1. Noteikumi nosaka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk – likums) ietverto normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins "prece" attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku un ūdeni.

2.¹ Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta “b” apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

3. Piemērojot likuma 1.panta piekto punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk – apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (to skaitā pašu ražotās) preces nodod saviem darbiniekiem bez atlīdzības, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu.

4. Likumā lietotais termins "priekšnodoklis" piemērojams arī pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) summai, kas:

4.1. norādīta muitas deklarācijā par precēm, kuras importē apliekamā persona;

4.2. norādīta nodokļa rēķinā, ko apliekamā persona ir izrakstījusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar likuma 3.panta vienpadsmito daļu vai 4.panta desmito daļu;

4.3. izmaksāta kā kompensācija zemnieku saimniecībai saskaņā ar likuma 13.1 panta pirmo daļu (pamatojoties uz zemnieku saimniecības izrakstīto rēķinu vai pārstrādes uzņēmuma izsniegto attaisnojuma dokumentu);

4.4. norādīta nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem, kas samaksāts avansā.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

5. Likuma 1.panta 11.punktā lietotais termins "budžeta institūcijas" nav attiecināms uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

6. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtību nosaka, secīgi izmantojot vai kombinējot šādas metodes:

6.1. pēc uzņēmuma iekšējās cenas (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides));

6.2. pēc ārējās tirgus cenas (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus);

6.3. izmantojot izmaksu pieskaitīšanas metodi (aprēķinot saražotās un piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksu un apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.4. izmantojot tālākpārdošanas cenu metodi (izmantojot preces iegādes cenu, kas palielināta par apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.5. izmantojot muitas vērtību;

6.6. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī;

6.7. izmantojot ekspertu novērtējumu;

6.8. ja radušās domstarpības, – izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

7. Ja darījums veikts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", par tirgus vērtību uzskatāma pasūtījuma vērtība.

8. Ja preču piegādēm piemēro ieņēmumus samazinošās atlaides (to skaitā skonto, bonuss un rabats), preces tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

9. Par maiņas darījumiem saskaņā ar likuma 1.panta 14.punktu uzskatāmi arī tādi preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumi, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem rakstiskiem līgumiem, kuros paredzēta daļēja samaksa naudā.

10. Likuma 1.panta 16.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minētās ēkas vai būves uzskatāmas par nelietotu nekustamo īpašumu arī gadījumos, ja jaunuzcelto ēku vai būvi, vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz celtniecības darbu beigām vai ja ne ilgāk kā gadu pēc nodošanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām.

11. Likuma 1.panta 16.punkta "c" apakšpunktā minētos terminus "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lieto Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē.

12. Likuma izpratnē par nekustamo īpašumu nav uzskatāms dzelzceļa ritošais sastāvs (arī vagoni, lokomotīves un cisternas).

13. Likuma 1.panta 19.punktā minētais termins "lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi" nav attiecināms uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (to skaitā ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem), kā arī uz tirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas neveic lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

14. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas.

15. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma preču piegāde (tajā skaitā balvu piešķiršana) un pakalpojumu sniegšana potenciālajam pircējam bez atlīdzības, kas veikta reklāmas pasākumu (tajā skaitā degustāciju) ietvaros.

15.¹ Par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personīgām vajadzībām (piemēram, par virslimita patērēto degvielu, virslimita tālruņa sarunām).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

16. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normas nav piemērojamas:

16.1. līgumsodiem;

16.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas nav piešķirtas kā atlīdzība par apliekamiem darījumiem;

16.3. mantiskajiem ieguldījumiem kapitālā;

16.4. prasījuma tiesību cesijas darījumiem;

16.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (to skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu);

16.6. procentu ienākumiem no parāda vērtspapīriem (to skaitā no obligācijām, parādzīmēm);

16.7. akciju dividendēm;

16.8. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām un valūtas darījumu procentu likmēm.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

17. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas), kas piešķirtas kā atlīdzība par apliekamiem darījumiem (izņemot mērķdotācijas sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai), iekļauj ar nodokli apliekamo darījumu vērtībā. Apliekamo darījumu vērtību nedrīkst samazināt par minēto valsts un pašvaldību dotāciju (subsīdiju) apmēru.

17.¹ Piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, ja ar akcīzes nodokli apliekamās preces tiek piegādātas no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu akcīzes preču noliktavu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” vai “Par akcīzes nodokli”, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā preču piegādes vērtībā nav iekļaujama atliktā akcīzes nodokļa vērtība.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

17.² Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumos pievienotās vērtības nodoklis piemērojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē muitas maksājumu veikšanu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

17.³ Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumu apliekamajā vērtībā iekļaujama arī transporta pakalpojumu vērtība no starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītās kravas iekraušanas vietas citā valstī līdz šajā pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam) Latvijas Republikā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

18. Ja likuma 2.panta trīspadsmitajā daļā minētā persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās tādu preču piegādē vai tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu, tad ar nodokli neapliek arī starpniecības pakalpojumu vērtību.

18.¹ Ja likuma 2.panta trīspadsmitajā daļā minētā persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās tādā preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, kas saskaņā ar likuma 6.1 pantu apliekami ar nodokļa 9 procentu likmi, nodokļa 9 procentu likmi piemēro arī starpniecības pakalpojuma vērtībai (piemēram, tirdzniecības uzcenojumam).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

19. Likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība piemērojama arī starpniecības pakalpojumiem, kurus lombardi sniedz ar nodokli neapliekamajām fiziskajām personām, pārdodot šo personu lombarda ķīlas.

20. Likuma 2.panta sešpadsmitā daļa piemērojama neatkarīgi no tā, vai ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs saņem no pasūtītāja pilnu samaksu vai tikai atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu.

21. Likuma 2.panta divdesmitā daļa nav piemērojama preču garantijas remontam. Ievedot atpakaļ izremontētu preci vai neremontējamas preces vietā saņemtu citu analogu preci, nodoklis piemērojams saskaņā ar Muitas likumu.

21.¹ Piemērojot likuma 2.panta divdesmit pirmo daļu, ar nodokli apliekama tikai paša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sniegtā pakalpojuma vērtība.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

22. Ja budžeta institūcija veic darījumus, kas nav minēti likuma 2.panta divdesmit otrajā daļā, tie ir apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

22.¹ Lai likuma 3.panta pirmajā daļā minētā persona tiktu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tā iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē reģistrācijas pieteikumu. Pieteikumā norāda:

22.¹ 1. personas nosaukumu, reģistrācijas kodu un juridisko adresi (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu);

22.¹ 2. informāciju par personas materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto uzņēmējdarbību, ieskaitot ziņas par:

22.¹ 2.1. uzņēmējdarbības veidiem, struktūrvienībām, sadarbības partneriem;

22.¹ 2.2. ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

22.¹ 2.3. plānoto apgrozījumu taksācijas gadā;

22.¹ 2.4. pamatkapitāla apjomu;

22.¹ 2.5. pamatlīdzekļiem (pamatlīdzekļu avoti, sastāvs, vērtība);

22.¹ 2.6. apgrozāmo līdzekļu avotiem;

22.¹ 2.7. norēķinu kontiem kredītiestādēs.

(MK 28.10.2003. noteikumu Nr. 595 redakcijā)

22.² Iesniedzot šo noteikumu 22.¹ punktā minēto reģistrācijas pieteikumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Ja reģistrācijas pieteikumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu.

(MK 28.10.2003. noteikumu Nr. 595 redakcijā)

23. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "a" apakšpunktu, ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas pilnvarotā Latvijas Republikas persona, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu.

24. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "b" apakšpunktu, ja pilnvarotā persona iekšzemē veic apliekamus darījumus ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas vārdā, tā reģistrē ārvalstu fizisko vai juridisko personu Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamo personu saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu.

24.¹ Piemērojot likuma 3.panta 1.¹ daļu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde izskata reģistrācijas pieteikumu un 15 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas reģistrē personu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

(MK 28.10.2003. noteikumu Nr. 595 redakcijā)

24.² Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski paziņo to personai, norādot atteikuma iemeslus.

(MK 28.10.2003. noteikumu Nr. 595 redakcijā)

24.³ Personai, kura saņēmusi paziņojumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas pieteikumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē.

(MK 28.10.2003. noteikumu Nr. 595 redakcijā)

25. Likuma 3.panta trešajā daļā minētais termins "personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas" attiecināms uz līgumsabiedrībām vai personu grupām, kas darbojas uz līgumsabiedrību darbības principu pamata. Tas nozīmē, ka personas ir noslēgušas līgumu, kas paredz veikt kopīgas saimnieciskās darbības, piemēram, kopīgi iznomāt telpas, tehnoloģiskās iekārtas, tehniku.

26. Likuma 3.panta trešajā daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu.

27. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

28. Ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrācijas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk – apliekamo personu reģistrs), iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā, neveicot priekšnodokļa atskaitījumus.

29. Piemērojot 3.panta 8.³ daļu, apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku informāciju par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un par atlikumā esošo preču materiālajām vērtībām, par kurām ir atskaitīts priekšnodoklis. Par šīm vērtībām aprēķina nodokli un iemaksā valsts budžetā. Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nosaka saskaņā ar apliekamās personas finanšu grāmatvedībā norādīto.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

30. Likuma 4.panta otrā daļa nav attiecināma uz preču piegādēm, kas sākas un beidzas citā valstī, nešķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju.

31. (Svītrots ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

32. Piemērojot likuma 4.panta trešo daļu, pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka pēc pakalpojuma sniedzēja juridiskās adreses un kurus Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas apliekamās personas sniedz ārvalstīs vai Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

33. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ar regulārās satiksmes autobusiem ārvalstīs veikto starptautisko pasažieru pārvadājumu daļa apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi, bet iekšzemē veikto pārvadājumu daļa – ar nodokļa 18 procentu likmi. Ar nodokli apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka no kopējā maršruta garuma proporcionāli maršruta garumam iekšzemes teritorijā. Ja ir nodrošināta pārvadājuma vērtības faktiskā uzskaite par iekšzemē un ārvalstīs sniegto transporta pakalpojumu vērtību, minētā proporcija nav jāaprēķina.

34. Šo noteikumu 33.punkts piemērojams arī starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

35. Ja starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar neregulārās satiksmes vai pasūtījuma autobusiem veic apliekamās personas, maksa par sniegto transporta pakalpojumu daļu iekšzemē (tas ir, par autobusu nogādāšanu klientam un citiem pakalpojumiem), kā arī pasažieru pārvadājumu vērtība maršruta daļā līdz valsts robežai un no robežas līdz atpakaļceļa galapunktam apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi šādā kārtībā:

35.1. ja pārvadājumu vērtību nosaka atkarībā no nobrauktā attāluma, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē nobrauktajam attālumam no kopējā maršruta garuma;

35.2. ja pārvadājumu vērtību nosaka atkarībā no ceļā pavadītā laika, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pakalpojuma vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē ceļā pavadītajam laikam no kopējā ceļā pavadītā laika, pieņemot, ka vidējais kustības ātrums Latvijas Republikas teritorijā ir 50 kilometru stundā.

36. Likuma normas nav piemērojamas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu un ar nodokli neapliekamu personu sniegtajiem tranzīta pasažieru pārvadājumiem, kuri tiek veikti, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju bez pieturvietām pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

36.¹ Likuma 4.panta sestā daļa ir piemērojama arī kurjerpasta sniegtajiem pakalpojumiem.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

37. Transporta pakalpojumiem – starptautiskajiem auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importa piegādēm –, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tajā skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā kravas iekraušanas vieta ir citā valstī un kravas saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā, nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

37.¹ Ja starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, kas noformēta par šo noteikumu 37.punktā minētajiem pārvadājumiem, galapunkts nav konkrēti norādīts, par kravas saņemšanas vietu uzskatāma muitas deklarācijā norādītā preču saņēmēja adrese Latvijas Republikā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

38. Preču importa piegādēs transporta pakalpojumu vērtību saskaņā ar Muitas likumu iekļauj preču muitas vērtībā. Par transporta pakalpojumu vērtības iekļaušanu preču muitas vērtībā ir atbildīgs muitas deklarācijā norādītais preču importētājs. Ja transporta pakalpojumi sniegti bez kravas pārkraušanas uz Latvijas Republikas robežas, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujama transporta pakalpojumu daļa no Latvijas Republikas robežas līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam) Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 17.³ punktu.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

39. Nodokļa 18 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumam – kravu pārvadājumam, kas nav saistīts ar Latvijas Republikas robežas šķērsošanu, tajā skaitā kravu pārvadājumam, kas:

39.1. sākas un beidzas iekšzemē;

39.2. sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme;

39.3. sākas Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;

39.4. notiek starp divām Latvijas Republikas muitas teritorijām, kas likuma izpratnē nav iekšzeme (brīvās zonas, muitas noliktavas).

40. Ja auto vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

41. Likuma 4.panta septītās daļas 3.punkts piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.

42. Likuma 4.panta septītās daļas 4.punktā lietotais termins "datu apstrāde" attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (tajā skaitā uz datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu).

42.¹ Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (to skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

43. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, nodokli nosaka:

43.1. iznomājot nekustamo īpašumu, – saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu;

43.2. iznomājot transportlīdzekļus, – saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu.

44. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 8.punktu, par telekomunikāciju pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (to skaitā skaņu, attēlu, rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

45. Ja likuma 4.panta septītās daļas 8.punktā minētie pakalpojumi tiek sniegti fiziskai personai vai Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi. Ja telekomunikāciju pakalpojumi tiek sniegti Latvijas Republikā nereģistrētai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 0 procentu likmi. Savstarpējiem norēķiniem ar ārvalstu sakaru operatoriem attiecīgās likuma normas nav piemērojamas.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

46. Likuma 4.panta septītajā daļā minētie pakalpojumi, kurus iekšzemē reģistrētās apliekamās personas sniedz personām, kuru juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikas muitas teritorija, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

47. Piemērojot likuma 4.panta astoto daļu, ārvalstu preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijas Republikā, kuri sniedz šo preču garantijas remonta pakalpojumus, izrakstot garantijas devējam nodokļa rēķinu par sniegtajiem garantijas pakalpojumiem, piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

48. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās.

49. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī maksai par interešu izglītību vispārizglītojošās skolās, arodskolās, vidējās speciālās skolās vai augstskolās valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto mācību iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

50. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu (piemēram, maksas kursiem personām, kuras nav skolēni, audzēkņi vai studenti).

51. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī:

51.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

51.2. dalības maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;

51.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

52. Maksa par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšanu, vingrošanu) apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

53. Ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli.

54. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

55. Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem (to skaitā interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

56. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams teātra, kino, cirka izrāžu un citu likuma 6.panta 8.punktā minēto kultūras pasākumu ieejas biļetēm.

57. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams sporta sarīkojumu (to skaitā sporta sacensību un sporta svētku) ieejas biļetēm, kā arī dalības maksai sporta sarīkojumos.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

58. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins "sarīkojumi kultūras iestādēs" nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

59. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

60. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

61. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

62. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

63. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:

63.1. ar azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem azartspēļu namos (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem vai preču piegādēm);

63.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

63.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

64. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem ir tiesības nodarboties ar azartspēļu namu izveidošanu un azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju spēļu namos un tiesībām spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

65. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā.

66. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts piemērojams apbedīšanas pakalpojumiem (to skaitā mirušā transportēšanai ar specializēto transportu, zārku, kremācijas urnu, sēru vainagu izgatavošanai un sēru lenšu noformēšanai pēc individuālā pasūtījuma, kapu rakšanai, apbedīšanas aģentu un izvadītāju pakalpojumiem).

67. Ja zārki, kremācijas urnas un sēru vainagi ir izgatavoti tirdzniecībai, to pārdošana apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi.

68. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā minētais termins "reliģiskie un rituālie pakalpojumi" piemērojams reliģiska rakstura ceremonijām (to skaitā laulībām, laulību jubilejām, kristībām, bērēm).

69. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts piemērojams preču (to skaitā sveču, ikonu, krustiņu, garīgās literatūras) izplatīšanai baznīcā pret ziedojumiem reliģisko un rituālo pakalpojumu nodrošināšanai, ja to veic reliģiskā organizācija.

70. Ja šo noteikumu 69.punktā minētās preces pārdod tirdzniecības vietās, tās apliekamas ar nodokļa 18 procentu likmi.

71. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts nav piemērojams kapu kopšanai, kapu pieminekļu un piemiņas plākšņu izgatavošanai un uzstādīšanai, bēru viesiem sniegtajiem transporta, ēdināšanas un foto pakalpojumiem un ar apbedīšanu saistīto preču piegādēm.

72. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8. un 12.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tajā skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja dokumentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

72.¹ Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts piemērojams arī:

72.¹ 1. apdrošināšanas polišu izplatītāju sniegtajiem pakalpojumiem, ja saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ir noslēgts sadarbības līgums ar apdrošinātāju vai apdrošināšanas starpnieku;

72.¹ 2. pārapdrošināšanas pakalpojumiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

73. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunkts piemērojams arī mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem par mācību iestāžu dienesta viesnīcu īri.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

74. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa piemērojams arī dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par:

74.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

74.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

74.3. elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi;

74.4. atkritumu vada apkopi;

74.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

75. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

76. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (to skaitā dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

77. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepieciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.

78. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

79. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

79.¹ Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunktā minētās kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredītiestāžu komisijas maksas vērtība.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

80. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts piemērojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).

(Grozīts ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

81. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums – parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, – atbrīvojams no nodokļa.

82. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts piemērojams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz Latvijas pasts.

83. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktu, monētas, banknotes un vērtspapīri, kam ir vēsturiska un numismātiska vērtība un kas iegādāti kolekcionēšanas nolūkos, kā arī no dārgmetāla izgatavotas monētas, kuras neizmanto norēķinos, tiek uzskatītas par precēm un apliktas ar nodokli. Ja monētas pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas), nodoklis iekasējams pilnā apmērā likumā noteiktajā kārtībā.

84. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts piemērojams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.

85. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "ieguldījumi kapitālā" attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļām, kooperatīvo un paju sabiedrību pajām, ieguldījumiem akciju sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem līgumsabiedrību kapitālā, kā arī uz tiesībām uz ārvalstu uzņēmumu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

86. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "vērtspapīri" piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

87. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz seifu izīrēšanas un inkasācijas pakalpojumiem.

88. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes.

89. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

90. (Zaudējis spēku ar 01.01.2004.; sk. 182. punktu)

91. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

92. Par likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā minēto pirmo pārdošanu uzskatāma tāda nekustamā īpašuma pārdošana, kas veikta pirmo reizi gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā. Nekustamā īpašuma pārdošana pēc privatizācijas netiek uzskatīta par nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu.

93. (Svītrots ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

94. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tajā skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanu.

95. Likuma 6.panta pirmās daļas 25.punkts nav piemērojams celtniecības un montāžas darbiem, kas saistīti ar ugunsdrošības iekārtu uzstādīšanu, kā arī minēto iekārtu un citu ar ugunsdrošības pasākumiem saistītu preču piegādēm. Ar nodokli neapliek ugunsdrošības iekārtu uzturēšanas un apkopes pakalpojumus, celtniecības un citu materiālu ugunsbīstamības pakāpes noteik™anas pakalpojumus un ugunsdrošības apmācības pakalpojumus, ko veic likuma 6.panta pirmās daļas 25.punktā minētās organizācijas.

96. (Svītrots ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

97. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

98. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

99. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins "speciāli licencēti pārvadātāji" piemērojams saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.pantu.

100. Likuma 6.panta trešā daļa piemērojama arī preču ievešanai brīvajās zonās.

101. Piemērojot likuma 6.panta trešo daļu, ar nodokli neapliek preces, ko ieved tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmuši muitas iestāžu atļaujas konkrēto muitas procedūru veikšanai.

102. Ievedot Latvijas Republikā preces, kurām piemēro muitas procedūru "ievešana uz laiku", ar nodokli neapliek tās preces, kurām saskaņā ar Muitas likumu piemēro pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem. Ievestajām precēm, kurām piemēro daļējo atbrīvojumu no muitas maksājumiem, nodoklis piemērojams saskaņā ar Muitas likumu.

102.¹ Piemērojot likuma 6.1 panta 5.punktu, nodokļa 9 procentu likme piemērojama arī:

102.¹ 1. komerciālo televīziju un komerciālo radio abonentmaksai;

102.¹ 2. audiovizuālajiem ierakstiem un programmām, kas paredzētas publiskai izplatīšanai;

102.¹ 3. informācijas aģentūru paziņojumiem;

102.¹ 4. žurnālu pielikumiem elektroniskā kompaktdiska formātā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, jo diskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

102.² Nodokļa 9 procentu likmi piemēro viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz likuma 6.1 panta 6.punktā minētās viesu izmitināšanas mītnes. Nodokļa 9 procentu likmi piemēro arī tad, ja šī pakalpojuma vērtībā ir iekļauti citi pakalpojumi un tie nodokļa rēķinā netiek izdalīti atsevišķi (piemēram, brokastis, autostāvvietas izmantošana).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

102.³ Nodokļa 9 procentu likmi nepiemēro tiem viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kuri nodokļa rēķinā tiek izdalīti atsevišķi vai par kuriem tiek izrakstīts atsevišķs nodokļa rēķins. Šiem pakalpojumiem piemēro nodokļa 18 procentu likmi (tai skaitā par minibāra, maksas televīzijas kanālu un telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

102.⁴ Piemērojot likuma 6.1 panta 7., 8. un 9.punktu, nodokļa 9 procentu likmi attiecina uz precēm, kas piegādātas, un pakalpojumiem, kas sniegti gan iedzīvotājiem, gan pārējām personām.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

103. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju vai ekspeditoru.

104. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī starptautiskiem auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu un tranzītu, ja ir noformēta starptautiskā kravu pārvadājumu pavadzīme (tajā skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme) un ja tie ir veikti, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu.

104.¹ Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ir uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar Muitas likuma 76. un 77.pantu, nodokļa 0 procentu likmi var piemērot transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās kravas uz ostām, ja transporta pakalpojuma sniedzējs var dokumentāri pierādīt, ka krava ir šķērsojusi Latvijas Republikas valsts robežu, ko apliecina uzraksts “eksports” (sarkanā krāsā) uz starptautiskās kravas transporta pavadzīmes un muitas deklarācijas kopija.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

104.² Ja, veicot dzelzceļa tranzīta kravas pārvadājumu Latvijas Republikas muitas teritorijā, tiek mainīts dzelzceļa tranzīta kravas pārvadātājs, likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams tikai tad, ja dzelzceļa tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod muitas kontrolē.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

105. Preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no kravas iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz kravas izkraušanas vietai citā valstī saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

106. Preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no kravas iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz kravas izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu.

107. Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu un ar nodokli neapliekamu personu veiktajiem starptautiskajiem tranzīta kravu pārvadājumiem likuma normas nav piemērojamas.

108. Nodokļa 0 procentu likme piemērojama transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un ko sniedz apliekamās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts kravas nosūtītājs un saņēmējs, arī ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas transporta un ekspedīcijas uzņēmums, kas pēc kravas uzglabāšanas muitas noliktavā organizē kravas tālāku piegādi ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas.

109. Tranzīta kravu pārvadājumos transporta līdzekļa maiņa vai kravas pārkraušana veicama tikai muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā). Tranzīta kravas ievešana muitas noliktavā un izvešana no tās noformējama ar muitas deklarāciju.

110. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu kravu eksporta, importa un tranzīta pārvadājumiem apstiprina starptautiskie kravas transporta pavaddokumenti vai to kopijas (to skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme vai muitas deklarācija ar atzīmi par kravas izvešanu no muitas zonas tranzīta pārvadājuma turpināšanai), kuros norādīta kravas iekraušanas vai izkraušanas vieta ārvalstīs un ir muitas atzīme par kravas ievešanu Latvijas Republikas teritorijā vai tās izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

110.¹ Piemērojot noteikumu 104.2 punktu, nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu dzelzceļa tranzīta kravu pārvadājumam apstiprina starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme vai tās kopija, kurā norādīta dzelzceļa tranzīta kravas iekraušanas vieta ārvalstī un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī muitas iestādes apstiprināta iekšējā dzelzceļa transporta pavadzīme, kurā norādīta kravas pārvadātāja maiņas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā un pārējā informācija atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteiktajām prasībām (tai skaitā tranzīta kravas iekraušanas un izkraušanas vieta, dzelzceļa vagona identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un tās daudzums).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

111. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī administratīvo dokumentu piegādēm (to skaitā TIR grāmatiņām, starptautisko pārvadājumu atļaujām un preču izcelsmes sertifikātiem), kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantoti starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

112. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarācijas (vai to kopijas) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas, kā arī:

112.1. līgumus, kas noslēgti ar ārvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām;

112.2. starptautiskās preču transporta pavadzīmes;

112.3. preču specifikācijas;

112.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

113. Lai apliecinātu preču eksportu, katrā konkrētā gadījumā bez šo noteikumu 112.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot citus dokumentus, kuri viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

114. Eksportu apliecinošie dokumenti, kurus apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, noformējami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai starpnieka (eksportētāja) vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

115. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

116. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, apliekamā persona aprēķina un maksā nodokli budžetā arī par tām preču piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniegti bez atlīdzības, ja likumā nav noteikts citādi.

117. Likuma 8.panta otrā daļa piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

118. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes un dāvanu kartes cenā ir iekļauts nodoklis, kuru ieskaita valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad karte vai biļete pārdota lietotājam.

118.¹ Šo noteikumu 118.punktā norādītā nodokļa maksāšanas kārtība piemērojama tikai tām realizētajām dāvanu kartēm, kuras apliekamā persona realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

119. Ja valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir reģistrējusies kā apliekamā persona, nodod pamatlīdzekļus šīs institūcijas struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci), nodokļa rēķins nav jāizraksta. Ja pamatlīdzekļi tiek nodoti uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), to piegāde apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

120. Ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm filiālēm tiek veiktas ražošanas starpproduktu piegādes un sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta.

121. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības – apliekamās personas – pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu.

122. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā ietverti gan ar nodokli apliekami, gan neapliekami darījumi, to vērtība jānorāda atsevišķi.

123. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) – apliekamās personas – īpašumu pēc tiesas lēmuma pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vārdā.

124. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz stājās spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.

125. Ja netiek ievērotas likuma 8.panta piektajā daļā noteiktās prasības un nodokļa summa tiek iekasēta, bet netiek iemaksāta budžetā pilnā apmērā, piemērojamas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās sankcijas.

126. Piemērojot likuma 8.panta sesto daļu, apliekamajai personai, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus no citas apliekamās personas, ir tiesības pieprasīt nodokļa rēķinu par apliekamiem darījumiem.

127. Ja apliekamā persona izraksta nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 4.panta desmito daļu, pakalpojuma sniedzēja apliekamās personas numurs nav jānorāda.

128. Piemērojot likuma 8.panta sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri ir reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, uzrāda pastāvīgo dzīvesvietu vai zvērinātu notāru (advokātu) biroja adresi, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā.

129. Piemērojot likuma 8.panta sesto daļu, par nodokļa rēķiniem izmantojami arī preču pavadzīmes-rēķini, faktūrrēķini un elektronisko kases aparātu čeki, kuros preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā norādīta preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adrese.

130. Piemērojot likuma 8.panta septīto daļu, lai čeku kopā ar kvīti varētu izmantot par nodokļa rēķinu, uz kvīts norāda čeka numuru, kvīti izraksta divos eksemplāros, no kuriem pirmo saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Kvīti izraksta preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.

131. Piemērojot likuma 8.panta astoto daļu, ierakstu čekā izdara preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs), apliecinot to ar parakstu un spiedogu, kurā norādīts piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja) nosaukums.

132. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

133. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

134. Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu taksācijas gadam, ja tā līdz taksācijas gada 31.janvārim iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļā iesniegumu par taksācijas perioda maiņu un norādījusi pirmstaksācijas gadā veikto apliekamo darījumu apmēru.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

135. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu izsniegusi apliekamā persona. Šādu informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajās iestādēs vai publiski pieejamajā apliekamo personu reģistrā.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 595)

136. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, ja nodokļa rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem norādītā nodokļa summa samaksāta daļēji, kā priekšnodoklis atskaitāma samaksātā nodokļa daļa.

137. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem, par kuriem samaksa veikta avansā.

138. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un ko apliekamā persona samaksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.

139. Nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par precēm un samaksātais nodoklis par pakalpojumiem apliekamās personas darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

139.¹ Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, par šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētajiem mantiskajiem ieguldījumiem, kas izdarīti pamatlīdzekļu (to skaitā nekustamā īpašuma) veidā, veicama atskaitītā priekšnodokļa korekcija saskaņā ar šo noteikumu 139.² un 152.punktu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

139.² Ja apliekamā persona iegulda pamatlīdzekli (izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu, valsts budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta apliekamās personas finanšu grāmatvedībā, šādos gadījumos:

139.² 1. ja pamatlīdzekli paredzēts izmantot neapliekamiem darījumiem;

139.² 2. ja mantiskais ieguldījums izdarīts agrāk nekā gadu pēc pamatlīdzekļa iegādes.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

139.³ Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām saņemtajām precēm un samaksātā nodokļa summas daļa par saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personīgajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un telekomunikāciju pakalpojumi).

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

140. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis budžetā samaksāts vienā taksācijas periodā, bet preces ievestas citā taksācijas periodā, samaksāto nodokli atskaita kā priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir samaksāts nodoklis un preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

141. Ja muitas maksājumus uz Latvijas Republikas robežas preču saņēmēja vārdā veic trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja tā grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem. Preču saņēmējs atskaita priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kad ir pabeigta muitas procedūra “izlaišana brīvam apgrozījumam”.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

141.¹ Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāma arī samaksātā nodokļa summa par precēm, kuras apliekamā persona ieved Latvijas Republikā savu apliekamo darījumu nodrošināšanai saskaņā ar muitas procedūru “ievešana uz laiku” un kurām saskaņā ar Muitas likumu ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas maksājumiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

142. Par likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajiem ārvalstīs veiktajiem darījumiem, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, uzskatāmi arī muitas noliktavās un brīvajās zonās veiktie darījumi.

143. Likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība piemērojama arī tām apliekamajām personām, kuru pamatdarbība ir šo pamatlīdzekļu noma (piemēram, automobiļu noma).

144. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, elektroniskā kases aparāta čekam kā nodokļa rēķina samaksu apliecinošam dokumentam pielīdzināmi arī kases orderi, darījumu apliecinošās kvītis un bankas termināla čeki kopā ar elektronisko kases aparātu čekiem.

145. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, lai identificētu maksājuma dokumentu un nodokļa rēķinu, apliekamā persona maksājuma dokumentā norāda nodokļa rēķina numuru un tā izrakstīšanas datumu. Minēto dokumentu identifikācijai izmanto arī apliekamās personas veiktos grāmatojumus, kas viennozīmīgi un nepārprotami apliecina nodokļa rēķina samaksu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

146. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, ja norēķini tiek veikti elektroniskā veidā ar bankas starpniecību, nodokļa rēķina samaksa apliecināma ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksājuma uzdevumu, kas nosūtīts bankai elektroniski, un bankas konta izrakstu, kas apliecināts ar elektronisko parakstu.

146.¹ Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksājumus, izmantojot drošības naudu vai muitas galvojumu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

147. Preču importa gadījumā nodokļa samaksu apliecina abi likuma 10.panta trešajā daļā minētie dokumenti.

147.¹ Likuma 10.panta ceturtās daļas normas nav attiecināmas uz elektropārvades kabeļu līnijām, siltumtīkliem, siltummaģistrālēm un siltumkamerām.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

148. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 1.punktu, apliekamā persona atskaita priekšnodokli par iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu tajā taksācijas periodā, kad īpašums iegādāts. Veicot nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, priekšnodokli atskaita tajā taksācijas periodā, kurā saņemtas preces un nodokļa rēķins vai kad samaksāts nodokļa rēķins par saņemtajiem pakalpojumiem. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, ievērojot paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

149. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona reģistrē iegādāto vai ekspluatācijā pieņemto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē, kurā tā ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 595)

150. Apliekamā persona reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu arī tad, ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai neapliekamiem darījumiem un priekšnodokļa atskaitījumi par šo nekustamo īpašumu nav veikti.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto lietoto nekustamo īpašumu, kas ir atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrē.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.¹ Ja apliekamā persona veic līzinga darījumus ar nekustamo īpašumu, likuma 10.panta ceturtā daļa piemērojama šādi:

151.¹ 1. līzinga darījuma veikšanai iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu vai uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu līzinga devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā;

151.¹ 2. iegādātā nelietotā nekustamā īpašuma nodošana citai personai (līzinga ņēmējam) saskaņā ar nomas pirkuma (līzinga) līgumu uzskatāma par nekustamā īpašuma otro pārdošanu un nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Līzinga devējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par līzinga darījumam iegādāto nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties, līzinga devējs saskaņā ar šo noteikumu 151.³ punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma iegādes, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu;

151.¹ 3. uzceltā, rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma nodošana līzinga ņēmējam saskaņā ar līzinga līgumu gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā uzskatāma par nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu un apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pievienotās vērtības nodoklis maksājams kopā ar līzinga maksājumiem līzinga līgumā norādītajos termiņos. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties, līzinga devējs neveic priekšnodokļa korekciju un saskaņā ar šo noteikumu 151.³ punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma pieņemšanas ekspluatācijā, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.² Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, par reģistrācijas pirmo gadu uzskatāms gads, kad nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.³ Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, apliekamā persona vienlaikus ar nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrētā nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra, ja nekustamais īpašums ir:

151.³ 1. pārdots (norādot nekustamā īpašuma pircēju);

151.³ 2. pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties (norādot līzinga ņēmēju);

151.³ 3. ieguldīts pamatkapitālā;

151.³ 4. pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.⁴ Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ja apliekamā persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.⁵ Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:

151.⁵ 1. kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai samaksātajos nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;

151.⁵ 2. atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot minētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā;

151.⁵ 3. atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.⁶ Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.⁷ Ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā. Ja nekustamais īpašums pārdots apliekamai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē, kurā tas ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 595)

151.⁸ Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 149.punktu un tā paša gada laikā turpina šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, iesniedzot gada deklarāciju, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.⁹ Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 149.punktu un nākamajos 10 taksācijas gados veic jaunu šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.¹⁰ Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu, apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod nekustamā īpašuma daļu:

151.¹⁰ 1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēts pirkuma līgums;

151.¹⁰ 2. atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokli par pārdoto nekustamā īpašuma daļu, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu;

151.¹⁰ 3. turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

151.¹¹ Ja stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no likuma 10.panta ceturtās daļas 7.punktā minētā nekustamā īpašuma, apliekamā persona izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti, un turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

152. Apliekamā persona, kura iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu:

152.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par ieguldīto nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēts ieguldījuma līgums;

152.2. atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

153. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtība ir apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek ieskaitīta importēto preču vērtība un to pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona samaksājusi nodokli kā pakalpojumu saņēmēja.

154. Apliekamā persona, kas saņēmusi valsts vai pašvaldību dotācijas (subsīdijas), var atskaitīt priekšnodokli tikai par tām precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti apliekamo darījumu veikšanai. Ja nav nodrošināta atsevišķa preču un pakalpojumu uzskaite ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis aprēķināms, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, kopējā darījumu vērtībā iekļaujot saņemto dotāciju (subsīdiju) summu.

155. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, ja valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas televīzija" un valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas radio" nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmais priekšnodoklis aprēķināms, izmantojot proporciju, kurā skaitītājā ir veikto apliekamo darījumu vērtība (bez nodokļa), bet saucējā – kopējā veikto darījumu vērtība (bez nodokļa) un saņemto dotāciju summa.

156. Likuma 10.panta desmitajā daļā minēto proporciju aprēķinos nav iekļaujamas mērķdotācijas sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

157. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par iesniegšanas termiņa pēdējo dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc sestdienas, svētdienas vai svētku dienas.

158. Piemērojot likuma 11.panta sesto daļu, apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju (atbilstoši likuma 10.panta devītajai, desmitajai un vienpadsmitajai daļai) kopumā par gadu un, ja nepieciešams, koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, un iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.

159. Piemērojot likuma 12.panta astoto daļu, saimniecisko darījumu uzskaite veicama par katru maiņas darījumu atsevišķi. Ja apliekamā persona vienā taksācijas periodā veic maiņas darījumus bez norēķiniem naudā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis iegrāmatojams kā aprēķinātais nodoklis, kurš iemaksājams budžetā, bet pēc preču saņemšanas – kā priekšnodoklis, par kura summu samazināms budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Minētajā gadījumā nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas nav jāmaksā.

160. Piemērojot likuma 12.panta astoto daļu, par ieskaita darījuma brīdi uzskatāms brīdis, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstītajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas, un notiek savstarpējo saistību dzēšana. Ar šo brīdi nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas uzskatāmas par samaksātām. Ieskaits notiek par to vienas puses preču vai pakalpojumu vērtības daļu, kuru sedz otras puses preču vai pakalpojuma vērtība.

161. Ja maiņas vai ieskaita darījumā samaksa daļēji veikta naudā, šo noteikumu 159. un 160.punktā noteiktā priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība piemērojama tikai par to darījuma daļu, kas veikta bez norēķiniem naudā.

162. Piemērojot likuma 12.panta devīto daļu, apliekamās personas, kas noslēgušas ieskaita līgumu par periodu, kas ir garāks par gadu 30 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, reģistrē darījumu tajā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē, kurā tās ir reģistrējušās kā apliekamās personas.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 595)

163. Par šo noteikumu 162.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē reģistrēto darījumu izpildes gaitu apliekamās personas savstarpēji izraksta nodokļa rēķinus par periodu līdz katra taksācijas gada 30.jūnijam un 31.decembrim, kā arī ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad beidzies noslēgtā līguma darbības laiks.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 595)

164. Šo noteikumu 163.punktā noteiktajā kārtībā izrakstītie nodokļa rēķini iekļaujami attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Nodoklis par šo taksācijas periodu samazināms par priekšnodokļa summu, kas norādīta no ieskaita līguma partnera saņemtajā nodokļa rēķinā. Minētajos gadījumos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas nav jāmaksā.

165. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

166. Pārmaksāto nodokli var novirzīt likuma 12.panta 10.¹ daļā minēto maksājumu veikšanai, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

166.¹ Piemērojot likuma 12.panta vienpadsmito daļu, taksācijas gada laikā iepriekšējos taksācijas mēnešos pārmaksāto nodokli atmaksā vai novirza citu šā panta 10.1 daļā norādīto maksājumu veikšanai tādā apmērā, kas nepārsniedz 18 procentus no šajos taksācijas mēnešos veikto apliekamo darījumu kopējās vērtības (ņemot vērā šajos taksācijas periodos jau atmaksātās nodokļa summas). Atlikušo pārmaksātā nodokļa summu atmaksā no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

167. Piemērojot likuma 12.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, nodokļu un citu obligāto maksājumu parādi sedzami, ievērojot likuma 12.panta 10.¹ daļā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

168. Likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkts piemērojams arī pārmaksātā nodokļa novirzīšanai nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu veikšanai vai parādu segšanai.

168.¹ Šo noteikumu 166.¹ punkta un likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokļa summām, kuras apliekamā persona kā priekšnodokli ir atskaitījusi par:

168.¹ 1. iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu;

168.¹ 2. iegādātajiem pamatlīdzekļiem;

168.¹ 3. iegādātajām precēm, kas paredzētas nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšanai;

168.¹ 4. iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem;

168.¹ 5. ievestajām precēm, kas pēc pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma sniegšanas ārvalstu personai tiek izvestas no Latvijas Republikas kā kompensācijas produkti.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2002. noteikumiem Nr. 558)

169. (Zaudējis spēku ar 01.01.2003.; sk. 181. punktu)

170. Piemērojot likuma 13.¹ panta pirmo daļu, kompensācija izmaksājama tikai par zemnieku saimniecību pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

171. Likuma 13.¹ panta pirmā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecību nodotajai savāktajai savvaļā augošajai produkcijai (piemēram, ogām, augiem, sēnēm).

172. Piemērojot likuma 13.² panta trešo daļu, kokmateriālu transporta pakalpojumiem, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", noformējama dzelzceļa pārvadājuma pavadzīme, un nodoklis piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

173. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja uzņēmuma īpašumu pārdod vairākām personām, ar nodokli neapliek to īpašuma daļu, kura tiek ieguldīta tajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas ir privatizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmēja. Atsevišķi pārdotās preces, pamatlīdzekļi vai materiāli apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

174. Likuma 14.panta sesto daļu piemēro arī gadījumos, ja apliekamās personas īpašumu pārdod administrators vai likvidators.

175. Likuma 15.panta trešo daļu piemēro arī gadījumos, ja apliekamā persona sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus darījumos ar kokmateriāliem.

176. Likuma 15.panta ceturto daļu piemēro arī gadījumos, ja personas, kuras nav reģistrējušās kā apliekamās personas, ir izsniegušas nodokļa rēķinu un iekasējušas nodokli (izņemot likumā un šajos noteikumos minētos gadījumus) vai citādi izmantojušas apliekamās personas tiesības. Šī norma attiecināma arī uz zemnieku saimniecībām – apliekamajām personām –, ja tās ir izmantojušas ar nodokli neapliekamo personu tiesības saņemt likuma 13.1 panta pirmajā daļā minēto kompensāciju.

177. (Svītrots ar MK 21.05.2002. noteikumiem Nr. 193)

178. Apliekamā persona, kura ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā nekustamo īpašumu, kas iegādāts, uzcelts, rekonstruēts, renovēts vai restaurēts laikposmā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, pārreģistrē minēto nekustamo īpašumu, norādot:

178.1. kopējo nodokļa summu (N_kop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju;

178.2. no budžeta atskaitīto priekšnodokļa summu (N_astsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

178.3. priekšnodokļa summu (N_iem.), kas iemaksāta atpakaļ budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998. gada līdz 2002. gadam;

178.4. no budžeta faktiski atskaitīto priekšnodokļa summu (N_fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N_iem. - kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

179. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2002. gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi:

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

180. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas veic šādi:

180.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P_fakt.), izmantojot šādu formulu:

n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

180.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P_atsk.), izmantojot šādu formulu:

n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p -  nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

180.3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, aprēķinam izmantojot šādu formulu:

P_atsk. - atskaitāmais priekšnodoklis.

(MK 21.05.2002. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

181. Noteikumu 169.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)

182. Noteikumu 59., 60., 61., 62., 89. un 90.punkts ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(MK 27.12.2002. noteikumu Nr. 558 redakcijā)