1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts vai pašvaldības pasūtījums — preču piegādes, darbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas pasūtījums, par kuru pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem (izņemot valsts un pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā gūtos līdzekļus), kā arī tā sagatavošana, piešķiršana, izpilde, pieņemšana, ar to saistītie norēķini un citas procedūras;

2) valsts vai pašvaldības pasūtītājs — pasūtījuma līguma slēdzēja puse vai potenciālā slēdzēja puse — valsts institūcija (ministrija, aģentūra vai cita institūcija) vai tās struktūrvienība, vai pašvaldības institūcija; arī valsts vai pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, cits uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība gadījumā, kad par precēm, darbiem vai pakalpojumiem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem (izņemot valsts un pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā gūtos līdzekļus);

3) valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgums — starp valsts vai pašvaldības pasūtītāju un piegādātāju vai darbu izpildītāju noslēgts līgums, kura priekšmets ir valsts vai pašvaldības pasūtījuma izpilde;

4) preces — šā likuma izpratnē: izejvielas, pusfabrikāti, komplektējamie izstrādājumi, gatavā produkcija, iekārta vai citi materiāli objekti, kas nav izņemti no privāttiesiskās apgrozības, kā arī intelektuālais īpašums, elektroenerģija un siltumenerģija;

5) preču piegāde — valsts vai pašvaldības pasūtītājam saskaņā ar valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu piegādājamās preces, kā arī ar minēto preču piegādi saistītie darbi vai pakalpojumi;

6) būvdarbi — darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā (zemes gabalā) būves vai ēkas būvēšanas procesā, kā arī rekonstrukcija, restaurācija, remonts vai nojaukšana, ieskaitot būvlaukuma sagatavošanu, pagaidu un papildu darbus un teritorijas labiekārtošanu, ģeodēziskos darbus, komunikāciju un iekārtu montāžu (demontāžu), apdares un dekoratīvos darbus un tamlīdzīgus darbus;

6.¹) ar būvniecību saistīti darbi — būvprojektēšana, būvekspertīze, ģeotehniskās un ģeodēziskās izpētes darbi, urbumi, teritorijas fotografēšana no Zemes vai kosmosa, seismiskie pētījumi, būvju un to konstrukciju apsekošana, pārbaude, diagnostika, kā arī citas darbības, kas saistītas ar jebkuru no minētajiem darbiem un ir atsevišķi paredzētas un noteiktas valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumā;

7) pakalpojumi — transporta darbi, projektēšanas (izņemot būvprojektēšanu), konstruēšanas, tehnoloģijas izstrādāšanas darbi, apmācība un konsultāciju sniegšana, kā arī citi darbi, kas nav saistīti ar būvniecību vai preču piegādēm;

8) pretendents — šā likuma izpratnē: jebkura juridiskā vai fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos, veicot šā likuma 16., 18. un 25. pantā minētās darbības, piegādāt preces, veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un slēgt par to valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu;

9) piegādātājs — šā likuma izpratnē: pretendents, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības piegādāt preces un noslēdzis par to valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu;

10) darbu izpildītājs — šā likuma izpratnē: pretendents, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu;

11) valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršana (turpmāk — valsts pasūtījuma piešķiršana) — darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršana, piemērojot šajā likumā noteiktās valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas metodes;

12) izsole — valsts vai pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana tam piegādātājam vai darbu izpildītājam, kas apņemas valsts vai pašvaldības pasūtījumu veikt ar valstij vai pašvaldībai visizdevīgākajiem noteikumiem, turklāt šo noteikumu izpildes izdevīguma vērtēšanas kritēriji tiek iepriekš noteikti izsoles nolikumā;

13) konkurss — šā likuma izpratnē: valsts vai pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana, vispirms izskatot piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti atbilstoši konkursa nolikumā formulētām vispārīgām prasībām, un pēc tam turpinot visizdevīgākā piedāvājuma izvēli uz detalizēti izstrādāta izsoles nolikuma pamata;

14) cenu aptauja — valsts vai pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiskas piešķiršanas vienkāršota procedūra;

15) darbu vai pakalpojumu veikšana saimnieciskā kārtā — darbi vai pakalpojumi, kurus veic ar valsts vai pašvaldības pasūtītāja spēkiem;

16) izsoles (konkursa) uzaicinājums — presē publicēts vai potenciālajiem pretendentiem piesūtīts paziņojums par rīkojamo izsoli (konkursu) un par nolikuma saņemšanas kārtību;

17) izsoles (konkursa) nolikums — pirms izsoles (konkursa) izstrādāti dokumenti par izsoles (konkursa) kārtību un procedūrām, kurus apstiprina valsts vai pašvaldības pasūtītājs un ar kuriem katrs pretendents var iepazīties uzaicinājumā noteiktajā kārtībā;

18) piedāvājuma nodrošinājums — līdzekļu summa, kuru valsts vai pašvaldības pasūtītājam pirms izsoles (konkursa) nodod pretendents, kas vēlas noslēgt valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu kā garantiju izsoles (konkursa) nolikuma ievērošanai;

19) līguma (saistību) nodrošinājums — līdzekļu summa, kuru valsts vai pašvaldības pasūtītājam, slēdzot valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumu, nodod piegādātājs vai darbu izpildītājs kā garantiju līguma noteikumu ievērošanai tā izpildes gaitā;

20) valstiskā piederība — juridiskās personas reģistrācijas vieta vai fiziskās personas pastāvīgā mītnes zeme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

2.pants. Likuma mērķi

Šā likuma mērķi ir šādi:

1) panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu;

2) veicināt iespējami plaša piegādātāju un darbu izpildītāju loka iesaistīšanu valsts vai pašvaldības pasūtījumu (turpmāk — valsts pasūtījums) izpildē;

3) nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem;

4) panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm.

3.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Šis likums attiecas uz visiem valsts pasūtījumiem, kad preces tiek piegādātas, darbi veikti un pakalpojumi sniegti, samaksājot par tiem pilnīgi vai daļēji ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem (izņemot valsts un pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā gūtos līdzekļus).

(2) Šis likums neattiecas uz valsts investīciju projektiem, kurus kopīgi īsteno Latvijas Republika un ārvalstu vai starptautiskās finansu organizācijas, ja katrā konkrētā gadījumā par to lēmis Ministru kabinets.

(3) Šā likuma nosacījumi par izsolēm (konkursiem) nav attiecināmi uz valsts pasūtījumiem:

1) kas saistīti ar valsts drošību un valsts aizsardzību, kā arī ar valsts materiālo rezervju veidošanu, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma katrā konkrētā gadījumā par to lēmis Ministru kabinets;

2) ja valsts pasūtījums saistīts ar lietām, kas izņemtas no privāttiesiskās apgrozības;

3) ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība vai valsts vai pašvaldības līdzekļu paredzamais apjoms daļējas finansēšanas gadījumā preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai (izņemot būvdarbus) ir mazāks par 5 000 latu vai būvdarbiem — par 50 000 latu, vai būvprojektēšanai — par 10 000 latu. Šādā gadījumā starp valsts vai pašvaldības pasūtītāju (turpmāk — valsts pasūtītājs) un piegādātāju (darbu izpildītāju) jānoslēdz rakstveida līgums.

(4) Pasūtījuma vērtība nosakāma:

1) piegādēm, būvdarbiem un ar būvniecību saistītiem darbiem — pēc konkrētā darījuma summas;

2) pārējiem pakalpojumiem — pēc to gada apjoma.

(5) Piešķirot valsts pasūtījumu, kas daļēji tiek finansēts no starptautisko finansu institūciju aizdevumu līdzekļiem, piemērojami starptautisko saistību noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

4.pants. Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz valsts pasūtījuma piešķiršanas kārtību

Ja starptautiskā līgumā, kuru apstiprinājusi Saeima, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

6.pants. Pretendentu dalība

(1) Valsts pasūtījumi piešķirami neatkarīgi no pretendenta valstiskās piederības, uzņēmuma reģistrēšanas un darbības vietas, uzņēmējdarbības formas un īpašuma piederības, ievērojot šā panta ceturtās — sestās daļas nosacījumus.

(2) Ja uzaicinājumā piedalīties izsolē (konkursā) ir paziņots, ka pretendenti var piedalīties piegādē, darba veikšanā vai pakalpojuma sniegšanā neatkarīgi no savas valstiskās piederības, vēlāk šo paziņojumu nedrīkst grozīt.

(3) Ja valsts pasūtītājs nolēmis noteikt ierobežojumus, ņemot vērā pretendentu valstisko piederību, šāda lēmuma cēloņi jāatspoguļo šā likuma 7.pantā minētajā dokumentācijā.

(4) Šajā likumā minētās izsoles (konkursus) var rīkot kā:

1) izsoles (konkursus) ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos;

2) izsoles (konkursus) bez ārvalstu pretendentu piedalīšanās.

(5) Izsoles (konkursi) ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos rīkojamas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) valsts pasūtījuma paredzamā summa precēm un pakalpojumiem (izņemot būvdarbus) pārsniedz 104 000 latu;

2) valsts pasūtījuma paredzamā summa būvdarbu investīciju projektam pārsniedz 4 000 000 latu.

(6) Šā panta piektās daļas 1. un 2.punkta nosacījumus var nepiemērot, ja piegādājamās preču grupas tiek ražotas Latvijas rūpniecības jaunveidojamās un rekonstruējamās nozarēs vai arī ja Latvijā ražoto preču un Latvijas iedzīvotāju veicamo darbu vai sniedzamo pakalpojumu neizmantošana var radīt ievērojamas sociālas problēmas. Lēmumu par šo nosacījumu piemērošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets.

(7) Ja valsts pasūtījuma summa precēm un pakalpojumiem nepārsniedz 104 000 latu vai attiecīgi būvdarbiem un ar būvniecību saistītiem darbiem — 4 000 000 latu, valsts pasūtītājs ir tiesīgs lemt par ārvalstu pretendentu piedalīšanās lietderību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

8.pants. Atklātums un vienlīdzīgu iespēju radīšana pretendentiem

(1) Visiem pretendentiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi, jārada vienlīdzīgas iespējas sacensties par tiesībām pildīt valsts pasūtījumu.

(2) Valsts pasūtījumi piešķirami izsolēs; izmantot citas metodes atļauts, tikai ievērojot šā likuma 10., 11., 12. un 13.pantā minētos nosacījumus.

(3) Visās valsts pasūtījuma piešķiršanas stadijās jāievēro atklātums. Informācijas apmaiņa starp valsts pasūtītāju [viņa iecelto izsoles (konkursa) komisiju] un pretendentiem jāveic rakstveidā. Valsts pasūtītāja pienākums ir šā likuma 7.pantā minēto informāciju fiksēt rakstveidā un nodrošināt tās pieejamību šā likuma 33.pantā minēto uzraudzības un kontroles institūciju amatpersonām, kā arī 7.panta otrajā un trešajā daļā minētajām personām.

(4) Pretendentu kvalifikācijas pārbaudes noteikumi, izsoles (konkursa) nolikuma un piedāvājumu izvērtēšanas noteikumi nosakāmi un šajā likumā noteiktajā kārtībā publicējami iepriekš, un tos nedrīkst grozīt attiecīgās procedūras laikā.

(5) Nedrīkst izvirzīt pretendentiem nevienlīdzīgas prasības attiecībā uz uzaicinājuma dokumentu, kvalifikācijas pārbaudes dokumentu, izsoles (konkursa) nolikuma dokumentu un paziņojumu izsniegšanas veidu un termiņiem, maksas ņemšanu par šiem dokumentiem, iesniedzamo kvalifikācijas pārbaudes dokumentu un izsoles (konkursa) piedāvājumu apjomu un saturu. Nedrīkst kavēt pretendentu (arī ārvalstu pretendentu) piedalīšanos izsolē (konkursā), izvirzot diskriminējošas prasības pakalpojumu vai preču aprakstiem, rasējumiem, testēšanas metodēm, preču marķēšanai, iesaiņošanai u.tml. Preču (pakalpojumu) aprakstos, rasējumos, izsoles (konkursa) nolikumos, kvalifikācijas pārbaudes prasībās pēc iespējas jālieto standartizēti apraksti, termini, simboli; ja tas nav pretrunā ar pasūtījuma būtību, aprakstos lietojama frāze "vai līdzvērtīgus".

(6) Par ārvalstu pretendentus diskriminējošu nevar uzskatīt prasību par fizisko personu — būvspeciālistu sertificēšanu un būvfirmu kā juridisko personu licencēšanu, kā to nosaka Būvniecības likuma III nodaļas 10.panta trešā daļa.

(7) Laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz izsoles (konkursa) rezultātu paziņošanai valsts pasūtītājam, kā arī viņa ieceltajām izsoles (konkursa) komisijām un citām amatpersonām aizliegtas jebkādas sarunas ar pretendentiem par viņu iesniegto piedāvājumu saturu; ja nepieciešams, atļauts vienīgi pieprasīt no pretendentiem papildu paskaidrojumus, kā arī apspriest iespējamos variantus atbilstoši šā likuma 24.panta devītās daļas nosacījumiem. Valsts pasūtītājam šajā laikposmā aizliegts informēt pretendentus par citu piedāvājumu esamību un to saturu.

(8) Valsts pasūtītājam vai viņa amatpersonām aizliegts pieņemt no pretendentiem vai viņu pārstāvjiem jebkura veida atlīdzību par darbību vai tāda lēmuma pieņemšanu, kas saistīts ar izsoli (konkursu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

9.pants. Valsts pasūtījuma piešķiršanas metodes

(1) Lēmumu par valsts pasūtījuma piešķiršanas metodēm saskaņā ar šo likumu pieņem valsts pasūtītājs.

(2) Valsts pasūtījuma piešķiršanas pamatmetode ir izsole. Šā likuma 10., 11., 12. un 13.pantā minētajos gadījumos var lietot arī citas metodes:

1) piešķiršanu uz konkursa pamata;

2) piešķiršanu, veicot cenu aptauju;

3) piešķiršanu, izskatot tikai viena piegādātāja piedāvājumu.

(3) Ja darbu (pakalpojumu) vai piegādes raksturs to ļauj, valsts pasūtītājam ir tiesības sadalīt valsts pasūtījumu atsevišķās daļās un dot iespēju pretendentiem iesniegt piedāvājumus uz vienu vai vairākām daļām; nav atļauts valsts pasūtījumu nepamatoti sadalīt daļās, lai apietu šā likuma 3., 6. un 11.pantā noteiktos ierobežojumus.

(4) Ja tiek izmantotas citas metodes, nevis izsole, dokumentācijā (7.pants) iekļaujami paskaidrojumi par iemesliem un nosacījumiem, kuri attaisno citu metožu izmantošanu.

10.pants. Nosacījumi valsts pasūtījuma piešķiršanai uz konkursa pamata

Valsts pasūtītājs var piešķirt valsts pasūtījumu uz konkursa pamata (24.pants), ja:

1) valsts pasūtītājam nav iespējams formulēt preču vai pakalpojumu specifikāciju ar tādu detalizācijas pakāpi, lai varētu izsludināt izsoli, šādos gadījumos:

a) trūkst nepieciešamo tehnisko rādītāju, tādēļ nav iespējams izstrādāt izsoles nolikumu,

b) jānoskaidro izdevīgākais, labākais un lietderīgākais projekts vai sistēma sarežģītam objektam,

c) produkcija ir patentēta vai nepieciešama eksperimentam,

d) pasūtītāja vajadzību apmierināšanai iespējami vairāki alternatīvi varianti;

2) valsts pasūtītājs vēlas noslēgt līgumu, lai veiktu pētniecības darbus vai apmācību;

3) izsole ir izsludināta, bet nav pretendentu vai valsts pasūtītājs noraidījis visus piedāvājumus saskaņā ar šā likuma 23.pantu;

4) lauzts iepriekšējais valsts pasūtījuma līgums izpildītāja vainas dēļ un valsts pasūtītājs nolēmis, ka izsoles rīkošana uz atlikušo valsts pasūtījuma daļu nav lietderīga.

11.pants. Nosacījumi valsts pasūtījuma piešķiršanai, veicot cenu aptauju

(1) Valsts pasūtītājs var piešķirt valsts pasūtījumu, iegūstot un izskatot informāciju par attiecīgās dienas cenām (25.pants), iepērkot preces vai uzdodot sniegt pakalpojumus, ja preces vai pakalpojumi netiek sagatavoti pēc valsts pasūtītāja speciāla pasūtījuma vai specifikācijas, bet šādas preces jau tiek ražotas vai pakalpojumi jau tiek sniegti neatkarīgi no valsts pasūtījuma, tiem jau ir nostabilizējies tirgus un preces ir piegādātāja rīcībā.

(2) Darbus vai piegādes, kuru raksturs atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem, var piešķirt ar cenu aptaujas metodi, ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība ir līdz 10 000 latu.

(3) Valsts pasūtītājs nedrīkst sadalīt pasūtījuma apjomu atsevišķās daļās, lai varētu izmantot šā panta nosacījumus.

12.pants. Nosacījumi, ar kādiem tiek izskatīts tikai viens piedāvājums

(1) Valsts pasūtītājs var slēgt valsts pasūtījuma līgumu, izskatot tikai vienu piedāvājumu, ja:

1) ir iespējams iepirkt preces vai saņemt pakalpojumus tikai no viena pretendenta un nav citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāju;

2) preces vai pakalpojumi ir steidzami nepieciešami, tāpēc iesaistīšanās izsolē ir neiespējama vai nepamatota — ar nosacījumu, ka apstākļus, kuri radīja šo steidzamo nepieciešamību, valsts pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt;

3) ir radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija, tāpēc nav iespējams izmantot citas valsts pasūtījuma piešķiršanas metodes, kam nepieciešams ilgāks laiks;

4) pasūtītājs, kura rīcībā jau ir no kāda piegādātāja iepirktās preces, iekārta vai tehnoloģija, nosaka, ka papildu piegādei jāizmanto iepirkums no tā paša piegādātāja standartizācijas apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai nodrošinātu tehnisko savienojamību ar jau iepirktajām precēm, iekārtu vai tehnoloģiju, ņemot vērā sākotnējā iepirkuma efektivitāti valsts pasūtītāja vajadzību apmierināšanā, lai ierobežotu papildu iepirkuma lielumu salīdzinājumā ar sākotnējo iepirkumu, kā arī ja ir pamatotas cenas un nav pieņemamas alternatīvas;

5) pasūtītājs vēlas slēgt līgumu, lai veiktu pētniecības darbus, eksperimentus vai ar tiem saistītās mācības vai pilnveidošanu, kas noved pie prototipa iepirkšanas, kā arī pētniecības darbus, metodiku un normatīvu projektu izstrādi un mācības, kuru paredzamā vērtība nepārsniedz 5000 latu.

(2) Ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība vai valsts vai pašvaldības pasūtījuma paredzamais apjoms daļējas finansēšanas gadījumā preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai ir lielāks par 5000 latu vai būvdarbiem — lielāks par 50 000 latu, vai būvprojektēšanai — lielāks par 10 000 latu, paziņojumu par viena piedāvājuma izskatīšanu un šāda lēmuma pieņemšanas motīviem valsts pasūtītājs nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Finansu ministrijai.

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

13.pants. Nosacījumi, ar kādiem darbi tiek veikti vai pakalpojumi sniegti saimnieciskā kārtā

(1) Lēmumu par darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu saimnieciskā kārtā valsts pasūtītājs pieņem, ievērojot tāmes aprēķinus.

(2) Darbi kopumā vai pa daļām veicami saimnieciskā kārtā, ja:

1) šāds darbu izpildes veids ir lētāks;

2) šādu izpildes veidu prasa darba raksturs, kvalitāte vai steidzamība;

3) atkārtota izsole (konkurss) nav devusi vēlamos rezultātus.

14.pants. Izsoles uzaicinājuma un uzaicinājuma uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi izsludināšanas procedūra

(1) Izsoles uzaicinājumu attiecībā uz preču piegādes, būvdarbu veikšanas, būvprojektēšanas vai pakalpojumu sniegšanas tiesībām un uzaicinājumu uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi (ja tāda paredzēta) sagatavo un Finansu ministrijai iesniedz valsts pasūtītājs. Finansu ministrija triju darbadienu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas pārbauda tā saturu un, ja uzaicinājums atbilst šā likuma 15.panta prasībām, ievieto to interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Ja uzaicinājums neatbilst šā likuma 15.panta prasībām, Finansu ministrija pieprasa paskaidrojumus vai papildinājumus un pēc to saņemšanas ievieto minētajām prasībām atbilstošu uzaicinājumu interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis".

(2) Izsoles uzaicinājumu un uzaicinājumu uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi valsts pasūtītājs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā. Ja preču piegādes vai pakalpojumu paredzamā vērtība pārsniedz 500 000 latu vai ja būvdarbu vērtība pārsniedz 4 000 000 latu, uzaicinājumu uz izsoli izsludina arī kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā.

(3) Pirmo sludinājumu ar šā likuma 15.panta prasībām atbilstošu izsoles uzaicinājumu publicē vismaz 40 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas, bet, ja likums neparedz ārvalstu pretendentu piedalīšanos, — 30 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Izņēmuma gadījumos, kad preču piegāde, būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana ir steidzama, jo radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija, kuru valsts pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt un kuras dēļ nepieciešams nekavējoties veikt valsts pasūtījumu, šo termiņu var saīsināt līdz 10 dienām. Ja izsoles uzaicinājums ir publicēts vairākos preses izdevumos, termiņu sāk skaitīt no dienas, kad tas publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

15.pants. Izsoles uzaicinājuma saturs

(1) Izsoles uzaicinājumā norāda:

1) valsts pasūtītāja nosaukumu un adresi;

2) piegādājamo preču, veicamo darbu un sniedzamo pakalpojumu nosaukumu un daudzumu, kā arī vietu, kur jāpiegādā preces, jāveic darbi vai jāsniedz pakalpojumi;

3) termiņus, kādos precēm jābūt piegādātām, darbiem veiktiem vai pakalpojumiem sniegtiem;

4) pretendenta kvalifikācijas pārbaudes kritērijus un procedūras;

5) kādā veidā, kad un kurā vietā var iepazīties ar izsoles nolikuma dokumentiem vai tos iegādāties, kā arī maksu par tiem;

6) piedāvājumu iesniegšanas vietu un datumu;

7) citus noteikumus, ja valsts pasūtītājs to uzskata par nepieciešamu.

(2) Uzaicinājums uz kvalifikācijas pārbaudi varētu arī neietvert informāciju, kura minēta šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā, bet tajā ietverama vēl šāda informācija:

1) kādā veidā un kurā vietā var saņemt nolikumus vai kvalifikācijas pārbaudes dokumentus un kāda ir maksa par šiem dokumentiem;

2) kvalifikācijas pārbaudes dokumentu iesniegšanas vieta un termiņš.

(3) Pēc izsoles izziņošanas interesenti var:

1) iepazīties ar izsoles nolikumu;

2) iepazīties ar projektiem, darbu aprakstiem un darbu izmaksu aprēķiniem;

3) apskatīt piegādājamās produkcijas paraugus.

16.pants. Izsoles nolikuma dokumentu pieejamība

(1) Valsts pasūtītājam jānodod izsoles nolikuma dokumenti pretendentu rīcībā saskaņā ar procedūrām un prasībām, kas noteiktas izsoles uzaicinājumā. Ja ir paredzētas kvalifikācijas pārbaudes procedūras, valsts pasūtītājam jānodod izsoles nolikuma dokumentu komplekts katram pretendentam, kas izturējis kvalifikācijas pārbaudi un samaksājis par dokumentiem (ja tāda samaksa bija paredzēta).

(2) Samaksu nosaka valsts pasūtītājs, un tai jāatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un nosūtīšanu.

19.pants. Piedāvājuma derīguma laiks

(1) Piedāvājumi izsolei ir spēkā tikai izsoles nolikumā norādītajā laika posmā, kas sākas ar iesniegšanas termiņu.

(2) Piedāvājumu derīguma laikā valsts pasūtītājs var lūgt pretendenta piekrišanu pagarināt uz noteiktu laiku piedāvājuma derīgumu. Tad:

1) pretendents var nepiekrist laika pagarinājumam, turklāt šajā gadījumā viņš nezaudē piedāvājuma nodrošinājumu, bet piedāvājuma derīgums nepagarinātajā laika posmā tiek saglabāts;

2) pretendentiem, kas piekrituši piedāvājuma derīguma laika pagarinājumam, nepieciešams pagarināt arī piedāvājuma nodrošinājuma derīguma laiku, bet, ja tas nav iespējams, jāpanāk jauns piedāvājuma nodrošinājums uz visu pagarinājuma laiku. Ja pretendents nepagarina nodrošinājuma termiņu vai nepanāk jaunu nodrošinājumu, tiek uzskatīts, ka viņš atteicis piedāvājuma derīguma pagarinājumu.

(3) Ja izsoles nolikumā nav noteikts citādi, pretendents var mainīt vai atsaukt savu piedāvājumu pirms piedāvājuma iesniegšanas laika izbeigšanās, nezaudējot piedāvājuma nodrošinājumu.

(4) Piedāvājuma grozījumi vai atsaukšana ir spēkā, ja valsts pasūtītājs to saņem pirms piedāvājumu iesniegšanas laika izbeigšanās.

20.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Valsts pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem, kas piesakās izsolei, piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmuma;

2) izsoles nolikumā nosakāms, kādas institūcijas vai organizācijas var dot piedāvājuma nodrošinājumu vai arī apliecināt, kādi piedāvājuma nodrošinājuma veidi un termiņi ir pieņemami valsts pasūtītājam;

3) valsts pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājuma nodrošinājumu, ja nodrošinājums un pats piedāvājuma iesniedzējs atbilst izsoles nolikumā noteiktajām prasībām un ja nodrošinājums nav pretrunā ar likumiem;

4) pirms piedāvājuma iesniegšanas pretendents var pieprasīt no valsts pasūtītāja apliecinājumu, ka piedāvātais nodrošinājums ir pieņemams. Valsts pasūtītājam nekavējoties jāatbild uz katru šādu pieprasījumu;

5) apliecinājums, ka piedāvātais nodrošinājums ir pieņemams, neizslēdz iespēju valsts pasūtītājam turpmāk atteikties no nodrošinātāja, kurš atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Valsts pasūtītājam nekavējoties jāatdod atpakaļ nodrošinājuma dokumenti, ja:

1) izbeidzies piedāvājuma nodrošinājuma termiņš un tas nav pagarināts;

2) stājies spēkā valsts pasūtījuma līgums (izņemot gadījumus, kad līgums paredz izsoles nodrošinājuma ieskaitīšanu līguma nodrošinājumā);

3) izsoles procedūra beigusies bez valsts pasūtījuma līguma stāšanās spēkā;

4) piedāvājums atsaukts pirms noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

21.pants. Izsoles piedāvājumu atvēršana

(1) Izsoles piedāvājumu atvēršana jāsāk izsoles nolikumā paredzētajā laikā un vietā.

(2) Pretendenti, kas iesnieguši piedāvājumus, vai viņu pārstāvji drīkst piedalīties izsoles piedāvājumu atvēršanā, ja tas nav aizliegts izsoles nolikumā.

(3) Valsts pasūtītāja amatpersonas (izsoles komisija) izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aizlīmētās aploksnes un skaļi nolasa katra piedāvājuma galvenos datus (to skaitā cenu). Uz iesniegtajiem piedāvājumiem parakstās visi izsoles komisijas locekļi.

(4) Tālāko izsoles procedūras daļu komisija veic bez pretendentu un citu piedāvājumu atvēršanā pielaisto personu klātbūtnes.

23.pants. Visu piedāvājumu noraidīšana

(1) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs jebkurā laikā pirms kāda piedāvājuma pieņemšanas noraidīt visus piedāvājumus. Valsts pasūtītājam jāpaziņo katram pretendentam, kas to pieprasa, visu piedāvājumu noraidīšanas iemesls, bet nav nepieciešams to juridiski, ekonomiski vai citādi pamatot.

(2) Paziņojums par visu piedāvājumu noraidīšanu izsniedzams visiem pretendentiem, kuri iesnieguši piedāvājumus izsolē.

(3) Valsts pasūtītājs var noraidīt visus iesniegtos piedāvājumus arī tad, ja cena tajos neatbilst valsts pasūtītāja iepriekš noteiktajām robežām (ja tādas bija noteiktas). Šādu robežu skaitlisko izteiksmi valsts pasūtītājs nedrīkst paziņot pretendentiem pirms izsoles rezultātu publicēšanas.

(4) Valsts pasūtītājs neuzņemas nekādas saistības pret pretendentiem sakarā ar visu piedāvājumu noraidīšanu.

26.pants. Valsts pasūtījuma līguma saturs

(1) Valsts pasūtījuma līguma slēgšanas mērķis ir noteikt visas tiesiskās, mantiskās, finansiālās un citas attiecības, kādas var rasties, veicot darbus vai piegādes vai sniedzot pakalpojumus valsts vai pašvaldības vajadzībām.

(2) Valsts pasūtījuma līguma projektu rakstiski sagatavo un iesniedz valsts pasūtītājs. Līguma projektu vai tā galvenos noteikumus iekļauj izsoles (konkursa) nolikumā.

(3) Valsts pasūtījuma līgumā obligāti jāparedz:

1) līgumslēdzējas puses;

2) līguma priekšmets (kādi darbi, piegādes vai pakalpojumi ir jāpilda, to apjoms, kvalitātes prasības, cenas, izpildes termiņi un samaksas kārtība), kā arī kontroles kārtība;

3) darbu vai piegāžu izpildes un pieņemšanas nosacījumi saskaņā ar šā likuma prasībām;

4) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma nosacījumu neievērošanu;

5) valsts pasūtītāja augstākā institūcija, bez kuras apstiprinājuma līgums nav spēkā (ja šāds apstiprinājums ir nepieciešams);

6) līguma grozīšanas kārtība un atkāpšanās no līguma;

7) preču vai pakalpojumu atbilstības novērtējums obligātajās sfērās (cilvēku dzīvības, veselības, kā arī vides aizsardzība).

(4) Sagatavojot valsts pasūtījuma līgumu būvdarbiem, kuru paredzamā vērtība pārsniedz 1 000 000 latu, piemēro Latvijas nacionālo standartu par būvdarbu līgumu vispārīgiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2000. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

27.pants. Valsts pasūtījuma līguma slēgšanas un apstiprināšanas kārtība

(1) No valsts vai pašvaldības puses līgumattiecībās ar valsts pasūtījuma izpildītāju stājas valsts pasūtītājs.

(2) Izņemot gadījumus, kad valsts pasūtītājs izmanto savas šā likuma 23.pantā paredzētās tiesības noraidīt visus piedāvājumus, tas nedrīkst atteikties no valsts pasūtījuma līguma slēgšanas ar visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju, ja iesniedzējs ievērojis visas šā likuma un uz šā likuma pamata pieņemto normatīvo aktu prasības.

(3) Līgums par darbu, piegāžu vai pakalpojumu izpildi jānoslēdz 10 dienu laikā, skaitot no tās dienas, kad izpildītājs saņēmis rakstveida paziņojumu par darbu, piegāžu vai pakalpojumu izpildes tiesību piešķiršanu un līguma projektu, ja valsts pasūtītājs nav noteicis citu termiņu. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs šajā termiņā līgumu nenoslēdz vai neiemaksā līguma nodrošinājumu līgumā noteiktajā termiņā (ja tāds nodrošinājums līgumā paredzēts), viņš zaudē iemaksāto izsoles nodrošinājumu un tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no darbu, piegāžu vai pakalpojumu pildīšanas.

28.pants. Valsts pasūtījuma līguma pildīšanas noteikumi

(1) Valsts pasūtītājam līgumā paredzētajā termiņā jāpieņem no izpildītāja tā veiktais darbs vai piegādātās preces un pēc tam jāsamaksā nolīgtā cena (vai arī pēdējais maksājums, ja līgumā bija paredzēta samaksa pa daļām vai avansa maksājums). Par pieņemšanu jāsastāda akts, kuru paraksta abas līgumslēdzējas puses. Aktā jānorāda preču, darbu vai pakalpojumu kvalitāte, minot defektus, kuri nav par iemeslu preču, darbu vai pakalpojumu nepieņemšanai, kā arī šo defektu novēršanas kārtība un termiņi.

(2) Valsts pasūtītājam aizliegts:

1) pieņemt naudu līgumā paredzēto preču, darbu vai pakalpojumu vietā;

2) pieņemt preces, darbus vai pakalpojumus, kas neatbilst līguma nosacījumiem;

3) noraidīt darbus vai piegādes, kas izpildīti atbilstoši līguma nosacījumiem.

(3) Katra līgumslēdzēja puse ir atbildīga par līguma neizpildīšanu vai par to, ka līgums nav pienācīgi izpildīts tās vainas dēļ.

29.pants. Norēķini par valsts pasūtījuma izpildi

(1) Norēķinu kārtība jāparedz valsts pasūtījuma līgumā.

(2) Pēc valsts pasūtījuma izpildes valsts pasūtītājs līgumā noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad valsts pasūtītājs valsts pasūtījumu pieņēmis kā izpildītu, veic visus norēķinus, ieskaitot naudas pārskaitīšanu. Ja līgums noslēgts uz vairākiem gadiem, norēķins sastādāms atsevišķi par katru budžeta gadu.

(3) Kamēr darbu vai piegāžu izpildītājs nav saņēmis samaksu, viņam ir tiesības iesniegt valsts pasūtītājam savus iebildumus par norēķina pareizību. Iesniedzot iebildumus, izpildītājs nezaudē tiesības uz samaksu, kas viņam atbilstoši norēķinam pienākas.

(4) Ja darbu vai piegāžu izpildītājs šā panta trešajā daļā paredzētajā termiņā nav iesniedzis iebildumus par saņemto norēķinu, šis norēķins nav apstrīdams. Ja izpildītājs šajā termiņā iesniedzis iebildumus par norēķina pareizību, valsts pasūtītājs, kurš norēķinu izsniedzis, pārskata norēķinu un paziņo izpildītājam par rezultātiem divu mēnešu laikā.

31.pants. Sūdzības sakarā ar valsts pasūtījuma līguma pildīšanu

Sūdzības par valsts institūcijas vai amatpersonas rīkojumiem, vilcināšanos vai dienesta pienākumu neizpildīšanu darbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu pildīšanas gaitā iesniedzamas kārtībā, kādu nosaka likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās".

32.pants. Sūdzības un prasības sakarā ar norēķinu

(1) Par norēķina un pārskatītā norēķina neizsniegšanu noteiktajā laikā vai arī par pārskatītā norēķina nepareizu sastādīšanu darbu vai piegāžu izpildītājam ir tiesības iesniegt sūdzību pakļautības kārtībā vai arī celt prasību tiesā gan par dokumentu un visu viņam pienākošos naudas summu izsniegšanu, gan par tādu zaudējumu atlīdzību, kuri radušies valsts pasūtītāja vai tā amatpersonas nepareizas rīcības, vilcināšanās vai bezdarbības rezultātā.

(2) Sūdzībā par pārskatīto norēķinu nevar celt prasības, kuras nebija minētas iebildumos pret sākotnējo norēķinu.

(3) Sūdzības vai prasības iesniedzamas šādos termiņos:

1) ja norēķins vispār nav izsniegts darbu vai piegāžu izpildītājam, — mēneša laikā no dienas, kurā izbeidzas norēķina paziņošanai noteiktais termiņš;

2) ja pēc darbu vai piegāžu izpildītāja iesniegtiem iebildumiem par norēķinu nav izsniegts pārskatītais norēķins, — mēneša laikā no dienas, kad izbeidzas pārskatītā norēķina izsniegšanas termiņš;

3) ja darbu vai piegāžu izpildītājs nav apmierināts ar izsniegto pārskatīto norēķinu, — mēneša laikā no pārskatītā norēķina paziņošanas dienas.

(4) Ja darbu vai piegāžu izpildītājs ir iesniedzis sūdzību pakļautības kārtībā, viņš nevar celt prasību tiesā, bet, ja viņš, vēl nesaņēmis samaksu, atsauc pakļautības kārtībā iesniegto sūdzību pirms tās izspriešanas, viņš var celt prasību tiesā, kamēr vēl nav saņēmis samaksu. Pārsūdzot lēmumu, kas pieņemts, izskatot sūdzību pakļautības kārtībā, darbu vai piegāžu izpildītājs var griezties tiesā viena mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas par šo sūdzību.

(5) Iesniedzot prasību tiesā, darbu vai piegāžu izpildītājs var apstrīdēt gan pašu norēķinu, gan kļūdas citos šā panta pirmajā daļā minētajos jautājumos, kas pieļautas sakarā ar līguma pildīšanu un norēķināšanos. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs par viņam izsniegto norēķinu ir iesniedzis pakļautības kārtībā savus iebildumus, tad, griežoties pēc tam ar prasību tiesā, viņš nevar celt tādus prasījumus, kas nebija minēti viņa iesniegtajos iebildumos.

(6) Prasība iesniedzama tiesā pēc attiecīgās valsts institūcijas atrašanās vietas, ja līgumā nav noteikts citādi.

(7) Prasības iesniegšana tiesā neaptur valsts institūcijas vai amatpersonas rīcību, kamēr tiesas spriedums nav stājies spēkā.

(8) Ja darbu vai piegāžu izpildītājam izsniegtajā norēķinā vēlāk tiek atrasta kāda kļūda, valsts pasūtītājs iesniedz darbu vai piegāžu izpildītājam jaunu, izlabotu norēķinu ar priekšlikumu atmaksāt pārmaksāto summu. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs neatmaksā šo summu, valsts pasūtītājs ir tiesīgs celt prasību tiesā sešu mēnešu laikā, skaitot no atmaksas pieprasīšanas dienas.

33.pants. Uzraudzība, kontrole un atbildība

(1) Uzraudzību un kontroli pār normatīvo aktu, valsts un pašvaldību interešu ievērošanu ministrijās un pašvaldībās valsts pasūtījuma piešķiršanas norisēs veic Ministru kabinets, Valsts kontrole un attiecīgās pašvaldības.

(2) Valsts kontroles galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma norisēm ir šādas:

1) ne retāk kā vienu reizi divos gados dokumentāri pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība;

2) neatkarīgi no šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām pārbaudēm izlases veidā pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanu lielāku pasūtījumu gadījumos, kā arī tāda pasūtījuma gadījumā, par kuru izcēlušās diskusijas vai ienākušas sūdzības;

3) darīt zināmus atklātībai pārbaudēs konstatētos pārkāpumus; ja nepieciešams, iesniegt ziņojumus tiesībaizsardzības institūcijām.

(3) Ministru kabineta galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma uzraudzību un kontroli ir šādas:

1) sekot valsts pasūtījumu piešķiršanas norisēm, analizēt attiecīgos statistikas datus, reizi ceturksnī apkopot informāciju par valsts pasūtījumu apjomiem un izpildes gaitu;

2) analizējot šā likuma un uz šā likuma pamata pieņemto normatīvo aktu darbību, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus minētajos normatīvajos aktos;

3) valsts pasūtījuma un tā juridiskā nodrošinājuma jautājumos uzturēt sakarus ar attiecīgajām Baltijas valstu, citu valstu un starptautiskajām institūcijām;

4) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas valsts pasūtītājiem, piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī rīkot viņiem apmācību.

(4) Izsoles (konkursa) komisiju un citas amatpersonas, kas tieši sagatavo un veic valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūras, ieceļ valsts pasūtītāja institūcijas vadītājs. Minētās amatpersonas rīkojas stingrā saskaņā ar šo likumu un uz šā likuma pamata pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbild par šo aktu, valsts un pašvaldību interešu ievērošanu.

(5) Valsts pasūtītāja iecelto izsoles (konkursa) komisiju locekļi un citas amatpersonas, kas piedalās valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūru sagatavošanā un realizēšanā, ir atbildīgas par šā likuma un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas kavē šā likuma 2.pantā minēto mērķu sasniegšanu. Ja minētās amatpersonas darbības vai bezdarbības rezultātā valsts, pašvaldības vai personu likumīgajām interesēm nodarīts kaitējums, tās saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par šādiem pārkāpumiem:

1) valsts pasūtījuma piešķiršana bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, vai arī nepamatota citu metožu, nevis izsoles izmantošana;

2) nepamatota slēgtas izsoles (konkursa) rīkošana vai pretendentu loka sašaurināšana;

3) nevienlīdzīgu apstākļu radīšana pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņos, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā;

4) atklātuma un publiskuma nenodrošināšana valsts pasūtījuma piešķiršanas norisē;

5) konfidencialitātes noteikumu neievērošana;

6) nepilnīga vai sagrozīta valsts pasūtījuma piešķiršanas procesa dokumentēšana vai arī šīs dokumentācijas nesaglabāšana.

1. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai priekšlikumus par atbilstošu grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī likumā "Par Valsts kontroli" jautājumos, kas saistīti ar šā likuma darbību.

2. Noteikt, ka šā likuma 22.panta septītā daļa ir spēkā Eiropas līgumā noteiktajā pārejas periodā.

3. Noteikt, ka šā likuma 26.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 7.nr.).

(Punkta numerācija grozīta ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)