1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.

2.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem.

3.pants. Latvijas Republikā vēlēt Eiropas Parlamentu nav tiesību personām:

1) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu);

2) (izslēgts ar 30.10.2008. likumu);

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

4.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 21 gada vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas Fizisko personu reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

5.pants. (1) Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;

5) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

(3) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 17.07.2008., 31.10.2013., 27.10.2022. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš Latvijas Republikā zaudē attiecīgi tiesības balsot vai kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā.

(2) Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam personiski vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegums par vēlmi balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu;

2) Fizisko personu reģistrā piešķirto personas kodu (ja tāds ir);

3) pilsonību (pilsonības);

4) ziņas par personu apliecinošu dokumentu (dokumenta veids, numurs un sērija, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde);

5) dzīvesvietu Latvijas Republikā;

6) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu);

7) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona līdz šim ir bijusi ierakstīta balsotāju sarakstā, ja šāds ieraksts ir bijis;

8) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā viņš Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pašvaldības domes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu 30.dienā pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā partija, kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

(1¹) Politiskās partijas un politisko partiju apvienības biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas. Šajā daļā minētās ziņas Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar simt trīsdesmit piekto dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir simt divdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 03.03.2016. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — vēlētāja kodu).

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība.

(5) Kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem (11.pants) jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās vēlēšanās, nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām. Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, paziņojumā papildus norāda, ka viņam piederības dalībvalstī ar tiesas nolēmumu vai administratīvu aktu nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums,

b) personas kods vai vēlētāja kods,

c) pilsonība,

d) dzīvesvieta (valstspilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, politisko partiju apvienībās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) izglītība (pamata, vidējā, augstākā), iegūtais grāds, profesionālā kvalifikācija, izglītības iestāde un gads, kurā beidzis izglītības iestādi,

g) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

h) vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

j) Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, papildus norāda savu pēdējo adresi piederības dalībvalstī un dzimšanas vietu.

(2) Ja kandidāts vēlas, kandidātu sarakstam pievienojama šāda viņa parakstīta informācija:

1) tautība;

2) ģimenes stāvoklis;

3) latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 17.07.2008., 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tos kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 8000 euro drošības naudu.

(2) Banka drošības naudas maksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts tā kandidātu saraksta nosaukums, par kuru iemaksāta drošības nauda, maksātājs un iemaksas izdarīšanas laiks.

(3) Drošības nauda, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, atdodama maksātājam.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā nav ievēlēts neviens deputāts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

13.pants. (1) Ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti, norādot kandidāta minēto informāciju par pilsonību, dzīvesvietu, dzimšanas vietu un datumu, pēdējo dzīvesvietas adresi piederības dalībvalstī.

(2) Ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā vēlētāji.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņēmusi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem nav reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā. Ja kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā, Centrālā vēlēšanu komisija šo personu svītro no kandidātu saraksta.

(3¹) Centrālā vēlēšanu komisija izvērtē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu atsūtīto paziņojumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī kandidējoša Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt, iegūst informāciju saskaņā ar šā likuma 14.panta trešo daļu un:

1) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža (vai pēc iespējas īsākā termiņā, ja to lūdz attiecīgā kompetentā iestāde) sniedz informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja persona var kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šo likumu vai tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 5.punktu;

2) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža pieņem lēmumu par aizliegumu personai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu. Šo lēmumu nekavējoties nosūta attiecīgajai personai un informāciju par lēmumu sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ja Centrālā vēlēšanu komisija saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju, ka Latvijas Republikā reģistrēts vēlētājs pieteicies balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par to tiek izdarīta atzīme vēlētāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus un lemj par katra kandidātu saraksta reģistrāciju. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams no kandidātu saraksta, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes sniegtu informāciju vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, — apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs kandidēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas viņam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un sakarā ar to viņam piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) līdz vēlēšanu dienai nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ziņas par viņu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

10) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgā informācija bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai triju darbdienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņem vēlāk nekā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis neskaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013., 25.10.2018., 25.05.2023. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot to numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādu informāciju:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visus kandidātu sarakstus un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidātu personas kodu un 11.panta pirmās daļas 4.punkta "j" apakšpunktā norādīto informāciju;

3) šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju audioformātā;

4) informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

17.pants. Vismaz piecas dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 16.pantā minētajām ziņām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

18. pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados jūnija otrajā sestdienā no pulksten 8.00 līdz pulksten 20.00.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

21.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

22.pants. (1) Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personiski, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(2¹) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs, pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.

(3) Katrs vēlētājs saņem no vēlēšanu iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013., 25.05.2023. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek vēlēšanu aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

26. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

27.pants. Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

28.pants. (1) Pamatojoties uz vēlētāja, viņa pilnvarotas personas vai aizgādņa rakstveida iesniegumu, vēlēšanu iecirkņa komisija, nodrošinot aizklātību, balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizē:

1) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, un šādu vēlētāju aprūpētājiem;

2) slimojošu personu aprūpētājiem;

3) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;

4) vēlētājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu;

5) vēlētājiem, kuri atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā.

(2) (Izslēgta ar 31.10.2013. likumu)

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāja atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 20.00.

(5) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šo pantu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(6) Ja vēlētāja atrašanās vietā iecirkņa komisijas locekļiem nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi par minēto pārliecinās, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni šā likuma 33.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013., 25.10.2018., 25.05.2023. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

29.pants. Balsošanu vēlētāju atrašanās vietā ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

31.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(1¹) Iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos var nobalsot: pirmdien pirms vēlēšanu dienas — no pulksten 8.00 līdz 13.00; ceturtdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 18.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un viņus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(3) Paziņojumus par administratīvajā teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku pašvaldību vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām izliek pie attiecīgās domes ēkas (vai informācijas sniegšanas vietās), pie ēkas, kurā atrodas vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav domes ēkā, pie ēkām, kurās atrodas administratīvajā teritorijā esošie vēlēšanu iecirkņi. Šo informāciju ievieto arī domes mājaslapā (norādot attiecīgo Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas adreses sadaļu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009., 31.10.2013., 25.10.2018., 23.05.2019. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

31.¹ pants. Karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

32.pants. (1) Vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai vēlēšanu iecirknī. Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pieteikšanās balsošanai pa pastu notiek no trīsdesmit piektās līdz astotajai dienai pirms vispārējās vēlēšanu dienas, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamu elektronisko pakalpojumu.

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(5) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(6) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(7) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

32.¹ pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

33.pants. (1) Vēlētājs, kurš pieslēdzies Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam, izdrukā vēlēšanu materiālus, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu adrese un aploksni nosūta, ievērojot to, ka iecirkņa komisija atvērs tikai tās aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.

(3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā. Vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informē par to iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

33.¹ pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni un attiecīgos vēlētājus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(2) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 24. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras vēlēšanu iecirkņa komisija norādījusi viņa vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā, reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(3) Tiklīdz iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.

(25.05.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

36.¹ pants. (1) Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm (33.¹ pants), vēlēšanu iecirkņa komisija atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes, un sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:

1) vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;

2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

3) attiecīgā persona nav atrodama Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā;

4) Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā jau ir atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās.

(2) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes vēlēšanu iecirkņa komisija atver un balsis skaita atbilstoši šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.

(25.05.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

36.² pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisija pēc šā likuma 36. panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā pirms vēlēšanu kastes atvēršanas, kurā ir reģistrācijas aploksnes, konstatē, ka ir palicis ievērojams skaits balsotāju, attiecībā uz kuriem nav pārbaudīts, vai ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja ir saņemta pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauja izsludināt pārtraukumu, vēlēšanu iecirkņa komisija pirms tā izsludināšanas iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.

(2) Ja balsošana ar reģistrācijas aploksnēm notikusi vēlēšanu iecirknī ārvalstī, vēlēšanu iecirkņa komisija rīkojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(25.05.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

37.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

38.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

40.pants. (1) Katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām. Attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

1) pretī viņa uzvārdam atzīmei paredzētajā vietā izdarīta atzīme "+";

2) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokolā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

41. pants. (1) Vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu saņemtās pasta aploksnes reģistrē un uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Pa pastu saņemtās aploksnes atver un skaita pēc tam, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Pa pastu saņemtās aploksnes skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.

(3) Sākot skaitīt saņemtās pasta aploksnes, tās neatverot sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās pasta aploksnes.

(4) Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:

1) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;

2) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;

3) uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un tāpēc vēlētāju nevar identificēt;

4) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;

5) kuras atsūtītas no Latvijas Republikas;

6) kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.

(5) Derīgās pasta aploksnes novieto vienkopus un pasta balsotāju sarakstā atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgo pasta aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Nederīgās pasta aploksnes neatver, bet to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(6) Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir tikai viena vēlēšanu aploksne. Ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās visas uzskatāmas par nederīgām. Vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja tajā nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

42.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Vēlēšanu materiālu uzglabāšanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

43.pants. (Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

44.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

45.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

46.pants. Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

46.¹ pants. Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu, un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

(27.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2022.)

47.pants. Ja šā likuma 46.pantā minēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 44.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugāms nākamais deputāts.

48.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, triju mēnešu laikā ir apkopojami atsevišķā izdevumā un publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

(2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

49.pants. Pēc vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigšanās vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoli un balsotāju saraksti nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

50.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

51.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

52.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi — vēlētāji — tiek svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti — no kandidātu saraksta.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav;

2) Padomes 2012.gada 20.decembra direktīvas 2013/1/ES, ar kuru groza Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.