LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 514

Par Latvijas Republikas Valdības reglamentu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Valdības reglamentu.

2. Noteikt, ka republikas pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomes valdes un Rīgas Dome divu nedēļu laikā pēc kārtējās sesijas vai valdes (Domes) sēdes iesniedz pieņemto lēmumu kopijas (apkopojumā) Latvijas Republikas Valdības aparāta Municipālajai daļai.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus:

3.1. 1983. gada 23. decembra lēmumu Nr. 721 «Par Latvijas par Ministru Padomes reglamenta apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1983, 6);

3.2. 1991. gada 8. februāra lēmumu Nr. 44 «Par jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Latvijas Republikas Ministru Padomē» (Ziņotājs, 1991, 15);

3.3. 1991. gada 8. februāra lēmumu Nr. 45 «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu un rīkojumu spēkā stāšanās, publicēšanas un izpildes organizēšanas kārtību» (Ziņotājs, 1991, 15);

3.4. 1991. gada 8. aprīļa lēmumu Nr. 105 «Par ārējo ekonomisko sakaru līgumu noslēgšanas un denonsēšanas pagaidkārtību» (Ziņotājs, 1991, 29);

3.5. 1992. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 246 «Par pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu atbilstības likumdošanas aktiem un Valdības lēmumiem nodrošināšanu».

4. Noteikt, ka šis lēmums stājas spēkā ar 1993. gada 1. janvāri.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas Valsts kancelejas vadītājs V. ZEIKATS

Rīgā 1992. gada 4. decembrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 4. decembra lēmumu Nr. 514

Latvijas Republikas Valdības
 REGLAMENTS

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Republikas Valdības reglaments (turpmāk tekstā - «Reglaments») nosaka Latvijas Republikas Valdības (turpmāk tekstā - «Valdība») un tās izveidoto pastāvīgo vai pagaidu komisiju un darba grupu vispārīgos darbības pamatus un nav attiecināms uz darbu ar dokumentiem, kuru izskatīšanai noteikta īpaša lietvedības kārtība.

II. Dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība izskatīšanai Valdībā

2. Valdībai izskatīšanai tiek iesniegti dokumenti tās kompetencē esošajos jautājumos, kā ari jautājumos, kuri ir vairāku valsts pārvaldes institūciju kompetencē vai skar to intereses, ja šīs institūcijas nevar pieņemt lēmumu, kas apmierinātu visas dalībpuses.

3 Dokumentus izskatīšanai tieši Valdība iesniedz: Valdības locekļi,

Valdībai tieši pakļauto pārvaldes institūciju vadītāji, republikas pilsētu un rajonu pašvaldību institūciju vadītāji, citu institūciju vadītāji, ja to paredz likums (turpmāk tekstā - «iesniedzēji»).

ja iesniedzēji ir pagaidu prombūtne, tad tiesības iesniegt dokumentus izskatīšanai Valdībai ir personām, kuras izpilda iesniedzēju pienākumus.

4. Rajonu pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un pagastu pašvaldību institūciju vadītāji, sabiedrisko un reliģisko organizāciju, kustību un partiju republikas institūciju vadītāji dokumentus Valdībai iesniedz ar Reglamenta 3. punktā minēto iesniedzēju starpniecību.

5. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītajiem priekšlikumi par Valdības lēmuma vai rīkojuma pieņemšanu jāiesniedz valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijās, kuras pārzina attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības jomu.

Ja attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijas atsakās saņemtos priekšlikumus iesniegt Valdībai, tad uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji šos priekšlikumus var iesniegt tieši Valdībai, pievienojot dokumentiem atteikuma kopiju, kā ari vienlaikus nosūtot dokumentu kopijas attiecīgajai institūcijai.

Reglamenta 3., 4. un 5. punktā minētās amatpersonas ir tiesīgas iesniegt Valdībai izskatīšanai tikai tos jautājumus, kuri saskaņā ar likumdošanas aktiem ietilpst Valdības kompetencē un kurus šīs amatpersonas nevar izlemt patstāvīgi vai kopīgi ar citu ministriju, pašvaldību vai institūciju vadītājiem.

6. Valdība vai Ministru Padomes priekšsēdētājs var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas vai darba grupas, nosakot to sastāvu, galvenos uzdevumus, kā ari, ja nepieciešams, darba samaksas kārtību.

7. Par katru Valdībai iesniedzamo jautājumu jābūt precīzi un skaidri formulētiem priekšlikumiem, kā arī jāiesniedz likuma, lēmuma (rīkojuma) vai sēdes protokola izraksta (gadījumā, ja nav nepieciešams pieņemt lēmumu vai izdot rīkojumu) projekts divos eksemplāros.

Kārtību, kādā papildu rakstveidā iesniegtajiem dokumentiem iesniedzami dokumenti, izmantojot speciālu telekomunikāciju tīklu vai tehniskos informācijas nesējus (disketes) nosaka Valsts kancelejas vadītājs.

8. Valdībai izskatīšanai iesniedzamo lēmumu (rīkojumu) projektu izklāstam jābūt precīzam, secīgam un īsam, jāizvirza precīzi formulēti mērķi un uzdevumi, norādot izpildes, informācijas un pārskatu sniegšanas termiņus un konkrētos izpildītājus.

9. Valdība ir tiesīga izdot aktus tikai Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu ietvaros.

Ja lēmuma (rīkojuma) projekts ir pretrunā ar minētajiem aktiem, tad priekšlikumi jāiesniedz Latvijas Republikas likumprojekta vai Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma projekta veidā.

10. Iesniedzējiem pirms lēmumu (rīkojumu) projektu un likumprojektu iesniegšanas Valdībai šie projekti jāsaskaņo ar ministriem (atbilstoši ministriju nolikumos noteiktajai kompetencei), citu valsts institūciju vadītājiem, republikas pilsētu un rajonu padomju priekšsēdētājiem, kā arī ar organizāciju vadītājiem, kuru kompetencē esošos jautājumus tie skar.

Saskaņošana apliecināma ar attiecīgā vadītāja vai viņa vietas izpildītāja datētu vīzu uz lēmuma (rīkojuma) projekta vai ar atsevišķu vēstuli.

11. Likumprojekti un normatīva rakstura Valdības lēmumu projekti pirms to iesniegšanas Valdībai saskaņojami ar Tieslietu ministriju, bet tie likumprojekti, kuri saistīti ar ekonomisko reformu jautājumiem, iesniedzami Valdībai pēc to izskatīšanas Valdības komisijā ekonomisko reformu jautājumos.

12. Ministriju iesniegtos aktu projektus vizē ministrs personīgi (ministra prombūtnes laikā - persona, kura aizvieto ministru) un ministrijas juridiskā dienesta vadītājs.

13. Iesniedzamā lēmuma (rīkojuma) projektam jāpievieno paskaidrojuma raksts un citi materiāli, kas argumentē nepieciešamību Valdībai pieņemt attiecīgo lēmumu vai izdot rīkojumu, kā arī pro-gnozē iespējamās ekonomiskās, sociālās, tiesiskās un citas sekas attiecīgā lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas gadījumā.

Paskaidrojuma rakstā jābūt ziņām, ar ko projekts saskaņots, jāizklāsta lēmuma (rīkojuma) projekta saskaņošanā radušos iebildumu, grozījumu vai papildinājumu būtība, to noraidīšanas motīvi, jautājumi, kas palikuši nesaskaņoti, un apsvērumi, kāpēc nav lietderīgi ņemt vērā attiecīgās piezīmes un priekšlikumus, kā arī jāietver informācija par to, kā tiek pildīti attiecīgajā jautājumā iepriekš pieņemtie lēmumi (rīkojumi), un jānorāda uz Valdības sēdi uzaicināmas personas un ziņotājs par iesniegto jautājumu.

Paskaidrojuma rakstu paraksta iesniedzējs.

14. Likumprojektus un lēmumu projektus par valsts tautsaimniecības attīstības koncepciju un programmu, kā arī par valsts budžetu iepriekš izskata Ekonomisko reformu ministrija un Finansu ministrija, piedaloties ieinteresēto ministriju vai citu valsts institūciju vai pašvaldību amatpersonām.

Ekonomisko reformu ministrija un Finansu ministrija, iesniedzot minētos projektus Valdībai izskatīšanai, vienlaikus nosūta dokumentus ari ieinteresētajām institūcijām.

Ekonomisko reformu ministrija un Finansu ministrija lēmuma (rīkojuma) projekta paskaidrojuma raksta norāda motīvus, kādēļ projektā nav ievērotas prasības un iebildumi, ja tādi ir bijuši.

15. Latvijas Republikas Augstākas Padomes lēmumu projektus par valsts tautsaimniecības attīstības koncepciju un programmu, kā arī budžetu izskata, tos Valdības sēdē apspriežot vismaz divas reizes.

Lēmumus šajos jautājumos, kā arī lēmumus par atsevišķu koncepcijas, programmas vai budžeta rādītāju noteikšanu, izpildi, precizēšanu un grozīšanu var pieņemt tikai tad, ja to teksti ir izstrādāti un nosūtīti Valdības locekļiem galīgajā (nosūtīšanai paredzētajā) variantā.

16. Ja nepieciešams, Valdības lēmuma (rīkojuma) projekta jāparedz ar Tieslietu ministriju saskaņoti priekšlikumi par attiecīgajā jautājumā iepriekš pieņemto lēmumu (rīkojumu) atzīšanu par spēku zaudējušiem vai par to papildināšanu un grozīšanu.

Ja šādu priekšlikumu sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, bet lēmuma (rīkojuma) projektā paredzēto pasākumu izpilde nav atliekama, tad jāparedz, ka pēc jaunā lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas priekšlikumi iesniedzami noteiktā kārtībā mēneša laikā.

17. Ja par attiecīgo jautājumu ir spēkā vairāki atsevišķi lēmumi (rīkojumi), tad lēmuma (rīkojuma) projektā jāapvieno attiecīgajā jautājumā iepriekš pieņemtie Valdības lēmumi (rīkojumi) un vienlaikus jāparedz atzīt par spēku zaudējušiem jaunajā lēmumā (rīkojumā) iekļautos lēmumus (rīkojumus) un atsevišķus priekšrakstus.

18. Par iesniegtajā lēmuma (rīkojuma) projektā un pievienotajos materiālos minēto faktu un datu pareizību, atbilstību valodas normām un likumdošanas aktiem personiski atbildīgs ir iesniedzējs.

19. Dokumenti, kas iesniegti Valdībai izskatīšanai, neievērojot šajā sadaļā norādītās prasības, tiek nosūtīti atpakaļ iesniedzējiem.

20. Šajā sadaļā noteiktā kārtība attiecas arī uz jautājumiem, kuri tiek iesniegti izskatīšanai Valdības pastāvīgajām vai pagaidu komisijām un darba grupām, ja šo komisiju un darba grupu nolikumos nav noteikta cita kārtība.

III. Dokumentu sagatavošana izskatīšanai Valdības sēdēs

21. Izskatīšanai Valdības sēdē iesniegtos dokumentus Valsts kancelejas vadītājs nodod attiecīgajiem Ministru Padomes priekšsēdētāja padomniekiem vai Valdības aparāta struktūrvienību vadītājiem un Valdības aparāta Juridiskās pārvaldes vadītājam atzinuma sagatavošanai (norādot izpildes termiņu).

Sagatavotie atzinumi noteiktajā termiņā jāiesniedz Valsts kancelejas vadītājam. Vienlaikus ar atzinumu (ja jautājums izskatāms Valdības sēdē) attiecīgais Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieks vai Valdības aparāta struktūrvienības vadītājs iesniedz priekšlikumus par papildus uzaicināmajām personām.

22. Valdībai izskatīšanai iesniegtie dokumenti Valdības aparātam jāizskata 10 darbdienu laikā, bet tie tiek iekļauti Valdības sēdes darba kārtības projektā tikai tad, ja dokumenti noformēt] atbilstoši Reglamenta prasībām un nodoti Valsts kancelejas Vispārēja daļā ne vēlāk kā 6 darbdienas pirms Valdības sēdes.

23. Ja iesniegto dokumentu motivētu iemeslu dēļ nevar izskatīt minētajā termiņā, tad dokumenta izskatīšanas termiņu pagarina Ministru Padomes priekšsēdētājs vai pēc viņa norādījuma Valsts kancelejas vadītājs, un par to Valsts kancelejas vadītājs informē iesniedzēju.

24. Kārtējās Valdības sēdes darba kārtības projektu sagatavo Valsts kancelejas Vispārējā daļa. Valdības sēdes darba kārtības projektu paraksta Valsts kancelejas vadītājs un iesniedz to Ministru Padomes priekšsēdētājam apstiprināšanai.

Sēdes darba kārtības projektā jānorāda ziņotājs par jautājumu un uzaicinātās personas.

25. Jautājumi tiek atzīti par iekļautiem Valdības sēžu darba kārtībā tad, kad darba kārtību ir apstiprinājis Ministru Padomes priekšsēdētājs.

Dokumentus, kas tiek iesniegti pēc noteiktā termiņa, Valdības sēdē īpaši svarīgu iemeslu dēļ var izskatīt ārpus darba kārtības pēc Ministru Padomes priekšsēdētāja norādījuma.

26. Valsts kancelejas vispārējā daļa Valdības sēdes darba kārtību un attiecīgus materiālus nosūta Valdības locekļiem un citām uz sēdi uzaicinātajām personām ne vēlāk kā 3 darbdienas pirms sēdes.

IV. Valdības sēdes

27. Valdības sēdes parasti notiek vienu reizi nedēļā - trešdienā, pīkst. 14.00. Pēc Ministru Padomes priekšsēdētāja norādījuma tās var notikt arī citā dienā un laikā.

Ja mainās Valdības sēdes datums vai laiks, Valsts kancelejas Vispārējā daļa par to nekavējoties paziņo Valdības locekļiem un uz Valdības sēdi uzaicinātajām personām.

Valdības locekļi savu nepiedalīšanos Valdības sēdē saskaņo ar Ministru Padomes priekšsēdētāju un informē par to Valsts kancelejas vadītāju. Šajā gadījumā Valdības sēdē ar padomdevēja tiesībām piedalās ministra pilnvarots vietnieks.

Ja iesniedzējs ziņotājs nepiedalās sēdē, ziņojumu sniedz iesniedzēja pilnvarota persona.

28. Valdības sēdes ir slēgtas, taču atsevišķas sēdes vai to daļas Valdība var izziņot par atklātām.

Atsevišķu jautājumu izskatīšana pēc Ministru Padomes priekšsēdētāja norādījuma piedalās tikai Valdības locekļi.

Valdības sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk par pusi no Valdības locekļu skaita.

29. Valdības sēdēs var piedalīties Latvijas Republikas Augstākas Padomes deputāti un citas amatpersonas, kurām šādas tiesības paredz Latvijas Republikas likumi, kā arī Valsts kancelejas vadītājs, Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieki, Valdības aparāta struktūrvienību vadītāji, valsts komiteju priekšsēdētāji, Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšnieks un Valdības aparāta darbinieki, kuri protokolē Valdības sēdi un nodrošina tās tehnisko apkalpošanu.

Valdības sēdes piedalās Valsts ministra aparāta Informācijas daļas vadītājs, bet ar Ministru Padomes priekšsēdētāja atļauju - arī citi masu informācijas līdzekļu pārstāvji.

30. Ministriju sekretāri un Valdības aparāta speciālisti, kā ari personas, kas uzaicinātas uz Valdības sēdi konkrētā jautājumā, piedalās sēdē tikai tā jautājuma izskatīšanas laikā, uz kura apspriešanu tie uzaicināti.

To personu piedalīšanās Valdības sēdē, kuras nav uzaicināto sarakstā, saskaņojama ar Valsts kancelejas vadītāju.

31. Valdības sēdes vada Ministru Padomes priekšsēdētājs (nosaka ari ziņojuma, līdzziņojuma vai galavārda ilgumu, kā arī uzstāšanās kārtību), bet Ministru Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā - ministrs, kas viņu aizvieto.

32. Valdības sēdes protokolēšanu nodrošina Valsts kancelejas Vispārējās daļas vadītājs.

33. Valdības sēdēs lēmumu projektus pieņem ar klātesošo Valdības locekļu balsu vairākumu. Vienlaikus tiek izlemts, kurš no ministriem (vai Valsts kancelejas vadītājs) parakstīs pieņemto lēmumu (otrais paraksts).

Balsošana notiek atklāti. Balsīm sadaloties līdzīgi, jautājumu izšķir Ministru Padomes priekšsēdētāja vai viņa aizvietotāja balss.

Balsošanas rezultātus paziņo Valdības sēdes vadītājs, un tos ieraksta sēdes protokolā.

Pēc nobalsošanas Valdības locekļi Valsts kancelejas Vispārējās daļas vadītājam rakstiski var iesniegt atsevišķas domas pievienošanai Valdības sēdes protokolam.

V. Valdības lēmumu, rīkojumu un sēdes protokolu noformēšana un nosūtīšana

34. Izskatot operatīvus jautājumus, kā arī jautājumus, kuri radušies Valdības sēdes laikā un par kuriem nav nepieciešams pieņemt Valdības lēmumu vai izdot rīkojumu, noformējot tos juridiska akta veida, Valdība var pieņemt lēmumus, kurus ieraksta Valdības sēdes protokolā. Šādus lēmumus Valsts kancelejas Vispārējā daļa 2 darbdienu laikā pēc protokola parakstīšanas nosūta izpildītājiem protokola izraksta veidā.

35. Ja nepieciešams, Valdības sēdes protokola izraksta sagatavošanā piedalās iesniedzējs vai attiecīgais Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieks.

36. Valdības sēdes protokolu (protokola izrakstu) Valsts kancelejas Vispārējā daļa saskaņā ar Valsts kancelejas vadītāja apstiprināto izsūtīšanas rādītāju nosūta adresātiem nākamajā dienā pēc protokola parakstīšanas.

Tās ministrijas sekretārs, kuras ministram Valdības sēdē uzticēts parakstīt Valdības lēmumu, kopā ar Valdības sēdes protokola izraksta minētajām personām ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā (ja sēdes protokolā nav noteikts cits termiņš) Valdības lēmuma teksta galīgo variantu izstrādā šādā secībā:

1) izstrādā lēmuma tekstu atbilstoši sēdē nolemtajam;

2) saskaņo lēmuma tekstu ar attiecīgo Ministru Padomes priekšsēdētaja padomnieku, Valdības aparāta struktūrvienības vadītāju un Juridisko pārvaldi;

3) nodod lēmuma tekstu Valsts kancelejas Vispārējās daļas redaktoru grupai rediģēšanai, drukāšanai uz Valdības veidlapas un vizēšanai;

4) nodod uz Valdības veidlapas nodrukāto lēmuma tekstu Valdības sēdes protokolā minētajām amatpersonām un Valdības aparāta Juridiskās pārvaldes vadītājam vai viņa vietniekam vizēšanai;

5) nodod lēmuma tekstu ministram parakstīšanai (otrais paraksts) ;

6) nodod ministra parakstīto lēmumu Valsts kancelejas vadītājam vizēšanai un iesniegšanai Ministru Padomes priekšsēdētājam parakstīšanai (pirmais paraksts).

Līdzīgā kārtībā saskaņojami, formējami un vizējami Valdības rīkojumu teksti.

37. Valdības sēdē pieņemtā dokumenta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus un papildinājumus, par kuriem ir norādīts parakstītajā Valdības sēdes protokola izrakstā, kā arī redakcionālus labojumus.

38. Lēmumam, rīkojumam un protokola izrakstam pievieno tā izsūtīšanas rādītāju, kuru sagatavo iesniedzējs vai Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieks.

39. Lēmumu un rīkojumu datē ar dienu, kad tā paraksta Ministru Padomes priekšsēdētājs.

40. Valdības sēžu protokolu paraksta Ministru Padomes priekšsēdētājs un Valsts kancelejas vadītājs.

41 Lēmumam vai rīkojumam pievienotos pielikumus, nolikumus, noteikumus, sarakstus vai citus dokumentus paraksta ministrs. 42. Katru Valdības lēmumu (rīkojumu) Valsts kancelejas Vispārējā daļa ieraksta lēmumu (rīkojumu) uzskaites žurnālā un dod tam kārtas numuru.

Lēmumu un rīkojumu atbilstoši tā izsūtīšanas radītajam izsūta Valsts kancelejas Vispārējā daļa 2 darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

43. Valdības lēmumu (rīkojumu) un sēžu protokolu oriģināli un to sagatavošanas materiāli glabājas Valsts kancelejas Vispārējā dala līdz to nodošanai arhīvā noteiktā kārtībā.

44. Valdības lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Valdības noteiktajā oficiālajā preses izdevumā, ja lēmumos nav norādīts cits spēkā stāšanās laiks. Lēmumi par valsts ierēdņu iecelšanu amatā stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.

45. Valdības rīkojumi stājas spēkā ar to parakstīšanas dienu, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

VI. Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu izpildes nodrošināšana

46. Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumi, kuros ir doti uzdevumi Valdībai, kā arī citi dokumenti, kas nosūtīti Valdībai izskatīšanai vai zināšanai, pēc to reģistrācijas Valsts kancelejā tiek nodoti Valdības aparāta Juridiskās pārvaldes vadītājam, lai viņš kopā ar attiecīgajiem Ministru Padomes priekšsēdētāja palīgiem, padomniekiem vai Valdības aparāta struktūrvienību vadītājiem sagatavotu Ministru Padomes priekšsēdētāja uzdevuma (rezolūcijas) projektu.

47. Ministru Padomes priekšsēdētāja uzdevuma (rezolūcijas) projektā jāparedz ministriem vai komiteju priekšsēdētājiem konkrēti uzdevumi - Latvijas Republikas likumprojekta un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma projekta vai Valdības lēmuma vai rīkojuma projekta sagatavošana un iesniegšana Valdībai izskatīšanai - un to izpildes termiņi.

Ministru Padomes priekšsēdētāja uzdevuma (rezolūcijas) izpildi nodrošina amatpersona, kura uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet izpildes kontroli veic Valdības aparāts.

VII. Valdības kontroles pilnvaru realizēšana

48. Valdības aparāts kontrolē, kā tiek izpildīti Valdības lēmumi un rīkojumi, kā arī Ministru Padomes priekšsēdētāja dotie uzdevumi (rezolūcijas).

49. Atbildīgs par spēkā stājušos Valdības lēmumu izpildi ir lēmuma parakstītājs (otrais paraksts) vai arī lēmumā norādītās . institūcijas vadītājs.

Skaidrojumus par Valdības lēmumā minētajiem jautājumiem sniedz lēmuma parakstītājs (otrais paraksts).

50. Atbildīgs par Valdības rīkojumu izpildi ir iesniedzējs, ja rīkojumā nav norādīts citādi.

51. Par Valdības sēžu protokola izrakstā minēto uzdevumu un Ministru Padomes priekšsēdētāja uzdevumu (rezolūciju) izpildi ir atbildīga tā amatpersona, kura protokola izrakstā vai uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet šo uzdevumu izpildes kontroli veic ministriju sekretāri kopā ar Valsts kanceleju.

52. Tieslietu ministram vai viņa vietniekam, vai Tieslietu ministrijas attiecīgās struktūrvienības vadītājam obligāti jāpiedalās Latvijas Republikas Augstākās Padomes Likumdošanas komisijas sēdēs, kad šī komisija izskata Valdības sēdēs akceptētos likumprojektus un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu projektus.

Attiecīgās ministrijas ministra vietniekam vai ministrijas attiecīgā departamenta direktoram obligāti jāpiedalās Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgo vai citu komisiju sēdēs, kad šīs komisijas izskata ministrijas sagatavotos un Valdības akceptētos Latvijas Republikas likumprojektus un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu projektus.

Ja minētos projektus izskata Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēdēs, plenārsēžu darbā personīgi piedalās tieslietu ministrs, bet viņa prombūtnes laikā - persona, kura aizvieto ministru, un attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarots vietnieks.

53. Valsts kanceleja nosaka lēmumu (rīkojumu), Valdības sēdes protokolu izrakstu un Ministru Padomes priekšsēdētāja doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles realizācijas kārtību.

Valsts kancelejas vadītājs Ministru Padomes priekšsēdētājam regulāri sniedz informāciju par Valdības lēmumos noteikto termiņu ievērošanu.

VIII. Kārtība, kādā tiek ieceltas amatā un atbrīvotas no amata amatpersonas, kā arī piešķirtas speciālās dienesta pakāpes vai nosaukumi

54. Valdība ieceļ amatā un atbrīvo no amata:

1) ministra vietniekus;

2) valsts pārvaldes institūciju amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, kā arī citas amatpersonas, kuru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata ar Valdības lēmumu paredz Latvijas Republikas likumi vai Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumi.

Minēto amatpersonu iecelšana amata un atbrīvošana no amata notiek viņu klātbūtnē Valdības sēdē.

55. Par Reglamenta 54. punktā minēto amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata Valdībai jāiesniedz šādi dokumenti:

1) Valdības lēmuma projekts;

2) izzina par attiecīgās amatpersonas iepriekšējo darbu. Minētos dokumentus paraksta iesniedzējs.

56. Šajā sadaļā minētā kārtība attiecas arī uz speciālo dienesta pakāpju un nosaukumu piešķiršanu vai apstiprināšanu, ja to paredz Latvijas Republikas likumi.

IX. Kārtība, kādā Valdības aparātā izskata pašvaldību institūciju lēmumu atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Valdības lēmumiem

57. Valdības aparāta Municipālā daļa izvērtē pašvaldību institūciju lēmumu atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Valdības lēmumiem, kā arī nodrošina to uzskaiti un glabāšanu.

Lai konstatētu gadījumus, kad pašvaldības pieņēmušas pretlikumīgus lēmumus, Valdības aparāta Municipālā daļa izvērtē arī ministriju, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un atsevišķu iedzīvotāju rakstiskos iesniegumus.

58. Gadījumos, kad konstatēta pretlikumīgu lēmumu pieņemšana, Valdības aparāta Municipālā daļa kopīgi ar Valdības aparāta Juridisko pārvaldi noskaidro, vai attiecīgās republikas pilsētas vai rajona prokurors ir iesniedzis pašvaldības institūcijai protestu ar prasību atcelt pretlikumīgo lēmumu.

59. Ja prokurora protests noteiktā kārtībā un termiņos nav izskatīts un pretlikumīgais lēmums nav atcelts, Valdības aparāta Municipālā daļa sagatavo Valdības lēmuma projektu par attiecīgā pašvaldības institūcijas lēmuma apturēšanu. Valdības lēmumā jānorāda termiņš, līdz kuram pašvaldības institūcija var atcelt savu lēmumu.

Valdības lēmums tiek nosūtīts attiecīgās Tautas deputātu padomes (Domes vai valdes) priekšsēdētājam un Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.

X. Kārtība, kādā tiek izskatīti un reģistrēti Valdības vārdā parakstāmie starptautiskie līgumi

60. Starptautisko līgumu projektus, kurus paredzēts slēgt Valdības vārdā (turpmāk tekstā - «starptautiskie līgumi»), sagatavo iesniedzējs un saskaņo līguma tekstu ar ieinteresētajām institūcijām, kā arī ar Finansu ministriju un Ārlietu ministriju.

Saskaņošana notiek, izmantojot starptautiska līguma tekstus valodās, kurās tas tiks parakstīts. Ja nav paredzēta starptautiskā līguma teksta parakstīšana latviešu valodā, tam jāpievieno teksta tulkojums latviešu valodā, par kura pareizību ir atbildīgs iesniedzējs.

61. Iesniedzot starptautiskā līguma projektu Valdībai izskatīšanai, iesniedzējs tam pievieno Reglamenta 60. punkta minētos saskaņojumus, kā arī priekšlikumus par līguma projekta akceptēšanu, līguma parakstīšanas pilnvarojumu un līguma projekta teksta publicēšanu, kuri tiek noformēti Valdības sēdes protokola izraksta veidā.

Pamatojoties uz sēdes protokola izrakstu, Ministru Padomes priekšsēdētājs vai ārlietu ministrs izsniedz Valdības sēdes protokolā norādītajai personai pilnvaru parakstīt starptautisko līgumu.

62. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs vai lī guma parakstītājs septiņu dienu laikā iesniedz to Ārlietu ministrijai reģistrēšanai un glabāšanai. Reģistrācijas kārtas numuram un reģistrācijas datumam jābūt uz starptautiskā līguma teksta oriģināleksemplāra un tā kopijām.

Reģistrējot starptautisko līgumu, kam nav oficiāli parakstīta teksta latviešu valodā, tam obligāti jāpievieno līguma teksts latviešu valodā, kura identitāte ar līguma teksta oriģinālu apstiprināta ar iesniedzēja parakstu.

Pēc starptautiskā līguma reģistrācijas tā oriģināleksemplāri glabājas Ārlietu ministrijā, bet to kopijas tiek nosūtītas Valsts kancelejas Vispārējai daļai un iesniedzējam.

63. Pēc starptautiskā līguma reģistrācijas iesniedzēja pienākums ir paziņot Ārlietu ministrijai par tp, ka ir izpildītas visas Latvijas Republikas likumu prasības attiecībā uz starptautisko līgumu noslēgšanu un tā stāšanos spēkā. Ārlietu ministrija uz minētā paziņojuma pamata sagatavo un nosūta notu attiecīgajai ārvalstij un pēc atbildes notas saņemšanas publicē, ja nepieciešams, starptautiskā līguma tekstu un Ārlietu ministrijas paziņojumu par šī līguma spēkā stāšanos.

64. Šīs sadaļas 60. un 61. punkts attiecas ari uz tiem starptautiskajiem līgumiem, kurus paredzēts ratificēt Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Minētos starptautiskos līgumus pēc to parakstīšanas iesniedzējs nosūta Latvijas Republikas Augstākajai Padomei ratificēšanai.

XI. Iedzīvotāju vēstuļu izskatīšana un apmeklētāju pieņemšana

65. Valdība izskata iedzīvotāju iesniegumus un priekšlikumus par savas kompetences Jautājumiem, sūdzības par ministriju un Valdībai pakļauto institūciju, kā arī pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Valdības lēmumiem. Priekšlikumus par šiem jautājumiem Valdības aparāts sagatavo un iesniedz Valsts kancelejas vadītājam, kurš par tiem ziņo Ministru Padomes priekšsēdētājam vai attiecīgajam ministram.

Vēstules par jautājumiem, kuri neietilpst Valdības kompetencē, Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas daļa pārsūta valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei.

Vēstules izskata viena mēneša laikā no to saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits termiņš.

66. Valdības aparāts organizē apmeklētāju pieņemšanu Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas daļas telpās.

67. Iedzīvotāju rakstiskajos un mutiskajos iesniegumos ietvertos jautājumus sistemātiski apkopo. Valsts kancelejas vadītājs informē Valdību par šiem apkopojumiem.

XII. Valsts kancelejā saņemto dokumentu reģistrācija

68. Valsts kancelejā saņemtie dokumenti tiek reģistrēti, virzīti, un to izpilde tiek organizēta Valsts kancelejas vadītāja noteiktajā kārtībā.

69. Visi Valdībai vai Valsts kancelejai adresētie dokumenti iesniedzami tikai Valsts kancelejas Vispārējās daļas lietvedības sektorā.

Nosūtot atbildi par uzdevuma (rezolūcijas) izpildi, noteikti jānorāda izpildītā dokumenta indekss un datums.

70. Ārvalstu juridisko personu oficiālo iesniegumu tulkošanu valsts valoda nodrošina Valsts kanceleja, bet ārvalstu juridiskajām personām nosūtāmo dokumentu tulkošanu un noformēšanu attiecīgajā valodā nodrošina Ārlietu ministrija.

71. Ministru Padomes priekšsēdētāja dotos uzdevumus (rezolūcijas) noformē Valsts kancelejas Vispārējā daļa un izsūta attiecīgajiem izpildītājiem un ieinteresētajām amatpersonām.

Ministru Padomes priekšsēdētāja uzdevumi (rezolūcijas) attiecībā uz saņemtajiem oficiālajiem dokumentiem ministriem un citiem valsts pārvaldes institūciju vadītājiem jāizpilda 10 darbdienu laikā no uzdevumu (rezolūciju) saņemšanas dienas, ja tajos nav noteikts cits izpildes termiņš.

Ja uzdevuma izpildīšanai ir nepieciešama jautājuma izpēte un novērtēšana, kā arī ar citām institūcijām kopīgu lēmumu pieņemšana, tad izpildes termiņš ir viens kalendārais mēnesis, ja nav noteikts cits termiņš.