Ārkārtējas situācijas ir tādas situācijas, kas rodas ekonomiskās krīzes, avārijas, rūpnieciskās katastrofas dabas stihijas, epidēmijas, epizootijas vai bruņotu konfliktu rezultātā.

Valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavība ir valsts pārvaldes aparāta, tautsaimniecības nozaru un objektu spēja nodrošināt iedzīvotāju izdzīvošanu un tautsaimniecības darbību ārkārtējās situācijās, reaģēt uz radušos situāciju, likvidēt ārkārtējo situāciju izraisītās sekas, kā arī novirzīt daļu tautsaimniecības jaudu valsts aizsardzības sistēmas vajadzību apmierināšanai.

Valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumi ir pasākumu un ekonomisko rādītāju kopums, kuru izpilde nodrošina valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavību.

1. pants. Latvijas Republikas valsts materiālas rezerves (turpmāk — materiālās rezerves) ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt valsts aizsardzības sistēmas vajadzības.

2. pants. Materiālās rezerves ir neaizskarams valsts īpašums.

3. pants. Materiālās rezerves izmanto tikai šā likuma 1. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, un tās ir paredzētas šādu galveno pasākumu veikšanai:

1) tautsaimniecības galveno nozaru nepārtraukta darba nodrošināšanai ārkārtējās situācijās; nepieciešamās produkcijas un speciālās tehnikas ražošanai un remontam militārajām un speciālajām vajadzībām;

2) ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanai;

3) visu veidu specializēto formējumu izvēršanas, kā arī pagaidu evakuācijas un pārkraušanas punktu veidošanas materiāltehniskajai nodrošināšanai;

4) Nacionālo bruņoto spēku izvēršanas materiāltehniskajai nodrošināšanai, lai tie varētu izpildīt uzdevumus ārkārtējās situācijās;

5) garantētā pārtikas preču (aizsargiesaiņojumā ilgstošai glabāšanai paredzētu preču) un nepārtikas preču, kā arī medikamentu un pakalpojumu minimuma nodrošināšanai iedzīvotājiem, ieviešot normēto apgādi ārkārtējās situācijās;

6) lopu un lauksaimniecības sējumu aizsardzībai ārkārtējās situācijās.

Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma 14. un 14.¹pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

4. pants. Darbības ar materiālajām rezervēm reglamentē šis likums un citi normatīvie akti.

5. pants. Saeima piešķir Ministru kabinetam no valsts budžeta asignējumus materiālo rezervju izveidošanai un uzglabāšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

6. pants. Ministru kabinets īsteno izpildvaru materiālo rezervju izveidošanā, uzglabāšanā un izmantošanā un šajā nolūkā:

1) organizē ar materiālo rezervju izveidošanu un uzglabāšanu saistīto šā likuma un citu normatīvo aktu izpildi valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanai;

2) apstiprina valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumus un ar tiem saistīto materiālo rezervju izveidošanas un uzglabāšanas plānus, kā arī vada to izpildi;

3) izstrādā un iesniedz Saeimai apstiprināšanai valsts budžeta projektu materiālo rezervju izveidošanai un uzglabāšanai;

4) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus materiālo rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

7. pants. Ministrijas (komitejas), pašvaldību institūcijas, iestādes un organizācijas, komersanti, pildot valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumus, veic tiem uzticētās funkcijas materiālo rezervju izveidošanā un uzglabāšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

8. pants. Materiālās rezerves izveido, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem uzdevumiem, kas veicami laika posmā, kad notiek sagatavošanās ārkārtējām situācijām, un ārkārtējās situācijās, lai nodrošinātu šā likuma 3. pantā paredzēto galveno pasākumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

9. pants. Materiālo rezervju izveidošanā piedalās ministrijas, pašvaldību institūcijas, organizācijas, komersanti saskaņā ar uzdevumiem, ko tām noteicis Ministru kabinets valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanai.

Jautājumi, kas saistīti ar materiālajām rezervēm, izlemjami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts ekonomiskos un komerciālos noslēpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

10. pants. Organizācijas, komersanti, kas uzglabā materiālās rezerves, saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem uzdevumiem ir šo materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (turpmāk — atbildīgie glabātāji).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

11. pants. Atbildīgie glabātāji pieņem, uzglabā, atjaunina vai nomaina un izsniedz materiālās rezerves.

12. pants. Materiālās rezerves var izmantot tikai šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai un šā likuma 3. pantā minēto pasākumu veikšanai.

12.¹ pants. Materiālo rezervju resursus šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto pasākumu veikšanā iesaista, pamatojoties uz iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

13. pants. Materiālos resursus var izslēgt no materiālo rezervju sarakstiem un izņemt no materiālajām rezervēm, ja tiek atcelti šā likuma 6. panta 2. punktā noteiktie Ministru kabineta uzdevumi šā likuma 3. pantā paredzēto pasākumu izpildes nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

14. pants. Izņēmuma kārtā, ar Ministru kabineta atļauju materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Aizdoto materiālo resursu daudzums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no atbildīgā glabātāja uzkrātā attiecīgo materiālu daudzuma un tie jāatdod atpakaļ materiālajās rezervēs Ministru kabineta noteiktajā termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

14.¹ pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu, ar kuru atļauj aizdot materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

16. pants. Materiālo rezervju finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no materiālo rezervju realizācijas un citi pašu ieņēmumi;

3) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

(29.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

16.¹ pants. Finanšu līdzekļus materiālo rezervju veidošanai, atjaunināšanai un uzturēšanai administrē šim nolūkam izveidota valsts iestāde.

(29.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

17. pants. Saimnieciskā gada beigās šā likuma 16.1pantā minētās valsts iestādes kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies pēc materiālo rezervju realizācijas un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saim­nieciskajos gados.

(29.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

18. pants. Šā likuma 10. pantā minētie atbildīgie glabātāji nodrošina materiālo rezervju sākotnējo uzskaiti. Šī uzskaite jāveic atsevišķi no pamatdarbības materiālo resursu uzskaites.

19. pants. Atbildīgie glabātāji katru gadu izdara tiem atbildīgajā uzglabāšanā nodoto materiālo resursu inventarizāciju pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā.

20. pants. Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz 10. janvārim iesniedz pārskatu un speciālo bilanci par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar materiālajām rezervēm un par to kustību.

21. pants. Kontroli pār atbildīgo glabātāju darbībām ar materiālajām rezervēm veic Ministru kabinets vai citas institūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

22. pants. Materiālo rezervju uzskaites un inventarizācijas kārtību, kā arī pārskatu un speciālās bilances sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

23. pants. Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu Saeimai par darbībām ar materiālajām rezervēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

24. pants. Ministru kabinets ir atbildīgs par materiālo rezervju izveidošanu un uzglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

25. pants. Materiālo rezervju atbildīgie glabātāji ir atbildīgi Ministru kabinetam un citām valsts institūcijām par valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumu izpildi, izveidoto rezervju uzkrāšanu, uzglabāšanu, atjaunināšanu, nomaiņu un aizdoto resursu atdošanu atpakaļ materiālajās rezervēs.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

26. pants. Par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā soda naudu 100 procentu apmērā no patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības. Soda nauda neatbrīvo no pienākuma patvaļīgi izlietotos materiālus atdot atpakaļ materiālajās rezervēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

27. pants. Par aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā nokavējuma naudu — vienu procentu no aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības par katru kavēto dienu līdz materiālu atdošanai atpakaļ materiālajās rezervēs.

28 pants.

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005.)

29. pants. Amatpersonas, kas vainīgas materiālo rezervju patvaļīgā izlietošanā, nekvalitatīvu izejvielu un produkcijas uzkrāšanā un uzglabāšanā materiālajās rezervēs vai kas pieļāvušas materiālo rezervju resursu zudumus vai bojāšanos, ir krimināli, administratīvi vai citādi atbildīgas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.