Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Repatriācijas likums

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latviešu tauta. Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latviešu tauta arvien ir bijusi pakļauta citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu latviešu tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

(Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

(2) Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta ar viņu kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

II nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju funkcijas

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību;

4) nosaka Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;

5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību;

6) izstrādā repatriācijas programmu;

7) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

6.pants. Repatriācijas centra izveidošana un tā funkcijas

(1) Praktiskai repatriācijas veikšanai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde) sastāvā izveido Repatriācijas centru.

(2) Repatriācijas centrs strādā saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu.

(3) Repatriācijas centru finansē no valsts budžeta.

(4) Repatriācijas centrs veic šādas funkcijas:

1) izveido repatriantu datu bāzi;

2) nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem;

3) pieņem repatriācijas dokumentus, lemj par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Latvijā un repatrianta statusa piešķiršanu un izsniedz dokumentus, kas apliecina repatrianta statusu;

4) (izslēgts ar 11.03.1999. likumu);

5) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

6) veic to personu uzskaiti un kontroli, kuras vēlas izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem galīgo lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izbraukšanai no valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Repatriācijas centrs.

(2) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko vai fizisko personu ziedojumi, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem;

3) (izslēgts ar 27.11.1997. likumu).

(3) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus:

1) materiālās palīdzības sniegšanai repatriantiem saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem;

2) dzīvojamās platības nodrošināšanai repatriantu vajadzībām un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

3) repatriantu adaptācijai un integrācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

8.pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

III nodaļa
Repatriācijas kārtība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētie tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalstu pilsoņi — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) darba grāmatiņas kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45mm);

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minētajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3) Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas.

(4) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā.

(5) Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

11.pants. Repatriācijas centra lēmuma pārskatīšana

(1) Persona, kas saņēmusi Repatriācijas centra lēmumu, ir tiesīga triju mēnešu laikā iesniegt lūgumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam pārskatīt to.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu var atcelt iekšlietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

12.pants. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

(1) Ja repatriants par sevi sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu repatrianta statusa iegūšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē uzturēšanās atļauju un šīs pārvaldes priekšnieks var izdot izbraukšanas rīkojumu, ar kuru liek izbraukt no Latvijas repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kas iebraukuši kopā ar viņu.

(2) Izbraukšanas rīkojumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde:

1) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus repatriantus, kuri atzīstami par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likumu;

2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas repatriantiem un repatriantu laulātajiem, ja viņi nav Latvijas pilsoņi, kā arī viņu vecākiem un bērniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1997.)

IV nodaļa
Repatrianta tiesības

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 6.panta ceturtās daļas un 8.panta noteikumiem.

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(1) Repatriants ir tiesīgs iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu, kā arī iegūt dzīvojamās telpas īres tiesības valsts vai pašvaldības mājā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 11.03.1999. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

16. pants. Sociālās garantijas repatriantam pensionāram

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas nav saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1997.)

V nodaļa
Materiālā palīdzība

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam un atgriezušies Latvijā pēc šā likuma stāšanās spēkā, turklāt pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

20. pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Repatriācijas centrā, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Repatriācijas centrs ir tiesīgs sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Repatriācijas centrs sniedz no Repatriācijas fonda līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

VI nodaļa
Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem
fondiem un sabiedriskajām organizācijām

21.pants. Fondu un sabiedrisko organizāciju uzņēmumu atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas

Repatriāciju veicinoša fonda vai sabiedriskās organizācijas uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā, ja tas pārskaita minētajam fondam vai organizācijai summas, kas ir lielākas par aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām.

22.pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide ziedotājiem

Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kas ziedojis repatriāciju veicinošam fondam vai sabiedriskajai organizācijai, ir tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un apmērā.

VII nodaļa
Izceļošanas kārtība un noteikumi

23.pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

24.pants. Izceļošanas kārtība

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tas atsavināms likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā.

(3) Izceļotājiem — dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīva, dārzu un dārzkopības sabiedrības vai cita veida kooperatīva biedriem, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kas nodotas viņu lietošanā, ir tiesības uz šo īpašumu.

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

Izceļotājiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību izmaksā kompensāciju izceļošanas izdevumiem.

(21.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) (izslēgts ar 11.03.1999. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20.oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

4. Ministru kabinets izstrādā Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 10.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.09.1995.Stājas spēkā: 24.10.1995.Tēma:  Pilsonība, migrācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 155 (438), 10.10.1995., "Ziņotājs", 22, 23.11.1995.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
37187
{"selected":{"value":"13.04.1999","content":"<font class='s-1'>13.04.1999.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.08.2016","iso_value":"2016\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.06.2007","iso_value":"2007\/06\/07","content":"<font class='s-1'>07.06.2007.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.02.2006","iso_value":"2006\/02\/16","content":"<font class='s-1'>16.02.2006.-06.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2005","iso_value":"2005\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2005.-15.02.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-28.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1999","iso_value":"1999\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.1999.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.1998","iso_value":"1998\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.1998.-12.04.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.1997","iso_value":"1997\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.1997.-17.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.1995","iso_value":"1995\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.1995.-29.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.04.1999
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva