Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Sporta likums
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.); 2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu; 3) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu); 4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem; 5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs; 6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem; 7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu; 8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā; 9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās; 10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 26.10.2006. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009. Grozījumi 1.punktā stājas spēkā 01.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.) 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā. 3.pants. Sporta jomā ievērojamie pamatprincipi Sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi: 1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu; 2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību; 3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki. 4.pants. Sports izglītības iestādēs (1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību. (2) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. (3) Pirmsskolas izglītības programmās tiek iekļautas sporta nodarbības. (4) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību izglītojamiem. (5) Izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības. (6) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā (1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē. (2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā: 1) īsteno vienotu valsts politiku; 2) izstrādā normatīvo aktu projektus; 3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību un nodrošina Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās; 4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus. (3) (Izslēgta ar 29.01.2009. likumu.) (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā (1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un tās izstrādātās programmas, kā arī veicina sportistu invalīdu aprūpes programmu īstenošanu; 2) izstrādā programmu izcilu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu. (2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību; 2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas; 3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma. (3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai; 2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību; 3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas; 4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma. (4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās. (5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi; 2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus; 4) organizē dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 09.06.2005., 26.10.2006. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009. Piektās daļas 5.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.) 7.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā (1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas: 1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju; 2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu; 3) sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību; 4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību; 5) finansēt sporta sacensības; 6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi. (2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 8.pants. Darba devēju kompetence (1) Darba devēji atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu. (2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības, kā arī nodrošināt viņiem dalību citu personu organizētajās sacensībās. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome (1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" prezidents, biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" prezidents, biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un biedrības "Latvijas Augstskolu sporta savienība" prezidents. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam. (3) Latvijas Nacionālā sporta padome: 1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē; 2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai; 3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā; 4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā; 5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam; 6) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu); 7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs; 8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu. (4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 09.06.2005., 26.10.2006. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.) 10.pants. Sporta organizācijas (1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas. (2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā. (3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas. (4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. (5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. (6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". (7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja". (8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja". (9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība". (10) Valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība". (11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība". (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 10.1 Sporta federācijas atzīšanas kritēriji un kārtība (1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: 1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida (attiecīgo sporta veidu) vai darbības jomas attīstīšana valstī; 2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā (pārstāvētajos sporta veidos) vai darbības jomā tiek organizētas sporta sacensības; 3) sporta federācijas statūtos norādīts izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš, kas nav garāks par četriem gadiem; 4) sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas; 5) sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītājs ir Latvijas Republikas pilsonis; 6) sporta federācijā komersantu nav vairāk par pusi no kopējā sporta federācijas biedru skaita; 7) sporta federācija savā darbībā ievēro antidopinga konvenciju prasības; 8) informācija par sporta federāciju un tās rīkotajiem pasākumiem ir pieejama internetā. (2) Lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pieņem biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Sporta federāciju atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Informācija par atzītajām sporta federācijām tiek apkopota Atzīto sporta federāciju reģistrā. Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis ir biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Atzīto sporta federāciju reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā kontrolē biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Kārtību, kādā tiek kontrolēta atzīto sporta federāciju darbība sporta jomā, nosaka Ministru kabinets. (5) Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus. (6) Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, pildot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos uzdevumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas funkcionālajā pakļautībā. (7) Lēmuma par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 10.2 Atzītās sporta federācijas statusa atņemšanas kārtība Atzītās sporta federācijas statusu atņem, ja: 1) sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 10.1 pantā noteiktajiem kritērijiem; 2) sporta federācijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem sporta jomā un sporta federācijas statūtiem. (29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 11.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja (1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta organizācija — biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja". (2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas: 1) olimpiskās izglītības programmu; 2) olimpiskās kustības jaunatnes programmu; 3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu; 4) sporta veidu attīstības programmu; 5) programmu valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 12.pants. Sporta bāzes (1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā. (2) Ministru kabinets sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā. (3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo sporta bāzu reģistrā. Nacionālo sporta bāzu reģistrs ir sporta bāzu reģistra daļa. Sporta bāzu reģistru ved Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tās aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009. Otrās daļas jaunā redakcija un trešā daļa stājas spēkā 01.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.) 13.pants. Finanšu līdzekļi sportam (1) Valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Budžeta apakšprogrammas "Augstas klases sasniegumu sports" finansējuma apmērs tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. (2) Finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi. (3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports. (4) Latvijā atzītajām sporta federācijām, kā arī biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome” ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta. (5) Valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (6) No valsts budžeta līdzfinansētajos sporta pasākumos jānorāda informācija, ka pasākums tiek atbalstīts no valsts budžeta. Kārtību, kādā norādāma informācija, ka pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī informācijas saturu nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 29.01.2004., 26.10.2006. un 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 14.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. (2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.) 15.pants. Sporta sacensību organizēšana (1) Sporta sacensību organizators var būt juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes. (2) Par sporta sacensību rīkošanu sporta sacensību organizators iesniedz iesniegumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise. (3) Sporta sacensību organizators sacensību norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu un ir atbildīgs par to. (4) Sportistu, skatītāju un citu sporta sacensību norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta sacensību organizatora norādījumus, vispārīgos sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī normatīvos aktus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas sājas spēkā 23.11.2006.) 16.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sporta sacensībās Sportisti un komandas starptautiskajās sporta sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās organizē attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā pārstāvētā Latvijas sporta federācija. 17.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana Olimpiskās spēles Latvijā organizē biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības — sporta federācijas, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizatoru pienākums ir pildīt Starptautiskās olimpiskās komitejas un starptautisko sporta federāciju prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 18.pants. Sportista tiesības un pienākumi (1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās. (2) Sportista pienākums, piedaloties sporta sacensībās, ir ievērot starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus. (3) Sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu. (4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 19.pants. Profesionāls sportists Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. 20.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi (1) Sporta darbinieks ievēro starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus. (2) Sporta speciālists vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai un saglabāšanai, augstas meistarības sasniegšanai. (3) Kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, nosaka Izglītības likums. Sporta speciālistu sertifikāciju veic biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabinets. (4) Sporta speciālistu sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums"; 2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā" . 2. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. 3. Sporta pārvalde 2004.gada 1.janvārī uzsāk sporta federāciju atzīšanu, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus. 4. Latvijas Nacionālā sporta padome darbību uzsāk ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās. 5. Līdz jaunu šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 "Sporta federāciju atzīšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 6. Līdz jaunu šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 "Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 7. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā par sporta speciālistu sertificēšanas deleģēšanu biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome" stājas spēkā 2007.gada 1.martā. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.) 8. Sporta federācija, kuru Sporta pārvalde ir atzinusi līdz šā likuma 10.1 panta spēkā stāšanās dienai, saglabā savu statusu līdz 2010.gada 31.decembrim. Ja sporta federācija vēlas saglabāt atzītās sporta federācijas statusu pēc 2010.gada 31.decembra, tā līdz 2010.gada 1.septembrim iesniedz attiecīgu iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”. Ja sporta federācija līdz 2010.gada 1.septembrim nav iesniegusi iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”, tā 2011.gada 1.janvārī zaudē atzītas sporta federācijas statusu. (29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.) 9. Grozījumi šā likuma 1.panta 1.punktā par vārdu “vai tās daļa” izslēgšanu, 6.panta piektās daļas 5.punktā par tajā iekļautā uzskaitījuma papildināšanu ar sportistu fiziskās rehabilitācijas programmām, grozījumi 9.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem “biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”, kā arī grozījumi 12.panta otrajā daļā par Ministru kabineta tiesībām noteikt sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu un trešajā daļā par sporta bāzu reģistru un tā vešanas kārtību stājas spēkā 2009.gada 1.augustā. (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.) Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 13.novembrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sporta likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|