Ķekavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10/2026

2026. gada 4. jūnijā

Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā

Apstiprināti ar Ķekavas novada domes
2026. gada 4. jūnija sēdes lēmumu Nr. 4 (prot. Nr. 8)

Precizēti ar Ķekavas novada domes
2026. gada 18. jūnija sēdes lēmumu Nr. 30 (prot. Nr. 10)

Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, 9. panta (1²) daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu pašvaldības iestāde "Ķekavas novada sociālais dienests" (turpmāk - Sociālais dienests). Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

4. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai:

4.1. kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.2. kurai, saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

5. Sociālais dienests sniedz vai organizē šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

5.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām;

5.3. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

5.4. psihologa pakalpojums;

5.5. atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums;

5.6. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.7. naktspatversmes pakalpojums;

5.8. sociālās mājas īres pakalpojums;

5.9. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.10. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.11. pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti;

5.12. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.13. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā;

5.15. atelpas brīža pakalpojums;

5.16. krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums;

5.17. sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojums jauniešiem ar uzvedības traucējumiem;

5.18. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums atkarīgām personām;

5.19. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem;

5.20. krīzes dzīvokļa pakalpojums;

5.21. sociālā darba pakalpojums;

5.22. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.23. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.24. sociālās rehabilitācija pakalpojums personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām;

5.25. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

III. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

6. Lai saņemtu noteikumu 5. punktā minētos sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas:

7.1. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts;

7.2. novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī likumisko apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem;

7.3. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes vai sadarbības plānu;

7.4. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu;

7.5. nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja sociālo pakalpojumu pilnībā vai daļēji nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.

8. Pieprasot sociālo pakalpojumu, personai, tās ģimenes locekļiem un likumiskiem apgādniekiem ir pienākums līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā un aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā.

9. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, sociālo pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests un persona vai personas likumiskais pārstāvis noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu, ja noteikumos nav noteikts citādi.

IV. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

10. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām (turpmāk - aprūpes mājās pakalpojums) aptver pakalpojumu vai pakalpojuma kopumu, lai nodrošinātu personas pamatvajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, ja persona nespēj sevi aprūpēt funkcionālo traucējumu dēļ.

11. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir personai, kurai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, un kurai nav likumisko apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi.

12. Sociālais darbinieks, pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, papildus noteikumu 7. punktā minētajam, veic izvērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām un aizpilda pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem novērtēšanas karti, nosakot aprūpes līmeni.

13. Atbrīvotas no maksas par aprūpes mājās pakalpojumu ir mājsaimniecības, kurām ir spēkā esoša izziņa par trūcīgas mājsaimniecības statusu.

14. Atvieglojumi 50 % apmērā no aprūpes mājās pakalpojuma maksas ir mājsaimniecībām, kurām ir spēkā esoša izziņa par maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.

15. Aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina Pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs".

16. Ja noteikumu 15. punktā minētais pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt aprūpes mājās pakalpojumu, to nodrošina citi pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām

17. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk - aprūpe institūcijā) ir pensijas vecuma personai un personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura vecuma, funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi, un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi, kā arī, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo aprūpes pakalpojuma apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

18. Veicot samaksu par aprūpi institūcijā un nosakot sociālā pakalpojuma saņēmēja un tā apgādnieka līdzmaksājumu par aprūpi institūcijā, ievēro šādus nosacījumus:

18.1. par aprūpi institūcijā maksā klients no saviem ienākumiem;

18.2. ja klients par aprūpi institūcijā nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā;

18.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka rīcībā, tiek aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

19. Ja klients ir noslēdzis uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi, par aprūpi institūcijā pilnā apmērā maksā klients un īpašuma ieguvējs.

20. Aprūpi institūcijā nodrošina Pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs.

21. Ja noteikumu 20. punktā minētais pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt aprūpi institūcijā, to nodrošina citi pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

22. Personas, kurām piešķirta aprūpe institūcijā līdz 2013. gadam, netiek izvērtētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem

23. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem nodrošina bērniem pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa vai bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā - pakalpojums).

24. Pakalpojums tiek piešķirts, pamatojoties uz:

24.1. Ķekavas novada bāriņtiesas lēmumu;

24.2. vecāku iesniegumu, bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

25. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības vai valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā

26. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts kā ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojuma sastāvdaļa pilngadīgām personām, kurām nepieciešama sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija sakarā ar funkcionālajiem traucējumiem.

27. Īslaicīgais sociālās aprūpes pakalpojums nodrošina personas ar izmitināšanu, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar veikt ikdienas darbus un savu personīgo aprūpi (uz laiku, kad apgādnieki vai radi dodas atvaļinājumā, darba komandējumos u.tml.).

28. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu piešķir uz laiku no 3 dienām līdz trim mēnešiem.

29. Par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu izdevumus sedz klients vai tā apgādnieks saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

VIII. Psihologa pakalpojums

30. Sociālais dienests nodrošina psihologa pakalpojumu pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo situāciju, saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un Sociālā dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

31. Psihologa pakalpojums ietver desmit psihologa konsultācijas ģimenei vai personai, kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas. Psihologa konsultāciju skaitu var palielināt līdz divdesmit, ko nosaka Sociālā dienesta lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu.

32. Psihologa pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta psiholoģiskā izpēte un psihosociālā rehabilitācija krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā.

33. Psihologa pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuriem pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

34. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Atbalsta/izglītojošās grupas pakalpojums

35. Atbalsta/izglītojošās grupas pakalpojums ir pakalpojums, kas palīdz uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, veicina personas izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, palīdz radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē, kā arī novērst disfunkciju ģimenē.

36. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

X. Dienas aprūpes centra pakalpojums

37. Dienas aprūpes centra pakalpojums ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas dienas laikā nodrošina personai uzraudzību, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

38. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nodrošina personai no 15 gadu vecuma, kura atbilst noteikumu 39. punktam.

39. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

40. Pēc Sociālā dienesta lēmuma par dienas aprūpes centra pakalpojuma nepieciešamību un nodrošināšanu, persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par sniedzamo pakalpojumu saturu un apmēru.

41. Personai, uzturoties dienas aprūpes centrā, ir pienākums ievērot dienas centra iekšējās kārtības noteikumus.

42. Lēmumu atteikt piešķirt dienas aprūpes centra pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības un personas vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu.

43. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XI. Naktspatversmes pakalpojums

44. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni un personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darbinieka pakalpojumu.

45. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām, kuru deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīves vieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā un persona sevi nespēj nodrošināt ar pajumti.

46. Naktspatversmes pakalpojuma pieprasīšanai persona vēršas:

46.1. pie pakalpojuma sniedzēja un nākamās darba dienas laikā sazinās ar Sociālo dienestu, lai izvērtētu personas sociālo situāciju;

46.2. Sociālajā dienestā.

47. Naktspatversmes pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XII. Sociālās mājas īres pakalpojums

48. Sociālās mājas īres pakalpojums (turpmāk - īres pakalpojums) ir sociāls pakalpojums personai (ģimenei), kura nokļuvusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar mājokli.

49. Īres pakalpojumu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu, Ķekavas novada sociāli mazaizsargātām personām, ģimenēm ar bērniem, kuru mājsaimniecībām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, vai kuras nonākušas krīzes situācijā.

50. Par īres pakalpojumu persona maksā īres maksu saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

51. Īres pakalpojuma saņēmējs slēdz līgumu ar Pašvaldības aģentūru "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs".

XIII. Ģimenes asistenta pakalpojums

52. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenēm ar bērniem atbalstu sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā.

53. Ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 14 stundām nedēļā ir tiesības saņemt:

53.1. ģimene, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

53.2. ģimene, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un, kurai ir nepieciešams atbalsts sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

53.3. ģimene, kurā vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības.

54. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par ģimenes asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

55. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

55.1. ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinums;

55.2. ģimene rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

55.3. ģimene mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

56. Ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuriem pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

57. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIV. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti

58. Šī nodaļa nosaka aprūpes mājās pakalpojuma (turpmāk - aprūpes pakalpojums) bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Valsts komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personām līdz 24 gadu vecumam, kurām īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta (turpmāk - bērns), piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus, un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai, apjoma noteikšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.

59. Aprūpes pakalpojumu piešķir, ja:

59.1. bērna un vismaz viena viņa likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā;

59.2. bērnam Valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

59.3. bērna likumisko pārstāvju nodarbinātības, izglītības iegūšanas, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas, ārstniecības pakalpojumu saņemšanas, Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) sniegto pakalpojumu saņemšanas rezultātā nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, izņemot noteikumos noteiktos izņēmumus;

59.4. Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

60. Aprūpes pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta bērna aprūpe (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana, palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana, medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un brīvā laika saturīga pavadīšana. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts pašvaldības administratīvajā teritorijā.

61. Pakalpojuma sniedzējs aprūpes pakalpojumu var sniegt vairākām personām ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.

62. Aprūpes pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem, sedzot pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, ņemot par pamatu tekošā gadā lielāko minimālo stundas tarifa likmi, tajā skaitā visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

63. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumu var iesniegt personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, nosūtot pa pastu vai elektroniska dokumenta formātā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti.

64. Iesniegumā norāda:

64.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt aprūpes pakalpojumu;

64.2. bērna likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

64.3. aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un/vai mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms);

65. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

65.1. bērna pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju un uzrāda oriģinālu, ja dokuments tiek iesniegts klātienē un šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā vai informācija nav pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros;

65.2. Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros;

65.3. darba devēja apliecinājumu, ka bērna likumiskais pārstāvis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā;

65.4. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir pašnodarbināta persona vai individuālais komersants, vai pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir amatpersona, kas veic kapitālsabiedrības vai biedrības valdes vai padomes locekļa pienākumus;

65.5. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē;

65.6. NVA apliecinājumu par piedalīšanos NVA organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir reģistrēts NVA kā darba meklētājs vai bezdarbnieks;

65.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā;

65.8. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista apliecinājumu, ja bērna likumiskajam pārstāvim nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi vai medicīniskā rehabilitācija.

66. Iesniedzot Sociālajā dienestā noteikumu 63. punktā minēto iesniegumu, bērna likumiskais pārstāvis dod atļauju iegūt un izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu, pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, un veikt datu apstrādi sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA).

67. Sociālais dienests izskata noteikumu 63. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos noteikumu 65. punktā minētos dokumentus, un:

67.1. pārliecinās valsts un pašvaldības datu reģistros vai bērna un vismaz viena viņa likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai bērnam ir noteikta invaliditāte un Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

67.2. pārliecinās, vai bērna likumiskais pārstāvis:

67.2.1. ir reģistrēts kā darba ņēmējs, saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, kapitālsabiedrības vai biedrības amatpersona, apmeklē NVA rīkotos nodarbinātību veicinošos pasākumus;

67.2.2. apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē, ja persona mācās vai studē;

67.2.3. saņem sociālās rehabilitācijas sniedzēja pakalpojumus.

67.3. ja nepieciešams, pieprasa lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju no valsts un pašvaldības iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām, izvērtē aprūpes pakalpojuma nepieciešamību un nosaka aprūpes pakalpojuma apjomu atbilstoši "Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un apjoma noteikšanas anketai", saskaņā ar noteikumu pielikumu.

68. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

68.1. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

68.1.1. aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) atbilstoši "Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un apjoma noteikšanas anketai", nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteikto maksimālo stundu skaitu kalendāra mēnesī;

68.1.2. aprūpes pakalpojuma saņemšanas periodu uz laiku ne ilgāku par trim gadiem vai ne ilgāku par Valsts komisijas noteiktā invaliditātes termiņa beigām;

68.2. par atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, ja bērns neatbilst aprūpes pakalpojuma piešķiršanas kritērijiem un saņemšanas nosacījumiem.

69. Sociālais dienests par pieņemto lēmumu informē bērna likumisko pārstāvi 10 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

70. Ja bērnam nepieciešams saņemt aprūpes pakalpojumu atkārtoti vai ir mainījies aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķis un tādēļ bērnam nepieciešams mainīt piešķirtā aprūpes pakalpojuma apjomu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu noteikumos noteiktajā kārtībā.

71. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, Pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālais aprūpes centrs" un Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.

72. Bērna likumiskajam pārstāvim ir pienākums 5 darbdienu laikā informēt Sociālo dienestu par:

72.1. bērna un/vai viņa likumiskā pārstāvja deklarētās dzīvesvietas maiņu;

72.2. bērna ievietošanu stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

72.3. izmaiņām noteikumu 65.2., 65.3., 65.4., 65.5., 65.6. un 65.7. apakšpunktā norādītajā informācijā;

72.4. citiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu izmaiņām aprūpes pakalpojumā vai pakalpojuma sniedzēja maiņai.

73. Bērna likumiskais pārstāvis ne biežāk kā divas reizes kalendāra gada laikā ir tiesīgs atteikties no pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot Sociālajā dienestā pamatotu iesniegumu.

74. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam izbeidz, ja:

74.1. bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

74.2. bērna dzīvesvieta tiek deklarēta citā pašvaldības administratīvajā teritorijā;

74.3. beidzies Sociālā dienesta lēmumā noteiktais aprūpes pakalpojuma saņemšanas periods;

74.4. Sociālais dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots, izņemot noteikumu 75. punktā minētos gadījumus;

74.5. notikušas izmaiņas noteikumu 65.2., 65.3., 65.4., 65.5.,65.6. un 65.7. apakšpunktā norādītajā informācijā, kas dod tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu noteikumu 68.1. apakšpunktā noteiktajā apjomā un periodā.

75. Aprūpes pakalpojuma sniegšana bērnam tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

76. Pakalpojuma sniedzējs noteikumu 71. punktā minētajā līgumā par aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Sociālajā dienestā atskaiti par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Sociālais dienests kontrolē līguma saistību izpildi. Atskaitē norāda dienas, kad tika sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī pušu apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

77. Aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepamatoti izlietotos finanšu līdzekļus Sociālajam dienestam atmaksā:

77.1. bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vairs neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;

77.2. pakalpojuma sniedzējs, ja sniegta nepatiesa informācija par sniegto pakalpojumu vai Sociālais dienests konstatējis citus pārkāpumus saistībā ar aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu.

78. Aprūpes pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XV. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti

79. Pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošina šādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti - ergoterapeita pakalpojumu, fizioterapeita pakalpojumu un psihologa pakalpojumu (turpmāk - sociālie rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti), lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā.

80. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ar Valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte.

81. Bērniem, kuri atbilst noteikumu 80. punktam, ir tiesības kalendāra gadā saņemt:

81.1. līdz 15 ergoterapeita pakalpojumiem;

81.2. līdz 15 fizioterapeita pakalpojumiem;

81. 3. līdz 15 psihologa pakalpojumiem.

82. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti piešķiršanu, bērna likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pašvaldības aģentūru "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" par sniedzamo pakalpojumu saturu un apmēru.

83. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

83.1. iesniegumu, kurā norāda Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti veidu;

83.2. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izziņu par bērna veselības stāvokli, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi.

84. Iesniegumu par noteikumu 81. punktā noteiktiem pakalpojumiem pieņem līdz kalendāra gada 1. decembrim.

85. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar invaliditāti tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVI. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

86. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

87. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir tiesīgas saņemt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kuras, pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas, pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

88. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas cita pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas.

89. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

90. Personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar mājokļa uzturēšanu (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana u.c.) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

XVII. Specializētās darbnīcas pakalpojums

91. Specializētās darbnīcas pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā. Pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

92. Specializētās darbnīcas pakalpojumu ir tiesīgas saņemt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras, pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas, pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

93. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā

94. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā nodrošina sociālo rehabilitāciju bērniem ar uzvedības un/vai atkarības problēmām, un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē un pēc tās sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums). Pakalpojums, saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar sociālā mentora pakalpojumu.

95. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

95.1. bērniem, ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

95.2. ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī personām pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

96. Pakalpojuma apjoms:

96.1. noteikumu 95.1. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojumu piešķir līdz 300 stundām kalendārajā gadā, nepārsniedzot pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu par mentora pakalpojuma nepieciešamību;

96.2. noteikumu 95.2. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

97. Lai veicinātu personas motivāciju, sociālais mentors var nodrošināt personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus.

98. Biheiviorālās pārmaiņas motivējošu pasākumu izmaksas nepārsniedz 30 euro mēnesī.

99. Noteikumu 95.1. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

99.1. personai pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinums;

99.2. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

99.3. persona mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

XIX. Atelpas brīža pakalpojums

100. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte, līdz 30 diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

101. Atelpas brīža pakalpojums tiek finansēts:

101.1. bērniem no pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot vienai personai 3000,00 euro kalendāra gadā;

101.2. pilngadīgām personām:

101.2.1. par atelpas brīža pakalpojumu maksā klients no saviem ienākumiem;

101.2.2. ja klients par atelpas brīža pakalpojumu nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

XX. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums

102. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums nodrošina personām drošu naktsmītni, profesionālu psihosociālo palīdzību krīzes situācijās.

103. Tiesības saņemt krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu ir:

103.1. bērniem;

103.2. ģimenēm ar bērniem;

103.3. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.

104. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojuma pieprasīšanai persona vēršas:

104.1. pie pakalpojuma sniedzēja un nākamās darba dienas laikā sazinās ar Sociālo dienestu, lai izvērtētu personas sociālo situāciju;

104.2. Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu.

105. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

106. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu personai (ģimenei) piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem.

XXI. Sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojums jauniešiem ar uzvedības traucējumiem

107. Sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojums jauniešiem ar uzvedības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums) veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā.

108. Pakalpojumu var saņemt personas no 13-18 gadiem ar uzvedības traucējumiem saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu.

109. Ja noteikumu 108. punktā minētās personas Pakalpojuma īstenošanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tām ir tiesības pabeigt uzsākto Pakalpojumu.

110. Pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

110.1. personai Pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka vai Pakalpojuma sniedzēja atzinums;

110.2. persona rakstiski lūdz pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu;

110.3. persona mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

111. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

112. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.

XXII. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums atkarīgām personām

113. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums atkarīgām personām ar izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums) nodrošina rehabilitāciju, sociālo integrāciju un dzīves kvalitātes pieaugumu, veicina iespējas fiziskās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.

114. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kurām atkarības izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

115. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar individuāli izstrādātu sadarbības plānu.

116. Pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

116.1. personai Pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinums;

116. 2. persona rakstiski lūdz pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu;

116 3. persona mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

117. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir noslēgusi pakalpojuma līgumu.

118. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.

XXIII. Krīzes dzīvokļa pakalpojums

119. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu piešķir personām, kuras cietušas no augsta riska vardarbības, lai nodrošinātu drošu izmitināšanu un sociālo atbalstu.

120. Pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu un veiktu personas vai ģimenes sociālās situācijas izvērtējumu, krīzes dzīvokļa pakalpojumu var piešķirt arī ģimenēm ar bērniem, ja tas nepieciešams sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

121. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas mērķis ir:

121.1. nodrošināt bērniem drošu vidi;

121.2. nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošas pamatvajadzības;

121.3. sniegt tūlītēju sociālo atbalstu;

121.4. nodrošināt piekļuvi nepieciešamajiem sociālajiem pakalpojumiem.

122. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona var saņemt kopā ar nepilngadīgajiem bērniem un citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā.

123. Lēmumu par krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, ievērojot individuālu personas vai ģimenes vajadzību izvērtējumu.

124. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

125. Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek finansēts no valsts un pašvaldības finanšu līdzekļiem.

XXIV. Sociālā darba pakalpojums

126. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

127. Sociālā darba pakalpojums ietver:

127.1. sociālo gadījumu risināšanu;

127.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

127.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

127.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

128. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXV. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

129. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai VDEĀVK ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums).

130. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

131. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXVI. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

132. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

133. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

134. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

135. Asistenta un pavadoņa pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXVII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām

136. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums).

137. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

137.1. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības);

137.2. vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

138. Pakalpojumu var saņemt dzīvesvietā vai iestādē konsultāciju veidā, vai sociālās rehabilitācijas kursa veidā sociālās rehabilitācijas institūcijā.

139. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai un tie nav pašvaldības rīcībā.

140. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

141. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

142. Ja valsts finansējums nenosedz visas Pakalpojuma izmaksas un persona objektīvu apstākļu dēļ nevar apmaksāt atlikušo maksājuma daļu, Pakalpojuma izmaksu starpība tiek finansēta no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVIII. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

143. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums).

144. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

145. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

146. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

147. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXIX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

148. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldībā pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā.

149. Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XXX. Noslēguma jautājums

150. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē pašvaldības 2025. gada 20. marta saistošie noteikumi Nr. 8/2025 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" (Latvijas Vēstnesis, 77, 22.04.2025.).

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece
izglītības un sporta jautājumos E. Rasnace

 

Pielikums
Ķekavas novada pašvaldības
2026. gada 4. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2026
"Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā"

Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana un apjoma noteikšana

1. Personas vārds, uzvārds
2. Personas kods
3. Personas dzīvesvietas adrese

4. Personas atbilstība aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem

4.1. Personas vecums

līdz 18 gadiem

no18-24 gadiem

4.2. Informācija par personas invaliditāti

izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, spēkā līdz ____.____._________.

bērns, kuram noteikta invaliditāte līdz ____.____._________.

persona, kurai noteikta ____. grupas invaliditāte ____.____._________.

bērnam, kuram nodrošināta paliatīvā aprūpe

5. Aprūpes pakalpojuma pieprasīšana
5.1. Aprūpes mājās pakalpojuma pieprasīšanas mērķi - lai personas likumiskais pārstāvis (norādīt visus aktuālos iemeslus):
strādātu algotu darbu
veiktu saimniecisko darbību
apmeklētu izglītības iestādi, vai profesionālās pilnveides kursus
iesaistītos Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotos nodarbinātības veicināšanas pasākumos
regulāri saņemtu sociālos pakalpojumus (dienas aprūpes centra, dienas centra, specializētās darbnīcas u.tml.)
apmeklētu vienreizējus pasākumus un saturīgi pavadītu brīvo laiku
citi objektīvie iemesli, kuru dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā:
5.2. Vēlamais aprūpes pakalpojuma izmantošanas biežums, laiks
pastāvīga palīdzība un uzraudzība (ikdienā)
periodiska palīdzība un uzraudzība 3 dienas nedēļā un vairāk
periodiska palīdzība un uzraudzība 1-2 dienas nedēļā
epizodiska palīdzība dažas dienas mēnesī
epizodiska palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk

6. Valsts, pašvaldības un citu atbalsta resursu izmantošana personas aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai				Stundu skaits diennaktī / mēnesī
6.1. Personas likumisko pārstāvju iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpei
mājsaimniecībā dzīvo abi vecāki (abiem jāatbilst kādam no 5.1. punktā norādītajiem iemesliem)
mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks iesaistās bērna audzināšanā/aprūpē (abiem jāatbilst kādam no 5.1. punkta norādītajiem iemesliem)
mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks neiesaistās bērna audzināšanā/aprūpē
mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks atrodas ārpus valsts
Komentāri:
6.2. Likumisko pārstāvju apgrūtinājumi iesaistīties personas aprūpē un uzraudzībā
noslodze darbā (norādīt darba slodzi / darba laiku)
citi apgrūtinājumi:
Komentāri:
6.3. Personas dienas pārklājums
persona apmeklē izglītības iestādi (tai skaitā pirmskolas izglītības iestādi)
persona apgūst izglītību mājas apmācībā
persona izglītību apgūst speciālajā izglītības iestādē
persona izmanto skolas pagarinātās dienas pakalpojumu
cits
Komentāri:
6.4. Personas izmantotās aktivitātes, pasākumi, sociālie un ārstniecības pakalpojumi
asistenta pakalpojums pašvaldībā
dienas aprūpes centrs vai cits regulārs sociālais pakalpojums
rehabilitācijas, terapijas pakalpojumi
cits
Komentāri:
7. Aprūpes pakalpojuma apjoma (h) noteikšana Aprūpes mājās pakalpojuma noteikšana ir saistīta ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu (nosacīti pieņemot, ka 8 h diennaktī ir paredzētas miegam, 8 h persona (bērns/jaunietis) ir iesaistīta izglītības vai citās aktivitātēs un 8 h persona ir tiešā likumisko pārstāvju (vecāku) aprūpē).
7.1. Pusei no laika, kad persona ir likumisko pārstāvju aprūpē (4 h dienā jeb 80 h/mēnesī) tiek sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā
7.2. Šobrīd nodrošinātais sociālo pakalpojumu apjoms, h/mēnesī
7.3. Vēlamais pakalpojuma apjoms, h/mēnesī
Komentāri:
7.4.
persona klātienē apmeklē pirmskolas izglītības iestādi vai iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā				līdz 40 h/mēnesī
persona klātienē apmeklē pirmskolas izglītības iestādi vai iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā				līdz 60 h/mēnesī
persona iegūst izglītību pirmskolas, vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis nodarbināts nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā				līdz 80 h/mēnesī
persona iegūst izglītību pirmskolas, vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis nodarbināts pilnu darbu laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā				līdz 160 h/mēnesī
Piezīmes:

Speciālista paraksts:
Likumiskā pārstāvja paraksts:
Aizpildīšanas datums:

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece
izglītības un sporta jautājumos E. Rasnace

 

Saistošo noteikumu Nr. 10/2026 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļa	Norādāmā informācija
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums	1. Saskaņā ar Pašvaldību likumu sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija. 2. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. Līdz ar to pašvaldības saistošajos noteikumos jābūt noteiktiem visiem sociālajiem pakalpojumiem, kādi ir pieejami pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās iedzīvotājiem un kurus nodrošina pašvaldība. 3. Šobrīd Ķekavas novada pašvaldībā ir spēkā Ķekavas novada pašvaldības 2025. gada 20. marta saistošie noteikumi Nr. 8/2025 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 8/2025), kurus nepieciešams pilnveidot, precizēt un papildināt. Ņemot vērā, ka precizējumi ir apjomīgi, ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" (turpmāk - jaunie saistošie noteikumi), jo, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktā paredzēto regulējumu, atbilstoši kuram, grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. 4. Jaunajos saistošajos noteikumos par pamatu tiek ņemti saistošie noteikumi Nr. 8/2025. Jaunajos saistošajos noteikumos tiek pilnveidoti atsevišķu sociālo pakalpojumu veidu regulējumi, saistošie noteikumi tiek papildināti ar jauniem sociāliem pakalpojumiem un veikti citi redakcionālie labojumi, ņemot vērā 2024. gada 19. decembra grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, kā arī ņemot vērā citos attiecināmajos normatīvajos aktos veiktos grozījumus. 5. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem likuma 9. panta 1.1 daļā tiek noteikti pašvaldībā obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi un konkrētas personu grupas, kurām pašvaldībai ir pienākums nodrošināt uzskaitītos sociālos pakalpojumus. Jaunie saistošie noteikumi ir izstrādājami, lai izpildītu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 1.1 daļas prasības. 6. Jaunajos saistošajos noteikumos tiek papildināts saistošo noteikumu tiesiskais pamatojums ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta (12) daļu, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības par saviem līdzekļiem papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem pakalpojumiem nodrošināt citus sociālos pakalpojumus, kā arī tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos. 7. Jaunie saistošie noteikumi tiek papildināti ar deviņām jaunām nodaļām: 1) sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojumu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem; 2) sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumu atkarīgām personām; 3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem; 4) krīzes dzīvokļa pakalpojumu; 5) sociālā darba pakalpojumu; 6) asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām ar invaliditāti; 7) asistenta un pavadoņa pakalpojumu bērniem ar invaliditāti; 8) sociālās rehabilitācija pakalpojumu personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām; 9) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām pilngadīgām personām. Sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojuma jauniešiem ar uzvedības traucējumiem mērķis ir veicināt Ķekavas novadā dzīvojošu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālo integrāciju un mazināt sociālās atstumtības riskus, nodrošinot Ķekavas novada pašvaldībā dzīvojošiem jauniešiem no sociālā riska ģimenēm, sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem. Mērķa grupa - līdz 3 klientiem vecumā no 13-18 gadiem, kuriem Ķekavas novada sociālais dienests (turpmāk - Sociālais dienests) ir konstatējis uzvedības traucējumus, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai. Pakalpojums tiek sniegts klientiem ar uzvedības problēmām - konstatēti likumpārkāpumi, skolas neapmeklēšana, mācīšanās grūtības, negatīvisms, norobežošanās no apkārtējiem, agresivitāte, zagšana, klaiņošana, melošana, apsaukāšanās, u.c. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojuma atkarīgām personām mērķis ir veicināt atkarīgo rehabilitāciju, sociālo integrāciju un dzīves kvalitātes pieaugumu, veicināt iespējas atkarīgo fiziskās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, stimulēt viņus saņemt palīdzību un pakalpojumus, kas palīdzētu mainīt dzīvi, sasniedzot cilvēka cieņai atbilstošu dzīves veidu un apstākļus. Pakalpojums tiek nodrošināts ar personas izmitināšanu, sociālā darba speciālistu palīdzību sociālo problēmu risināšanā un sociālo un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu ar mērķi atjaunot vai uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem nodrošina bērniem pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa. Pakalpojums tiek piešķirts, pamatojoties uz Ķekavas novada bāriņtiesas lēmumu; vecāku iesniegumu, bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 29. pants nosaka bērnu aprūpi pēc vecāku lūguma, savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" 13. un 14. punktam bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pēc vecāku lūguma bērnam nodrošināms šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajā kārtībā. Tādējādi šis pakalpojums tiek nodrošināts ne tikai uz bāriņtiesas lēmuma pamata, bet arī gadījumos, kad bērna vecāki iesniedz iesniegumu ar lūgumu bērnam piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu. Gadījumos, kad bērna vecāki vēršas ar iesniegumu, vecāku tiesības netiek ierobežotas, un bāriņtiesai nav jāpieņem lēmums. Krīzes dzīvokļa pakalpojums nepieciešams personām, kuras individuāli izvērtējamu iemeslu dēļ nevar uzturēties ne krīzes centrā, ne savā dzīvesvietā. Atsevišķos augsta vardarbības riska gadījumos vardarbībā cietušai personai ir būtiski nodrošināt anonīmu patvērumu, ņemot vērā to, ka informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ar izmitināšanu sniedzējiem ir publiski pieejama interneta vidē, ko var iegūt arī vardarbības veicējs. Vienlaikus praksē ir situācijas, ka krīzes dzīvoklis ir vienīgais atbalsta pakalpojums, kas personai ir nepieciešams.  Tātad krīzes dzīvokļa pakalpojums tiks nodrošināts augstas vardarbības riska gadījumos, kad personas dzīvība un veselība ir apdraudēta un to apliecina sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums, vardarbībā cietušai pilngadīgai personai ar nepilngadīgiem bērniem un citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka 2014. gada 23. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām". Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiks nodrošināts arī, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu un veiktu personas vai ģimenes sociālās situācijas izvērtējumu, ģimenēm ar bērniem, ja tas nepieciešams sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai. Sociālā darba pakalpojums - sociālais darbs ar personām notiek bez maksas, jo tas ir viens no sociālā darba speciālistu pamata amata pienākumiem, par ko nevar tikt noteikta papildus samaksa. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 19. punktam sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti un asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti - pakalpojumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām - tiesības saņemt šo pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības) un vardarbībā cietušām pilngadīgām personām. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi - 2014. gada 23. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" un 2009. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām". Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām - pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka 2014. gada 23. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām". 8. Vairs netiks nodrošināts pakalpojums - informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā, jo ir grūti atrast speciālistu, kurš piekristu sniegt pakalpojumu Sociālā dienesta telpās. 9. Jaunajos saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka psihologa pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts pakalpojuma līgums. 10. Jaunajos saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un papildināts ar nosacījumu, ka dienas aprūpes centra pakalpojumu var saņemt persona, kura nestrādā algotu darbu vairāk par 20 (divdesmit) darba stundām nedēļā, ko apliecina personas darba devēja izsniegta izziņa. 11. Jaunajos saistošajos noteikumos termins "sociālās rehabilitācijas plāns" tiek aizstāts ar terminu "sociālā darbinieka izvērtējums" atbilstoši jaunajai metodikai. 12. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta trešās daļas regulējumam, ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē vai krīzes centrā, tā vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošināšanu. Ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām, kā arī ar vienreizēju materiālu palīdzību nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas. Arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" 12. punktā ir noteikts, lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē, krīzes centrā, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai. Ņemot vērā minēto, jaunajos saistošajos noteikumos tiek precizēta naktspatversmes pakalpojuma un krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojuma pieprasīšanas kārtība. 13. Jaunajos saistošajos noteikumos ir iekļauts nosacījums, ka atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne tikai bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, bet arī pilngadīgām personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte. 14. No 2026. gada 1. janvāra pašvaldībām ir pienākums nodrošināt sociālā rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā - bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām. Minētajā tiesību normā ietvertajai personu kategorijai - bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem nav norādīts vecuma ierobežojums (tas attiecas uz visiem bērniem). Norādāms, ka sociālā mentora pakalpojums ir tikai viens no sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā veidiem un obligāti sniedzams tikai no 01.01.2027. Pašvaldībai klientam jānodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojums, t.i., pasākumu kopums, kas ietver dažādas metodes un līdzekļus, un ko katram individuāli nosaka pašvaldība. Tādējādi nodaļas nosaukums "Sociālā mentora pakalpojums", kāds tas bija saistošajos noteikumos Nr. 8/2025, tiek aizstāts ar nosaukumu "Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā". Nodaļa tiek papildināta ar punktu, ka, lai veicinātu personas motivāciju, sociālais mentors var nodrošināt personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus. Biheiviorālās pārmaiņas motivējošu pasākumu izmaksas nepārsniedz 30 euro mēnesī. 15. Jaunajos saistošajos noteikumos vairs nav iekļauta nodaļa "Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība", jo katra saistošo noteikumu nodaļa tiek papildināta ar punktu par sociālo pakalpojumu samaksas kārtību, lai saistošie noteikumi būtu vieglāk uztverami un piemērojami. 16. Vienlaikus ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem tiek veikti citi nebūtiski precizējumi atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai.
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu	Jauno saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz Ķekavas novada pašvaldības budžetu: 1. samazina vai palielina ieņēmumu daļu - nav attiecināms; 2. samazina vai palielina izdevumu daļu - 2026. gada budžetā jaunajos saistošajos noteikumos paredzētajiem sociālajiem pakalpojumiem nepieciešami ir 482282 euro, jo: 2.1. Sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas pakalpojumu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem plānots nodrošināt divos posmos: 1) pirmais posms - piedalīsies 3 jaunieši 6 mēnešus, mēneša maksa 600 euro par vienu jaunieti - 600 euro*3*6 ir 10 800 euro; 2) otrais posms - piedalīsies 3 jaunieši 6 mēnešus; mēneša maksa 800,00 euro par vienu jaunieti - 800 euro*3*6 ir 14 400 euro; 2.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumu atkarīgām personām plānots nodrošināt 1 klientam 365 diennaktis, dienas maksa ir 33,00 euro, kopā sastādot 12 045 euro; 2.3. Biheiviorālās pārmaiņas motivējošu pasākumu izmaksas nepārsniedz 30,00 euro mēnesī, plānots nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu 7 klientiem 12 mēnešus, kopā sastādot 2 520 euro; 2.4. Atelpas brīža pakalpojumam ir paredzēti līdzekļi 44 000 euro apmērā. 2.5. Sociālā mentora pakalpojumam ir paredzēti līdzekļi 33600,00 euro apmērā. 2.6. Krīzes centra pakalpojumam ir paredzēti līdzekļi 7500,00 euro apmērā. 2.7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumam pilngadīgām personām ir paredzēti 173400,00 euro. 2.8. Psihologa pakalpojumam ir paredzēti 7500,00 euro. 2.9. Dienas aprūpes centra pakalpojumam ir paredzēti 30240,00 euro. 2.10. Naktspatversmes pakalpojumam ir paredzēti 7890,00 euro. 2.11. Ģimenes asistenta pakalpojumam ir paredzēti 41664,00 euro. 2.12. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam ir paredzēti 48000,00 euro. 2.13. Specializētās darbnīcas pakalpojumam ir paredzēti 20556,00 euro. 2.14. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir paredzēti 11187,00 euro. 2.15. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam vardarbībā cietušiem bērniem ir paredzēti 12300,00 euro. 2.16. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam vardarbībā cietušām pilngadīgām personām institūcijā ir paredzēti 4680,00,00 euro.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci	Sociālā ietekme - ar jaunajiem saistošiem noteikumiem tiks nodrošināts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais pienākums gādāt par pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto personu vajadzību saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saistošajos noteikumos paredzētais tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmēs novada sociālo vidi un iedzīvotāju veselību, jo tiks paplašināts esošais Atelpas brīža pakalpojumu saņēmēju loks, proti, būs nodrošināta iespēja organizēt noteikta laika atelpu ne tikai personām, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, bet arī kuru aprūpē ir personas ar I grupas invaliditāti un personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām piešķirta II grupas invaliditāte. Ietekme uz vidi - nav paredzēta. Ietekme uz iedzīvotāju veselību - vērtējama pozitīvi. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā - nav paredzēta. Ietekme uz konkurenci - nav paredzēta.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām	Jauno saistošo noteikumu piemērošanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumu īsteno Sociālais dienests. Visas personas, kuras skar šo noteikumu piemērošana, var vērsties Sociālajā dienestā. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt Ķekavas novada pašvaldībā (turpmāk - pašvaldība) pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā. Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Jaunie saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievietoti pašvaldības mājas lapā. Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem	Jaunie saistošie noteikumi izstrādāti Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajai pašvaldības funkcijai nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Jauno saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas. Papildu cilvēkresursu iesaiste jauno saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu	Jauno saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Sociālais dienests. Izpildes nodrošināšanai papildu resursi nav nepieciešami. Nav noteikta atšķirīga izpildes kārtība no izpildes kārtības, kāda jau pastāv. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija, reorganizācija, vai jaunu darba vietu izveide.
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana	Jaunie saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām	Jauno saistošo noteikumu projektu izstrādājis Sociālais dienests. Jauno saistošo noteikumu izstrādes gaitā nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām. Jauno saistošo noteikumu projekts no 2026. gada 11. maija līdz 2026. gada 24. maijam (ieskaitot) tika publicēts pašvaldības tīmekļa vietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Priekšlikumi netika iesniegti.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece
izglītības un sporta jautājumos E. Rasnace