Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
1. pants. Likuma uzdevumi Likuma uzdevums ir: 1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus; 2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu; 3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību; 4) savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā. 2. pants. Likuma objekti (1) Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas). (2) Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā: — aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); — nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; — saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. (3) Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi. (4) (Izslēgta ar 30.10.1997. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 3. pants. Dabas rezervāti (1) Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. (2) Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi. 4. pants. Nacionālie parki (1) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. (2) Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi. (3) Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru. 4.1 pants. Biosfēras rezervāti (1) Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību. (2) Biosfēras rezervātu teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālajās zonās atkarībā no tajā atļautās saimnieciskās, rekreācijas, izglītojošās vai cita veida darbības, kas nav pretrunā ar šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un biosfēras rezervāta izveidošanas mērķi. (30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 5. pants. Dabas parki (1) Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. (2) Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. 6. pants. Dabas pieminekļi Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija 10 metru rādiusā ap tiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.) 7. pants. Dabas liegumi Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. (28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.) 7.1 pants. Aizsargājamās jūras teritorijas Aizsargājamās jūras teritorijas ir vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. (15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 8. pants. Aizsargājamo ainavu apvidi Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu. 9. pants. Aizsargājamo teritoriju jaunu kategoriju noteikšana (Izslēgts ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 10. pants. Aizsargājamo teritoriju ietilpināšana citu kategoriju aizsargājamā teritorijā Aizsargājamā teritorijā, kurai ir dažādi mērķi un funkcijas, var ietilpināt citas kategorijas aizsargājamās teritorijas. 11. pants. Priekšlikumu iesniegšana Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziska vai juridiska persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā. Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu fiziskās vai juridiskās personas iesniedz Valsts vides dienestam. Mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā priekšlikuma saņemšanas Valsts vides dienests par to rakstveidā informē attiecīgo pašvaldību un zemes īpašnieku. (Trešā un ceturtā daļa izslēgta ar 15.09.2005. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 12. pants. Lēmuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti Lai pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti: 1) zinātnisks pamatojums, kura izstrādātāji ir atbildīgi par tā pamatotību, objektivitāti un pilnīgumu; 2) plāns ar piesaisti un robežām mērogā, kas noteikts zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos; 3) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu); 4) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu); 5) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu); 6) aprēķins par kompensāciju apmēru zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Šo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Vides ministrijai nodrošina Valsts vides dienests. Ja nepieciešams, var pievienot citus dokumentus, ko pieprasa attiecīgā valsts institūcija, kura sagatavo vai pieņem lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu. Pieņemot lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, kā arī teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma izmaiņām, ņem vērā tās pašvaldības atzinumu, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts izveidot aizsargājamo teritoriju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 13. pants. Izveidošanas kārtība Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu. Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets. Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības. Aizsargājamās teritorijas robežas, zonējumu un kategoriju var mainīt, ja zinātniskie pētījumi, monitoringa dati vai aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas pasākumu monitorings apliecina, ka esošā kategorija, zonējums un attiecīgais aizsardzības režīms neatbilst teritorijas izveidošanas mērķiem. Valsts vides dienests mēneša laikā rakstveidā informē attiecīgās pašvaldības un zemes īpašniekus par plānotajām aizsargājamās teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma izmaiņām. Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā likums vai Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamās teritorijas izveidošanu vai zonējuma noteikšanu, vai robežu izmaiņām, rakstveidā informē zemes īpašnieku par īpašuma tiesību aprobežojumiem. Pašvaldība pēc tam, kad tā ir pieņēmusi saistošos noteikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, informē zemes īpašnieku par īpašuma tiesību aprobežojumiem. (30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 14. pants. Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā Izveidoto aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem. Aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, kuru paraugus, lietošanas un izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 15.pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi (1) Aizsargājamām teritorijām var izstrādāt aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību un tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu. (2) Ir aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni. (20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 16. pants. Vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros reglamentēti tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi, nosaka Ministru kabinets. (30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 17. pants. Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi (1) Aizsargājamai teritorijai var izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, ņemot vērā konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus. Aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu funkcionālajās zonās. (2) Individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets. (3) Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 18. pants. Aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni (1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses, nodrošinot teritorijas dabas vērtību saglabāšanu, kā arī lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu tām īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuru aizsardzības nolūkā šī teritorija ir izveidota vai tiek veidota, fiziskā vai juridiskā persona var izstrādāt aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu (turpmāk — plāns). Plānā ietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam, ja tāds nepieciešams, un nosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus. (2) Plānu apstiprina atbildīgais ministrs. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju plānus izstrādā un apstiprina attiecīgā pašvaldība. (3) Ministru kabinets nosaka plāna saturu un izstrādāšanas kārtību. (4) Aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī valsts un reģionālās attīstības plānošanas dokumentus izstrādā un aizsargājamo teritoriju apsaimnieko, ievērojot plānu. Plānam ir ieteikuma raksturs. (15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2007.) 19. pants. Aizsargājamo teritoriju iedalījums zonās (1) Aizsargājamās teritorijas var iedalīt funkcionālajās zonās. Funkcionālajām zonām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi. (2) Aizsargājamās teritorijas var iedalīt šādās funkcionālajās zonās: stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā zona. Nacionālajos parkos var izveidot arī kultūrvēsturisko zonu. Aizsargājamās teritorijās var noteikt sezonas liegumus. (15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 20. pants. Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanas regulēšana Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas, tūrisma, ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar aizsargājamo teritoriju vispārējiem un katras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem. Aizsargājamās teritorijas apmeklēšanu kontrolē šīs teritorijas pārvaldes institūcija un attiecīgā reģionālā vides pārvalde. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju apmeklēšanu kontrolē attiecīgā pašvaldība. (30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 21. pants. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības nodrošināšana, veicot plānošanu un projektēšanas darbus Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.) 22. pants. Informēšana par aizsargājamām teritorijām (1) Vides ministrija un tās padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un attiecīgās pašvaldības nodrošina, lai to rīcībā esošā informācija par aizsargājamām teritorijām būtu brīvi pieejama. (2) Ierobežojumus informācijas pieejamībai par aizsargājamām teritorijām var noteikt atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Vides aizsardzības likumam, aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. (20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2007.) 23. pants. Aizsargājamo teritoriju simbolika (Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 24. pants. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir: 1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus; 2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 25. pants. Aizsargājamo teritoriju pārvalde Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar Vides ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju. Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija. To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības. Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Vides ministrija. Dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanai pēc atbildīgā ministra priekšlikuma var izveidot aizsargājamās teritorijas konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — atbildīgais ministrs. Lai nodrošinātu ar dabas aizsardzību saistīto normatīvo aktu efektīvu izpildi, kā arī lai veicinātu vienotas dabas aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas realizēšanu, Ministru kabinets izveido Dabas aizsardzības pārvaldi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 26. pants. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas organizēšana Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā kārtībā var izveidot biedrības un nodibinājumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 27. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kontrole Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Valsts vides dienesta aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijas un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 28. pants. Finansēšanas avoti Saeimas un Ministru kabineta apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem. Aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijām un pašvaldībām (ja nav speciālās pārvaldes institūcijas) ir tiesības izmantot ienākumus no biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības un ziedojumus naudas līdzekļu vai mantas veidā, kā arī līdzekļus no naudas sodiem un videi nodarīto zaudējumu atlīdzības, kas iegūti par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Šos līdzekļus var izmantot tikai aizsargājamās teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai. Aizsargājamo teritoriju izveidošanai, saglabāšanai un uzturēšanai var izveidot arī speciālus fondus. (Piektā daļa izslēgta ar 15.09.2005. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 29. pants. Nodokļu atvieglojumi un kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (1) Zemes īpašniekiem un lietotājiem aizsargājamās teritorijās ir tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem. (2) Zemes īpašniekiem ir tiesības arī uz likumā noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, tai skaitā likumā noteiktajos gadījumos — tiesības saņemt atlīdzību vai prasīt viņiem piederošās zemes apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemi. (20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 30. pants. Kompensācijas piešķiršana Šā likuma 29.pantā paredzētās kompensācijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka atsevišķs likums. (20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.) VI nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU VALSTS REĢISTRS UN ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 31. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrs (1) Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrs ir datu krājums, kurā ir ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā. (2) Aizsargājamo teritoriju valsts reģistra formu, kārtošanu un izmantošanu nosaka atbildīgais ministrs. Valsts reģistra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem. (3) Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā papildus citai informācijai tiek norādīti izveidoto aizsargājamo teritoriju izveidošanas un aizsardzības mērķi un uzdevumi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 32. pants. Zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās Zinātniskos pētījumus aizsargājamās teritorijās piesaka aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvaldei. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās jāsaskaņo ar attiecīgo atbildīgo institūciju un par tiem jāinformē arī zemes īpašnieki vai lietotāji. Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst būt pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. (20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 32.1 pants. Aizsargājamo teritoriju monitorings Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu. (28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 33. pants. Zemes īpašuma formas aizsargājamās teritorijās (1) Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā. (2) Valstij vai pašvaldībām piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma: 1) dabas rezervātos; 2) dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās; 3) dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās. (3) Šā panta otrajā daļā minētā zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". (28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2007.) 34. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās fizisko un juridisko personu īpašumā Aizsargājamās teritorijās zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem var atjaunot un zemi fizisko un juridisko personu īpašumā var nodot tikai tad, ja šīs personas apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu. Šā panta pirmajā daļā minētās prasības norādāmas lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. Normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās atzīmējami zemes robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz attiecīgās aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Īpašuma tiesību aprobežojumi pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības nostiprinājuma lūgumu. (Ceturtā daļa izslēgta ar 15.09.2005. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 35. pants. Valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās, izņemot zemi neitrālajās zonās. Zemes īpašniekam ir pienākums informēt aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju vai, ja tādas nav, reģionālo vides pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā, iesniedzot darījuma dokumentu. Aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija vai, ja tādas nav, — reģionālā vides pārvalde izmanto valsts pirmpirkuma tiesības un pieņem lēmumu, par to rakstveidā informējot zemes īpašnieku mēneša laikā no zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam. (28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 36. pants. Zemes piespiedu atsavināšana aizsargājamās teritorijās Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 37. pants. Zemes lietošana aizsargājamās teritorijās (Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 38. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās pašvaldību īpašumā, lietošanā vai šo teritoriju piederība pie valsts rezerves zemes (Izslēgts ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.) 38.1 pants. Zemes transformācijas aizliegums un ierobežojumi aizsargājamās teritorijās (1) Aizsargājamās teritorijās, kurās atbilstoši vispārējiem vai individuālajiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem aizliegta zemes transformācija, aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju. (2) Aizsargājamās teritorijās, kurās atbilstoši vispārējiem vai individuālajiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem aizliegta zemes transformācija bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai reģionālās vides pārvaldes rakstveida atļaujas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju var mainīt, ja saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām ir izdoti reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi vai veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. (30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2009.) VIII nodaļa
ATBILDĪBA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU 39. pants. Atbildība par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu (1) Personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. (2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības neatbrīvo tās no vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, ja videi nodarīts kaitējums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. un 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 40. pants. Aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšana (1) Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. (2) Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides ministrija tikai pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens. (3) Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 41. pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargājamām teritorijām Ja starpvalstu līgumā, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, noteiktas citādas prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībā nekā Latvijas Republikas likumos, spēkā ir starpvalstu līguma prasības, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākus aizsardzības noteikumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.) 42. pants. Aizsargājamās teritorijas Latvijas Republikā kā starptautiskā aizsargājamo dabas teritoriju tīkla sastāvdaļa (1) Latvijas Republikas teritorijā izveidotās aizsargājamās teritorijas noteiktā kārtībā var iekļaut starptautiskas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstos. (2) Aizsargājamo teritoriju sistēmas izveidē Latvijas Republikā tiek ievēroti starptautisko konvenciju un starptautisko dabas aizsardzības organizāciju ieteikumi. 43.pants. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ir vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās. Ministru kabinets nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā (turpmāk — kritēriji). Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstu, kurā iekļautas visas kritērijiem atbilstošās aizsargājamās teritorijas un mikroliegumi, nosaka šā likuma pielikums. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā. Vides ministrija izstrādā priekšlikumus jaunu, kritērijiem atbilstošu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, aizsargājamās teritorijas kategorijas maiņai vai robežu grozījumiem gadījumos, kad Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) nav nodrošināts pietiekams aizsardzības režīms. Paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentam (izņemot aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus un tajos paredzētās darbības, kas nepieciešamas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai vai atjaunošanai), kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai. Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs. Šā panta septītajā daļā noteiktajā gadījumā paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas. Šā panta sestajā, septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nosaka kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam. (28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 15.09.2005. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2007.) 44.pants. Kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam (1) Kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam (turpmāk — kompensējošie pasākumi) veic, lai nodrošinātu paredzētās darbības veikšanas vai plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu un teritorijas vienotības (viengabalainības) aizsardzību un saglabāšanu. (2) Kritērijus, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi, to piemērošanas kārtību un prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai nosaka Ministru kabinets. (3) Kompensējošo pasākumu izvēles un ieviešanas, kā arī šo pasākumu ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādes un ieviešanas izmaksas sedz paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs. (4) Vides pārraudzības valsts birojs ziņojumu par kompensējošo pasākumu piemērošanu nosūta Eiropas Komisijai. Prasības ziņojuma saturam un ziņojuma nosūtīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā. 3. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. (20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.) 4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 18.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) 5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 30.maijam izdod šā likuma 44.panta otrajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus. (15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2005.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; 2) Eiropas Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1993. gada 2. martā
Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts
(Pielikums 15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2007.)
Šā pielikuma tabulas ailē "Tips" ar:
Šā pielikuma tabulas ailē "Vietas kods" ietvertais kods norādīts atbilstoši Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju reģistram. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežas noteiktas saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu izveidošanu. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|