Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumāIzdarīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2006, 650. nr.; 2008, 116., 177. nr.; 2009, 67. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 191., 227. nr.; 2016, 52. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 103. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt 5. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās." 2. Papildināt likumu ar 46.1 pantu šādā redakcijā: "46.1 pants. Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu, un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts." Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 27. oktobrī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā 2022. gada 11. novembrī |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|