1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

7) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

8) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

9) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk;

11) applūstošā teritorija — ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai;

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija — līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

14¹) gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem;

16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu;

17) iepriekšējā apbūve — likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā;

18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai;

18¹) stacionārais radiomonitoringa punkts — stacionārs radiofrekvenču spektra novērošanas komplekss, kas sastāv no uztverošo radioiekārtu, antenu sistēmu un to mastu kopuma un paredzēts radiofrekvenču spektra uzraudzības jomai;

19) elektrolīniju trase — elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem un krūmiem;

20) militārie jūras novērošanas tehniskie līdzekļi — Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošas uz zemes uzbūvētas (uzstādītas) būves, iekārtas un konstrukcijas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo ūdeņu kontroles, aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai;

21) degvielas uzpildes stacija — objekts, kurā degvielu — naftas produktus (benzīnu un dīzeļdegvielu) — pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm;

22) automobiļu gāzes uzpildes stacija — objekts, kurā degvielu — sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi — pārsūknē no stacionārām spiedtvertnēm uz transportlīdzekļu degvielas spiedtvertnēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 06.03.2008., 14.05.2009., 13.10.2011., 14.03.2013., 18.04.2013., 28.11.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

3.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;

2) aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipus;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;

4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

4.pants. Aizsargjoslu veidi

Ir šādi aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla;

2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām;

7) aizsargjoslas ap purviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā,

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 14.05.2009., 16.12.2010., 22.12.2021. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos:

a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,

b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju — visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst;

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 06.03.2008., 14.05.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7.¹ pants. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsētās - 100 metru.

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Veselības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem;

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

15) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem;

16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 14.03.2013. un 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2014.)

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei.

(2) Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža);

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) valsts reģionālajiem autoceļiem — 60 metru,

c) valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 22.06.2005., 14.05.2009., 13.10.2011. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

14.pants. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

(2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;

1¹) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;

1²) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;

1³) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;

1⁴) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);

2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, — ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;

3¹) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;

3²) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;

4) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu).

(2¹) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.

(2²) Aizsargjoslas ap stacionārajiem radiomonitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu stacionāro radiomonitoringa punktu netraucētu darbību gaisa telpā un novērstu tādu iespējamu traucējošu objektu nesaskaņotu būvniecību vai uzstādīšanu, kuri var ietekmēt novērojumu vai mērījumu rezultātu precizitāti un nepārtrauktību.

(2³) Aizsargjoslu ap stacionāro radiomonitoringa punktu veido gaisa telpa 150 metru rādiusā, mērot no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes ass, un ne mazāk kā 20 metru augstumā no būves pamatnes, uz kuras uzstādīta antenu sistēma.

(3) (Izslēgta ar 14.03.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu)

15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.

(5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 16.12.2010. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

17. pants. Siltumtīklu aizsargjoslas

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Siltumtīklu aizsargjoslas veido:

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem

1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.

(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:

1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:

a) globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem,

b) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,

c) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.

(14.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju.

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

1) gar gāzesvadiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

a) līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;

1¹) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm — 25 metru attālumā no tvertnes,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām — 6 metru attālumā no iežogojuma,

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām un dabasgāzes savākšanas punktiem — 10 metru attālumā no iežogojuma,

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā,

g) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu),

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap gāzes krātuvju urbumiem— 50 metru attālumā no urbuma,

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un ar tām saistītajām uzpildes stacijām, kuras paredzētas sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes iekraušanai gāzes pārvadāšanas transportlīdzekļos (autocisternās vai dzelzceļa cisternās) un izkraušanai no šiem transportlīdzekļiem, — 100 metru attālumā,

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām — 10 metru attālumā,

d) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu),

e) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu),

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām, izņemot automobiļu gāzes uzpildes staciju tvertnes, — 10 metru attālumā.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

23.² pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

(1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē.

(2) Aizsargjoslu platums ir šāds:

1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra;

2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Veselības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm ir 100 metru.

(2¹) Aizsargjoslas platums ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu:

1) lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem, kuru sadedzināšanas jauda ir, sākot no 50 kilogramiem stundā, — 100 metru,

2) pārstrādes uzņēmumiem, kuri pārstrādā 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, — 50 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, — 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metru;

4) atklātiem filtrācijas laukiem — 50 metru;

5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri.

(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām, ap aizsprostiem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) (izslēgts ar 06.10.2022. likumu);

4) aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 13.10.2011. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

30. pants. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām

(1) Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadiem — 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm:

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m³ un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām,

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m³ un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām;

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem — 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām — 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži;

4¹) ap ogļūdeņražu izpētes un ieguves vietām jūrā (Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā) — 500 metru no jebkuras iekārtas daļas;

5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.

(3)Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 16.12.2010. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

31.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

32.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas minimālais platums augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

(3) Aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais — 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

32.¹pants. Aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām

(Izslēgts ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

32.²pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

(1) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:

1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā,

b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā,

c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā;

1¹) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu:

a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā,

b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;

1²) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā;

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 450 metru attālumā no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām,

b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā,

c) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un ar tām saistītajām uzpildes stacijām, kuras paredzētas sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes iekraušanai gāzes pārvadāšanas transportlīdzekļos (autocisternās, dzelzceļa cisternās vai kuģos) un izkraušanai no šiem transportlīdzekļiem, — 100 metru attālumā,

d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem — 25 metru attālumā,

e) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m³ — 50 metru attālumā no iežogojuma;

f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma,

g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma,

h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m³, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā,

i) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām — 25 metru attālumā no tvertnēm un uzpildes iekārtām.

(2¹) Aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai pārbūvētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:

1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;

2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 16.12.2010. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

32.³pants. Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

(1) Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

(2) Aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

32.⁴pants. Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

(1) Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo siltumvadu avārijas gadījumā.

(2) Aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

37.¹ pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem

Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

38.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā būvju būvniecībai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajos gadījumos. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā būvju būvniecībai jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:

a) veikt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,

b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,

c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,

d) no jauna projektējamos un pārbūvējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdens­objektos,

e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 13.10.2011., 23.10.2014., 19.05.2016. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 14.05.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Grozījumi 1.punktā stājas spēkā 01.12.2011. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru joslā no valsts autoceļa ass uz katru pusi cirst kokus, ja nav saņemts valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” rakstveida saskaņojums koku ciršanai. Atbilde uz saskaņojuma pieprasījumu sniedzama divu nedēļu laikā no saskaņojuma pieprasījuma iesniegšanas dienas,

b) ceļu zemes nodalījuma joslā ieaudzēt mežu, kā arī izvietot kokmateriālu krautuves, ja nav saņemts autoceļa īpašnieka rakstveida saskaņojums kokmateriālu izvietošanai. Atbilde uz saskaņojuma pieprasījumu sniedzama divu nedēļu laikā no saskaņojuma pieprasījuma iesniegšanas dienas,

c) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,

d) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu),

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

(2) (Izslēgta ar 14.03.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 22.06.2005., 14.05.2009., 13.10.2011. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā — dziļāk par 0,5 metriem;

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un pārbūvēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikāciju līniju un iekārtu bojājumus;

10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus;

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

(2) Stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslā būvēt ēkas vai būves, kuru augstums pārsniedz 20 metrus un stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes augstumu, atļauts pēc būvprojekta vai ierīkošanas projekta rakstveida saskaņošanas ar stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005., 14.03.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, pārbūvēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

(1) Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

(2) Aizsargjoslās ap valsts un valsts nozīmes meliorācijas būvēm un ierīcēm aizliegts atstāt augošus krūmus un kokus, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, kā arī atjaunošanas vai pārbūves būvdarbus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem

Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos;

2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem;

3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu u.tml.) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

4) aizliegts veikt saimniecisko darbību vai būvniecību valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslās bez saskaņošanas ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru;

5) aizliegts veikt saimniecisko darbību vai būvniecību vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslās bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību.

(14.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 14.05.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Grozījumi 3.punktā stājas spēkā 01.12.2011. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)

51.¹ pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:

1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas un iekārtas, kuras nepieciešamas objekta ekspluatācijai;

2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;

3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(14.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

(1) Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 14.05.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.12.2011. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)

53.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī pievedceļus un pieejas izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.²pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

4) aizliegts aizkraut un norobežot ar žogiem pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

5) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;

10) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;

12¹) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;

13) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:

a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

d) būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves,

e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,

f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

6) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju īpašnieku, aizliegts:

a) būvēt, atjaunot, pārbūvēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar šiem objektiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņā ar Ķīmisko vielu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas pārbūvēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas pārbūvēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

(4) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu izpētes un ieguves vietām jūrā (Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā) aizliegts kuģot, izņemot gadījumus:

1) kad kuģošana saistīta ar zemūdens kabeļa vai cauruļvada ierīkošanu, kontroli, testēšanu, remontu, apkopi, maiņu, atjaunošanu vai demontāžu šajā aizsargjoslā vai tās tuvumā;

2) kad kuģošana saistīta ar pakalpojumu sniegšanu jebkurai šajā aizsargjoslā esošai iekārtai, ar personas vai preces transportēšanu uz šo iekārtu vai no tās;

3) kad jebkuras iekārtas vai savienotas infrastruktūras tiek kontrolētas saskaņā ar nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

4) kas saistīti ar dzīvības vai īpašuma glābšanu vai glābšanas mēģinājumu;

5) kad ir nelabvēlīgi laikapstākļi;

6) kad ir briesmu situācija;

7) kad ir saņemta normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas piekrišana.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 23.10.2014. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostiem

Aizsargjoslās ap aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis;

2) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

58.¹pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja elektrostacijām

(Izslēgts ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

58.² pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

(1) Drošības aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai pārbūvēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī — ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku — pārbūvēt esošās ēkas;

2) aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm;

3) aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

6) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

7) aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, gāzes regulēšanas punktu, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

58.³pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

Aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas pārbūvēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas pārbūvēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

58.⁴pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

Aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas pārbūvēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas pārbūvēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;

5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;

6) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

7) bebru grauzti koki.

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.

(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbus.

(10) Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai — pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(10¹) Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:

1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus;

2) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki;

3) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo Valsts meža dienestam;

4) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5) persona — objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;

6) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

(10²) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 18.04.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

64.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatīšana

(Izslēgts ar 18.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.¹ pants. Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana

Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem kas izdarīti ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

66.² pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana

Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu, izņemot šā likuma 66.¹ pantā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.³ pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.² pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.² pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁴ pants. Aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁵ pants. Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem noteikto aprobežojumu pārkāpšana

(1) Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu par koku ciršanu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁶ pants. Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁷ pants. Aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz astoņsimt naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁸ pants. Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana

(1) Par normatīvajos aktos noteikto uzturēšanās darbību ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem piemēro naudas sodu amatpersonai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.⁹ pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem ekspluatācijas aizsargjoslās

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁴ un 66.⁶ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁵ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Dabas aizsardzības pārvalde.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁵ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dabas aizsardzības pārvalde.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁵ panta otrajā daļā un 66.⁷ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁸ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Militārā policija, Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.¹⁰ pants. Aizsargjoslās ap aizsprostiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap aizsprostiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.¹¹ pants. Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, tilpnēm vai krātuvēm noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu drošības aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, tilpnēm vai krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

66.¹² pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem drošības aizsargjoslās

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.¹⁰ un 66.¹¹ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

(Nodaļa 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

67.pants. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas un ciemu robežu apstiprināšana

Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas un ciemu robežas šajā aizsargjoslā apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 22.12.2021. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

6. Ja izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumi vai pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši būvatļauju līdz 2005.gada 15.jūlijam, šā likuma 28. un 55.pants par aizsargjoslas noteikšanu ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un tajos noteiktie aprobežojumi piemērojami ar 2010.gada 1.aprīli.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 22.panta trešajā daļā, 30.panta ceturtajā daļā, 32.panta ceturtajā daļā, 32.¹panta trešajā daļā, 32.² panta trešajā daļā un 32.⁴ panta trešajā daļā minēto metodiku projektus. Līdz šo metodiku spēkā stāšanās dienai piemērojamas šādas metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika";

2) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika";

3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 "Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku";

4) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.413 "Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika";

5) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 "Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika";

6) Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 "Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem".

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.pantā minētos noteikumus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 23.¹ un 58.⁵pantā minētos noteikumus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.)

10. Vietējo pašvaldību domes (padomes) izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 1., 7. un 37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam.

(06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2008.)

11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Līdz jaunās metodikas spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.284 "Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2008.)

12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

14. Šā likuma 33.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

15. Šā likuma 35.panta devītā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 45.panta ceturtajā daļā un 46.panta otrajā daļā (par šo daļu izslēgšanu) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Atbilstoši šā likuma 35.panta devītās daļas pirmā teikuma nosacījumiem apspriežamas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinātas pēc 2009.gada 1.jūlija.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

16. Līdz šā likuma 58.⁵ pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

17. Šā likuma 62.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

20. Šā likuma 13.panta otrās daļas 1.punkta jaunā redakcija un grozījumi 37.panta pirmās daļas 1.punktā, 39.panta 2.punkta “a” apakšpunktā, 41.panta 1.punktā, 50.panta 1.punktā, 51.panta 3.punktā un 52.panta otrajā daļā (kas attiecas uz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu — lokālplānojumu) stājas spēkā vienlaikus ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

22. Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, kuras teritorijā atrodas stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par šā stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem 30 dienu laikā pēc šā likuma 14.panta 2.² un 2.³ daļas spēkā stāšanās, norādot arī to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

23. Ministru kabinets līdz 2014.gada 28.februārim izdod šā likuma 21.panta ceturtajā daļā un 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2014.)

24. Šā likuma 50.panta otrajā daļā noteiktie aprobežojumi neattiecas uz tādu ēku un būvju būvniecību, par kurām līdz 2014.gada 28.februārim ir izsniegta būvatļauja.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2014.)

25. Grozījums šā likuma 6. panta ceturtajā daļā par īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projekta izstrādi, grozījums 33. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar otro teikumu, kā arī grozījums 67. panta nosaukumā un tekstā par vārdu aizstāšanu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Grozījumi šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 67. pantā neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem, kuri stājušies spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(22.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2022.)

26. Līdz jaunas krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai vietējās pašvaldības teritorijas ciemu plānojumos atbilstoši šā likuma 33. panta pirmajai daļai, 67. pantam un 6. panta ceturtajā daļā minētajai metodikai par īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu, to izmaiņām un izslēgšanu ir spēkā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta spēkā esošajos teritorijas plānojumos.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

27. Divu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šajā likumā, kas paredz, ka netiks noteiktas drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām, Valsts zemes dienests:

1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzēš kadastra objektiem reģistrētos nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, kas nosaka drošības aizsargjoslas teritoriju ap vēja elektrostaciju;

2) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā dzēš objektus — vēja elektrostacijas — un apgrūtinātās teritorijas — drošības aizsargjoslu teritorijas ap vēja elektrostacijām.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

28. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība izvērtē spēkā esošo teritorijas plānojumu un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nosaka gājēju ceļus pilsētās un ciemos atbilstoši šā likuma 36. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktajam.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija direktīvas 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza direktīvu 2004/35/EK.