Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"10) aizsprosts - hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona - sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

12) izobata - līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

14) kabeļu līnijas ass - nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

15) purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem."

2. Izslēgt 2.pantā vārdus "un aizsardzības zonas".

3. 5.pantā:

izslēgt otrās daļas 5.punktu;

izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus "(zaļās zonas meža parki)";

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) aizsargjoslas ap purviem."

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;".

5. 7.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "novērstu erozijas procesu attīstību" ar vārdiem "ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās";

izteikt otrās daļas 1.punkta "o" apakšpunktu šādā redakcijā:

"o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni - ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pilsētās un ciemos - teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ."

6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām - 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām - 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm."

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

8. Izslēgt 10.pantu.

9. 11.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "(zaļās zonas meža parki)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija."

10. 12.pantā:

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;";

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;";

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm."

11. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem - teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) valsts galvenajiem autoceļiem - 100 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem - 60 metru,

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem - 30 metru.";

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu "blīvi";

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu "teritoriālplānojumos" ar vārdiem "teritoriju plānojumos".

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem - 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem - 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām - 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem - 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē - 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem - 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas."

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu "blīvi".

14. 17.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas";

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem "zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī";

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem "zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī".

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija."

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām."

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu" ar vārdiem "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu".

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

19. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām."

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus "Valsts veterinārais departaments" ar vārdiem "Zemkopības ministrija".

21. Izslēgt 27.pantu.

22. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm - 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) - nepārsniedzot 50 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai - nepārsniedzot 100 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem - nepārsniedzot 300 metrus;

4) filtrācijas laukiem - nepārsniedzot 50 metrus.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

23. Izslēgt 31.pantu.

24. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

25. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos."

26. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā."

27. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves;

2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas;

3) izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem - ostas teritorijā;

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, - ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

(3) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei, paredzot iezīmētus gājēju celiņus ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra, bet blīvi apdzīvotās vietās - ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

(6) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus var veikt, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

28. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta "b" apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku."

29. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem

Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums."

30. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums."

31. Izslēgt 40.pantu.

32. 41.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus "(zaļās zonas meža parkos)";

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "un ķīmisko produktu";

aizstāt 1.punktā vārdus "īpaši paredzētas un iekārtotas vietas" ar vārdiem "teritoriju plānojumos paredzētās vietas";

papildināt 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

33. 42.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;";

izteikt 2.punkta "b" un "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,".

34. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets."

35. 45.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "un ķīmisko produktu";

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" ar vārdiem "Enerģētikas likumu".

36. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu un 47.panta 1.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

37. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

"49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem - redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem - ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem - iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu."

38. 50.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;";

papildināt 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

39. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

"51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas."

40. 52.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;";

papildināt 2.punktu ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ."

41. Izslēgt 54.pantu.

42. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

"55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas."

43. 56.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;";

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves";

aizstāt otrajā daļā vārdus "likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" ar vārdiem "Enerģētikas likumu".

44. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus."

45. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus."

46. 61.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs" ar vārdiem "zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs";

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "un pašvaldību" un pēc vārda "autoceļiem" - ar vārdiem "un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu";

izslēgt ceturtajā daļā vārdu "blīvi";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.";

papildināt sesto daļu pēc vārda "dzelzceļu" ar vārdu "zemes";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs."

47. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm."

48. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu "blīvi".

49. Izslēgt 66.pantu.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 21.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 12.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 26.martu.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 21.02.2002.Stājas spēkā: 26.03.2002. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, Vides tiesības, EnerģētikaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 39 (2614), 12.03.2002.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
59732
26.03.2002
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)