Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 12.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 188.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 2.pantā vārdus "viens no vecākiem vai vecvecākiem" ar vārdiem "viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā".

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

Tiesības ieceļot Latvijas Republikā ir šādiem repatrianta ģimenes locekļiem:

1) repatrianta laulātajam, ja laulība noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas;

2) repatrianta vai viņa laulātā bērnam vai laulāto kopīgajam bērnam;

3) personai, kura ir repatrianta vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā;

4) repatrianta vai viņa laulātā vecākam, kurš sasniedzis Latvijas normatīvajos aktos noteikto vecuma pensijas vecumu vai ir repatrianta apgādībā un kuram iepriekšējā mītnes valstī ir bijusi kopīga mājsaimniecība ar repatriantu vismaz gadu pirms repatrianta statusa pieprasīšanas."

3. Izteikt 6.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa un repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu, izsniedz repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu apliecinošu dokumentu;".

4. Izteikt 9.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Persona, kura vēlas iegūt repatrianta statusu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1) iesniegumu par repatrianta statusa piešķiršanu;

2) ja persona nav Latvijas pilsonis, - dokumentu, kas apliecina tās latvisko vai lībisko izcelsmi.

(2) Ārzemnieks, kurš vēlas iegūt repatrianta ģimenes locekļa statusu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1) iesniegumu par repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu;

2) laulību vai radniecību apliecinošu dokumentu;

3) dokumentu, kas apliecina aizbildnību vai aizgādnību šā likuma 3.panta 3.punktā minētajā gadījumā;

4) dokumentu, kas apliecina kopīgas mājsaimniecības esamību šā likuma 3.panta 4.punktā minētajā gadījumā.

(3) Ja repatrianta ģimenes loceklis vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, repatriants iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka pirms repatrianta statusa pieprasīšanas viņš pastāvīgi dzīvojis un uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus."

5. 9.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumu par repatrianta statusa vai viņa ģimenes locekļa statusa piešķiršanu pieņem:

1) Latvijas pilsonim - mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas;

2) ārzemniekam - vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikta pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtība.";

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "pastāvīgās uzturēšanās atļaujas" ar vārdiem "vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības";

izslēgt trešo daļu.

6. Izteikt 9.2 pantu šādā redakcijā:

"9.2 pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Ārzemniekam - repatrianta ģimenes loceklim - ir tiesības ieceļot Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ja viņš ieceļo vienlaikus ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, un ja repatriants pirms repatrianta statusa pieprasīšanas pastāvīgi dzīvojis un uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus.

(2) Ārzemnieks, iesniedzot šā likuma 9.panta pirmajā vai otrajā daļā minētos dokumentus, vienlaikus iesniedz arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.

(3) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto tiesības ieceļot Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto kārtību."

7. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem;";

papildināt pirmo daļu ar 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"10) neatbilst šā likuma 2. vai 3.pantā minētajiem nosacījumiem vai tai jau iepriekš ir bijis piešķirts repatrianta statuss;

11) nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus;

12) sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai;

13) vai ja pastāv kāds no Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam atsaka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, vai Imigrācijas likuma 2.1 panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata atsaka pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu.";

izslēgt otro daļu.

8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Repatrianta statusu atņem, ja:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai;

2) repatriants izceļojis uz dzīvi citā valstī;

3) repatriants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

4) pastāv kāds no Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai Imigrācijas likuma 2.1 panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata anulē pastāvīgās uzturēšanās apliecību.

(2) Ja repatrianta statusu ieguvušajai personai atņem piešķirto statusu, tās ģimenes locekļi zaudē repatrianta ģimenes locekļa statusu. Pieņemot lēmumu par repatrianta statusa atņemšanu vai ģimenes locekļa statusa zaudēšanu, vienlaikus anulē šīm personām izsniegtās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto kārtību."

9. Izslēgt 17.pantu.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā līdz 2016.gada 29.jūlijam iesniegtos repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa dokumentus un iesniegumu izskata saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā."

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 1.jūlijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.06.2016.Stājas spēkā: 01.08.2016.Tēma:  Pilsonība, migrācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (5697), 01.07.2016. OP numurs: 2016/125.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
283228
01.08.2016
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva