2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļi

Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk — masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli.

Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem un pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2011., 15.06.2017. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

2.¹ pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mediju pakalpojumu sniedzējs — Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza direktīvu 2010/13/ES (turpmāk — Eiropas Mediju brīvības akts) 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā šā likuma izpratnē — masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;

2) mediju tirgus koncentrācija — Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā mediju tirgus koncentrācija;

3) patiesais labuma guvējs — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

4) valsts reklāma — Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā noteiktā valsts reklāma.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

3. pants. Tiesiskais statuss

(Izslēgts ar 22.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2011.)

4. pants. Masu informācijas līdzekļu darbība

Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.

Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus.

5.¹ pants. Mediju pakalpojumu sniedzēja darbības atklātība

Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina, piemēram, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

6. pants. Atteikšanās sniegt informāciju

Valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā nav publicējama saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

8. pants. Dibināšana un izveide

Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.

Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.

Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk — reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis darbību Latvijas Republikā.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 4., 6. un 7. punktu)

9.¹ pants. Iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņu reģistrācija

Lai izdarītu reģistrā ierakstu par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.

Lai izdarītu reģistrā ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistram iesniedz pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievieno:

1) īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu;

2) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu);

3) reģistrācijas apliecību, ja tā izsniegta.

Iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņas ir obligāti piesakāmas ierakstīšanai reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma darbības izbeigšanas dienas.

(22.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2014. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2026. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 03.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 03.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

10.¹ pants. Reģistrācijas lēmuma spēkā stāšanās, paziņošana, apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Lēmums par ieraksta izdarīšanu, ieraksta izdarīšanas atlikšanu vai ieraksta izdarīšanas atteikumu stājas spēkā pēc tā parakstīšanas, ja vien lēmumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums vai tā spēkā stāšanās ir atkarīga no cita lēmuma spēkā stāšanās. Šādā gadījumā par to izdara attiecīgu atzīmi reģistra ierakstos.

Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

Lēmuma par ieraksta izdarīšanu, ieraksta izdarīšanas atlikšanu vai ieraksta izdarīšanas atteikumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(22.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

10.² pants. Atklāšanas pienākums

Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī tās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem, kāda tā norādīta attiecīgās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto attiecīgās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā norādīto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanas mediju pakalpojumu sniedzējs — juridiskā persona vai juridiskais veidojums — nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

10.³ pants. Pienākums nodrošināt atbilstīgu darbību mediju jomā

Masu informācijas līdzeklis veic darbības, kas atbilst masu informācijas līdzekļa funkcijām un paredzētajai darbības jomai saskaņā ar šo likumu.

(Otrā daļa stājas spēkā 03.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 03.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

(Trešā daļa stājas spēkā 03.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 03.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

11. pants. Darbības izbeigšana

Masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas:

1) ja tā īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs un redakcija likumā vai līgumā paredzētajos gadījumos izbeidz masu informācijas līdzekļa darbību,

2) ja masu informācijas līdzeklis viena gada laikā pēc tā reģistrācijas lēmuma spēkā stāšanās dienas nav nācis klajā,

3) ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu,

4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.

Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona, vai tiesa triju dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to paziņo Uzņēmumu reģistram un iesniedz lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Paziņojums par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu nosūtāms Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to paziņo Uzņēmumu reģistram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997., 26.10.2005., 30.01.2014., 05.11.2020. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

13. pants. Darbības izbeigšanas kontrole

Ja masu informācijas līdzekļa darbība tiek izbeigta ar tiesas nolēmumu, Uzņēmumu reģistrs var iecelt pilnvarotas personas, kurām uzdod realizēt pieņemtā nolēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 09.05.1997.)

14. pants. Ražošanas un finanšu darbība

Masu informācijas līdzekļa ražošanas un finanšu darbību regulē Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2005.)

15. pants. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības

Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar citām juridiskajām un fiziskajām personām regulē Latvijas Republikas likumi, civiltiesiskie un darba līgumi.

Civiltiesiskie līgumi nosaka:

1) redakcijas pienākumu publicēt dibinātāja vai izdevēja materiālus,

2) redakcijas darbības finansēšanu,

3) no masu informācijas līdzekļa gūto ienākumu (peļņas) sadali,

4) dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējas saistības pienācīgu ražošanas, sociālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanā redakcijas darbiniekiem,

5) citas civiltiesiskās attiecības starp dibinātāju vai izdevēju un redakciju.

16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors)

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un citu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi.

Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pārstāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu.

Redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2011.)

17. pants. Autortiesību ievērošana

Publicējamo un raidāmo materiālu izmantošanā masu informācijas līdzeklim jāievēro Latvijas Republikas likumi un starptautiskās autortiesību normas.

18. pants. Izlaidumdati

Katra preses izdevuma laidienā jādod šādas ziņas:

1) izdevuma nosaukums, sērijizdevumiem — sērijas, apakšsērijas nosaukums un kārtas numurs,

2) izdošanas vieta un gads,

3) ziņas par atkārtotu izdevumu (neperiodiskajiem izdevumiem),

4) izdevējs (iestāde, organizācija, organizācijas reģistrācijas numurs, personas vārds, uzvārds),

5) redaktors (vārds, uzvārds), redakcija, tās adrese,

6) tipogrāfija, tās adrese, pasūtījuma numurs, iespieduma veids (tehnika),

7) izdevuma tirāža, cena, apjoms (uzskaite iespiedloksnēs),

8) reģistrācijas numurs reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 30.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.02.2014.)

19. pants. Obligātie eksemplāri

Preses izdevumu obligātos eksemplārus nosūta iestādēm un organizācijām likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2005.)

20. pants. Publicētas informācijas materiālu glabāšana

Masu informācijas līdzekļu redakcijām ir pienākums trīs gadus pēc informācijas vai ziņas izplatīšanas dienas glabāt attiecīgos manuskriptus, televīzijas un radio raidījumu sagatavošanas un pārraidīšanas procesā radušos dokumentus.

22. pants. Informācijas avota noslēpums

Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša.

Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

23. pants. Žurnālists

Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.

25. pants. Žurnālista pienākumi

Žurnālista pienākumi ir:

1) sniegt patiesu informāciju,

2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru,

3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus,

4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu,

5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un personu tiesības un likumīgās intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

(Nodaļa 11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

26.¹ pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē, un tai ir Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.

Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz to Valsts kases elektronisko pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" (turpmāk — ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases elektroniskos pakalpojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu sagatavoto informāciju, kas katru gadu līdz 30. jūnijam iesniegta ePārskatos. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

26.² pants. Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana un par to atbildīgā iestāde

Mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos novērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

Par šā panta otrajā daļā minētajiem darījumiem un tajos iesaistītajām personām paziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījuma veikšanas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo informatīvu novērtējumu par darījumiem, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par šādiem darījumiem, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību savā tīmekļvietnē.

Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas prasības un kārtību.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

27. pants. Atbildības pamati

Par šajā likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī pienākumu neizpildi vai administratīvajiem pārkāpumiem vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

29. pants. Atbrīvošana no atbildības

Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur:

1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumi,

2) (izslēgts ar 15.06.2017. likumu),

3) amatpersonu publikācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

30. pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās

Masu informācijas līdzekļu starptautisko sadarbību regulē līgumi un vienošanās, ko noslēgušas republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas, masu informācijas līdzekļi, profesionālās žurnālistu organizācijas vai citas radošās savienības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām.

(Nodaļa 09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

31. pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana

Par informācijas avota izpaušanu masu informācijas līdzeklī, ja masu informācijas līdzeklis to apņēmies neizpaust, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai un juridiskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

32. pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana

Par tādu apstākļu radīšanu, kuri žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju pildīt šajā likumā paredzētos žurnālista pienākumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai un juridiskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

33. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 31. un 32. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, bet attiecībā uz minētajiem pārkāpumiem, ja tos izdarījis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, — arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)  

1. Ministru kabinets līdz 2006.gada 30.septembrim izdod šā likuma 26.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

2. Šā likuma grozījums par 27. panta izteikšanu jaunā redakcijā un VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

3. Pašvaldības un to iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Valsts nodeva šādos gadījumos netiek maksāta. Ja minētajā termiņā nav saņemts masu informācijas līdzekļa īpašnieka paziņojums par izslēgšanu no reģistra, Uzņēmumu reģistra valsts notārs veic grozījumus reģistrā un šādus masu informācijas līdzekļus no reģistra izslēdz līdz 2021. gada 31. decembrim.

(05.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.2020.)

4. Mediju pakalpojumu sniedzēji, kas masu informācijas līdzekli dibinājuši vai izveidojuši līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, bet kas nav pieteikuši tā reģistrāciju reģistrā, masu informācijas līdzekļa reģistrāciju reģistrā piesaka 14 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā minētais grozījums.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

5. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 9. panta astotajā daļā noteikto pārskatu un publiskās iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.¹ pantā noteikto informāciju par 2026. gadu iesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi ir iekļauti reģistrā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Uzskatāms, ka mediju pakalpojumu sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) triju mēnešu laikā, termiņu sākot skaitīt ar ceturto mēnesi pēc dienas, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu. Valsts nodevu par šāda apliecinājuma iesniegšanu nemaksā, un Uzņēmumu reģistrs nevērtē šajā apliecinājumā norādītās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem;

2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par jebkādu izmaiņu reģistrēšanu masu informācijas līdzekļu reģistrā.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli sešu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzas šā likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteiktais termiņš, kādā mediju pakalpojumu sniedzējs apliecina masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, izslēdz no reģistra, ja masu informācijas līdzeklis līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, ir bijis reģistrēts reģistrā, bet mediju pakalpojumu sniedzējs nav šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu vai nav šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu masu informācijas līdzekļu reģistrā. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam nav atbilstoši spēkā esošajam regulējumam noteikts ieraksta statuss.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

8. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. janvārim iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

9. Grozījums šā likuma 9. pantā par tā papildināšanu ar septīto daļu, kas paredz, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz mediju pašregulējošās organizācijas atzinumu par reģistrācijai pieteiktā masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, grozījums 9.¹ pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas nosaka kārtību, kādā reģistrā veicams ieraksts par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, kā arī šā likuma 10.³ panta otrā un trešā daļa stājas spēkā 2028. gada 3. janvārī.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 03.01.2028.)

10. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. panta septītajā daļā (redakcijā, kas stājas spēkā 2028. gada 3. janvārī) minētos noteikumus.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

11. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumus ieraksta reģistrā tā, kā līdz šim ierakstīja elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļo kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas — kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumus un lēmumus reģistrē kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumus un lēmumus, tai skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanu — kā lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

12. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 10.² pantā noteikto pienākumu sāk pildīt ar ceturto mēnesi pēc tam, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 10.² panta izteikšanu jaunā redakcijā. Informāciju, kas, izpildot šā likuma 10.² pantā noteikto pienākumu, iesniegta Uzņēmumu reģistram par reģistrā jau ierakstīta masu informācijas līdzekļa īpašnieku (dibinātāju) vai izdevēju, Uzņēmumu reģistrs pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informāciju, nevērtējot šo informāciju un nepieņemot atsevišķu lēmumu.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

13. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 26.² panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

14. Šā likuma 26.² pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

15. Līdz dienai, kad Eiropas Mediju brīvības akts kļūst saistošs tām Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, šā likuma 10. panta piektajā daļā un 10.² pantā ietvertās atsauces uz Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm ir uzskatāmas par atsaucēm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

16. Līdz 2026. gada 15. septembrim Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz priekšnosacījumus un kārtību, kādā tirdzniecības vietās tiek nodrošināti drukāto mediju tirdzniecības pakalpojumi.

(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2026.)

(12.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.09.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.