Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.171

Rīgā 2009.gada 21.decembrī (prot. Nr.49 5.p.)
Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem
Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma
7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas pamatprincipus un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām licence atļauj sniegt Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus (tālāk tekstā – iestāde). Noteikumos noteiktos atalgojuma politikas pamatprincipus ieteicams piemērot pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

(FKTK 06.12.2013. noteikumu Nr.267 redakcijā)

2. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidiem, sarežģītībai un specifikai.

2.1 Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām ir saistošas šo noteikumu prasības, ievēro šo noteikumu 17.1 punkta un 1. un 2. pielikuma prasības individuāli, ja tās nav pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī, ja tās ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija, bet nav pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic citas dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(FKTK 01.11.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. iekšējās kontroles funkcijas – iestādē veiktās risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas;

3.2. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc iestādes iniciatīvas noteiktos ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits), kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai tādus ar pensionēšanos saistītus izdevumus, kas noteikti saskaņā ar iestādes pensiju politiku iestādes organizācijas līmenī;

3.3. atalgojums – darba samaksas nemainīgās daļas (parasti – darba alga) un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

3.4. būtiska atalgojuma mainīgā daļa – 35 procenti līdz 60 procenti (neieskaitot) no amatpersonai vai darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā;

3.5. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – 60 un vairāk procenti no amatpersonai vai darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

4. Iestāde nodrošina, ka:

4.1. šo noteikumu prasības tiek piemērotas visu iestādes organizācijas līmeņu amatiem, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi būtiski ietekmē iestādes riska profilu, piemēram, tādiem amatiem kā valdes locekļi, amatiem, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amatiem, kuri iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu vai amatu, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amatu saimju zemākā atalgojuma līmeņa skalu (tālāk tekstā arī – iestādes riska profilu ietekmējošie amati);

4.2. amatpersonas vai darbinieki, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, apņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kas noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu;

4.3. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013) prasību ievērošanas.

(FKTK 20.12.2010. noteikumu Nr.335 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 01.11.2012. noteikumiem Nr.231; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267; 4.1.apakšpunkta spēkā stāšanās termiņu nosaka tieši piemērojamais Eiropas Savienības tiesību akts, kas paredzēs kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus amatpersonu vai darbinieku, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, noteikšanai, sk. grozījumu 32.punktu)

5. Noteikumi iestādei nav saistoši attiecībā uz maksu un komisijas naudu, ko iestāde izmaksā starpniekiem un ārpakalpojumu sniedzējiem ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā.

2. Atalgojuma politika
2.1. Pārvaldība

6. Iestāde nodrošina tādas atalgojuma politikas iestādes riska profilu ietekmējošajiem amatiem (tālāk tekstā – atalgojuma politika) izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:

6.1. neveicina risku uzņemšanos virs iestādes risku stratēģijā noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

6.2. neierobežo iestādes spēju stiprināt tās pašu kapitālu;

6.3. atbilst iestādes vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī atbilst un veicina piesardzīgu un efektīvu risku pārvaldīšanu;

6.4. nav pretrunā ar klientu vai ieguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

6.5. ņem vērā, ka garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšana neatbilst piesardzīgai risku pārvaldīšanai vai atalgojuma mainīgās daļas par darbības rezultātiem noteikšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām un to nedrīkst paredzēt nākotnes atalgojuma plānos (prospective remuneration plans). Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā jaunu amatpersonu vai darbinieku nolīgšanas gadījumos pirmā darba gada laikā, ja tas netraucē iestādei uzturēt atbilstošu kapitāla bāzi (a sound and strong capital base).

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 01.11.2012. noteikumiem Nr.231; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

7. Iestādes padome ir atbildīga par:

7.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

7.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas uzraudzību;

7.3. atalgojuma noteikšanu iestādes valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonām vai darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu. Ja iestāde saņem komercdarbības atbalstu, iestādes padome nekavējoties pārskata iestādes valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī;

7.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

7.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā, pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes esošajai darbībai un tās attīstības stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros;

7.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par iestādes atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai (piemēram, iestādes padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas);

7.7. ziņošanas kārtības iestādes padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajām atziņām, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

8. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu, ņemot vērā, ka:

8.1. iekšējās kontroles funkciju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās;

8.2. aktuāra funkcijas un atbildīgā aktuāra atalgojums ir samērojams ar minētās aktuāra funkcijas veicēja un aktuāra lomu (nozīmi) attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā.

Iestādes valde nodrošina iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

9. Iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedrības intereses.

Saskaņā ar iestādes padomes pilnvarojumu iestādes atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par iestādes valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku, amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus, izņemot, ja normatīvie akti paredz amatpersonas, kas nav iestādes padomes loceklis, vai darbinieka pārstāvību iestādes padomē. Šādā gadījumā par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt arī iestādes amatpersonu, kas nav iestādes padomes loceklis, vai darbinieku.

Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti un pamatoti.

(FKTK 20.12.2010. noteikumu Nr.335 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

10. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē, ieviešanā un ievērošanas nodrošināšanā iesaista arī amatpersonas vai darbiniekus, kas iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, un amatpersonas vai darbiniekus, kas iestādē veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, akcionārus un ārējos ekspertus. Iesaistītajām amatpersonām vai darbiniekiem, atalgojuma komitejas locekļiem, akcionāriem, ārējiem ekspertiem, kā arī par iestādes atalgojuma politiku atbildīgajiem padomes locekļiem jābūt:

10.1. atbilstošai kompetencei;

10.2. funkcionāli neatkarīgiem no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (vienībām);

10.3. nepieciešamajām pilnvarām to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

10.4. spējīgiem sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās ievērošanu, kā arī tās piemērotību iestādes darbībai, t.sk. tās ietekmi uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

(Grozīts ar FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

2.2. Atalgojuma politikas pamatprincipi

11. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

11.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, iestādes noteikto darbības mērķu sasniegšana, t.i., attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšana un motivēšana;

11.2. atalgojuma elementus, t.sk. darba alga, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti, atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos, ar pensionēšanos saistītie labumi (discretionary pension benefits) un citi ar pensionēšanos saistītie izdevumi saskaņā ar iestādes pensiju politiku, kas atbilst iestādes vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, maksājumi, kas saistīti ar atlīdzināšanu vai atbrīvošanu no amatpersonas vai darbinieka saistībām, kas izriet no ar iepriekšējo darba devēju noslēgtā pilnvarojuma līguma vai darba līguma izbeigšanas un kas atbilst iestādes ilgtermiņa interesēm, tostarp nemonetāro instrumentu turēšanas politikai (retention policy) saskaņā ar šo noteikumu 11.7. punkta prasībām, būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtībai saskaņā ar šo noteikumu 11.6. punkta prasībām, atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismiem saskaņā ar šo noteikumu 11.9.1. punkta prasībām, kā arī darbības rezultātiem u.c.;

11.3. iestādes riska profilu ietekmējošos amatus un finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes to darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par iestādes riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu ir dokumentēti, kā arī skaidri nošķir rādītājus, kurus izmanto, lai noteiktu:

11.3.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo amatpersonas vai darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

11.3.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa, noteiktās prasības, to noturīgumu un ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

11.4. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju iestādes valdes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā;

11.5. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai iestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, iestādes finansiālā stāvokļa un tās maksātspējas pasliktināšanās gadījumā, ņemot vērā ilgtermiņa kapitāla pietiekamības nodrošināšanas apsvērumus;

11.6. būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kas nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi atkarībā no amata vai atbildības līmeņa un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka atbilstoši darbības ciklam, komercdarbības veidam, tā riskiem un iesaistītās amatpersonas vai darbinieka darbībām;

11.7. īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū, tad īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, kuru veido:

11.7.1. akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti;

11.7.2. ja iespējams, ES regulas Nr. 575/2013 52. un 63. panta prasībām atbilstoši instrumenti vai citi instrumenti, kuri pilnā apmērā konvertējami (converted) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstāmi (written down) un kuri visos gadījumos atbilstoši atspoguļo iestādes kredīta kvalitāti tās parastās darbības laikā (the credit quality of the institution as a going concern), kā arī ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas nolūkā.

Iestāde attiecībā uz šajā punktā minētajiem instrumentiem nosaka tiem atbilstošu nemonetāro instrumentu turēšanas politiku (retention policy), t.i., gadu skaitu, kādā attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu iestādes atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību iestādes ilgtermiņa interesēm;

11.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgā iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības periodā ir pieļautas kļūdas un nepilnības vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība (misconduct). Iestāde ņem vērā, ka atlīdzībai darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā jāatspoguļo darba tiesisko attiecību laikā sasniegtie rezultāti;

11.9. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošus atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (iestādes akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

11.9.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 11.9.2. punkta prasības, uz to iegūst atbilstoši iestādes darbības ciklam un tās darbības riskiem, kā arī gadījumā, ja maksājums atbilst iestādes finanšu stāvoklim un iestādes, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Iestāde samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, t.sk. arī atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi. Iestāde nodrošina tādu koriģēšanas mehānismu izmantošanu kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus). Iestāde nosaka kritērijus minēto koriģēšanas mehānismu piemērošanai un nodrošina, ka tie aptver situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kā rezultātā iestādei radās būtiski zaudējumi, vai situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks neatbilda attiecīgiem piemērotības un atbilstības standartiem (standards of fitness and propriety);

11.9.2. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Iestāde ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti;

11.9.3. veicot īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 11.7. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai, gan neatliktajai daļai;

11.10. ar pensionēšanos saistīto labumu, kas ir atalgojuma mainīgās daļas elements (discretionary pension benefits), izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū:

11.10.1. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, iestāde nodrošina ar pensionēšanos saistīto labumu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus, t.i., ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā piecus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

11.10.2. amatpersonai vai darbiniekam sasniedzot pensionēšanās vecumu, iestāde nodrošina, ka ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā un tiem tiek piemērota iestādes noteiktā nemonetāro instrumentu turēšanas politika, ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, t.i., amatpersona vai darbinieks saņemtos ar pensionēšanos saistītos labumus nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 01.11.2012. noteikumiem Nr.231; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

2.3. Darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

12. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai tādus finanšu rādītājus kā, piemēram, ienākumus vai apgrozījumu. Ja darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem (piemēram, grāmatvedības peļņa), iestāde ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver darbības rezultātus par iepriekšējiem periodiem, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos:

12.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

12.2. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus par likviditātes nodrošināšanu.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335; FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

13. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto nefinanšu rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem un ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošana), un tos ņem vērā, izvērtējot katra iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, iestāde ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt iestādes riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

13.1 Iestāde izstrādā metodes rādītāju, kurus izmanto atalgojuma mainīgās daļas struktūru veidojošo elementu vai atalgojuma mainīgās daļas struktūru veidojošo elementu kopējā apmēra (pools of variable remuneration components) aprēķinam, koriģēšanai, ņemot vērā:

13.11. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

13.12. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus par likviditātes nodrošināšanu.

Iestāde nodrošina, ka atalgojuma mainīgās daļas struktūru veidojošos elementus iestādes ietvaros sadala, ņemot vērā ar attiecīgā sadalījuma līmeņa darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu.

(FKTK 06.12.2013. noteikumu Nr.267 redakcijā)

14. Atalgojuma mainīgo daļu nosaka, ievērojot šādas prasības:

14.1. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem iestādes, konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī, kā arī ekspertu, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu);

14.2. darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2010. noteikumiem Nr.335)

15. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, ieteicams noteikt, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atspoguļo:

15.1. riskus, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināts attiecīgais iestādes riska profilu ietekmējošais amats;

15.2. iekšējās kontroles elementus esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

15.3. periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināts attiecīgais iestādes riska profilu ietekmējošais amats, rezultātu.

3. Informācijas par atalgojuma politiku atklāšana

16. (Zaudējis spēku ar 31.12.2010., sk. FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 12.punktu)

16.1 Iestāde atklāj informāciju par tās atalgojuma politiku un praksi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007. normatīvo noteikumu Nr. 61 "Informācijas atklāšanas un iestādes pārredzamības normatīvie noteikumi" 28. punkta prasībām, bet par pārskata periodu, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, – saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 450. panta prasībām, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.

(FKTK 06.12.2013. noteikumu Nr.267 redakcijā)

17. (Zaudējis spēku ar 31.12.2010., sk. FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 12.punktu)

17.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniedz Komisijai informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikuma prasībām par tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par 1 miljonu euro (tālāk tekstā – augsti atalgoti darbinieki).

(FKTK 06.12.2013. noteikumu Nr.267 redakcijā)

4. Noslēguma jautājums

18. Iestāde, kura ir reģistrēta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu prasības izpilda ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim. Šo noteikumu 17.6.1., 17.6.2. un 17.6.5. punktā minēto informāciju iestāde pirmo reizi atklāj par 2009. gadu.

19. Grozījumus šo noteikumu 3., 4., 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 14. punktā iestāde piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz 2010. gada darbības rezultātiem, bet vēl nav izmaksāta vai uz to vēl nav iegūtas neatsaucamas tiesības.

(FKTK 20.12.2010. noteikumu Nr.335 redakcijā)

20. Grozījums par šo noteikumu papildināšanu ar 16.1 punktu stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 13.11.2010. normatīvo noteikumu Nr. 312 "Grozījumi "Informācijas atklāšanas noteikumos"" stāšanos spēkā.

(FKTK 20.12.2010. noteikumu Nr.335 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(FKTK 06.12.2013. noteikumu Nr.267 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane
1.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
21.12.2009. normatīvajiem noteikumiem Nr.171
"Normatīvie noteikumi par atalgojuma
politikas pamatprincipiem"
Prasības pārskata par augsti atalgotu darbinieku atalgojumu iesniegšanai

(Pielikums FKTK 01.11.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 06.12.2013. noteikumiem Nr.267)

I. Vispārīgais jautājums

1. Šis pielikums nosaka "Pārskata par augsti atalgotu darbinieku atalgojumu" atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam (tālāk tekstā – pārskats) sagatavošanas un iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) kārtību.

II. Pārskata sagatavošana

2. Šo noteikumu 2.1 punktā minētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavo pārskatu, ievērojot šādas prasības:

2.1. šo noteikumu 2.1 punktā minētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības pārskatu par katru dalībvalsti, kurā tās veic savu komercdarbību un kurā ir vismaz viens augsti atalgots darbinieks, sagatavo atsevišķi;

2.2. informāciju par augsti atalgoto darbinieku ietver pārskatā, kas sagatavots par to dalībvalsti, kurā attiecīgais darbinieks veic savu profesionālo darbību;

2.3. informāciju par augsti atalgoto darbinieku, kas veic savu profesionālo darbību vairākās dalībvalstīs, ietver pārskatā, kas sagatavots par to dalībvalsti, kurā attiecīgais darbinieks galvenokārt veic savu profesionālo darbību. Informāciju par augsti atalgotu darbinieku, kas veic savu profesionālo darbību gan dalībvalstī, gan ārvalstī, ietver pārskatā, kas sagatavots par attiecīgo dalībvalsti, ja augsti atalgotais darbinieks savu profesionālo darbību galvenokārt veic šajā dalībvalstī, nevis ārvalstī;

2.4. pārskatu sagatavo par pārskata gadu;

2.5. pārskatā kopsummas uzrāda euro. Atalgojumu, kas noteikts ārvalsts valūtā, konvertē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu;

2.6. pārskatā neietver informāciju par augsti atalgotiem darbiniekiem, kas veic savu profesionālo darbību ārvalstīs.

III. Pārskata iesniegšana

3. Šo noteikumu 2.1 punktā minētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavo pārskatu (pārskatus) par pārskata gadu atbilstoši šā pielikuma 2. punkta prasībām un iesniedz Komisijai līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. martam. Ja nevienā no dalībvalstīm, kurā šo noteikumu 2.1 punktā minētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības veic savu komercdarbību, nav neviena augsti atalgota darbinieka, pārskats nav jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai.

4. Pārskatus sagatavo saskaņā ar Komisijas 14.10.2008. normatīvajos noteikumos Nr. 146 "Elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi" noteikto kārtību.

5. Ja Komisija konstatē, ka pārskats sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā otrajā darba dienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

2.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
21.12.2009. normatīvajiem noteikumiem Nr.171
"Normatīvie noteikumi
par atalgojuma politikas pamatprincipiem"
Pārskats par augsti atalgotu darbinieku atalgojumu

(Pielikums FKTK 01.11.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

Tirgus dalībnieka nosaukums: 
Dalībvalsts, uz kuru attiecas dati: 
Pārskata gads: 
Iesniedzējs: 
Tālrunis: 
E-pasts: 

 

Darbības veids:

Ieguldījumu pakalpojumi1

Privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana2

Aktīvu pārvaldīšana3

Pārējie darbības veidi4

Kopējais augsti atalgoto darbinieku skaits 5, t.sk.:    
iestādes riska profilu ietekmējošo darbinieku skaits    
Atalgojuma nemainīgās daļas kopsumma (euro)    
Atalgojuma mainīgās6 daļas kopsumma (euro), t.sk.:    
pēc iestādes iniciatīvas noteikto ar pensionēšanos saistīto labumu kopsumma (Total discretionary pension benefits)    
pārskata gadā atliktās atalgojuma mainīgās daļas kopsumma    
Papildu skaidrojums par kolonnā "Pārējie darbības veidi4" ietverto augsti atalgoto darbinieku darbības veidu:

1 Ietver konsultāciju sniegšanu par komercsabiedrību finansēm, darījumus ar regulētā tirgū tirgotiem vai regulētā tirgū netirgotiem finanšu instrumentiem, kā arī ar finanšu instrumentu tirdzniecību un pārdošanu saistītus pakalpojumus.

2 Ietver privātpersonu un komercsabiedrību kreditēšanu.

3 Ietver ieguldījumu individuālo portfeļu pārvaldīšanu (portfolio management), ieguldījumu, kas veikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) prasībām atbilstošos ieguldījumu fondos, pārvaldīšanu (managing of UCITS) un citus aktīvu pārvaldīšanas veidus.

4 Ietver augsti atalgotus darbiniekus, kuru profesionālo darbību nevar attiecināt uz tādiem darbības veidiem kā ieguldījumu pakalpojumi, privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana vai aktīvu pārvaldīšana. Šādā gadījumā iestāde pārskatam pievieno papildu skaidrojumu, norādot, kādos darbības veidos augsti atalgotie darbinieki veic savu profesionālo darbību.

5 Augsti atalgoto darbinieku skaitu (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) norāda par stāvokli pārskata gada 31. decembrī.

6 Ietver pārskata gadā noteiktā atalgojuma mainīgo daļu, t.sk. pārskata gadā noteiktā atalgojuma atlikto daļu, kā arī pēc iestādes iniciatīvas noteikto ar pensionēšanos saistīto labumu kopsummu, garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu un atlīdzību, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 171Pieņemts: 21.12.2009.Stājas spēkā: 24.12.2009.Zaudē spēku: 27.01.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 202, 23.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
202584
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-26.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-26.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2012","iso_value":"2012\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2010","iso_value":"2010\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2010.-07.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.2010","iso_value":"2010\/12\/24","content":"<font class='s-1'>24.12.2010.-30.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.2009","iso_value":"2009\/12\/24","content":"<font class='s-1'>24.12.2009.-23.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)