(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 25.10.1997.)

I. Pašvaldību finansu ieņēmumu prognoze

1. Kopējā pašvaldību budžetu ieņēmumu prognoze (neieskaitot mērķdotācijas pašvaldību budžetos) 1997. gadam ir noteikta 240 872 783 latu apmērā, tai skaitā ir paredzami šādi pašvaldību ieņēmumi:

a) iedzīvotāju ienākuma nodoklis 135 324 000 latu;

b) īpašuma nodoklis 23 190 795 lati;

c) zemes nodoklis 18 587 823 lati;

d) nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi 10 900 000 latu;

f) dotācija no valsts budžeta pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 52 870 165 lati.

2. Aprēķina vajadzībām katrai pašvaldībai 1997. gadam tiek prognozēti ieņēmumi no zemes nodokļa, daļa (71,6 procenti) no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa (83,37 procenti) no īpašuma nodokļa (to summa turpmāk - pašvaldību ieņēmumi).

3. Īpašuma nodokļa prognozi pašvaldībām nosaka, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par īpašuma nodokļa maksātāju deklarētajām 1997.gadā pārskaitāmā īpašuma nodokļa summām.

II. Pašvaldībām nepieciešamo izdevumu prognoze

1. Aprēķina vajadzībām pašvaldībām nepieciešamie kopējie izdevumi ir 185 472 783 lati, un tie ir vienādi ar pašvaldību budžetu ieņēmumu prognozi, atskaitot mērķdotācijas pedagoģisko darbinieku algu un sociālā nodokļa maksājumiem un mērķdotāciju zemes novērtēšanas darbu finansēšanai.

Pašvaldību budžeta kopapjoms, kas iesaistāms finansu izlīdzināšanas algoritmā, ir 174 618 013 lati, un summa, kas paliek to pašvaldību rīcībā, kurām izlīdzinātie ieņēmumi pārsniedz izlīdzinātos izdevumus, ir 10 854 770 latu.

2. Izdevumu izlīdzināšana tiek veikta divās pašvaldību grupās - republikas pilsētu pašvaldību grupā un pašvaldību grupā, kurā ietilpst rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības.

3. Pašvaldībām nepieciešamos kopējos izdevumus sadala šādās proporcijās:

a) republikas pilsētu pašvaldībām 45 procenti;

b) rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām 55 procenti.

4. Izlīdzināšanai tiek pakļauti likumā "Par pašvaldībām" noteikto pastāvīgo funkciju izpildei paredzētie izdevumi uz vienu iedzīvotāju (nepieciešamie izdevumi).

5. Aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri, Labklājības ministrijas datus par bērnu skaitu bērnu namos un iemītnieku skaitu pansionātos pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.septembri un Finansu ministrijas apstiprinātos datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildes prognozi pašvaldībās 1997. gadā.

6. Aprēķinos izmanto šādus pašvaldību raksturojošus kritērijus un kritēriju īpatsvarus pašvaldību budžetos:

7. Pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficientu (k) aprēķina pēc šādas formulas:

k¹_i =0,4015 (a_i/A1) + 0,1447(b_i/B1) + 0,2867(c_i/C1) +0,1300(d_i/D1) + 0,0146 (e_i/E1) + 0,0225 (f_i /F1)

k² _i = 0,0653(a_i /A2) + 0,0340(c_i /C2) + 0,0180(e_i /E2) + 0,0358(f_i /F2)

k³ _i = 0,2714 (a_i /A3) + 0,1112(b_i /B3) + 0,2903(c_i /C3) + 0,1740 (d_i /D3)

k¹_i - pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients republikas pilsētu pašvaldību grupā;

k²_i - pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajonu pašvaldību grupā;

k³_i - pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupā;

a _i - pastāvīgo iedzīvotāju skaits pašvaldības administratīvajā teritorijā;

b _i - bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam pašvaldības administratīvajā teritorijā;

c _i - bērnu un jauniešu skaits 7-18 gadu vecumā;

d _i - iedzīvotāju skaits virs darba spējas vecuma;

e _i - bērnu skaits bērnu namos;

f _i - iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos.

8. Katras pašvaldības nepieciešamo izdevumu apjomu nosaka, reizinot pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficientu (k) ar kopējo izdevumu apjomu attiecīgajā grupā (republikas pilsētu pašvaldību; rajonu pašvaldību; rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupā).

III. Izdevumu un ieņēmumu izlīdzināšana

1. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki par attiecīgajā pašvaldību grupā nepieciešamajiem vidējiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, samazina aprēķinātos nepieciešamos izdevumus 35 procentu apmērā no starpības.

2. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki par attiecīgajā pašvaldību grupā nepieciešamajiem vidējiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, palielina aprēķinātos nepieciešamos izdevumus 35 procentu apmērā no starpības.

3. Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, zemes nodokļa un īpašuma nodokļa (turpmāk - izlīdzinātie ieņēmumi).

Pārrēķinā tiek izlīdzināti visi šā pielikuma pirmās nodaļas 1.punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot mērķdotācijas, pašvaldību nodevas un nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no dabas resursu nodokļa.

4. Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību budžetu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju.

5. Ieņēmumu izlīdzināšana tiek veikta divās pakāpēs:

a) izlīdzinot par 50 procentiem starpību starp izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju vidēji valstī;

b) aprēķinot starpību starp pirmajā pakāpē izlīdzinātajiem ieņēmumiem un 94 procentiem no izlīdzinātajiem izdevumiem. No pašvaldībām, kurām šī starpība ir pozitīva, ieskaita pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ieņēmumus, kas ir vienādi ar 50 procentiem no šīs starpības, bet ne vairāk par 35 procentiem no izlīdzināmiem ieņēmumiem abās izlīdzināšanas pakāpēs.

6. Galīgās iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā vai izmaksas no minētā fonda nosaka kā izlīdzināto izdevumu un izlīdzināto ieņēmumu saskaņošanas procedūras rezultātā aprēķināto iemaksu un izmaksu saldo. Iemaksa pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek noteikta procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un maksimālās iemaksājamās summas latos.

(Pielikums 09.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.1997.)

(Pielikums 09.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.1997.)