Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.

(Preambula 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

Tiesības ieceļot Latvijas Republikā ir šādiem repatrianta ģimenes locekļiem:

1) repatrianta laulātajam, ja laulība noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas;

2) repatrianta vai viņa laulātā bērnam vai laulāto kopīgajam bērnam;

3) personai, kura ir repatrianta vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā;

4) repatrianta vai viņa laulātā vecākam, kurš sasniedzis Latvijas normatīvajos aktos noteikto vecuma pensijas vecumu vai ir repatrianta apgādībā un kuram iepriekšējā mītnes valstī ir bijusi kopīga mājsaimniecība ar repatriantu vismaz gadu pirms repatrianta statusa pieprasīšanas.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa un repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu, izsniedz repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

7.pants. Repatriācijas fonds

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas iegūt repatrianta statusu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1) iesniegumu par repatrianta statusa piešķiršanu;

2) ja persona nav Latvijas pilsonis, — dokumentu, kas apliecina tās latvisko vai lībisko izcelsmi.

(2) Ārzemnieks, kurš vēlas iegūt repatrianta ģimenes locekļa statusu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1) iesniegumu par repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu;

2) laulību vai radniecību apliecinošu dokumentu;

3) dokumentu, kas apliecina aizbildnību vai aizgādnību šā likuma 3.panta 3.punktā minētajā gadījumā;

4) dokumentu, kas apliecina kopīgas mājsaimniecības esamību šā likuma 3.panta 4.punktā minētajā gadījumā.

(3) Ja repatrianta ģimenes loceklis vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, repatriants iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka pirms repatrianta statusa pieprasīšanas viņš pastāvīgi dzīvojis un uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi sešus mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005., 03.05.2007. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

9.¹ pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmumu par repatrianta statusa vai viņa ģimenes locekļa statusa piešķiršanu pieņem:

1) Latvijas pilsonim — mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas;

2) ārzemniekam — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikta pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtība.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) (Izslēgta ar 16.06.2016. likumu)

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

9.² pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Ārzemniekam — repatrianta ģimenes loceklim — ir tiesības ieceļot Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ja viņš ieceļo vienlaikus ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, un ja repatriants pirms repatrianta statusa pieprasīšanas pastāvīgi dzīvojis un uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus.

(2) Ārzemnieks, iesniedzot šā likuma 9.panta pirmajā vai otrajā daļā minētos dokumentus, vienlaikus iesniedz arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.

(3) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto tiesības ieceļot Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto kārtību.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu pieņem, ja persona:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu un tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona;

4) dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijusi PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieks, informators, aģents vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētājs, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) (izslēgts ar 16.06.2016. likumu);

8) publiski izrādījusi necieņu pret Latvijas valsti vai tās simboliem, publiski slavinājusi Latvijas okupācijas varu vai okupācijas varas simbolus vai noliegusi Latvijas okupācijas faktu;

9) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem;

10) neatbilst šā likuma 2. vai 3.pantā minētajiem nosacījumiem vai tai jau iepriekš ir bijis piešķirts repatrianta statuss;

11) nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus;

12) sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai;

13) vai ja pastāv kāds no Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam atsaka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, vai Imigrācijas likuma 2.¹ panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata atsaka pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005., 03.05.2007. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Repatrianta statusu atņem, ja:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai;

2) repatriants izceļojis uz dzīvi citā valstī;

3) repatriants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

4) pastāv kāds no Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai Imigrācijas likuma 2.¹ panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata anulē pastāvīgās uzturēšanās apliecību.

(2) Ja repatrianta statusu ieguvušajai personai atņem piešķirto statusu, tās ģimenes locekļi zaudē repatrianta ģimenes locekļa statusu. Pieņemot lēmumu par repatrianta statusa atņemšanu vai ģimenes locekļa statusa zaudēšanu, vienlaikus anulē šīm personām izsniegtās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto kārtību.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

16. pants. Sociālās garantijas repatriantam pensionāram

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

(Izslēgts ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

18.pants. Robežas šķērsošana

Pamatojoties uz Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs repatriantam un viņa ģimenes locekļiem izsniedz vīzu. Minētās personas ir atbrīvotas no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

(Izslēgta ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2006.)

23.pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

24.pants. Izceļošanas kārtība

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

1. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

2. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

3. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

4. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 15.aprīlim izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz 2005.gada 15.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

7. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2005.gada 28.februārim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2005.gada 28.februārim.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

8. Pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā līdz 2016.gada 29.jūlijam iesniegtos repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa dokumentus un iesniegumu izskata saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)