Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1996. gada 24. oktobra likumu: Par valsts un pašvaldību pasūtījumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām

Noteikumi Nr. 60 (prot. Nr. 13 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu 14. panta 3. punktu

TERMINU SKAIDROJUMS

Avanss - naudas summa, kuru pirms darba pabeigšanas pasūtītājs maksā no samaksai par darbu un piegādēm paredzētajiem līdzekļiem.

Izsole - darbu vai piegāžu izpildes tiesību publiska piešķiršana, kurā šīs tiesības iegūst tas, kurš apņemas darbu vai piegādes veikt par viszemāko cenu. Izsoles vieta un laiks tiek noteikts iepriekš.

Konkurss - darbu vai piegāžu iespējamo izpildītāju piedāvājumu izskatīšana, izvēloties vispiemērotāko izpildītāju.

Darbu un piegāžu veikšana saimnieciskā kārtā - darbi vai piegādes, kurus veic ar pasūtītājorganizācijas spēkiem.

Izsoles vai konkursa dalībnieks - fiziska vai juridiska persona, kura piedalās izsolē vai konkursā, lai iegūtu tiesības uz darbu vai piegāžu izpildi valsts vajadzībām.

Preces -izejvielas, pusfabrikāti, komplektējošie izstrādājumi, gatavā produkcija, iekārta, ēkas vai citi materiālie objekti, kā arī elektroenerģija un siltumenerģija.

Pakalpojumi - celtniecības darbi, transporta darbi, projektēšana, konstruēšana, tehnoloģijas izstrādāšana un citi darbi, kas nav saistīti ar preču piegādēm.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Noteikumi «Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām» (turpmāk tekstā - «noteikumi») attiecas uz visiem darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kurus Latvijas Republikas ministrijas un citas Ministru kabineta padotībā esošās institūcijas (turpmāk tekstā - «pasūtītāji») pasūta par valsts budžeta līdzekļiem.

2. Par darbiem vai piegādēm uzskatāmi:

- preču piegādes;

- projektēšanas, celtniecības, remonta un restaurācijas darbi;

- zinātniskās pētniecības darbi;

- pakalpojumi un darbi valsts iestāžu un institūciju uzturēšanai un darbības nodrošināšanai;

- citi darbi valsts vajadzībām.

3. Darbus vai piegādes var uzņemties kā fiziskās, tā arī juridiskās personas (turpmāk tekstā - «izpildītāji») Latvijā un arī ārvalstīs. Priekšroka darbu vai piegāžu izpildei, ja nav būtiskas atšķirības^ kvalitātē un citos nosacījumos, tiek dota Latvijas Republikas uzņēmējiem.

II NODAĻA

DARBU VAI PIEGĀZU PASŪTĪŠANAS UN IZPILDES NOSACĪJUMI

4. Darba vai piegādes pasūtīšanas un izpildīšanas nosacījumiem jābūt pilnībā sagatavotiem, skaidriem un noteiktiem, lai līgumā nekas nebūtu jāpapildina, bet tikai jāuzrāda darbu vai piegāžu apjoms, cenas un līguma pildīšanas laiks.

5. Darba vai piegādes izpildes nosacījumos pasūtītājs norāda:

1) preces vai pakalpojuma kvalitāti vai īpašības atbilstoši standartam vai paraugiem;

2) darbu izpildes vai piegāžu vietu un termiņu;

3) atvieglojumus un izsniedzamos avansus (naudas avansi vai samaksa pa daļām par izpildītajiem darbiem vai piegādēm pirms visu preču piegādes vai visu darbu izpildes; apgāde ar materiāliem tin darba rīkiem; nodrošināšana ar darbaspēku; iespējami arī citi atvieglojumi), kā arī avansu izmaksāšanas kārtību;

4) darbu vai piegāžu izpildes kontroles, nodošanas, pieņemšanas un samaksas kārtību;

5) izpildītāja atbildību un pienākumus, ja darbi un piegādes netiek izpildīti vai netiek pildīti saskaņā ar noteikumiem.

6. Darbu izpildes nosacījumos papildu 5. punktā minētajām ziņām jānorāda:

1) darbu veids;

2) apgāde ar materiāliem, darbarīkiem un darbaspēku;

3) uzraudzības kārtība darbu veikšanas un pieņemšanas laikā.

7. Preču piegādes nosacījumos papildu 5. punktā minētajām ziņām jānorāda:

1) produkcijas, materiālu, instrumentu un dažādu piederumu daudzums (pēc mēra, skaita vai svara);

2) iesaiņojuma veidi, transportēšanas noteikumi un transportēšanas veidi, kā ari tas vai no pasūtītāja puses būs transporta uzraudzība un kā tā izpaudīsies;

3) kas maksā par preces pieņemšanu; kas apdrošina preces uz to atrašanās laiku ceļā, kas maksā muitas nodevu un citas nodevas.

8. Ja piegādā tādu preci, kuras kvalitāti un veidu nevar precīzi fiksēt tehniskajos noteikumos vai nevar pievienot attiecīgus zīmējumus, līgumam pietiekamā skaitā jāpievieno paraugi, kas apliecināti ar pasūtītāja zīmogu un parakstiem. Viens paraugs glabājas pie pasūtītāja līdz līguma pilnīgai izpildei.

Ja nav iespējams dot ne piegādājamās preces zīmējumus, ne paraugus, tad tehniskajos noteikumos jāparedz galvenās prasības, kuras raksturo piegādājamo preci. Par konstrukciju un materiālu kvalitātes obligātajiem rādītājiem, nekaitīgumu un drošumu pieprasāms ražotāju izdots atbilstības sertifikāts vai ražotāja deklarācija.

Zinātniskās pētniecības un projektēšanas darbu saturs, kā arī šiem darbiem izvirzītās prasības un nosacījumi tiek atspoguļoti tehniskā uzdevuma projektā (projektēšanas uzdevumā), valsts standartos un projektēšanas darbu izpildes normatīvos. Celtniecības darbu saturs, kā arī šiem darbiem izvirzītās prasības un nosacījumi tiek atspoguļoti būvprojektu tehniski ekonomiskajos pamatojumos un projektu dokumentācijā.

III NODAĻA

DARBU VAI PIEGĀŽU IZPILDES TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAS VEIDI UN KĀRTĪBA

1. Vispārīgie noteikumi

9. Darbu vai piegāžu izpildes tiesības var piešķirt:

1) izsolē;

2) konkursā;

3) bez izsoles vai konkursa.

Darbus vai piegādes var izpildīt saimnieciskā kārtā. Darbus vai piegādes var sadalīt, un izpildītāji var tos veikt pa daļām.

10. Izsole var būt mutiska, rakstiska un jaukta (mutiska un rakstiska).

11. Pasūtītājam pirms darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanas papildus šo noteikumu otrajā nodaļā minēto nosacījumu izstrādāšanai vēl jāveic šādi darbi:

1) ja tiks veikti būvdarbi, remonta un restaurācijas darbi, noteiktā kārtībā jānoformē darba apraksts, celtniecības tehniski ekonomiskais pamatojums vai citi projekta dokumenti un jāveic darbu vai piegāžu izmaksas aprēķini. Ja tiks veikti projektēšanas un zinātniskās pētniecības darbi, jāizstrādā tehniskais uzdevums (projektēšanas uzdevums);

2) ja tiks veiktas dažādas piegādes, jāievāc ziņas par vietējām tirgus cenām;

3) ja tiks veikti īpaši darbi vai piegādes, jāizstrādā konkursa nosacījumi, saskaņā ar kuriem iespējamie darbu vai piegāžu veicēji izstrādā un iesniedz savus projektus un darbu vai piegāžu izmaksu aprēķinus.

12. Par darbu vai piegāžu izpildes tiesību izsoli jādod informācija oficiālā laikrakstā, bet, ja izsole attiecas uz lauku iedzīvotājiem, tad sludinājumi jāievieto ari vietējā laikrakstā. Sludinājumā jānorāda:

1) izpildāmo darbu vai piegāžu raksturs, apmērs vai daudzums;

2) nodrošinājuma apmērs;

3) kur, kad un kāda izsole notiks;

4) kur var tuvāk iepazīties ar izsoles nosacījumiem.

Pirmais sludinājums jāpaziņo savlaicīgi, bet ne vēlāk kā 14 dienas pirms izsoles. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darbu vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz septiņām dienām pirms izsoles.

13. Ja tiek rīkots konkurss, konkursa dalībnieki uz to jāuzaicina vai jāizziņo par to presē ne vēlāk kā 14 dienas, (attiecībā uz būvniecību - vienu mēnesi) pirms konkursa. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darbu vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz desmit dienām pirms konkursa.

14. Pēc izsoles vai konkursa izziņošanas interesenti var:

1) iepazīties ar izsoles vai konkursa nosacījumiem;

2) iepazīties ar projektiem, darbu aprakstiem un darbu izmaksas aprēķiniem;

3) apskatīt piegādājamo preču paraugus.

15. Darbu vai piegāžu pasūtītājs izveido izsoles vai konkursa komisiju vismaz trīs cilvēku sastāvā, pieaicinot komisijā Finansu ministrijas vai tās institūciju pilnvarotu pārstāvi.

16. Darbu vai piegāžu pasūtītājs pirms izsoles var noteikt slepeno cenu, kuru nedrīkst pārsniegt, piešķirot darba vai piegādes izpildes tiesības. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.

Noteiktajā izsoles dienā un stundā klātesošos uzaicina ierasties izsoles telpās un, ja noteikta slepenā cena, par to paziņo izsoles dalībniekiem. Slēgto aploksni, kurā norādīta slepenā cena, izsoles laikā novieto redzamā vietā.

Pēc viszemākās cenas nosolījuma komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena nav zemāka par nosolīto, slepenā cena netiek nosaukta. Ja slepenā cena ir zemāka par nosolīto, šo cenu paziņo izsoles dalībniekiem un organizē jaunu izsoli, bet ne ātrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās izsoles vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 34. vai 41. punktu.

Ja izsolē nav noteikta slepenā cena, tad darbu vai piegāžu izpildes tiesības var piešķirt tādā gadījumā, ja viszemākā nosolītā cena nepārsniedz pasūtītajā pirms izsoles izzinātas tirgus cenas un darbu vai piegāžu izmaksu aprēķinus, pretējā gadījumā organizē jaunu izsoli, bet ne ātrāk ka septiņas dienas pēc iepriekšējās izsoles vai rīkojas saskaņa ar šo noteikumu 34. vai 41. punktu.

2. Izsole

Mutiskā izsole

17. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, kopā ar iesniegumu jāiesniedz pasūtītājam izsoles nosacījumos paredzētais nodrošinājums un pirms izsoles sākšanās jāiepazīstas ar izsoles noteikumiem un darba vai piegādes nosacījumiem un jāparaksta tie. Izsolē var piedalīties personas, kuras izpildījušas izsoles nosacījumus.

Izsoles komisija pirms izsoles atklāšanas sastāda dalībnieku sarakstu.

18. Mutiskajā izsolē solīšanu pēc izsoles vadītāja norādījumiem var izdarīt, nosaucot noteiktas summas vai procentus.

19. Izsoles dalībniekiem aizliegts savstarpēji vienoties vai citādi ietekmēt izsoles gaitu un rezultātus.

20. Izsoles dalībnieku vārdi jāieraksta sarakstā, un izsoles komisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena. Jāatzīmē visas izsolē piedāvātās cenas. Katram dalībniekam, kurš atteicies no tālākas solīšanas, izsoles sarakstā sava pēdējā piedāvātā cena jāapstiprina ar parakstu.

21. Izsole beidzas, kad izsoles dalībnieks, kurš nosolījis viszemāko cenu, parakstās, ka apņemas pildīt darbus vai piegādes par savu noteikto cenu saskaņā ar izsoles nosacījumiem. Gadījumā, ja izsoles dalībnieks atsakās parakstīties, viņš zaudē iesniegto nodrošinājumu, bet izsole jāturpina. Pēc izsoles beigām jaunus cenu piedāvājumus nepieņem, bet pārējiem izsoles dalībniekiem, kuri darbu vai piegāžu izpildes tiesības nav ieguvuši, izsniedz atpakaļ viņu iesniegto nodrošinājumu.

22. Ja noteiktajā laikā uz izsoli nav pieteicies un ieradies neviens dalībnieks, tad organizējama jauna izsole, bet ne ātrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās izsoles, vai arī jārīkojas saskaņā ar šo noteikumu 34. vai 41. punktu.

23. Ja izsolē piedalās tikai viens dalībnieks un viņa piedāvājums ir pieņemams, tad darbu vai piegāžu izpildi var uzticēt šai personai.

Rakstiskā izsole

24. Rakstisko izsoli izziņo šo noteikumu 12. un 14. punktā paredzētajā kārtībā.

25. Piedāvājumi iesniedzami slēgtas aploksnes līdz izsoles sākumam. Uz aploksnes jābūt norādei, kādai izsolei piedāvājums adresēts. Piedāvājumā jānorāda:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, tās atrašanās vieta, norēķinu konts un piedāvājuma iesniegšanas diena;

2) apstiprinājums tam, ka piedāvājuma iesniedzējs ir ar mieru uzņemties darbu vai piegāžu pildīšanu saskaņā ar darbu vai piegāžu nosacījumiem un izsoles noteikumiem;

3) maksa vai cena (tā jāuzraksta ar cipariem un vārdiem), par kādu apņemas pildīt darbus vai piegādes.

26. Vienlaikus ar piedāvājumu rakstiskajai izsolei jāiemaksā nodrošinājums sludinājumā noteiktajā apmērā un kartība.

Piedāvājumi, kuri neatbilst šo noteikumu 25. punkta prasībām, uzskatāmi par nederīgiem, un nodrošinājums atmaksājams.

27. Piedāvājumus rakstiskajai izsolei var iesniegt līdz noteiktam termiņam:

1) sūtot pa pastu vai nododot tieši pasūtītajam, kas rīko izsoli;

2) nododot tieši izsoles komisijai.

28. Visi piedāvājumi līdz izsolei glabājami slēgtās aploksnēs.

Priekšlaicīga aplokšņu atvēršana nav pieļaujama.

Uzsākot izsoli, jāpārbauda dienas pasts un jānoskaidro, vai nav vēl citu piedāvājumu. Ja 15 minūšu laikā jaunu piedāvājumu nav, tad klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana beigusies. Pēc tam piedāvājumus nepieņem.

Komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnes. Uz iesniegtajiem piedāvājumiem parakstās visi izsoles komisijas locekļi. Rakstiskajā izsolē mutiski izteiktus piedāvājumus nepieņem.

29. Pēc iesniegto piedāvājumu izskatīšanas izsoles komisija sastāda piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda iemaksāto nodrošinājumu un noraida nederīgos piedāvājumus. Komisija izveļas izdevīgāko piedāvājumu. Ja nav nepieciešamības apspriesties, komisija paziņo, ka izsole beigusies, nosauc to, kas nosolījis zemāko cenu un kāda ir šī cena, un sastāda protokolu. Pārējiem izsoles dalībniekiem, kuri nav ieguvuši darbu vai piegāžu izpildes tiesības, desmit dienu laikā nodrošinājumu atmaksā.

Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izsoles komisija atzīst par vajadzīgu apspriesties, tad klātesošos uzaicina atstāt izsoles telpas. Pēc apspriedes viņus uzaicina vēlreiz, un viņiem tiek paziņots komisijas lēmums.

Ja rakstiskajā izsolē nav iesniegts neviens piedāvājums vai iesniegts tikai viens, tad rīkojas attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu 22. vai 23. punktu.

Jauktā (mutiska un rakstiskā) izsole

30. Jaukto izsoli izziņo šo noteikumu 12. un 14. punktā paredzētajā kārtībā. Sludinājumā jānorāda, ka izsolē var piedalīties mutiski vai rakstiski. Rakstiskie piedāvājumi jāiesniedz noteiktā kārtībā saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26. punktu līdz mutiskās izsoles sākumam. Pēc tam piedāvājumus vairs nepieņem.

31. Izsoles laikā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā. Aploksnes netiek atvērtas līdz mutiskās izsoles beigām.

Kad mutiskā izsole beigusies, komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās.

Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas darbu vai piegāžu izpildes tiesības tiek piešķirtas tam, kurš nosolījis viszemāko cenu, ja tā ir pieņemama. Ja rakstiskā piedāvājuma zemākā cena ir vienāda ar mutiski nosolīto zemāko cenu, tad priekšroka dodama rakstiskajam nosolījumam.

32. Ja persona, kura iesniegusi rakstisku piedāvājumu, vēlas piedalīties mutiskajā solīšanā, tai līdz izsoles sākumam ir jāatsauc savs rakstiskais piedāvājums.

Persona, kura nav atsaukusi savu rakstisko piedāvājumu, bet piedalās arī mutiskajā izsolē, zaudē iemaksāto nodrošinājumu, un tās piedāvājumi netiek ņemti vērā.

33. Organizējot jaukto (mutisko un rakstisko) izsoli, jāņem vērā attiecīgie šo noteikumu punkti, kas reglamentē mutisko vai rakstisko izsoli.

3. Konkurss

34. Konkursu izsludina, ja:

1) nepieciešamo tehnisko rādītāju trūkuma dēļ nav iespējams veikt izsoli;

2) jānoskaidro izdevīgākais, labākais un lietderīgākais projekts vai sistēma;

3) prece ir patentēta vai nepieciešama eksperimentam;

4) līguma nepildīšanas dēļ darbi vai piegādes jāuzdod citam uzņēmējam vai piegādātājam;

5) izsole nav devusi rezultātu.

Konkursu var izsludināt arī citos gadījumos, ja pasūtītājs ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

35. Ja tiek rīkots konkurss, tad uzaicinājumi piedalīties konkursā jāizsūta šo noteikumu 13. punktā paredzētajā kārtībā.

Uzaicinājumā jānorāda:

1) kāda prece jāpiegādā vai kādi darbi jāveic;

2) piegādājamas preces vai veicamo darbu izpildes vieta un termiņš;

3) iesniegumu izskatīšanas dienu un stundu, pēc kuras jaunus piedāvājumus vairs neņem vērā. Uzaicinājumā ari jānorāda, kādā veidā un kur var iepazīties ar vispārīgajiem un tehniskajiem darbu veikšanas un preču piegādes nosacījumiem, būvprojektiem un citu dokumentāciju, kā arī jānorāda, ka pasūtītājam, kas organizē konkursu, ir tiesības, slēdzot darbu vai piegāžu līgumu, izvēlēties darbu vai piegāžu veicēju pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā pieteiktās cenas.

36. Konkursā var piedalīties uzaicinātās personas, kā arī citas fiziskās vai juridiskās personas, kas iesniegušas rakstiskus piedāvājumus saskaņā ar šo noteikumu 25. un 27. punktu. Pēc pasūtītāja lēmuma var organizēt ari slēgtus konkursus, kuros piedalās tikai uzaicinātās fiziskās vai juridiskās personas.

37. Izvērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus, komisija var ņemt vērā ne vien pieteiktās zemākās darbu vai piegāžu izpildes cenas, bet arī uzņēmēja uzticamību, viņa agrāk izpildīto darbu un piegāžu kvalitāti, piedāvātās preces īpašības, darbu izpildes steidzamību, kā ari valsts tautsaimniecības intereses. Šajos gadījumos protokolā vai lēmumā jāuzrāda motīvi, kādēļ izraudzīts konkrētais piegādātājs vai uzņēmējs. Ja konkursā iesniegts tikai viens darbu vai piegāžu izpildes piedāvājums un ja tas ir izdevīgs un atbilst konkursa nosacījumiem, konkursa komisija darbu vai piegāžu izpildi var uzticēt fiziskajai vai juridiskajai personai, kura šo piedāvājumu iesniegusi.

38. Konkurss var tikt organizēts ar nodrošinājumu vai bez nodrošinājuma.

39. Konkursa dienā komisijai jāparakstās uz iesniegtajiem rakstiskajiem piedāvājumiem un jāsastāda piedāvājumu saraksts.

Pēc uzaicinājumā noteiktās dienas un stundas komisija jaunus piedāvājumus vai papildu paziņojumus no konkursa dalībniekiem nepieņem. Komisijai un pasūtītājam ir tiesības prasīt no konkursa dalībniekiem mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus attiecībā uz viņu iesniegumiem.

40. Ja konkursa komisija piedāvājumus vai tajos noteiktās cenas atzīst par nepieņemamiem, tas jāatzīmē konkursa protokolā, motivējot komisijas lēmumu. Šādā gadījumā organizē jaunu konkursu vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu.

4. Darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršana bez izsoles vai konkursa

41. Darbu vai piegāžu izpildes tiesības bez izsoles vai konkursa var piešķirt:

1) ar pasūtītajā iestādes vadītajā lēmumu:

a) visos gadījumos, kad darījuma summa nepārsniedz 2000 latu;

b) ja izsole vai konkurss nav devuši rezultātus;

c) preču piegādēm par Ministru kabineta noteiktajām cenām;

d) ja vairākās izsolēs vai konkursos darbu vai piegāžu līgums slēgts ar vienu un to pašu uzņēmumu, kas darbus un piegādes veicis atbilstošā kvalitātē, vai būtu vēlama tāda paša tipa vai konstrukcijas preces piegāde;

2) ar ikreizēju ministra vai valsts ministra piekrišanu:

a) ja piegādājamai precei vai pakalpojumam nav analoga;

b) ja piegādes tiek veiktas Latvijas Republikas valsts materiālo rezervju vajadzībām.

5. Darbu vai piegāžu veikšana saimnieciskā kārtā

42. Lēmumu par darbu vai piegāžu veikšanu saimnieciskā kārtā ar pasūtītāja spēkiem pieņem, ņemot vērā tāmes aprēķinus.

43. Darbi vai piegādes kopumā vai daļēji veicami saimnieciskā kārtā, ja:

1) darbu vai piegāžu izpilde saimnieciskā kārtā izmaksā lētāk vai to prasa darba raksturs, darba steidzamība vai darba kvalitāte;;

2) atkārtota izsole vai konkurss nav devuši vēlamos rezultātus.

IV NODAĻA

LĪGUMA SLĒGŠANA UN PILDĪŠANA

44. No valsts puses līgumattiecībās ar pasūtījuma izpildītāju stājas pasūtītājs.

45. Līguma mērķis ir reglamentēt visas tiesiskās, mantiskās, finansiālās un citas attiecības, kādas var rasties, veicot darbus vai piegādes valsts vajadzībām. Līguma projektu sastāda pasūtītājs. Līgumu noslēdz pušu pilnīgas vienošanās gadījumā.

46. Līgumā tiek paredzēts:

1) kādi darbi vai piegādes pildāmi, to apjoms, cenas un izpildes termiņi;

2) darbu vai piegāžu izpildes nosacījumi saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu;

3) līgumslēdzēju pušu atbildība par līgumā paredzēto nosacījumu neizpildi, līguma grozīšanas un laušanas kārtība.

Līgumā jānorāda darbu vai piegāžu izpildes, kontroles, nodošanas un pieņemšanas, kā arī samaksas kārtība.

47. Ja izsolē sasniegta pieņemama darbu vai piegāžu izpildes cena, tad pasūtītājs, kas organizējis izsoli, no līguma slēgšanas var atteikties tikai tādā gadījumā, kad pasūtītājs atzīst, ka:

1) izsoles komisija nav ievērojusi noteikumos paredzēto izsoles kārtību;

2) apstākļu izmaiņas dēļ darbu vai piegāžu izpilde nav nepieciešama;

3) radušies pierādījumi par izpildītāja nespēju līgumu pildīt.

48. Konkursa vai izsoles komisijai darbu vai piegāžu piedāvājumi jāizskata un lēmums par līguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu jāpieņem ne vēlāk kā desmit dienas pēc konkursa vai izsoles.

Ja piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un izvērtēšana prasa ilgāku laiku vai ja to veikšanai nepieciešami īpaši pētījumi un eksperimenti, kā arī ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, komisija konkursa rezultātu paziņošanu var atlikt, bet ne ilgāk kā par vienu mēnesi. Tas jāparedz konkursa noteikumos.

49. Līgums par darbu vai piegāžu izpildi jānoslēdz desmit dienu laikā no tās dienas, kad izpildītājs saņēmis rakstisku paziņojumu par darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanu, ja pasūtītājs nav noteicis citu termiņu. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs vai viņa pilnvarotais šajā termiņā līgumu nenoslēdz, viņš zaudē nodrošinājumu un tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no darbu vai piegāžu pildīšanas.

50. Pirms darbu vai piegāžu samaksas pasūtītājam jāpārliecinās, ka veiktais darbs vai piegādātā prece atbilst līguma nosacījumiem.

Būvniecības, remonta un restaurācijas darbu pieņemšanu pasūtītājs organizē būvniecības noteikumos noteiktajā kārtībā.

51. Amatpersonām, kas piedalās darbu vai piegāžu pieņemšanā, aizliegts:

1) pieņemt naudu līgumā paredzētās preces vai pakalpojuma vietā;

2) pieņemt preci vai pakalpojumu, kas neatbilst līguma nosacījumiem;

3) noraidīt darbus vai piegādes, kas izpildīti saskaņā ar līguma nosacījumiem un atbilst paraugiem. 52. Pasūtītājs var līgumu lauzt:

1) ja izpildītājs līgumu vai kādu tā atsevišķu daļu nav pildījis vai arī atsakās pildīt;

2) ja tiesas ceļā ir konstatētas nelikumības, ko pieļāvis darbu vai piegāžu izpildītājs.

Līguma laušanas gadījumā izpildītājs brīdināms ne vēlāk kā vienu nedēļu iepriekš, ja vien līgumā nav paredzēta citāda kārtība.

Ja līgums, kas noslēgts uz gadu vai ilgāku laikposmu, kļuvis valstij neizdevīgs, vai arī ja saskaņā ar līgumu piegādājamā prece vai izpildāmie darbi vairs nav nepieciešami, pasūtītājs var līgumu uzteikt, brīdinot izpildītāju vismaz trīs mēnešus pirms līguma laušanas. Sājā gadījumā izpildītājs pēc vienošanās ar pasūtītāju saņem atlīdzību par jau padarīto darbu vai piegādāto preci līgumā vai

likuma paredzētajā kartība, ka ari atlīdzību par ierīcēm un sagatavošanas darbiem, kas speciāli veikti šī līguma pildīšanai. Ja vienošanās nav panākta, tad strīds izšķirams tiesas ceļā.

53. Ja izpildītājs nevar izpildīt kādu no līgumā ietvertajiem pasūtījuma izpildes nosacījumiem (termiņš, apjoms, kvalitāte un citi), tas jāpaziņo pasūtītājam un jānorāda iemesli.

Pasūtītājs var nosacījumus grozīt, ja viņš atzīst šos iemeslus par pamatotiem. Ja pasūtītājs noraida izpildītāja lūgumu, par to nekavējoties jāziņo izpildītājam.

54. Izpildītājs no līguma izpildes var tikt atbrīvots šādu iemeslu dēļ:

1) ja valstī izsludinātā izņēmuma stāvokļa dēļ līguma izpilde kļuvusi neiespējama;

2) ja valdība šo noteikumu 54.1. apakšpunktā minēto vai citu iemeslu dēļ devusi rīkojumu, kas kavē līguma izpildi;

3) ja piegādājamā prece vai uzņēmums, kas ražo preci vai sniedz pakalpojumus, gājis bojā plūdu, ugunsgrēka, vētras un citu stihisku nelaimju dēļ;

4) ja darbu vai piegāžu pasūtītājs radījis tādus apstākļus, kas padarījuši izpildītājam līguma izpildi neiespējamu.

Izpildītājs ir mantiski atbildīgs par līguma neizpildi, ja līgums nav izpildīts viņa vainas dēļ.

55. Ja uz gadu vai ilgāku laikposmu noslēgtais līgums apstākļu izmaiņu dēļ kļuvis izpildītājam neizdevīgs, tad pēc viņa lūguma pasūtītājs var līgumu anulēt un atbrīvot izpildītāju no tā pildīšanas vai grozīt līguma nosacījumus, lai tā izpilde būtu izdevīga.

56. Pēc darbu vai piegāžu izpildes, kā arī ja līgums tiek lauzts, pasūtītājam līgumā noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem no darba vai piegādes pieņemšanas dienas jāsastāda un jāpaziņo izpildītājam norēķins.

Ja līgums noslēgts uz vairākiem gadiem, tad norēķins jāsastāda atsevišķi par katru budžeta gadu.

57. Divu mēnešu laikā pēc norēķina saņemšanas izpildītājam ir tiesības iesniegt pasūtītājam savus iebildumus par norēķina pareizību. Iesniedzot iebildumus, izpildītājs nezaudē tiesības uz atlīdzības saņemšanu, kura viņam pēc norēķina pienākas.

Ja izpildītājs šajā punktā paredzētajā termiņā nav iesniedzis iebildumus par iesniegto norēķinu, šis norēķins uzskatāms par galīgu un nav apstrīdams. Ja izpildītājs divu mēnešu laikā iesniedzis iebildumus par norēķina pareizību, tad pasūtītājs, kurš norēķinu izsniedzis, sastāda galīgo norēķinu un paziņo to izpildītājam divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildītājs iesniedzis savus iebildumus.

V NODAĻA

PĀREJAS JAUTĀJUMI

58. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1991. gada 26. septembra lēmumu Nr. 250 «Par Nolikuma par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām apstiprināšanu».

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Ekonomikas ministrs,
Ministru prezidenta biedrs 0. KEHRIS

Rīgā 1994. gada 1. martā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 60Pieņemts: 01.03.1994.Stājas spēkā: 24.03.1994.Zaudē spēku: 01.01.1997.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 36, 23.03.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
58040
24.03.1994
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva