Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevumi

Likuma uzdevums ir:

1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;

2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu;

3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību;

4) savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.

2. pants. Likuma objekti

Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas).

Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

— aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);

— nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

— saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 30.10.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

II nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU KATEGORIJAS

3. pants. Dabas rezervāti

(1) Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

(2) Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi.

4. pants. Nacionālie parki

(1) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

(2) Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.

(3) Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.

4.1 pants. Biosfēras rezervāti

Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

5. pants. Dabas parki

(1) Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

(2) Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

6. pants. Dabas pieminekļi

Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: koki, dendroloģiskie stādījumi, alas, avoti, gravas, klintis, ūdenskritumi, akmeņi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

Lai nodrošinātu dabas veidojuma saglabāšanu un tā apskates iespēju, aizsargāta tiek arī dabas pieminekļu tuvākā apkārtne.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

7. pants. Dabas liegumi

Dabas liegumi ir teritorijas, kas pārstāv cilvēka darbības mazpārveidotus vai dažādā pakāpē pārveidotus dabas kompleksus, reto un izzūdošo vietējo savvaļas augu atradnes, dažādiem Latvijas novadiem raksturīgas vai unikālas kultūrainavas, izcili skaistas dabas vietas.

8. pants. Aizsargājamo ainavu apvidi

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu.

9. pants. Aizsargājamo teritoriju jaunu kategoriju noteikšana

(Izslēgts ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

10. pants. Aizsargājamo teritoriju ietilpināšana citu kategoriju aizsargājamā teritorijā

Aizsargājamā teritorijā, kurai ir dažādi mērķi un funkcijas, var ietilpināt citas kategorijas aizsargājamās teritorijas.

III nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA

11. pants. Priekšlikumu iesniegšana un to izskatīšanas kārtība

Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziska vai juridiska persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā.

Priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu iesniedz reģionālajai vides pārvaldei. Atbilde par priekšlikuma turpmāko izskatīšanu vai tā izskatīšanas izbeigšanu jāsniedz mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

Galīgo atzinumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Reģionālā vides pārvalde informē pašvaldības, zemes īpašniekus un lietotājus par saņemto priekšlikumu izveidot aizsargājamo teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

12. pants. Lēmuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

Lai dotu galīgo atzinumu un pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti:

1) zinātnisks pamatojums;

2) plāns ar piesaisti un robežām mērogā, kas noteikts zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos;

3) aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna pamatprincipi;

4) pašvaldības izziņa par fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajām zemes platībām;

5) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu).

Šo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošina attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

Ja nepieciešams, var pievienot citus dokumentus, ko pieprasa attiecīgā valsts institūcija, kura sagatavo vai pieņem lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

13. pants. Izveidošanas kārtība

Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu.

Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets.

Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

IV nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU SAGLABĀŠANAS NODROŠINĀŠANA

14. pants. Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā

Izveidoto aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, kuru paraugus, lietošanas un izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

15. pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Katrai aizsargājamai teritorijai izstrādā aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šīs teritorijas aizsardzību un nepieļautu tās vērtības samazināšanos. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka nepieciešamo, pieļaujamo un aizliegto darbību šajās teritorijās.

Ir vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni.

16. pants. Vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros reglamentēti tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi, nosaka Ministru kabinets.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

17. pants. Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Individuālo aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus izstrādā katrai aizsargājamai teritorijai, pamatojoties uz vispārējiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnībām un izveidošanas mērķi.

Individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

18. pants. Aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam laika posmam atbilstoši par vides aizsardzību atbildīgā ministra (turpmāk — atbildīgais ministrs) ieteikumiem. Šis plāns nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus nepieciešamos pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu zonās atbilstoši tajās veicamajiem aizsardzības un izmantošanas pasākumiem. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu.

Dabas aizsardzības plānu apstiprina atbildīgais ministrs.

Dabas aizsardzības plāns ir saistošs visu līmeņu teritoriālplānojumiem.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

19. pants. Aizsargājamo teritoriju iedalījums zonās

Aizsargājamās teritorijas, kurām ir dažādi mērķi, var iedalīt funkcionālās zonās. Tām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

20. pants. Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanas regulēšana

Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas, tūrisma, ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar aizsargājamo teritoriju vispārējiem un katras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.

Aizsargājamās teritorijas apmeklēšanu kontrolē šīs teritorijas administrācija un attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

21. pants. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības nodrošināšana, veicot plānošanu un projektēšanas darbus

Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes (meža) ierīcību un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

22. pants. Informēšana par aizsargājamām teritorijām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un reģionālās vides pārvaldes, aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijas un pašvaldības nodrošina, lai informācija par aizsargājamās teritorijas robežām, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumi būtu pieejami.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas noteikt ierobežojumus informācijai par atsevišķām aizsargājamām teritorijām. Jebkura veida informācijas izplatīšana par aizsargājamo teritoriju ir jāsaskaņo ar šīs aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

23. pants. Reklāma aizsargājamās teritorijās

Aizsargājamās teritorijās reklāmu izvieto un aizsargājamo teritoriju simboliku reklāmas nolūkos izmanto atbildīgā ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

24. pants. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi

Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:

1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;

2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

25. pants. Aizsargājamo teritoriju pārvalde

Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.

Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija.

To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

26. pants. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas organizēšana

Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā kārtībā var izveidot bezpeļņas organizācijas.

27. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kontrole

Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

V nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU SAGLABĀŠANAS,
UZTURĒŠANAS UN AIZSARDZĪBAS FINANSĒŠANA

28. pants. Finansēšanas avoti

Saeimas un Ministru kabineta apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldību apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijām un pašvaldībām (ja nav speciālās pārvaldes institūcijas) ir tiesības izmantot ienākumus no bezpeļņas organizāciju saimnieciskās darbības un ziedojumus naudas līdzekļu vai mantas veidā, kā arī līdzekļus no naudas sodiem un videi nodarīto zaudējumu atlīdzības, kas iegūti par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Šos līdzekļus var izmantot tikai aizsargājamās teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai.

Aizsargājamo teritoriju izveidošanai, saglabāšanai un uzturēšanai var izveidot arī speciālus fondus.

Valsts meža dienesta amatpersonām, kuru uzraudzības teritorijā ietilpst aizsargājamās teritorijas, par papildu pienākumu veikšanu var noteikt piemaksas no aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas algu fonda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

29. pants. Atlīdzība sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās

Zemes īpašniekam un lietotājam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteikto atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana rada viņam zaudējumus.

30. pants. Kārtība, kādā tiek izskatīti iesniegumi par atlīdzības piešķiršanu

Lai saņemtu atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamā teritorijā, zemes īpašnieks vai lietotājs iesniedz pašvaldībai zaudējumu aprēķinu. Pašvaldība divu mēnešu laikā, ņemot vērā ekspertu atzinumu, izskata iesniegumu un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu personu un iesniedzēju vienojas par atlīdzības lielumu, veidu un finansēšanas avotu.

Ja vienošanās nav panākta, zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt prasību tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

VI nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU VALSTS KADASTRS UN ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI

31. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs ir datu krājums, kurā ir ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā.

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastra formu, kārtošanu un izmantošanu nosaka atbildīgais ministrs. Valsts kadastra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

32. pants. Zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās

Visi zinātniskie pētījumi, kurus paredzēts veikt aizsargājamās teritorijās, ir jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, jāsaskaņo ar aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju un likumā noteiktajā kārtībā arī ar zemes īpašnieku vai lietotāju. Par zinātniskajiem pētījumiem jāinformē pašvaldība.

Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt aizsargājamās teritorijas stāvokli vai būt pretrunā ar tās aizsardzības mērķi.

Ja zinātnisko pētījumu rezultātā var pasliktināties aizsargājamās teritorijas stāvoklis vai tie ir pretrunā ar tās aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, šādu pētījumu veikšanai nepieciešama atbildīgā ministra rakstveida atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

VII nodaļa
ZEMES ĪPAŠUMS, ZEMES LIETOŠANA UN PRIVATIZĀCIJA
AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJĀS

33. pants. Zemes īpašuma formas aizsargājamās teritorijās

Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā.

Aizsargājamās teritorijas vai to daļas, kas iekļautas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sastādītajā un apstiprinātajā sarakstā, var būt tikai valsts īpašumā un nav privatizējamas.

Citas aizsargājamās teritorijas vai to daļas, kas nav iekļautas minētajā sarakstā, var būt pašvaldību vai fizisko un juridisko personu īpašuma tikai tad, ja tās šajā likumā noteiktajā kārtībā apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī dabas aizsardzības plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

34. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās fizisko un juridisko personu īpašumā

Aizsargājamās teritorijās zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem var atjaunot un zemi fizisko un juridisko personu īpašumā var nodot tikai tad, ja šīs personas apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu.

Par to izdara ierakstu lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā, nostiprinot šos noteikumus ar ierakstu zemesgrāmatā.

Lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

35. pants. Valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās

Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās.

Zemes īpašniekam ir pienākums informēt reģionālo vides pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā.

Reģionālajai vides pārvaldei rakstveidā jāpaziņo zemes īpašniekam savs atzinums par zemes pirkuma iespējām divu mēnešu laikā pēc zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

36. pants. Zemes piespiedu atsavināšana aizsargājamās teritorijās

Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

37. pants. Zemes lietošana aizsargājamās teritorijās

Zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja šī persona noslēdz līgumu par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna ievērošanu.

Līgumu slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā zemes lietotājam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var izbeigt zemes lietošanas tiesības, zemi atņemot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

38. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās pašvaldību īpašumā, lietošanā vai šo teritoriju piederība pie valsts rezerves zemes

Pašvaldības noformē saistību rakstus par to aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, aizsardzību un uzturēšanu, kuras atrodas to īpašumā, lietošanā vai ir ieskaitītas valsts rezerves zemē un atrodas pašvaldības pārziņā esošajā teritorijā.

Saistību rakstu noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

VIII nodaļa
ATBILDĪBA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS
AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

39. pants. Atbildība par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu

Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Fizisko un juridisko personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt kaitējumu.

IX nodaļa
AIZSARGĀJAMO TERITORIJU STATUSA LIKVIDĒŠANA

40. pants. Aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšana

Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.

Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai pēc tam, kad saņemts ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

X nodaļa
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA AIZSARGĀJAMO TERITORIJU
IZVEIDOŠANĀ UN SAGLABĀŠANĀ

41. pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargājamām teritorijām

Ja starpvalstu līgumā, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, noteiktas citādas prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībā nekā Latvijas Republikas likumos, spēkā ir starpvalstu līguma prasības, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākus aizsardzības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)

42. pants. Aizsargājamās teritorijas Latvijas Republikā kā starptautiskā aizsargājamo dabas teritoriju tīkla sastāvdaļa

(1) Latvijas Republikas teritorijā izveidotās aizsargājamās teritorijas noteiktā kārtībā var iekļaut starptautiskas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstos.

(2) Aizsargājamo teritoriju sistēmas izveidē Latvijas Republikā tiek ievēroti starptautisko konvenciju un starptautisko dabas aizsardzības organizāciju ieteikumi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 2. martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 02.03.1993.Stājas spēkā: 07.04.1993.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, Vides tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 5 , 25.03.1993., "Ziņotājs", 12/13, 01.04.1993., "Diena", 64, 02.04.1993.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
59994
{"selected":{"value":"28.11.1997","content":"<font class='s-1'>28.11.1997.-02.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.01.2014","iso_value":"2014\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","iso_value":"2013\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-10.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2010","iso_value":"2010\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.07.2009","iso_value":"2009\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2009.-14.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.05.2009","iso_value":"2009\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2009.-22.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2007","iso_value":"2007\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2007.-26.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2005","iso_value":"2005\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2005.-12.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.2003","iso_value":"2003\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.2003.-13.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2003","iso_value":"2003\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2003.-24.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.04.2002","iso_value":"2002\/04\/03","content":"<font class='s-1'>03.04.2002.-02.01.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.1997","iso_value":"1997\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.1997.-02.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.08.1997","iso_value":"1997\/08\/09","content":"<font class='s-1'>09.08.1997.-27.11.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.1993","iso_value":"1993\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.1993.-08.08.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.11.1997
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva