Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Repatriācijas likums

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.

(Preambula 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības ieceļot Latvijā kopā ar repatriantu ir šādiem viņa ģimenes locekļiem:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

(2) Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta ar viņu kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

II nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju funkcijas

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību;

4) nosaka Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;

5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību;

6) izstrādā repatriācijas programmu;

7) izstrādā repatriācijas vajadzībām, tajā skaitā repatriantu integrācijai, nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997., 11.03.1999. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Pārvalde.

(2) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko vai fizisko personu ziedojumi, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem;

3) (izslēgts ar 27.11.1997. likumu).

(3) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus:

1) materiālās palīdzības sniegšanai repatriantiem saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem;

2) dzīvojamās platības nodrošināšanai repatriantu vajadzībām un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

3) repatriantu adaptācijai un integrācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997., 11.03.1999. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

III nodaļa
Repatriācijas kārtība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45 mm);

5) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

9.1 pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir iesniedzis pieteikumu.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

9.2 pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

IV nodaļa
Repatrianta tiesības

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(1) Repatriants ir tiesīgs iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu, kā arī iegūt dzīvojamās telpas īres tiesības valsts vai pašvaldības mājā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 11.03.1999. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

16. pants. Sociālās garantijas repatriantam pensionāram

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas nav saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1997.)

V nodaļa
Materiālā palīdzība

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Pārvalde ir tiesīga sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no Repatriācijas fonda līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.

(11.03.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

VI nodaļa
Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem
fondiem un sabiedriskajām organizācijām

21.pants. Fondu un sabiedrisko organizāciju uzņēmumu atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas

Repatriāciju veicinoša fonda vai sabiedriskās organizācijas uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā, ja tas pārskaita minētajam fondam vai organizācijai summas, kas ir lielākas par aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām.

22.pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide ziedotājiem

Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kas ziedojis repatriāciju veicinošam fondam vai sabiedriskajai organizācijai, ir tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un apmērā.

VII nodaļa
Izceļošanas kārtība un noteikumi

23.pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

24.pants. Izceļošanas kārtība

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tas atsavināms likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā.

(3) Izceļotājiem — dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīva, dārzu un dārzkopības sabiedrības vai cita veida kooperatīva biedriem, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kas nodotas viņu lietošanā, ir tiesības uz šo īpašumu.

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

Izceļotājiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību izmaksā kompensāciju izceļošanas izdevumiem.

(21.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) (izslēgts ar 11.03.1999. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20.oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

4. Ministru kabinets izstrādā Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 10.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.09.1995.Stājas spēkā: 24.10.1995.Tēma:  Pilsonība, migrācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 155 (438), 10.10.1995., "Ziņotājs", 22, 23.11.1995.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
37187
{"selected":{"value":"20.11.2002","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-28.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.08.2016","iso_value":"2016\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.06.2007","iso_value":"2007\/06\/07","content":"<font class='s-1'>07.06.2007.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.02.2006","iso_value":"2006\/02\/16","content":"<font class='s-1'>16.02.2006.-06.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2005","iso_value":"2005\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2005.-15.02.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-28.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1999","iso_value":"1999\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.1999.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.1998","iso_value":"1998\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.1998.-12.04.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.1997","iso_value":"1997\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.1997.-17.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.1995","iso_value":"1995\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.1995.-29.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.11.2002
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva