1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iepirkums — preču pirkšana, pakalpojumu saņemšana vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām;

2) kandidāts — persona vai personu grupa, kas uzaicināta piedalīties slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

3) pasūtītājs:

a) valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

— tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, un tam nav komerciāla rakstura,

— tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts,

b) komersants (izņemot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu), kurš saņem kredītu un kura galvotājs attiecībā uz šā kredīta atmaksāšanu un izmantošanu ir valsts vai pašvaldība,

c) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu),

d) koncesionārs (attiecībā uz būvdarbiem), ja koncesija ir slēgta par būves lietošanu, bet samaksa par koncesiju ir būvdarbi,

e) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu),

f) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu),

g) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu),

h) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu),

i) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

4) pretendents — persona vai personu grupa, kas iesniegusi pieteikumu, lai piedalītos kandidātu atlasē slēgtam konkursam, vai piedāvājumu pārdot preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

5) nepamatoti lēts piedāvājums — pretendenta piedāvājums pārdot preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus par ievērojami zemāku cenu, nekā piedāvā citi pretendenti, ja:

a) pasūtītājs, pārbaudot cenas aprēķinu, atradis tajā kļūdas, kas bijušas par iemeslu tik zemas cenas noteikšanai, vai

b) pretendents nevar pierādīt, ka tam ir pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu,

c) pretendents nav ievērojis tehniskos noteikumus;

5¹) ievērojami zemāka cena — pretendenta piedāvātā cena, kas ir viszemākā piedāvātā cena, turklāt vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no nākamās zemākās cenas;

6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

7) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

8) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

9) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājums, kuru izvēlas, ņemot vērā dažādus kritērijus:

a) pakalpojumu līguma gadījumā — piedāvāto kvalitāti, pretendenta pieredzi, vienas produkta vienības izmaksas, cenu un citus kritērijus. Cenas īpatsvars kopējā vērtējumā nedrīkst būt mazāks par 40 procentiem,

b) būvdarbu līguma vai apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā — piedāvāto kvalitāti, pretendenta pieredzi, paredzētās vienas produkcijas vienības izmaksas pēc ražošanas būves pabeigšanas, cenu un citus kritērijus,

c) preču piegādes līguma gadījumā — cenu, piegādes termiņus, kārtējās izmaksas, bet ne ilgāk kā četrus gadus pēc tam, kad uzsākta preces lietošana, rentabilitāti, kvalitāti, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās īpašības, tehniskās apkopes iespējas un izmaksas, tehnisko palīdzību;

10) piedāvājuma nodrošinājums — konkursa nolikumā paredzēta naudas summa vai galvojums par šādu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;

11) līguma (saistību) nodrošinājums — starp pasūtītāju un konkursā uzvarējušo pretendentu vai izraudzīto kandidātu noslēgtajā līgumā paredzētais saistību pastiprinājums;

12) vispārīgās vienošanās — tādas vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuru mērķis ir noteikt un raksturot kādā laika posmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, pamatojoties uz kuriem šie līgumi tiks slēgti, īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu;

13) piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kuri rakstveidā noslēgti starp pasūtītāju un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem peļņas nolūkā un kuru priekšmets ir:

a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, vai šo darbu veikšana un būvprojektēšana, vai jebkuras pasūtītāja prasībām atbilstošas būves iegūšana. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būvi varētu nodot ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

b) piegāžu līgumiem — preces pirkšana, pirkšana uz nomaksu, noma ar vai bez izpirkuma tiesībām. Ja līguma priekšmets ir preču piegāde un tā mazākā daļa ir preces iebūve vai uzstādīšana, šādu līgumu uzskata par piegāžu līgumu,

c) pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi (turpmāk — pakalpojumi);

14) iepirkumu nomenklatūra (CPV) — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru piemēro iepirkumu procedūrās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) preču pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un būvdarbu veicēju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) valsts vai pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

5.pants. Gadījumi, kad var piemērot citas iepirkuma procedūras

Pasūtītājs piemēro tādas iepirkuma procedūras, kas atšķiras no šajā likumā minētajām procedūrām, gadījumos, kad:

1) slēdz līgumus atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem, kurus saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis, un kuri attiecas uz būvdarbiem, kas veicami, lai īstenotu vai izmantotu līgumslēdzēju valstu kopīgu projektu. Šajā gadījumā visus nolīgumus dara zināmus Eiropas Komisijai;

2) slēdz līgumu ar uzņēmumiem kādā no dalībvalstīm vai valstī, kas nav dalībvalsts, ievērojot starptautiskos nolīgumus par karaspēka daļu izvietošanu;

3) slēdz līgumu, ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

5.¹ pants. Gadījumi, kad pasūtītājs finansē būvniecības projektu

(1) Gadījumos, kad pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem vairāk nekā 50 procentu apmērā tieši finansē būvniecības projektu un šā projekta īstenošanas paredzamās izmaksas pārsniedz 2 800 000 latu, pasūtītājs vai finansējuma saņēmējs, vai strukturālo instrumentu palīdzības saņēmējs piemēro šā likuma prasības attiecībā uz iegādēm šā projekta realizācijai.

(2) Šā panta pirmā daļa attiecas uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecības projektiem, kā arī uz inženiertehnisko būvju — ceļu, tiltu, tuneļu, navigācijas būvju, drenāžas, irigācijas, hidrotehnisko būvju un citu specializēto inženiertehnisko būvju būvniecības realizācijas projektiem.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

6.pants. Paredzamā līgumcena

(1) Paredzamā līgumcena ir naudas summa bez pievienotās vērtības nodokļa, ko pasūtītājs ekonomiski pamatoti paredzējis samaksai piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu gadījumā.

(2) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma metodi.

(3) Nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no līgumcenai atbilstošās iepirkuma metodes piemērošanas. Ja kopējo iepirkuma apjomu sadala daļās saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un par katru daļu ir paredzēts slēgt atsevišķu iepirkuma līgumu, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visu šo daļu kopējo vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

7.pants. Paredzamā līgumcena piegāžu līgumiem

(1) Paredzamo līgumcenu piegāžu līguma gadījumā nosaka, ņemot vērā konkrētam piegādes līgumam plānoto summu.

(2) Ja paredzētajam viena veida preču pirkumam ir regulāra iepirkuma raksturs un tas izpaudīsies tādējādi, ka par vienādu līguma priekšmetu tiks noslēgti vairāki piegāžu līgumi, paredzamo līgumcenu nosaka, saskaitot visu šo piegāžu līgumu paredzamās līgumcenas laika posmā, kas nav īsāks par 12 mēnešiem.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

8.pants. Paredzamā līgumcena nomai

(1) Ja preci nomā ar izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo nomas maksu, saskaitot visu nomas maksu un iespējamo izpirkuma maksu, kura nosakāma kā nomas maksas un izpirkuma maksas summa, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas nav ilgāks par 48 mēnešiem;

2) kā ikmēneša nomas maksas reizinājumu ar 48, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem, vai uz nenoteiktu laika posmu.

(2) Ja preci nomā bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo nomas maksu, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas nav ilgāks par 48 mēnešiem;

2) kā ikmēneša nomas maksas reizinājumu ar 48, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem, vai uz nenoteiktu laika posmu.

(3) Ja nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo nomas maksu līdz līguma termiņa beigām.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

9.pants. Paredzamā līgumcena pakalpojumu līgumiem

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumam nosaka, ņemot vērā visu samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs, kā arī šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Paredzamo līgumcenu apdrošināšanai nosaka, ņemot vērā maksājamo apdrošināšanas prēmiju summu.

(3) Paredzamo līgumcenu banku un citiem finanšu pakalpojumiem nosaka, ņemot vērā maksu par pakalpojumiem, kā arī komisijas un procentu maksājumus, ko saņems pakalpojumu sniedzējs.

(4) Paredzamo līgumcenu projektēšanai, arī būvprojektēšanai, nosaka, ņemot vērā kopējo samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs.

(5) Ja pakalpojumi ir regulāri un tiem ir noteikta līgumcena, paredzamo kopējo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz maksu par vienā mēnesī sniedzamajiem pakalpojumiem, kas reizināta:

1) ar mēnešu skaitu laika posmā, par kuru pakalpojumu līgums tiks slēgts, ja šis laika posms nav ilgāks par 48 mēnešiem;

2) ar 48, ja pakalpojumu līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laika posmu vai noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

10.pants. Paredzamā līgumcena būvdarbu līgumiem

(1) Paredzamā līgumcena būvdarbu līgumiem ir attiecīgo šā likuma 1.pielikumā minēto darbu vai šo darbu veikšanas un projektēšanas, vai būves paredzamā līgumcena.

(2) Paredzamajā līgumcenā būvdarbu līgumiem ietver līgumcenu visām precēm, to nomai vai pakalpojumiem (arī būvprojektēšanai, ja par to netiek rīkota atsevišķa iepirkuma procedūra), kas nepieciešami, lai veiktu attiecīgos būvdarbus, kā arī līgumcenu tām precēm vai pakalpojumiem, ko būvdarbu veicējam piegādās vai sniegs pasūtītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

10.¹ pants. Paredzamā līgumcena projekta skiču konkursā

Paredzamo līgumcenu projekta skiču konkursa gadījumā nosaka, ņemot vērā:

1) projekta skiču konkursa prēmijām un citām dalībniekiem atvēlētām izmaksām plānoto summu, ja nav paredzēts slēgt attiecīgo līgumu saskaņā ar šā likuma 27.panta 11.punktu;

2) projektu skiču konkursa prēmijām, citām dalībniekiem atvēlētām izmaksām plānoto summu un visu samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs par attiecīgā līguma izpildi, ja konkursa noteikumos ir paredzēts, ka saskaņā ar šā likuma 27.panta 11.punktu tiks slēgts līgums.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

10.² pants. Paredzamā līgumcena vispārīgo vienošanos gadījumā

Paredzamā līgumcena vispārīgo vienošanos gadījumā ir visu to paredzamo līgumu kopējā līgumcena vienošanās laikā, kurus paredzēts slēgt vispārīgās vienošanās ietvaros.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

11.pants. Paredzamā līgumcena jauktiem līgumiem

(1) Ja iepirkuma līgums attiecas uz atsevišķiem preču pirkumiem vai nomu, atsevišķiem pakalpojumiem vai to daļām, atsevišķiem būvdarbiem vai to daļām, tad, nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā preču, pakalpojumu vai būvdarbu kopējo paredzamo līgumcenu.

(2) Ja līgumā paredzēta gan preču, gan pakalpojumu pirkšana vai noma, to attiecīgi uzskata par piegāžu vai pakalpojumu līgumu atkarībā no tā, kas veido paredzamās līgumcenas lielāko daļu. Šie nosacījumi neattiecas uz būvdarbu līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

12.pants. Darba uzdevums

(1) Darba uzdevums ir pasūtītāja sagatavots dokuments, kurā noteiktas nepieciešamajiem pakalpojumiem izvirzītās prasības, šo pakalpojumu mērķis un, ja nepieciešams, norādītas izmantojamās metodes un resursi, kā arī gala rezultāts.

(2) Darba uzdevumam un apjomu sarakstam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai pretendents bez papildu sagatavošanās un neattaisnojama riska varētu aprēķināt piedāvājuma cenu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus.

(3) Būvprojektēšanas gadījumā darba uzdevumu sastāda tā, lai būvdarbu iepirkuma pretendents varētu noteikt projektētāja izstrādātā būvprojekta sastāvā iekļautajā apjomu sarakstā minēto pozīciju izmaksas attiecībā uz veicamajiem darbiem, būvizstrādājumiem un būviekārtām.

(4) Darba uzdevumu sastāda kā atsevišķu dokumentu un iekļauj konkursa nolikumā. Cenu aptaujas un sarunu procedūras gadījumā to iekļauj uzaicinājumā.

(5) Darba uzdevumā nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un preču specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". Pasūtītājs nosaka funkcionālos un tehniskos parametrus, pēc kuriem vērtēs, vai piedāvātie izstrādājumi vai procesi ir ekvivalenti.

(6) Darba uzdevums ir obligāts dokuments pakalpojumu iepirkumiem, izņemot nomu.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

13.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas ir:

1) preces apraksts, kas ietver prasības attiecībā uz kvalitāti, kvantitāti, darbību, drošību, garantiju, izmēru, terminoloģiju, simboliem, pārbaudi, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, etiķetēm un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai prece atbilstu iepirkuma mērķim;

2) būvprojektā paredzētajiem darbiem un būvkonstrukcijām izvirzīto normatīvo un kvalitātes prasību apraksts (uzskaitījums).

(2) Ar tehniskajām specifikācijām pasūtītājs nosaka prasību līmeni, kādam jāatbilst precei vai būvdarbiem. Tehniskās specifikācijas iekļauj iepirkuma procedūras nolikumā un līgumā. Pasūtītājs dod priekšroku tām tehniskajām specifikācijām, kuras vērstas uz iepirkuma priekšmeta darbības rezultātu (funkciju). Ja pasūtītājs uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, tas var veidot arī iepirkuma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas.

(3) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un preču specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". Pasūtītājs nosaka funkcionālos un tehniskos parametrus, pēc kuriem vērtēs, vai piedāvātie izstrādājumi vai procesi ir ekvivalenti.

(4) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(6) Tehnisko specifikāciju sastāda kā atsevišķu dokumentu un iekļauj konkursa nolikumā. Cenu aptaujas un sarunu procedūras gadījumā to iekļauj uzaicinājumā.

(7) Tehniskā specifikācija ir obligāts dokuments piegāžu līgumu un būvdarbu līgumu gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

13.¹ pants. Atbilstība standartiem

(1) Ja iepirkuma priekšmets atbilst attiecīgajiem standartiem, tehniskās specifikācijas un darba uzdevumu veido atbilstoši šādiem standartiem:

1) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem Eiropas standartiem;

2) Latvijas nacionālajiem standartiem;

3) starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju standartiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) tehniski nav iespējams panākt iepirkuma priekšmeta atbilstību minētajiem standartiem;

2) piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos standartus, pasūtītājam būtu jāiegādājas preces, kas nav savietojamas ar tā rīcībā esošajām precēm, kuras tas paredzējis lietot kopā ar iegādājamām precēm.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

14.pants. Pretendentu izvēle

Pasūtītājs izskata piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti, kuri atbilst šajā nodaļā izvirzītajām prasībām un ir izraudzīti saskaņā ar šajā likumā norādītajām procedūrām.

15.pants. Vienādu iespēju radīšana pretendentiem

(1) Pasūtītājs visiem pretendentiem rada vienādas iespējas sacensties, lai iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumu.

(2) Pretendenti var apvienoties grupā neatkarīgi no komercdarbības veida un iesniegt vienu kopēju piedāvājumu. Ja pasūtītājs izvēlējies šādu grupu un iepirkuma līguma izpildīšanai ir vēlams noteikts komercdarbības veids, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendentu grupa izveido personālsabiedrību.

(3) Visā iepirkuma procedūrā tiek ievērots atklātums. Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas nosūta šo informāciju visiem pretendentiem, kā arī tiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu vai kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam.

(4) Nedrīkst aizkavēt iespējamā pretendenta piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(5) Personām, kuras pašas vai kuru pārstāvji piedalījušies konkursa nolikuma, cenu aptaujas vai sarunu procedūras sagatavošanā, aizliegts piedalīties kā pretendentam vai kandidātam attiecīgajā konkursā, sarunu procedūrā vai cenu aptaujā.

(6) Laikā no piedāvājumu iesniegšanas līdz to atvēršanai pasūtītājam aizliegts sniegt informāciju par citu piedāvājumu esamību. Piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nedrīkst sniegt informāciju par piedāvājumu vērtēšanas procesu.

(7) Pasūtītājs var pieprasīt samaksu par konkursa nolikumu. Valsts iestādes šo samaksu ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldības un pašvaldību iestādes — tās pašvaldības budžetā, kura rīko konkursu. Samaksa nedrīkst būt lielāka par:

1) 20 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 50 000 latu;

2) 50 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 80 000 latu;

3) 100 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 80 000 latu;

4) 200 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 2 800 000 latu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

16.pants. Pretendenta izslēgšanas nosacījumi

(1) Pasūtītājs neizskata pretendenta piedāvājumu vai arī izslēdz pretendentu no turpmākās dalības jebkurā piedāvājumu izvērtēšanas stadijā, ja:

1) pretendents ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

2) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur tas reģistrēts;

3) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas;

4) pretendents nav reģistrēts likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā;

5) pretendentam nav preču izcelsmes sertifikāta, kā arī licences vai sertifikāta noteiktu preču pārdošanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

6) likumā noteiktā kārtībā ir konstatēts fakts par darba algas izmaksu bez nodokļu nomaksas pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas;

7) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu).

(2) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pasūtītājs var pieprasīt:

1) pretendenta apliecinājumu, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi;

2) izziņu, ko ne agrāk kā vienu mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrācijas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrācijas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kas apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņas, kas apliecina, ka pretendents ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā, nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

4) licenci vai sertifikātu noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

5) ziņas saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

17.pants. Informācija par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli

(1) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs nosaka prasību līmeni jeb minimālās prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā novērtēšanai pieprasa, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus dokumentus:

1) pretendenta gada pārskatu vai apliecinātu izrakstu no gada pārskata par to pretendenta komercdarbības daļu, kas attiecas uz paredzamo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

2) izziņu par pretendenta kopējo finanšu apgrozījumu vai finanšu apgrozījumu, kas saistīts ar attiecīgo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

3) informāciju par pretendenta veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem un vidējo strādājošo skaitu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem.

(2) Ja konkrēta iepirkuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā informācija neraksturo pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, pasūtītājs var pieprasīt citas ziņas šā stāvokļa raksturošanai vai pretendents var iesniegt citu informāciju šā stāvokļa raksturošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

18.pants. Informācija par pretendenta iespējām

(1) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs nosaka prasību līmeni jeb minimālās prasības attiecībā uz pretendenta iespējām pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus un to novērtēšanai var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus attiecīgi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos dokumentus.

(2) Pasūtītājs ar pretendenta piekrišanu vai pasūtītāja vārdā oficiāla kompetenta iestāde valstī, kur pretendents reģistrēts, var veikt pārbaudi, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumus.

(3) Paredzamā piegāžu līguma gadījumā pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) pārdoto attiecīgo vai līdzīgu preču sarakstu, kurā minēts preču pārdošanas apjoms, saņēmējs un laiks un kuram pievienotas apstiprinātas pavadzīmju vai līdzvērtīgu dokumentu kopijas vai atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

2) pretendentam piederošo tehnisko iekārtu aprakstu, dokumentu, kas apliecina pretendenta iespējas nodrošināt preces kvalitāti;

3) informāciju par preču pārdošanā vai iznomāšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) pārdodamās preces paraugus, aprakstus vai fotogrāfijas;

5) oficiālu kvalitātes kontroles institūcijas vai citas kompetentas iestādes izdota sertifikāta kopiju, kas apliecina preces atbilstību standartiem;

6) dokumentu, kas apliecina pretendenta tiesības paredzētajā iepirkuma periodā pārdot preces un nodrošināt to garantijas apkalpošanu.

(4) Paredzamā pakalpojumu līguma gadījumā pasūtītājs, ņemot vērā pakalpojumu specifiku, var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) informāciju par pretendenta kvalifikāciju vai tās personas izglītību un kvalifikāciju, kura ir tieša pakalpojumu sniedzēja;

2) pakalpojumu saņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja apstiprinātu sniegto pakalpojumu sarakstu, kurā norādīts pakalpojumu apjoms, saņēmējs un to sniegšanas laiks, vai pakalpojumu saņēmēju atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem;

3) informāciju par pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem instrumentiem, ražošanas iekārtām un telpām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

5) sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu aprakstu;

6) apliecinājumu tam, kuru no līguma daļām pretendents plāno nodot apakšuzņēmējiem saskaņā ar apakšlīgumu.

(5) Paredzamā būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) informāciju par to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par būvdarbu veikšanu;

2) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, kura papildināta ar izziņām un atsauksmēm par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par pieciem iepriekšējiem gadiem. Šajās izziņās ietveramas ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, par to, vai visi darbi ir pabeigti, kā arī uzrādāms nepabeigto objektu nosaukums, vieta, apjoms un paredzamais to pabeigšanas termiņš;

3) informāciju par būvdarbu veikšanai nepieciešamo tehniku un ražošanas iekārtām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

4) informāciju par tehnisko personālu, kuru pretendents izmantos būvdarbos.

(6) Ja pretendents norāda, ka tas iesaistīs apakšuzņēmējus, ziņas ir jāiesniedz arī par šiem apakšuzņēmējiem.

(7) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt no kopējā darba apjoma to darbu maksimālo apjomu, kuru var veikt apakšuzņēmējs. Šo apjomu nosaka procentos no paredzamās līguma summas un norāda iepirkuma procedūras nolikumā.

(8) Galvenā būvuzņēmēja pašu spēkiem veicamajam būvdarbu apjomam jābūt ne mazākam par 30 procentiem no kopējā būvdarbu apjoma, turklāt tam ir jāuzrāda konkrētajiem darbuzņēmējiem (apakšuzņēmējiem) paredzētais veicamo būvdarbu apjoms.

(9) Pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda apliecinājumu, ka viņa gada finanšu vidējais apgrozījums pēdējo triju gadu laikā (izņemot uzņēmumus, kas dibināti vēlāk) pārsniedz līgumcenu, bet ne vairāk kā trīs reizes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

19.pants. Papildu informācija

(1) Ja informācija, ko pretendents sniedzis saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, nav pietiekama, lai konstatētu, vai uz pretendentu attiecas šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, vai lai novērtētu pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un spējas, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents izskaidro sniegto informāciju vai iesniedz papildu informāciju minētajos pantos noteiktajos ietvaros.

(2) Lai noskaidrotu, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums, pasūtītājs pieprasa, lai pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu ar viszemāko cenu, iesniedz iepirkuma izpildei nepieciešamās tehnoloģijas aprakstu un īpašo, tikai šim pretendentam pieejamo tirgus apstākļu aprakstu, kas pamato cenas pazeminājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

20.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) konkursa nolikumā ir noteikts, kādi piedāvājuma nodrošinājuma veidi un termiņi ir pieņemami pasūtītājam un kādas institūcijas vai organizācijas var dot piedāvājuma nodrošinājumu;

3) pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājuma nodrošinājumu, ja nodrošinājums un pats pretendents atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un nodrošinājums nav pretrunā ar likumiem;

4) pirms piedāvājuma iesniegšanas pretendents var pieprasīt no pasūtītāja apliecinājumu, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams. Pasūtītājam nekavējoties jāatbild uz katru šādu pieprasījumu;

5) apliecinājums, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams, neizslēdz iespēju, ka pasūtītājs turpmāk var atteikties no nodrošinātāja, kurš atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem:

1) konkursa nolikumā minētajam piedāvājuma derīguma termiņam, kas noteikts, sākot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkuram piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumam, kuru pasūtītājam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu konkursā, — līdz dienai, kad uzvarējušais pretendents iesniedz līguma (saistību) nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts konkursa nolikumā un līgumā).

(3) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā un pasūtītājs neatmaksā pretendentam vai galvotājs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu laikā, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) uzvarējušais pretendents nav iesniedzis pasūtītājam līguma (saistību) nodrošinājumu saskaņā ar abu savstarpējā līguma noteikumiem, kas ir spēkā piedāvājuma pieņemšanas brīdī.

21.pants. Izslēgšana no dalības iepirkuma procesā

(1) Ja uz pretendentu attiecas šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi vai arī tā saimnieciskais un finansiālais stāvoklis un spējas neatbilst šā likuma 17. un 18.panta nosacījumiem un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, vai pretendents ir sniedzis pasūtītājam nepatiesas ziņas vai vispār nav sniedzis ziņas, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta piedāvājuma neizskatīšanu un pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(2) Ja pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā.

(2¹) Ja iepirkuma vērtēšanas kritērijs ir zemākā cena, pasūtītājs paziņo Iepirkumu uzraudzības birojam par pretendentu, kurš iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu un šā iemesla dēļ ir izslēgts no turpmākās dalības šajā iepirkuma procedūrā. Ja šādā gadījumā iepirkuma procedūra ir izsludināta Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī, Iepirkumu uzraudzības birojs paziņo pasūtītāja sniegtās ziņas Eiropas Komisijai.

(3) Ja pretendents pieprasa, lai pasūtītājs izskaidro lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, pasūtītājs triju dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstveidā šā lēmuma pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

23.¹ pants. Žūrijas komisija

(1) Ja paredzēts projektu skiču konkurss, pasūtītājs izveido žūrijas komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā.

(2) Vismaz divām trešdaļām no žūrijas komisijas sastāva jābūt sertificētiem Latvijas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas ārvalstu arhitektiem.

(3) Žūrijas komisija profesionāli vērtē anonīmus piedāvājumus.

(4) Žūrijas komisija sagatavo ziņojumu par vērtēšanas rezultātiem un iesniedz to apstiprināšanai iepirkuma komisijai.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

24.pants. Konkursa nolikums

(1) Pirms atklāta vai slēgta konkursa izziņošanas tiek sagatavots konkursa nolikums, kuru apstiprina iepirkuma komisija un kurā ietverta šāda informācija:

1) vispārīgā informācija:

a) iepirkuma identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosaukumu vai šā nosaukuma saīsinājuma pirmos lielos burtus, attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti,

c) iepirkuma priekšmets,

d) līguma izpildes laiks un vieta,

e) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība,

f) piedāvājuma derīguma termiņš,

g) piedāvājuma nodrošinājums, ja tāds paredzēts, un tā iemaksas kārtība,

h) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu,

i) cita vispārīgā informācija;

2) informācija par iepirkuma priekšmetu:

a) iepirkuma priekšmeta apraksts,

b) tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums,

c) cita informācija par iepirkuma priekšmetu;

3) prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar šā likuma 16.pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām atklāta konkursa gadījumā un attiecībā uz informāciju, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 17. un 18.pantu;

5) piedāvājuma vērtēšanas un izvēles kritēriji saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Ja izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, attiecīgos kritērijus norāda to nozīmīguma secībā, dod šo kritēriju skaitliskās vērtības, vērtēšanas metodes aprakstu un formulas, kas tiks izmantotas piedāvājumu novērtēšanā, kā arī norāda, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus un kā tie tiks izvērtēti;

6) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu);

7) iepirkuma līguma projekts;

8) iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi;

9) pretendenta tiesības un pienākumi.

(2) Pirms slēgta konkursa izziņošanas pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu un tajā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) iepirkuma priekšmetu;

4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku;

5) prasības attiecībā uz kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām, kā arī kandidātu atlases kritērijus;

6) nosacījumus kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;

7) iesniedzamo informāciju par kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām;

8) citu informāciju par kandidātu atlasi.

(3) Ar konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu var iepazīties visas ieinteresētās personas.

(4) Pasūtītājs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var izdarīt grozījumus konkursa vai kandidātu atlases nolikumā. Grozījumus izdara šā likuma 25.panta sestajā un 9.¹ daļā noteiktajā kārtībā. Par izdarītajiem grozījumiem pasūtītājs informē visus pretendentus, kandidātus un citas personas, kas saņēmuši konkursa vai kandidātu atlases nolikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

27.pants. Nosacījumi sarunu procedūras izvēlei

Iepirkuma komisija var piemērot sarunu procedūru, ja:

1) iepriekš izsludinātajam atklātajam vai slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi, nav iesniegti pieteikumi kandidātu atlasei. Paredzamie iepirkuma līguma noteikumi nedrīkst atšķirties no jau iepriekš izsludinātajā atklātajā vai slēgtajā konkursā paredzētajiem iepirkuma līguma noteikumiem. Šajā gadījumā uz sarunu procedūru uzaicina ne mazāk kā trīs kandidātus;

2) no pasūtītāja gribas neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ (piemēram, ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija) ir radusies steidzamības situācija un pasūtītājs nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Šajā gadījumā par sarunu procedūras piemērošanu lemj Ministru kabinets;

3) pasūtītājam nepieciešams daļēji nomainīt vai papildināt tā rīcībā jau esošās preces, ievērojot tehnisko savietojamību ar pasūtītāja rīcībā jau esošajām precēm, kā arī lai nerastos tehniskas grūtības ar tā rīcībā esošo preču lietošanu vai uzturēšanu. Šādu iepirkuma līgumu termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

4) pasūtītājam nepieciešams saņemt papildu pakalpojumus vai veikt papildu būvdarbus, kuri nebija paredzēti iepriekš, taču ir būtiski nepieciešami atklāta vai slēgta konkursa vai cenu aptaujas rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma izpildei. Ja šādus papildu pakalpojumus vai būvdarbus nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no jau noslēgtajā iepirkuma līgumā noteiktajiem pakalpojumiem vai būvdarbiem vai tie ir nepieciešami, lai izpildītu jau noslēgto iepirkuma līgumu, šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic noslēgtā iepirkuma līguma izpildītājs. Papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no noslēgtā iepirkuma līguma vērtības;

5) pasūtītājam nepieciešams arī turpmāk saņemt pakalpojumus, kas jau tiek sniegti saskaņā ar atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtu iepirkuma līgumu. Šādu procedūru var piemērot ne ilgāk par trim gadiem no pirmā iepirkuma līguma noslēgšanas. Iepirkuma līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no iepriekšējā iepirkuma līguma nosacījumiem, un iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības;

6) mākslinieciska rakstura iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, piegādājamos ražojumus var izgatavot vai piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs vai pakalpojumus var sniegt tikai konkrēts pakalpojumu sniedzējs;

7) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu);

8) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu);

9) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

10) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu);

11) attiecīgo līgumu slēdz pēc projektu skiču konkursa un saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tas jāslēdz ar konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem. Pēdējā gadījumā visus uzvarētājus uzaicina piedalīties sarunās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

29.pants. Cenu aptauja

(1) Ja tiek izraudzīta cenu aptauja, iepirkuma komisija izvēlas iespējamos pretendentus, par kuru kvalifikāciju un uzticamību tai nav šaubu.

(2) Iepirkuma komisija nosūta vismaz trim iespējamiem pretendentiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu paredzamajam piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu līgumam saskaņā ar uzaicinājumā minētajām prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumu. Iepirkuma komisija norāda preces, pakalpojuma un būvdarbu cenās ietilpstošās sastāvdaļas, kurās var būt ietvertas izmaksas pēc garantijas termiņa beigām, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, personāla mācību un citas izmaksas.

(3) Iepirkuma komisija uzaicinājumā norāda piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt īsāks par piecām darba dienām pēc uzaicinājuma nosūtīšanas.

(4) Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību uzaicinājuma prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumam, izvērtē atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šā likuma 30.panta sestās daļas prasībām un pieņem lēmumu par piedāvājuma izvēli.

(5) Iepirkuma komisija protokolē cenu aptaujas procedūru saskaņā ar šā likuma 34.² pantu.

(6) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu visiem pretendentiem triju darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai izbeigt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(7) Paziņojumā ietverama šāda informācija:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese;

2) iepirkuma identifikācijas numurs;

3) iepirkuma priekšmets;

4) saņemto piedāvājumu skaits;

5) tā pretendenta nosaukums, ar kuru tiks slēgts līgums;

6) piedāvātā līgumcena;

7) lēmuma pamatojums, ja pieņemts lēmums izbeigt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

8) paziņojuma nosūtīšanas datums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

30.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Pasūtītājs atklāta vai slēgta konkursa nolikumā vai cenu aptaujas vai sarunu procedūras uzaicinājumā norāda piedāvājuma izvēles kritērijus.

(2) Konkursa vai sarunu procedūras gadījumā iepirkuma komisija izvēlas:

1) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst nolikumā dotajam darba uzdevumam vai tehniskajām specifikācijām, vai

2) piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst nolikumā minētajām prasībām un tehniskajām specifikācijām.

(3) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(4¹) Ja tiek rīkots apvienots projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkurss, pasūtītājs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(6) Cenu aptaujas gadījumā iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst uzaicinājumā norādītajām prasībām un tehniskajām specifikācijām.

(7) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

31.pants. Piedāvājuma izvēles papildu noteikumi

(1) (Izslēgta ar 05.06.2003. likumu.)

(2) Ja pasūtītājs paredz slēgt būvdarbu līgumu, iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma cenas veidošanos un noskaidro, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums.

(3) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

31.¹ pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana bez līguma noslēgšanas

(Izslēgts ar 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

33.pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgumā nosaka visas tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un preču pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju vai būvdarbu veicēju.

(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) izpildītāja (preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja) nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) samaksas kārtību, paredzot iespējamo priekšapmaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no kopējās līgumcenas;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;

8) citus nosacījumus.

(3) Iepirkuma līgumu būvprojektēšanai un būvdarbiem sagatavo saskaņā ar Latvijas nacionālajiem standartiem.

(4) Pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

(5) Nekustamā īpašuma nomas gadījumā līguma termiņš drīkst pārsniegt šā panta ceturtajā daļā noteikto termiņu, ņemot vērā to, ka maksimālais nekustamā īpašuma nomas līguma termiņš nevar būt garāks par astoņiem gadiem.

(6) Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā pēc septiņām darba dienām no dienas, kad šim likumam atbilstošs paziņojums par lēmuma pieņemšanu publicēts internetā, un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek veikta cenu aptauja vai piemērota sarunu procedūra saskaņā ar šā likuma 27.panta 2., 4., 5. un 9.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

33.¹ pants. Informācijas par iepirkuma līgumiem pieejamība

Iepirkuma līgums satur šādu brīvas pieejamības informāciju:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) izpildītāja (preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja) nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, cenu un aprakstu tādā apjomā, kā tas norādīts konkursa noslēguma protokolā (34.panta otrās daļas 11.punkts);

4) samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu un vietu;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

34.pants. Atklāta un slēgta konkursa noslēguma protokols

(1) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokols ir dokumentu apkopojums, kas atspoguļo visu procedūras norisi, sākot no iepirkuma komisijas izveidošanas vai nolikuma apstiprināšanas (ja iepirkuma komisija izveidota uz laiku vai tā ir pastāvīgi funkcionējoša institūcija) līdz līguma noslēgšanai.

(2) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokolā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots internetā;

3) pasūtītāja nosaukums;

4) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

5) iepirkuma priekšmets un tā īss apraksts;

6) pretendentu atlases kritēriji;

7) piedāvājuma izvēles kritēriji;

8) piedāvājumu iesniegšanas vieta un termiņš un piedāvājumu derīguma termiņš;

9) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

10) piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un amats;

11) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks, piedāvātā cena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

12) piedāvājuma novērtēšanas formula, ja nolikumā paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai cenas veidošanas rādītāji saskaņā ar šā likuma 31.panta trešo daļu;

13) komisijas locekļu vērtējumi attiecībā uz katru piedāvājumu;

14) komisijas kopējais pārskats par piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu;

15) tā pretendenta (vai pretendentu — ja iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu) nosaukums, ar kuru nolemts slēgt iepirkuma līgumu;

16) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs noraidījis visus piedāvājumus un pieņēmis lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

17) lēmuma pamatojums, ja pretendents, kuram piešķirtas tiesības slēgt iepirkuma līgumu, vairs nepiedalās konkursā vai nav parakstījis iepirkuma līgumu un pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums ir nākamais saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai piedāvājums ar viszemāko cenu;

18) saņemtie pieprasījumi izskaidrot konkursa nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti ir informēti par jautājumiem un atbildēm;

19) lēmuma pamatojums, ja piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā minētajām prasībām vai pretendentam piedalīšanās konkursā ir atteikta;

20) aritmētisko kļūdu labošana piedāvājumos.

(3) Slēgta konkursa noslēguma protokolā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai ietverama arī šāda informācija:

1) pamatojums slēgta konkursa procedūras piemērošanai;

2) pieteikumu iesniegšanas vieta un termiņš;

3) to personu nosaukums, kuras ir pieteikušās uz kandidātu atlasi;

4) pieteikumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un amats;

5) iesniegto pieteikumu saraksts, kurā norādīts katra kandidāta nosaukums, pieteikuma iesniegšanas datums un laiks;

6) komisijas locekļu vērtējumi attiecībā uz katru pieteikumu;

7) komisijas kopējais pārskats par pieteikumu salīdzināšanu un vērtēšanu;

8) to personu nosaukums, kuras ir izraudzītas saskaņā ar kandidātu atlases nosacījumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus;

9) kandidātu atlases kritēriji;

10) saņemtie pieprasījumi izskaidrot kandidātu atlases nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi kandidāti ir informēti par jautājumiem un atbildēm.

(4) Noslēguma protokols, izņemot tam pievienotos pretendentu piedāvājumus, ir publisks un atklāti pieejams nākamajā dienā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanu vai konkursa izbeigšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Noslēguma protokolam pievieno konkursa nolikumu, kandidātu atlases nolikumu (slēgta konkursa gadījumā), pretendentu piedāvājumu oriģinālus, Iepirkumu uzraudzības birojam nosūtīto paziņojumu kopijas, iepirkuma komisijas sanāksmju protokolu oriģinālus.

(6) Pasūtītājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas 10 gadus glabā atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokolu.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

34.¹ pants. Sarunu procedūras noslēguma protokols

(1) Sarunu procedūras noslēguma protokols ir publiski pieejams pēc tam, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu slēgt iepirkuma līgumu vai izbeigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Sarunu procedūras noslēguma protokolā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots internetā;

3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) pasūtītāja nosaukums;

5) iepirkuma priekšmets un tā īss apraksts;

6) pamatojums sarunu procedūras piemērošanai;

7) kandidātu nosaukumi;

8) pieteikumu iesniegšanas vieta un termiņš;

9) to kandidātu nosaukums, kuri ir iesnieguši pieteikumu par piedalīšanos sarunu procedūrā;

10) piedāvājuma izvēles kritēriji;

11) sarunu īss apraksts, norādot piedāvājumus un to cenu;

12) tā kandidāta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu;

13) ja kandidāts, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, nav parakstījis iepirkuma līgumu vai pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu, — šo norišu apraksts.

(2) Sarunu procedūras protokolu paraksta visi iepirkuma komisijas locekļi.

(3) Pasūtītājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas 10 gadus glabā sarunu procedūras noslēguma protokolu un pretendentu piedāvājumus.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

34.² pants. Cenu aptaujas procedūras protokols

(1) Cenu aptaujas procedūras protokolā ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs un protokolēšanas datums;

2) pasūtītāja nosaukums;

3) pieprasītās preces, pakalpojuma vai būvdarbu nosaukums un apjoms, tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums;

4) pretendentu nosaukumi, piedāvājumi un to cenas;

5) citas ziņas, kuras iepirkuma komisija uzskata par nepieciešamām;

6) lēmums par piedāvājuma izvēli.

(2) Cenu aptaujas procedūras protokolu paraksta visi iepirkuma komisijas locekļi vai pilnvarotā persona.

(3) Pasūtītājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas 10 gadus glabā cenu aptaujas procedūras protokolu.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

35.pants. Statistiskie pārskati

Pasūtītājs iesniedz Iepirkumu uzraudzības biroja noteiktajā kārtībā pārskatu par noslēgto līgumu skaitu, to summām, būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem un izmantotajām iepirkuma procedūrām. Pārskatu iesniedz par katru kalendāra pusgadu triju mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

36.pants. Uzraudzība

Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā veic Iepirkumu uzraudzības birojs un citas institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

37.pants. Pasūtītāja atbildība

Par šā likuma izpildi atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs pasūtītājs, iepirkuma komisija vai pilnvarotā persona, kas atbild par iepirkuma veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

38.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(3) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

39.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja tiesības un pienākumi

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas tiesības:

1) pārraudzīt iepirkumu procedūras atbilstību likuma prasībām;

2) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

3) publiskot savus pieņemtos lēmumus, viedokļus un ieteikumus;

4) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un netraucēti, kā arī bez maksas saņemt pilnu informāciju par iepirkumu;

5) pieaicināt neatkarīgus lietpratējus;

6) apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī;

7) sniegt metodisku palīdzību, konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvdarbu veicējiem;

8) veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus;

9) aizliegt slēgt līgumu līdz pārkāpumu novēršanai vai uzdot izbeigt iepirkuma procedūru.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) gādāt par to, lai tiktu izskatīti iesniegumi par iepirkuma procedūras apstrīdēšanu (turpmāk — sūdzības);

2) sagatavot pārskatus par iepirkumiem valstī;

3) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu);

4) nākamajā darba dienā pēc tam, kad saņemta pretendenta, kandidāta, preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja sūdzība par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras likumību, nosūtīt to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

5) triju darba dienu laikā pēc šā likuma 40.panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sūdzību izskatīšanas komisijas sēdes protokolu un lēmumu par iesniegto sūdzību, kā arī ar sūdzības izskatīšanu saistīto Iepirkumu uzraudzības birojā saņemto dokumentu sarakstu;

6) šajā likumā noteiktos paziņojumus publicēt internetā, kā arī nosūtīt publicēšanai Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

40.pants. Sūdzību izskatīšanas komisija

(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk — komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj Iepirkuma uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība. Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina iepirkumu lietpratēju vai pilnvarotu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvi (turpmāk — eksperts). Eksperts piedalās sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(2) Par komisijas locekli vai ekspertu nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas attiecībā uz sūdzībā minēto iepirkumu vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz iepirkuma veikšanu, vai ir saistītas ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms sūdzības izskatīšanas visi komisijas locekļi un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē eksperts ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

2) fiziskās personas — sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta — radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

3) juridiskās personas — sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta — esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai ir to radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei vai laulātais.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru Iepirkumu uzraudzības birojs ieceļ no komisijas locekļu vidus. Komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

41.pants. Tiesības iesniegt sūdzību

(1) Pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, preču ražotājam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam (turpmāk — sūdzības iesniedzējs) ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras (turpmāk — iepirkuma procedūra) likumību, ja tas uzskata, ka pasūtītājs vai iepirkuma komisija nav ievērojuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi pārkāpuši sūdzības iesniedzēja likumīgās tiesības un intereses.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, līdz saņem komisijas lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(3¹) Sūdzību par konkursa nolikumu var iesniegt pasūtītājam ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs divu darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nav novērsis sūdzībā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstveida atbildi sūdzības iesniedzējam, sūdzības iesniedzējs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam.

(4) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja:

1) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

2) par iepirkuma procedūru sakarā ar to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība.

(5) Ja tiek iesniegta sūdzība par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un sūdzību par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, bet tā vēl nav izskatīta, šīs sūdzības var apvienot un izskatīt kopā.

(6) Sūdzība iesniedzama rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) sūdzības iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība šīs sūdzības sakarā.

(7) Sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto sūdzību jebkurā brīdī, kamēr sūdzību izskatīšanas komisija nav sākusi attiecīgās sūdzības izskatīšanu.

(8) Ja saņemta sūdzība, Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto ziņas par to internetā, norādot sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd sūdzības iesniedzējs, kā arī sūdzības izskatīšanas dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Ja valsts pasūtītājs ir izsludinājis izsoli vai konkursu valsts pasūtījuma piešķiršanai vai sācis viena piedāvājuma izskatīšanu pirms šā likuma spēkā stāšanās, izsludinātā izsole, konkurss vai viena piedāvājuma izskatīšana ir pabeidzama triju mēnešu laikā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem nr.98 "Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izstrādā šā likuma 16.panta pirmās daļas 7.punktā minētos noteikumus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod šā likuma 3.panta sestajā daļā, 4.panta trešajā daļā, 22.panta piektajā daļā un 23.panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz 3.panta sestajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai par apvienotu projektēšanas un būvdarbu konkursu rīkošanu katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

5. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūnijam izstrādā šā likuma 42.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

6. Izsludināts atklāts vai slēgts konkurss vai projektu skiču konkurss vai sarunu procedūra, par kuru ir publicēts paziņojums internetā, jāpabeidz saskaņā ar tiem likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā atklātā vai slēgtā konkursa vai projektu skiču konkursa izsludināšanas dienā vai dienā, kad internetā tika publicēts paziņojums par sarunu procedūru.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

7. Līdz šā likuma 22.panta piektajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi nr.473 "Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu";

2) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi nr.475 "Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu";

3) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi nr.474 "Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu".

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

8. Grozījumi 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa neiekļaušanu paredzamajā līgumcenā stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

9. Ar šajā likumā lietoto terminu "komercdarbība" tiek saprasta arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

10. Likuma 4.panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11.punkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.janvāri.

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

11. Grozījumi likuma 22.¹ panta piektajā daļā, 25.panta ceturtajā daļā, 26.panta piektajā daļā un 28.panta 4.¹ daļā attiecībā uz paziņojumu publicēšanu Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

12. Šā likuma 5.² pants stājas spēkā 2004.gada 1.augustā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

(05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/50/EEC, 93/36/EEC, 93/37/EEC un 97/52/EC.