1. Noteikumi nosaka no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, saturu, ko sniedz no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām (turpmāk kopā – personas), pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību.

2. No vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles) cietušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums), kuru mērķis ir:

2.1. nodrošināt psihosociālu palīdzību;

2.2. novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus;

2.3. motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju (ierobežotas personas spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā) atjaunošanai vai uzlabošanai;

2.4. nostiprināt vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas.

3. Vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums), kuru mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.

4. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:

4.1. sociālās rehabilitācijas kursa veidā – līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā);

4.2. individuālu konsultāciju veidā – ne vairāk par desmit 45 minūtes ilgām psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām, kuras var saņemt arī krīzes centrā bez izmitināšanas (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā).

5. Pēc personas pamatota iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālajā dienestā:

5.1. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā var pagarināt līdz 60 dienām šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;

5.2. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā var palielināt par desmit psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām.

6. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:

6.1. individuālu psihologa konsultāciju veidā – ne vairāk par desmit 45 minūtes ilgām konsultācijām;

6.2. grupu nodarbību veidā – 16 divas stundas ilgas nodarbības līdz 12 personām grupā.

7. Pakalpojumu sniedz iespējami tuvu personas dzīvesvietai, izņemot gadījumu, ja persona izteikusi pamatotu vēlmi saņemt pakalpojumu citā administratīvajā teritorijā vai tas nepieciešams personas drošības apsvērumu dēļ.

8. Personai, kura saņem pakalpojumu, ir pienākums:

8.1. līdzdarboties individuālā sociālās rehabilitācijas plānā un speciālista atzinumā norādīto uzdevumu izpildē;

8.2. ievērot pakalpojumu sniedzēja noteikto pakalpojumu sniegšanas laiku un kārtību;

8.3. atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētajā gadījumā, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

9. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu administrē pašvaldības sociālais dienests, kurā persona pieprasījusi pakalpojumu vai kurā atrodas personas izvēlētais pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – sociālais dienests).

10. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu administrē Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) sadarbībā ar sociālajiem dienestiem.

11. Lēmumu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem sociālie dienesti, bet ministrija finansē:

11.1. vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu;

11.2. vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju apmācību;

11.3. supervīziju – konsultatīvu un izglītojošu atbalsta programmu kompetences un profesionālās darbības kvalitātes pilnveidošanai;

11.4. konsultēšanu pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)

12. Pakalpojuma nepieciešamību izvērtē un atzinumu sniedz psihologs vai sociālais darbinieks (turpmāk kopā – speciālists), izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto gadījumu.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

13. Speciālistam, kas sniedz pakalpojumu, sagatavo speciālista atzinumu, noslēguma ziņojumu vai šo noteikumu 39. punktā minēto informāciju, ir atbilstoša izglītība un vismaz trīs gadus ilga profesionāla pieredze vardarbības radīto seku novēršanā vai mazināšanā.

14. Speciālistam, kas sniedz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, papildus šo noteikumu 13. punkta nosacījumiem:

14.1. nepieciešama apliecība par apmācības kursa apgūšanu darbam ar vardarbīgām personām;

14.2. jāpiedalās šo noteikumu 11.3. apakšpunktā paredzētajā supervīzijā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)

15. Persona var pieprasīt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (piemēram, krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā), vai sociālajā dienestā, ja:

15.1. tā pārcietusi pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbību un tai ir traucētas sociālās funkcionēšanas spējas;

15.2. tā ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros;

15.3. ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)

16. Lai saņemtu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālajā dienestā iesniedz:

16.1. iesniegumu;

16.2. izmeklētāja, prokurora, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) lēmumu (kopiju) vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā – tiesas lēmumu (kopiju) par personas atzīšanu par cietušo (ja tāds ir);

16.3. tiesas vai tiesneša lēmumu (kopiju) par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmumu (kopiju) par nošķiršanu (ja tāds ir).

17. Speciālists šo noteikumu 12. punktā minēto speciālista atzinumu sagatavo piecu darbdienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas.

18. Sociālās rehabilitācijas institūcija pēc speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties nosūta šo noteikumu 12. un 16. punktā minētos dokumentus sociālajam dienestam.

19. Pēc šo noteikumu 12. un 16. punktā minēto dokumentu saņemšanas sociālais dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:

19.1. par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku, kā arī, ja nepieciešams, transporta izmaksu kompensācijas apjomu, ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā;

19.2. par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā sociālajā dienestā, kurā persona ir vērsusies;

19.3. par atteikumu piešķirt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, ja:

19.3.1. personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;

19.3.2. pēc iepriekšējā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši, izņemot šo noteikumu 42. punktā minētos gadījumus;

19.3.3. šo noteikumu 12. punktā minētajā speciālista atzinumā norādīts, ka personai pirms cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešams iesaistīties citos atbalsta pasākumos vai sociālās rehabilitācijas programmās.

20. Ja persona iesniegusi šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minēto dokumentu, tai ir tiesības cietušo rehabilitācijas pakalpojumu saņemt steidzamības kārtā.

21. Sociālais dienests var pieņemt lēmumu atteikt pakalpojuma sniegšanu, ja iepriekš sniegtais cietušo rehabilitācijas pakalpojums izbeigts šo noteikumu 37.7. un 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.

22. Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, pakalpojuma sniedzējs iekārto klienta lietu un izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

23. Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un tai ir bērns, kurš cietis no vardarbības, persona cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt tādā institūcijā, kura palīdzību sniedz bērnam. Ja bērns nav cietis no vardarbības, ja nepieciešams, viņa uzturēšanos pakalpojumu sniedzēja institūcijā kopā ar pilngadīgo personu, kas cietusi no vardarbības, sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.

23.¹ Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā sociālais dienests pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas var mainīt pakalpojuma veidu, aizstājot cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā ar cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un otrādi.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

24. Gada laikā pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas persona var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas savu sociālo problēmu risināšanai, pamatojoties uz personas iesniegumu sociālajam dienestam.

25. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt atkārtoti, ja pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas ir pagājuši 12 mēneši.

26. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu var pieprasīt persona:

26.1. pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

26.2. par kuru valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka persona izturējusies vardarbīgi vai izteikusi draudus pielietot vardarbību;

26.3. kura baidās, ka tā varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību;

26.4. kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests, norādot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanas veidu (vēlamas individuālas psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības), ja Valsts probācijas dienestā nav pieejama analoģiska programma un Valsts probācijas dienesta amatpersona, sazinoties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju, ir pārliecinājusies, ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums pieejams iespējami tuvu personas dzīvesvietai.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)

27. Ja persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, tai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu programmas īstenošanas laikā nepiešķir, izņemot gadījumu, ja personu pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

28. Lai saņemtu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu sociālajā dienestā.

29. Speciālists un sociālais dienests, nosakot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma veidu – individuālas konsultācijas vai grupu nodarbības –, ņem vērā:

29.1. ka grupa tiek komplektēta no personām ar līdzīga rakstura problēmām un vardarbības veidu (piemēram, vardarbība pieaugušo, tuvinieku, partneru starpā, vardarbība pret bērniem);

29.2. personas intelekta līmeni, fiziska vai garīga rakstura traucējumu veidu;

29.3. vai personai ir nosliece uz atkarības vielu lietošanu, kas varētu traucēt grupas darbu;

29.4. vai personai ir pārmērīga agresivitāte, kas varētu apdraudēt citu grupas dalībnieku un iesaistīto speciālistu drošību.

30. Sociālais dienests pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un šo noteikumu 12. punktā minētā speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties pieprasa no Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības atbilstoši sociālā dienesta atrašanās vietai informāciju par to, vai persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, izņemot gadījumu, ja vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu pieprasījis Valsts probācijas dienests.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

30.¹ Sociālais dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un 30. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu:

30.¹ 1. par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku un veidu – individuālas konsultācijas vai grupu nodarbība;

30.¹ 2. par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu un uzņemšanu minētā pakalpojuma saņēmēju rindā;

30.¹ 3. par atteikumu piešķirt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, ja:

30.¹ 3.1. personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;

30.¹ 3.2. pēc iepriekšējā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši;

30.¹ 3.3. personai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums iepriekšējo 12 mēnešu laikā izbeigts šo noteikumu 37.6., 37.7. vai 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

30.² Lēmuma un speciālista atzinuma kopiju, kā arī informāciju, kas attiecas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, sociālais dienests nosūta vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

30.³ Lēmuma kopiju sociālais dienests nosūta arī Valsts probācijas dienestam, ja tas nosūtījis personu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

30.⁴ Ja mēneša laikā pakalpojuma sniedzējs nevar nokomplektēt grupu, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu tas sniedz individuālu psihologa konsultāciju veidā.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

31. Izvērtējot šo noteikumu 29. punktā minētos apstākļus, pakalpojuma sniedzējs vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas laikā var mainīt pakalpojuma veidu no grupu nodarbības uz individuālām konsultācijām.

32. Pakalpojuma sniedzējs personai izsniedz izziņu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu.

33. Gada laikā pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas persona var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas savu sociālo problēmu risināšanai. Pamatojoties uz personas iesniegumu, sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un tā kopiju nosūta vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

34. Speciālista atzinumā norāda:

34.1. speciālista atzinuma sniegšanas datumu, vietu un mērķi;

34.2. vai konstatēts, ka vardarbībā cietušai personai ir traucēta funkcionēšana sabiedrībā;

34.3. vai persona ir vardarbīga vai var būt vardarbīga pret partneri, bērnu vai jebkuru personu, ja pakalpojumi nepieciešami vardarbību veikušām personām;

34.4. vai personai ieteikts iesaistīties citā sociālās rehabilitācijas programmā, jo konstatēta tās atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai personai ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums kā cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī vai personai nepieciešama izmeklēšana un ārstēšana ārstniecības iestādē;

34.5. konkrētus uzdevumus personas sociālās rehabilitācijas mērķu īstenošanā;

34.6. ieteikumus pakalpojumu organizēšanai, nosakot:

34.6.1. vai cietušo rehabilitācijas pakalpojums sniedzams institūcijā vai dzīvesvietā;

34.6.2. vai nepieciešamas individuālas konsultācijas vai grupu nodarbības;

34.6.3. cik psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas personai nepieciešamas;

34.7. speciālista vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts.

35. Sociālais dienests, ja nepieciešams:

35.1. pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī pēc tā sadarbojas ar citām iesaistītajām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu un veicinot personu integrāciju sabiedrībā;

35.2. pakalpojumu sniegšanas procesā iesaista personas ģimenes locekļus vai citas personas, kas ar personu dzīvo vienā mājsaimniecībā, izņemot gadījumu, ja tas ir pretrunā ar cietušās personas drošības apsvērumiem;

35.3. pēc pakalpojumu sniegšanas veic sociālo darbu ar personu, kura saņēma pakalpojumu, tās ģimeni un personām, kuras dzīvo kopā ar šo personu vienā mājsaimniecībā, kā arī ar citām personām, kuras ietekmē šīs personas sociālo uzvedību;

35.4. organizē cietušās personas nokļūšanu līdz cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietai.

36. Sociālais dienests pakalpojumu sniegšanu uz laiku var pārtraukt, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja atzinumu, ja:

36.1. personai konstatēti veselības traucējumi, kuru dēļ tai līdz vienam mēnesim nepieciešama ārstēšanās ārstniecības iestādē;

36.2. persona līdz vienam mēnesim ievietota citā valsts vai pašvaldības finansētā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, atrodas ieslodzījuma vietā vai apgūst izglītības programmu.

37. Sociālais dienests pakalpojuma sniegšanu izbeidz uz pakalpojuma sniedzēja atzinuma pamata, ja:

37.1. personai konstatēti psihotiski traucējumi, adaptācijas traucējumi ar suicidālām domām un uzvedību, personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas dēļ vai psihosomatiskas saslimšanas un ārstniecības persona to nosūtījusi papildu izmeklēšanai vai ārstēšanai;

37.2. personai veselības stāvokļa dēļ ilgāk nekā mēnesi nepieciešams uzturēties ārstniecības iestādē;

37.3. persona ievietota valsts vai pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, atrodas ieslodzījuma vietā ilgāk nekā vienu mēnesi vai zināms, ka soda izciešana būs ilgāka par vienu mēnesi;

37.4. beidzies personai noteiktais pakalpojumu kurss;

37.5. persona pakalpojumu nevar saņemt sava veselības stāvokļa vai citu pamatotu iemeslu dēļ;

37.6. persona pakalpojumus saņēmusi, pamatojoties uz apzināti nepatiesi sniegtām ziņām;

37.7. persona neievēro vai pārkāpj šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētās prasības;

37.8. persona bez attaisnojoša iemesla neierodas saņemt pakalpojumus lēmumā par pakalpojumu piešķiršanu noteiktajā laikā un vietā.

38. Papildus šo noteikumu 37. punktā minētajiem gadījumiem cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu izbeidz arī, pamatojoties uz personas rakstisku iesniegumu par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu.

39. Pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumu sniedzējs sociālajam dienestam nosūta informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, norādot šo noteikumu 41. punktā minēto informāciju un pakalpojumu pārtraukšanas iemeslu.

40. Izbeidzot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumu un ar to iepazīstina personu, kā arī iesniedz sociālajam dienestam un Valsts probācijas dienestam, ja personu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

40.¹ Ja atbilstoši šo noteikumu 5.1. vai 5.2. apakšpunktam personai pagarina laiku, kurā sniedz cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, vai palielina individuālo konsultāciju skaitu, noslēguma ziņojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pēc pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

41. Noslēguma ziņojumā norāda:

41.1. sniegto pakalpojumu laiku un vietu;

41.2. speciālista atzinumā pakalpojumu sniedzējam noteiktos sociālās rehabilitācijas uzdevumus;

41.3. pakalpojumu sniegšanas procesā izmantotās metodes;

41.4. novērojumus pakalpojumu sniegšanas laikā, personas motivāciju;

41.5. pakalpojumu sniegšanas rezultātus un analīzi;

41.6. argumentētus secinājumus un ieteikumus turpmāk īstenojamiem sociālās rehabilitācijas vai citiem atbalsta pasākumiem;

41.7. noslēguma ziņojuma sagatavotāja vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts, noslēguma ziņojuma sniegšanas datumu.

42. Ja pakalpojuma sniegšana izbeigta, pamatojoties uz šo noteikumu 37.2., 37.3. vai 37.5. apakšpunktu, persona to var pieprasīt atkārtoti arī tad, ja pēc pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši.

43. Par pieņemtajiem lēmumiem sociālais dienests informē personu atbilstoši Paziņošanas likumam.

44. Visus šajos noteikumos minētos sociālā dienesta lēmumus var apstrīdēt attiecīgās pašvaldības domē vai tās noteiktā institūcijā, bet domes vai tās noteiktās institūcijas lēmumus – administratīvajā tiesā.

45. Ministrija, pamatojoties uz šajā nodaļā minētajiem pārskatiem, viena mēneša laikā samaksā par pakalpojumiem.

46. Sociālais dienests pēc tam, kad pārtraukta vai izbeigta pakalpojumu sniedzēja nodrošinātā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, iesniedz ministrijā pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

47. Pārskatu par finansējuma izlietojumu par šo noteikumu 24. punktā minēto konsultāciju sniegšanu sociālais dienests iekļauj šo noteikumu 46. punktā minētajā pārskatā vai iesniedz atsevišķi šo noteikumu 46. un 50. punktā minētajā kārtībā.

48. Papildus šo noteikumu 46. un 47. punktā minētajiem pārskatiem sociālais dienests reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 20. janvārim iesniedz ministrijā informāciju par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

49. Ministrija sociālajam dienestam administrēšanas izdevumiem novirza finanšu līdzekļus ne vairāk kā 10 % apmērā no cietušo rehabilitācijas pakalpojumam paredzētajiem līdzekļiem.

49.¹ Finanšu līdzekļus, kas paredzēti cietušo rehabilitācijas pakalpojuma administrēšanas izdevumu segšanai, sociālais dienests var izlietot cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības izdevumiem, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, telpu īres, apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksai, biroja, kancelejas preču, tehnikas un aprīkojuma iegādei, transporta izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu pašvaldībā vai pie pakalpojuma sniedzēja.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

50. Sociālais dienests finanšu līdzekļus izlieto cietušo rehabilitācijas pakalpojumam, ievērojot šādus nosacījumus:

50.1. vienas speciālista darba stundas cena nepārsniedz 23,40 euro, tai skaitā atalgojums nepārsniedz 18,86 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja tādas tiek veiktas, nepārsniedz 4,54 euro;

50.2. cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vienam klientam izmaksā ne vairāk kā 33,94 euro dienā;

50.3. ar individuālajām konsultācijām saistītie izdevumi (piemēram, telpu noma, materiālu kopēšana, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi) nepārsniedz 1,78 euro par vienu konsultāciju vienai personai;

50.4. katram cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējam transporta izdevumi nepārsniedz 7 euro vienai konsultācijai, ja persona cietušo rehabilitācijas pakalpojumu saņem dzīvesvietā vai ja transporta izdevumi nepieciešami, saņemot individuālās konsultācijas pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu;

50.5. daļu sociālajam dienestam paredzēto administrēšanas izdevumu var novirzīt cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam dzīvesvietā;

50.6. par cietušo rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu maksā no dienas, kad persona iesniegusi institūcijā, kurā sniedz cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, iesniegumu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

51. Pārskatus par šo noteikumu 11. punktā minētajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumiem (maksas pieprasījumu no valsts budžeta līdzekļiem) ministrijā iesniedz pakalpojumu sniedzēji.

52. Ministrija analizē pieprasījumu pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma un, ja, apkopojot šo noteikumu 1. pielikumā iekļautās pakalpojuma pieprasījuma prognozes, konstatē, ka tās pārsniedz valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, par to informē sociālo dienestu.

53. Pārskatus par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, to sniegšanas termiņus un kārtību nosaka ministrijas un pakalpojumu sniedzēja līgumā, paredzot, ka finansējuma apjoms administrēšanas izdevumiem nepārsniedz 10 % no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumam paredzētajiem izdevumiem un izdevumi par transportu katram pakalpojuma saņēmējam nepārsniedz 7 euro vienai konsultācijai vai grupu nodarbībai, ja persona pakalpojumu saņem dzīvesvietā vai transporta pakalpojumi nepieciešami, saņemot individuālās konsultācijas pēc pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu.

54. Pārskatus par šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto apmācību un šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minēto supervīziju sniegšanu, to sniegšanas termiņus un kārtību nosaka ministrijas un pakalpojumu sniedzēja līgumā, paredzot, ka finansējuma apjoms administrēšanas izdevumiem nepārsniedz 10 % no šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajām apmācībām un šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajām supervīzijām paredzētajiem izdevumiem.

55. Ja ministrija konstatē kļūdas šo noteikumu 46. vai 47. punktā minētajos pārskatos vai konstatēti pārkāpumi cietušo rehabilitācijas pakalpojuma vai norēķinu sniegšanā, ministrija pārtrauc finansējuma piešķiršanu līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai. Pēc kļūdu izlabošanas un pārkāpumu novēršanas ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu. Nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī sociālajam dienestam paredzētajiem līdzekļiem cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai.

55.¹ Sociālais dienests divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts šo noteikumu 46. punktā minētais pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīgs precizēt pārskatā norādīto informāciju un iesniegt ministrijā precizēto pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Ministrija pieņem precizēto pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai un veic maksājumu sociālajam dienestam atbilstoši precizētajā pārskatā norādītajam finanšu izlietojumam. Izņēmuma gadījumā, ja norādīti pamatoti iemesli, kuru dēļ pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai nav iesniegts vai precizēts noteiktajā termiņā, tiek pieņemts precizētais pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai par iepriekšējiem periodiem.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

55.² Ja ministrija vai sociālais dienests konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem, sociālais dienests iesniedz precizētu pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai par iepriekšējiem periodiem. Pēc kļūdu izlabošanas ministrija izdara pārrēķinu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no līdzekļiem, kas sociālajam dienestam paredzēti cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai nākamajā mēnesī.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

56. Ja objektīvu iemeslu dēļ sociālajam dienestam nav iespējams ieturēt no personas šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētā iemesla dēļ izlietotos finanšu līdzekļus, sociālais dienests atlīdzina nepamatoti saņemtos līdzekļus, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)

57. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

58. Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti līdz 2017. gada 31. decembrim, tiek piemēroti šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.