Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Aizsargjoslu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

7) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

8) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

9) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

3.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;

2) aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;

4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

4.pants. Aizsargjoslu veidi

Ir šādi aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

II nodaļa
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) (izslēgts ar 21.02.2003. likumu);

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām;

7) aizsargjoslas ap purviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsētās - 100 metru.

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

III nodaļa
Ekspluatācijas aizsargjoslas

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

1) pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

14.pants. Aizsargjoslas gar sakaru līnijām

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības sakaru līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

(2) Aizsargjoslām gar sakaru līnijām ir šāds minimālais platums:

1) gar apakšzemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām - zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no apakšzemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

2) gar jūras sakaru kabeļu līnijām un sakaru kabeļiem, kuri šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no jūras sakaru kabeļa (katrā tā pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

3) ap virszemes un apakšzemes sakaru kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļņojuma robežas;

4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā sakaru līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

Ja gaisvadu sakaru līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar sakaru līnijām, izstrādā Satiksmes ministrija.

15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

16. pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām apdzīvotās vietās - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

17. pants. Siltumtīklu aizsargjoslas

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas;

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

18.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

21.pants. Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

(1) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli - 4 metri,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli - 7 metri,

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam - 4 metri no zemējuma kontūra.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

IV nodaļa
Sanitārās aizsargjoslas

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Labklājības ministrija.

26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

28.pants.Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;

4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

V nodaļa
Drošības aizsargjoslas

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

30. pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

31.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

VI nodaļa
Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves;

2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas;

3) izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā;

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

(3) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei, paredzot iezīmētus gājēju celiņus ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra, bet blīvi apdzīvotās vietās — ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

(6) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus var veikt, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta "b" apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem

Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

38.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu,

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar sakaru līnijām

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajam bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar sakaru līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar sakaru līnijām aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem un planēšanu ar tehniku;

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem gaisvadu sakaru līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti sakaru kabeļi vai uzstādītas sakaru līniju statnes, kabeļu kastes un sadales kārbas (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis sakaru līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz apakšzemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt sakaru līniju neapkalpojamo pastiprinātājpunktu, mikroviļņu līniju, telefona kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties sakaru līnijām un iekārtām;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt sakaru līniju un iekārtu bojājumus;

10) lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus, rokot zemi tuvāk par vienu metru no kabeļa līnijas abās tā pusēs;

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem telefona kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus apakšzemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās sakaru līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;

12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

(3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

(1) Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

53.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām;

8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem;

9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves;

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus;

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus);

d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.

(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

59.pants. Aizsargjoslu noteikšanas metodika

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā jāietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms;

4) informācija par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtība, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā

Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa
Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

62.pants. Aizsargjoslu iezīmēšana plānos

(1) Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

(2) Aizsargjoslu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību kartēs veic Valsts zemes dienests.

63.pants. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.

(21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

64.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

66.pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 25.februārī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 05.02.1997.Stājas spēkā: 11.03.1997. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, Vides tiesības, EnerģētikaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 56/57 (771/772), 25.02.1997., "Ziņotājs", 6, 27.03.1997.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
42348
{"selected":{"value":"26.03.2002","content":"<font class='s-1'>26.03.2002.-21.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"20.06.2016","iso_value":"2016\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2015","iso_value":"2015\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2015.-19.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.2014","iso_value":"2014\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.2014.-21.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2014","iso_value":"2014\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2014.-18.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-28.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2013","iso_value":"2013\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.05.2013","iso_value":"2013\/05\/22","content":"<font class='s-1'>22.05.2013.-17.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2013","iso_value":"2013\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2013.-21.05.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-09.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2011","iso_value":"2011\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2011.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2011","iso_value":"2011\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2011.-30.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-08.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.06.2009","iso_value":"2009\/06\/10","content":"<font class='s-1'>10.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2008","iso_value":"2008\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2008.-09.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2005","iso_value":"2005\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2005.-31.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.2003","iso_value":"2003\/07\/22","content":"<font class='s-1'>22.07.2003.-14.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.03.2002","iso_value":"2002\/03\/26","content":"<font class='s-1'>26.03.2002.-21.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.03.1997","iso_value":"1997\/03\/11","content":"<font class='s-1'>11.03.1997.-25.03.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
26.03.2002
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)