1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta pirmajā daļā minēto personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 283)

2. Noteikumi attiecas uz visu veidu ēkām, izņemot vispārīgajos būvnoteikumos minēto gadījumu.

3. Šajos noteikumos noteikto ēku būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

3.1. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

3.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

3.¹ Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība) būvniecībai ārvalstīs nav nepieciešams saņemt Latvijas Republikas iestādes izdotu attiecīgu administratīvo aktu. Pārstāvniecības būvniecību ārvalstīs organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī nodrošina būvprojekta ekspertīzi, autoruzraudzību un būvuzraudzību, ja to nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, un saņem atbilstošu atļauju vai cita veida dokumentu, ja saskaņā ar uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām tāds ir nepieciešams. Pārstāvniecības būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektu izstrādā, kā arī būvdarbus veic saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ciktāl tie nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem. Birojs pēc būvdarbu pabeigšanas veic pārstāvniecības apsekošanu un ekspluatācijas kontroli.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

4.¹ Ierosinot ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksts lietošanas veida maiņai bez pārbūves) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir akceptējusi šo būvniecības ieceri.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 283 redakcijā; sk. noteikumu 230. punktu)

5. Būvniecības ieceres dokumentus par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentus iesniedz:

5.1. visās būvvaldēs, kuru administratīvajā teritorijā plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

6. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

6.1. paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 22., 23., 24., 27., 29.¹, 32., 34., 35., 36. un 44. punktā minētajos gadījumos;

6.2. būvniecības iesniegums (4. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 25., 26., 28., 29., 30., 31. un 33. punktā minētajos gadījumos;

6.3. apliecinājuma karte (5. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 35., 36., 37. un 38. punktā minētajos gadījumos.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

8. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu);

8.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

9.¹ Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

10. Plānotajai būvniecības iecerei nav nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku, ja ēka pieder citai personai un ir veicama ēkas vai telpu grupas restaurācija, atjaunošana, pārbūve, neveicot apjoma izmaiņas vai lietošanas veida maiņu, vienkāršotās fasādes atjaunošana, atjaunošana vai vienkāršota atjaunošana bez lietošanas veida maiņas.

11. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju, būvkomersantu vai būvspeciālistu atbilstošā būvprojektēšanas jomā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu izstrādi. Atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

12. Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

13. Pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanas veicami būvprojektēšanas sagatavošanas darbi. Līgumā par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt.

14. Līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu un būvprojekta minimālā sastāva neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. Projektēšanas uzdevumu sagatavo un paraksta būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs, būvkomersants vai būvspeciālists.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

15. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās ēkas galveno lietošanas veidu ar plānotajām telpu grupām, to lietošanas veidiem un parametrus, kā arī teritorijas plānojuma un inženiertīklu projektēšanas prasības. Ja ēku paredzēts būvēt uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, projektēšanas uzdevumā kā plānotās telpu grupas norāda vienīgi nedzīvojamās telpas. Ja nepieciešams, norāda citus īpašos nosacījumus (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un būvizstrādājumi, tehnoloģijas). Ja ēku nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 674 redakcijā)

16. Ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu.

17. Ja nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācijas tālāka detalizācija ārpus šajos noteikumos noteiktā katrai ēku grupai obligātā apjoma, to ietver projektēšanas uzdevumā (līgumā).

18. Būvniecības ieceres dokumentus izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

19. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

20. Ja paredzēta elektroniska saskaņošana, būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Ja būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentāciju papīra dokumentu formā, to sagatavo divos eksemplāros. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceri izstrādā pats būvniecības ierosinātājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

21. Ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas atkārtota būvprojekta (tipveida projekta) piesaistīšana konkrētajā zemes gabalā, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā būvprojektēšanas jomā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam.

22. Ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

22.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

22.2. grafiskos dokumentus:

22.2.1. objekta vizuālo risinājumu, bet novietošanas gadījumā – ražotāja būvizstrādājuma tehnisko dokumentāciju un grafisko dokumentu ar ēkas fasādi;

22.2.2. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

23. Ierosinot pirmās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, ja ēka nav kultūras piemineklis un plānotās izmaiņas skar ēkas fasādi vai tās nesošos elementus vai konstrukcijas, pārveidojot vai likvidējot tajā esošos elementus, vai atjaunošanu ar lietošanas veida maiņu vai restaurāciju, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

23.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

23.2. grafiskos dokumentus, kuros parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas ar ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu vai bez tās;

23.3. ja paredzēta restaurācija, – izpētes materiālu programmu ar grafisko dokumentu, kurā parādīta restaurējamā ēka vai tās daļa.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

24. Ierosinot pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūvi, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

24.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

24.2. grafiskos dokumentus, kuros parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas ar ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu vai bez tās.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

25. Ierosinot pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūvi, ja paredzēts pārsniegt vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai un/vai mainīt lietošanas veidu no dzīvojamās ēkas uz nedzīvojamo vai otrādi, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā saskaņā ar šo noteikumu 31. punktu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

26. Ierosinot pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurāciju, ja ēka ir kultūras piemineklis, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

27. Ierosinot pirmās grupas ēkas nojaukšanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

27.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

27.2. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka;

27.3. fotofiksāciju ēkām, kas vecākas par 40 gadiem;

27.4. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

29.¹ Ierosinot tādas otrās vai trešās grupas vienstāva ēkas (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljona, kafejnīcas) jaunu būvniecību vai novietošanu, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku) (turpmāk – sezonas ēka), izņemot šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minēto gadījumu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

29.¹ 1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu), kā arī par nojaukšanas darbu termiņiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, vides aizsardzības pasākumiem un teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbiem;

29.¹ 2. grafiskos dokumentus:

29.¹ 2.1. objekta vizuālo risinājumu, bet novietošanas gadījumā – ražotāja būvizstrādājuma tehnisko dokumentāciju un grafisko dokumentu ar ēkas fasādi;

29.¹ 2.2. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalam un tā ārējie izmēri.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

30. Ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas restaurāciju vai atjaunošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus, un būvprojektu minimālajā sastāvā, kurš sastāv no:

30.1. skaidrojoša apraksta par plānotajām izmaiņām;

30.2. ja paredzēta restaurācija, – izpētes materiālu programmas ar grafisko dokumentu, kurā parādīta restaurējamā ēka vai tās daļa;

30.3. ja paredzēta atjaunošana, – grafiskā dokumenta, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas un/vai uzlabojumi ēkas fasādē, ēkas vai tās daļas stāvos un telpās;

30.4. saskaņojumiem ar:

30.4.1. kopīpašniekiem, ja iecere skar kopīpašumu;

30.4.2. institūcijām, ja to nosaka normatīvie akti;

30.5. citiem dokumentiem vai atļaujām, ja to nosaka normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

31. Ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas pārbūvi, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus, un būvprojektu minimālajā sastāvā, kurš sastāv no:

31.1. skaidrojoša apraksta par plānotajām izmaiņām;

31.2. būvprojekta ģenerālplāna atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, ja ēkas pārbūvē paredzētas apjoma izmaiņas, ārējo tīklu pārbūve vai ēkas fasādē veicamās izmaiņas skar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskās intereses;

31.3. grafiskiem dokumentiem, kuros parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas ēkas fasādē, ēkas vai tās daļas stāvos un telpās un/vai ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa,

31.4. raksturīgiem griezumiem;

31.5. saskaņojumiem ar:

31.5.1. zemes gabala īpašniekiem, ja pārbūvē tiek mainīts ēkas apjoms, pārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos attālumus, vai lietošanas veids, un tas ir atļauts, saņemot attiecīgo saskaņojumu;

31.5.2. kopīpašniekiem, ja iecere skar kopīpašumu;

31.5.3. institūcijām, ja to nosaka normatīvie akti;

31.6. papildu aprēķiniem, ja pārbūvē tiek mainīts ēkas apjoms un atbilstība ēkas iedalījumam otrajā grupā tiek pamatota ar cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties ēkā;

31.7. citiem dokumentiem vai atļaujām, ja to nosaka normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

32. Ierosinot otrās grupas ēkas nojaukšanu, ja tā nav pieslēgta ārējiem inženiertīkliem vai tie ir atslēgti, ko apliecina attiecīgā inženiertīklu īpašnieka atzinums (dokuments), institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

32.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

32.2. skaidrojošu aprakstu par plānotajiem nojaukšanas darbiem un to termiņiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, vides aizsardzības pasākumiem, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbiem;

32.3. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka;

32.4. fotofiksāciju ēkai, kas vecāka par 40 gadiem;

32.5. darbu organizēšanas projektu, izņemot otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām un palīgēkām, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamām ēkām, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³;

32.6. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

33. Ierosinot otrās (izņemot 32. punktā minētos gadījumus) vai trešās grupas ēkas nojaukšanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus, un būvprojektu minimālā sastāvā, kurš sastāv no:

33.1. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par ēkas paredzēto nojaukšanas metodi, ēkai demontējamiem inženiertīkliem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

33.2. būvprojekta ģenerālplāna atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, norādot tajā nojaucamo ēku un demontējamos inženiertīklus;

33.3. citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem, ja to nosaka normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

34. Ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

34.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

34.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

34.3. grafisko dokumentu, kurā parādīta ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa;

34.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

34.5. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

35. Ierosinot pirmās grupas publiskas ēkas vai tās daļas (pilsētās un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotu atjaunošanu – ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, – institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu (pirmās grupas publiskai ēkai vai tās daļai (pilsētās un ciemos)) vai apliecinājuma kartes I daļu (otrās vai trešās grupas ēkai vai tās daļai), kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

35.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

35.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

35.3. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība;

35.4. grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas un/vai plānotie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

35.5. saskaņojumu ar ēkas vai tās daļas īpašnieku;

35.6. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

36. Ierosinot pirmās (pilsētās un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu – fasādes apdares atjaunošanu, visu logu nomaiņu, fasādes siltināšanu, jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, pagraba siltināšanu vai lodžiju aizstiklošanu, nemainot ārsienu izvietojumu, – institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu (pirmās grupas ēkai (pilsētās un ciemos)) vai apliecinājuma kartes I daļu (otrās vai trešās grupas ēkai), kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

36.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

36.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

36.3. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu un paredzēto teritorijas sakārtošanas veidu, kā arī par plānotajiem darbiem, attiecīgo darbu secību un plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu);

36.4. fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi);

36.5. galveno konstruktīvo mezglu risinājumu, izņemot pirmās grupas ēkām (pilsētās un ciemos);

36.6. darbu organizēšanas shēmu, kurā attēlo cilvēku un transporta plūsmu, esošās ēkas un, ja nepieciešams, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnas un inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot to nepieciešamās pieslēgšanas vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas vietas;

36.7. saskaņojumu ar ēkas īpašnieku;

36.8. tehniskās apsekošanas atzinumu saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 14.¹ punktu, ja paredzētie darbi maina slodzi uz nesošajām konstrukcijām;

36.9. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

37. Ja vienkāršota atjaunošana vai vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta ēkā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

38. Ja vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā ēkā (izņemot arheoloģijas pieminekļus), būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Saskaņojums ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi nav nepieciešams kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku būvdarbiem, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir noteikusi vēsturisko ēku fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumta ieseguma nomaiņas metodikas principus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

39. Apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs).

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

40. Apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkās, kuras atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās, plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas stilam, arhitektūras risinājumam un koptēlam (loga izvietojuma dziļums fasādes plaknē, logailu arhitektoniskā apdare, loga forma, loga kompozicionālais dalījums un proporcijas, oriģinālam atbilstošs materiāls, loga konstruktīvo elementu no ārtelpas redzamās daļas dimensijas un profilējums, loga dekoratīvās detaļas, no ārtelpas redzamie loga aprīkojuma elementi un krāsojums).

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

41. Mainot ēku logus vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegta informācija, kurai pievienota skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu, ko parakstījis būvspeciālists arhitektūras jomā (sertificēts arhitekts), lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 40. punktā minētajām prasībām. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ja tās rīcībā ir tehniskā dokumentācija par ēkā esošajiem logiem (piemēram, logu nomaiņas pase), 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas rakstiski paziņo būvniecības ierosinātājam par šādas dokumentācijas esību.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

42. Apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja otrās vai trešās grupas dzīvojamā ēkā (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus) plānota lodžiju aizstiklošana, neveicot citus fasādes būvdarbus, un institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par lodžiju aizstiklošanas pieļaujamību un saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

43. Ja paredzēta vienkāršota atjaunošana un vienkāršota fasādes atjaunošana, būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā būvprojektēšanas jomā izstrādā risinājumu, kas nodrošina ēkas vai tās daļas konstrukciju noturību, arhitektonisko kvalitāti, koplietošanas inženiertīklu netraucētu funkcionēšanu, jaunu inženiertīklu ierīkošanu vai esošo pārbūvi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām, un apliecina atbilstību paredzētajam lietošanas veidam un normatīvajiem aktiem, kā arī trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. Būvkomersants vai būvspeciālists var papildus pieaicināt citus būvspeciālistus, kuri paraksta vai apstiprina būvniecības informācijas sistēmā izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

44. Ja ekspluatācijā pieņemtas ēkas stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti un pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par šādas ēkas konservāciju, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

44.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

44.2. ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš sastāv no:

44.2.1. skaidrojoša apraksta par konservācijas veikšanu un nepieciešamo konservācijas darbu saraksta;

44.2.2. risinājumiem, vai, ja nepieciešams, grafiskās daļas būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

44.2.3. risinājumiem bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

44.3. kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja ēka ir kultūras piemineklis;

44.4. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par ēkas konservācija to ir norādījusi;

44.5. citus dokumentus, kas raksturo ēku un nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

44.¹ Ja ekspluatācijā pieņemtas ēkas stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai ēka nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, bet pašvaldības lēmums par ēkas konservāciju nav pieņemts, personai ir tiesības ierosināt šādas ēkas konservāciju, piemērojot šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedzot attiecīgos dokumentus.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

45. Paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 44. punktā minētos dokumentus iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

46. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, Būvniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

47. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.7., 2.8.1., 2.8.2., 2.8.3., 2.8.4., 2.8.5., 2.8.6. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

48. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktu, par to izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

48.¹ Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja ēkai, kuru būvē, atjauno, restaurē, pārbūvē uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, paredz dzīvojamās telpu grupas (telpas) vai maina ēkas vai telpu grupas nedzīvojamo lietošanas veidu uz dzīvošanai atbilstošu lietošanas veidu.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 674 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

49. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši šo noteikumu 48. punktam izdarījusi atzīmi būvniecības informācijas sistēmā (izņemot ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves un vienkāršotu fasādes atjaunošanu), būvniecības ierosinātājs iesniedz minētajā institūcijā informāciju par būvdarbu veicēju. Ja paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējums, papildus iesniedz informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)). Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt vienlaikus ar būvniecības ieceres iesniegšanu institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu. Ja paredzēta ēkas konservācija, paskaidrojuma rakstā realizācijas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības lēmumu par ēkas konservāciju (ja tāds ir pieņemts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

50. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši šo noteikumu 48. punktam izdarījusi atzīmi būvniecības informācijas sistēmā par ēkas vienkāršotas fasādes atjaunošanas būvdarbiem, būvniecības ierosinātājs iesniedz minētajā institūcijā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. Būvniecības realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

51. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

52. Ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves var ietekmēt kādu no ēkas būtiskajām prasībām atbilstoši Būvniecības likuma 9. pantam vai neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajam lietošanas veidam, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka akceptēt ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

53. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt ekspluatēt ēku vai telpu grupu atbilstoši akceptētajam lietošanas veidam, izņemot gadījumu, ja plānotajai saimnieciskajai darbībai citas jomas normatīvajos aktos ir izvirzītas specifiskas prasības šīs darbības veikšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

54. Būvatļaujā iekļauj:

54.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

54.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem;

54.1.2. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

54.1.3. prasības par tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām;

54.1.4. prasības par tehnisko noteikumu saņemšanu inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

54.1.5. vides pieejamības prasības, ja pieejamība ēkai jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem;

54.1.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus;

54.1.7. citas prasības, tai skaitā fasādes apdarei izmantojamiem būvizstrādājumiem vai to ekvivalentiem, atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts);

54.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

54.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

54.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

54.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

54.2.4. prasību saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu, ja būvdarbi paredzēti valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā un ja to paredz normatīvie akti;

54.2.5. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

54.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

55. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtējot būvniecības ieceres dokumentus un būvniecības iesniegumā norādīto informāciju, būvatļaujas projektēšanas nosacījumos var noteikt mazāku izstrādājamo un minētajā institūcijā iesniedzamo būvprojekta daļu (sadaļu) skaitu, nekā noteikts otrās grupas ēkas būvprojektam, ja tiek būvēta, atjaunota, pārbūvēta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā ēka un tās palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

56. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

57. Paskaidrojuma rakstā, apliecinājuma kartē iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumu, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

58. Apliecinājuma kartē ēkas vienkāršotas fasādes atjaunošanas būvdarbiem iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

58.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

58.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

58.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

58.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

59. Par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi). Būvtāfeli izvieto, ja paredzēta:

59.1. otrās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

59.2. otrās grupas ēkas pārbūve, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu;

59.3. trešās grupas ēkas jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

59.¹ Būvtāfeli neizvieto, ja ir rīkota attiecīgās būvniecības ieceres publiska apspriešana.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

60. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

61. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas:

61.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

61.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.4. būvniecības ieceres plāns ar ēkas novietni, bet trešās grupas publiskajām ēkām papildus – būvniecības ieceres vizualizācija vides kontekstā;

61.5. informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

62. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

63. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

64. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā.

65. Saskaņojot ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu vienlaikus piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

66. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt ēkai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības.

67. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

68. Būvprojekta risinājumu atbilstoši tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var izstrādāt viens būvspeciālists attiecīgajā būvprojektēšanas jomā (nepiesaistot citus būvspeciālistus), ja tiek būvēta, novietota, pārbūvēta, atjaunota vai nojaukta šo noteikumu 107. punktā minētā ēka un tai nav izvirzītas īpašas prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Būvspeciālists ir atbildīgs par būvprojektu kopumā un tā atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

69. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

70. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

71. Otrās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas sastāvdaļas:

71.1. vispārīgā daļa:

71.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

71.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem;

71.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, vides pieejamības un ugunsdrošības pasākumu risinājumiem;

71.2. arhitektūras daļa:

71.2.1. vispārīgie rādītāji;

71.2.2. teritorijas sadaļa:

71.2.2.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

71.2.2.2. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

71.2.2.3. teritorijas vertikālais plānojums;

71.2.2.4. labiekārtojuma un apstādījumu plāns (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām);

71.2.2.5. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām);

71.2.3. arhitektūras sadaļa:

71.2.3.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

71.2.3.2. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;

71.2.3.3. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

71.2.3.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām ēkām);

71.2.3.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

71.3.1. konstrukciju plāni, griezumi, mezgli;

71.3.2. vides aizsardzības pasākumi;

71.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.¹ ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

71.3.¹ 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

71.3.¹ 2. vides aizsardzības pasākumi;

71.3.¹ 3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.² citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

71.4. darbu organizēšanas projekts;

71.5. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

72. Trešās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas sastāvdaļas:

72.1. vispārīgā daļa:

72.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

72.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem;

72.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai un vides pieejamības risinājumiem;

72.2. arhitektūras daļa:

72.2.1. vispārīgie rādītāji;

72.2.2. teritorijas sadaļa:

72.2.2.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

72.2.2.2. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

72.2.2.3. teritorijas vertikālais plānojums;

72.2.2.4. labiekārtojuma un apstādījumu plāns;

72.2.2.5. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;

72.2.3. arhitektūras sadaļa:

72.2.3.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

72.2.3.2. ēkas fasādes ar būtisko elementu (tai skaitā dekoratīvo) augstumu atzīmēm, norādēm par fasādes apdares būvizstrādājumiem, dekoratīvajām un konstruktīvajām detaļām, tehnisko iekārtu un atvērumu izvietojumu;

72.2.3.3. raksturīgie griezumi ar esošā un/vai plānotā reljefa, grīdu un galveno būvelementu – piemēram, ārsienu ailu, parapetu, dzegu, koru, jumtu, kāpņu laukumu – augstuma atzīmēm, augstumu izmēriem no grīdas līdz griestiem, tai skaitā iekārtiem griestiem, ārējo norobežojošo un starpstāvu pārsegumu konstrukciju slāņu aprakstu;

72.2.3.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām un ražošanas ēkām);

72.2.3.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.2.3.6. galveno ēkas detaļu mezglu risinājumi (cokola, jumta, pārsegumu, logu, durvju pieslēgumu mezgli);

72.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

72.3.1. konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizācija;

72.3.2. būvkonstrukciju aprēķinu detalizēts pārskats, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;

72.3.3. grafiskā daļa, kas ietver konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;

72.3.4. vides aizsardzības pasākumi;

72.3.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.¹ ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

72.3.¹ 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

72.3.¹ 2. inženiertīklu patēriņa aprēķini, slodzes un aksonometriskās shēmas;

72.3.¹ 3. vides aizsardzības pasākumi;

72.3.¹ 4. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.² citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

72.4. darbu organizēšanas projekts;

72.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats:

72.5.1. apraksts, kas ietver ēkas ugunsdrošības raksturlielumus, ugunsslodzi – ražošanas un noliktavu ēkām;

72.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un inženierbūvju izvietošana, ārējo ugunsdzēsības inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

72.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, ēku un inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, telpu ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēku un inženierbūvju īpatnības);

72.5.4. evakuācijas nodrošināšanas risinājumi;

72.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi (telpās ar sprādzienbīstamu vidi);

72.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas risinājumi (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

72.5.7. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām, avārijas un evakuācijas apgaismojumam;

72.5.8. paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

72.5.9. manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);

72.5.10. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;

72.6. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums;

72.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548).

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

73. Otrās vai trešās grupas rūpnieciskās ražošanas (arī ēdināšanas uzņēmumiem) un noliktavu ēkām, ja zināms konkrēts ražošanas process, papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu:

73.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

73.2. iekārtu izvietojums, shēmas, apraksti un slodzes uz nesošām konstrukcijām, to radītās vibrācijas un trokšņi;

73.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti.

74. No publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajām otrās vai trešās grupas ēkām papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

74.1. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkums;

74.2. būvdarbu apjoms;

74.3. izmaksu aprēķins (tāme).

75. Otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanas būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

75.1. vispārīgā daļa:

75.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

75.1.2. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas inženiertīklu atslēgšanu, darbu organizēšanu, vides aizsardzības pasākumiem, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbu pabeigšanas;

75.2. arhitektūras daļa:

75.2.1. vispārīgie rādītāji;

75.2.2. teritorijas sadaļa:

75.2.2.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna ar nojaucamo ēku un demontējamiem inženiertīkliem;

75.2.2.2. teritorijas vertikālais plānojums;

75.2.2.3. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja paredzēts labiekārtot teritoriju;

75.3. ēkai demontējamie inženiertīkli (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas) un to risinājumi (atslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi);

75.4. darbu organizēšanas projekts.

76. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas sastāvdaļas:

76.1. būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs);

76.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

76.3. darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu);

76.4. skaidrojošs apraksts;

76.5. montāžas slodžu shēmas būvniecības laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošajām ēkām.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

77. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās ēkas, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

78. Ja ar būvdarbiem saistīts ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

79. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai būvlaukumā.

80. Izstrādājot būvprojektus ekspluatācijā esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

80.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot ēkas pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos – plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

80.2. būvdarbu ģenerālplānos – ekspluatācijā esošās ēkas, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana pārbūves laikā netiek pārtraukta, kā arī ēkas un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

80.3. skaidrojošajā aprakstā – sadarbība starp būvdarbu veicēju un pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas īpašnieku, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu ēkas pamatfunkciju izpildi un pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanu;

80.4. būvizstrādājumu un demontāžas materiālu pagaidu nokraušanas vietas un to maksimāli pieļaujamais svars uz pārseguma, jumta vai citām nesošām konstrukcijām;

80.5. montāžas slodžu shēmas pārbūves laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošām ēkām.

81. Ja inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskās prasības vai tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskajām prasībām vai tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā. Ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā, atzīmi par saskaņojumu var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Par inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehnisko prasību atkāpju saskaņošanu attiecīgās institūcijas var iekasēt samaksu atbilstoši iestādes apstiprinātajam cenrādim.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

82. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.¹ pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā. Ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā, atzīmi par saskaņojumu var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

83. Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības, lietošanas drošības un vides pieejamības prasībām:

83.1. arhitektūras daļai;

83.2. būvkonstrukciju daļai;

83.3. ekonomiskajai daļai – būvprojektiem, kuru izstrādi un īstenošanu finansē no publisko tiesību juridisko personu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem –, izvērtējot būvizstrādājumu izvēles ekonomisko pamatojumu saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, kā arī izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamību;

83.4. ugunsdrošības pasākumu pārskatam, kā arī citu būvprojekta sadaļu ugunsdrošības risinājumiem;

83.5. darba organizēšanas projektam;

83.6. energoefektivitātes novērtējumam aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

84. Ja būvniecības dalībniekiem risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīze veicama tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

85. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā vai būvprojekta dokumentācijai, ja būvprojekta saskaņošana noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

86. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

87. Ja paredzēta elektroniska saskaņošana, būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad būvprojektu papīra dokumenta formā izstrādā trijos eksemplāros (ar atbildīgā būvprojekta izstrādātāja un būvniecības ierosinātāja parakstiem un saskaņojumiem uz būvprojekta ģenerālplāna), Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Izstrādāto būvprojektu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 9. punktā minētās personas).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

88. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

89. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

90. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

91. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 90. punktā minētos trūkumus, ko konstatējusi institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

92. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

92.¹ Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

92.² Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

93. Ja ir izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieciešamos dokumentus un informāciju, minētā institūcija Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā:

93.1. izdara atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

93.2. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599);

93.3. būvatļaujā atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram ēka būtu nododama ekspluatācijā;

93.4. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

93.¹ Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

94. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 96. vai 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

95. Ja ēka, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvniecības ierosinātājam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, ja ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība. Ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatbilstošas ēkas vai tās daļas nojaukšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

96. Ja saskaņā ar šo noteikumu 95. punktu ir veikta atkārtota būvniecības ieceres izvērtēšana, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, noteikto laiku, bet ne ilgāk kā uz trīs gadiem, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts izpildmērījuma plāns par ēkas novietni un tai izbūvētiem ārējiem inženiertīkliem, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Ja ēka minētajā termiņā netiek nodota ekspluatācijā un ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatbilstošas ēkas vai tās daļas nojaukšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

97. Ja ēka, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja ēku paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

98. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt citādus risinājumus, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas, ja tie attiecas uz Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā vai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajiem gadījumiem. Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos izmainītās būvprojekta daļas ar skaidrojošu aprakstu par veicamajām izmaiņām un dokumentus, kas pamato izmaiņu nepieciešamību, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

99. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

99.¹ Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

100. Izpildot paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē iekļautos būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz nepieciešamos dokumentus un informāciju. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

101. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvdarbu veicējs vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – būvētājs.

102. Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un tiesību aktiem noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

103. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

104. Būvdarbu veicējs atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju.

105. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

105.¹ Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

106. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

107. Būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja:

107.1. būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³;

107.2. būvētājs savām vajadzībām veic vienkāršoto atjaunošanu, izņemot atjaunošanu publiskā ēkā vai publiskās ēkas daļā (telpu grupā);

107.3. būvētājs savai pirmās grupas ēkai vai tās daļai vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamai ēkai vai tās daļai un palīgēkām, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai veic vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

108. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

109. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

110. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Ja būvdarbu veicējs nav pieprasījis papildu – detalizētāku – rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par iespējamām sekām. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā (izņemot gadījumu, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

111. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 114. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājs septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošos apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošos pazemes inženiertīklus un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

113. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

114. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā vai darbu organizēšanas shēmā norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

114.¹ Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

114.¹ 1. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par diviem virszemes stāviem;

114.¹ 2. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par 7 m;

114.¹ 3. otrās vai trešās grupas ēkas apbūves laukums ir lielāks par 1000 m²;

114.¹ 4. trešās grupas ēkas būvtilpums ir lielāks par 5000 m³;

114.¹ 5. būvdarbu veikšanas laikā paredzama ēkas ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošajā teritorijā);

114.¹ 6. ēkai ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

114.¹ 7. otrās vai trešās grupas ēkā būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

114.¹ 8. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas ēkas daļējas sagrūšanas;

114.¹ 9. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

114.¹ 10. ir paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšana;

114.¹ 11. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

114.² Darbu veikšanas projektā iekļauj:

114.² 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

114.² 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

114.² 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

114.² 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

114.² 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

114.² 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

114.² 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

114.² 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

114.² 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

114.² 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

114.² 11. skaidrojošu aprakstu;

114.² 12. darbaspēka kustības grafiku;

114.² 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

114.³ Darbu veikšanas projektu var neizstrādāt, ja būvdarbus veic būvētājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

115. Atkarībā no būvdarbu apjoma un plānotā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai ēkai kopumā, atsevišķai tās daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stāvam).

116. Darbu veikšanas projektu ekspluatācijā esošas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot ēkas ekspluatāciju, izstrādā, ievērojot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauto skaidrojošo aprakstu, darbu organizēšanas shēmu vai darbu organizēšanas projektu, kā arī ievērojot šo ēku īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju būvobjektā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

117. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja atbildīgais būvspeciālists. Atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

118. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

119. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

120. Būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 107.1. un 107.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu, pirmās grupas vienkāršotas fasādes atjaunošanu un lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

120.¹ Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

121. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darba dienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvuzrauga un autoruzrauga būvdarbu žurnālā izteiktie iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par saviem veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

122. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei atbildīgs ir galvenā būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju atbildīgie būvdarbu vadītāji. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

123. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

124. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

125. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

125.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto būvizstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

125.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesu tehnoloģisko kontroli;

125.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

126. Darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņem uzreiz pēc to izpildes, sastādot segto darbu pieņemšanas aktu.

127. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

127.¹ Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem un to apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

127.² Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam):

127.² 1. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

127.² 2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

127.³ Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (11., 12. un 13. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 127.² punktā minētos dokumentus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

128. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvdarbu veicēja pārstāvji un būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) nav būvniecības informācijas sistēmā izveidojuši un apstiprinājuši vai parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu. Darbus var turpināt tikai tad, kad visas šajā punktā minētās personas ir apstiprinājušas vai parakstījušas attiecīgo segto darbu pieņemšanas aktu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

129. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms attiecīgs akts.

130. Būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

131. Būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos autoruzraudzības veikšanai pieaicina būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

132. Ja būvdarbi notiek publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, būvdarbu veikšanas laiks saskaņojams ar ēkas īpašnieku un par to informējami ēkas lietotāji.

133. Ja publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, ir paredzēti tādi būvdarbi, kas palielina vai var palielināt aprēķina slodzi uz pārsegumiem vai jumta konstrukcijām, kuras dēļ tās var zaudēt noturību, kā arī darba organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā ir noteikts, ka attiecīgie darbi veicami tikai tad, ja zem šiem pārsegumiem vai jumta konstrukcijām nenotiek telpu ekspluatācija, šādi būvdarbi nav atļauti, kamēr notiek attiecīgo telpu ekspluatācija. Minētie būvdarbi veicami tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par šo telpu ekspluatācijas pārtraukšanu un ar attiecīgo telpu īpašniekiem saskaņots būvdarbu veikšanas laiks.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

134. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieprasīt pēc pamatu izbūves iesniegt pamatu izpildmērījuma plānu, ja tai rodas pamatotas šaubas, ka plānotais objekts tiek būvēts, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto attālumu no kaimiņu zemes gabala robežas (ēkas) vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņoto attālumu, kā arī strīda gadījumā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

135. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

136. Būvniecībā radušos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

137. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

138. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā A vai B kategorijas atļaujā piesārņojošai darbībai vai apliecinājumā C kategorijas piesārņojošai darbībai, ja šāda atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta.

139. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

140. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

141. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

142. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvniecības ieceres dokumentācijā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvniecības ieceres dokumentācijas atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to koriģētu).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

143. Zemes gabala dabiskā reljefa paaugstināšana vai pazemināšana veicama atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajam, ievērojot teritorijas izmantošanas un apbūves normatīvo aktu prasības.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

144. Ēkas konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

145. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Šo noteikumu 144. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēku konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

146. Ēkas konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

146.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

146.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

146.3. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

146.4. ēkas konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

147. Ja iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to informē minēto institūciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

148. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 145. un 147. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ēkas konservāciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

149. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēts, ka nepieciešama ēkas konservācija, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par ēkas konservāciju norāda:

149.1. ēkas konservācijas iemeslus;

149.2. ēkas konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu ēkas un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

149.3. termiņu ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

150. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas izvērtē tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

151. Pēc šo noteikumu 150. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

152. Veicot ēkas konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu realizēšanas laiku.

153. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis ēkas konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam ēkas konservācijas darbu veikšanas projektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

154. Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, ēkas konservācijas darbus ir tiesīga veikt pašvaldība, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju. Visus ar ēkas konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

155. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laika periodā konstatē, ka ēka var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

156. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu apturēšanas konstatē, ka nepieciešama ēkas konservācija, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50)

157. Pēc pirmās grupas ēkas vai tās daļas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu, kurai pievieno šādus dokumentus:

157.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548);

157.2. izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, izbūvētiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus izbūvētām būvēm), bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja mainījusies situācija apvidū;

157.3. ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu – ēkām virs 25 m².

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

157.¹ Pēc sezonas ēkas būvdarbu pabeigšanas šo noteikumu 29.¹ punktā minētajā gadījumā būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

158. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi, ko skaita no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

158.¹ Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu sezonas ēkas ekspluatācijas un nojaukšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Minēto termiņu kontrolē būvinspektors.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

159. Ja veikta jauna būvniecība, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 157. punktā minēto dokumentu saņemšanas apseko jebkuru objektu, ja veikta atjaunošana vai pārbūve, apseko publisko ēku, bet pārējos gadījumos apsekošanu var veikt pēc minētās institūcijas ieskatiem. Apsekošanas laikā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

160. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

161. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

162. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis visus šo noteikumu 161. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

163. Ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs. Pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic:

163.1. ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;

163.2. ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu;

163.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāciju, ja to nosaka normatīvie akti ēku energoefektivitātes jomā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

164. Ēku vai tās daļu, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un tai nav normatīvajos aktos izvirzītas obligātās higiēnas prasības, būvniecības ierosinātājs var nodot ekspluatācijā arī tad, ja sanitārtehniskās telpas un virtuve nav aprīkotas ar attiecīgajām iekārtām un telpās (izņemot evakuācijas ceļu) nav veikta iekšējā apdare, izņemot šo noteikumu 184. punktā minēto gadījumu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

165. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos ir izvirzītas obligātās higiēnas prasības.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

166. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma papildus šo noteikumu 165. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atzinumu atbilstoši kompetencei sniedz šādas institūcijas:

166.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām;

166.2. Veselības inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

167. Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu (14. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

167.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

167.2. šo noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus;

167.3. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

167.4. izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu;

167.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

167.6. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;

167.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

167.8. ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;

167.9. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

167.¹ Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs (izņemot šo noteikumu 107. punktā noteiktajā gadījumā), atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

168. Ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta atbilstoši šo noteikumu 107.1. apakšpunktam, papildus šo noteikumu 167. punktā minētajiem dokumentiem institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

168.1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;

168.2. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

169. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

170. Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas. Būvvaldes amatpersonas atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats birojam nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

171. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 167. un 168. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

172. Būvniecības ierosinātājs ēku vai tās daļu uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus. Būvdarbu veicēja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas,  nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

173. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 167. un 168. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par ēkas vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

174. Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanā piedalās būvuzraugs. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Būvuzrauga vai būvprojekta izstrādātāja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

175. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

176. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta izdošanas ir:

176.1. trīs gadi otrās grupas ēkām;

176.2. pieci gadi trešās grupas ēkām.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

176.¹ Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā, netiek uzskatīts būves dabiskais nolietojums, kā arī defekti, kas radušies ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, ja būvdarbu veicējs pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nodevis būvniecības ierosinātājam ēkas ekspluatācijas instrukciju ar pilnīgu informāciju par ēkas ekspluatācijas prasībām.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

176.² Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)

177. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas ēkas, ēkas tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru ēku.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

178. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīgs uzsākt ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāda no institūcijām atzinumā sniegusi negatīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

179. Ja ēka vai tās daļa netiek pieņemta ekspluatācijā, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izsniedz būvniecības ierosinātājam pamatotu lēmumu. Lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

180. Pēc šo noteikumu 179. punktā minētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti uzaicina institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, un uzrāda ēku vai tās daļu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

181. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

182. Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes:

182.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

182.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

182.3. pēdējās septiņas zīmes – ēkas teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

183. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

184. Otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:

184.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;

184.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.

185. Jaunbūvējamo, pārbūvējamo un atjaunojamo ēku inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo ēku vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 165. punktā minētie atzinumi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

186. Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

187. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.

188. Saskaņā ar šo noteikumu 186. un 187. punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ieraksta aktā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

189. Būvdarbu veicējs atliktos būvdarbus veic aktā noteiktajos termiņos un apjomā, ja ar būvniecības ierosinātāju nav vienošanās par citu kārtību.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

190. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

191. (Svītrots no 17.01.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 3. punktu)

192. Pēc vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

193. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc šo noteikumu 192. punktā minēto dokumentu saņemšanas piecu darbdienu laikā pirmās grupas ēkām un 10 darbdienu laikā otrās un trešās grupas ēkām apseko publiskas ēkas vai to daļas, bet var apsekot dzīvojamās ēkas vai to daļas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas vai to daļas un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

194. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veicot objekta apsekošanu, konstatē, ka veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

195. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 194. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

196. Pēc vienkāršotās fasādes atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

196.1. pirmās grupas ēkām (pilsētās un ciemos) – paskaidrojuma raksta II daļu;

196.2. otrās vai trešās grupas ēkām – apliecinājuma kartes II daļu, kurai pievieno:

196.2.1. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

196.2.2. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, ja veikti energoefektivitātes pasākumi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

197. Paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas. Pirmās grupas ēkām minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi, ko skaita no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet otrās un trešās grupas ēkām – trīs gadi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

198. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 196.1. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas apseko objektu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

198.¹ Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 196.2. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas apseko objektu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī vai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama attiecīgā informācija un dokumenti (piemēram, būvdarbu žurnāls, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

199. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

200. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 199. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

201. Pēc pirmās grupas vai otrās grupas ēkas nojaukšanas, kura nav bijusi pieslēgta inženiertīkliem vai ir bijusi atslēgta no tiem, būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

202. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 201. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic objekta apsekošanu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vai ir sakārtota teritorija, un izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

203. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

204. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 203. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod izziņu par ēkas neesību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

205. Ēkas nojaukšanas darbu pieņemšanu ierosina būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

206. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas nojaukšanu, tās atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

207. Ierosinot ēkas nojaukšanas darbu pieņemšanu, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu (14. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

207.1. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

207.2. šo noteikumu 206. punktā minēto institūciju atzinumus;

207.3. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

208. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

209. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 207. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka termiņu nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas darbu apskatei, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 50; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

210. Būvniecības ierosinātājs uzrāda teritoriju ar nojauktās ēkas vietu institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

211. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē ēkas nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas darbus, pamatojoties uz šo noteikumu 207. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, atzinums par ēkas nojaukšanu), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 360 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

212. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

213. Ja ēka nojaukta ziemā un saskaņā ar būvprojektu paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju, ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

214. Saskaņā ar šo noteikumu 213. punktu atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

215. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka veiktie būvdarbi neatbilst būvprojektam vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

216. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 215. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod izziņu par ēkas neesību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

217. Pēc konservācijas darbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot paskaidrojuma raksta II daļu. Ja veikta trešās grupas ēkas konservācija, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, papildus iesniedz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

218. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 217. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic objekta apsekošanu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši ēkas konservācijas darbu veikšanas projektam un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

219. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka būvdarbi nav veikti atbilstoši ēkas konservācijas darbu veikšanas projektam vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

220. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 219. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)

221. Ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņas bez pārbūves gadījumā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas,var veikt objekta apsekošanu, lai pārliecinātos, vai ēka vai telpu grupa netiek ekspluatēta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

222. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka ēka vai telpu grupa tiek ekspluatēta neatbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, tā uzdod būvniecības ierosinātājam atbilstoši konstatētajam pārkāpumam iesniegt jaunu būvniecības iesniegumu un būvniecības ieceres dokumentus, ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veids atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts).

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

223. Ja ēkā vai telpu grupā paredzēta saimnieciskā darbība, kuras īstenošanai papildus nepieciešama citas iestādes (kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas) izsniegta atļauja, licence vai cita veida dokuments, kā arī reģistrācija atbilstošā reģistrā vai informācijas sistēmā, attiecīgā iestāde pārbauda konkrētās ēkas vai telpu grupas lietošanas veida atbilstību saimnieciskās darbības veidam un, ja konstatē neatbilstību, par to ziņo institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

224. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

225. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos būvdarbu kontroli un ēku pieņemšanu šo noteikumu 8.2. nodaļas noteiktajā kārtībā sākot ar 2015. gada 1. jūliju veic birojs, bet līdz 2015. gada 30. jūnijam – būvvalde.

226. (Svītrots no 17.01.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 3. punktu)

227. Līdz brīdim, kad Būvniecības informācijas sistēmā tiek nodrošināta attiecīgas informācijas saņemšana no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, veicot ēkas vai telpu grupas atjaunošanu, vienkāršotu atjaunošanu, pārbūvi vai lietošanas veida maiņu bez pārbūves, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, papildus iesniedz aktuālus ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotus grafiskos plānus (stāva plāns, telpu grupas plāns).

(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

228. Grozījumi šo noteikumu 50. punktā par būvniecības realizācijas termiņa pagarināšanu attiecas uz spēkā esošām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un ēkas fasādes apliecinājuma kartēm, kam beidzies realizācijas termiņš, kuras institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir akceptējusi, sākot ar 2014. gada 1. oktobri.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 213 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

229. Grozījumi šo noteikumu 56. punktā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņa pagarināšanu attiecas uz spēkā esošām būvatļaujām, kuras institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir izdevusi, sākot ar 2014. gada 1. oktobri.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 213 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 360)

230. Informāciju saskaņā ar šo noteikumu 4.¹ punktu no būvniecības informācijas sistēmas Valsts zemes dienestam uzsāk nodot pēc attiecīgas programmatūras izstrādes, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

231. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus:

231.1. apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu;

231.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

231.3. institūciju atzinumus par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu;

231.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

231.5. izpildmērījumu plānu;

231.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

231.7. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju otrās grupas dzīvojamai ēkai, kuru būvēja būvētājs;

231.8. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu otrās grupas dzīvojamai ēkai, kuru būvēja būvētājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 548 redakcijā)