Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevumi

Likuma uzdevums ir:

1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;

2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu;

3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību;

4) savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.

2. pants. Likuma objekti

Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas).

Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

— aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);

— nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

— saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 30.10.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

II nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU KATEGORIJAS

3. pants. Dabas rezervāti

(1) Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

(2) Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi.

4. pants. Nacionālie parki

(1) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

(2) Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.

(3) Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.

4.1 pants. Biosfēras rezervāti

Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

5. pants. Dabas parki

(1) Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

(2) Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

6. pants. Dabas pieminekļi

Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija 10 metru rādiusā ap tiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

7. pants. Dabas liegumi

Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus.

(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

8. pants. Aizsargājamo ainavu apvidi

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu.

9. pants. Aizsargājamo teritoriju jaunu kategoriju noteikšana

(Izslēgts ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

10. pants. Aizsargājamo teritoriju ietilpināšana citu kategoriju aizsargājamā teritorijā

Aizsargājamā teritorijā, kurai ir dažādi mērķi un funkcijas, var ietilpināt citas kategorijas aizsargājamās teritorijas.

III nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA

11. pants. Priekšlikumu iesniegšana un to izskatīšanas kārtība

Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziska vai juridiska persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā.

Priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu iesniedz reģionālajai vides pārvaldei. Atbilde par priekšlikuma turpmāko izskatīšanu vai tā izskatīšanas izbeigšanu jāsniedz mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

Galīgo atzinumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, dod Vides ministrija. Eksperts ir atbildīgs par atzinuma pamatotību, objektivitāti un pilnīgumu.

Reģionālā vides pārvalde informē pašvaldības, zemes īpašniekus un lietotājus par saņemto priekšlikumu un galīgo atzinumu izveidot aizsargājamo teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

12. pants. Lēmuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

Lai dotu galīgo atzinumu un pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti:

1) zinātnisks pamatojums;

2) plāns ar piesaisti un robežām mērogā, kas noteikts zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos;

3) aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna pamatprincipi;

4) pašvaldības izziņa par fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajām zemes platībām;

5) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu).

Šo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Vides ministrijai nodrošina attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

Ja nepieciešams, var pievienot citus dokumentus, ko pieprasa attiecīgā valsts institūcija, kura sagatavo vai pieņem lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

13. pants. Izveidošanas kārtība

Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu.

Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets.

Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

IV nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU SAGLABĀŠANAS NODROŠINĀŠANA

14. pants. Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā

Izveidoto aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, kuru paraugus, lietošanas un izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

15.pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Aizsargājamām teritorijām izstrādā aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību un tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu.

Ir aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

16. pants. Vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros reglamentēti tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi, nosaka Ministru kabinets.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

17. pants. Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

(1) Aizsargājamai teritorijai var izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, ņemot vērā konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus. Aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu funkcionālajās zonās.

(2) Individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

(3) Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

18. pants. Aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam laika posmam atbilstoši par vides aizsardzību atbildīgā ministra (turpmāk — atbildīgais ministrs) ieteikumiem. Šis plāns nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus nepieciešamos pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu zonās atbilstoši tajās veicamajiem aizsardzības un izmantošanas pasākumiem. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu.

Dabas aizsardzības plānu apstiprina atbildīgais ministrs.

Dabas aizsardzības plāns ir saistošs visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

(30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

19. pants. Aizsargājamo teritoriju iedalījums zonās

Aizsargājamās teritorijas, kurām ir dažādi mērķi, var iedalīt funkcionālās zonās. Tām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

20. pants. Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanas regulēšana

Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas, tūrisma, ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar aizsargājamo teritoriju vispārējiem un katras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.

Aizsargājamās teritorijas apmeklēšanu kontrolē šīs teritorijas pārvaldes institūcija un attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju apmeklēšanu kontrolē attiecīgā pašvaldība.

(30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

21. pants. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības nodrošināšana, veicot plānošanu un projektēšanas darbus

Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

22. pants. Informēšana par aizsargājamām teritorijām

Vides ministrija un tās padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un attiecīgās pašvaldības nodrošina, lai to rīcībā esošā informācija par aizsargājamām teritorijām būtu brīvi pieejama.

Ierobežojumus informācijas pieejamībai par aizsargājamām teritorijām var noteikt atbilstoši Informācijas atklātības likumam, likumam "Par vides aizsardzību", aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

23. pants. Aizsargājamo teritoriju simbolika

Aizsargājamo teritoriju simboliku izmanto atbildīgā ministra noteiktajā kārtībā.

(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

24. pants. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi

Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:

1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;

2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

25. pants. Aizsargājamo teritoriju pārvalde

Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar Vides ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.

Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija.

To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Vides ministrija.

Dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanai pēc atbildīgā ministra priekšlikuma var izveidot aizsargājamās teritorijas konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — atbildīgais ministrs.

Lai nodrošinātu ar dabas aizsardzību saistīto normatīvo aktu efektīvu izpildi, kā arī lai veicinātu vienotas dabas aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas realizēšanu, Ministru kabinets izveido Dabas aizsardzības pārvaldi. Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu apstiprina atbildīgais ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

26. pants. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas organizēšana

Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā kārtībā var izveidot bezpeļņas organizācijas.

27. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kontrole

Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijas un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

V nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU SAGLABĀŠANAS,
UZTURĒŠANAS UN AIZSARDZĪBAS FINANSĒŠANA

28. pants. Finansēšanas avoti

Saeimas un Ministru kabineta apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijām un pašvaldībām (ja nav speciālās pārvaldes institūcijas) ir tiesības izmantot ienākumus no bezpeļņas organizāciju saimnieciskās darbības un ziedojumus naudas līdzekļu vai mantas veidā, kā arī līdzekļus no naudas sodiem un videi nodarīto zaudējumu atlīdzības, kas iegūti par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Šos līdzekļus var izmantot tikai aizsargājamās teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai.

Aizsargājamo teritoriju izveidošanai, saglabāšanai un uzturēšanai var izveidot arī speciālus fondus.

Valsts meža dienesta amatpersonām, kuru uzraudzības teritorijā ietilpst aizsargājamās teritorijas, par papildu pienākumu veikšanu var noteikt piemaksas no aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas algu fonda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

29. pants. Nodokļu atvieglojumi un kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās

(1) Zemes īpašniekiem un lietotājiem aizsargājamās teritorijās ir tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem.

(2) Zemes īpašniekiem ir tiesības arī uz likumā noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, tai skaitā likumā noteiktajos gadījumos — tiesības saņemt atlīdzību vai prasīt viņiem piederošās zemes apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemi.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

30. pants. Kompensācijas piešķiršana

Šā likuma 29.pantā paredzētās kompensācijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka atsevišķs likums.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

VI nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU VALSTS KADASTRS UN ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI

31. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs ir datu krājums, kurā ir ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā.

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastra formu, kārtošanu un izmantošanu nosaka atbildīgais ministrs. Valsts kadastra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrā papildus citai informācijai tiek norādīti izveidoto aizsargājamo teritoriju izveidošanas un aizsardzības mērķi un uzdevumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

32. pants. Zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās

Zinātniskos pētījumus aizsargājamās teritorijās piesaka aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvaldei. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās jāsaskaņo ar attiecīgo atbildīgo institūciju un par tiem jāinformē arī zemes īpašnieki vai lietotāji.

Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst būt pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

32.1 pants. Aizsargājamo teritoriju monitorings

Latvijas Vides aģentūra organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.

(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

VII nodaļa
ZEMES ĪPAŠUMS, ZEMES LIETOŠANA UN PRIVATIZĀCIJA
AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJĀS

33. pants. Zemes īpašuma formas aizsargājamās teritorijās

Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā.

Valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme dabas rezervātos, dabas liegumos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās nav privatizējama vai atsavināma.

Šā panta otrajā daļā minētā zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

(28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

34. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās fizisko un juridisko personu īpašumā

Aizsargājamās teritorijās zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem var atjaunot un zemi fizisko un juridisko personu īpašumā var nodot tikai tad, ja šīs personas apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu.

Šā panta pirmajā daļā minētās prasības norādāmas lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās atzīmējami zemes vienību robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Īpašuma tiesību aprobežojumi pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības nostiprinājuma lūgumu.

Vides ministrijas un tās institūciju pienākums ir rakstveidā informēt zemes īpašnieku par viņa īpašuma tiesību aprobežojumiem, ja pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas viņa īpašumā esošā zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta un dabas lieguma zonā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

35. pants. Valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās

Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās, izņemot zemi neitrālajās zonās.

Zemes īpašniekam ir pienākums informēt aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju vai, ja tādas nav, — reģionālo vides pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā.

Aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija vai, ja tādas nav, — reģionālā vides pārvalde izmanto valsts pirmpirkuma tiesības un pieņem lēmumu, par to rakstveidā informējot zemes īpašnieku mēneša laikā no zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam.

(28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

36. pants. Zemes piespiedu atsavināšana aizsargājamās teritorijās

Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

37. pants. Zemes lietošana aizsargājamās teritorijās

Zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, noslēdzot līgumu par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna ievērošanu.

Līgumu slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Trešā daļa izslēgtas ar 28.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

38. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās pašvaldību īpašumā, lietošanā vai šo teritoriju piederība pie valsts rezerves zemes

(Izslēgts ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

VIII nodaļa
ATBILDĪBA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS
AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

39. pants. Atbildība par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu

Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Fizisko un juridisko personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

IX nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU STATUSA LIKVIDĒŠANA

40. pants. Aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšana

(1) Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.

(2) Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides ministrija tikai pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens.

(3) Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 28.02.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

X nodaļa
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA AIZSARGĀJAMO TERITORIJU
IZVEIDOŠANĀ UN SAGLABĀŠANĀ

41. pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargājamām teritorijām

Ja starpvalstu līgumā, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, noteiktas citādas prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībā nekā Latvijas Republikas likumos, spēkā ir starpvalstu līguma prasības, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākus aizsardzības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

42. pants. Aizsargājamās teritorijas Latvijas Republikā kā starptautiskā aizsargājamo dabas teritoriju tīkla sastāvdaļa

(1) Latvijas Republikas teritorijā izveidotās aizsargājamās teritorijas noteiktā kārtībā var iekļaut starptautiskas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstos.

(2) Aizsargājamo teritoriju sistēmas izveidē Latvijas Republikā tiek ievēroti starptautisko konvenciju un starptautisko dabas aizsardzības organizāciju ieteikumi.

43.pants. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas

Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ir vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās.

Ministru kabinets nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā (turpmāk — kritēriji). Atbildīgais ministrs apstiprina Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstu, kurā iekļautas visas kritērijiem atbilstošās aizsargājamās teritorijas. Latvijas Vides aģentūra sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā.

Vides ministrija izstrādā priekšlikumus jaunu, kritērijiem atbilstošu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, aizsargājamās teritorijas kategorijas maiņai vai robežu grozījumiem gadījumos, kad Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) nav nodrošināts pietiekams aizsardzības režīms.

Paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentam (izņemot plānošanas dokumentu, kas nosaka aizsargājamās teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības), kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam.

(28.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

Pārejas noteikumi

(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)

1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā.

2. (Izslēgts ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

3. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 2. martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 02.03.1993.Stājas spēkā: 07.04.1993.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, Vides tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 5 , 25.03.1993., "Ziņotājs", 12/13, 01.04.1993., "Diena", 64, 02.04.1993.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
59994
{"selected":{"value":"25.12.2003","content":"<font class='s-1'>25.12.2003.-13.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.01.2014","iso_value":"2014\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","iso_value":"2013\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-10.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2010","iso_value":"2010\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.07.2009","iso_value":"2009\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2009.-14.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.05.2009","iso_value":"2009\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2009.-22.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2007","iso_value":"2007\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2007.-26.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2005","iso_value":"2005\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2005.-12.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.2003","iso_value":"2003\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.2003.-13.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2003","iso_value":"2003\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2003.-24.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.04.2002","iso_value":"2002\/04\/03","content":"<font class='s-1'>03.04.2002.-02.01.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.1997","iso_value":"1997\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.1997.-02.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.08.1997","iso_value":"1997\/08\/09","content":"<font class='s-1'>09.08.1997.-27.11.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.1993","iso_value":"1993\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.1993.-08.08.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.12.2003
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva