1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);

2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu;

3) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;

7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;

9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

3.pants. Sporta jomā ievērojamie pamatprincipi

Sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;

3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki.

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:

1) īsteno vienotu valsts politiku;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus;

3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību un nodrošina Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(3) Sporta federāciju atzīšanu veic Sporta pārvalde, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

10.pants. Sporta organizācijas

(1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas.

(2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šo federāciju ir atzinusi Sporta pārvalde. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir vai atņem tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

(6) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome".

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja".

(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja".

(9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība".

(10) Valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība".

(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība".

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

12.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Nacionālās sporta padomes atzinumu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums.

13.pants. Finanšu līdzekļi sportam

(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Budžeta apakšprogrammas "Augstas klases sasniegumu sports" finansējuma apmērs tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

(2) Finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi.

(3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports.

(4) Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta.

(5) Valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) No valsts budžeta līdzfinansētajos sporta pasākumos jānorāda informācija, ka pasākums tiek atbalstīts no valsts budžeta. Kārtību, kādā norādāma informācija, ka pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī informācijas saturu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 29.01.2004. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

14.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)