Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2011, 169.nr.; 2013, 61.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) elektrolīniju trase - elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem un krūmiem."

2. 16.panta otrajā daļā:

izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos, izņemot šā panta otrās daļas 2.¹ punktā minētās teritorijas, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:";

izteikt 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, izņemot šā panta otrās daļas 2.¹ punktā minētās teritorijas, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:";

papildināt daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām, ja tās šķērso meža teritoriju, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 1 kilovoltam - 6,5 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 2,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi,

b) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 10-20 kilovoltu - 30 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 6,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi,

c) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu - 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi,

d) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu - 40 metru attālumā no līnijas ass, kurā  elektrolīniju trasi veido 27 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi,

e) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - elektrolīniju trase 1,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi;";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass, bet, ja kabeļu līnija šķērso meža teritoriju, - 1,5 metru attālumā no kabeļu līnijas ass katrā pusē. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;".

3. 33.pantā:

izteikt astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15.pantā, 16.panta otrās daļas 2.¹ punktā, 18., 21. un 23.¹ pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(9) Šā likuma 14., 16. (izņemot 16.panta otrās daļas 2.¹ punktu), 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.¹, 32.² un 32.⁴ pantā noteiktās aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Uz šajā likumā minēto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai."

4. Izteikt 45.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, ja tās šķērso meža teritoriju, kur aprobežojumi noteikti tikai elektrolīniju trasē, - papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:".

5. 61.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;

5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;

6) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

7) bebru grauzti koki.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai - pēc savstarpējas rakstveida vienošanās - zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.";

papildināt pantu ar 10.¹ un 10.² daļu šādā redakcijā:

"(10¹) Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:

1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus;

2) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki;

3) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo Valsts meža dienestam;

4) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5) persona - objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs -, kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;

6) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

(10²) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju."

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 18.aprīlī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 8.maijā