1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir civilās aizsardzības sistēmas ietvaros veidot un uzglabāt valsts materiālās rezerves, lai tās izmantotu valsts apdraudējuma gadījumā.

2.pants. Valsts materiālās rezerves

Valsts materiālās rezerves (turpmāk — materiālās rezerves) ir šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidotais materiālo un finanšu resursu kopums, kuru izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.

3.pants. Materiālo rezervju plānošana

(1) Materiālo rezervju plānošanu civilās aizsardzības plānos noteikto pasākumu veikšanai nodrošina ministrijas (iesaistot to padotībā esošās iestādes), kā arī pašvaldību institūcijas un komersanti.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto institūciju plānošanas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus par katastrofu gadījumos veicamo pasākumu izpildei nepieciešamajām materiālajām rezervēm, to daudzumu, materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un iespējamiem atbildīgajiem materiālo rezervju glabātājiem, kā arī iesniegt šos priekšlikumus Iekšlietu ministrijai līdz kārtējā gada 1.martam.

(3) Materiālo rezervju plānošanu koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saskaņojot materiālo rezervju nomenklatūru un daudzumu ar institūcijām, kuras pilda Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktos uzdevumus.

(4) Materiālo rezervju nomenklatūru un daudzumu apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Materiālo rezervju iegāde

(1) Materiālo rezervju iegādi organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk — Aģentūra).

(2) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas var, saskaņojot ar Aģentūru, veikt materiālo rezervju iepirkumus, ja ir iespēja iegādāties materiālās rezerves kopā ar iepirkumu ikdienas vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

5.pants. Materiālo rezervju uzglabāšana un pārskatu iesniegšana

(1) Aģentūra uzglabā materiālās rezerves vai nodod tās uzglabāšanā valsts vai pašvaldību institūcijām un komersantiem — atbildīgajiem materiālo rezervju glabātājiem (turpmāk — atbildīgie glabātāji) — un noslēdz attiecīgu glabājuma līgumu ar atbildīgo glabātāju, ievērojot šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumus.

(2) Atbildīgos glabātājus izvēlas tā, lai attiecīgajā valsts teritorijā varētu iespējami īsākā laikā nodrošināt materiālo rezervju iesaistīšanu katastrofu pārvaldīšanā, kā arī nodrošinātu materiālo rezervju glabāšanai piemērotus apstākļus un šo rezervju savlaicīgu atjaunināšanu.

(3) Atbildīgie glabātāji pieņem materiālās rezerves, uzskaita tās atsevišķi no pamatdarbības resursiem, uzglabā, izsniedz un atjaunina, lai nodrošinātu materiālo rezervju gatavību iesaistīšanai katastrofu pārvaldīšanā.

(4) Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz 31.janvārim iesniedz Aģentūrai pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar materiālajām rezervēm, kā arī inventarizācijas aktu pēc stāvokļa kārtējā gada 31.decembrī.

(5) Iekšlietu ministrija ik gadu līdz 20.martam iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par darbībām ar materiālajām rezervēm iepriekšējā gadā.

6.pants. Materiālo rezervju atjaunināšana un norakstīšana

(1) Atbildīgie glabātāji atjaunina materiālās rezerves, ņemot vērā to ražotāju norādītos lietošanas noteikumus.

(2) Materiālās rezerves noraksta tad, ja tās ir lietošanai nederīgas, izmantotas humānās palīdzības sniegšanai, izlietotas katastrofu pārvaldīšanā, bojātas vai izlietotas mācībās vai citos gadījumos, kā arī tad, ja to turpmāka izmantošana nav iespējama.

7.pants. Atbildīgo glabātāju uzraudzība

(1) Aģentūra uzskaita uzglabāšanā nodotās materiālās rezerves un to daudzumu.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzrauga materiālo rezervju glabāšanu, uzskaiti, izmantošanu un atjaunināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

8.pants. Materiālo rezervju realizācija

Materiālās rezerves realizē, veicot to atjaunināšanu, kā arī tad, ja attiecīgus resursus izņem no materiālajām rezervēm sakarā ar materiālo rezervju nomenklatūras vai daudzuma precizēšanu.

11.pants. Materiālo rezervju finansēšana

Materiālo rezervju finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no materiālo rezervju realizācijas un citi pašu ieņēmumi;

3) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

12.pants. Materiālo rezervju finanšu administrēšana

(1) Materiālo rezervju veidošanai, atjaunināšanai, uzglabāšanai, izmantošanai un norakstīšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus administrē Aģentūra.

(2) Saimnieciskā gada beigās Aģentūras kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies materiālo rezervju realizācijas rezultātā un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 6., 21.nr.; 2006, 21.nr.).