1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta pirmajā daļā minēto personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu;

1.12. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 283; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

1.¹ Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.¹ 1. būvju situācijas plāns – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

1.¹ 2. darbu organizēšanas shēma – plāns, kurā attēlo cilvēku un transporta plūsmu, esošās ēkas un, ja nepieciešams, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnas un inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot to nepieciešamās pieslēgšanas vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas vietas;

1.¹ 3. ģenerālplāns – projektējamās teritorijas vispārīgais plāns ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam, kas izstrādāts uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

1.¹ 4. sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku;

1.¹ 5. vienkāršota atjaunošana – būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi;

1.¹ 6. vienkāršota pārbūve – būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

2. Noteikumi attiecas uz visu veidu ēkām, izņemot vispārīgajos būvnoteikumos minēto gadījumu.

3. Šajos noteikumos noteikto ēku būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

3.1. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

3.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

3.¹ Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība) būvniecībai ārvalstīs nav nepieciešams saņemt Latvijas Republikas iestādes izdotu attiecīgu administratīvo aktu. Pārstāvniecības būvniecību ārvalstīs organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī nodrošina būvprojekta ekspertīzi, autoruzraudzību un būvuzraudzību, ja to nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, un saņem atbilstošu atļauju vai cita veida dokumentu, ja saskaņā ar uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām tāds ir nepieciešams. Pārstāvniecības būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektu izstrādā, kā arī būvdarbus veic saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ciktāl tie nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem. Birojs pēc būvdarbu pabeigšanas veic pārstāvniecības apsekošanu un ekspluatācijas kontroli.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

4.¹ Ierosinot šo noteikumu 7.² 7. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksts lietošanas veida maiņai bez pārbūves) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir akceptējusi šo būvniecības ieceri.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

4.² Ierosinot šo noteikumu 7.¹ 1., 7.¹ 2. un 7.¹ 4. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 28.01.2023., sk. 234. punktu)

4.³ Ierosinot šo noteikumu 7.² 1., 7.² 3., 7.² 4., 7.² 6. un 7.² 8. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 28.01.2023., sk. 234. punktu)

5. Būvniecības ieceres dokumentus par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentus iesniedz:

5.1. visās būvvaldēs, kuru administratīvajā teritorijā plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

6. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

6.1. paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.² punktā minētajos gadījumos;

6.2. būvniecības iesniegums (4. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.³ punktā minētajos gadījumos.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

7.¹ Paziņojumu par būvniecību (1.¹ pielikums) izmanto, ja paredzēta:

7.¹ 1. otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un kultūras pieminekļus – ēkas;

7.¹ 2. ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) pirmās grupas ēkas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās jauna būvniecība, pārbūve vai nojaukšana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu;

7.¹ 3. pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana;

7.¹ 4. mazēkas (palīgēkas vai nojumes) jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu;

7.¹ 5. (svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750, sk. 237. punktu)

7.² Paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta:

7.² 1. pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.¹ punktā minēto gadījumu;

7.² 2. otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu;

7.² 3. pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācija;

7.² 4. pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūve, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai, izņemot šo noteikumu 7. un 7.¹ punktā minēto gadījumu;

7.² 5. otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšana, izņemot šo noteikumu 7.¹ punktā minēto gadījumu;

7.² 6. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošana, izņemot šo noteikumu 7. un 7.¹ punktā minēto gadījumu;

7.² 7. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves;

7.² 8. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota pārbūve, izņemot šo noteikumu 7. un 7.¹ punktā minēto gadījumu;

7.² 9. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas konservācija.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

7.³ Pārējos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 7., 7.¹ un 7.² punktā, izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

8. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.1. valdījuma vai lietojuma gadījumā – dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu);

8.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; 8.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

9.¹ Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

10. Plānotajai būvniecības iecerei nav nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku, ja ēka pieder citai personai un ir veicama ēkas vai tās daļas restaurācija, atjaunošana, pārbūve, neveicot apjoma izmaiņas vai lietošanas veida maiņu, konservācija vai nojaukšana.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

11. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju, būvkomersantu vai būvspeciālistu atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu izstrādi. Atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

12. Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389; MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

12.¹ Ja paredzēta pārbūve (tai skaitā vienkāršota pārbūve) vai atjaunošana (tai skaitā vienkāršota atjaunošana), izņemot šo noteikumu 12. punktā minēto gadījumu, būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā risinājumu, kas nodrošina ēkas vai tās daļas konstrukciju noturību, ugunsdrošību, lietošanas drošumu, vides pieejamību (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība), arhitektonisko kvalitāti, jaunu inženiertīklu ierīkošanu vai esošo pārbūvi, lai nodrošinātu būvniecības ieceres un ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstību paredzētajam lietošanas veidam un normatīvajiem aktiem, kā arī trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. Būvkomersants vai būvspeciālists var papildus pieaicināt citus būvspeciālistus, kuri būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

13. Pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanas veicami būvprojektēšanas sagatavošanas darbi. Līgumā par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt.

14. Līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. Projektēšanas uzdevumu sagatavo un paraksta būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs, būvkomersants vai būvspeciālists.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

15. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās ēkas galveno lietošanas veidu ar plānotajām telpu grupām, to lietošanas veidiem un parametrus, kā arī teritorijas plānojuma un inženiertīklu projektēšanas prasības. Ja ēku paredzēts būvēt uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, projektēšanas uzdevumā kā plānotās telpu grupas norāda vienīgi nedzīvojamās telpas. Ja nepieciešams, norāda citus īpašos nosacījumus (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un būvizstrādājumi, tehnoloģijas). Ja ēku nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 674 redakcijā)

16. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

17. Ja nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācijas tālāka detalizācija ārpus šajos noteikumos noteiktā katrai ēku grupai obligātā apjoma, to ietver projektēšanas uzdevumā (līgumā).

18. Būvniecības ieceres dokumentus izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

19. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

20. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceri izstrādā pats būvniecības ierosinātājs.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21. Ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas gatavā būvizstrādājuma izmantošana vai atkārtota būvprojekta (tipveida projekta) piesaistīšana konkrētajā zemes gabalā, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; apakšnodaļa stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.¹ Projektēšanas pamatnes ir šādas:

21.¹ 1. zemes robežu plāns;

21.¹ 2. būvju situācijas plāns;

21.¹ 3. topogrāfiskais plāns.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.² Par projektēšanas pamatni izmanto:

21.² 1. zemes robežu plānu vai būvju situācijas plānu – pirmās grupas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai, kā arī otrās grupas palīgēkas nojaukšanai;

21.² 2. būvju situācijas plānu vai topogrāfisko plānu – otrās vai trešās grupas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.³ Būvju situācijas plānu nesagatavo, ja:

21.³ 1. pašvaldības vai tās personas rīcībā, kurai pašvaldība deleģējusi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturēšanu (turpmāk – datubāzes turētājs), nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par dzelzceļa, valsts autoceļa, pašvaldību autoceļa vai ielas aizsargjoslas teritorijas daļu, kurā ir plānota būvdarbu veikšana;

21.³ 2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁴ Būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) vai datubāzes turētājs. Būvju situācijas plānu nesagatavo datubāzes turētājs, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁵ Būvju situācijas plānu sagatavo:

21.⁵ 1. zemes vienībai vai teritorijai, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

21.⁵ 2. atbilstoši precizitātei, kāda noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

21.⁵ 3. elektroniski vektordatu formā un attēlo elektroniski vektordatu formā vai papīra izdruku veidā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁶ Būvju situācijas plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju sagatavotājs pieprasa no:

21.⁶ 1. datubāzes turētāja – pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes datus un ielu sarkanās līnijas;

21.⁶ 2. Valsts zemes dienesta – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus (kadastra karti);

21.⁶ 3. citām personām, ja nepieciešams.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁷ Mērnieks veic mērījumus apvidū atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja:

21.⁷ 1. datubāzes turētāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos, vai augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā nav attēlotas apvidū esošās būves;

21.⁷ 2. virszemes stāvoklis apvidū neatbilst pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē uzkrātajai topogrāfiskajai informācijai.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁸ Paskaidrojuma raksta, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus un būvprojekta rasējumus atbilstošā mērogā var izstrādāt uz būvju situācijas plāna.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

21.⁹ Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz topogrāfiskā plāna, tad būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; apakšnodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

22. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību. Par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs. Paziņojumam par būvniecību pievieno:

22.1. šo noteikumu 7.¹ 1. apakšpunktā minētajā gadījumā – ēkas vai telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas un norādīta ēkas vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem un kuru izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, darbu organizēšanas shēmu, ja būvdarbi plānoti, nepārtraucot ēkas vai tās daļas ekspluatāciju (neattiecas uz otrās vai trešās grupas ēkā esošo dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli)), kā arī citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami;

22.2. šo noteikumu 7.¹ 2. apakšpunktā minētajā gadījumā – ēkas vai telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas, norādīta ēkas vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem, konkrēta mezgla (ailas) konstruktīvais risinājums un izvērtējums par tā ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību un kuru izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, kā arī citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami;

22.3. šo noteikumu 7.¹ 3. un 7.¹ 4. apakšpunktā minētajā gadījumā – situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīta nojaucamā ēka vai ēkas novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, un kuru var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs, kā arī citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami;

22.4. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389; MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

23. Ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.² 1., 7.² 2., 7.² 3., 7.² 4. un 7.² 5. apakšpunktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus un informāciju:

23.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, un sadalījumu būves kārtās ar tajā ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām), bet nojaukšanas gadījumā – arī par paredzēto nojaukšanas metodi un tās termiņiem, ēkai nojaucamajiem inženiertīkliem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu, vides aizsardzības pasākumiem, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbiem;

23.2. ja paredzēta jauna būvniecība vai novietošana, papildus pievieno:

23.2.1. publiskā ārtelpā paredzētam objektam – objekta vizuālo risinājumu;

23.2.2. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri;

23.2.3. ja paredzēta sezonas ēkas būvniecība, – izvērtējumu par risinājuma ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību;

23.3. ja paredzēta pārbūve vai restaurācija, papildus pievieno grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas un ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

23.4. ja paredzēta nojaukšana, papildus pievieno:

23.4.1. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīta nojaucamā ēka ar nojaucamajiem inženiertīkliem;

23.4.2. attiecīgā inženiertīklu īpašnieka atzinumu (dokuments) par ārējo inženiertīklu atslēgumiem;

23.4.3. fotofiksāciju ēkām, kas vecākas par 40 gadiem;

23.4.4. darbu organizēšanas projektu (neattiecas uz šo noteikumu 107. punktā minētajām ēkām);

23.5. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

24. Ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.² 6., 7.² 7. un 7.² 8. apakšpunktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus un informāciju:

24.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, sadalījumu būves kārtās ar tajā ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām), kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu un paredzēto teritorijas sakārtošanas veidu, plānotajiem darbiem, attiecīgo darbu secību;

24.2. grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas ēkas fasādē, tās stāvos, telpu grupās vai telpās un norādīta ēku vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem, kā arī plānotie un esošie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

24.3. ja paredzēta atjaunošana, papildus pievieno:

24.3.1. fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi), ja paredzētas izmaiņas fasādē;

24.3.2. galveno konstruktīvo mezglu risinājumu (neattiecas uz pirmās grupas ēkām);

24.3.3. darbu organizēšanas shēmu (neattiecas uz otrās vai trešās grupas ēkā esošo dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli));

24.4. ja paredzēta vienkāršota pārbūve, papildus pievieno:

24.4.1. ģenerālplānu, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums). Ģenerālplānu izstrādā, ja plānotie būvdarbi paredz apjoma vai ārējo tīklu izmaiņas vai ja ēkas fasādē veicamās izmaiņas skar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskās intereses (izņemot gadījumu, ja paredzēta ailu, ārējo kāpņu, pandusa vai terases nojaukšana);

24.4.2. ailu konstruktīvo mezglu risinājumu un (vai) ārējo kāpņu, pandusa vai terases pieslēgumu mezglu risinājumu;

24.4.3. izvērtējumu par šo noteikumu 24.4.2. apakšpunktā minēto risinājumu ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību;

24.4.4. darbu organizēšanas shēmu, ja būvdarbi plānoti, nepārtraucot ēkas vai tās daļas ekspluatāciju (neattiecas uz otrās vai trešās grupas ēkā esošo dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli));

24.5. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

25. Ja ekspluatācijā pieņemtas ēkas stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai ja ēka nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, tad, ierosinot šādas ēkas konservāciju, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus un informāciju:

25.1. ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, kurā ietver:

25.1.1. skaidrojošu aprakstu par konservācijas veikšanu un nepieciešamo konservācijas darbu sarakstu;

25.1.2. risinājumus vai, ja nepieciešams, grafisko daļu būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

25.1.3. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

25.2. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par ēkas konservāciju to ir norādījusi;

25.3. citus dokumentus, kas raksturo ēku un nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

26. Ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.³ punktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver šādus dokumentus un informāciju:

26.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, un plānoto lietotāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties ēkā;

26.2. ģenerālplānu, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums). Restaurācijas vai pārbūves gadījumā ģenerālplānu izstrādā, ja plānotie būvdarbi paredz apjoma vai ārējo tīklu izmaiņas vai ja ēkas fasādē veicamās izmaiņas skar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskās intereses;

26.3. konkrētu sadalījumu pa būves kārtām, norādot kārtu robežas un secību, ja paredzēta būvniecība vai nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām;

26.4. ja paredzēta jauna būvniecība, papildus ietver:

26.4.1. ēkas stāvu un jumta plānus, kuros norādīta telpu vai telpu grupu eksplikācija (otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un palīgēkām – bez telpu vai telpu grupu eksplikācijas);

26.4.2. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;

26.4.3. raksturīgos griezumus ar augstuma atzīmēm;

26.5. ja paredzēta novietošana, papildus ietver:

26.5.1. ražotāja gatavo būvizstrādājumu tehniskās dokumentācijas;

26.5.2. grafiskos dokumentus ar ēkas fasādi un ēkas stāvu plāniem, kuros norādīta telpu vai telpu grupu eksplikācija (otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un palīgēkām – bez telpu vai telpu grupu eksplikācijas);

26.6. ja paredzēta pārbūve, papildus ietver grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas ēkas fasādē, ēkas vai tās daļas stāvos un telpās un ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

26.7. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

29.¹ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

30. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

31. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

32. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

33. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

34. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

35. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

36. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

37. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

38. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

39. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

40. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

41. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

42. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

43. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

44. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

44.¹ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

45. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

46. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

46.¹ Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 7.¹ punktā minētos būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību. Tiesiskuma kontroles ietvaros institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt lēmumu par paziņojuma par būvniecību atcelšanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību vai par paziņojuma par būvniecību atcelšanu daļā, ja nav izpildītas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

46.² Būvniecības likuma 14.¹ panta pirmo daļu attiecībā uz atzīmes veikšanu ar noklusējumu piemēro:

46.² 1. šo noteikumu 7.² 7. apakšpunktā minētajos gadījumos;

46.² 2. šo noteikumu 7.² 3., 7.² 5., 7.² 6., 7.² 8. un 7.² 9. apakšpunktā minētajos gadījumos.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 389 redakcijā; sk. 235. punktu)

47. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.7., 2.8.1., 2.8.2., 2.8.3., 2.8.4., 2.8.5., 2.8.6. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

48. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā par būvniecības ieceres akceptu. Būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu. Ja paredzēta ēkas konservācija, paskaidrojuma rakstā realizācijas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības lēmumu par ēkas konservāciju (ja tāds ir pieņemts).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

48.¹ Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja ēkai, kuru būvē, atjauno, restaurē, pārbūvē uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, paredz dzīvojamās telpu grupas (telpas) vai maina ēkas vai telpu grupas nedzīvojamo lietošanas veidu uz dzīvošanai atbilstošu lietošanas veidu.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 674 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

49. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši šo noteikumu 48. punktam izdarījusi atzīmi būvniecības informācijas sistēmā, būvniecības ierosinātājs līdz būvdarbu uzsākšanai iesniedz minētajā institūcijā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

50. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

51. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

52. Ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām attiecīgajam lietošanas veidam, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka akceptēt ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

53. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt ekspluatēt ēku vai telpu grupu atbilstoši akceptētajam lietošanas veidam.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi nodaļas nosaukumā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

54. Būvatļaujā iekļauj:

54.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

54.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

54.1.2. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

54.1.3. prasības par saskaņojumiem ar valsts un pašvaldību institūcijām;

54.1.4. prasības par pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu saskaņojumiem ar inženiertīklu īpašniekiem;

54.1.5. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.1.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus;

54.1.7. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

54.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

54.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

54.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

54.2.4. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.2.5. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

54.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

55. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

56. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

57. Ja būvdarbus veiks būvētājs, paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju. Ja paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējums, papildus iesniedz informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

58. Ja būvdarbus veiks būvkomersants, paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

58.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

58.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

58.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

58.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

59. Par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi). Būvtāfeli izvieto, ja paredzēta:

59.1. otrās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

59.2. otrās grupas ēkas pārbūve, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu;

59.3. trešās grupas ēkas jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

59.¹ Būvtāfeli neizvieto, ja ir rīkota attiecīgās būvniecības ieceres publiska apspriešana.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

60. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

61. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas:

61.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

61.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.4. būvniecības ieceres plāns ar ēkas novietni, bet trešās grupas publiskajām ēkām papildus – būvniecības ieceres vizualizācija vides kontekstā;

61.5. informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi 61.3. apakšpunktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

62. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

63. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

64. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā. Pārbūves būvprojektā iekļauj tās daļas, kas nepieciešamas būvniecības ieceres realizācijai.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

65. Būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, bet tās nedrīkst pazemināt ēkai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības. Nav pieļaujama vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu vienlaikus piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

66. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt ēkai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības.

67. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

68. Būvprojekta risinājumu atbilstoši tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var izstrādāt viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā (nepiesaistot citus būvspeciālistus), ja tiek būvēta, novietota, pārbūvēta, atjaunota vai nojaukta šo noteikumu 107. punktā minētā ēka un tai nav izvirzītas īpašas prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Būvspeciālists ir atbildīgs par būvprojektu kopumā un tā atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

69. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

70. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

71. Otrās grupas ēkas būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

71.1. vispārīgā daļa:

71.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

71.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti;

71.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, vides pieejamības un ugunsdrošības pasākumu risinājumiem, kā arī par vides aizsardzības pasākumiem;

71.1.4. vispārīgie rādītāji;

71.1.5. ģenerālplāns, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums);

71.1.6. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

71.1.7. teritorijas vertikālais plānojums, ja paredzēta zemes reljefa paaugstināšana vai pazemināšana;

71.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns (neattiecas uz viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām), ja to paredz projekta risinājumi;

71.1.9. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma (neattiecas uz viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām);

71.2. arhitektūras daļa:

71.2.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

71.2.2. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;

71.2.3. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

71.2.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām ēkām);

71.2.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

71.3.1. konstrukciju plāni, griezumi, mezgli;

71.3.2. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

71.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.¹ ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

71.3.¹ 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

71.3.¹ 2. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

71.3.¹ 3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.² citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

71.4. darbu organizēšanas projekts;

71.5. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu).

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

72. Trešās grupas ēkas būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

72.1. vispārīgā daļa:

72.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

72.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti;

72.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai un vides pieejamības risinājumiem, kā arī par vides aizsardzības pasākumiem;

72.1.4. vispārīgie rādītāji;

72.1.5. ģenerālplāns, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums);

72.1.6. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

72.1.7. teritorijas vertikālais plānojums, ja paredzēta zemes reljefa paaugstināšana vai pazemināšana;

72.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja to paredz projekta risinājumi;

72.1.9. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;

72.2. arhitektūras daļa:

72.2.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

72.2.2. ēkas fasādes ar būtisko elementu (tai skaitā dekoratīvo) augstuma atzīmēm, norādēm par fasādes apdares būvizstrādājumiem, dekoratīvajām un konstruktīvajām detaļām, tehnisko iekārtu un atvērumu izvietojumu;

72.2.3. raksturīgie griezumi ar esošā un (vai) plānotā reljefa, grīdu un galveno būvelementu – piemēram, ārsienu ailu, parapetu, dzegu, koru, jumtu, kāpņu laukumu – augstuma atzīmēm, augstumu izmēriem no grīdas līdz griestiem, tai skaitā iekārtiem griestiem, ārējo norobežojošo un starpstāvu pārsegumu konstrukciju slāņu aprakstu;

72.2.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām un ražošanas ēkām);

72.2.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.2.6. galveno ēkas detaļu mezglu risinājumi (cokola, jumta, pārsegumu, logu, durvju pieslēgumu mezgli);

72.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

72.3.1. konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizācija;

72.3.2. būvkonstrukciju aprēķinu detalizēts pārskats, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;

72.3.3. grafiskā daļa, kas ietver konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;

72.3.4. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.3.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.¹ ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

72.3.¹ 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

72.3.¹ 2. inženiertīklu patēriņa aprēķini, slodzes un aksonometriskās shēmas;

72.3.¹ 3. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.3.¹ 4. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.² citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

72.4. darbu organizēšanas projekts;

72.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats:

72.5.1. apraksts, kas ietver ēkas ugunsdrošības raksturlielumus, ugunsslodzi – ražošanas un noliktavu ēkām;

72.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un inženierbūvju izvietošana, ārējo ugunsdzēsības inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

72.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, ēku un inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, telpu ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēku un inženierbūvju īpatnības);

72.5.4. evakuācijas nodrošināšanas risinājumi;

72.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi (telpās ar sprādzienbīstamu vidi);

72.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas risinājumi (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

72.5.7. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām, avārijas un evakuācijas apgaismojumam;

72.5.8. paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

72.5.9. manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);

72.5.10. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;

72.6. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548).

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

73. Otrās vai trešās grupas rūpnieciskās ražošanas (arī ēdināšanas uzņēmumiem) un noliktavu ēkām, ja zināms konkrēts ražošanas process, papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu:

73.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

73.2. iekārtu izvietojums, shēmas, apraksti un slodzes uz nesošām konstrukcijām, to radītās vibrācijas un trokšņi;

73.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti.

74. No publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajām otrās vai trešās grupas ēkām papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

74.1. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkums;

74.2. būvdarbu apjoms;

74.3. izmaksu aprēķins (tāme).

74.¹ No publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu trešās grupas ēku jaunai būvniecībai arhitektūras daļā, būvkonstrukciju daļā un ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļās ietver attiecīgās būvprojekta daļas būves informācijas modeli, kas ir digitāls trīsdimensiju būves attēlojums un satur informāciju (piemēram, tekstuālu, grafisku) par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām. Būves informācijas modeli būvniecības informācijas sistēmā pievieno atvērto datņu formātā, izmantojot būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti būves informācijas modeļa pievienošanai.

(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 548 redakcijā; sk. 236. punktu)

75. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

75.¹ Ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

76. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas sastāvdaļas:

76.1. būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs);

76.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

76.3. darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu);

76.4. skaidrojošs apraksts;

76.5. montāžas slodžu shēmas būvniecības laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošajām ēkām.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

77. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās ēkas, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

78. Ja ar būvdarbiem saistīts ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

79. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai būvlaukumā.

80. Izstrādājot būvprojektus ekspluatācijā esošo ēku pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

80.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot ēkas pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos – plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

80.2. būvdarbu ģenerālplānos – ekspluatācijā esošās ēkas, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana pārbūves laikā netiek pārtraukta, kā arī ēkas un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

80.3. skaidrojošajā aprakstā – sadarbība starp būvdarbu veicēju un pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas īpašnieku, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu ēkas pamatfunkciju izpildi un pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanu;

80.4. būvizstrādājumu un demontāžas materiālu pagaidu nokraušanas vietas un to maksimāli pieļaujamais svars uz pārseguma, jumta vai citām nesošām konstrukcijām;

80.5. montāžas slodžu shēmas pārbūves laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošām ēkām.

(Groz;its ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

81. Ja inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskās prasības vai tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskajām prasībām vai tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā. Par inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehnisko prasību atkāpju saskaņošanu attiecīgās institūcijas var iekasēt samaksu atbilstoši iestādes apstiprinātajam cenrādim.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

82. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.¹ pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

83. Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasībām. Būvprojekta ekspertīzi veic:

83.1. būvkonstrukciju daļai;

83.2. citās būvprojekta daļās iekļautajiem ugunsdrošības risinājumiem atbilstoši ugunsdrošības pasākumu pārskatam.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

84. Ja būvniecības dalībniekiem risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīze veicama tām būvprojekta daļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

85. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

86. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

87. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 9. punktā minētās personas).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

88. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

89. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

90. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

91. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 90. punktā minētos trūkumus, ko konstatējusi institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

92. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

92.¹ Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

92.² (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

93. Ja ir izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieciešamos dokumentus un informāciju, minētā institūcija vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

93.1. izdara atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

93.2. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599);

93.3. būvatļaujā atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram ēka būtu nododama ekspluatācijā;

93.4. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

93.¹ Ja būvniecības ieceres dokumentācijā būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

94. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

95. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

96. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

97. Ja ēka vai tās kārta (ja ēkas būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija un institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

(MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 140 redakcijā)

98. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt citādus risinājumus, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas, ja tie attiecas uz Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā vai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajiem gadījumiem. Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos izmainītās būvprojekta daļas ar skaidrojošu aprakstu par veicamajām izmaiņām un dokumentus, kas pamato izmaiņu nepieciešamību, kā arī nepieciešamos saskaņojumus, iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

99. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

99.¹ Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

100. Izpildot paskaidrojuma rakstā iekļautos būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz nepieciešamos dokumentus un informāciju. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

100.¹ Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

101. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvdarbu veicējs vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – būvētājs.

102. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

103. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

104. Būvdarbu veicējs atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju.

105. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

105.¹ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

106. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

107. Būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja:

107.1. būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³;

107.2. būvētājs savām vajadzībām veic vienkāršotu atjaunošanu vai vienkāršotu pārbūvi, izņemot minētos būvdarbus publiskā ēkā vai publiskās ēkas daļā (telpu grupā);

107.3. būvētājs savai pirmās grupas ēkai vai tās daļai vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamai ēkai vai tās daļai un palīgēkām, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai veic atjaunošanu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

108. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi, bet paskaidrojuma raksta gadījumā, – kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

109. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

110. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 389)

111. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 114. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājs septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošos apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošos pazemes inženiertīklus un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

113. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

114. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā vai darbu organizēšanas shēmā norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

114.¹ Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

114.¹ 1. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par diviem virszemes stāviem;

114.¹ 2. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par 7 m;

114.¹ 3. otrās vai trešās grupas ēkas apbūves laukums ir lielāks par 1000 m²;

114.¹ 4. trešās grupas ēkas būvtilpums ir lielāks par 5000 m³;

114.¹ 5. būvdarbu veikšanas laikā paredzama ēkas ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošajā teritorijā);

114.¹ 6. ēkai ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

114.¹ 7. otrās vai trešās grupas ēkā būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

114.¹ 8. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas ēkas daļējas sagrūšanas;

114.¹ 9. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

114.¹ 10. ir paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšana;

114.¹ 11. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

114.² Darbu veikšanas projektā iekļauj:

114.² 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

114.² 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

114.² 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

114.² 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

114.² 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

114.² 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

114.² 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

114.² 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

114.² 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

114.² 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

114.² 11. skaidrojošu aprakstu;

114.² 12. darbaspēka kustības grafiku;

114.² 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

114.³ Darbu veikšanas projektu var neizstrādāt, ja būvdarbus veic būvētājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

115. Atkarībā no būvdarbu apjoma un plānotā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai ēkai kopumā, atsevišķai tās daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stāvam).

116. Darbu veikšanas projektu ekspluatācijā esošas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot ēkas ekspluatāciju, izstrādā, ievērojot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauto skaidrojošo aprakstu, darbu organizēšanas shēmu vai darbu organizēšanas projektu, kā arī ievērojot šo ēku īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju būvobjektā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

117. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

118. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

119. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

120. Būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 107. punktā minētajos gadījumos, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu, sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu un lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

120.¹ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

121. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darba dienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvuzrauga un autoruzrauga būvdarbu žurnālā izteiktie iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par saviem veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

122. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei atbildīgs ir galvenā būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju atbildīgie būvdarbu vadītāji. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

123. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

124. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

125. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

125.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto būvizstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

125.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesu tehnoloģisko kontroli;

125.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

126. Darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņem uzreiz pēc to izpildes, sastādot segto darbu pieņemšanas aktu.

127. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

127.¹ Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem un to apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

127.² Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam):

127.² 1. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

127.² 2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

127.³ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

128. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvdarbu veicēja pārstāvji un būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) nav būvniecības informācijas sistēmā izveidojuši un apstiprinājuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu. Darbus var turpināt tikai tad, kad visas šajā punktā minētās personas ir apstiprinājušas attiecīgo segto darbu pieņemšanas aktu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

129. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms attiecīgs akts.

130. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

131. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

132. Ja būvdarbi notiek publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, būvdarbu veikšanas laiks saskaņojams ar ēkas īpašnieku un par to informējami ēkas lietotāji.

133. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

134. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieprasīt pēc pamatu izbūves iesniegt pamatu izpildmērījuma plānu, ja tai rodas pamatotas šaubas, ka plānotais objekts tiek būvēts, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto attālumu no kaimiņu zemes gabala robežas (ēkas) vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņoto attālumu, kā arī strīda gadījumā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

135. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.

(Grozīts ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

136. Būvniecībā radušos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

137. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

138. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā A vai B kategorijas atļaujā piesārņojošai darbībai vai apliecinājumā C kategorijas piesārņojošai darbībai, ja šāda atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta.

139. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

140. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

141. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

142. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvniecības ieceres dokumentācijā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

143. Zemes gabala dabiskā reljefa paaugstināšana vai pazemināšana veicama atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajam vai ievērojot teritorijas izmantošanas un apbūves normatīvo aktu prasības.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

144. Ēkas konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

145. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Šo noteikumu 144. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēku konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

146. Ēkas konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

146.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

146.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

146.3. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

146.4. ēkas konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

147. Ja iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to informē minēto institūciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

148. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 145. un 147. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ēkas konservāciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

149. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēts, ka nepieciešama ēkas konservācija, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par ēkas konservāciju norāda:

149.1. ēkas konservācijas iemeslus;

149.2. ēkas konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu ēkas un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

149.3. termiņu ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

150. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas izvērtē tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

151. Pēc šo noteikumu 150. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

152. Veicot ēkas konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu realizēšanas laiku.

153. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis ēkas konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam ēkas konservācijas darbu veikšanas projektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

154. Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, ēkas konservācijas darbus ir tiesīga veikt pašvaldība, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju. Visus ar ēkas konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

155. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laika periodā konstatē, ka ēka var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

156. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu apturēšanas konstatē, ka nepieciešama ēkas konservācija, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

156.¹ Līdz paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā:

156.¹ 1. apstiprina būvdarbu pabeigšanu, ja tie ir pabeigti, bet šo noteikumu 7.¹ 4. apakšpunktā minētajā gadījumā – ja ir izpildītas arī šo noteikumu 156.² punktā minētās prasības;

156.¹ 2. pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;

156.¹ 3. atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

156.² Būvniecības ierosinātājs pēc šo noteikumu 7.¹ 4. apakšpunktā minēto būvdarbu pabeigšanas nojumēm meža zemēs būvniecības informācijas sistēmā pievieno ēkas fotofiksāciju un norāda vismaz viena punkta X, Y koordinātas Latvijas 1992. gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM), ēkas kontūras iekšienē, bet pārējām ēkām sagatavo ēkas novietojuma izpildmērījuma plānu atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un to pievieno būvniecības lietai.

(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 750 redakcijā)

156.³ (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

(Apakšnodaļa MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; apakšnodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

157. Pēc šo noteikumu 7.² punktā minēto būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu, kurai pievieno šādus dokumentus un informāciju:

157.1. atzinumus par ēkas vai tās daļas inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, kas saņemti no institūcijām, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus;

157.2. izpildrasējumus, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

157.3. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju, izņemot šo noteikumu 120. punktā minētos gadījumus;

157.4. ja veikta jauna būvniecība vai novietošana, papildus pievieno izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, ierīkotiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus būvētām būvēm), izņemot gadījumu, ja veikta sezonas ēkas būvniecība;

157.5. ja veikta atjaunošana un energoefektivitātes pasākumi, papildus pievieno informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, – pagaidu sertifikāta izdošanas datums un numurs būvniecības informācijas sistēmā;

157.6. ja veikta pārbūve (tai skaitā vienkāršota pārbūve) un mainījusies situācija apvidū, papildus pievieno izpildmērījuma plānu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

158. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas. Pirmās grupas ēkām minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi, bet otrās un trešās grupas ēkām – trīs gadi, ko skaita no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

159. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu sezonas ēkas ekspluatācijas un nojaukšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Minēto termiņu kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

160. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 157. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda patvaļīgas būvniecības esību un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

161. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

162. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka ir veikta patvaļīga būvniecība vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

162.¹ Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis visus šo noteikumu 162. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

162.² Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā vai ja ēka nojaukta ziemā un saskaņā ar būvniecības ieceri paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju un ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, tad minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

162.³ Saskaņā ar šo noteikumu 162.² punktu atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvdarbu veicējs atliktos būvdarbus veic noteiktajos termiņos un apjomā, ja ar būvniecības ierosinātāju nav vienošanās par citu kārtību.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; apakšnodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

163. Ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs. Pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic:

163.1. ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;

163.2. ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu – šo noteikumu 167.8. apakšpunktā minētajos gadījumos;

163.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāciju, ja to nosaka normatīvie akti ēku energoefektivitātes jomā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 140)

164. Ēku vai tās daļu, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un tai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā nav izvirzītas higiēnas prasības, būvniecības ierosinātājs var nodot ekspluatācijā arī tad, ja sanitārtehniskās telpas un virtuve nav aprīkotas ar attiecīgajām iekārtām un telpās (izņemot evakuācijas ceļu) nav veikta iekšējā apdare, izņemot šo noteikumu 184. punktā minēto gadījumu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

165. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir izvirzītas higiēnas prasības.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

166. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma papildus šo noteikumu 165. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atzinumu atbilstoši kompetencei sniedz šādas institūcijas:

166.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām;

166.2. Veselības inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām, kas noteiktas būvnormatīvos.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi 166.2. apakšpunktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

167. Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu (14. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

167.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

167.2. šo noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus;

167.3. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

167.4. izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu;

167.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

167.6. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;

167.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

167.8. ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu – jaunbūvējamām otrās vai trešās grupas ēkām, bet pārbūves gadījumā – otrās vai trešās grupas ēkām, ciktāl veikti pārbūves darbi;

167.9. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi);

167.10. skaņas izolācijas mērījumus – jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 140)

167.¹ Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs (izņemot šo noteikumu 107. punktā noteiktajā gadījumā), atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548; MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījumi punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

168. Ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta atbilstoši šo noteikumu 107.1. apakšpunktam, papildus šo noteikumu 167. punktā minētajiem dokumentiem institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

168.1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;

168.2. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

169. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

170. Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas. Būvvaldes amatpersonas atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats birojam nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

171. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 167. un 168. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

172. Būvniecības ierosinātājs ēku vai tās daļu uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus. Būvdarbu veicēja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas,  nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

173. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 167. un 168. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par ēkas vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

174. Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanā var piedalīties būvuzraugs. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Būvuzrauga vai būvprojekta izstrādātāja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; grozījums punktā stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

175. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

176. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta izdošanas ir:

176.1. trīs gadi otrās grupas ēkām;

176.2. pieci gadi trešās grupas ēkām.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

176.¹ Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā, netiek uzskatīts būves dabiskais nolietojums, kā arī defekti, kas radušies ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, ja būvdarbu veicējs pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nodevis būvniecības ierosinātājam ēkas ekspluatācijas instrukciju ar pilnīgu informāciju par ēkas ekspluatācijas prasībām.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

176.² Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

177. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas ēkas, ēkas tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru ēku.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

178. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīgs uzsākt ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāda no institūcijām atzinumā sniegusi negatīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

179. Ja ēka vai tās daļa netiek pieņemta ekspluatācijā, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izsniedz būvniecības ierosinātājam pamatotu lēmumu. Lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

180. Pēc šo noteikumu 179. punktā minētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti uzaicina institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, un uzrāda ēku vai tās daļu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

181. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

182. Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes:

182.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

182.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

182.3. pēdējās septiņas zīmes – ēkas teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

183. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

184. Otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:

184.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;

184.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.

185. Jaunbūvējamo, pārbūvējamo un atjaunojamo ēku inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo ēku vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 165. punktā minētie atzinumi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

186. Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

187. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.

188. Saskaņā ar šo noteikumu 186. un 187. punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ieraksta aktā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

189. Būvdarbu veicējs atliktos būvdarbus veic aktā noteiktajos termiņos un apjomā, ja ar būvniecības ierosinātāju nav vienošanās par citu kārtību.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

190. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

191. (Svītrots no 17.01.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 3. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

192. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

193. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

194. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

195. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

196. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

197. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

198. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

198.¹ (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

199. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

200. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

201. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

202. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

203. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

204. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

205. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

206. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

207. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

208. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

209. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

210. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

211. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

212. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

213. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

214. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

215. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

216. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļa svītrota no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

217. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

218. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

219. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

220. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

221. Ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņas bez pārbūves gadījumā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas,var veikt objekta apsekošanu, lai pārliecinātos, vai ēka vai telpu grupa netiek ekspluatēta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

222. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka ēka vai telpu grupa tiek ekspluatēta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, tā uzdod būvniecības ierosinātājam atbilstoši konstatētajam pārkāpumam iesniegt jaunu būvniecības iesniegumu un būvniecības ieceres dokumentus, ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veids atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts).

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

223. Ja ēkā vai telpu grupā paredzēta saimnieciskā darbība, kuras īstenošanai papildus nepieciešama citas iestādes (kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas) izsniegta atļauja, licence vai cita veida dokuments, kā arī reģistrācija atbilstošā reģistrā vai informācijas sistēmā, attiecīgā iestāde pārbauda konkrētās ēkas vai telpu grupas lietošanas veida atbilstību saimnieciskās darbības veidam un, ja konstatē neatbilstību, par to ziņo institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

224. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

225. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos būvdarbu kontroli un ēku pieņemšanu šo noteikumu 8.2. nodaļas noteiktajā kārtībā sākot ar 2015. gada 1. jūliju veic birojs, bet līdz 2015. gada 30. jūnijam – būvvalde.

226. (Svītrots no 17.01.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 3. punktu)

227. Līdz brīdim, kad Būvniecības informācijas sistēmā tiek nodrošināta attiecīgas informācijas saņemšana no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, veicot ēkas vai telpu grupas atjaunošanu, vienkāršotu atjaunošanu, pārbūvi vai lietošanas veida maiņu bez pārbūves, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, papildus iesniedz aktuālus ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotus grafiskos plānus (stāva plāns, telpu grupas plāns).

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

228. Grozījumi šo noteikumu 50. punktā par būvniecības realizācijas termiņa pagarināšanu attiecas uz spēkā esošām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un ēkas fasādes apliecinājuma kartēm, kam beidzies realizācijas termiņš, kuras institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir akceptējusi, sākot ar 2014. gada 1. oktobri.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 213 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

229. Grozījumi šo noteikumu 56. punktā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņa pagarināšanu attiecas uz spēkā esošām būvatļaujām, kuras institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir izdevusi, sākot ar 2014. gada 1. oktobri.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 213 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

230. Informāciju saskaņā ar šo noteikumu 4.¹ punktu no būvniecības informācijas sistēmas Valsts zemes dienestam uzsāk nodot pēc attiecīgas programmatūras izstrādes, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

231. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus:

231.1. apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu;

231.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

231.3. institūciju atzinumus par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu;

231.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

231.5. izpildmērījumu plānu;

231.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

231.7. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju otrās grupas dzīvojamai ēkai, kuru būvēja būvētājs;

231.8. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu otrās grupas dzīvojamai ēkai, kuru būvēja būvētājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

232. Ja būvdarbu veikšanai līdz 2022. gada 28. februārim ir izdota būvatļauja vai akceptēta apliecinājuma karte, tad šos būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam:

232.1. ja izdota apliecinājuma karte, būvdarbus pabeidz atbilstoši šo noteikumu 8.1. apakšnodaļā minētajai kārtībai, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu (5. pielikums) un šo noteikumu 157. punktā minētos dokumentus;

232.2. ja izdota būvatļauja, būvprojektu izstrādā atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļā minētajam apjomam un kārtībai, būvdarbus veic atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajai kārtībai un ēku vai tās daļu nodod ekspluatācijā atbilstoši šo noteikumu 8.2. apakšnodaļā minētajai kārtībai.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

233. Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos minēto kārtību un termiņus, bet:

233.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Ja būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentāciju papīra dokumentu formā, to sagatavo divos eksemplāros. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna, arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus iesniedz izskatīšanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas;

233.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

233.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

233.4. pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības ierosinātājs izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju;

233.5. darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

233.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

233.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (11., 12. un 13. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 127.² punktā minētos dokumentus.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

234. Šo noteikumu 4.² un 4.³ punkts stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", kas paredz, ka šo noteikumu 4.² un 4.³ punktā minētais būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību, pabeidzot būvdarbus, vai iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 6 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

235. Šo noteikumu 46.² 2. apakšpunkts piemērojams ar 2023. gada 1. jūliju un attiecas uz būvniecības procesiem, kas noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 389 redakcijā)

236. Šo noteikumu 74.¹ punkts piemērojams būvniecības iecerēm, kuras tiek ierosinātas ar 2025. gada 1. janvāri.

(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

237. Grozījums šo noteikumu 7.¹ 3. apakšpunktā attiecībā uz paziņojuma par būvniecību izmantošanu, ja paredzēta otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana, piemērojams ar 2024. gada 1. jūliju.

(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 750 redakcijā)