Rīga, 2024

Satura rādītājs

I. Ievads

II. Pamatnostādņu kopsavilkums

III. Politikas mērķis

IV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

V. Rīcības virzieni un uzdevumi

VI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

VII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiem

Saīsinājumu saraksts

AiM – Aizsardzības ministrija

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

IeM – Iekšlietu ministrija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KM – Kultūras ministrija

LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka

LR – Latvijas Radio

LTV – Latvijas Televīzija

NEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NVO – Nevalstiskās organizācijas

SEPLP – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

SIF – Sabiedrības integrācijas fonds

TM – Tieslietu ministrija

VISC – Valsts izglītības satura centrs

VK – Valsts kanceleja

I. Ievads

Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus.

Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši KM nolikumā¹ noteiktajai kompetencei, kas noteic, ka KM izstrādā masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku (4.7.² apakšpunkts). Papildu kompetence noteikta KM nolikuma 5.1.⁹, 5.1.¹⁰, 5.1.¹², 5.1.¹³ apakšpunktā, kas paredz, ka KM koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību, apkopo analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim un organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim.

Pamatnostādnes nodrošina nozares politikas pēctecību, balstoties uz Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam² īstenošanas gaitā sasniegto progresu. Pamatnostādnes ir tapušas laikā pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tādēļ būtiski atzīmēt, ka mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību. Ņemot vērā 2023. gada Nacionālās drošības koncepcijā³ noteiktās prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto⁴, pamatnostādnes ir vērstas uz (1) sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, (2) vietējo mediju stiprināšanu, (3) žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu.

Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, SEPLP, NEPLP, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, biedrības "Par legālu saturu", Latvijas Preses izdevēju asociācijas, TV neatkarīgo producentu asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Mediju ētikas padomes, Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR), Diasporas konsultatīvās padomes diasporas mediju darba grupas, VK, Satiksmes ministrijas, IeM, IZM, VISC, AiM, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja (turpmāk – darba grupa).

Darba grupa definēja pamatnostādņu periodā risināmos jautājumus – Latvijas mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanai, mediju vides drošības uzlabošanai, mediju vides neatkarības un kvalitātes palielināšanai.

Pamatnostādņu projekta sabiedriskā apspriešana notika no 2024. gada 26. marta līdz 24. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas laikā privātpersonu (fizisku un juridisku personu) izteiktie iebildumi un priekšlikumi (kopumā 16) tika izvērtēti un atsevišķi iebildumi ņemti vērā, kā arī tika sniegts pamatojums vērā neņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem.

II. Pamatnostādņu kopsavilkums

Pamatnostādnes ietver mediju politikas mērķi, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, četrus rīcības virzienus un uzdevumus, indikatīvu novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Savukārt pamatnostādņu pielikumā raksturota esošā situācija Latvijas mediju vidē.

Mediju politikas pamatnostādņu mērķis ir stiprināt Latvijas mediju vides noturību, veicināt mediju vides neatkarību, drošību un kvalitāti.

Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.

Mediju politikas rīcības virzieni ir:

1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.

2. Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.

3. Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.

4. Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.

III. Politikas mērķis

Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.

IV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

V. Rīcības virzieni un uzdevumi

1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa

Informatīvā telpa ir abstrakta, virtuāla teritorija, kas veidojusies sabiedrības, kultūras un komunikācijas mijiedarbības rezultātā. Informatīvo telpu raksturo informācijas plūsmas, mediji un to saturs, valoda, sabiedrības sociālā atmiņa un citi faktori.⁵ Latvijas mediju vide ir daļa no Latvijas informatīvās telpas.

Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem. Mediju daudzveidība sekmē satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Lai mediju uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi. Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.

Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams vienots spēcīgs un neatkarīgs Latvijas Sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Latvijas Sabiedriskajam medijam jānodrošina finansēšanas modelis, kas nodrošina finansējuma izaugsmes prognozējamību, adekvāts finansējuma apjoms, kā arī caurskatāms finansējuma piešķiršanas un izlietošanas process. Vidējā termiņā Latvijas Sabiedriskā medija finansējuma apjomam ir jātuvojas Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. Vienlaikus pilnveidojamas ir Latvijas Sabiedriskā medija, komerciālo mediju un infrastruktūras nodrošinātāju sadarbības spējas krīžu un valsts apdraudējuma situācijās.

Viens no atbalsta mehānismiem stipras un daudzveidīgas Latvijas mediju vides saglabāšanai ir Mediju atbalsta fonda darbība, kas jāpaplašina, paredzot gan ikgadēju atbalstu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanai nacionālajos, reģionālajos un vietējos medijos, Latgales medijos, diasporas medijos, tai skaitā ar cita veida neatkarīgo satura veidotāju līdzdalību, gan izveidojot ikgadēju institucionālu atbalsta mehānismu tām žurnālistikas un satura formām, kas ierobežotā tirgus apstākļos nav pelnošas, bet ir vitāli svarīgas ģeogrāfiskās un tematiskās daudzveidības saglabāšanai. Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt žurnālistiku par notikumiem reģionos, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Tam nepieciešams izveidot īpašu atbalsta pakotni un pirms atbalsta samazināšanas tradicionāliem mediju piegādes veidiem, izveidot un iedzīvināt alternatīvu risinājumus satura pieejamībai. Tāpat īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot Latvijas Sabiedriskā medija klātbūtni.

Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu.

Jāveicina audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldījumi Eiropas darbu, tostarp Latvijas filmu un seriālu, veidošanā, lai sekmētu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanu latviešu valodā audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – gan Latvijas, gan ārvalstu medijos ar mērķauditoriju Latvijā – satura daudzveidības paplašināšanai, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas kultūrtelpu, veicinot vērtību mantojuma veidošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Latvijas vietējo mediju spēju ar to veidoto saturu aizraut, iedvesmot un noturēt sabiedrību Latvijas informatīvajā telpā.

Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai dažādām sabiedrības grupām, ir nepieciešams veicināt pieejamību mediju radītajam saturam personām ar invaliditāti. Tas paredz gan satura subtitrēšanu, gan ieskaņošanu audio formātā, satura izplatīšanu vieglajā valodā u.c. risinājumus, kas nodrošina pēc iespējas plašākas sabiedrības iekļaušanu diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.

Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū. Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā. Mediju saturā jāveicina arī latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošana.

Ņemot vērā, ka daļai komerciālajiem medijiem reklāmas ieņēmumi ir primārais finansējuma avots, lai nodrošinātu mediju ilgtspēju un pašpietiekamību, nepieciešams pārskatīt un precizēt reklāmas ierobežojumus, vienlaikus palielinot caurskatāmību un vairojot izpratni par reklāmas ētiku. Ja tiek noteikti papildu ierobežojumi noteiktu preču un pakalpojumu reklāmai, jāparedz līdzsvarojoši mehānismi mediju nozarei negatīvās ietekmes mazināšanai, ja tāda ir radusies.

Tāpat ir nepieciešams atbalstīt mediju nozares digitālo transformāciju un stiprināt konkurētspēju, kas ilgtermiņā mediju uzņēmumiem ļaus reaģēt uz auditoriju pāreju uz tiešsaistes platformām, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai.

Mediju vides noturību veicina daudzveidīga satura pieejamība un tiesiska satura patērēšana, tāpēc nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu un ieviest risinājumus, kas veicina tiesisku satura patēriņu un nodrošina autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību, kā arī veikt sabiedrību izglītojošas darbības.

2. Droša mediju vide

Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.

Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē. Savukārt konfliktu un hibrīdkara laikā minētie apdraudējumi ir vēl izteiktāki. Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, tajā skaitā pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Drošu vidi veido mediju spēja aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un regulāras mācības mediju darbiniekiem un žurnālistiem kiberdrošības jomā. Tiks ņemtas vērā un praktiski īstenotas Eiropas Komisijas ieteikumi par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā⁶. Tāpat būtiski ir visā valstī uzlabot informācijas pieejamību un pilnveidot zināšanas par mediju darbinieku un žurnālistu darbu un drošību sabiedrībā kopumā, bet īpaši tieslietu un iekšlietu nozares pārstāvjiem. Vienlīdz svarīgi mediju darbinieku un žurnālistu drošības nodrošināšanai ir pasākumi mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, hibrīddraudu un valstiska apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā, ka krīzes situācijā ir jāsasniedz pēc iespējas plašāka sabiedrība, nepieciešams veicināt komerciālo mediju iekļaušanu D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

Demokrātiskas valsts stiprināšanā būtiska ir sabiedrības medijpratība un informācijpratība. Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti. Sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Tāpēc būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus. Aktīva IZM un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos. Drošāku mediju vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas veido kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, identificēt tās vērtības un uzskatus, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus. Tāpat jāattīsta tie medijpratības virzieni, kas rosina radošuma un uzņēmības veidošanos mediju nozarē.

Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un tiem kļūstot arvien pieejamākiem ir nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī citu pasākumu kopumu, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret šo rīku ļaunprātīgas izmantošanas radītiem riskiem. Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai mediju vide spētu izmantot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju radītās priekšrocības funkciju īstenošanā. Nacionālā normatīvā regulējuma un citu pasākumu kopuma ietvaru mākslīgā intelekta izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs nākotnē noteiks arī Mākslīgā intelekta akts, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2024. gada 13. jūnijā.⁷

3. Neatkarīga mediju vide

Ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, globālo platformu ietekmi un digitalizācijas attīstību, mediju vide piedzīvo straujas izmaiņas un esošais mediju vides regulējums ir pilnveidojams atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Viens no risinājumiem Eiropas mediju brīvības akta kontekstā būtu esošā mediju nozari regulējošo tiesību aktu pilnveidošana un jauna mediju likuma izveide atbilstoši mūsdienu mediju vides iespējām un izaicinājumiem, kas vērsta uz nozares pašregulāciju. Neatkarīgiem un brīviem medijiem ir izšķiroša nozīme Eiropas un Latvijas informācijas telpas integritātes saglabāšanā, un tie ir nozīmīgi demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Viens no mediju neatkarības un brīvības rādītājiem ir organizācijas "Reportieri bez robežām" veidotais pasaules preses brīvības indekss. Mediju brīvība Latvijā tiek vērtēta kā apmierinoša, tāpēc jāpilnveido normatīvais regulējums, lai mediju brīvība un neatkarība tiktu vērtēta kā laba, Preses brīvības indeksā sasniedzot vismaz 85 punktus. Mērķa sasniegšanai būtiski ir stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību, un jāveic pasākumi, kas attīstītu profesionālu un objektīvu mediju nozares pašregulāciju un informācijas pieejamību žurnālistiem.

Sabiedriskie mediji ieņem būtisku vietu mediju tirgū, ņemot vērā to sabiedrisko pakalpojumu misiju. Sabiedriskie mediji ir svarīgs un uzticams informācijas avots lielai daļai iedzīvotāju, tāpēc būtiski ir nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un paredzamu attīstību. Viens no risinājumiem ir panākt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgāku, atbilstošu un prognozējamāku sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Tāpat ir nepieciešams pieņemt lēmumu par vienota Latvijas Sabiedriskā medija ēkas risinājumu.

4. Kvalitatīva mediju vide

Kvalitatīva mediju vide sabiedrībai piedāvā brīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ievēro dažādu sabiedrības grupu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju, nepieļauj aicinājumus uz naidu, vardarbību, terorismu un neizplata citus aicinājumus, kas pārkāpj normatīvajos aktos un profesionālajos standartos nostiprinātos principus un noteikumus. Svarīga loma kvalitatīvas mediju vides uzturēšanai ir profesionālajām organizācijām, kuras rosina diskusijas sabiedrībā par ētikas, profesionalitātes, žurnālistu drošības un citiem žurnālistikas kvalitātes aspektiem.

Nozīmīga loma mediju vides kvalitātei ir mūžizglītības nodrošināšana mediju darbiniekiem un žurnālistiem. Mūžizglītība palīdz mediju profesionāļiem sistemātiski atjaunināt savas zināšanas, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Tāpēc sadarbībā ar nevalstisko sektoru nepieciešams izveidot koordinētus un sistemātiskus pasākumus mediju profesionāļu mūžizglītības nodrošināšanai, īpaši digitālā satura veidošanai. Būtiski ir arī veicināt topošo žurnālistu un profesionālās mediju vides mijiedarbību, radot risinājumus jaunu žurnālistu nokļūšanai profesionālajā mediju vidē, īpaši uzsverot jaunu un profesionālu žurnālistikas satura veidotāju nodrošināšanu reģionos. Tāpat veicināma ir žurnālistu profesijas prestiža celšana.

Būtisks pamats kvalitatīvas mediju vides attīstībai ir regulāra mediju un žurnālistu vides izpēte, kurā koordinēti iesaistās valsts pārvaldes institūcijas, NVO un akadēmiskās vides pārstāvji.

VI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādnēs definētie uzdevumi tiks īstenoti piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

VII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiem

Satura rādītājs

Sabiedriskie mediji

Komerciālie nacionālie mediji

Komerciālie reģionālie mediji

Diasporas mediji

Mediju atbalsta mehānismi

Iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi

Globalizācija un ekonomiskā situācija

Dezinformācija

Nelegālais saturs

Žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošība

Medijpratība

Mediju neatkarība un uzticēšanās medijiem

Mediju vides regulācija un pašregulācija

Nozares profesionāļu izglītība

Sabiedriskie mediji

Sabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma vārda brīvības tiesību ievērošanā, demokrātijas pamatvērtību veicināšanā, sabiedrības interešu aizsardzībā, viedokļu daudzveidības veicināšanā, jauna un inovatīva satura un ideju radīšanā un dezinformācijas un dezinformācijas apkarošanā.¹ Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka redakcionāli neatkarīgi sabiedriskie mediji ir būtiski un neaizstājami, jo sniedz kvalitatīvus un objektīvus informācijas pakalpojumus plašai sabiedrībai, un tie ir jāaizsargā no ļaunprātīgas sagrābšanas un jāstiprina kā viens no pamata pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.²

Latvijā sabiedriskie mediji ir kapitālsabiedrības – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (turpmāk – VSIA "Latvijas Televīzija") un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" (turpmāk – VSIA "Latvijas Radio"), kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.³ VSIA "Latvijas Televīzija" veido trīs programmas – divas nacionālās televīzijas programmas LTV1 un LTV7 un pārrobežu TV programmu VISIEMLTV.lv. VSIA "Latvijas Televīzija" tiešsaistē veido ziņu portālu "LSM", kas piedāvā saturu arī krievu un angļu valodā, portāls ietver arī straumēšanas platformu "Replay". VSIA "Latvijas Radio" veido sešas radio programmas – Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika. Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 un Latvijas Radio 6. Latvijas Radio 4 līdzās krievu valodai piedāvā saturu arī citu mazākumtautību valodās.⁴

2024. gada 18. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas un to pārvaldības likumā par sabiedrisko mediju apvienošanu, paredzot, ka no 2025. gada 1. janvāra sāks darboties Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), kurā būs apvienoti VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio".⁵

Lielāko daļu no sabiedrisko mediju finansējuma veido valsts budžeta dotācija, kuras īpatsvars sabiedrisko mediju ieņēmumos ir pieaudzis līdz ar 2021. gadu, kad sabiedriskie mediji pameta reklāmas tirgu. Jau kopš 2019. gada valsts budžeta dotācijas apjoms sabiedriskajiem medijiem ir pakāpeniski palielinājies, lai sagatavotos iziešanai no reklāmas tirgus un kompensētu zaudētos ienākumus no komercreklāmu pārraidīšanas. Taču Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā (LR un LTV kopējais budžets – 29,9 milj. euro) bija viens no zemākajiem Eiropā. Arī rēķinot sabiedrisko mediju budžetu uz vienu iedzīvotāju, Latvijas sabiedriskie mediji 2020. gadā bija starp visvājāk finansētajiem, salīdzinot ar citu Eiropas valstu sabiedriskajiem medijiem, ievērojami atpaliekot no Eiropas sabiedrisko mediju vidējā finansējuma līmeņa. 2020. gadā vidējais sabiedrisko mediju finansējuma līmenis Eiropā bija 0,16% no IKP, savukārt Latvijā sabiedrisko mediju finansējums sasniedza tikai 0,10% no IKP.⁶ 2021. gadā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 35,8 milj. euro⁷, savukārt 2022. gadā 37,1 milj. euro,⁸ 2023. gadā 41,1 milj. euro,⁹ 2024. gadā 46,7 milj. euro.¹⁰

Komerciālie nacionālie mediji

Latvijas mediju vidi raksturo liels žurnālu un neliels laikrakstu skaits. Dienas laikrakstu tirgū ir maz. Pārsvarā piedāvājumā ir nedēļas laikraksti. Laikrakstu tirgū auditorijas sasniedzamības ziņā līderi ir krievu valodā iznākošais nedēļas laikraksts "MK - Латвия" un latviešu valodā iznākošie dienas laikraksti "Diena" (iznāk četras reizes nedēļā) un "Latvijas Avīze" (iznāk piecas reizes nedēļā). Bez "Dienas" un "Latvijas Avīzes" ikdienas laikraksts ir arī krievu valodā iznākošais "Сегодня". Tikai nelielai daļai laikrakstu pieejama digitālā versija. Izņemot dažus populārākos žurnālus, žurnālu tirgum raksturīgs liels izdevumu skaits, bet nelielas auditorijas. Kopumā gan drukāto mediju tirgū atšķirībā no elektronisko un interneta mediju vides maz izplatīta ir prakse, kad viena mediju kompānija darbojas gan latviešu valodas, gan krievu valodas mediju tirgū. Ja laikrakstu tirgū izdevumu skaita ziņā piedāvājums latviešu valodā un krievu valodā ir teju līdzvērtīgs, citādāka aina ir žurnālu tirgū – šeit ļoti izteikti dominē žurnāli latviešu valodā, krievu valodā iznākošo žurnālu skaits ir neliels. Auditorijas sasniedzamības ziņā lielākās laikrakstu un žurnālu izdevniecības pieder vietējiem īpašniekiem.¹¹

TOP 10 lasītākie periodiskās preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas¹²

Auditorijas sasniedzamības ziņā TV programmu vidū izteikti dominē trīs spēlētāji – sabiedrisko mediju programmas LTV1 un LTV7 un komerciālā TV programma TV3. TV3 ir daļa no lielas mediju grupas, kurā ietilpst arī programmas TV3 Life, TV3 Mini, TV6 un krievu valodā raidošais 3+, kas ir reģistrēts Igaunijā. Atšķirībā no sabiedriskajām TV programmām, pārējās trīs bezmaksas apraidē esošās programmas sasniedz būtiski mazākas auditorijas. Šo TV programmu skatīšanās laika daļas ir nelielas: TV24 – 1,5%, ReTV – 0,6%, TV4 – 0,1%. "Tet grupā" ietilpst vairākas TV programmas – STV Pirmā!, 360TV un krievu valodā raidošais 8TV. Teju visas nacionālās TV programmas raida tikai vai pamatā latviešu valodā. To nacionālo TV programmu skaits, kas raida tikai vai pamatā krievu valodā, ir niecīgs – programma "8 TV" un Igaunijā reģistrā "3+" programma).¹³

Gada konsolidētās TV skatīšanās laika daļa¹⁴

*"Pārējā skatīšanās" ietver visu laiku, kad televizorā ir skatīts saturs, kas nav bijis ēterā pēdējo 7 dienu laikā kādā no mērītajiem kanāliem. Tai skaitā Netflix, YouTube, spēļu konsoļu spēlēšanu, interneta pārlūkošanu u.c.

Pakalpojuma pēc pieprasījuma platformu segmentā auditorijas sasniedzamības ziņā nozīmīgs spēlētājs ir TV3 grupas platformas "Go3", "TV3Play" un "Baltcom", ka arī TV programmas Re: TV video satura vietne "ReTV". Nedaudz mazāk ir bijis to, kas lietojuši ziņu portālu "Delfi" un "TVNET" video satura vietnes, "Tet TV+" video satura vietne "1188 Play" un "LMT Viedtelevīzija / LMT Straume". Pakalpojuma pēc pieprasījum platformas pamatā piedāvā saturu bez maksas. Būtiski vairāk ir to video satura vietņu, kas nodrošina paša medija ražotus vietējos raidījumus (75%), nekā to, kas piedāvā ārpus Latvijas veidotos raidījumus – 40%. To pakalpojuma pēc pieprasījuma platformu, kas piedāvā ārzemju filmas un seriālus, ir nedaudz vairāk (40%) nekā to, kas piedāvā pašmāju filmas un seriālus – 30%. Ziņas un aktuālo informāciju nodrošina 60% video satura vietņu.¹⁵

Auditorijas sasniedzamības ziņā populārākie radio ir radio Skonto un radio SWH. Taču arī to tuvākie konkurenti – EHR un Star FM un sabiedriskais radio LR 1 un LR 2 – spējušas sasniegt līdzvērtīgi lielas auditorijas. Radio Skonto, radio Tev, kā arī krievu valodā raidošajām radio programmās Skonto Plus un Lounge FM (Skonto Lounge) ir viens īpašnieks. Arī radio SWH ir daļa no lielākas radiostaciju grupas – tajā ir arī radiostacijas SWH+, SWH Rock, SWH LV un SWH Gold. Kopumā radio tirgum raksturīgs, ka tajā darbojas vairākas lielas mediju grupas: bez radio Skonto un radio SWH tādas ir arī EHR (EHR, EHR Russkie Hiti, EHR SuperHits, Radio Latviešu Hiti, Retro FM) un Mix Media (Baltkom, Mix FM un Relax FM) grupas. Radio Star FM un Top radio ietilpst TV3 grupā. Radio uzņēmumu grupas savu radio programmu portfeli veidojušas tā, ka tajā ir programmas gan latviešu, gan krievu valodā. No visām programmām aptuveni divas trešdaļas daļas raida latviešu valodā, bet pārējās – krievu valodā.¹⁶

Radio staciju klausīšanās laika daļas procentos¹⁷

Piesātināts ir ziņu un informācijas portālu piedāvājums – dažādo mediju tipu vidū līdzās TV programmām, ziņu portāli ir tie, kas sasniedz lielākās auditorijas Latvijā. Šeit līderi ir privātie ziņu portāli Delfi un TVNET, kā arī sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM. Lielākā daļa ziņu un informācijas portālu – aptuveni puse – strādā tikai latviešu valodā. Ziņu portālu, kas strādā latviešu un krievu valodā, vai tikai krievu valodā nav daudz. Vienlaikus to auditorijas ir lielas, un līdz ar to tie spēlē nozīmīgu lomu ziņu un informācijas portālu tirgū. Kopējais ziņu un informācijas portālu skaits ir liels, taču lielākā daļa no tiem tematikas un sasniegtās auditorijas ziņā ir uzskatāmi par nišas medijiem. Nišas ziņu un informācijas portālos populārākās tēmas ir sports, politika un tiesību akti, jurisdikcija.¹⁸

2023. gads apmeklētāko interneta vietņu topā aizvadīts ļoti mainīgi. Teju visa gada garumā līdera pozīcijas noturējusi vietne inbox.lv – vidēji aptuveni 850 000 reālie lietotāji ik mēnesi. Septiņus no divpadsmit mēnešiem otrajā vietā bija ziņu portāls Delfi, gada pēdējos mēnešos vietnes auditorijai augot, Delfi gadu noslēdza ar 816 000 reālo lietotāju. Septiņus mēnešus trešo vietu ieņēma portāls TVNET, auditorijas pieauguma tendenci portāls uzrādīja kopš aprīļa, oktobrī uzrādot gada griezumā lielāko portāla auditoriju – 815 000 reālie lietotāji. Teju visu gadu stabilu ceturto pozīciju topā noturējis sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM, gadu iesākot kā sestā apmeklētākā vietne ar gada griezumā mazāko auditoriju – 659 000 reālie lietotāji, bet turpmākos mēnešus uzrādot tendenci auditorijai pieaugt. 2023. gada maijā, kad norisinājās Pasaules čempionāts hokejā un Eirovīzijas dziesmu konkurss, portāls sasniedza rekordaugstu apmeklējumu – 787 000 reālie lietotāji, vienlaikus topā pakāpjoties uz 3. vietu. Tikmēr piektajā pozīcijā 2023. gadā visbiežāk ierindojās portāls Jauns.lv, augstākos auditorijas rādītājus sasniedzot janvārī – 757 000 reālie lietotāji, bet gadu noslēdzot ar 670 000 lietotājiem. Portāls Tv3.lv sestajā vietā noturējās septiņus mēnešus. Savu lielāko auditoriju sasniedzot maijā – 707 000 reālie lietotāji. Septītā apmeklētākā vietne 2023. gadā bija la.lv, maijā un jūnijā la.lv sasniegusi gada lielāko auditoriju – 646 000 reālie lietotāji. Gadu starp astoto un devīto pozīciju topā aizvadīja vietne nra.lv – augustā to apmeklējuši 589 000 reālie lietotāji, kas ir nra.lv lielākā auditorija 2023. gadā. Savukārt no aprīļa līdz decembrim stabili pirmo topa desmitnieku noslēdza portāls Apollo. Gadu portāls iesāka kā devītais apmeklētākais, lielāko apmeklējumu sasniedzot februārī, kad vietni apmeklēja 546 000 lietotāju, bet to noslēdzot ar 485 000 reāliem lietotājiem decembrī. Stabilu auditorijas pieaugumu 2023. gadā uzrādīja portāls 1188.lv, gadu 1188.lv iesāka ar 426 000 reāliem lietotāju, bet noslēdza ar 584 000 reāliem lietotājiem, lielāko auditoriju sasniedzot oktobrī, kad vietni apmeklēja 616 000 lietotāju.¹⁹

Komerciālie reģionālie mediji

Latvijas vietējo un reģionālo mediju tirgus ir nevienmērīgs: no piesātināta Latgalē, īpaši Rēzeknē un Daugavpilī, līdz nevienmērīgam pašvaldībās ap Rīgu. Latgales reģionā darbojas lielākais vietējo un reģionālo mediju skaits (kopumā 33 dažādu mediju vienības). No tiem gandrīz puse jeb 16 ir interneta ziņu portāli, kam seko 9 preses izdevumi, 6 radio programmas un 2 reģionālās televīzijas. Lielākā daļa jeb 21 no šiem medijiem sniedz unikālu informatīvu saturu – ir saturiski nesaistīti mediji. Kurzemē kopējais reģionālo mediju skaits ir 21, no tiem 15 ir saturiski nesaistīti mediji. Kurzemē ir pieejams lielākais reģionālā satura piedāvājums video formātā, ko viedo 5 reģionālās televīzijas (četrām televīzijas programmām ir izsniegta apraides atļauja, bet viena (Aizputes TV) darbojas kā neatkarīgie producenti). Vidzemē vietējo un reģionālo mediju kopējā pieejamība līdzīgi kā Kurzemē ir vidēji augsta – 23 mediji, no kuriem 14 piedāvā unikālu informatīvo saturu. Zemgalē ir nedaudz mazāka reģionālo mediju pieejamība – unikālu saturu piedāvā 12 mediji, no kuriem divas radio programmas "Latgales radio" un "Kurzemes radio" raida no kaimiņu reģioniem. Turpretī Rīgas reģionā unikālu informatīvo saturu veido 3 reģionālie mediji.²⁰

Kopējais Latvijas vietējo un reģionālo mediju skaits Latvijas reģionos²¹

Diasporas mediji

2023. gadā tika īstenots pētījums par Diasporas medijiem, kurā tika secināts, ka Latvijas diasporas mediji pamatā darbojas divos formātos – kā drukātie un interneta mediji. Pēdējo gadu laikā savu darbību ir pārtraukuši vairāki diasporas mediji, piemēram, "Anglo Baltic News", ziņu portāls latviešiem Amerikā www.latvianusa.com, ziņu portāls Lielbritānijā latviesiem.co.uk un citi. Diasporas medijiem ir svarīga loma diasporas mītnes zemēs dzīvojošo latviešu emocionālās un fiziskās piesaistes stiprināšanā ar savu dzimteni, tās iedzīvotājiem, nacionālās piederības un latviskās identitātes uzturēšanā, taču ir jānošķir diasporas mediji no diasporas komunikācijas platformām un sociālo mediju domubiedru grupām, kuras neatbilst medija kritērijiem, starp kuriem būtiska ir masu komunikācija, satura regulāra atjaunošana, neatkarīgs redakcionālais darbs saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un ētikas kodeksu. Diasporas mediju satura analīze konstatēja, ka drukātajiem medijiem orģinālsaturs ir 69%, savukārt interneta medijos orģinālsaturs sastāda 52% no medija satura.²² Pēdējos gados pētījumi par diasporas mediju auditoriju un diasporas mediju lietošanas paradumiem nav veikti.

Mediju atbalsta mehānismi

Mediju atbalsta fonds (turpmāk – MAF) veicina nacionālo mediju dzīvotspēju, veidojot kvalitatīvu, uzticamu oriģinālu saturu, kā arī konkurētspēju ar ārvalstīs veidotu mediju saturu.²³ MAF mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu, kvalitāti un sabiedrības saliedētību. MAF atbalstu administrē Sabiedrības integrācijas fonds no KM piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Kopš 2017. gada, kad pirmo reizi tik izveidots MAF, atbalsts medijiem ir četrkāršojies. 2017. gadā tie bija 1,140 miljoni euro, taču 2024. gadā mediju atbalstam ir atvēlēti 4,355 miljoni euro. Jāatzīmē, ka no 2022. gada MAF finansējums ietver finansējumu no NEPLP 1 128 403 euro, apmērā, kuru līdz 2021. gadam NEPLP piešķīra sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

MAF ietvaros 2020. gadā un 2021. gadā medijiem tika piešķirts papildu atbalsts Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai. Finansējuma mērķis sniegt atbalstu komerciālo drukāto un digitālo mediju darbības nepārtrauktībai un kapacitātes stiprināšanai, kā arī sabiedriski nozīmīga satura veidošanai ārkārtējās situācijas laikā, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus par Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Attiecīgi Covid-19 krīzes pārvarēšanai medijiem papildus 2020. gadā tika piešķirti 2 270 840 euro un 2021. gadā – 3 258 367 euro. Savukārt 2022. gadā tika piešķirts papildu finansējums 392 400 euro apmērā Latgales medijiem, lai stiprinātu Latgales mediju telpu Krievijas izraisītā hibrīdkara apstākļos.

Abonētās preses piegādei tiek sniegts valsts atbalsts Pasta likumā noteiktajā kārtībā. Minētā kārtība pēdējo gadu laikā ir pilnveidota saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 397). Respektīvi, līdz 2022. gadam abonētās preses piegādei tika piemērota fiksēta cena, kura bija noteikta ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumiem Nr. 292 "Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām" (zaudēja spēku 2022. gada 31. decembrī) un kura nebija mainījusies kopš 2008. gada. Starpība starp ieņēmumiem, piemērojot minēto cenu, un faktiskajām izmaksām valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" tika kompensēta no valsts budžeta. Savukārt kopš 2023. gada 1. janvāra abonētās preses piegādes tarifu tāpat kā pārējos universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet preses izdevēji maksā daļu no tarifa saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" noteikto proporciju. Tas, ka cena, ko maksā preses izdevēji par abonētās preses piegādi, vairs nav fiksēta, bet mainās līdz ar tarifa izmaiņām, nozīmē, ka viss izmaksu pieaugums vairs nav jāsedz tikai no valsts budžeta, nodrošinot, ka minētie budžeta izdevumi ir vieglāk prognozējami. 2023. gadā valsts budžetā abonētās preses piegādes atbalstam paredzēti 5 750 000 euro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Taču Valsts atbalsta mehānisma darbības rezultatīvie rādītāji par 2023. gadu un 2024. gadu liecina, ka paredzētie valsts budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai nodrošinātu šī valsts atbalsta mehānisma darbību. Pēdējos gados vērojama tendence ievērojami kristies piegādājamo abonēto preses izdevumu skaitam, un arī turpmāk prognozēts, ka šī tendence turpināsies, palielinot ietekmi uz nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēru. Tādēļ Latvijas mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanai un piekļuves informācijai nodrošināšanai jāpilnveido abonētās preses piegādes atbalsta mehānisms.

2024. gada 20. februārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi²⁴, kas paredz sekmēt Latvijas mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālajā vidē – modernizēt un digitalizēt vietējos medijus un organizēt mediju darbinieku apmācības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Atveseļošanas fonda plāns) programmas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" ietvaros plānots atbalsts komerciālo mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai, piemēram, drukāto mediju digitalizācijai, uzņēmumu ražošanas procesu paātrināšanai, kā arī tādu IT rīku izveidei, kas uzlabo mediju satura pieejamību un datu analīzi par to auditorijas paradumiem. Programmā pieejamais finansējums ir 3,7 miljoni euro. Savukārt programmas "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros tiks finansēta mediju kompetenču centra darbība, lai apmācību kursos attīstītu mediju nozares speciālistu digitālās prasmes un medijpratību, pieejamais finansējums šajā programmā ir 2 miljoni euro. Abu programmu atbalsta pasākumus plānots īstenot līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi

Sabiedrībā pakāpeniski mainās mediju veidu izvēle. No 2018. līdz 2020. gadam populārākais informācijas resurss Latvijas iedzīvotājiem bija televīzija, taču 2021. gadā televīziju apsteidza internets – interneta ziņu portāli un sociālie mediji.²⁵ Arī 2023. gadā internets un sociālie mediji turpina ieņemt līderpozīcijas Latvijas iedzīvotāju informācijas resursos. Nozīmīgākie informācijas resursi sabiedrībā ir sociālie mediji, televīzija, interneta ziņu portāli un radio. Minētos mediju veidus izmanto vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā – vairāk nekā 60%, katru vai gandrīz katru dienu – vairāk nekā 40% iedzīvotāju. Sociālos medijus un interneta ziņu portālus lieto 90% iedzīvotāju, televīziju – 88% (vismaz reizi nedēļā 74%), radio – 80%. Dažādu informācijas resursu izvēle ir cieši saistīta ar respondentu vecumu. Jaunāki cilvēki biežāk mediju saturu lieto interneta vidē (interneta mediji un digitālās platformas), savukārt gados vecāki cilvēki priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem kā televīzija, radio un prese.²⁶

Latvijas iedzīvotāji informāciju un jaunumus par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē visbiežāk uzzina no Latvijas nacionālajiem medijiem (73%). Līdzās nacionālajiem medijiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57%) informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē iegūt arī sociālajos medijos, taču jāņem vēra, ka daļa iedzīvotāju sociālos tīklus (Facebook, TikTok u.tml.) izmanto arī kā ērtu kanālu aktuālās un interesējošās informācijas iegūšanai no nacionālajiem medijiem, sekojot nacionālo mediju profilos un kanālos publicētajai informācijai²⁷. Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākie informācijas avoti par notiekošo savā dzīvesvietā primāri ir sociālie mediji un savstarpējā komunikācija. Pēc tam seko nacionālie un reģionālie mediji un pašvaldības institūcijas. Kopumā tikai aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju izmanto vietējos un reģionālos medijus, lai uzzinātu par notiekošo savā dzīvesvietā. Savukārt 42% iedzīvotājiem ārpus Rīgas raksturīgi uzzināt par notiekošo savā dzīvesvietā, izmantojot vietējos un reģionālos medijus. Vienlaikus nozīmīgi informācijas avoti par notiekošo reģionu iedzīvotājiem ir ģimenes locekļi, draugi, darba kolēģi un sociālie mediji. Aptuveni tikpat daudz reģionu iedzīvotāji, kas šim nolūkam izmanto vietējos un reģionālos medijus, ir tādi, kas informāciju par vietējām aktualitātēm uzzina no pašvaldības institūcijām. Kopumā Latvijā tikai aptuveni trešā daļa iedzīvotāju izmanto vietējos un reģionālos medijus, lai uzzinātu par notiekošo savā dzīvesvietā. Aptuveni tikpat daudz Latvijas iedzīvotāji šim nolūkam izmanto nacionālos medijus un informāciju, ko sniedz pašvaldības institūcijas.²⁸

Latvijas iedzīvotāju mediju izvēles ietekmē gan vecums, gan ģimenes valoda. Gados vecāki iedzīvotāji kopumā ievērojami biežāk izmanto nacionālos medijus kā galveno informācijas avotu par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, kamēr gados jaunāki iedzīvotāji primāri šim nolūkam izmanto sociālos medijus. Jauni cilvēki arī ievērojami vairāk paļaujas uz to, ka informāciju par to, kas notiek Latvijā un pasaulē, uzzinās no ģimenes locekļiem, draugiem un darba kolēģiem. Vecākās paaudzes kopumā vairāk seko līdzi ziņām par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, un mediju izvēlē svarīgāks aspekts ir analītiska satura piedāvājums. Jauniešus savukārt medijos vairāk interesē tēmas par kultūru, izklaidi, izglītību, kā arī viedokļu līderu un influenceru veidotais saturs.²⁹

Nacionālie mediji ir populārākais ziņu avots gan to iedzīvotāju vidū, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, gan to iedzīvotāju vidū, kuru ģimenes valoda ir cita. Iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē nacionālos medijus izmanto biežāk nekā mazākumtautību iedzīvotāji, kuri ģimenē runā krievu valodā. Nacionālie ziņu un informācijas portāli ir vienīgais mediju veids, kurš tiek līdzīgā apjomā patērēts abās grupās. Attiecībā uz TV un video satura lietošanu, mazākumtautību iedzīvotāji, kuri sarunvalodā izmanto krievu valodu, biežāk šim nolūkam izmanto YouTube video platformu nekā nacionālās TV programmas. Tie, kuru ģimenes valoda ir cita, ne tikai retāk izmanto nacionālos medijus, bet ir arī kritiskāki par tajos pieejamā satura uzticamību un kvalitāti kopumā. Iedzīvotāji dod priekšroku medijiem tajā valodā, ko izmanto ģimenē.³⁰ Krievu valodā medijus lieto 55% Latvijas iedzīvotāju, 93% cittautiešu vidū, savukārt latviešu vidū medijus krievu valodā patērē 32%. Interesi par Latvijas medijiem krievu valodā pauda 42% Latvijas iedzīvotāju un 76% cittautiešu.³¹ Reģionālā prese galvenokārt tiek lasīta latviešu valodā (89%), taču situācija ir atšķirīga Latgales reģionā, kur reģionālā prese gandrīz vienlīdz bieži tiek lasīta gan latviešu valodā (59%), gan krievu valodā (56%). Arī to laikrakstu vidū, kas pieejami abās valodās, biežāk tiek lasīti izdevumi latviešu valodā (69%), nekā izdevumi krievu valodā (43%).³²

Globalizācija un ekonomiskā situācija

Audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies, jo turpinās konverģence starp televīzijas un interneta pakalpojumiem. Tehnikas attīstība lietotājiem ļauj piedāvāt jauna veida pakalpojumus un iespējas. Aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, videoklipi vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā video pakalpojumus pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformas³³. Eiropā, arī Latvijā, novērota tendence, ka interneta un sociālo mediju lietošana pieaug, savukārt drukātās preses lasītāju skaits turpina sarukt³⁴. Latvijas iedzīvotāji filmu, televīziju pārraižu, sporta sacensību straumēšanai vai lejupielādei visvairāk izmanto YouTube kanālu – 42% gandrīz katru dienu, 16% reizi vai biežāk nekā reizi nedēļā, savukārt 12% atzina, ka YouTube neizmanto. Starptautiskās vietnes, kā NETFLIX, Apple TV+, Google Play, Amazon Premium, u.c. gandrīz katru dienu izmanto 10% Latvijas iedzīvotāju, Go3 platformu – 9%. Arī starp vietnēm, kur var klausīties mūziku, 36% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru dienu izmanto YouTube, otrajā vietā ir Spotify, ko gandrīz katru dienu izmanto 13% iedzīvotāju un trešajā vietā ir Latvijas Radio programmu aplikācijas, ko gandrīz katru dienu izmanto 10% iedzīvotāju.³⁵

Salīdzinājumā ar konkurentiem pasaulē, Eiropas audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu nozari ir vājinājušas ilgstošas problēmas, jo īpaši tirgus sadrumstalotība. Kopumā Eiropas audiovizuālie un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi koncentrējas uz nacionālajām auditorijām. Rezultātā pat vislielākie Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi ir ievērojami mazāki nekā to galvenie globālie konkurenti. Eiropā lielu tirgus daļu iekaro tiešsaistes platformas, kuras izveidotas ārpus Eiropas Savienības, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares stratēģisko autonomiju. Īpašas bažas rada ziņu mediju ieņēmumu sarukums, kas atsevišķiem medijiem 2020. gadā bija no 20% līdz 80%, kam līdztekus vērojama dezinformācijas izplatīšanās tiešsaistē. Plašsaziņas līdzekļiem sastopoties ar monetizācijas sarežģījumiem, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī strādājošajiem, dažkārt ir nācies izbeigt savu darbību. Vienlaikus Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi mediju attīstību digitālo tehnoloģiju jomā. Pārvietošanās ierobežojumu laikā tiešsaistes platformas ir nostiprinājušas savas tirgus pozīcijas, ieviesušas jaunus pakalpojumus un piesaistījušas jaunas auditorijas. Ziņu medijiem ir nepieciešams rast pietiekami dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus finansēšanas modeļus, kas nodrošina iedzīvotāju piekļuvi plurālistiskai, daudzveidīgai un neatkarīgai mediju videi, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. Lai Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi³⁶.

Interneta popularitātes pieaugums ir veicinājis strauju digitālās ekonomikas attīstību. Pieaugot ārvalstu digitālo mediju dalībai, Latvijas mediju tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi, jo tie bieži nodokļus maksā citā valstī, nevis tajā valstī, kurā ieņēmumi faktiski rodas. Piemēram, Facebook ieņēmumi 2018. gadā ir divas reizes lielāki nekā visu Latvijas interneta reklāmu pakalpojuma sniedzēju ienākumi kopumā. Citās valstīs reģistrētie digitālie uzņēmumi, sniedzot vienīgi digitālos pakalpojumus, var nereģistrēt Latvijā pastāvīgo pārstāvniecību un nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā, lai gan reklāmas pakalpojums attiecas tieši uz Latvijas tirgu.³⁷ Tomēr jāuzsver, ka Latvija ir pievienojusies OECD/G20 Iekļaujošās Platformas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanai (Inclusive Framework on Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)) 2021. gada 8. oktobra Paziņojumam par divu pīlāru risinājumu nodokļu izaicinājumiem, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas (Statement on a two-pillar solution to address the tax challenges arising from the digitalisation of the economy) (uz šo brīdi pievienojušās 139 jurisdikcijas). Turklāt minētā vienošanās paredz neieviest jaunus un atcelt spēkā esošos digitālo pakalpojumu nodokļus un atbilstošus līdzīgus pasākumus. Pīlāra I koncepts paredz definēt ārvalsts uzņēmuma jauna veida iesaisti ienākuma izcelsmes valsts ekonomikā (nexus), saskaņā ar kuru uz ienākuma izcelsmes valsti tiks attiecināta minētā uzņēmuma zināma daļa no attiecīgā veida peļņas, kuru būs tiesīga aplikt ar nodokļiem attiecīgā ienākuma izcelsmes valsts.

2020. gadā sākoties Covid-19 krīze pirmajā pusgada kritums dažādu ierobežojumu dēļ bija dramatisks un virknē mediju reklāmas apjoms gada beigās nespēja kompensēt ievērojamo pirmā pusgada kritienu. 2020. gadā reklāmas tirgus apjoms bija 68,5 miljoni euro, kas ir par 16,4% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. 2020. gadā reklāmas tirgus samazinājumu finansiālā apjoma ziņā vismazāk piedzīvojuši interneta mediji. Tirgus apstākļi, kuros uzņēmēji mēģināja pielāgoties Covid-19 situācijai, pārorientējot daļu tirdzniecības uz digitālo vidi, nosacīti nāca par labu interneta medijiem. 2021. gadā Latvijas mediju reklāmas dinamiku ietekmēja Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, Covid-19 ierobežojumi un izmaiņas krievu valodas televīzijas programmu pieejamībā. Pieaugums interneta vidē 2021. gadā varētu būt bijis lielāks, ja Latvijas mediji spētu nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc video reklāmas izvietošanas iespējām. Ļoti liels video reklāmas apjoms, ņemot vērā tirgus konjunktūru, tiek izvietots ārzemju medijos un sociālajos medijos. Savukārt TV segmentā nelielais pieaugums skaidrojams ar notikumiem TV tirgū, kas ietekmēja reklāmas raidlaika piedāvājumu, no reklāmas tirgus izejot LTV un aizveroties virknei krievu valodas TV programmu, kur varēja sasniegt krievu valodā runājošos Latvijas iedzīvotājus.³⁸ Savukārt 2022. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus pārsniedza pirms Covid-19 pandēmijas gada (2019) apjomu. 2022. gadā Latvijā inflācijas līmenis un resursu izmaksu pieaugums kopā ar citiem apstākļiem ietekmēja mediju reklāmas cenas, tām ievērojami pieaugot.³⁹

2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, reklāmas tirgus apjoms ir pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 86,5 miljonus euro. Virknē mediju līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos reklāmas apjoms samazinājās, un pieaugums ir noticis mediju reklāmas cenu inflācijas dēļ. Mainoties interneta lietošanas paradumiem, daļa sabiedrības arvien vairāk laika patērē ārzemju platformās, tostarp, TikTok, kur Latvijā joprojām nevar nopirkt reklāmu. Vērienīgu pieaugumu par 68,2%, salīdzinot ar 2022. gadu, piedzīvojusi kino reklāma. TV reklāmas apjoms ir pieaudzis par 6,9%. 2023. gadā reklāmas tirgū pilnvērtīgi ienāca astoņas jaunas TV programmas, līdz ar to TV reklāmas naudas apjoma pieaugumu var skaidrot gan ar jauno programmu ienākšanu, gan joprojām augsto pieprasījumu pēc TV reklāmas raidlaika, kā arī salīdzinoši augsto televīzijas reklāmas cenu inflāciju. Radio apjoms pamazām, bet stabili turpina augt, pieaugot par 4,2%. Turpretī avīžu segmenta apjoms turpina kristies, kamēr žurnālu reklāmas apjoms naudas izteiksmē ir praktiski iepriekšējā gada līmenī. Interneta reklāmas tirgus pērn piedzīvojis nelielu kritumu -2,6%. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar trim faktoriem – ar kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, 2022. gada rudenī notikušās Saeimas vēlēšanas uz īsu brīdi ievērojami palielināja reklāmas apjomu tirgū un reklāmdevēju fokusa maiņa no tēla veidošanas uz pārdošanas kampaņām.⁴⁰

Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses, jo īpaši reģionos, kur pieprasījums pēc drukātās preses ir proporcionāli lielāks, taču drukātās preses piegādes izmaksas ir augstākas.⁴¹ Nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā joprojām ir tradicionālajiem reģionālajiem medijiem, taču tie sastopas ar būtiskiem finansējuma ierobežojumiem, kas negatīvi ietekmē to saturu un attīstību ilgtermiņā. Tādēļ valsts finansējuma piešķiršana tiem būtu uzskatāma par atbalstu informatīvās telpas stiprināšanā.⁴²

Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.⁴³

Dezinformācija

Ar dezinformāciju saprot pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējums sabiedrībai ir draudi demokrātiskiem politiskiem un politikas veidošanas procesiem, kā arī sabiedriskajiem labumiem, piemēram, Eiropas Savienības pilsoņu veselības aizsardzībai, videi vai drošībai.⁴⁴ Plaša mēroga dezinformācija, tostarp maldinoša vai acīmredzami nepatiesa informācija, kas skar iedzīvotājus, ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Jaunās tehnoloģijas un sociālo mediju popularitāte rada vidi liela apmēra un mērķtiecīgai dezinformācijas izplatīšanai.⁴⁵

Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret Eiropas Savienību, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas Federācijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut gan Eiropas Savienības vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu Eiropas Savienības sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām, gan Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, tai skaitā veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievijas Federācija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu. Iemesls, kāpēc Latvijas informatīvajā telpā ienāk trešajās valstīs, īpaši Krievijas Federācijā, veidots saturs, ir tas, ka šo saturu var iepirkt izdevīgāk nekā citus audiovizuālos produktus. Tāpēc arī Latvijas informatīvajā telpā nonāk saturs, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures interpretācijas.⁴⁶

Lai cīnītos ar šo saturu, Elektronisko sakaru likums paredz NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās izvietots saturs, kas apdraud valsts drošību.⁴⁷ Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP var izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta programmas, kuru jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, kā arī nevar izsniegt apraides atļauju tādām programmām, kas ir izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta⁴⁸.

Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi kvalitatīvi, ilgtspējīgi, finansēti un neatkarīgi ziņu mediji, kā arī konstruktīva un profesionāla žurnālistika⁴⁹. Ievērojama Latvijas mazākumtautību daļa ilgstoši bijusi piesaistīta Krievijas Federācijas kontrolētiem dezinformācijas un propagandas kanāliem. Lai novērstu atstumtību, saglabātu un veicinātu šo sabiedrības grupu piederību Latvijai, pēc piekļuves liegšanas šiem kanāliem, īstermiņā svarīgi ir turpināt nodrošināt alternatīvu kvalitatīvu ziņu un izklaides saturu šīm auditorijām esošajos Latvijas medijos, vienlaikus nepalielinot papildu satura radīšanu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem. Vidējā termiņā un ilgtermiņā jāveicina šīs sabiedrības grupas iekļaušanās Eiropas mediju un informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā, tādējādi veicinot Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata.⁵⁰ Informatīvajā telpā, tostarp, medijos radītais saturs palīdz stiprināt demokrātiju un pilsoniskās vērtības. Arī kvalitatīva mediju satura pieejamība valsts valodā, pietiekama un kvalitatīva informācija par sabiedrībā notiekošo stiprina sabiedrību un demokrātisku valsti.⁵¹ Lai stiprinātu mediju saturu latviešu valodā 2023. gada 1. maijā stājās spēkā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas nosaka programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu Latvijā retranslētajām programmām nodrošināt valodas celiņu latviešu valodā tajos gadījumos, kad programma papildus pamata audio valodai tiek nodrošināta ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām.⁵²

Nelegālais saturs

Latvijā aptuveni 13–28% iedzīvotāju, atkarībā no ierīces un satura veida, ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāto digitālo saturu izmanto nelegāli.⁵³ 2021. gada aprīlī desmit populārākās nelegālās video straumēšanas vietnes Latvijā apmeklējuši gandrīz 162 000 interneta lietotāju, kuri kopā veikuši 7 miljonu lapu skatījumu. Aplūkotās video straumēšanas lapas sasniegušas 16,5% no Latvijas interneta lietotājiem. Iedzīvotāji nelegālo saturu izmanto, lai skatītos saturu bez reklāmām un saturu krievu valodā, visbiežāk lietotais saturs ir angļu (72%) un krievu (51%) valodā, bet 11% straumē video latviešu valodā.⁵⁴ Savukārt 20% Latvijas iedzīvotāji izmantojot dažādas ierīces, tiešraidē vai ierakstā nelegāli skatās TV programmas, 21% filmas, seriālus, šovus un klausās mūziku, 19% sporta sacensības tiešraides.⁵⁵

Ievērojamu apjomu Latvijā ir sasniegusi Krievijas Federācijas televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu koplietošana (card sharing), tādējādi apejot NEPLP lēmumus apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās platformās par nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem.⁵⁶ Lai samazinātu nelegālā satura izplatību, 2022. gadā tika veikti grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas nosaka, ka personīgiem mērķiem nevar izmantot prettiesiskas iekārtas (piemēram, TV kastītes), paredzēta administratīvā atbildība līdz 700 euro fiziskām personām.⁵⁷ Arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka NEPLP var ierobežot piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās popularizē vai pārdod iekārtas, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neesošām programmām.⁵⁸ Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ja Latvijas jurisdikcijā esošs audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma nereģistrē savu darbību Latvijā vai nav zināms, kas šo audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedz, NEPLP ir tiesības ierobežot piekļuvi šādam audiovizuālam pakalpojumam pēc pieprasījuma, kā arī šis likums paredz, ka aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ļauj piekļūt programmām, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.⁵⁹

Kā galvenais faktors nelegāla satura lietošanai ir legālā satura dārdzība, tā uzskata 42% Latvijas iedzīvotāji, bet 22% uzskata, ka satura dārdzība diezgan lielā mērā veicina satura nelegālu lietošanu. Taču kopumā Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši zemu novērtē patieso ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātā satura cenu. Būtisks nelegālā satura izmantošanas faktors ir tas, ka vēlamais saturs legāli uzreiz nav pieejams, bet nelegāli tas ir viegli pieejams.⁶⁰

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums kopš 2020. gada 1. decembra nosaka, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo NEPLP.⁶¹ Taču no tām komerciālajām televīzijas programmām, kuras NEPLP ir iesniegušas datus par 2021. gadu, vidēji tiek subtitrēti nedaudz virs 4% no kopējā raidlaika. Sabiedriski mediji LTV1 programmā subtitrē 25% un LTV7 30% no raidlaika. Savukārt ar surdotulkojumu 2021. gadā no komerciālajām televīzijām nodrošināja divas programmas – attiecīgi 12 un 4 stundas, savukārt sabiedriskais medijs LTV1 5,7% un LTV7 0,63% no kopējā raidlaika.⁶²

Žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošība

Eiropā mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, tiek arvien vairāk apdraudēti, vajāti, pakļauti novērošanai, iebiedēšanai, fiziskiem uzbrukumiem, spīdzināti un pat nogalināti. Bieži uzbrukuma mērķis ir balstīts dzimuma, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, etniskās identitātes, piederības minoritāšu grupai, reliģijas vai citu īpašību dēļ. Šie pārkāpumi arvien biežāk notiek tiešsaistē. Ņemot vērā Eiropas mediju darbinieku un žurnālistu virzienā vērstos draudus un uzbrukumus un to postošo ietekmi uz demokrātiskas sabiedrības darbību, ir nepieciešami tālejoši pasākumi starptautiskā un valsts līmenī, lai stiprinātu mediju darbinieku un žurnālistu drošību un izskaustu pārkāpuma nesodāmību. Starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieciešams efektīvāk īstenot esošos starptautiskos un reģionālos drošības standartus.⁶³ Eiropas Komisija kā galvenos ieteikumus žurnālistu un mediju profesionāļu aizsardzībai, drošībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai Eiropas Savienība min – pienācīgu tiesiskās vides nodrošināšanu, no tiesībaizsardzības iestādēm neatkarīgu atbalstu, saziņas un ātras reaģēšanas punktu un agrīnās brīdināšanas mehānismu izveidošanu piekļuves notikumu vietām, informācijas avotiem un ziņošanu no sabiedrībai svarīgiem pasākumiem, piekļuves dokumentiem un informācijai, kompetenču un prasmju pilnveidošana personām, kuras ir saistītas ar žurnālistu un citu mediju darbinieku aizsardzību, žurnālistu drošību protestu un demonstrāciju laikā, digitālo un tiešsaistes drošību, ekonomisko un sociālo aizsardzību.⁶⁴ Latvijā žurnālistu tiesības iegūt informāciju un aizsargāt savus informācijas avotus ir noteiktas likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", taču realitātē žurnālisti Latvijā pastāvīgi saskaras ar informācijas pieejamības ierobežojumiem. Lai gan pastāv stingrs tiesiskais pamats, kas aizsargā tiesības piekļūt informācijai, žurnālisti regulāri sūdzas par informācijas pieejamības ierobežojumiem no valsts iestādēm.⁶⁵

Žurnālistu darba tirgus ir nestabils, jo dažas mediju organizācijas ierobežo savus sociālās apdrošināšanas maksājumus žurnālistiem, maksājot honorārus. Turklāt žurnālisti arvien vairāk tiek pakļauti regulāriem uzbrukumiem tiešsaistes vidē. Šos uzbrukumus bieži ierosina ar mērķi graut žurnālistu profesionālo reputāciju un iejaukties viņu privātajā dzīvē. Tāpēc būtiska ir profesionālo organizāciju darbība, piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija aktīvi darbojas redakcionālās neatkarības aizstāvēšanā un atbalsta profesionālos standartus respektējošus žurnālistus.⁶⁶

Medijpratība

Mediju vide mainās, līdz ar tehnoloģiju attīstību arī informācijas iegūšanas veidi mainās. Tas no mediju lietotāja pieprasa jaunas prasmes un zināšanās. Medijpratība ir būtiska prasme, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, tāpēc īpaši svarīgi mūža garumā attīstīt kritiskās domāšanas un digitālās prasmes, jo īpaši jauniešu vidū.⁶⁷ Gan bērniem, gan pieaugušajiem apmācība mediju un digitālajā pratībā un izpratnes veidošana ir uzskatāma par svarīgiem instrumentiem, ar ko iedzīvotājus padarīt noturīgākus pret iejaukšanās mēģinājumiem informācijas telpā, novērst manipulāciju un polarizāciju. Sabiedrība ar augstu medijpratības līmeni ir noturīgāka pret ārvalstu iejaukšanos.⁶⁸ Latvijas iedzīvotājam ir jāapzinās, ka sava un pārējās sabiedrības aizsardzība pret ietekmes operācijām un uzbrukumiem informācijas telpā ir pastāvīgs process. Jānodrošina komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām, skaidrojot pašreizējos informatīvās telpas izaicinājumus un apdraudējumus, tādējādi veicinot kritisko domāšanu un psiholoģisko noturību pret ietekmes operācijām. Tādēļ nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā.⁶⁹ Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.⁷⁰

Medijpratība ir saistīta ar prasmēm, zināšanām un izpratni, kas cilvēkiem ļauj medijus izmantot efektīvi un droši. Lai cilvēki atbildīgi un droši varētu piekļūt informācijai un izmantot, kritiski novērtēt un veidot mediju saturu, tiem ir vajadzīgs augsts medijpratības līmenis. Medijpratības jomā nevajadzētu aprobežoties tikai ar mācīšanos par rīkiem un tehnoloģijām, bet vajadzētu tiekties uz to, lai iedzīvotāji iegūtu kritiskās domāšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai viņi spētu spriest, analizēt sarežģītas situācijas un saskatīt atšķirību starp faktiem un viedokļiem. Tāpēc ir nepieciešams, lai gan mediju pakalpojumu sniedzēji, gan video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām veicinātu medijpratības attīstīšanu visos sabiedrības slāņos, visu vecumu iedzīvotājiem un visiem medijiem.⁷¹

Līdz 2013. gadam Latvijā medijpratība galvenokārt bija saistīta ar digitalizāciju un izglītību. Vēlāk tā attīstījās līdz informācijas telpas drošības jautājumiem. Medijpratība ir minēta vairākos Latvijas normatīvajos aktos, taču trūkst vienotas stratēģijas un vienas atbildīgas organizācijas, kas uzņemtos vadošo lomu un koordināciju, kā arī nepieciešams palielināt finansiālu atbalstu, tādējādi nodrošināt pasākumu ilgtspējību. Latvijā medijpratība kā elements ir iekļauta vispārējās izglītības sistēmā, tomēr tā nav padarīta par visaptverošu. Arī nacionālā mērogā nav vienas galvenās atbildīgās institūcijas par šo jautājumu – no valsts institūcijām saistībā ar medijpratību atbildība ir VK, KM, IZM, NEPLP, Ārlietu ministrijai, IeM un TM. Latvijā lielu lomu medijpratības veicināšanā ieņem nevalstiskais sektors, taču vairums projektu ir fragmentāri un to īstenošana lielā mērā atkarīga no starptautiskā finansējuma. Latvijā nepieciešama ciešāka koordinācija starp medijpratības pasākumos iesaistītajiem, lai aktivitātes netiktu dublētas.⁷² Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojuma direktīvā ir atzīts medijpratības nozīmīgums un nosaka to, ka dalībvalstis popularizē un veic pasākumus medijpratības attīstīšanai, vienlaikus uzraugot, to, ko dalībvalstu iestādes veic medijpratības jomā.⁷³ Ņemot vērā mākslīgā intelekta straujo attīstību, Eiropas Parlaments 2024. gada 13.jūnijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt mākslīgā intelekta izstrādātājiem, ieviesējiem un lietotājiem skaidras prasības un pienākumus attiecībā uz konkrētiem mākslīgā intelekta lietojumiem. Tāpat Mākslīgā intelekta akts paredz skaidrot, ko nozīmē "mākslīgā intelekta pratība", kas ir jauns termins un bieži tiek saistīts kopā ar medijpratību, vai daļu no medijpratības.⁷⁴

Latvijas iedzīvotājiem pieaug interese par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju un atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām. 2023. gadā interesi par medijpratību apliecina vairāk nekā puse (61 %) Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 26% vairāk nekā 2017. gadā. Latvijas iedzīvotāju medijpratība parāda, ka kopumā sabiedrībā pieaug bažas par spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, kā arī pieaug gadījumi, kad gadījies noticēt kādai maldinošai informācijai medijos. Kopumā pieaug sabiedrības spēja atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura – tendencioza vai safabricēta. 2023. gadā 36% (23% 2020. gadā) Latvijas iedzīvotāji atzina, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, savukārt 12% Latvijas iedzīvotāju savu spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, vērtēja kritiski, norādot, ka viņiem trūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas (2020. gada – 18%). Vienlaikus palielinās to cilvēku skaits, kuriem reizēm ir gadījies noticēt tendenciozai vai safabricētai informācijai medijos un kuri to sapratuši tikai vēlāk (no 29% 2020. gadā uz 24% 2023. gadā).⁷⁵ Gandrīz puse (43%) Latvijas iedzīvotāju informāciju par medijpratību labprāt saņemtu medijos (TV, radio, internets, prese). Par citiem iespējamiem informācijas kanāliem Latvijas iedzīvotāji uzskata – izglītības iestādes (13%), bibliotēkas (9%), seminārus, konferences (8%), kā arī publiskus pasākumus (7%).⁷⁶

Vidusskolēni un pedagogi ir visizplatītākā medijpratības aktivitāšu uzrunātā auditorija, mazāk strādāts ar sākumskolas un pirmsskolas vecuma izglītojamiem. Izglītojamie un pedagogi Latvijā ir galvenās auditorijas, kuras pārklājas organizāciju un institūciju īstenotājos medijpratības veicināšanas pasākumos. Mācības pedagogiem ir fragmentāras, nevis plānotas un koordinētas un tiek aptverts tikai neliels pedagogu loks. Mainoties mediju videi un mediju patēriņam, ir nepieciešama pastāvīga un nepārtraukta mācību programma pedagogiem, kā arī nepieciešams atjaunināt medijpratības mācību materiālus atbilstoši esošajai situācijai.⁷⁷

Mediju neatkarība un uzticēšanās medijiem

Organizācijas "Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības indekss novērtē žurnālistikas vidi 180 valstīs un teritorijās. Žurnālistikas vide ir slikta septiņās no desmit valstīm, bet apmierinoša tikai trīs no desmit. 52 valstīs žurnālistikas situācija ir laba vai apmierinoša, 55 valstīs – problemātiska, 42 valstīs – sarežģīta, bet ļoti nopietna – 31 valstī. 2023. gadā pasaules preses brīvības indeksā Norvēģija ieņem pirmo vietu septīto gadu pēc kārtas, otrajā vietā ir Īrija, trešajā vietā – Dānija. Nīderlande 2023. gadā ieņem ceturto vietu, kas kopš 2022. gada ir pakāpusies par 22 vietām. Lietuva 2023. gadā ieņem septīto vietu (2022. gadā – 9. vieta), Igaunija – astoto vietu, kas salīdzinot ar 2022. gadu ir kritums, kad Igaunija preses brīvības indeksā atradās 4. vietā. Latvija 2023. gada pasaules preses brīvības indeksā ieņem 16. vietu, saņemot 83,27 punktus no 100 iespējamiem, 2022. gadā Latvija bija 22. vietā (79,17 punkti). Pasaules preses brīvības indekss tiek mērīts piecos indikatoros – politiskais, ekonomiskais, likumiskais, sociālais un drošības. Latvijai viszemākais punktu skaits (70,45) ir likumiskajam indikatoram, bet visaugstākais drošības indikatoram – 91,26 punkti.⁷⁸

Eiropā 48% iedzīvotāji visvairāk uzticas un kā ziņu avotu izvēlas sabiedriskos medijus, savukārt komerciāliem TV un radio 29% iedzīvotāju, Latvijā 19%. Drukātie mediji (tostarp viņu klātbūtne tiešsaistē) ir uzticams mediju avots 38% Eiropas iedzīvotāju, Latvijā – 22%. Uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem un drukātajiem medijiem dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga, kamēr Somijā sabiedriskajiem medijiem uzticas 71% iedzīvotāju, Ungārijā 25% un Polijā 26%. Latvijā sabiedriskajiem medijiem kā ziņu avotiem uzticas 50% iedzīvotāju,⁷⁹ arī Latvijā veiktais sabiedriskā labuma tests parāda, ka sabiedriskajiem medijiem kā ziņu avotam uzticas 50%, bet kopumā sabiedriskajiem medijiem uzticas 46% Latvijas iedzīvotāji, bet komerciālajiem medijiem – 42%.⁸⁰

Tradicionālie mediji – TV, radio un prese – ir augstāki uzticamu ziņu avoti nekā tiešsaistes ziņu platformas un sociālie mediji (piemēram, Instagram un YouTube). Apmēram katrs septītais Eiropas iedzīvotājs (16%) uzticas cilvēkiem, grupām vai draugiem, kuriem viņi seko sociālajos medijos, Latvijā tādu ir 20%, 14% Eiropas iedzīvotāji uzticas YouTube vai citām videoplatformām, Latvijā – 22%, 12% Eiropas iedzīvotāji tiešsaistes ziņu platformas (tajā skaitā emuārus, raidierakstus), Latvijā 12%, savukārt 9% Eiropas iedzīvotāji uzticas influenceriem sociālajos medijos (piemēram, YouTube, Instagram, TikToketc.), bet Latvijā šis rādītājs ir lielākais Eiropā – 19% iedzīvotāji uzticas influenceriem kā ziņu avotiem. Tiešsaistes ziņu platformām, video platformām, sociālajiem medijiem un influenceriem biežāk uzticas jauni cilvēki, savukārt gados vecāki cilvēki biežāk uzticas tradicionālajiem medijiem.⁸¹

Baltijas valstu iedzīvotāji sabiedriskos medijus ir atzinuši par uzticamāko informācijas avotu Covid-19 krīzes informācijas atspoguļošanā. Baltijas valstu vidū Latvijā sabiedriskajiem medijiem uzticība ir viszemākā, savukārt Igaunijā sabiedriskajiem medijiem uzticas visvairāk. Igaunijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku sociālo krīžu laikā nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izvēlas nesekot profesionālajiem medijiem, jo informāciju atrod sociālo mediju vidē. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sociālo mediju informācija var aizstāt profesionālo mediju darbs, taču tikpat arī uzskata, ka sociāli mediji nevar aizstāt profesionālos medijus.⁸²

Mediju vides regulācija un pašregulācija

Mediju satura atbilstību normatīvajiem aktiem Latvijā izvērtē tiesībsargājošās institūcijas un savas kompetences ietvaros arī NEPLP. Līdzās valsts pārvaldes iestādēm mediju saturu un žurnālistu darbību uzrauga arī profesionālās organizācijas.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. NEPLP kompetenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pants. NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus Saeima ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.⁸³

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību. Līdz ar šo likumu tika izveidota SEPLP. SEPLP darbu uzsāka 2021. gada 4. augustā ar Saeimas lēmumu, apstiprinot amatā trīs SEPLP locekļus. SEPLP īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija". SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tā ir atvasināta publiska persona, kas darbojas saskaņā ar Satversmi, SEPLPL un citiem normatīvajiem aktiem. ⁸⁴

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds darbu uzsāka 2022. gada martā. Tas pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību SEPLPL mērķim un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas likumā noteiktās funkcijas.⁸⁵

2018. gada nogalē tika dibināta biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome". Tās mērķis ir veicināt un attīstīt ētisku mediju vidi Latvijā caur sabiedrības, mediju un žurnālistu izglītošanu un vispārējas sabiedrības izpratnes par ētiska rakstura jautājumiem veicināšanu.⁸⁶ Biedrības darbības pamatā ir visaptverošs mediju ētikas kodekss, kas darbojas kā pašregulācijas dokuments, kas nosaka principus un uzvedību, un paredzēts vienotas profesionālo standartu un kritēriju izpratnes veicināšanai kā pamats labas mediju profesionālās prakses attīstībai. Ētikas kodekss aizsargā tādas mediju vērtības kā vārda brīvību, informācijas un viedokļu daudzveidību, redakcionālo neatkarību, autonomiju, žurnālistu tiesības, godprātīgumu (objektivitāte), cilvēktiesības, it īpaši bērnu un nepilngadīgo tiesības, vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu, auditorijas izglītošanu, mediju un auditorijas savstarpējo uzticēšanos.⁸⁷ Ētikas padomes kompetences ietver iesniegto sūdzību izskatīšanu un atzinumu sniegšanu par mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzību izskatīšanu un atzinumu sniegšanu ētikas pārkāpumu, mediju vai vārda brīvības ierobežojumu gadījumos, viedokļa paušanu par jautājumiem, kas saistīti ar mediju apdraudējumu vai ietekmēšanu, mediju nozares stāvokļa pasliktināšanos, redakcionālo autonomiju vai neatkarību vai citiem apstākļiem, kuros mediji var īstenot savus mērķus un uzdevumus un citus pasākumus. 2023. gada beigās biedrībā apvienojušies ir 49 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības ētikas kodeksam pievienojušies 14 uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par biedriem.⁸⁸

Nozares profesionāļu izglītība

Mediju pētniecības un studiju pastāvēšana Latvijas augstskolās u.c. institūcijās, kā arī mediju profesionālās vides korporatīvās kultūras funkcionēšana ir priekšnosacījumi, lai augtu žurnālistikas kvalitāte, mediji sniegtu uzticamu un sabiedriski nozīmīgu informāciju un mērķtiecīgi tiktu īstenota melīgas informācijas atmaskošana un sabiedrisko attiecību un žurnālistikas nošķiršana.⁸⁹

Svarīgi, lai mediju profesionāļiem būtu regulāras apmācību programmas. Šādas programmas ļautu mediju profesionāļiem sistemātiski atjaunināt savas zināšanas un prasmes, kā arī apgūt jaunas ar medijiem saistītas profesijas. Mūžizglītības piedāvājumam ir nepieciešami gan īsi, praktiski kursi, kas palīdz mediju darbiniekiem ātri uzlabot konkrēta mediju satura kvalitāti, gan apgūt prasmes, kas palīdz pielāgoties mainīgajai mediju videi un, iespējams, mainīt profesionālās darbības jomu.⁹⁰ Būtiski ir izglītot žurnālistus un topošos žurnālistus par medijpratības pamatiem un aktuālajām tendencēm, ietverot ar komunikāciju saistītos procesus, jo īpaši pilnveidot žurnālistu un redakciju izpratni par manipulatīvajiem paņēmieniem, tādējādi veicinot kvalitatīvu žurnālistiku. Taču žurnālistu apmācību nodrošināšana ir sarežģīta, jo viņu sagatavotības līmenis atšķiras.⁹¹ Latvijā tikai lielākās komerciālo mediju organizācijas un sabiedriskie mediji regulāri organizē mūžizglītības pasākumus saviem darbiniekiem. Sabiedriskie mediji arī regulāri veic aptauju par profesionālās pilnveides nepieciešamību un sniedz atbalstu saviem darbiniekiem dalībai semināros un kursos. Latvijas mediju organizācijām trūkst resursu (finanšu, laika, u.c.), lai organizētu darbinieku mūžizglītību. Lai gan mediju vadītāji parasti augstu vērtē nepārtrauktu profesionālo attīstību, lielākā daļa lēmumu par zināšanu un prasmju pilnveides aktivitātēm tiek veiktas individuālā līmenī (redaktori, žurnālisti, producenti).⁹²