.1. izprot datorgrafikas būtību;

8.1.2. ir iepazinis skolai pieejamās datorprogrammas;

8.2. grafisko attēlu konstruēšana ar datorgrafikas palīdzību:

8.2.1. lieto pieejamās datorprogrammas grafisko attēlu konstruēšanā;

8.2.2. ir ieguvis priekšstatu par datorizēto projektēšanu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
55.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Svešvaloda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamo klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas prasmes un pareizu valodas lietojumu.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. praktiskās valodas lietošana komunikācijā visās valodas prasmēs;

2.2. zināšanu pilnīga apguve par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;

2.3. zināšanu apguves patstāvīga turpināšana.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana.

4. Valodas lietojums: izruna un intonācija.

5. Valodas funkcijas: teksts, teikums, vārds.

6. Sarunvalodas temati: tuvākā un tālākā apkārtne, vide, sadzīve un kultūra; ceļošana Latvijā un ārpus Latvijas, aktuālas problēmas mūsu un citu valstu dzīvē.

7. Saziņas līdzekļi: runas modeļi un izteiksmes veidi.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Praktiski lieto valodu dabiskā komunikācijas procesā galvenajos runas darbības veidos.

9. Klausīšanās:

9.1. saprot un uztver informāciju, dažādus teksta veidus;

9.2. atbild uz jautājumiem;

9.3. precizē informāciju, pārjautā;

9.4. izsaka savu vērtējumu.

10. Lasīšana:

10.1. brīvi, intonatīvi un fonētiski pareizi lasa tekstu;

10.2. iegūst informāciju, lietojot dažādus lasīšanas veidus (pārskatīšanu un caurskatīšanu);

10.3. lasa nepazīstamu tekstu;

10.4. prot novērtēt faktus, notikumus, galveno domu;

10.5. lasa tekstu un atbild uz jautājumiem;

10.6. prot analizēt norādītos teksta fragmentus;

10.7. tulko norādītās teksta daļas pareizā dzimtajā valodā;

10.8. lasa dažāda satura un žanra tekstus;

10.9. izsaka savu attieksmi.

11. Runāšana:

11.1. prot lietot gramatikas pamatstruktūras, tās kombinēt;

11.2. pārjautā, precizē informāciju;

11.3. veido fonētiski, gramatiski un leksiski pareizus izteikumus;

11.4. uzsāk un uztur sarunu, izsaka savas domas iepriekš neplānotā, spontānā runā;

11.5. atstāsta izlasītu informāciju sakarīgi, loģiski pamatoti;

11.6. piedalās diskusijā;

11.7. argumentē savas domas;

11.8. komentē, analizē dzirdēto vai lasīto;

11.9. prot lietot neverbālos saziņas līdzekļus.

12. Valodas lietojums:

12.1. pārvalda valodas pareizrakstības likumus;

12.2. veido dažāda satura un žanra tekstus apgūto sarunvalodas tematu apjomā.

13. Rakstīšana:

13.1. ievēro pareizrunas normas;

13.2. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (temats, teksta veids, sakarīgums, veselums);

13.3. veido dažāda stila tekstus;

13.4. veido vienkāršus un saliktus teikumus;

13.5. izprot un ievēro gramatikas likumības;

13.6. ievēro ortogrāfijas normas;

13.7. zina un pareizi lieto vārda gramatiskās formas.

14. Starpkultūru aspekts:

14.1. izzina svešvalodā runājošo zemju sociokultūras aspektus;

14.2. izprot un izvērtē kopīgo un atšķirīgo tautu dzīvē;

14.3. uztver un izmanto informāciju savas personības izaugsmes veidošanai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
56.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Sports.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas iespējām izvēlas vismaz sešus no piedāvātajiem sporta veidiem.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir turpināt attīstīt fiziskās īpašības, piln­veidot nepieciešamās prasmes un zināšanas sporta veidos; veicināt izglītojamā prasmi un vēlmi mācīties patstāvīgi un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm visa mūža garumā kā vienu no veselības saglabāšanas un nostiprināšanas pamatnoteikumiem.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. izzināt olimpiskās kustības un dažādu sporta veidu vēsturi. Uzzināt par Latvijas vēsturē svarīgākajiem sporta dzīves notikumiem un izcilākajiem sportistiem;

3.2. izprast fizisko aktivitāšu lomu savas veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, izprast ergonomijas noteikumu ievērošanas nozīmīgumu, izprast dopinga vielu kaitniecisko iedarbību. Pilnveidot izpratni par iesildīšanās un atsildīšanās nozīmi sporta nodarbībās;

3.3. turpināt pilnveidot izvēlēto sporta veidu tehniku, taktiku un fizisko sagatavotību;

3.4. patstāvīgi turpināt attīstīt savas radošās spējas, pilnveidot prasmi analizēt savu un partnera veikumu gan individuālā izpildījumā, gan komandu sniegumā;

3.5. mācīties dažādu uzdevumu veikšanā sadarboties ar citiem cilvēkiem. Nostiprināt prasmi ieklausīties otrā, pieņemt otra viedokli, godīgi izturēties sportā gan pret komandas biedriem, gan pretiniekiem.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Identitātes un kultūras mantojums.

5. Fiziskās aktivitātes un veselība.

6. Spējas un prasmes izvēlētajos sporta veidos. Izvēlētajos sporta veidos izglītojamie pilnveido vingrinājuma tehniku un darbošanās taktiku, attīsta savas fiziskās īpašības. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm, skolas apstākļiem un pedagoga sagatavotības izvēlas vismaz sešus no piedāvātajiem sporta veidiem: vingrošana, vieglatlētika, slēpošana, sporta spēles (basketbols, volejbols, handbols, futbols – viena sporta spēle tiek skaitīta kā viens sporta veids), dejošana un ritmika, orientēšanās sports, tūrisms, atlētiskā vingrošana, cīņas sports (pašaizsardzība).

7. Fizisko aktivitāšu loma izglītojamo personības attīstībā.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

8. Identitātes un kultūras mantojums:

8.1. zina olimpiskās kustības vēsturi, olimpisko spēļu tradīcijas, spēļu norisi, Latvijas sportistu augstākos sasniegumus olimpiskajās spēlēs;

8.2. zina izvēlēto sporta veidu vēsturi;

8.3. zina izvēlēto sporta veidu sacensību noteikumus un prot tiesāt šajos sporta veidos skolas mēroga sacensības;

8.4. orientējas mūsdienu aktuālākajos sporta notikumos.

9. Fiziskās aktivitātes un veselība:

9.1. zina un izprot, kā fiziskie vingrinājumi ietekmē cilvēka veselību;

9.2. zina un izprot cēloņus, kas izraisa dažādus pašsajūtas traucējumus, un prot novērst to sekas;

9.3. zina un prot lietot pašmasāžas paņēmienus;

9.4. zina un lieto galvenos ergonomikas noteikumus saistībā ar pareizu stāju, stāvēšanu, sēdēšanu, smaguma nešanu un celšanu;

9.5. zina, kas ir dopinga vielas;

9.6. zina un izprot dažādu dopinga metožu ietekmi uz cilvēka veselību;

9.7. izprot dopinga aizlieguma ētiskos un medicīniskos aspektus. Zina, kāds sods ir par dopinga lietošanu.

10. Spējas un prasmes izvēlētajos sporta veidos:

10.1. sporta spēles. Visās sporta spēlēs zina speciālo iesildīšanos; uzbrukuma un aizsardzības pamatus, prot tiesāt un rakstīt protokolu, prot izpildīt mācību spēli, lietojot standartā prasītos elementus;

10.2. volejbols – prot uztvert servi, vairāku dalībnieku grupā – augšējās un apak­šējās piespēles ar dažādu trajektoriju un attālumu, priekšējo gremdi; vienu vai divu spēlētāju bloku;

10.3. basketbols – prot izpildīt bumbas piespēles un driblu apgrūtinošos apstākļos, soda metienus, tālo metienu, metienu ar abām rokām un vienu roku palēcienā;

10.4. handbols – zina vārtsarga darbību vārtos, 6 m zonā un laukumā. Prot izpildīt balsta metienus lēcienā no 6 m un 9 m līnijām, maldinošas kustības pa labi, pa kreisi ar pagriezienu; pēc šķēršļu apvadīšanas bumbas piespēli un tveršanu kustībā un metienu vārtos, ātro uzbrukumu, 7 m soda metienu;

10.5. futbols – prot izpildīt bumbas žonglēšanu ar kāju, ceļgalu, galvu, dažādu veidu piespēles un bumbas apturēšanu, bumbas vadīšanu un piespēli partnerim un sitienu vārtos (“Sieniņa”), sitienu vārtos no dažādām vietām ārpus soda laukuma;

10.6. vieglatlētika. Vieglatlētikas disciplīnu elementu pamati apgūti jau pamatskolā. Šajā mācību posmā jāpilnveido šīs prasmes. Var noskriet 2000 m (jaunietes) un 3000 m (jaunieši);

10.7. vingrošana. Vingrošanas pamat­elementi apgūti pamatskolā. Šajā mācību posmā izglītojamajiem pašiem no zināmiem elementiem jāveido kombinācijas, īpašu uzmanību veltot akrobātikai, atbalsta lēcieniem, dažādiem lēkšanas un rāpšanās veidiem un šķēršļu joslas pārvarēšanai. Zēniem jāpilnveido speciālo spēka vingrinājumu izpilde stienī, līdztekās;

10.8. slēpošana – zina, prot apstrādāt un sagatavot slēpes. Prot izpildīt pārejas no vienlaikus soļiem uz pārmaiņas soļiem un otrādi mainīgā reljefā, spēj pārvarēt kāpumus, izmantojot slīdošos soļus, skrejošos soļus atkarībā no kāpuma slīpuma, garuma, sliedes stāvokļa, sniega struktūras, spēj izdarīt pagriezienu, slēpes pārcilājot, pārejot no bremzēšanas “pusarklā”, un pagriezienu uz paralēlām slēpēm, bremzēt ar sānisku noslīdēšanu (zēni). Var noslēpot 3 km distanci (meitenes) un 5 km distanci (zēni);

10.9. cīņas sports (pašaizsardzība) – zina speciālo iesildīšanos, cīkstoņa personīgo higiēnu un paškontroli. Prot izpildīt cīņas elementus – stājas, atbrīvošanās paņēmienus, pārvietošanos, satvērienus, metienus, pašaizsardzības elementus. Var izpildīt aizsardzības un atbildes darbības, ja satverts apģērbs, ja satverta roka vai rokas, ja satverts viduklis, ja satverts no aizmugures, ja uzbrūk ar priekšmetiem (nazi, nūju), ja uzbrūk bez priekšmetiem, ja žņaudz;

10.10. orientēšanās sports – zina orientēšanās sporta jēdzienu, orientēša­nās sacensību veidus (pavēles, izvēles, apzīmētā distance, orientēšanās stafete), kompasa uzbūvi, tā detaļu nozīmi orientējoties, kompasa pareizu uzglabāšanu un “nešanu” sacensībās; dabas aizsardzības noteikumus, Latvijā lietojamās sporta karšu topogrāfiskās zīmes, ceļa izvēles principus. Izprot kartes mērogu, tā būtību un nepieciešamību, kā arī jēdzienus: kontrolpunktu leģenda, starporientieris, bremzējošais orientieris, atslēgas orientieris, izkliedējošais orientieris. Zina atšķirības starp līnijveida, laukumveida un punktveida orientie­riem. Prot rīkoties ar kompasu dabā, lasīt reljefu kartē un apvidū un orientēties pēc tā; lietot distancē ceļa izvēles principus (precizitātes etaps, īsais etaps, garais etaps); lietot distancē zināmos orientierus, izmantot orientējoties kontrolpunktu leģendas, tiesāt orientēšanās sacensības. Var patstāvīgi veikt 3–4 km distanci sacensībās ar 5–8 kontrolpunktiem;

10.11. tūrisms – zina tūrisma veidus, nepieciešamo grupas un personīgo inventāru (jebkurā tūrisma veidā), pārtikas produktu saiņošanas, glabāšanas un pārvietošanas īpatnības, kā pareizi izvēlēties atpūtas un nakšņošanas vietas, kā noteikt debespuses bez kompasa palīdzības, dabas aizsardzības noteikumus. Prot ar kompasa palīdzību noteikt ceļa virzienu (orientēties ar kompasu), lasīt karti; izvēlēties un sastādīt pārgājiena maršrutu, aprēķināt ceļojuma izmaksas, racionāli izplānot un aprēķināt nepieciešamo produktu daudzumu ēdiena pagatavošanai, pareizi salikt nepieciešamās lietas mugursomā, sasiet krūšu apsēju un mezglus, transportēt ievainoto (cietušo), tiesāt tūrisma sacensības. Spēj vienatnē uzcelt un nojaukt telti (vējā, lietū, sniegā, slīpā nogāzē, akmeņainā vietā), izveidot ugunskuru ēdiena pagatavošanai, pārvietoties purvainā vietā, izmantojot ciņus, kārtiņas, pārlaist pār gravu baļķi, nostiprināt to, ja nepieciešams, – uzlikt palīgvirvi un pāriet pār gravu, uzlikt un noņemt virvi no nogāzes, uzkāpt un nokāpt pa dažādu veidu nogāzēm, izmantojot virvi, veikt daudzdienu pārgājienu;

10.12. dejošana un ritmika – zina sievietes organisma morfoloģiskās un funkcionālās īpatnības un fizisko vingrojumu ietekmi uz organismu, vingrojumu kompleksa sastādīšanas principus ritmiskajā vingrošanā. Izprot muzikālā skaņdarba taktsmēru, ritmu, tempu. Prot klasiskās dejas (valsis, angļu valsis, fokstrots, polonēze), spēj veidot deju kompozīcijas, ar ķermeni parādīt vienu vai otru parādību bez mūzikas pavadījuma un arī kopā ar mūziku, sastādīt vairākus vingrojumu kompleksus ritmiskajai vingrošanai. Var novadīt ritmiskās vingrošanas nodarbību;

10.13. atlētiskā vingrošana – zina atlētiskās vingrošanas ietekmi uz cilvē­ka organismu un priekšnosacījumus, kuri jāievēro, nodarbojoties ar atlētisko vingrošanu gados jauniem un veciem cilvēkiem, zina bāzes vingrojumus katrai muskuļu grupai un priekšnosacījumus muskuļu masas treniņam. Prot sastādīt un izpildīt vingrojumu kompleksu iesācējam, izpildīt bāzes vingrojumus katrai muskuļu grupai; nosaukt un parādīt 3–5 vingrojumus katrai muskuļu grupai.

11. Fizisko aktivitāšu loma izglītojamo personības attīstībā:

11.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru. Spēj patstāvīgi sastādīt vispārattīstošo vingrojumu kompleksu, izdomāt stafetes vai rotaļas atbilstoši dotajai tēmai, prot tās aprakstīt vienkāršā valodā un mācīt klases biedriem;

11.2. prot analizēt savu darbību, lai uzlabotu sportisko sniegumu. Prot pieņemt lēmumus un atbildēt par savas darbības rezultātu sportojot;

11.3. spēj izvēlēties sev piemērotākas fiziskās aktivitātes un patstāvīgi nodarboties ar tām ārpus skolas. Spēj patstāvīgi darboties kā tiesnesis klases (skolas) sacensībās;

11.4. prot darboties komandā, pielāgojoties citu spēlētāju spēkiem un vajadzībām. Spēj iesaistīties dažādu skolas sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;

11.5. prot analizēt un novērtēt dažādas situācijas sporta nodarbībās, pamatoti argumentējot savu viedokli un paskaidrojot, kā vajadzētu rīkoties vienā vai otrā gadījumā, kādi ir galvenie iemesli uzvaras vai zaudējuma gadījumā. Prot diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs viedoklis;

11.6. spēj būt godīgs dažādās sacensību situācijās, ar cieņu izturas pret sevi, saviem komandas biedriem, sacensību pretinieku, nosodot gan fizisku, gan morālu rupjību.

12. Vispārējā fiziskā sagatavotība. Jā­spēj izpildīt fizisko īpašību testa prasības:

12.1. 12.klases jaunietes:

Punkti

10 x 10 m skrējiens (s)

Roku saliekšana un iztaisnošana (reizes)

Tāllēkšana no vietas (cm)

Ķermeņa augšdaļas pacelšana (reizes)

1600 m skrējiens (min)

10

27,0

22

210

65

7.20

9

28,0

20

205

60

7.35

8

28,5

18

195

55

7.50

7

29,0

15

185

50

8.05

6

29,5

13

175

45

8.20

5

30,0

10

165

40

8.35

4

30,5

8

155

35

8.50

3

31,0

5

145

30

9.10

2

32,0

4

135

25

9.30

12.2. 12.klases jaunieši:

Punkti

10 x 10 m skrējiens (s)

Pievilkšanās pie stieņa (līdz 70 kg) (reizes)

Pievilkšanās pie stieņa (70 kg un vairāk) (reizes)

Granātas (700 g) mešana (m)

Ķermeņa augšdaļas pacelšana (reizes)

3000 m skrējiens (min)

10

24,4

18

16

50

70

10.50

9

24,9

16

14

46

65

11.10

8

25,5

14

12

40

60

11.35

7

26,0

13

10

36

55

12.00

6

26,3

11

9

31

50

12.30

5

26,8

9

7

28

45

13.35

4

27,2

8

6

25

40

14.45

3

27,5

6

5

23

35

15.00

2

28,2

4

3

19

30

16.00

Piezīme. Vienu punktu pedagogs visos vingrinājumos var izlikt pēc saviem ieskatiem.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
57.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Matemātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir nodrošināt praktiskai darbībai nepiecie­šamo matemātiskās sagatavotības līmeni; veidot izglītojamo matemātisko kultūru, kas ietver matemātisko zināšanu un prasmju sistēmu, kā arī priekšstatu par matemātikas praktisko lietojumu un attīstīt vispārējās intelektuālās spējas un prasmes, kas ietver domāšanas paņēmienus un metodes un garīgā darba iemaņas.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. gūt izpratni par raksturīgākajām funkcionālajām sakarībām un to pētīšanu;

2.2. apgūt prasmi izmantot funkciju īpašības atbilstošo vienādojumu, nevienādību, vienādojumu sistēmu un nevienādību sistēmu risināšanā;

2.3. gūt izpratni par kombinatorikas elementiem;

2.4. gūt izpratni par ģeometrisko figūru stāvokli telpā;

2.5. apgūt prasmi izmantot ģeometrisko figūru īpašības teorētisku un praktisku uzdevumu risināšanā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Skaitļi un darbības ar tiem:

3.1. naturālie skaitļi, veselie skaitļi, racionālie skaitļi, iracionālie skaitļi, reālie skaitļi, kompleksie skaitļi, to ģeometriskā interpretācija;

3.2. reālo skaitļu un komplekso skaitļu saskaitīšana, atņemšana, reizinā­šana un dalīšana. Reālo skaitļu kāpināšana, saknes vilkšana, logaritmēšana.

4. Izteiksmes:

4.1. monomi, polinomi, algebriskās daļas, to saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana. Iracionālās izteiksmes un darbības ar tām;

4.2. trigonometrisko izteiksmju identiskie pārveidojumi. Eksponent­izteiksmju un logaritmisko izteiksmju identiskie pārveidojumi.

5. Funkcija. Funkcijas jēdziens. Inversās funkcijas jēdziens. Elementāro funkciju īpašības un grafiks (lineārā funkcija, apgrieztā proporcionalitāte, kvadrātfunkcija, pakāpes funkcija, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas, trigonometrisko funkciju inversās funkcijas).

6. Vienādojumi:

6.1. vienādojumi ar vienu mainīgo: lineāri vienādojumi, kvadrātvienādo­jumi, iracionālie vienādojumi, eksponentvienādojumi, logaritmiskie vienādoju­mi, trigonometriskie vienādojumi. Vienādojumi, kas satur moduli. Vienādojumi ar parametriem;

6.2. vienādojums ar diviem vai vairākiem mainīgajiem. Vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem, to atrisināšana;

6.3. teksta uzdevumu atrisināšana, sastādot vienādojumu vai vienādojumu sis­tēmu.

7. Nevienādības:

7.1. skaitliskās nevienādības, to īpašības. Nevienādību pierādīšana;

7.2. nevienādības ar vienu mainīgo. Lineārās nevienādības, kvadrātnevie­nādības, eksponentnevienādības, logaritmiskās nevienādības, trigonometriskās nevienādības. Nevienādības, kas satur moduļus. Intervālu metode;

7.3. nevienādības ar diviem mainīgajiem. Nevienādību sistēmas ar diviem mainīgajiem.

8. Kombinatorikas elementi:

8.1. jēdziens par kombinatoriku. Savienojumi. Permutācijas, variācijas un kombinācijas. Ņūtona binoms;

8.2. varbūtības jēdziens.

9. Plaknes figūras:

9.1. trijstūri, to veidi un īpašības. Trijstūru elementu aprēķināšana;

9.2. četrstūri, to veidi un īpašības. Četrstūra elementu aprēķināšana;

9.3. riņķa līnija un riņķis. Ievilkts leņķis.

10. Ģeometriskie pārveidojumi plaknē:

10.1. figūru vienādība. Trijstūru vienādības pazīmes. Pārvietojumi: simetrija (aksiālā simetrija un centrālā simetrija), paralēlā pārnese, pagrieziens;

10.2. līdzība. Trijstūru līdzības pazīmes;

10.3. vektori, lineāras darbības ar tiem (saskaitīšana, atņemšana un reizināšana ar skaitli). Vektoru skalārais reizinājums.

11. Ģeometriskās figūras telpā:

11.1. punkts, taisne, plakne. Taišņu savstarpējais stāvoklis. Taisnes un plaknes savstarpējais stāvoklis. Plakņu savstarpējais stāvoklis;

11.2. paralēlā projekcija. Centrālā projekcija. Ortogonālā projekcija;

11.3. daudzskaldnis. Prizma. Paralēlskaldnis. Piramīda. Nošķelta piramī­da. Regulāri daudzskaldņi;

11.4. rotācijas ķermeņi (cilindrs, konuss, nošķelts konuss, lode) un rotācijas virsmas, to aksiālšķēlumi. Lodes pieskarplakne.

12. Ģeometriskie lielumi:

12.1. plaknes figūru laukumi;

12.2. daudzskaldņu virsmas laukumi. Rotācijas virsmas laukumi;

12.3. daudzskaldņu tilpumi. Rotācijas ķermeņu tilpumi.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

13. Reālie skaitļi:

13.1. prot atlikt doto skaitli uz koordinātu stara;

13.2. prot noteikt, kurām skaitļu kopām pieder dotais skaitlis;

13.3. prot noapaļot dotos skaitļus ar iztrūkumu un uzviju līdz norādītajai šķirai;

13.4. prot lietot mikrokalkulatoru;

13.5. prot izpildīt aritmētiskās darbības ar reāliem skaitļiem, salīdzināt skaitļus;

13.6. prot izpildīt darbības ar pakāpēm, ja kāpinātājs ir reāls skaitlis;

13.7. prot aprēķināt izteiksmes vērtību;

13.8. prot pierādīt, ka dotās skaitliskās izteiksmes vērtība ir racionāls skaitlis;

13.9. prot pārveidot daļu reizinājuma vai pakāpes veidā un otrādi;

13.10. prot uzrakstīt pakāpi kā sakni un otrādi;

13.11. prot iznest reizinātāju zem saknes zīmes, iznest reizinātāju pirms saknes zīmes, saīsināt daļu.

14. Logaritms:

14.1. prot lietot logaritmēšanas pamat­īpašības, pamatidentitāti, logaritmē­šanas likumus;

14.2. prot potencēt, aprēķināt izteiksmes vērtību, pārejot uz decimālloga­ritmiem.

15. Monomi un polinomi:

15.1. prot uzrakstīt monomu normālformā;

15.2. prot izpildīt darbības ar monomiem (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana);

15.3. prot monomu reizināt ar polinomu, polinomu reizināt ar polinomu, polinomu sadalīt reizinātājos, polinomu dalīt ar polinomu.

16. Prot aprēķināt izteiksmes vērtību, vienkāršot izteiksmi.

17. Trigonometriskās izteiksmes:

17.1. zina leņķa kosinusa, sinusa, tangensa un kotangensa definīciju;

17.2. zina redukcijas formulas;

17.3. prot lietot trigonometrijas pamatformulas;

17.4. prot lietot divu argumentu summas un starpības sinusa, kosinusa un tangensa formulas, divkārša argumenta formulas, sinusa un kosinusa summas un starpības pārveidošanu reizinājumā, pakāpes pazemināšanas formulas jeb pusargumenta formulas;

17.5. prot vienkāršot izteiksmi, izmantojot trigonometrijas pamatfor­mulas;

17.6. prot aprēķināt izteiksmes vērtību, pierādīt identitāti;

17.7. prot aprēķināt pārējo trigonometrisko funkciju vērtības, ja zināma vienas funkcijas vērtība;

17.8. prot vienkāršot izteiksmi, izmantojot formulas.

18. Funkcija:

18.1. zina funkcijas definīciju, inversās funkcijas definīciju, saliktas funkcijas jēdzienu;

18.2. prot konstruēt elementāro pamatfunkciju grafikus: pēc vērtību tabulas; pēc īpašību izpētes; izmantojot elementāro funkciju deformācijas;

18.3. prot lasīt funkciju grafikus (krustpunkti ar asīm, monotonitātes intervāli, maksimuma punkts, minimuma punkts);

18.4. prot atrast dotajai funkcijai inverso funkciju un konstruēt tās grafiku;

18.5. prot noteikt, vai dotā funkcija ir pāra vai nepāra funkcija;

18.6. prot konstruēt funkciju grafikus pēc dotā grafika daļas, ja funkcija dota (0; a);

18.7. prot noteikt funkcijas definīcijas apgabalu, noskaidrot, vai dotais punkts pieder funkcijas grafikam;

18.8. prot uzrakstīt doto funkciju kā elementāru funkciju, saliktu funkciju;

18.9. prot rīkoties ar funkcionālo simboliku.

19. Vienādojumi:

19.1. prot atrisināt lineāru vienādojumu, kvadrātvienādojumu, pētīt vienādojumu;

19.2. prot noteikt, vai dotā vienādība ir identitāte;

19.3. prot noteikt, vai dotie vienādojumi ir ekvivalenti;

19.4. prot pierādīt vienādību.

20. Prot atrisināt vienādojumus, kuros ir modulis, un iracionālus vienādojumus.

21. Eksponentvienādojumi:

21.1. prot atrisināt eksponentvienādojumus, reducējot tos par pamatvie­nādojumiem, iznesot kopīgo reizinātāju aiz iekavām;

21.2. prot atrisināt eksponentvienādojumus, reducējot tos par algebriskiem vienādojumiem;

21.3. prot atrisināt homogēnos eksponentvienādojumus.

22. Logaritmiskie vienādojumi:

22.1. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, lietojot logaritma definīciju;

22.2. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, izmantojot logaritma īpašības;

22.3. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, kurus var reducēt par algebriskiem vienādojumiem;

22.4. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, kuros jālogaritmē vienādojuma abas puses.

23. Trigonometriskie vienādojumi:

23.1. prot atrisināt trigonometriskos pamatvienādojumus;

23.2. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, lietojot spriedumu par divu vienāda nosaukuma trigonometrisko funkciju vienādību;

23.3. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, kurus var reducēt par algebriskiem vienādojumiem;

23.4. prot atrisināt homogēnus trigonometriskos vienādojumus;

23.5. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, sadalot kreiso pusi reizinātājos;

23.6. prot atrisināt vienādojumus un uzrakstīt atbildes uzrakstītajos intervālos.

24. Prot atrisināt vienādojumus ar parametriem.

25. Vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem, to atrisināšana:

25.1. prot noskaidrot, ar kādu parametra vērtību lineārai vienādojumu sistēmai ir viens atrisinājums; ir bezgalīgi daudz atrisinājumu; nav atrisinājuma;

25.2. prot atrisināt vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem;

25.3. prot atrisināt vienādojumu – eksponentvienādojumu un logaritmisko vienādojumu – sistēmas.

26. Teksta uzdevumu risināšana, sastādot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu:

26.1. prot atrisināt teksta uzdevumus, sastādot vienādojumus;

26.2. prot atrisināt uzdevumus par procentu aprēķināšanu un par kopīgo darbu.

27. Nevienādības:

27.1. prot noteikt, vai nevienādības ir ekvivalentas;

27.2. prot pierādīt nevienādības, izmantojot binoma kvadrāta atdalīšanu vai teorēmu par vidējo aritmētisko;

27.3. prot atrisināt algebriskas nevienādības ar vienu mainīgo;

27.4. prot atrisināt nevienādības, kas satur moduļus;

27.5. prot atrisināt eksponentnevienādības;

27.6. prot atrisināt logaritmiskās nevienādības;

27.7. prot atrisināt trigonometriskās nevienādības;

27.8. prot attēlot koordinātu plaknē doto nevienādību atrisinājumu kopu.

28. Kombinatorikas elementi:

28.1. prot aprēķināt permutāciju skaitu n elementiem;

28.2. prot aprēķināt variāciju skaitu;

28.3. prot aprēķināt kombināciju skaitu;

28.4. prot izmantot reizināšanas likumu;

28.5. zina varbūtības klasisko, statistisko un ģeometrisko definīciju, prot aprēķināt varbūtības.

29. Plaknes figūras:

29.1. prot aprēķināt trijstūra elementus, izmantojot trijstūra īpašības un formulas;

29.2. prot aprēķināt trijstūra ārējo leņķi;

29.3. prot aprēķināt trijstūrī ievilktas riņķa līnijas rādiusu, ap trijstūri apvilktas riņķa līnijas rādiusu;

29.4. zina, kad ap četrstūri var apvilkt riņķa līniju, kad četrstūrī var ievilkt riņķa līniju;

29.5. prot aprēķināt četrstūra elementus;

29.6. zina riņķa līnijas novilkšanu caur trim punktiem;

29.7. zina taisnes un riņķa līnijas krustošanās pazīmes, sekantes definīciju, pieskares definīciju, teorēmu par pieskari un sekanti, kas novilktas no viena punkta, sektora definīciju, ievilkta leņķa definīciju, hordas‑pieskares leņķi, tā aprēķināšanu;

29.8. prot aprēķināt ievilktu leņķi.

30. Ģeometriskie pārveidojumi plaknē:

30.1. prot atrisināt konstrukcijas uzdevumus, izmantojot ģeometriskos pārveidojumus plaknē;

30.2. prot atrisināt pierādījuma uzdevumus, izmantojot ģeometriskos pārveidojumus plaknē: aksiālā simetrija, centrālā simetrija, paralēlā pārnese, pagrieziens;

30.3. prot aprēķināt līdzīga daudzstūra perimetru, laukumu.

31. Stereometrijas aksiomas, šķēlumi:

31.1. zina stereometrijas aksiomas;

31.2. prot attēlot zīmējumā telpiskos ģeometriskos ķermeņus;

31.3. prot konstruēt telpisko ķermeņu šķēlumus ar plakni;

31.4. prot atrisināt aprēķinu un pierādījumu uzdevumus, izmantojot: divu taišņu savstarpējo stāvokli telpā; divu plakņu savstarpējo stāvokli telpā; taisnes un plaknes savstarpējo stāvokli telpā; plaknes novilkšanu caur taisni un punktu, kas neatrodas uz tās, caur divām paralēlām taisnēm, caur trim punktiem.

32. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot paralēlu taišņu definīciju, teorēmu par paralēlām taisnēm telpā, taišņu paralēlisma pazīmi un attālumu starp paralēlām taisnēm.

33. Taisne paralēla plaknei:

33.1. prot risināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot taisnes un plaknes paralelitātes definīciju un pazīmi;

33.2. prot noteikt taisnes un plaknes stāvokli telpā.

34. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot paralēlu plakņu definīciju, divu plakņu savstarpējo stāvokli, plakņu paralelitātes pazīmi, teorēmu par divām paralēlām plaknēm, kas šķeļas ar trešo plakni, teorēmu par paralēlu taišņu nogriežņiem, kas noslēdzas starp divām paralēlām plaknēm.

35. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot taisnes un plaknes perpendikularitātes definīciju, taisnes un plaknes perpendikularitātes pazīmi, perpendikula definīciju, attāluma definīciju no punkta līdz plaknei, punkta ortogonālo projekciju daudzstūra plaknē, ja tas atrodas vienādā attālumā no daudzstūra malām vai arī virsotnēm.

36. Prot atrisināt pierādījuma un aprēķina uzdevumus, izmantojot zināšanas par leņķi starp taisni un plakni.

37. Prot lietot triju perpendikulu teorēmu, slīpnes un projekcijas definīciju.

38. Leņķis starp plaknēm:

38.1. prot attēlot zīmējumā leņķi starp taisni un plakni;

38.2. prot attēlot zīmējumā teorēmu un uzdevumu nosacījumus;

38.3. prot izmantot leņķi starp plaknēm, atrisinot uzdevumus.

39. Ģeometriskie ķermeņi:

39.1. prot aprēķināt paralēlskaldņa elementus, paralēlskaldņa virsmas laukumu, tilpumu;

39.2. prot aprēķināt prizmas elementus, prizmas virsmas laukumu, tilpumu;

39.3. prot aprēķināt piramīdas elementus, piramīdas virsmas laukumu, tilpumu;

39.4. prot aprēķināt cilindra elementus un virsmas laukumu, tilpumu;

39.5. prot aprēķināt konusa elementus, konusa virsmas laukumu un tilpumu;

39.6. prot aprēķināt lodes daļas, lodes un tās daļu tilpumu;

39.7. prot risināt uzdevumus, kas satur ģeometrisko ķermeņu kombinā­cijas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
58.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Fizika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izpratni par fizikālajām parādībām dabā un tehnikā un attīstīt atbildīgu attieksmi pret cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbību.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot prasmi saskatīt un klasificēt fizikālās parādības dabā un tehnikā;

2.2. veidot zināšanas par fizikālajām parādībām, likumsakarībām un modeļiem;

2.3. veidot prasmi veikt fizikālu eksperimentu atbilstoši priekšrakstam;

2.4. veidot iemaņas iegūto zināšanu izmantošanā praktisku uzdevumu risināšanai;

2.5. veidot prasmi attēlot procesu grafikus, diagrammas un tabulas;

2.6. veidot radoša un racionāla darba iemaņas;

2.7. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.8. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mehānika:

3.1. mehāniskā kustība, tās raksturlielumi;

3.2. mehāniskās kustības veidi: taisnvirziena un līklīnijas kustība;

3.3. ķermeņu mijiedarbība. Ķermeņa masa un impulss, impulsa nezūdamības likums. Spēks. Ņūtona likumi;

3.4. spēku veidi: gravitācijas, smaguma, elastības, berzes un svara spēks;

3.5. spēku līdzsvars statikā. Reakcijas spēks. Spēku daba un to izraisītās kustības. Mehāniskais darbs, jauda un enerģija. Enerģijas nezūdamības likums;

3.6. mehāniskās svārstības un viļņi. Skaņa;

3.7. statiskais spiediens šķidrumos un gāzēs.

4. Molekulārfizika:

4.1. molekulāri kinētiskās teorijas pamatatziņas. Molekulu raksturlielumi. Molekulu mijiedarbība un kustība;

4.2. priekšstats par gāzes molekulāri kinētisko teoriju. Izoparametriskie procesi. Gāzu īpašības un izmantošana. Ideālas gāzes iekšējā enerģija. Pirmais termodinamikas likums. Darbs un siltuma daudzums termodinamikā. Siltumapmaiņas procesi. Siltuma mašīna;

4.3. šķidruma īpašības. Kristāliskas un amorfas vielas, to mehāniskās īpašības. Šķidruma un cietu ķermeņu termiskā izplešanās. Šķidrie kristāli. Vielu agregātstāvokļi;

4.4. piesātināts tvaiks un nepiesātināts tvaiks.

5. Elektrodinamika:

5.1. elektriskie lādiņi, to mijiedarbība. Elektriskais lauks, tā intensitāte. Potenciāls. Spriegums, vadītāji un nevadītāji elektriskajā laukā. Kapacitāte. Kondensators;

5.2. elektriskā strāva, strāvas stiprums. Vadītāju pretestība. Oma likums ķēdes posmam. Vadītāju virknes un paralēlais slēgums;

5.3. strāvas darbs un jauda. Strāvas avota elektrodzinējspēks (EDS). Oma likums pilnai ķēdei. Džoula–Lenca likums;

5.4. elektriskā strāva dažādās vidēs;

5.5. strāvas magnētiskais lauks, magnētiskā indukcija, magnētiskā plūsma. Vadītāja kontūrs ārējā magnētiskajā laukā. Magnētiskā lauka iedarbība uz kustošu lādiņu. Lorenca spēks. Ampēra likums;

5.6. vielu magnētiskās īpašības. Magnētisko materiālu izmantošana;

5.7. elektromagnētiskā indukcija, indukcijas EDS un strāva. Pašindukcija. Spoles induktivitāte. Strāvas magnētiskā lauka enerģija;

5.8. elektromagnētiskās svārstības. Svārstību kontūras. Nerimstošās elektromagnētiskās svārstības. Maiņstrāva, tās ražošana, pārvade un izmantošana;

5.9. elektromagnētiskie viļņi, to īpašības, izplatīšanās un izmantošana. Informācijas pārraides un uztveršanas fizikālie pamati. Radio, televīzija un radiolokācija.

6. Optika:

6.1. galvenās optiskās parādības: gaismas atstarošana un laušana. Gaismas ātrums;

6.2. spoguļi, prizmas un lēcas. Attēlu konstruēšana plakanos spoguļos un lēcās, šo attēlu īpašības;

6.3. gaismas viļņu daba. Gaismas absorbcija, dispersija, interference, difrakcija un polarizācija. Optiskās ierīces zinātnē un tehnikā;

6.4. fotometrija: gaismas avoti, to raksturlielumi. Apgaismojums, tā likumi.

7. Kvantu fizika:

7.1. atoma uzbūve. Rezerforda atoma planetārais modelis. Bora postulāti. Gaismas kvanti – fotoni;

7.2. gaismas kvantu izstarošana un absorbcija atomā. Starojuma spektri, to redzamā un neredzamā daļa;

7.3. rentgenstarojums. Fotoefekts. Gaismas ķīmiskā darbība. Luminiscence;

7.4. atoma kodola uzbūve. Kodoldaļiņas un kodolspēki. Masas un enerģijas kopsakars. Kodola saites enerģija. Radioaktivitāte. Radioaktīvie izotopi, to starojums. Kodolreakcijas. Kodolreaktors;

7.5. kodoltermiskās reakcijas. Elementārdaļiņas.

8. Visuma uzbūve:

8.1. Saules sistēma. Mūsu galaktika un citas galaktikas. Visums;

8.2. Visuma evolūcija. Zvaigžņu rašanās un attīstība. Kodoltermiskās reakcijas zvaigznēs.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

9. Mehānika:

9.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: materiāls punkts, atskaites sistēma, trajektorija, līklīnijas un rotācijas kustība, fāze, berze, garenviļņi, šķērsviļņi, tonis, tembrs, ultraskaņa un infraskaņa;

9.2. zina galveno fizikālo lielumu – pārvietojums, paātrinājums, vidējais un momentānais ātrums, amplitūda, periods, frekvence, spēka moments, impulss, darbs, jauda, mehānismu lietderības koeficients, kinētiskā un potenciālā enerģija – apzīmējumus (simbolus) un vienības;

9.3. atšķir mehāniskās kustības veidus pēc kustības trajektorijas formas un kustības rakstura;

9.4. eksperimentāli nosaka pārvietojumu un ātrumu taisnlīnijas kustībā, spēku, berzes koeficientu, brīvās krišanas paātrinājumu un atsperes stinguma koeficientu;

9.5. aprēķina ceļu, pārvietojumu, ātrumu un paātrinājumu vienmērīgā un vienmērīgi paātrinātā taisnlīnijas kustībā;

9.6. aprēķina frekvenci un periodu vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju, gravitācijas, elastības un berzes spēku, rezultējošo spēku un ķermeņa impulsu;

9.7. attēlo grafiski vienmērīgas taisnlīnijas un vienmērīgi paātrinātas taisnlīnijas kustības pārvietojumu un ātrumu un izmanto to kustības raksturošanai;

9.8. izmanto aprēķinos dinamikas, gravitācijas, impulsa un enerģijas nezūdamības, Huka un Arhimēda likumu;

9.9. izprot gravitācijas, smaguma, elastības spēka darbību, ķermeņa svara un bezsvara stāvokli;

9.10. izskaidro ar piemēriem reaktīvo kustību;

9.11. analizē un aprēķina raksturlielumus ķermeņa kustībai pa horizontālu virsmu un slīpu virsmu;

9.12. aprēķina mehānisko darbu, jaudu, kinētisko un potenciālo enerģiju;

9.13. aprēķina ķermeņa svaru vertikālā kustībā;

9.14. aprēķina periodu un frekvenci svārstību kustībā, skaņas izplatīšanās ātrumu un viļņa garumu;

9.15. aprēķina šķidruma spiedienu uz trauka sienām un Arhimēda spēku;

9.16. izskaidro sakarību starp svārstību periodu, svārsta garumu, atsperes stinguma koeficientu, masu un brīvās krišanas paātrinājumu;

9.17. paskaidro ultraskaņas un infra­skaņas izmantošanas iespējas;

9.18. izprot ķermeņa peldēšanas nosacījumus.

10. Molekulārfizika:

10.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: kapilaritāte, slapināšana, kristāliskas un amorfas vielas, izotermisks, izobārisks un izohorisks process;

10.2. zina galveno fizikālo lielumu – molmasa, siltuma daudzums, vielas īpatnējā siltumietilpība, īpatnējais kušanas, iztvaikošanas un sadegšanas siltums – apzīmējumus (simbolus) un vienības;

10.3. zina molekulāri kinētiskās teorijas pamatatziņas, enerģijas nezūdamības likumu siltumprocesos un pirmo termodinamikas likumu;

10.4. izprot cietvielu mehāniskās īpašības;

10.5. izskaidro molekulu mijiedarbības spēku darbību, Brauna kustību, gāzes molekulu kustības raksturu un spiedienu uz trauka sienām;

10.6. izskaidro kristālisku un amorfu vielu uzbūvi;

10.7. aprēķina molekulas masu, vielas daudzumu, darbu termodinamikā, virsmas spraiguma koeficientu, spraiguma spēku un termiskās izplešanās koeficientu;

10.8. aprēķina gāzu raksturlielumus no ideālās gāzes stāvokļa vienādojuma, molekulu haotiskās virzes kustības vidējo kinētisko enerģiju un ideālās gāzes iekšējo enerģiju;

10.9. aprēķina vielas sildīšanai un kausēšanai nepieciešamo siltuma daudzumu;

10.10. attēlo grafiski gāzes parametru maiņu, ja gāzes masa ir nemainīga;

10.11. izmanto ideālās gāzes modeli un stāvokļa vienādojumu procesu skaidrojumā;

10.12. eksperimentāli nosaka virsmas spraiguma koeficientu.

11. Elektrodinamika:

11.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: elektrizācija, elektrostatiskā indukcija, elektriskais lādiņš, kondensators, magnētiskā caurlaidība, vadītājs un izolators, lādiņnesēji, fotorezistors, termistors, pastāvīgais magnēts, elektriskais, magnētiskais un elektromagnētiskais lauks, elektromagnētiskās svārstības un viļņi, svārstību kontūrs, maiņstrāva un transformators;

11.2. zina galveno fizikālo lielumu – elektriskā lauka intensitāte un potenciāls, dielektriskā caurlaidība, elektriskā strāva, strāvas stiprums, spriegums, pretestība, strāvas darbs un jauda, EDS, kapacitāte, magnētiskā lauka indukcija un induktivitāte – apzīmējumus (simbolus) un vienības;

11.3. zina elektriskā lādiņa nezūdamības likumu, Kulona likumu, Oma likumu ķēdes posmam un noslēgtai ķēdei, vadītāju virknes un paralēlā slēguma likumsakarības, Džoula–Lenca likumu, elektromagnētiskās indukcijas likumu, Lenca likumu un Tomsona formulu;

11.4. izprot vakuuma, pusvadītāju diodes un elektronstaru lampas darbību, elektromagnētiskās indukcijas un pašindukcijas parādību, indukcijas strāvas un EDS rašanos, strāvas magnētisko darbību, elektroenerģijas ražošanas un pārvades principus;

11.5. izskaidro ķermeņu elektrizāciju, vadītāju un dielektriķu izturēšanos elektriskajā laukā, termoelektronu emisiju, indukcijas EDS rašanos vadītājā un transformatora darbību;

11.6. paskaidro vakuuma, pusvadītāju un magnētisko materiālu ierīču izmantošanas iespējas;

11.7. aprēķina lādiņu mijiedarbības spēku, elektriskā lauka intensitāti, plakņu kondensatora kapacitāti un enerģiju, vadītāja pretestību, darbu, jaudu un izdalīto siltuma daudzumu, Ampēra un Lorenca spēku, indukcijas un pašinduk­cijas EDS, kondensatora elektriskā lauka un spoles magnētiskā lauka enerģiju, elektromagnētisko svārstību periodu kontūrā un izstaroto viļņu garumu;

11.8. nosaka elektriskā lauka iedarbības spēka virzienu uz lādētu daļiņu, magnētiskā lauka indukcijas virzienu, Ampēra un Lorenca spēka virzienu;

11.9. izmanto aprēķinos Oma likumu ķēdes posmam un pilnai ķēdei ar virknē un paralēli slēgtiem vadītājiem;

11.10. saslēdz elektrisko ķēdi pēc shēmas;

11.11. attēlo grafiski voltampēru raksturlīkni un nosaka no tās strāvas stiprumu, spriegumu un pretestību;

11.12. eksperimentāli nosaka strāvas stiprumu un spriegumu līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdē un strāvas avota EDS.

12. Optika:

12.1. lieto jēdzienus: gaismas ātrums, absorbcija, dispersija, interference, difrakcija, polarizācija, gaismas stiprums un apgaismojums;

12.2. zina gaismas taisnvirziena izplatīšanās, atstarošanas un laušanas likumus;

12.3. raksturo emisijas, absorbcijas, nepārtrauktos līniju un joslu spektrus;

12.4. izskaidro ēnu un pusēnu rašanos un pilnīgu atstarošanos;

12.5. konstruē gaismas staru gaitu spogulī, plakanparalēlā plāksnē, prizmā un lēcā;

12.6. nosaka gaismas staru krišanas, atstarošanas un laušanas leņķus;

12.7. aprēķina vielas relatīvo laušanas koeficientu, lēcas optisko stiprumu un attēla palielinājumu;

12.8. eksperimentāli iegūst priekšmeta attēlu ar lēcu un nosaka lēcas fokusa attālumu;

12.9. eksperimentāli nosaka gaismas viļņa garumu un apgaismojumu;

12.10. izskaidro redzes defektus, to novēršanas iespējas un lēcu lietošanu optiskajās ierīcēs;

12.11. novēro ar difrakcijas režģi iegūto spektru.

13. Kvantu fizika:

13.1. lieto jēdzienu “fotoefekts”;

13.2. zina fotoefekta likumus un Bora postulātus;

13.3. raksturo atoma un kodola uzbūvi, izmantojot elementu periodisko sistēmu;

13.4. aprēķina fotona enerģiju un impulsu;

13.5. raksturo radioaktīvo izotopu izmantošanas iespējas zinātnē, medicīnā, tautsaimniecībā un radioaktīvā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem;

13.6. izskaidro fotoelementa uzbūvi un darbības principu.

14. Visuma uzbūve:

14.1. lieto jēdzienus: Saules sistēma, Galaktika;

14.2. raksturo Visuma evolūciju.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
59.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ķīmija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izpratni par vielām, to uzbūvi, īpašībām un ķīmiskajiem procesiem, veidojot pētnieciskā darba prasmes, attīstīt izpratni par ķīmijas lomu sabiedrības attīstībā un cilvēka praktiskajā dzīvē, kā arī apkārtējās vides aizsardzības problēmām.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par ķīmiskajiem procesiem dabā un cilvēkā;

2.2. sniegt zināšanas par ķīmijas pamatjēdzieniem, pamatlikumiem un vielu uzbūvi un īpašībām loģiskā secībā, ar izpratni, skaidrojot vielu īpašību atkarību no to uzbūves;

2.3. padziļināt zināšanas par vielu īpašībām, lietošanu un tās sekām sadzīvē un apkārtējā vidē, iepazīstināt ar galvenajiem virzieniem apkārtējās vides aizsardzībā no ķīmisko produktu iedarbības;

2.4. veidot izpratni par ķīmijas nozīmi sabiedrības attīstībā un ķīmijas kā zinātnes vēsturisko attīstību;

2.5. padziļināt un konkretizēt priekšstatus par ķīmijas lomu cilvēka praktiskajā dzīvē;

2.6. pilnveidot prasmes patstāvīgā darbā ar mācību literatūru un rokasgrāmatām, veidot prasmi orientēties informatīvajos materiālos un izvērtēt to lietderību un ticamību;

2.7. veidot vispārīgās pētnieciskā darba (novērošana, analizēšana, sistematizēšana un secināšana) prasmes un konkrēto ķīmijas eksperimentu prasmes un iemaņas;

2.8. padziļināt prasmes kvantitatīva rakstura uzdevuma veikšanā;

2.9. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.10. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ķīmija kā zinātne, tās vēsturiskā attīstība. Svarīgākie ķīmijas pamatjēdzieni:

3.1. ķīmijas vieta citu zinātņu vidū. Ķīmijas vēsturiskā attīstība pasaulē un Latvijā. Ievērojamākie pasaules un Latvijas ķīmiķi;

3.2. sastāva nemainība. Masas un enerģijas nezūdamība. Avogadro likums. Gāzes stāvokļa vienādojums;

3.3. priekšstats par ekvivalentu.

4. Atoma uzbūve:

4.1. atomu kodola sastāvs. Izotopi. Radioaktivitāte. Kodolreakcijas;

4.2. atomu elektronapvalka uzbūve.

5. Ķīmisko elementu periodiskā sistēma:

5.1. periodiskais likums. Ķīmisko elementu periodiskās sistēmas uzbūve;

5.2. ķīmisko elementu īpašību periodiskā maiņa.

6. Vielas uzbūve:

6.1. ķīmiskas saites veidošanās cēloņi. Jonu saite. Kovalentā saite. Elektronegativitāte. Metāliskā saite;

6.2. molekulu telpiskā uzbūve. Kristāliskas un amorfas vielas. Alotropija;

6.3. starpmolekulāras mijiedarbības. Ūdeņraža saite;

6.4. vielu īpašību atkarība no to uzbūves.

7. Dispersās sistēmas. Šķīdumi:

7.1. disperso sistēmu veidi, to klasifikācija pēc agregātstāvokļiem;

7.2. šķīdumu klasifikācija pēc daļiņu izmēriem. Suspensijas. Emulsijas. Koloīdie šķīdumi. Īstie šķīdumi. Sakausējumi;

7.3. šķīdība;

7.4. īsto šķīdumu kvantitatīvā sastāva raksturošanas veidi. Vielas molārā koncentrācija;

7.5. elektrolīti un neelektrolīti. Stiprie un vājie elektrolīti;

7.6. kristālhidrāti.

8. Ķīmiskās reakcijas un to norise:

8.1. ķīmisko reakciju klasifikācija (no atomu un molekulu teorijas viedokļa, pēc virzības, pēc enerģijas maiņas, pēc oksidēšanas pakāpes maiņas);

8.2. enerģijas maiņa ķīmiskajās reakcijās. Ķīmisko reakciju siltumefekts vai entalpija;

8.3. ķīmisko reakciju ātrums. Katalīze. Ķīmiskais līdzsvars. Lešateljē princips;

8.4. jonu reakcijas. Skābie un bāziskie sāļi;

8.5. ūdens jonizācija. Ūdeņraža eksponents (pH). Indikatori. Sāļu hidrolīze;

8.6. oksidēšanās. Reducēšanās. Oksidēšanās pakāpe. Oksidēšanās reducēšanās reakcijas;

8.7. ķīmiskās enerģijas pārvēršana elektriskajā enerģijā. Ķīmiskie strāvas avoti;

8.8. vielas sadalīšana ar līdzstrāvu. Elektrolīze;

8.9. metālu korozija. Metālu aizsardzība pret koroziju.

9. Neorganisko vielu vispārīgs raksturojums:

9.1. I un II A grupas elementi;

9.2. III A grupas elementi. Bors un alumīnijs;

9.3. IV A grupas elementi;

9.4. V A grupas elementi. Slāpeklis un fosfors;

9.5. VI A grupas elementi. Skābeklis un sērs;

9.6. VII A grupas elementi;

9.7. cēlgāzes;

9.8. pārejas elementu vispārīgs raksturojums;

9.9. I B un II B grupas elementi;

9.10. titāns. Hroms. Mangāns. Dzelzs.

10. Organisko vielu vispārīgs raksturojums:

10.1. organisko savienojumu daudzveidība. Klasifikācija. Homoloģija. Izomērija. Nomenklatūra;

10.2. organisko vielu reakcijas;

10.3. ogļūdeņraži. Alkāni. Alkēni. Alkadiēni. Alkīni. Cikloalkāni. Arēni;

10.4. ogļūdeņražu dabiskie ieguves avoti, to pārstrādes produkti;

10.5. ogļūdeņražu funkcionālie atvasinājumi. Ogļūdeņražu halogēn­atvasinājumi. Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi. Ēteri. Nitrosavienojumi un amīni. Ogļūdeņražu karbonilatvasinājumi;

10.6. karbonskābes. Karbonskābju sāļi. Ziepes, to mazgājošā darbība. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Esteri. Aizvietotās karbonskābes. Hidroksi­skābes. Aminoskābes;

10.7. dabasvielas un dabiskie lielmolekulārie savienojumi. Ogļhidrāti. Peptīdi. Polipeptīdi. Olbaltumvielas. Tauki un eļļas. Dabiskās krāsvielas. Vitamīni. Nukleīnskābes;

10.8. sintētiskie lielmolekulārie savienojumi. Polimerizācija. Polikonden­sācija. Polimērmateriāli. Plastmasas. Kaučuki. Gumija. Šķiedras. Kompozīti.

11. Vides ķīmija:

11.1. atmosfēras un ūdens ķīmija;

11.2. ģeoķīmija un silikātmateriāli;

11.3. metalurģija;

11.4. ķīmiskie procesi dzīvajos organismos.

12. Ķīmija ikdienā:

12.1. kurināmais un degviela;

12.2. ārstniecības līdzekļi;

12.3. ķīmija lauksaimniecībā;

12.4. ķīmija pārtikas rūpniecībā;

12.5. eļļas, krāsas un lakas.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

13. Ķīmija kā zinātne, tās vēsturiskā attīstība. Svarīgākie ķīmijas pamatjēdzieni:

13.1. zina ķīmijas vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā;

13.2. izprot ķīmijas vietu citu zinātņu vidū;

13.3. nosauc ievērojamākos pasaules un Latvijas ķīmiķus un īsi raksturo viņu darbības virzienus;

13.4. izprot ķīmisko savienojumu sastāva nemainību, masas un enerģijas nezūdamību ķīmiskajos procesos;

13.5. izprot gāzu īpatnības (Avogadro likums, gāzes stāvokļa vienādojums);

13.6. izprot vielu savienošanos ekvivalentās attiecībās.

14. Atoma uzbūve:

14.1. zina jēdzienus: elementārdaļiņas, atoma kodola sastāvs, izotopi, enerģijas līmenis, enerģijas apakšlīmenis, orbitāle, spins, radioaktivitāte, kodolreakcijas;

14.2. nosaka kodola lādiņu, protonu, neitro­nu, elektronu skaitu atomā un sastāda kodolreakciju vienādojumus;

14.3. aprēķina relatīvo atommasu no izo­topu masām;

14.4. raksturo s, p elektronu orbitāļu formu un to telpisko orientāciju;

14.5. izprot atoma elektronapvalka uzbūvi, raksta atomu elektronapvalka uzbūves formulas 1.–4.perioda elementiem un pēc atoma uzbūves nosaka 1.–4.perioda elementiem raksturīgākās oksidēšanās pakāpes un vērtības.

15. Ķīmisko elementu periodiskā sistēma:

15.1. zina ķīmisko elementu periodisko likumu;

15.2. izprot ķīmisko elementu periodiskās sistēmas uzbūvi, metālisko, nemetālisko un elementu, kuru savienojumiem ir amfotēras īpašības, lantanoīdu un aktinoīdu vietu periodiskajā sistēmā;

15.3. izprot elementu īpašību periodisko maiņu periodos un līdzīgo elementu īpašību maiņu grupās un orientējas ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā;

15.4. izskaidro elementu un to veidoto savienojumu īpašību maiņu saistībā ar ato­ma uzbūvi;

15.5. raksturo A grupu elementu uzbūves un šo elementu veidoto savienojumu līdzību. Ar konkrētiem piemēriem izskaidro pārejas elementu veidoto savienojumu īpašību atkarību no oksidēšanas pakāpes.

16. Vielas uzbūve:

16.1. zina jēdzienus: jonu saite, kovalentā saite, metāliskā saite, ūdeņraža saite, oksidēšanas pakāpe, vērtība, relatīvā elektronegativitāte (REN), valences elektroni, katjons, anjons, koordinācijas skaitlis;

16.2. izprot kovalentās saites veidošanās mehānismu (radikāļu un donorakceptorais), ķīmisko saišu attēlošanu ar elektronformulām un formulu grafisko attēlojumu;

16.3. izprot elektronu mākoņu pārklāšanos, veidojot ó un p saites;

16.4. izprot saites polaritātes saistību ar relatīvo elektronegativitāti;

16.5. izprot starpmolekulārās mijiedarbības būtību, ūdeņraža saites veidošanos;

16.6. izprot komplekso savienojumu veidošanās principus;

16.7. nosaka ķīmiskās saites veidu konkrētā savienojumā un attēlo ķīmiskās sai­tes veidošanos, sastāda struktūrformulas organiskajām vielām;

16.8. attēlo s–s, s–p un p–p elektronu mākoņu pārklāšanos, nosaka saites polaritāti un elektronu blīvuma nobīdi, izmantojot REN tabulu;

16.9. izskaidro jonu un jonu saites veidošanos, atomam zaudējot vai pievienojot elektronus;

16.10. zina vielu kristālrežģu veidus un izprot kristāliskā un amorfā stāvokļa atšķirības;

16.11. izprot vielu cieto, šķidro un gāzveida stāvokli, fāžu pārejas procesus un to attēlojumu vielas stāvokļa diagrammā. Izskaidro ārējo faktoru ietekmi uz fāžu pārejas procesiem;

16.12. paskaidro, kādas raksturīgākās īpašības vielai nosaka kristālrežģis, un raksturo īpašības dažādos fizikālos stāvokļos esošām vielām;

16.13. salīdzina gāzu blīvumu pēc to molekulmasām.

17. Dispersās sistēmas. Šķīdumi:

17.1. zina jēdzienus: šķīdība, īsts šķīdums, elektrolīti un neelektrolīti, disociācija un asociācija, solvatācija un hidratācija, kristālhidrāti, molārā koncentrācija, masas koncentrācija;

17.2. zina disperso sistēmu klasifikāciju;

17.3. izprot disperso sistēmu sadalīšanas ar nostādināšanu, filtrēšanu, adsorbciju, centrifugēšanu, ekstrakciju, hromato­grāfiju un jonapmaiņu paņēmie­nus;

17.4. raksturo ikdienas dzīvē sastopamās dispersās sistēmas, to īpašības un biežāk lietotos sadalīšanas paņēmienus;

17.5. izprot elektrolītu iedalījumu pēc to disociācijas pakāpes;

17.6. izprot šķīdumu īpašību atšķirību no šķīdinātāja īpašībām;

17.7. izprot titrēšanas būtību;

17.8. izmantojot rokasgrāmatas un šķīdības līknes, raksturo konkrētu vielu šķīdību un tās atkarību no vielu agregātstāvokļa, šķīdinātāja dabas, temperatūras un spiediena;

17.9. risina aprēķina uzdevumus par šķīdumiem (aprēķina vielas masu, šķīduma un šķīdinātāja masu, šķīdinātāja vai šķīduma tilpumu, blīvumu, vielas masas daļu, vielas molāro un masas koncentrāciju). Izmanto tabulas par sakarību starp šķīduma blīvumu un izšķīdinātas vielas masas daļu;

17.10. ķīmijas laboratorijā pagatavo šķīdumus ar noteiktu masas daļu vai molāro koncentrāciju no tīrām vielām, kristālhidrātiem un koncentrētākiem šķīdumiem.

18. Ķīmiskās reakcijas un to norise:

18.1. klasificē ķīmiskās reakcijas no ato­mu un molekulu teorijas viedokļa, pēc virzības, pēc uzņemtā vai izdalītā enerģijas daudzuma, pēc oksidēšanas pakāpes maiņas;

18.2. aprēķina reakcijas produktu masu vai tilpumu vai reaģējošo vielu masu vai tilpumu, ja zināms reakcijas praktiskais iznākums. Izprot reakcijas praktisko un teorētisko iznākumu;

18.3. aprēķina reakcijas produkta masu vai tilpumu, ja viena no izejvielām dota pārā­kumā vai izejviela satur noteiktu masas daļu piemaisījumu;

18.4. veic aprēķinus pēc steheometriskās shēmas un risina uzdevumus, kuros kombinēti uzdevumu pamattipi;

18.5. raksturo enerģijas rašanos ķīmisko reakciju rezultātā un kodol­reakcijās. Izprot enerģijas maiņas ķīmiskajās reakcijās un aprēķina reakcijas siltumefektu vai entalpijas maiņu;

18.6. zina jēdzienus: ķīmisko reakciju ātrums, katalīze, katalizators, inhibitors;

18.7. izprot ķīmisko reakciju ātruma atkarību no dažādiem faktoriem (vielu dabas, koncentrācijas, temperatūras, vielu saskares virsmas, katalizatora) un ar konkrētiem piemēriem izskaidro reakcijas ātruma maiņu dažādām vielām;

18.8. izskaidro, kā pārvietot ķīmisko līdzsvaru, mainot koncentrāciju, temperatūru un spiedienu, un izskaidro optimālo apstākļu izvēli amonjaka ražošanā vai citos procesos;

18.9. zina pH nozīmi organismā un augsnē;

18.10. izprot jonu vienādojumu būtību. Sastāda reakciju jonu vienādoju­mus, pēc jonu vienādojumiem nosaka reakcijas iespējamību un atgriezeniskumu;

18.11. nosaka šķīdumu vidi ar dažādiem indikatoriem. Izprot sāļu hidrolīzi un pamato iespējamo vidi dažādu sāļu ūdens šķīdumos;

18.12. ķīmijas laboratorijā ar raksturīgām reakcijām pierāda jonus;

18.13. zina jēdzienus: oksidēšanās, reducēšanās, oksidētājs, reducētājs, galvaniskais elements, ķīmiskie strāvas avoti, elektrolīze, metālu korozija;

18.14. izprot metālu elektroķīmiskās spriegumu rindas izveidošanu un tās lietošanu metālu ķīmisko īpašību raksturošanā;

18.15. izprot svarīgākos ķīmiskos procesus, kas tiek izmantoti elektriskās strāvas iegūšanai ķīmiskajos strāvas avotos, elektrolīzes praktisko izmantošanu galvanotehnikā, metālu iegūšanā un attīrīšanā;

18.16. izprot metālu korozijas ķīmiskos un elektroķīmiskos procesus, aizsardzību pret koroziju;

18.17. aprēķina oksidēšanas pakāpi dažādos savienojumos, sastāda elektronu bilances vienādojumus oksidēšanās reducēšanās reakcijām;

18.18. sastāda skābekli nesaturošu sāļu un sārmu šķīdumu un kausējumu elektrolīzes procesa vienādojumus un veic aprēķinus pēc elektrolīzes procesa vienādojuma.

19. Neorganisko vielu vispārīgs raksturojums:

19.1. zina jēdzienus: s, p, d, f elementi, sāļus radošie (skābie, bāziskie, amfotērie) un sāļus neradošie oksīdi, bāzes (šķīstoši un nešķīstoši hidroksīdi ar bāziskām un amfotērām īpašībām), skābes, sāļi (normālie, skābie, bāziskie, dubultsāļi un kompleksie);

19.2. nosauc un klasificē neorganiskās vielas;

19.3. raksturo I A, II A, III A, IV A, V A, VI A, VII A, VIII A grupu un pārejas elementus pēc atomu uzbūves;

19.4. raksturo nātrija (Na), kālija (K), magnija (Mg), kalcija (Ca), bora (B), alumīnija (Al), ūdeņraža (H), oglekļa (C), silīcija (Si), slāpekļa (N), fosfora (P), skābekļa (O), sēra (S), fluora (F), hlora (Cl), alvas (Sn), svina (Pb), vara (Cu), titāna (Ti), hroma (Cr), mangāna (Mn), dzelzs (Fe), cinka (Zn) svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības, izmantošanu, elementu izplatību dabā;

19.5. sastāda reakciju vienādojumus, kas raksturo metālu, nemetālu, bāzisko, skābo, amfotēro un sāļus neradošo oksīdu, skābju, šķīstošo un nešķīstošo hidroksīdu ar bāziskām un amfotērām īpašībām, normālo, skābo un bāzisko sāļu īpašības un iegūšanu;

19.6. sastāda reakciju vienādojumus, kas raksturo saikni starp neorganiskajām vielām, papildinot tos ar atbilstošiem jonu vai oksidēšanās reducēšanās reakciju savienojumiem;

19.7. praktiski veic reakcijas, kas raksturo neorganisko vielu īpašības un saikni starp tām. Iegūst un uzkrāj gāzes (skābeklis, ūdeņradis, amonjaks, oglekļa dioksīds) un pēta to īpašības;

19.8. veic novērojumus, pieraksta novērojumu rezultātus, secina, vispārina un analizē veiktos eksperimentus;

19.9. ķīmijas laboratorijā ievēro drošas darba metodes.

20. Organisko vielu vispārīgs raksturojums:

20.1. zina jēdzienus: organiskā ķīmija, organiskās vielas, izomērija, nomenklatūra, homologs, homologu rinda, rindas vispārīgā formula, homoloģiskā starpība, funkcionālā grupa;

20.2. izprot organisko savienojumu uzbūvi. Ar konkrētiem piemēriem paskaidro izomērijas veidus, raksturo organisko vielu daudzveidības cēloņus un sastāda izomēru formulas konkrētam savienojumam no ogļūdeņražu, to halogēn-, hidroksil-, karbonil- atvasinājumu, karbonskābju homologu rindām;

20.3. raksturo homoloģijas būtību, uzraksta ogļūdeņražu, spirtu, aldehīdu, karbonskābju homologus pēc to rindu vispārīgajām formulām, nosauc organiskās vielas atbilstoši Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC) prasībām;

20.4. klasificē organiskās vielas, zinot to raksturīgās funkcionālās grupas;

20.5. nosaka molekulformulu gāzveida organiskajai vielai, ja dots tās sastāvs elementu masas daļās;

20.6. izprot organisko vielu degšanas, pievienošanas, atšķelšanas, hidrolīzes, rūgšanas, polimerizācijas un polikondensācijas reakcijas;

20.7. izprot ģenētisko saikni starp organiskajām vielām un raksta ķīmisko pārvērtību virknēm atbilstošus reakciju vienādojumus;

20.8. raksta reakciju vienādojumus (atbilstoši prasītajiem reakciju vei­diem) homologu rindu vispārīgajam loceklim, kas raksturo šādu organisko vielu īpašības: alkāni, alkēni, alkīni, arēni, vienvērtīgie un daudzvērtīgie spirti, fenoli, aldehīdi, vienvērtīgās piesātinātās karbonskābes, esteri, amīni, aminoskābes;

20.9. izskaidro atšķirības starp vienas homologu rindas locekļu uzbūvi un īpašībām (piemēram, etiķskābi un stearīnskābi);

20.10. ķīmijas laboratorijā pazīst nozīmīgākās organiskās vielas (etil­spirts, glicerīns, formalīns, etiķskābe, fenols, glikoze, ciete, olbaltumvielas) pēc fizikālajām īpašībām un to raksturīgajām reakcijām;

20.11. zina jēdzienus: monomērs, polimērs, elementārposms, polimeri­zācijas pakāpe, plastmasa, termoaktīvs polimērs, termoplastisks polimērs, kaučuks, gumija, olbaltumvielas, polipeptīdi, nukleīnskābes, ogļhidrāti;

20.12. sastāda polimerizācijas un polikondensācijas procesu vienādoju­mus un raksturo polimērus pēc to raksturlielumiem. Raksturo svarīgākās polimēru īpašības saistībā ar to uzbūvi;

20.13. raksturo svarīgāko dabasvielu ķīmisko uzbūvi un bioloģisko nozīmi.

21. Apkārtējās vides ķīmija:

21.1. raksturo ķīmisko elementu izplatību dabā;

21.2. nosauc Latvijas derīgos izrakteņus – izejvielas ķīmiskajā rūpnie­cībā – un raksturo to rūpnieciskās pārstrādes iespējas;

21.3. raksturo keramikas, stikla, būvmateriālu, metālu, etilspirta, saharozes, papīra (celulozes) ražošanu un polimērmateriālu pārstrādi Latvijā un ar to ražošanu saistītās vides problēmas;

21.4. pamato ķīmiskās rūpniecības atkritumu pārstrādes svarīgumu, rūpnieciskās bezatlikuma tehnoloģijas nepieciešamību;

21.5. zina atmosfēras, dabisko ūdeņu, Zemes garozas sastāvu;

21.6. raksturo augsnes mēslošanas, kaļķošanas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu (piemēram, herbicīdu, pesticīdu) pareizas lietošanas nosacījumus;

21.7. izprot ūdens un gaisa aizsardzības nepieciešamību.

22. Ķīmija ikdienā:

22.1. zina, kas ir ciets ūdens, un raksturo ūdens mīkstināšanas iespējas;

22.2. izprot metālu koroziju un tās novēršanas iespējas;

22.3. izprot organisko vielu (tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu, nukleīn­skābju) lomu dzīvajos organismos un dzīvo organismu lomu organisko vielu pārveidošanā pārtikas produktos (pienskābā, alkoholiskā, etiķskābā rūgšana);

22.4. raksturo pārtikas produktu piesārņošanās iespējamību un to sastāva kontroles nepieciešamību;

22.5. zina sastāvu, svarīgākās sastāvdaļas un lietošanas principus ikdienā lietojamiem sāļiem, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, metālu sakausējumiem, šķīdinātājiem, mazgāšanas līdzekļiem, plastmasām, šķiedrām, līmēm, lakām, krāsām, ārstnieciskajiem līdzekļiem, kosmētiskajiem līdzekļiem, svarīgākajām uzturvielām;

22.6. raksturo dabasgāzes, akmeņogļu un naftas pārstrādes virzienus, pārstrādē iegūtos produktus un to nozīmi.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
60.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Bioloģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot vienotu pasaules redzējumu, lai apzinātu dzīvības daudzveidīgās izpausmes dzīvo organismu sistēmā.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir:

2.1. apzināt dzīvo organismu struktūras un funkcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko procesu vienotību;

2.2. noskaidrot dabas daudzveidīgo dzīvības norišu cēloniskās likum­sakarības. To izzināšanā izmantot dzīvo vērojumu, sistematizēt, analizēt, izdarīt secinājumus;

2.3. nodrošināt izglītojamo pašrealizāciju, parādot iegūto zināšanu lietošanas iespējas sadzīvē, elementāru dabas aizsardzības pasākumu veikšanā, bioloģiskās pētniecības darbā;

2.4. veidot ētisko vērtību pamatus dzīves stila izvēlei, savas veselības un dabas vides saglabāšanai nākamajām paaudzēm;

2.5. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.6. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Dzīvības daudzveidība uz Zemes. Mūsdienu dzīvo organismu klasifikācijas principi:

3.1. prokarioti, eikarioti. To raksturojums un salīdzinājums;

3.2. baktērijas;

3.3. sēnes;

3.4. augi;

3.5. dzīvnieki;

3.6. vienšūņi;

3.7. daudzšūņi: zarndobumaiņi, plakantārpi, veltņtārpi, posmtārpi, posm­kāji, gliemji, hordaiņi.

4. Šūna. Audi.

5. Dzīvības ķīmija.

6. Vielmaiņa un enerģijas maiņa organismā. Barošanās būtība.

7. Elpošana.

8. Vielu transports.

9. Ekskrēcija (izvadsistēma).

10. Koordinācija un regulācija.

11. Endokrīnā sistēma.

12. Etoloģija.

13. Balsta un kustību sistēma.

14. Vairošanās.

15. Augšana un attīstība.

16. Iedzimtība un mainība.

17. Selekcija.

18. Evolūcija.

19. Ekoloģija.

20. Dabas aizsardzība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

21. Dzīvības daudzveidība uz zemes:

21.1. zina dzīvo organismu klasifikāciju un taksonomiskās grupas;

21.2. raksturo un salīdzina prokariotus, eikariotus.

22. Vīrusi:

22.1. zina vīrusu atklāšanas vēsturi. Zina elektronu mikroskopa darbības principus;

22.2. salīdzina vīrusu daudzveidību (forma, struktūra). Zina, kā vairojas vīrusi un vīrusu nozīmi;

22.3. zina par vīrusu izplatīšanās ierobežošanu un antibiotiku iedarbību uz vīrusiem.

23. Baktērijas:

23.1. zina baktēriju atklāšanas un pētīšanas vēsturi (L.Pastērs, R.Kohs). Zina baktēriju formu, daudzveidību, uzbūvi, vairošanos un pielāgošanos nelabvēlīgajiem apstākļiem;

23.2. zina par baktēriju izmantošanu (piemēram, notekūdeņu attīrīšana, rūgšanas procesi, antibiotikas);

23.3. prot aizsargāties no baktēriju izraisītām slimībām;

23.4. zina konservēšanas metodes, kas ierobežo baktēriju attīstību.

24. Sēnes:

24.1. zina sēņu uzbūvi, barošanos, vairošanos, sēņu daudzveidību un nozīmi (piemēram, augsnes auglība, rūgšana, antibiotikas);

24.2. zina patogēnās sēnes un sēņu izraisītās slimības augiem, dzīvnie­kiem, cilvēkiem;

24.3. pazīst ēdamās un indīgās sēnes.

25. Zina aļģu uzbūvi, barošanos, vairošanos (bezdzimumvairošanās, dzimumvairošanās) un aļģu izmantošanu (augsnes auglība, notekūdeņu attīrīšana, pārtikas rūpniecība, lopbarība).

26. Ķērpji:

26.1. zina ķērpju uzbūvi, barošanos, vairošanos, izplatību un ķērpju izmantošanu;

26.2. pazīst Latvijā izplatītākos ķērpjus.

27. Sūnaugi:

27.1. zina sūnaugu vispārīgās pazīmes, uzbūvi, vairošanos. Atšķir aknu sūnas, lapu sūnas. Zina sūnaugu nozīmi (piemēram, meža zemsedzes veidošanā, kūdras veidošanā, medicīnā);

27.2. shēmās pazīst un izskaidro sūnaugu dzīves ciklus.

28. Paparžaugi:

28.1. zina paparžaugu vispārīgās pazīmes, uzbūvi un vairošanos, to nozīmi;

28.2. shēmās pazīst un izskaidro paparžaugu dzīves ciklu.

29. Sēklaugi:

29.1. zina sēklaugu vispārīgu raksturojumu (kailsēkļi un segsēkļi);

29.2. zina par ārstniecības augu izmantošanu, pareizu ievākšanu, sagatavošanu;

29.3. zina par Latvijas augšņu tipiem, pļavu tipiem, mežu tipiem, purvu tipiem.

30. Dzīvnieki:

30.1. zina vienšūņu uzbūvi, pārvietošanos, barošanos, vairošanos un izdzīvošanu nelabvēlīgos apstākļos. Zina galvenos vienšūņu tipus;

30.2. zina vienšūņu izplatību, daudzveidību, ekoloģiju, nozīmi dabā un saimniecībā;

30.3. zina, kādas slimības izraisa vienšūņi un kāda ir šo slimību profilakse;

30.4. prot novērot vienšūņus mikroskopā;

30.5. lieto jēdzienus: organellas, pulsējošās vakuolas, gremošanas vakuolas, māņkājiņas, skropstas, vicas;

30.6. zina vispārīgu zarndobumaiņu tipa raksturojumu;

30.7. zina zarndobumaiņu nozīmi, ekoloģiju;

30.8. pazīst Latvijas zarndobumaiņus dabā;

30.9. zina plakantārpu tipa vispārīgu raksturojumu un ar dzīvesveidu saistītās uzbūves īpatnības;

30.10. zina plakantārpu izraisītās slimības, izsargāšanos no tām;

30.11. pazīst shēmās plakantārpu attīstības ciklus;

30.12. zina veltņtārpu tipa vispārīgu raksturojumu un uzbūves pamatīpatnības;

30.13. zina cilvēka cērmes attīstības ciklu un izsargāšanos no parazītiskajiem veltņtārpiem;

30.14. zina posmtārpu tipa vispārīgu raksturojumu, nozīmi dabā un izmantošanu saimniecībā;

30.15. pazīst Latvijas dabai raksturīgākos posmtārpus;

30.16. zina posmkāju tipa vispārīgu raksturojumu un uzbūves īpatnības;

30.17. zina, kādas bioloģiskas metodes izmanto kaitēkļu apkarošanā;

30.18. zina posmkāju nozīmi dabā un saim­niecībā;

30.19. zina par posmkājiem – slimību izraisītājiem un pārnēsātājiem;

30.20. pazīst Latvijas dabā biežāk sastopamos un saimnieciski nozīmīgākos vēžus un kukaiņus;

30.21. zina gliemju tipa vispārīgu raksturojumu un daudzveidību, gliemju ekoloģiju, nozīmi un izmantošanu;

30.22. pazīst Latvijas dabā izplatītākos gliemju tipa pārstāvjus;

30.23. zina hordaiņu tipa vispārīgu raksturojumu.

31. Šūna, audi:

31.1. zina šūnu izpētes vēsturi un šūnu teorijas. Zina mikroskopijas attīstības vēsturi;

31.2. zina šūnas uzbūvi;

31.3. salīdzina augu un dzīvnieku šūnas un audus;

31.4. strādā ar gaismas mikrofonu;

31.5. sagatavo un pēta augu šūnu un audu mikropreparātus.

32. Dzīvības ķīmija:

32.1. zina šūnas ķīmisko sastāvu;

32.2. zina ogļhidrātu, lipīdu olbaltumvielu, fermentu nozīmi organismā;

32.3. zina nukleīnskābju nozīmi olbaltumvielu sintēzē.

33. Vielmaiņa un enerģijas maiņa organismā. Barošanās būtība:

33.1. zina termodinamikas likumus bioloģijā;

33.2. zina organismu klasifikāciju pēc enerģijas izmantošanas avota;

33.3. zina fotosintēzes nozīmi dabā;

33.4. zina faktorus, kuri ietekmē fotosintēzi;

33.5. zina, kādi ir organisma pielāgojumi dažādas barības uzņemšanai un sagremošanai;

33.6. zina par izplatītākajām gremošanas trakta saslimšanām;

33.7. zina, kādi vienkāršākie medikamenti jālieto gremošanas traucējumu novēršanai;

33.8. zina, kā rīkoties saindēšanās gadījumā.

34. Elpošana:

34.1. zina elpošanas procesa būtību un nozīmi, elpošanas lomu šūnas enerģijas procesos;

34.2. zina, kā notiek gāzu maiņa au­giem, zīdītājiem un cilvēkiem;

34.3. zina, par tabakas dūmu kaitīgo vielu ietekmi uz organismu;

34.4. zina par elpošanas orgānu slimībām;

34.5. sniedz pirmo palīdzību saindēšanās gadījumā ar tvana gāzi (CO).

35. Vielu transports:

35.1. zina, kā notiek transports šūnā (difūzija, osmoze, plazmolīze);

35.2. zina, kā notiek transports augos;

35.3. raksturo transportsistēmas dzīvnieku valstī (vaļēja un slēgta sistēma);

35.4. zina, kā veidojas imunitāte;

35.5. prot sniegt palīdzību asiņošanas gadījumos;

35.6. prot saskaitīt pulsu, mērīt asinsspiedienu.

36. Ekskrēcija:

36.1. zina ekskrēcijas nozīmi;

36.2. zina, kā notiek ekskrēcija augiem un dzīvniekiem;

36.3. zina nieru uzbūvi, funkcijas un evolūciju;

36.4. zina biežāk sastopamās nieru, urīn­orgānu sistēmas slimības un urīnpūšļa saslimšanas, to profilaksi.

37. Koordinācija un regulācija:

37.1. zina, kā notiek kairinājuma uztveršana augiem (tropismi, nastijas, taksijas);

37.2. zina regulācijas sistēmu evolūciju (difūzā nervu sistēma (NS), gangliji, nervu stiegras, nervu ķēdīte);

37.3. zina nervu sistēmas galvenās funkcijas un nervu sistēmas iedalījumu;

37.4. zina refleksa loku;

37.5. raksturo augstāko neirālo darbību;

37.6. zina sensoro sistēmu nozīmi un funkcijas;

37.7. ievēro dzirdes un redzes higiēnu.

38. Endokrīnā sistēma:

38.1. zina, kādi ir sekrēcijas dziedzeri un to darbības mehānismi;

38.2. salīdzina neirālo un humorālo regulāciju;

38.3. vērtē informāciju par hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem.

39. Etoloģija:

39.1. raksturo izturēšanās bioloģiju;

39.2. lieto jēdzienus: instinkti, motivācijas, migrācija, agresija, hierarhija.

40. Balsta un kustību sistēma:

40.1. zina, kas veido balsta sistēmu augiem;

40.2. zina skeleta sistēmas (ārējais un iekšējais skelets) un galvenās skeleta funkcijas;

40.3. zina muskuļu sistēmas galvenās funkcijas un muskuļu uzbūvi;

40.4. zina, kā pārvietojas bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki;

40.5. zina par mūsdienu medicīnas sasniegumiem balsta un kustību sistēmas ārstēšanā;

40.6. sniedz palīdzību sasitumu, sastiepumu, izmežģījumu un lūzumu gadījumos.

41. Vairošanās:

41.1. zina, kādi ir bezdzimumiskās un dzimumiskās vairošanās veidi;

41.2. zina, kā notiek mitoze, mejoze;

41.3. izskaidro augu vairošanās veidus un nozīmi dabā;

41.4. izskaidro dzimumiskās vairošanās īpatnības dažādiem mugurkaulniekiem un cilvēkam;

41.5. izskaidro, kādi faktori ietekmē augšanu un attīstību (gaisma, elektromagnētiskais starojums, barības vielas, temperatūra, ūdens, sezonālās izmaiņas un iekšējie faktori – gēni, hormoni).

42. Iedzimtība un mainība:

42.1. zina galvenās ģenētikas pētīšanas metodes;

42.2. izprot monohibrīdisko, dihibrīdisko, polihibrīdisko krustošanu;

42.3. zina ar dzimumu saistīto pazīmju iedzimšanas likumsakarības;

42.4. zina vides ietekmi uz iedzimtību un mutāciju nozīmi ģenētikā;

42.5. zina par iedzimto slimību cēloņiem un sekām, par vides piesārņojuma ģenētiskām sekām.

43. Selekcija:

43.1. zina augu un dzīvnieku galvenās selekcijas metodes;

43.2. zina N.Vavilova atklātos kultūraugu izcelšanās centrus;

43.3. zina selekcijas metodes: mākslīgā izlase un hibridizācija;

43.4. zina par selekcijas darbu Latvijā.

44. Evolūcija:

44.1. zina sugas kritērijus;

44.2. zina evolūcijas galvenos virzienus;

44.3. raksturo dzīvības izcelšanās un evolūcijas teorijas.

45. Ekoloģija:

45.1. zina, kā iedalās ekoloģiskie faktori: abiotiskie, biotiskie, antropo­gēnie;

45.2. zina populācijas struktūru;

45.3. zina ekosistēmas struktūru;

45.4. salīdzina un analizē dažādas barošanās ķēdes;

45.5. zina bioķīmiskos ciklus, to izmaiņas antropogēno faktoru ietekmē;

45.6. zina par ekoloģisko monitoringu un prognozēšanu;

45.7. lieto jēdzienus: biocenoze, producenti, konsumenti, reducenti, biosfēra, noosfēra, biomasa.

46. Dabas aizsardzība:

46.1. zina dabas aizsardzības vēsturi un dabas aizsardzības galvenos aspektus;

46.2. izprot, kāpēc nepieciešama atmosfēras, ūdens un augsnes aizsardzība;

46.3. zina aizsargājamās dabas teritorijas, to nozīmi Latvijā;

46.4. pazīst Latvijā aizsargājamos au­gus, sēnes un dzīvniekus;

46.5. zina par dabas aizsardzības starptautiskajiem aspektiem un monitoringu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
61.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Dabaszinības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Dabaszinību izvēles kurss paredzēts izglītojamajiem, kuri neapgūst atsevišķi fiziku, ķīmiju un bioloģiju, lai pilnveidotu zināšanas par dabu, izprastu galvenos dabā vērojamos procesus, gūtu priekšstatu par to izmantošanu praksē un orientētos jēdzienu un terminu lietošanā. Kursā iekļauti fizikas, ķīmijas, bioloģijas, fiziskās ģeogrāfijas un astronomijas jautājumi, kas nostiprina un pilnveido pamatskolā iegūtās zināšanas. Visu jautājumu izklāstā saglabāta vienota pieeja, veidojot mūsdienīgu priekšstatu par apkārtējo pasauli. Dabaszinību kurss ir orientēts uz Latvijas apstākļiem, t.i., tiek uzsvērtas tās dabas bagātības, kas raksturīgas Latvijai, un mācību jautājumi tiek ilustrēti ar piemēriem, kas saistīti ar Latviju.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot zināšanas par dabā notieko­šajām parādībām un procesiem, veidot un attīstīt prasmes saskatīt parādības un procesus dabā, tehnikā, ikdienā, klasificēt un analizēt tos, pilnveidojot un nostiprinot uz zinātniskām atziņām balstītu priekšstatu par apkārtējo pasauli.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir:

3.1. veidot un attīstīt prasmi lietot fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas zināšanas ikdienā;

3.2. veidot izpratni par dabaszinātņu likumu un metožu izmantošanu pasaules izzināšanā;

3.3. veidot vienotu priekšstatu par dabā notiekošajām fizikālajām parādībām, fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem procesiem;

3.4. pilnveidot eksperimentālās darbības prasmes, attīstot izglītojamo telpisko uztveri un abstrakto domāšanu, kā arī patstāvīga, radoša un racionāla darba iemaņas;

3.5. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

3.6. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Vispārīgs ieskats dabaszinātnēs.

5. Visuma uzbūve:

5.1. zvaigznāji. Debess spīdekļu kustība. Mēness fāzes un aptumsumi;

5.2. Saule, planētas un komētas. Meteori un meteorīti;

5.3. zvaigznes un galaktikas. Visuma uzbūve un evolūcija. Dzīvība Visumā;

5.4. kosmosa izpēte un apgūšana.

6. Zeme kā unikāla planēta:

6.1. Zemes forma un izmēri. Zemeslodes uzbūve. Zemes magnētiskais lauks;

6.2. zemeslodes garoza. Minerāli, ieži un augsne. Ģeoloģiskie procesi;

6.3. hidrosfēras un atmosfēras uzbūve. Klimats un laiks;

6.4. dzīvības izcelšanās uz Zemes. Dabas resursi.

7. Kustība. Spēks. Enerģija:

7.1. ķermeņu stāvoklis un kustība. Kustības ātrumi tehnikā un dzīvnieku pasaulē. Masa un inerce. Deformācija un elastība. Spēka veidi. Svars un bezsvars;

7.2. mehānikas likumu izpausme dabā. Gravitācija. Paisums un bēgums. Zemes mākslīgo pavadoņu un planētu kustība;

7.3. darbs un enerģija. Muskuļu uzbūve un darbība. Enerģijas pāreja un saglabāšanās. Lietderības koeficients;

7.4. šķidrumu un gāzu kustība. Asinsspiediens. Virsmas spraiguma izpausmes dabā.

8. Svārstības. Skaņa. Gaisma:

8.1. svārstības dabā un tehnikā. Bioritmi;

8.2. skaņa, tās izplatīšanās. Muzikālas skaņas un trokšņi. Dzirde. Ultraskaņa un infraskaņa dabā un tehnikā. Skaņas pieraksts;

8.3. gaisma, tās izplatīšanās. Gaismas nozīme dzīvo organismu eksistencē. Gaismas spektri un spektrālanalīze. Gaismas atstarošana un laušana. Laušanas parādības atmosfērā. Redze. Brilles. Optisko instrumentu izmantošana tehnikā un sadzīvē. Lāzers.

9. Elektrība un magnētisms:

9.1. elektriskās parādības dabā. Elektriskais lauks, tā raksturlielumi. Biopotenciāls. Elektriskā strāva. Elektriskās strāvas jauda un darbs. Zibens;

9.2. pusvadītāju ierīces. Radio. Televīzija. Modernie sakaru līdzekļi. Dators. Elektrisko un elektronisko ierīču izmantošana tehnikā un sadzīvē. Elektroenerģijas ražošana;

9.3. magnētiskais lauks, tā raksturlielumi. Elektromagnētiskais lauks un viļņi. Ultravioletā starojuma ietekme uz dzīviem organismiem, tā izmantošana tehnikā un medicīnā. Zvaigžņu elektromagnētiskais starojums.

10. Vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Kodolenerģija:

10.1. vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Ķīmiskie elementi. Atoma uzbūve. Radioaktivitāte. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz dzīviem organismiem, aizsardzība no tā. Atoma kodola uzbūve. Izotopi. Kodolreakcijas. Atomelektrostacijas, to izmantošanas ekoloģiskās problēmas. Kodolreakcijas zvaigznēs. Elementārdaļiņas;

10.2. ķīmiskā saite;

10.3. ķīmisko elementu oksidēšanās. Ķīmisko reakciju veidi. Degšana. Kurināmais. Sadegšanas produkti un atmosfēras piesārņošana;

10.4. šķīdumi. Elektrolīti. Ūdens nozīme dabā un dzīvajos organismos. Ūdens resursi un notekūdeņi. Ūdeņraža eksponents pH.

11. Neorganiskās vielas:

11.1. svarīgākie metāli, nemetāli un to savienojumi. To fizikālās un ķīmiskās īpašības, izmantošana tehnikā un sadzīvē. Metālu sakausējumi, dārgmetāli. Korozija, aizsardzība pret to;

11.2. minerālmēsli, to izmantošana. Krāsas un lakas. Būvmateriālu ražošana Latvijā. Indīgās vielas, kas piesārņo vidi. Atkritumu pārstrāde un otrreizējās izejvielas.

12. Organiskās vielas:

12.1. organisko savienojumu daudzveidība un uzbūve. Ogļūdeņraži, to ieguves avoti. Dabasgāzes, naftas un akmeņogļu pārstrādes produkti;

12.2. spirti, aldehīdi, karbonskābes un citi svarīgākie ogļūdeņražu funkcionālie atvasinājumi;

12.3. lipīdi. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Ogļhidrāti. Olbaltumvielas;

12.4. pārtikas produkti. Rūgšana. Ārstniecības līdzekļi, to iedarbība;

12.5. polimēri, to izmantošana tehnikā un sadzīvē.

13. Šūnas uzbūve. Organismu attīstība:

13.1. dzīvo organismu daudzveidība un sistemātika. Simetrija dabā. Dzīvo organismu pamatīpašības;

13.2. šūnas uzbūve. Audi un orgāni;

13.3. baktērijas un vīrusi, to uzbūve un izraisītās slimības;

13.4. organismu vairošanās formas. Mitoze. Mejoze. Gametoģenēze, apaugļošanās. Apaugļotas olšūnas attīstība, dzemdības;

13.5. dzimumdzīves higiēna. Paaudžu maiņa. Faktori, kas ietekmē organisma augšanu, attīstību un vairošanos. Novecošanās.

14. Vielmaiņa:

14.1. ūdens un minerālvielu cirkulācija augos. Kapilaritāte dabā un tehnikā. Vielu iekļūšana šūnā un izkļūšana no tās;

14.2. asins cirkulācija;

14.3. elpošanas, barošanās, vielu izvadīšanas kopsakars. Gremošanas traucējumi;

14.4. indīgie augi un dzīvnieki;

14.5. fotosintēze, tās fāzes;

14.6. olbaltumvielu biosintēze. Dezoksiribonukleīnskābes kods. Vielu maiņa.

15. Regulācijas mehānismi:

15.1. hormoni, to nozīme;

15.2. nervu sistēma. Taustes, siltuma, sāpju, slāpju u.c. maņas. Augstākā neirālā darbība;

15.3. humorālā un neirālā regulācija. Vitamīni.

16. Iedzimtība un mainība:

16.1. ģenētika. Iedzimtība un mainība, tās pētīšanas metodes. Hromosomas un gēni. Mendeļa un Morgāna likumi ģenētikā. Mainības veidi. Mutācijas, to cēloņi un sekas;

16.2. dzīvo organismu evolūcija. Cilvēka iedzimtās slimības. Veselīgs dzīvesveids. Selekcija.

17. Līdzsvars dabā un tā saglabāšana:

17.1. apkārtējā vide un tās faktori. Suga un populācija, faktori, kas to ietekmē. Ekosistēma un biosfēra. Barības ķēdes;

17.2. atmosfēras cirkulācija. Ūdens riņķojums dabā. Saules enerģijas akumulācija un izmantošana;

17.3. vielu kušana un iztvaikošana. Tvaiks un gaisa mitrums. Migla, rasa, krusa, sniegs. Kriotehnika. Siltuma vadīšana, siltumizolācija. Zemes termiskais un klimatiskais līdzsvars;

17.4. vielu, elementu un enerģijas aprite biosfērā, cilvēka darbības ietekme. Vides piesārņojuma avoti un sekas. Dabas aizsardzība Latvijā un pasaulē.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

18. Vispārīgs ieskats dabaszinātnēs:

18.1. zina fizikālo lielumu starptautisko sistēmu (SI);

18.2. zina izplatītākās fizikālo lielumu vienības;

18.3. zina simetriju dabā;

18.4. ir izpratne, kas ir dabas zinības, to pētīšanas objekti un metodes;

18.5. ir izpratne par eksperimenta veikšanu un rezultātu apstrādes principiem;

18.6. prot savstarpēji pārveidot fizikālo lielumu vienības (deci-, centi-, mili-, mikro-, deka-, hekto-, kilo-, mega-).

19. Visuma uzbūve:

19.1. zina, kas ir zvaigznājs, planētu un zvaigžņu atšķirības, zvaigžņu diennakts kustību, Saules diennakts kustību dažādos gadalaikos;

19.2. zina laika skaitīšanas paņēmienus, gadalaiku maiņas cēloņus, Mēness fāzes, fāžu maiņas cēloņus, aptumsumu cēloņus, piesardzības noteikumus Saules novērojumos;

19.3. zina Saules sistēmas uzbūvi un sastāvu, mazās planētas un komētas, meteoru un meteorītu atšķirības;

19.4. zina, kas ir zvaigznes, to ķīmisko sastāvu, zvaigžņu spīdēšanas cēloņus, zvaigžņu temperatūras un krāsas saistību, kas ir Piena Ceļš;

19.5. zina Galaktikas, Visuma uzbūvi, Visuma rašanās teorijas, Kosmosa izpētes paņēmienus, Zemes mākslīgo pavadoņu izmantošanu;

19.6. ir izpratne par zvaigžņotās debess izskata izmaiņām dažādos gadalaikos, Saules kustību starp zvaigznēm gada laikā;

19.7. ir izpratne par gadalaiku radītām izmaiņām augos un dzīvniekos, debess spīdekļu atainojumu latviešu folklorā, kosmiskiem ritmiem dabā, Mēness ietekmi uz dzīvo dabu, aptumsumu biežumu un norisi;

19.8. ir izpratne par astronomijas un astroloģijas atšķirību, astroloģijas pamatprincipiem, Saules ietekmi uz Zemi un dzīvo dabu, zvaigžņu un planētu nosaukumu izcelsmi;

19.9. ir izpratne par gravitācijas nozīmi planētu un citu debess ķermeņu kustībā, planētu redzamību un fizikālajiem apstākļiem uz tām, planētu pavadoņiem, planētu pastāvēšanu pie citām zvaigznēm;

19.10. ir izpratne par starpzvaigžņu attālumiem, milzu zvaigznēm, pundurzvaigznēm, dubultzvaigznēm, maiņzvaigznēm, zvaigžņu rašanos un evolūciju, miglājiem un zvaigžņu kopām;

19.11. ir izpratne par Galaktikas uzbūvi, Visuma izplešanos un evolūciju, neorganiskām un organiskām molekulām kosmosā, Zemes un Saules rašanos, attīstību un nākotni, dzīvības pastāvēšanas iespējām Visumā, ķīmisko elementu sintēzi Visumā;

19.12. prot nosaukt raksturīgākos Latvijā redzamos zvaigznājus, atrast pie debesīm Lielo Lāci un Polārzvaigzni, noteikt debespuses pēc Saules un zvaigznēm, praktiski noteikt Mēness fāzi;

19.13. prot shematiski attēlot mēness kustību ap Zemi un Zemes kustību ap Sau­li, uzzīmēt Mēness un Saules aptumsuma shēmas, shematiski attēlot Saules sistēmas uzbūvi;

19.14. prot nosaukt un raksturot Saules sistēmas planētas, sameklēt pie debesīm spožākās planētas;

19.15. ievēro piesardzības noteikumus, novērojot Sauli. Pazīst pie debesīm meteorus un Zemes mākslīgos pavadoņus;

19.16. prot attēlot noteiktā mērogā dažāda lieluma zvaigznes, shematiski attēlot Galaktikas un Visuma uzbūvi, veikt vienkāršus debess spīdekļu novērojumus ar binokli, tālskati vai teleskopu.

20. Zeme kā unikāla planēta:

20.1. zina Zemes formu un izmērus, zemeslodes uzbūvi, zemeslodes garozas uzbūvi un kustību;

20.2. zina iežu un minerālu veidus, augsnes veidu izmantošanu, ģeoloģiskos procesus, to izpausmes dabā;

20.3. zina hidrosfēras uzbūvi;

20.4. zina atmosfēras uzbūvi, gaisa ķīmisko sastāvu, biosfēras nozīmi skābekļa satura nodrošināšanā;

20.5. zina Zemes klimata veidošanās nosacījumus;

20.6. zina Latvijas dabas resursu daudzveidību un izmantošanu;

20.7. ir izpratne, kas ir ģeoīds;

20.8. ir izpratne par sauszemes un ūdeņu sadalījumu;

20.9. ir izpratne par magnetosfēru, tās nozīmi aizsardzībā no kosmiskā starojuma, magnētiskajām vētrām, to cēloņiem un ietekmi uz cilvēku, dzīvniekiem, kas orientējas pēc magnētiskā lauka;

20.10. ir izpratne par tektonisko plākšņu sadursmēm, kalnu veidošanos;

20.11. ir izpratne par minerālu un iežu pārvērtībām, apledojuma pēdām Latvijā;

20.12. ir izpratne par vulkāniem un zemestrīcēm, cunami, šo parādību prognozēšanu;

20.13. ir izpratne par erozijas procesiem, Latvijai raksturīgajiem iežiem un augsnēm, ģeoloģisko procesu ietekmi uz saimniecisko darbību;

20.14. ir izpratne par ledājiem, virszemes un pazemes ūdeņiem, ūdens resursiem un to aizsardzību, ūdens lomu augu un dzīvnieku dzīvības procesos, āderēm, biolokāciju;

20.15. ir izpratne par vēju un viesuļvētru veidošanos, mākoņu veidiem, ozona slāņa nozīmi ultravioletā starojuma aizturēšanā, cikloniem, anticikloniem, atmosfēras frontēm;

20.16. ir izpratne par dzīvo organismu izcelšanās teoriju daudzveidību;

20.17. shematiski attēlo zemeslodes iekšējo uzbūvi;

20.18. shematiski attēlo atmosfēras uzbūvi;

20.19. pazīst pēc paraugiem izplatītākos iežus;

20.20. raksturo ģeoloģiskos procesus savas dzīvesvietas apkārtnē;

20.21. pazīst dabā dažādu mākoņu veidus;

20.22. lasa laikapstākļu prognozes karti.

21. Kustība. Spēks. Enerģija:

21.1. zina ķermeņa stāvokļus un to maiņu, kustību veidus un to pazīmes, vidējo un momentāno ātrumu, dzīvnieku pārvietošanās veidus un pārvietošanās orgānus, locītavu uzbūvi;

21.2. zina, kas ir deformācija un elastība. Zina spēka veidus dabā, kustības nosacījumus;

21.3. zina vielas un kustības raksturošanu ar masu;

21.4. zina gravitāciju un tās izpausmes dabā, paisuma un bēguma cēloņus, kustību smaguma spēka iedarbībā, Zemes mākslīgo pavadoņu kustību;

21.5. zina berzes spēku, berzes parādības dabā. Zina, kas ir darbs un enerģija. Zina muskuļu uzbūvi un darbību;

21.6. zina enerģijas veidus, lietderības koeficientu un enerģijas zudumus;

21.7. zina šķidruma un gāzu kustību veidus, asiņu kustību asinsvados. Zina, kas ir asinsspiediens, šķidruma virsmas spraiguma spēks;

21.8. ir izpratne par ģeogrāfiskajām koordinātām;

21.9. ir izpratne par kustības ātrumiem dzīvnieku pasaulē, tehnikā un kosmosā, līklīnijas kustību un rotācijas kustību;

21.10. ir izpratne par slodzēm un deformāciju cilvēka organismā, Ņūtona mehānikas likumu izpausmēm dabā, paisuma un bēguma ietekmi uz augiem un dzīvniekiem;

21.11. ir izpratne par Keplera likumu un planētu kustību, svaru un bezsvara stāvokli;

21.12. ir izpratne par reaktīvās kustības izmantošanu dabā un tehnikā;

21.13. ir izpratne par smērvielu izmantošanu berzes samazināšanā;

21.14. ir izpratne par enerģijas izlietojumu muskuļos, noguruma cēloņiem, olbaltumvielu lomu muskuļu darbībā;

21.15. ir izpratne par jaudu, dažādu dzinējiekārtu lietderības koeficientu, enerģijas zuduma samazināšanas iespējām, vēja enerģijas izmantošanu;

21.16. ir izpratne par spiedienu šķidrumos, spiediena ietekmi uz dzīvajiem organismiem, virsmas spraiguma izpausmi dabā un izmantošanu tehnikā;

21.17. veic vienkāršus noietā attāluma un patērētā laika mērījumus;

21.18. veic vienkāršus noietā attāluma, ātruma un paātrinājuma aprēķinus;

21.19. sniedz palīdzību kaulu lūzumu gadījumos;

21.20. veic vienkāršus spēka mērījumus;

21.21. izmanto kustības un spēka likumsakarības vienkāršos aprēķinos;

21.22. analizē dažādus spēkus, kas darbojas uz ķermeni;

21.23. analizē enerģijas pāreju un saglabāšanos dažādos procesos;

21.24. pēc dotajiem datiem aprēķina lietderības koeficientu;

21.25. sniedz pirmo palīdzību asiņošanas gadījumā, saskaita pulsu.

22. Svārstības. Skaņa. Gaisma:

22.1. zina svārstību cēloņus un veidus. Zina, kas ir viļņi, viļņu veidus dabā;

22.2. zina par skaņas rašanos un izplatīšanos, skaņas toņiem, stiprumu, tembru, zina, kas ir muzikālas skaņas un trokšņi;

22.3. zina, kas ir dzirde. Zina auss uzbūvi, dzirdes defektus, to cēloņus un novēršanas iespējas;

22.4. zina gaismas elektromagnētiskos viļņus, gaismas izplatīšanos, gaismas ātrumu, gaismas spektru, gaismas filtrus, gaismas atstarošanos un laušanu, difrakciju un dispersiju;

22.5. zina gaismu kā dzīvo organismu eksistences nosacījumu, foto­periodismu;

22.6. zina, kas ir redze. Zina acs uzbūvi, redzes defektus, to cēloņus un novēršanas iespējas;

22.7. zina, kas ir spoguļi un lēcas, to izmantošanu optiskajos instrumentos. Zina lāzera darbības principus;

22.8. ir izpratne par rezonanses izmantošanu dabā un tehnikā;

22.9. ir izpratne par bioritmiem;

22.10. ir izpratne par skaņkārtām;

22.11. ir izpratne par kustību ar virsskaņas ātrumu;

22.12. ir izpratne par atbalsi;

22.13. ir izpratne par ultraskaņu un infraskaņu dabā, tās izmantošanu tehnikā un medicīnā;

22.14. ir izpratne par mikroviļņu krāsns uzbūvi;

22.15. ir izpratne par skaņas mehānisko, magnētisko un optisko pierakstu;

22.16. ir izpratne par telefona darbības principu;

22.17. ir izpratne par gaismas gadu kā attāluma mērvienību;

22.18. ir izpratne par apgaismojumu, apgaismojuma normām;

22.19. ir izpratne par spektrālanalīzes izmantošanu tehnikā un astronomijā;

22.20. ir izpratne par krāsu un gaismu jaukšanas principiem. Ir izpratne par gaismas vadiem, to izmantošanu;

22.21. ir izpratne par varavīksni, mirāžu un citām optiskām parādībām atmosfērā;

22.22. ir izpratne par mikroskopa, binokļa un tālskata darbības principiem. Ir izpratne par kodoskopa, videokameras, fotoaparāta darbības principiem. Ir izpratne par lāzeru izmantošanu tehnikā un medicīnā;

22.23. nosaka viļņu veidu dabā notiekošajos procesos;

22.24. pazīst un atšķir varavīksni un citas atmosfēras optiskās parādības;

22.25. vienkāršākajos gadījumos konstruē staru gaitu spoguļos un lēcās;

22.26. paskaidro dažādu sadzīvē lietojamu iekārtu fizikālo darbības principu.

23. Elektrība un magnētisms:

23.1. zina, kas ir elektriskais lādiņš un elektriskais lauks, elektriskā lauka raksturlielumus. Zina, kas ir vadītāji, nevadītāji, pusvadītāji, elektrodzinējspēks, strāvas stiprums;

23.2. zina, kas ir magnētiskais lauks, tā raksturlielumi, magnētiskā plūsma un elektromagnētiskā indukcija. Zina par vielu magnetizācijas izmantošanu informācijas pierakstā;

23.3. zina, kas ir elektriskās strāvas jauda un darbs, izdalītais siltums. Zina par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali Latvijā;

23.4. zina, kas ir elektromagnētiskais lauks un elektromagnētiskie viļņi. Zina elektromagnētisko viļņu īpašību atkarību no viļņu garuma;

23.5. zina ultravioletā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem;

23.6. zina, kas ir zvaigžņu elektromagnētiskais starojums;

23.7. zina par gaismas ķīmisko iedarbību. Zina, kas ir gaismas kvanti;

23.8. ir izpratne par elektriskajām parādībām dabā;

23.9. ir izpratne par biopotenciāliem sirdī un galvas smadzenēs;

23.10. ir izpratne par elektriskā lauka kapacitāti;

23.11. ir izpratne, kas ir statiskā elektrība;

23.12. ir izpratne par strāvu vadošiem un nevadošiem materiāliem, vadītāja pretestību, supravadītspēju, tās izmantošanu tehnikā, pusvadītāju ierīcēm;

23.13. ir izpratne par radio un televīzijas darbības principiem;

23.14. ir izpratne par moderno sakaru līdzekļu un informāciju tehnoloģiju darbības principiem;

23.15. ir izpratne par elektromotora darbības principu, elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās un termoelektro­stacijās;

23.16. ir izpratne par strāvu gāzēs, dienasgaismas spuldzēm, elektrometināšanu;

23.17. ir izpratne par ultravioletā starojuma un rentgenstarojuma izmantošanu tehnikā un medicīnā;

23.18. ir izpratne par radara darbības principu un izmantošanas iespējām;

23.19. ir izpratne par Saules baterijas darbības principu un izmantošanas iespējām;

23.20. izskaidro ķermeņu elektrizāciju;

23.21. ievēro piesardzības noteikumus negaisa laikā;

23.22. izskaidro elektriskās strāvas pastāvēšanas nosacījumus;

23.23. mēra strāvas stiprumu un spriegumu, nosaka pretestību;

23.24. nosaka strāvas patērētāja jaudu, patērēto enerģiju un izdalīto siltumu;

23.25. sniedz pirmo palīdzību elektro­traumu gadījumā;

23.26. raksturo magnētisko lauku pēc indukcijas līnijām.

24. Vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Kodolenerģija:

24.1. zina, kas ir vienkāršas vielas un ķīmiskie savienojumi, cietas, šķidras un gāzveida vielas;

24.2. zina, kas ir ķīmiskie elementi, elementu periodiskā tabula;

24.3. zina vielas uzbūvi, atoma uzbūvi, atoma kodola uzbūvi, kas ir elementārdaļiņas, to izvietojumu atomā;

24.4. zina, kas ir oksidēšanās pakāpes un vērtība;

24.5. zina, kas ir radioaktivitāte, radioaktīvā starojuma ietekme uz dzīviem organismiem, aizsardzība pret radioaktīvo starojumu, ķēdes reakcijas un kodoltermiskās reakcijas, biosfēras radioaktīvais piesārņojums;

24.6. zina ķīmisko reakciju veidus: savienošanās, sadalīšanās, aizvietošanas, apmaiņas reakcijas, neitralizācijas reakcijas, eksotermiskās un endotermiskās reakcijas, oksidēšanās reducēšanās reakcijas;

24.7. zina, kas ir šķīdumi, disociācija, pH;

24.8. ir izpratne par vielu fizikālajām, mehāniskajām un ķīmiskajām īpašībām. Ir izpratne par ķīmisko elementu simboliem, atomiem, molekulām, joniem;

24.9. ir izpratne, kas ir mols, molmasa un moltilpums;

24.10. ir izpratne par ķīmiskās saites veidiem;

24.11. ir izpratne par kristāliskām un amorfām vielām un šķidriem kristāliem;

24.12. ir izpratne par izotopiem un to izmantošanu tehnikā, selekcijā un medicīnā;

24.13. ir izpratne par kodolreaktora darbības principu, vadāmām kodoltermiskām reakcijām, kodoltermiskām reakcijām zvaigznēs;

24.14. ir izpratne par atombumbu un ūdeņraža bumbu, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas sekām;

24.15. ir izpratne par kodolatkritumu glabāšanu, kosmisko radiācijas fonu;

24.16. ir izpratne par liesmas uzbūvi un sadegšanas produktiem, automobiļu izplūdes gāzēm un smogu;

24.17. ir izpratne par elektrolītiem un neelektrolītiem, elektrolīzi, akumulatora un elektriskās baterijas uzbūvi un darbību;

24.18. ir izpratne par vielu attīrīšanu destilējot, sāļu hidrolīzi, ūdeņraža eksponenta nozīmi organismā un augsnē, jūras ūdens sāļumu;

24.19. ir izpratne par ūdens īpašībām, dzeramā ūdens iegūšanu, ūdens resursu izmantošanu, notekūdeņu attīrīšanu;

24.20. ir izpratne par suspensiju, emulsiju, aerosolu;

24.21. ievēro drošības noteikumus, rīkojoties ar ķīmiskiem reaktīviem;

24.22. raksturo konkrētu vielu fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības;

24.23. pazīst izplatītākos ķīmisko elementu simbolus un var nosaukt atbilstošos elementus;

24.24. raksturo vienkāršu vielu un ķīmisko savienojumu sastāvu. Raksturo ķīmisko elementu periodiskās tabulas uzbūvi un struktūru. Raksturo ķīmiskā elementa vietu periodiskajā tabulā;

24.25. konkrētā savienojumā nosaka ķīmiskās saites veidu;

24.26. sastāda vienkāršāko kodolreakciju vienādojumus. Klasificē ķīmiskās reakcijas pēc virzības, atņemtās vai izdalītās enerģijas, pēc oksidēšanās pakāpes maiņas;

24.27. izskaidro pazīstamāko vielu sastāvu, to lietošanas iespējas un noteikumus;

24.28. prot pagatavot šķīdumus un veikt šim nolūkam nepieciešamos aprēķinus;

24.29. nosaka vides pH ar indikatoru;

24.30. pēc augiem indikatoriem orientējoši nosaka augsnes tipu.

25. Neorganiskās vielas:

25.1. zina, kas ir sārmu metāli, svarīgākie nātrija un kālija savienojumi;

25.2. zina svarīgākos magnija un kalcija savienojumus;

25.3. zina, kas ir ūdens cietība un tās novēršana;

25.4. zina svarīgākos alumīnija un dzelzs savienojumus;

25.5. zina, kas ir čuguns un tērauds, korozija, tās novēršanas iespējas;

25.6. zina svarīgākos vara savienojumus;

25.7. zina svarīgākos skābekļa un sēra savienojumus;

25.8. zina svarīgākos slāpekļa un fosfora savienojumus;

25.9. zina, kas ir luminiscence, tās izpausme dzīvnieku pasaulē;

25.10. zina minerālmēslu īpašības un izmantošanu, minerālvielu nozīmi dzīvajos organismos;

25.11. zina oglekļa un silīcija svarīgākos savienojumus, silikātu rūpniecības izstrādājumus, zina par būvmateriālu ražošanu Latvijā;

25.12. zina vides aizsardzības problēmas ķīmiskajā rūpniecībā, atkritumu pārstrādes paņēmienus, zina par izejvielu otrreizējo izmantošana;

25.13. ir izpratne par amfotēriem oksīdiem un hidroksīdiem;

25.14. ir izpratne par metālu mehāniskajām un fizikālajām īpašībām, rūdīšanu un atlaidināšanu;

25.15. ir izpratne par metālu rūdām, bronzu u.c. metālu sakausējumiem;

25.16. ir izpratne par dārgmetāliem, apzeltīšanu, sudrabošanu;

25.17. ir izpratne par sadzīvē un tehnikā izmantojamajām krāsām un lakām;

25.18. ir izpratne par svarīgākajiem hlora savienojumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, indīgām kaujasvielām;

25.19. ir izpratne par ādu apstrādi, impregnēšanu, sprāgstvielām, piesardzības noteikumiem to lietošanā;

25.20. ir izpratne par celtniecības materiāliem, kuros izmanto silikātus, stikla, keramikas un cementa ražošanu;

25.21. ir izpratne par bezatlikumu tehnoloģijas principiem;

25.22. ir izpratne par vielu apriti dabā;

25.23. raksturo metālu un to svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības un izmantošanu. Atšķir dažādu metālu paraugus;

25.24. raksturo skābekļa, slāpekļa, oglekļa, silīcija, fosfora, sēra, hlora un to svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības un izmantošanu;

25.25. veic vienkāršākos ķīmiskos eksperimentus;

25.26. veic svarīgākos aprēķinus pēc ķīmiskajām formulām un reakciju vienādojumiem;

25.27. raksturo stikla, keramikas, svarīgāko būvmateriālu un dzelzs sakausējumu izmantošanu;

25.28. izmanto rokasgrāmatas un citus uzziņas līdzekļus.

26. Organiskās vielas:

26.1. zina organisko vielu sastāvu, uzbūvi un atrašanos dabā;

26.2. zina svarīgākās organiskās vielas, to uzbūvi un funkcionālās grupas;

26.3. zina organisko vielu raksturīgākās reakcijas;

26.4. zina, kas ir ogļūdeņraži, ogļūdeņražu atvasinājumi;

26.5. zina ogļūdeņražu ieguves avotus: dabasgāze un naftas gāze, nafta un akmeņogles;

26.6. zina, kas ir spirti;

26.7. zina, kas ir aldehīdi un karbonskābes;

26.8. zina, kas ir esteri un tauki;

26.9. zina organisko vielu nozīmi dzīvo organismu funkcionēšanā;

26.10. zina vielu iedarbību uz ožas un garšas maņu orgāniem;

26.11. zina, kas ir sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, to iedarbību;

26.12. zina, kas ir ogļhidrāti, monosaharīdu un polisaharīdu nozīmi organismu dzīvības procesos;

26.13. zina, kas ir aminoskābes un olbaltumvielas, to nozīmi dzīvības procesos;

26.14. zina pārtikas produktos ietilpstošās uzturvielas;

26.15. zina, kas ir dabiskie un sintētiskie lielmolekulārie savienojumi;

26.16. zina, kas ir polimērmateriāli;

26.17. ir izpratne par organisko vielu atšķirību no neorganiskajām vielām;

26.18. ir izpratne par homologiem un izomēriem, to nozīmi;

26.19. ir izpratne par oksidēšanās un reducēšanās procesiem;

26.20. ir izpratne par ķīmisko tīrīšanu;

26.21. ir izpratne par dabasgāzes, naftas un akmeņogļu pārstrādes produktiem, dabasgāzes izmantošanu sadzīvē;

26.22. ir izpratne par kurināmo un degvielu, to ražošanu un izmantošanu;

26.23. ir izpratne par oktānskaitli;

26.24. ir izpratne par ogļhidrātu, lipīdu un olbaltumvielu enerģētisko vērtību, uzturvielu normām;

26.25. ir izpratne par ogļhidrātu, olbaltumvielu, lipīdu un nukleīnskābju vispārīgo uzbūvi;

26.26. ir izpratne par pārtikas produktu kvalitātes kontroli, alkohola saturu pārtikas produktos;

26.27. ir izpratne par organisko vielu pārveidošanos rūgšanas procesos;

26.28. ir izpratne par organisko šķīdinātāju izmantošanu, krāsvielām, audumu krāsošanu;

26.29. ir izpratne par ārstniecības līdzekļiem, to iedarbību uz cilvēka organismu;

26.30. ir izpratne par hormoniem, fermentiem, vitamīniem, kosmētiskajiem līdzekļiem, kancerogēnajām vielām;

26.31. ir izpratne par augu aizsardzību pret kaitēkļiem;

26.32. ir izpratne par polimerizācijas un polikondensācijas procesiem, plastmasu un gumijas izmantošanu;

26.33. ir izpratne par iesaiņojuma materiāliem, papīra izgatavošanu, šķiedru un kompozītmateriālu izmantošanu;

26.34. paskaidro atomu savienošanās principus organisko vielu molekulās;

26.35. nosauc un raksturo svarīgākos organiskos savienojumus;

26.36. klasificē organiskās vielas, zinot to raksturīgās funkcionālās grupas;

26.37. pēc fizikālajām īpašībām pazīst nozīmīgākās organiskās vielas;

26.38. aprēķina pārtikas produktu enerģētisko vērtību;

26.39. paskaidro ikdienā lietojamo organisko šķīdinātāju svarīgākās sastāvdaļas un lietošanu;

26.40. raksturo svarīgākās polimēru īpašības;

26.41. atšķir dažādu plastmasu paraugus;

26.42. pazīst dažādas dabiskās un sintētiskās šķiedras;

26.43. izmanto rokasgrāmatas un citus uzziņas līdzekļus.

27. Šūnas uzbūve. Organismu attīstība:

27.1. zina dzīvo organismu īpašības un sistematizācijas principus;

27.2. zina svarīgākos šūnas organoīdus, to uzbūvi un funkcijas;

27.3. zina, kas ir audi un orgāni;

27.4. zina mitozes un mejozes nozīmi;

27.5. zina, kas ir baktērijas un vīrusi;

27.6. zina dzīvo organismu vairošanās veidus un nozīmi;

27.7. zina, kas ir apaugļošanās, apaugļotas olšūnas attīstība;

27.8. zina faktorus, kas ietekmē organisma augšanu, attīstību un vairošanos;

27.9. ir izpratne par Latvijai raksturīgajiem augiem un dzīvniekiem;

27.10. ir izpratne par simetriju dabā;

27.11. ir izpratne par anabiozi, reģenerāciju;

27.12. ir izpratne par dzimumšūnu uzbūvi un funkcijām;

27.13. ir izpratne par cilvēka kā sugas izveidošanos;

27.14. ir izpratne par cilvēka embrioģenēzes īpatnībām;

27.15. ir izpratne par cilvēka attīstību pēc dzimšanas, tās traucējumiem un to novēršanu;

27.16. ir izpratne par bakteriālām un virusālām slimībām;

27.17. ir izpratne par seksuāli transmisīvajām slimībām, izsargāšanos no tām;

27.18. ir izpratne par iegūto imūndeficīta sindromu;

27.19. ir izpratne par seksualitāti, biseksuālismu un homoseksuālismu;

27.20. ir izpratne par pretapaugļošanās līdzekļiem;

27.21. ir izpratne par paaudžu maiņu, tās nozīmi;

27.22. raksturo dažādus augus un dzīvniekus, izmantojot dzīvo būtņu sistemātiku;

27.23. rīkojas ar mikroskopu;

27.24. pagatavo vienkāršus mikropreparātus;

27.25. nosaka mikroskopa palielinājumu;

27.26. prot atšķirt augu un dzīvnieku vairošanās formas un veidus;

27.27. atšķir organisma miera, augšanas un novecošanās periodus.

28. Vielmaiņa:

28.1. zina ūdens un minerālvielu cirkulāciju augos;

28.2. zina asinsrites orgānus, asins cirkulāciju;

28.3. zina plaušu, aknu un nieru nozīmi un funkcijas;

28.4. zina vielu iekļūšanu šūnā un izkļūšanu no tās;

28.5. zina barības uzņemšanu, sadalīšanu un uzsūkšanu;

28.6. zina barošanās veidus, barības vielu transportu;

28.7. zina vielu izdalīšanu apkārtējā vidē;

28.8. zina vielu sintēzes procesus;

28.9. zina dzīvo organismu elpošanas procesus;

28.10. zina, kas ir vielu maiņa;

28.11. ir izpratne par kapilaritāti, tās izpausmi dabā, izmantošanu tehnikā un sadzīvē;

28.12. ir izpratne par asins sastāvu;

28.13. ir izpratne par asinsgrupām, rēzus faktoru;

28.14. ir izpratne par difūziju un osmozi, homeostāzi;

28.15. ir izpratne par smēķēšanas iedarbību uz cilvēka organismu;

28.16. ir izpratne par fotosintēzi, tās fāzēm;

28.17. ir izpratne par alkohola un narkotiku iedarbību uz cilvēka organismu;

28.18. ir izpratne par olbaltumvielu biosintēzi;

28.19. ir izpratne par gremošanas un vielu izvadīšanas traucējumiem;

28.20. ir izpratne par saindēšanos, indīgajiem augiem un ogām, ēdamām un neēdamām sēnēm;

28.21. ir izpratne par gāzu maiņu audos un plaušās;

28.22. ir izpratne par asimilāciju un disimilāciju;

28.23. ir izpratne par faktoriem, kas ietekmē fotosintēzi un biosintēzi;

28.24. grupē organismus pēc barības ieguves un enerģijas izmantošanas;

28.25. atšķir dzīvo organismu barošanās veidus;

28.26. prot sniegt pirmo palīdzību dažādu saindēšanos un čūskas koduma gadījumā;

28.27. prot izdarīt mākslīgo elpināšanu;

28.28. prot sniegt pirmo palīdzību slīkstošajam.

29. Regulācijas mehānismi:

29.1. zina hormonu nozīmi cilvēka un dzīvnieku organismā;

29.2. zina nervu sistēmas nozīmi un uzbūvi, augstāko neirālo darbību, hormonālo un neirālo regulāciju, tās vienotību;

29.3. zina veģetatīvās un somatiskās nervu sistēmas uzbūvi un darbību;

29.4. zina nervu sistēmas evolūciju;

29.5. zina, kas ir neirons, reflekss, instinkts, nervu impulss, sinapse, nervu reakcijas ātrums, tā nozīme sadzīvē un sportā;

29.6. ir izpratne par iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, to ražotajiem hormoniem;

29.7. ir izpratne par humorālās un nei­rālās regulācijas traucējumiem, hormonu preparātu izmantošanu medicīnā, imūnsistēmu, anafilaktisko šoku, vitamīnu lomu regulācijas procesos;

29.8. ir izpratne par dzīvnieku maņu orgānu (redzes, dzirdes) īpatnībām;

29.9. ir izpratne par taustes, siltuma, slāpju un sāpju maņām;

29.10. prot sniegt pirmo palīdzību cukura diabēta lēkmes gadījumā;

29.11. prot sniegt palīdzību nervu sistēmas traumu gadījumā.

30. Iedzimtība un mainība:

30.1. zina, kas ir ģenētika, iedzimtība un mainība;

30.2. zina ģenētikas likumus;

30.3. zina, kas ir hromosomas un gēni, mutāciju cēloņi un sekas;

30.4. zina iedzimtības un mainības likumsakarību izmantošanu praksē;

30.5. zina, kas ir selekcija, genotips un fenotips, šķirne un celms, gēnu inženierija;

30.6. ir izpratne par cilvēku rasēm, cilvēka temperamentu, cilvēka iedzimtajām slimībām;

30.7. ir izpratne par iedzimto slimību ietekmi uz populāciju kopumā;

30.8. ir izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi veselas nākamās paaudzes radīšanā;

30.9. prot sastādīt savas dzimtas cilts­koku;

30.10. risina vienkāršus ģenētikas uzdevumus.

31. Līdzsvars dabā un tā saglabāšana:

31.1. zina, kas ir ekoloģiskā vide un tās faktori, suga, populācija, ekosistēma un biosfēra;

31.2. zina, kas ir Zemes atmosfēras cirkulācija;

31.3. zina ūdens riņķojumu dabā;

31.4. zina Saules enerģijas akumulāciju uz Zemes, dzīvo būtņu lomu Saules enerģijas uzkrāšanā;

31.5. zina, kas ir Saules enerģija un kā to izmantot;

31.6. zina par kūdras, naftas, dabasgāzes un akmeņogļu krājumu veidošanos;

31.7. zina siltuma vadīšanas veidus, termisko līdzsvaru uz Zemes;

31.8. zina vielu, elementu un enerģijas riņķojuma procesus, biotisko elementu apriti biosfērā, baktēriju nozīmi aprites procesos;

31.9. zina vides (ūdens, gaisa, augsnes) piesārņojuma avotus un sekas;

31.10. zina dabas un vides aizsardzības problēmas Latvijā un pasaulē;

31.11. ir izpratne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām ekosistēmā, barības ķēdēm un ekoloģiskajām piramīdām;

31.12. ir izpratne par simbiozi un parazītismu dabā un cilvēka organismā;

31.13. ir izpratne par enerģijas un vielu plūsmu ekosistēmā;

31.14. ir izpratne par antropogēnajiem faktoriem, kas izmaina ekosistēmu;

31.15. ir izpratne par pasātiem un musoniem, okeānu straumēm;

31.16. ir izpratne par solārkonstanti, heliotehniku;

31.17. ir izpratne par gāzu sašķidrināšanu, kriotehniku, sniega un krusas veidošanos, miglas un rasas veidošanos;

31.18. ir izpratne par siltumizolācijas paņēmieniem dabā un tehnikā, siltuma ražošanu termoelektrocentrālēs;

31.19. ir izpratne par iekšdedzes dzinēju, siltumnīcas darbības principu, Zemes infrasarkano starojumu, oglekļa dioksīda satura pieaugšanu gaisā un siltumnīcas efektu;

31.20. ir izpratne par klimatisko līdzsvaru, faktoriem, kas to ietekmē;

31.21. ir izpratne par noosfēru, cilvēka darbības ietekmi biotisko elementu apritē;

31.22. ir izpratne par ekoloģisko monitoringu, apkārtējās vides piesārņojuma tiešajām un netiešajām sekām, sugu izmiršanu, Latvijas aizsargājamajiem augiem un dzīvniekiem;

31.23. ir izpratne par rezervātiem, liegumiem, Sarkano grāmatu;

31.24. atšķir un klasificē faktorus, kas ietekmē dzīvos organismus. Sastāda barības ķēdes;

31.25. saskata Saules enerģijas akumulācijas veidus uz Zemes;

31.26. nosaka atmosfēras spiedienu;

31.27. nosaka gaisa relatīvo mitrumu;

31.28. izskaidro vielas agregātstāvokļa maiņu atkarībā no temperatūras;

31.29. prot sniegt pirmo palīdzību siltuma dūriena, apdegumu un apsaldējumu gadījumā;

31.30. analizē vides piesārņojuma avotus un piesārņojuma sekas;

31.31. novērtē ekoloģisko situāciju savā dzīvesvietā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 715Pieņemts: 02.09.2008.Stājas spēkā: 19.09.2008.Zaudē spēku: 06.06.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 145 (3929), 18.09.2008.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
181216
{"selected":{"value":"03.09.2012","content":"<font class='s-1'>03.09.2012.-05.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.09.2012","iso_value":"2012\/09\/03","content":"<font class='s-1'>03.09.2012.-05.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2009","iso_value":"2009\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2009.-02.09.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-27.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2008","iso_value":"2008\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.09.2012
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva