Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju

1.pants. 1989.gada 5.maija Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Nacionālā radio un televīzijas padome veic Konvencijas izpildes koordinatora funkcijas.

4.pants. Ārlietu ministrija saskaņā ar šo likumu un Konvencijas 19.pantu paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par koordinatora norīkošanu Latvijas Republikā.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 32.panta pirmās daļas "a" punktu Latvijas Republika patur tiesības ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu saturošu programmu retranslāciju.

6.pants. Konvencija stājas spēkā tās 29.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis ".

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 29.maijā
European Convention on Transfrontier Television

PREAMBLE

The member States of the Council of Europe and the other States party to the European Cultural Convention, signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members, for the purpose of safeguarding and realising the ideals and principles which are their common heritage;

Considering that the dignity and equal worth of every human being constitute fundamental elements of those principles;

Considering that the freedom of expression and information, as embodied in Article 10 of the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, constitutes one of the essential principles of a democratic society and one of the basic conditions for its progress and for the development of every human being;

Reaffirming their commitment to the principles of the free flow of information and ideas and the independence of broadcasters, which constitute an indispensable basis for their broadcasting policy;

Affirming the importance of broadcasting for the development of culture and free formation of opinions in conditions safeguarding pluralism and equality of opportunity among all democratic groups ad political parties;

Convinced that the continued development of information and communication technology should serve to further the right, regardless of frontiers, to express, to seek, to receive and to impart information and ideas whatever their source;

Being desirous to present an increasing range of choice of programme services for the public, thereby enhancing Europe's heritage and developing its audiovisual creation, and being determined to achieve this cultural objective through efforts to increase the production and circulation of thigh-quality programmes, thereby responding to the public's expectations in the political, educational and cultural fields;

Recognising the need to consolidate the common broad framework of regulation;

Bearing in mind Resolution No. 2 and the Declaration of the 1st European Ministerial Conference on Mass Media Policy;

Being desirous to develop the principles embodied in the existing Council of Europe Recommendations on principles on television advertising, en equality between women and men in the media, on the use of satellite capacity for television and sound radio, and on the promotion of audiovisual production in Europe,

Have agreed as follows:

CHAPTER I

GENERAL PROVISIONS

Article 1

Object and purpose

This Convention is concerned with programme services embodied in transmissions. The purpose is to facilitate, among the Parties, the transfrontier transmission and the retransmission of television programme services.

Article 2

Terms employed

For the purposes of this Convention:

a. "Transmission" means the initial emission by terrestrial transmitter, by cable, or by satellite of whatever nature, in encoded or unencoded form, of television programme services for reception by the general public. It does not include communication services operating on individual demand;

b. "Retransmission" signifies the fact of receiving and simultaneously transmitting, irrespective of the technical means employed, complete and unchanged television programme services, or important parts of such services, transmitted by broadcasters for reception by the general public;

c. "Broadcaster" means the natural or legal person who composes television programme services for reception by the general public and transmits them or has them transmitted, complete and unchanged, by a third party;

d. "Programme service" means all the items within a single service provided by a given broadcaster within the meaning of the preceding paragraph;

e. "European audiovisual works" means creative works, the production or co-production of which is controlled by European natural or legal persons;

f. "Advertisement" means any public announcement intended to promote the sale, purchase or rental of a product or service, to advance a cause or idea or to bring about some other effect desired by the advertiser, for which transmission time has been given to the advertiser for remuneration or similar consideration;

g. "Sponsorship" means the participation of a natural or legal person, who is not engaged in broadcasting activities or in the production of audiovisual works, in the direct or indirect financing of a programme with a view to promoting the name, trademark or image of that person.

Article 3

Field of application

This Convention shall apply to any programme service transmitted or retransmitted by entities or by technical means within the jurisdiction of a Party, whether by cable, terrestrial transmitter or satellite, and which can be received, directly or indirectly, in one or more other Parties.

Article 4

Freedom of reception and retransmission

The Parties shall ensure freedom of expression and information in accordance with Article 10 of the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms and they shall guarantee freedom of reception and shall not restrict the retransmission on their territories of programme services which comply with the terms of this Convention.

Article 5

Duties of the transmitting Parties

1. Each transmitting Party shall ensure, by appropriate means and through its competent organs, that all programme services transmitted by entities or by technical means within its jurisdiction, within the meaning of Article 3, comply with the terms of this Convention.

2. For the purposes of this Convention, the transmitting Party shall be:

a. in the case of terrestrial transmission, the Party in which the initial emission is effected;

b. in the case of satellite transmissions:

i. the Party in which the satellite up-link is situated;
ii. the Party which grants the use of the frequency or a satellite capacity when the up-link is situated in a State which is not a Party to this Convention;
iii. the Party in which the broadcaster has its seat when responsibility under sub-paragraphs i and ii is not established.

3. When programme services transmitted from States which are not Parties to this Convention are retransmitted by entities or by technical means within the jurisdiction of a Party, within the meaning of Article 3, that Party, acting as transmitting Party, shall ensure, by appropriate means and through its competent organs, compliance with the terms of this Convention.

Article 6

Provision of information

1. The responsibilities of the broadcaster shall be clearly and adequality specified in the authorisation issued by, or contract concluded with, the competent authority of each Party, or by any other legal measure.

2. Information about the broadcaster shall be made available, upon request, by the competent authority of transmitting Party. Such information shall include, as a minimum, the name or denomination, seat and status of the broadcaster, the name of the legal representative, the composition of the capital, the nature, purpose and mode of financing of the programme service the broadcaster is providing or intends providing.

CHAPTER II

PROGRAMMING MATTERS

Article 7

Responsibilities of the broadcaster

1. All items of programme services, as concerns their presentation and content, shall respect the dignity of the human being and the fundamental rights of others.

In particular, they shall not:

a. be indecent and in particular contain pornography;

b. give undue prominence to violence or be likely to incite to racial hatred.

2. All items of programme services which are likely to impair the physical, mental or moral development of children and adolescents shall not be scheduled when, because of the time of transmission and reception, they are likely to watch them.

3. The broadcaster shall ensure that news fairly presents facts and events and encourages the free formation of opinions.

Article 8

Right of reply

1. Each transmitting Party shall ensure that every natural or legal person, regardless of nationality or place of residence, shall have the opportunity to exercise a right of reply or to seek other comparable legal or administrative remedies relating to programmes transmitted or retransmitted by entities or by technical means within its jurisdiction, within the meaning of Article 3. In particular, it shall ensure that timing and other arrangements for the exercise of the right of reply are such that this right can be effectively exercised. The effective exercise of this right or other comparable legal or administrative remedies shall be ensured both as regards the timing and the modalities.

2. For this purpose, the name of the broadcaster responsible for the programme service shall be identified therein at regular intervals by appropriate means.

Article 9

Access of the public to major events

Each Party shall examine the legal measures to avoid the right of the public to information being undermined due to the exercise by a broadcaster of exclusive rights for the transmission or retransmission, within the meaning of Article 3, of an event of high public interest and which has the effect of depriving a large part of the public in one or more other Parties of the opportunity to follow that event on television.

Article 10

Cultural objectives

1. Each transmitting Party shall ensure, where practicable and by appropriate means, that broadcasters reserve for European works a majority proportion of their transmission time, excluding the time appointed to news, sports events, games, advertising and teletext services. This proportion, having regard to the broadcaster's informational, educational, cultural and entertainment responsibilities to its viewing public, should be achieved progressively, on the basis of suitable criteria.

2. In case of disagreement between a receiving Party and a transmitting Party on the application of the preceding paragraph, recourse may be had, at the request of one of the Parties, to the Standing Committee with a view to its formulating an advisory opinion on the subject. Such a disagreement shall not be submitted to the arbitration procedure provided for in Article 26.

3. The Parties undertake to look together for the most appropriate instruments and procedures to support, without discrimination between broadcasters, the activity and development of European production, particularly in countries with a low audiovisual production capacity or restricted language area. A further interruption is allowed if their duration is at least twenty minutes longer than two or more complete periods of forty-five minutes.

4. The Parties, in the spirit of co-operation and mutual assistance which underlies this Convention, shall endeavour to avoid that programme services transmitted or retransmitted by entities or by technical means within their jurisdiction, within the meaning of Article 3, endanger the pluralism of the press and the development of the cinema industries. No cinematographic work shall accordingly be transmitted in such services, unless otherwise agreed between its rights holders and the broadcaster, until two years have elapsed since the work was first shown in cinemas; in the case of cinematographic works co-produced by the broadcaster, this period shall be one year.

CHAPTER III

ADVERTISING

Article 11

General standards

1. All advertisements shall be fair and honest.

2. Advertisements shall not be misleading and shall not prejudice the interests of consumers.

3. Advertisements addressed to or using children shall avoid anything likely to harm their interests and shall have regard to their special susceptibilities.

4. The advertiser shall not exercise any editorial influence over the content of programmes.

Article 12

Duration

1. The amount of advertising shall not exceed 15% of the daily transmission time. However, this percentage may be increased to 20% to include forms of advertisements such as direct offers to the public for the sale, purchase or rental of products or for the provision of services, provided the amount of spot advertising does not exceed 15%.

2. The amount of spot advertising within a given one-hour period shall not exceed 20%.

3. Forms of advertisements such as direct offers to the public for the sale, purchase or rental of products or for the provision of services shall not exceed one hour per day.

Article 13

Form and presentation

1. Advertisements shall be clearly distinguishable as such and recognisably separate from the other items of the programme service by optical or acoustic means. In principle, they shall be transmitted in blocks.

2. Subliminal advertisements shall not be allowed.

3. Surreptitious advertisements shall not be allowed, in particular the presentation of products or services in programmes when it serves advertising purposes.

4. Advertisements shall not feature, visually or orally, persons regularly presenting news and current affairs programmes.

Article 14

Insertion of advertisements

1. Advertisements shall be inserted between programmes. Provided the conditions contained in paragraphs 2 to 5 of this Article are fulfilled, advertisements may also be inserted during programmes in such a way that the integrity and value of the programme and the rights of the rights holders are not prejudiced.

2. In programmes consisting of autonomous parts, or in sports programmes and similarly structured events and performances comprising intervals, advertisements shall only be inserted between the parts or in the intervals.

3. The transmission of audiovisual works such as feature films and films made for television (excluding series, serials, light entertainment programmes and documentaries), provided their duration is more than forty-five minutes, may be interrupted once for each complete period of forty-five minutes.

4. Where programmes, other than those covered by paragraph 2, are interrupted by advertisements, a period of at least twenty minutes should elapse between each successive advertising break within the programme.

5. Advertisements shall not be inserted in any broadcast of a religious service. News and current affairs programmes, documentaries, religious programmes, and children's programmes, when they are less than thirty minutes of duration, shall not be interrupted by advertisements. If they last for thirty minutes or longer, the provisions of the previous paragraphs shall apply.

Article 15

Advertising of particular products

1. Advertisements for tobacco products shall not be allowed.

2. Advertisements for alcoholic beverages of all varieties shall comply with the following rules:

a. they shall not be addressed particularly to minors and no one associated with the consumption of alcoholic beverages in advertisements should seem to be a minor;

b. they shall not link the consumption of alcohol to physical performance or driving;

c. they shall not claim that alcohol has therapeutic qualities or that it is a stimulant, a sedative or a means of resolving personal problems;

d. they shall not encourage immoderate consumption of alcohol or present abstinence or moderation in a negative light;

e. they shall not place undue emphasis on the alcoholic content of beverages.

3. Advertisements for medicines and medical treatment which are only available on medical prescription in the transmitting Party shall not be allowed.

4. Advertisements for all other medicines and medical treatment shall be clearly distinguishable as such, honest, truthful and subject to verification and shall comply with the requirement of protection of the individual from harm.

Article 16

Advertising directed specifically at a single Party

1. In order to avoid distortions in competition and endangering the television system of a Party, advertisements which are specifically and with some frequency directed to audiences in a single Party other than the transmitting Party shall not circumvent the television advertising rules in that particular Party.

2. The provisions of the preceding paragraph shall not apply where:

a. the rules concerned established a discrimination between advertisements transmitted by entities or by technical means within the jurisdiction of that Party and advertisements transmitted by entities or by technical means within the jurisdiction of another Party, or

b. the Parties concerned have concluded bilateral or multilateral agreements in this area.

CHAPTER IV

SPONSORSHIP

Article 17

General standards

1. When a programme or series of programmes is sponsored in whole or in part, it shall clearly be identified as such by appropriate credits at the beginning and/or end of the programme.

2. The content and scheduling of sponsored programmes may in no circumstances be influenced by the sponsor in such a way as to affect the responsibility and editorial independence of the broadcaster in respect of programmes.

3. Sponsored programmes shall not encourage the sale, purchase or rental of the products or services of the sponsor or a third party, in particular by making special promotional references to those products or services in such programmes.

Article 18

Prohibited sponsorship

1. Programmes may not be sponsored by natural or legal persons whose principal activity is the manufacture or sale of products, or the provision of services, the advertising of which is prohibited by virtue of Article 15.

2. Sponsorship of news and current affairs programmes shall not be allowed.

CHAPTER V

MUTUAL ASSISTANCE

Article 19

Co-operation between the Parties

1. The Parties undertake to render each other mutual assistance in order to implement this Convention.

2. For that purpose:

a. each Contracting State shall designate one or more authorities, the name and address of each of which it shall communicate to the Secretary General of the Council of Europe at the time of deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

b. each Contracting State which has designated more than one authority shall specify in its communication under sub-paragraph (a) the competence of each authority.

3. An authority designated by a Party shall:

a. furnish the information foreseen under Article 6, paragraph 2, of this Convention;

b. furnish information at the request of an authority designated by another Party on the domestic law and practices in the fields covered by this Convention;

c. co-operate with the authorities designated by the other Parties whenever useful, and notably where this would enhance the effectiveness of measures taken in implementation of this Convention;

d. consider any difficulty arising from the application of this Convention which is brought to its attention by an authority designated by another Party.

CHAPTER VI

STANDING COMMITTEE

Article 20

Standing Committee

1. For the purposes of this Convention, a Standing Committee shall be set up.

2. Each Party may be represented on the Standing Committee by one or more delegates. Each delegation shall have one vote. Within the areas of its competence, the European Economic Community shall exercise its right to vote with a number of votes equal to the number of its member States which are Parties to this Convention; the European Economic Community shall not exercise its right to vote in cases where the member States concerned exercise theirs, and conversely.

3. Any State referred to in Article 29, paragraph 1, which is not a Party to this Convention may be represented on the Standing Committee by an observer.

4. The Standing Committee may seek the advice of experts in order to discharge its functions. It may, on its own initiative or at the request of the body concerned, invite any international or national, governmental or non-governmental body technically qualified in the fields covered by this Convention to be represented by an observer at one or part of one of its meetings. The decision to invite such experts or bodies shall be taken by a majority of three-quarters of the members of the Standing Committee.

5. The Standing Committee shall be convened by the Secretary General of the Council of Europe. Its first meeting shall be held within six months of the date of entry into force of the Convention. It shall subsequently meet whenever one-third of the Parties or the Committee of Ministers of the Council of Europe so requests, or on the initiative of the Secretary General of the Council of Europe in accordance with the provisions of Article 23, paragraph 2, or at the request of one or more Parties in accordance with the provisions of Articles 21, sub-paragraph c, and 25, paragraph 2.

6. A majority of the P arties shall constitute a quorum for holding a meeting of the Standing Committee.

7. Subject to the provisions of paragraph 4 and Article 23, paragraph 3, the decisions of the Standing Committee shall be taken by a majority of three-quarters of the members present.

8. Subject to the provisions of this Convention, the Standing Committee shall draw up its own Rules of Procedure.

Article 21

Functions of the Standing Committee

The Standing Committee shall be responsible for following the application of this Convention. It may:

a. make recommendations to the Parties concerning the application of the Convention;

b. suggest any necessary modifications of the Convention and examine those proposed in accordance with the provisions of Article 23;

c. examine, at the request of one or more Parties, questions concerning the interpretation of the Convention;

d. use its best endeavours to secure a friendly settlement of any difficulty referred to it in accordance with the provisions of Article 25;

e. make recommendations to the Committee of Ministers concerning States other than those referred to in Article 29, paragraph 1, to be invited to accede to this Convention.

Article 22

Reports of the Standing Committee

After each meeting, the Standing Committee shall forward to the Parties and the Committee of Ministers of the Council of Europe a report on its discussions and any decisions taken.

CHAPTER VII

AMENDMENTS

Article 23

Amendments

1. Any Party may propose amendments to this Convention.

2. Any proposal for amendment shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe who shall communicate it to the member States of the Council of Europe, to the other States party to the European Cultural Convention, to the European Economic Community and to any non-member State which has acceded to, or has been invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 30. The Secretary General of the Council of Europe shall convene a meeting of the Standing Committee at the earliest two months following the communication of the proposal.

3. The Standing Committee shall examine any amendment proposed and shall submit the text adopted by a majority of three-quarters of the members of the Standing Committee to the Committee of Ministers for approval. After its approval, the text shall be forwarded to the Parties for acceptance.

4. Any amendment shall enter into force on the thirtieth day after all the Parties have informed the Secretary General of their acceptance thereof.

CHAPTER VIII

ALLEGED VIOLATIONS OF THIS CONVENTION

Article 24

Alleged violations of this Convention

1. When a Party finds a violation of this Convention, it shall communicate to the transmitting Party the alleged violation and the two Parties shall endeavour to overcome the difficulty on the basis of the provisions of Articles 19, 25 and 26.

2. If the alleged violation is of a manifest, serious and grave nature which raises important public issues and concerns Articles 7, paragraphs 1 or 2, 12, 13, paragraph 1, first sentence, 14 or 15, paragraphs 1 or 3, and if it persists within two weeks following the communication, the receiving Party may suspend provisionally the retransmission of the incriminated programme service.

3. In all other cases of alleged violation, with the exception of those provided for in paragraph 4, the receiving Party may suspend provisionally the retransmission of the incriminated programme service eight months following the communication, if the alleged violation persists.

4. The provisional suspension of retransmission shall not be allowed in the case of alleged violations of Articles 7, paragraph 3, 8, 9 or 10.

CHAPTER IX

SETTLEMENT OF DISPUTES

Article 25

Conciliation

1. In case of difficulty arising from the application of this Convention, the parties concerned shall endeavour to achieve a friendly settlement.

2. Unless one of the parties concerned objects, the Standing Committee may examine the question, by placing itself at the disposal of the parties concerned in order to reach a satisfactory solution as rapidly as possible and, where appropriate, to formulate an advisory opinion on the subject.

3. Each party concerned undertakes to accord the Standing Committee without delay all information and facilities necessary for the discharge of its functions under the preceding paragraph.

Article 26

Arbitration

1 If the parties concerned cannot settle the dispute in accordance with the provisions of Article 25, they may, by common agreement, submit it to arbitration, the procedure of which is provided for in the appendix to this Convention. In the absence of such an agreement within six months following the first request to open the procedure of conciliation, the dispute may be submitted to arbitration at the request of one of the parties.

2. Any Party may, at any time, declare that it recognises as compulsory ipso facto and without special agreement in respect of any other Party accepting the same obligation the application of the arbitration procedure provided for in the appendix to this Convention.

CHAPTER X

OTHER INTERNATIONAL AGREEMENTS AND INTERNATIONAL LAW OF THE PARTIES

Article 27

Other international agreements or arrangements

1. In their mutual relations, Parties which are members of the European Economic Community shall apply Community rules and shall not therefore apply the rules arising from this Convention except in so far as there is no Community rule governing the particular subject concerned.

2. Nothing in this Convention shall prevent the Parties from concluding international agreements completing or developing its provisions or extending their field of application.

3. In the case of bilateral agreements, this Convention shall not alter the rights and obligations of Parties which arise from such agreements and which do not affect the enjoyment of other Parties of their rights or the performance of their obligations under this Convention.

Article 28

Relations between the Convention and the internal law of the Parties

Nothing in this Convention shall prevent the Parties from applying stricter or more detailed rules than those provided for in the Convention to programme services transmitted by entities or by technical means within their jurisdiction, within the meaning of Article 3.

CHAPTER XI

FINAL PROVISIONS

Article 29

Signature and entry into force

1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and the other States party to the European Cultural Convention, and by the European Economic Community. It is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which seven States, of which at least five member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of the preceding paragraph.

3. A State may, at the time of signature or at any later date prior to the entry into force of this Convention in respect of that State, declare that it shall apply the Convention provisionally.

4. In respect of any State referred to in paragraph 1, or the European Economic Community, which subsequently express their consent to be bound by it, this Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 30

Accession by mon-member States

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe, after consulting the Contracting States may invite any other State to accede to this Convention by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee.

2. In respect of any acceding State, this Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 31

Territorial application

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 32

Reservations

1. At the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession:

a. any State may declare that it reserves the right of restrict the retransmission on its territory, solely to the extent that it does not comply with its domestic legislation, of programme services containing advertisements for alcoholic beverages according to the rules provided for in Article 15, paragraph 2, of this Convention;

b. the United Kingdom may declare that it reserves the right not to fulfil the obligation, set out in Article 15, paragraph 1, to prohibit advertisements for tobacco products, in respect of advertisements for cigars and pipe tobacco broadcast by the Independent Broadcasting Authority by terrestrial means on its territory.

No other reservation may be made.

2. A reservation made in accordance with the preceding paragraph may not be the subject of an objection.

3. Any Contracting State which has made a reservation under paragraph 1 may wholly or partly withdraw it by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall take effect on the date of receipt of such notification by the Secretary General.

4. A Party which has made a reservation in respect of a provision of this Convention may not claim the application of that provision by any other Party; it may, however, if its reservation is partial or conditional, claim the application of that provision in so far as it has itself accepted it.

Article 33

Denunciation

1. Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 34

Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council, the other States party to the European Cultural Convention, the European Economic Community and any State which has acceded to, or has been invited to accede to this Convention of:

a. any signature;

b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c. any date of entry into force of this Convention in accordance with the provisions of Articles 29, 30 and 31;

d. any report established in accordance with the provisions of Article 22;

e. any other act, declaration, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, the 5th day of May 1989, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the other States party to the European Cultural Convention, to the European Economic Community and to any State invited to accede to this Convention.

APPENDIX
1. A request for arbitration shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe. It shall include the name of the other party to the dispute and the subject matter of the dispute. The Secretary General shall communicate the information so received to all the Parties to this Convention.

2. In the event of a dispute between two parties one of which is a member State of the European Economic Community, the latter itself being a Party, the request for arbitration shall be addressed both to the member State and to the Community, which jointly shall notify the Secretary General, within one month of receipt of the request, whether the member State or the Community, or the member State and the Community jointly, shall be party to the dispute. In the absence of such notification within the said-time limit, the member State and the Community shall be considered as being one and the same party to the dispute for the purposes of the application of the provisions governing the constitution and procedure of the arbitration tribunal. The same shall apply when the member State and the Community jointly present themselves as party to the dispute. In cases envisaged by this paragraph, the time-limit of one month foreseen in the first sentence of paragraph 4 hereafter shall be extended to two months.

3. The arbitration tribunal shall consist of three members: each of the parties to the dispute shall appoint one arbitrator; the two arbitrators so appointed shall designate by common agreement the third arbitrator who shall be the chairman of the tribunal. The latter shall not be a national of either of the parties to the dispute, nor have his usual place of residence in the territory of either of those parties, nor be employed by either of them, nor have dealt with the case in another capacity.

4. if one of the parties has not appointed an arbitrator within one month following the communication of the request by the Secretary General of the Council of Europe, he shall be appointed at the request of the other party y the President of the European Court of Human Rights within a further one-month period. If the President of the Court is unable to act or is a national of one of the parties to the dispute, the appointment shall be made by the Vice-President of the Court or by the most senior judge to the Court who is available and is not a national of one of the parties to the dispute. The same procedure shall be observed if, within a period of one month following the appointment of the second arbitrator, the Chairman of the arbitration tribunal is not designated.

5. The provisions of paragraphs 3 and 4 shall apply, as the case may be, in order to fill any vacancy.

6. Two or more parties which determine by agreement that they are in the same interest shall appoint an arbitrator jointly.

7. The parties to the dispute and the Standing Committee shall provide the arbitration tribunal with all facilities necessary for the effective conduct of the proceedings.

8. The arbitration tribunal shall draw up its own Rules of Procedure. Its decisions shall be taken by majority vote of its members. Its award shall be final and binding.

9. The award of the arbitration tribunal shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe who shall communicate it to all the Parties to this Convention.

10. Each party to the dispute shall bear the expenses of the arbitrator appointed by it; these parties shall share equally the expenses of the other arbitrator, as well as other entailed by the arbitration.

Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju

PREAMBULA

Šeit parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kuras ir Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis,

uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm, lai aizsargātu un īstenotu mērķus un principus, kas ir to kopīgais mantojums;

uzskatot, ka ikviena cilvēka cieņa un vērtība veido šo principu pamatelementus;

uzskatot, ka Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā ietvertais izteiksmes un informācijas brīvības princips ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem un pamatnosacījumiem tās progresam un ikviena cilvēka attīstībai;

vēlreiz apliecinot uzticību brīvas informācijas, ideju plūsmas un raidorganizāciju neatkarības principiem, kas ir neiztrūkstošs pamats to veidoto raidījumu politikas īstenošanā;

apliecinot televīzijas nozīmi kultūras un brīvas viedokļu izveides attīstībā apstākļos, kuri garantē viedokļu plurālismu un vienlīdzīgas iespējas visām demokrātiskajām grupām un politiskajām partijām;

pārliecinātas, ka nepārtrauktai informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstībai, neraugoties uz starpvalstu robežām, jāveicina tiesības izteikties, meklēt, saņemt un izplatīt jebkuras izcelsmes informāciju;

vēloties piedāvāt skatītājiem aizvien lielāku programmu pakalpojumu izvēli, lai bagātinātu Eiropas mantojumu un attīstītu Eiropas audiovizuālās daiļrades jomu un apņemoties sasniegt šos kultūras mērķus, cenšoties palielināt augstas kvalitātes programmu veidošanu un izplatīšanu, lai tādējādi apmierinātu skatītāju vēlmes politikas, izglītības un kultūras jomā;

atzīstot nepieciešamību saskaņot kopējo plašo likumu kopumu;

paturot prātā Eiropas Ministru 1. konferences "Par masu mediju politiku" deklarāciju un rezolūciju nr. 2;

vēloties attīstīt tos principus, kas iemiesoti Eiropas Padomes rekomendācijās par televīzijas reklāmas principiem, vīriešu un sieviešu vienlīdzību medijos, par satelītu jaudu izmantošanu televīzijā un radio, par audiovizuālo programmu ražošanas veicināšanu Eiropā,

ir vienojušās par sekojošo:

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Konvencijas mērķis

Šī konvencija ir attiecināma uz programmu pārraidīšanas pakalpojumiem. Tās mērķis ir veicināt pārrobežu pārraides un televīzijas programmu pakalpojumu retranslēšanu starp konvencijas dalībvalstīm.

2. pants

Konvencijā lietotie termini

Šīs konvencijas mērķiem:

a) "raidīšana" nozīmē sākotnējo publiski raidīto televīzijas programmu pakalpojumu izplatīšanu ar jebkura veida zemes un satelīta raidītāja palīdzību vai pa kabeļu tīkliem kodētā vai atklātā veidā. Šis jēdziens neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuālā pieprasījuma;

b) "retranslācija" nozīmē pilnīgu un nepārveidotu publiski raidītu televīzijas programmu pakalpojumus vai svarīgu šādu pakalpojumu daļu uztveršanu un tūlītēju izplatīšanu neatkarīgi no izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem;

c) "raidorganizācija" nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas veido publiski raidīto televīzijas programmu pakalpojumus un tos pārraida vai uzdod to veikt pilnīgā un nepārveidotā formā kādai trešajai pusei;

d) "programmu pakalpojumi" nozīmē visus viena pakalpojuma ietvaros iekļautos elementus, kurus nodrošina kāda raidorganizācija iepriekšējā punkta nozīmē;

e) "Eiropas audiovizuālie darbi" nozīmē radoša rakstura darbus vai kopražojumus, kuru veidošanu kontrolē Eiropas valstu fiziskās vai juridiskās personas;

f) "reklāma" nozīmē jebkuru publisku paziņojumu, kas tiek pārraidīts nolūkā veicināt preču un pakalpojumu pārdošanu, pirkšanu vai īri, nolūkā reklamēt kādu lietu vai ideju, lai tādējādi panāktu reklāmas devējam vēlamo efektu, un reklāmas devējs ir samaksājis vai kā citādi atlīdzinājis par reklāmai piešķirto raidlaiku;

g) "sponsorēšana" nozīmē ar raidīšanu vai audiovizuālo darbu veidošanu nesaistītas fiziskās vai juridiskās personas tiešu vai netiešu līdzdalību programmu finansēšanā ar nolūku popularizēt šīs personas vārdu, firmas zīmi vai tēlu.

3. pants

Konvencijas darbības sfēra

Konvencija ir attiecināma uz jebkuru programmu pakalpojumu, ko ar konvencijas dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošo organizāciju vai tehnisko līdzekļu palīdzību pārraida vai retranslē kabeļu tīkli, zemes raidītājs vai satelīts un ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās citās konvencijas dalībvalstīs.

4. pants

Uztveršanas un retranslācijas brīvība

Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu jānodrošina izteiksmes un informācijas brīvība, televīzijas uztveršanas brīvība, un tās nedrīkst ierobežot tādu programmu pakalpojumu retranslāciju savu valstu teritorijās, kas atbilst šīs konvencijas noteikumiem.

5. pants

Raidošo konvencijas dalībvalstu pienākumi

1. Visām raidošajām konvencijas dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus un kompetentu institūciju palīdzību, jānodrošina, lai visi programmu pakalpojumi, kurus izplata šo dalībvalstu jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, atbilstu šīs konvencijas noteikumiem.

2. Šīs konvencijas izpratnē raidošā dalībvalsts ir:

a) zemes raidīšanas gadījumā — dalībvalsts, kurā tiek uzsākta signāla raidīšana;

b) satelītu raidīšanas gadījumā:

(i) dalībvalsts, kurā atrodas uz satelītu raidošā stacija;
(ii) dalībvalsts, kura dod tiesības izmantot frekvenci vai satelīta jaudu gadījumā, ja uz satelītu raidošā stacija atrodas valstī, kas nav šīs konvencijas dalībvalsts;
(iii) ja saskaņā ar (i) un (ii) apakšpunktu atbildība nav nosakāma , tad atbildīgā dalībvalsts ir tā, kurā atrodas raidorganizācijas galvenais birojs;

3. Ja programmu pakalpojumus, kas tiek raidīti no valstīm, kuras nav šīs konvencijas dalībvalstis, retranslē konvencijas dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas un tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, konvencijas dalībvalstij, kura veic šo raidīšanu, ar pienācīgu līdzekļu un kompetentu institūciju palīdzību jānodrošina to atbilstība šīs konvencijas noteikumiem.

6. pants

Informācijas nodrošināšana

1. Raidorganizācijas pienākumiem jābūt skaidri un pienācīgi noformētiem vai nu apraides atļaujas veidā, kuru izsniedz katras konvencijas dalībvalsts kompetentā institūcija, vai arī tiem jābūt noformētiem līguma veidā, kas noslēgts ar šo institūciju, vai kādā citā juridiski pieņemamā veidā.

2. Šīs konvencijas jebkuras raidošās dalībvalsts kompetentajai institūcijai pēc pieprasījuma jāsniedz par raidorganizāciju informācija. Šajā informācijā kā minimums jāietver raidorganizācijas vārds, nosaukums, atrašanās vieta un juridiskais statuss, juridiskā pārstāvja vārds, kapitāla sastāvs, raidorganizācijas veidoto vai nākotnē veidojamo programmu pakalpojumu veidi, mērķi, finansēšanas avoti.

II NODAĻA

PROGRAMMU VEIDOŠANA

7. pants

Raidorganizācijas pienākumi

1. Visām programmu pakalpojumu daļām gan to veidā, gan saturā ir jārespektē cilvēciskā cieņa un citu cilvēku pamattiesības.

Šie programmu pakalpojumu veidi nedrīkst:

a) saturēt nepieklājības, jo īpaši — pornogrāfiju;

b) nevajadzīgi cildināt vardarbību vai mudināt uz rasu naidu;

2. Visas programmu pakalpojumu sastāvdaļas, kuras var kaitēt bērnu un pusaudžu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, nedrīkst pārraidīt laikā, kad tiem visdrīzāk iespējams šādas programmas noskatīties;

3. Raidorganizācijai jānodrošina, lai fakti un notikumi ziņu raidījumos tiktu atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu.

8. pants

Tiesības uz atbildes izplatīšanu

1. Katrai konvencijas raidošajai dalībvalstij jānodrošina, lai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas būtu iespējas izmantot tiesības uz atbildes izplatīšanu vai tiesības izmantot citus juridiskus vai administratīvus līdzekļus attiecībā pret tās jurisdikcijas pārziņā esošo organizāciju vai tehnisko līdzekļu, 3. panta izpratnē, pārraidītajām vai r e translētajām programmām.

Tai jo īpaši jānodrošina, lai šīs tiesības uz atbildi tiktu īstenotas efektīvi un to īstenošanu nekavētu nepamatoti termiņi vai nosacījumi. Šo tiesību un citu juridisko vai administratīvo līdzekļu efektīva īstenošana jānodrošina gan attiecībā uz raidīšanas laiku, gan citiem nosacījumiem.

2. Šajā nolūkā programmas pakalpojumos regulāri jānorāda par šo programmu atbildīgā raidorganizācija.

9. pants

Svarīgu pasākumu pārraidīšanas pieejamība

Katrai konvencijas dalībvalstij jāveltī uzmanība tādu juridisku līdzekļu piemērošanai, kuri palīdzētu izvairīties no tā, ka skatītājiem tiek liegtas tiesības iegūt informāciju tāpēc, ka raidorganizācijai pieder skatītājus ļoti interesējošu pasākumu ekskluzīvas raidīšanas vai retranslācijas, 3. panta izpratnē, tiesības un tāpēc liela skatītāju daļa vienā vai vairākās citās dalībvalstīs nevarētu sekot šim notikumam televīzijā.

10. pants

Kultūras mērķi

1. Katrai raidošajai konvencijas dalībvalstij, ja vien tas praktiski iespējams, izmantojot piemērotus līdzekļus, jānodrošina, lai raidorganizācijas atvēlētu Eiropas valstu veidotajiem darbiem proporcionāli lielāko sava raidlaika daļu, neskaitot raidlaiku, kas veltīts ziņām, sporta pasākumiem, spēlēm, reklāmai un teleteksta pakalpojumiem. Šī proporcija, saskaņā ar raidorganizācijas informācijas, izglītības, kultūras un izklaides funkcijām un pienākumu pret skatītājiem, jāsasniedz progresīvā kārtībā, balstoties uz piemērotiem kritērijiem.

2. Gadījumā, ja starp uztverošo konvencijas dalībvalsti un raidošo konvencijas dalībvalsti iepriekšējā punkta sakarā rodas domstarpības, viena vai otra dalībvalsts var iesniegt lūgumu Pastāvīgajai komitejai, lai tā izsaka savu konsultatīvo viedokli attiecīgajā jautājumā. Šāda veida domstarpības nav risināmas ar 26. panta n o teikto arbitrāžas procedūru palīdzību.

3. Konvencijas dalībvalstis bez jebkādas raidorganizāciju diskriminācijas apņemas kopīgi meklēt vispiemērotākos līdzekļus un metodes, lai atbalstītu Eiropas valstu veidoto darbu ražošanas attīstību, jo īpaši tajās valstīs, kur ir nelielas audiovizuālās produkcijas ražošanas jaudas vai valodas pielietošanas reģions ir neliels.

4. Dalībvalstīm konvencijas noteiktās sadarbības un savstarpējās palīdzības garā jācenšas izvairīties no tā, lai programmu pakalpojumi, kurus izplata vai retranslē dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, neapdraudētu plurālisma pastāvēšanu sabiedrības saziņas līdzekļos un kinoindustrijas attīstību. Šādu programmu pakalpojumu ietvaros nedrīkst pārraidīt kinematogrāfiskos darbus, ja nav pagājuši divi gadi, kopš tie pirmo reizi rādīti kinoteātros, ja vien starp šo tiesību īpašniekiem un raidorganizāciju nav kāda cita vienošanās; gadījumā, ja kinematogrāfiskie darbi ir veidoti sadarbībā ar raidorganizāciju, šis lieguma posms ir viens gads.

III NODAĻA

REKLĀMA

11. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Reklāmām jābūt patiesām un godīgām.

2. Reklāmas nedrīkst maldināt un apdraudēt patērētāju intereses.

3. Reklāmās, kas domātas bērniem un kurās piedalās bērni, jāizvairās no visa, kas varētu kaitēt viņu interesēm, pie kam ir jāņem vērā bērnu specifiskā uztvere.

4. Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmu saturu.

12. pants

Reklāmas apjoms

1.Reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no diennakts raidlaika apjoma. Šo apjomu var palielināt līdz 20 procentiem, iekļaujot tādus reklāmas veidus, kā tiešie preču vai pakalpojumu piedāvājumi nolūkā tos pārdot, pirkt vai īrēt, ja īso reklāmas sižetu kopapjoms nepārsniedz 15 procentus.

2. Īso reklāmas sižetu apjoms vienā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

3. Tādi reklāmas veidi, kā tiešie preču vai pakalpojumu piedāvājumi nolūkā tos pārdot, pirkt vai īrēt, nedrīkst pārsniegt vienu stundu diennaktī.

13. pants

Reklāmas forma un izmantošana

1. Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai un norobežotai no citiem programmu veidiem, atdalot to ar optisko vai akustisko līdzekļu palīdzību. Reklāma jāraida blokos.

2. Reklāma, kura iedarbojas uz zemapziņu, nav pieļaujama.

3. Nav pieļaujama slēptā reklāma, ja programmās tiek rādītas preces vai pakalpojumi un tas tiek darīts reklāmas nolūkos.

4. Reklāmā nedrīkst izmantot personu tēlus un balss materiālu, ja šīs personas regulāri vada ziņu un sabiedriski aktuālo problēmu raidījumus.

14. pants

Reklāmu izvietošana

1. Reklāma ir izvietojama starp programmām. Ja tiek ievēroti šī panta 2.-5. punkta nosacījumi, reklāmu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā , lai tā nemazinātu programmu integritāti un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku tiesības.

2. Programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīga veida notikumu un pasākumu pārraidēs, kur ir pauzes, reklāma izvietojama starp šīm daļām vai pauzēs.

3. Izplatot tādus audiovizuālos darbus, kā mākslas filmas, (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas) gadījumā, ja tās ir garākas par 45 minūtēm, reklāmu atļauts iekļaut tikai vienu reizi katrās 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama tikai tad, ja darbs par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus 45 minūšu posmus.

4. Ja reklāma iekļauta programmās, uz kurām nav attiecināms 2. punkts, starp katru programmā iekļauto reklāmu ir jābūt vismaz 20 minūšu ilgam pārtraukumam.

5. Reklāmu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu nedrīkst iekļaut ziņu, sabiedriski aktuālo problēmu, dokumentālajos, reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja to ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 un vairāk minūtes, tiek piemēroti iepriekšējā punkta noteikumi.

15. pants

Atsevišķu produkcijas veidu reklāma

1. Nav pieļaujamas tabakas izstrādājumu reklāmas.

2. Visa veida alkoholisko dzērienu reklāmām ir jāatbilst sekojošajiem noteikumiem:

a) tās nedrīkst būt adresētas nepilngadīgajiem un tajās nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

b) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fiziskām nodarbībām un transportlīdzekļu vadīšanu;

c) tajās nedrīkst tikt pausti uzskati, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme, vai arī, ka tas palīdz atrisināt personīgās dabas problēmas;

d) tās nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu, vai arī negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

e) tās nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos.

3. Nedrīkst pieļaut tādu ārstniecisko līdzekļu un ārstnieciskās palīdzības reklāmas, kas raidošajā dalībvalstī ir pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

4. Citu veidu ārstniecisko līdzekļu un ārstniecisko pakalpojumu reklāmām jābūt atpazīstamām, godīgām, patiesām un attiecīgu kompetentu institūciju apstiprinātām, kā arī tām jāatbilst indivīda aizsardzības pret kaitējumu prasībām.

16. pants

Reklāma, kura tiek raidīta tikai vienai konvencijas dalībvalstij

1. Lai izvairītos no izkropļojumiem konkurences jomā un neapdraudētu konvencijas dalībvalsts televīzijas sistēmu, pārraidot reklāmas tikai vienas dalībvalsts skatītājiem, kura šajā gadījumā nav konvencijas raidošā dalībvalsts, nedrīkst tikt pārkāpti televīzijas reklāmas raidīšanas noteikumi šajā konvencijas dalībvalstī.

2. Iepriekšējā punkta noteikumi nav pielietojami, ja:

a) attiecīgie noteikumi veido diskriminējošus apstākļus reklāmām, kuras raida konvencijas dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi, un reklāmām, kuras raida citas dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas un tehniskie līdzekļi; vai

b) ieinteresētās konvencijas dalībvalstis šajā jomā ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus līgumus.

IV NODAĻA

SPONSORĒŠANA

17. pants

Vispārējie noteikumi

1. Ja kāda programma vai programmas cikls tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda ar attiecīgu atsauci programmas sākumā un/vai beigās.

2. Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorēto programmu saturu vai raidīšanas laika izvēli, tādējādi ierobežojot raidorganizācijas redaktorisko neatkarību;

3. Sponsorētajā programmā nedrīkst reklamēt sponsora vai kādas trešās puses preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajās pamudinošus norādījumus uz šo preču vai pakalpojumu pārdošanu, pirkšanu, īri vai izmantošanu.

18. pants

Sponsorēšanas aizliegums

1. Fiziskas vai juridiskas personas, kuru tiešā nodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta saskaņā ar 15. panta noteikumiem, nedrīkst būt programmu sponsor i.

2. Ziņu un sabiedriski aktuālo problēmu raidījumu sponsorēšana nav atļauta.

V NODAĻA

DALĪBVALSTU SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

19. pants

Dalībvalstu sadarbība

1. Lai īstenotu šo konvenciju, dalībvalstis apņemas sniegt viena otrai savstarpēju palīdzību.

2. Šim nolūkam:

a) katrai līgumslēdzējai valstij jāizveido viena vai vairākas valsts institūcijas. Nododot dokumentus par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu, atzīšanu vai pievienošanos, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir jāinformē par šo institūciju nosaukumu un atrašanās vietu;

b) katrai līgumslēdzējai valstij, kas izveidojusi vairāk nekā vienu tādu institūciju, savā paziņojumā saskaņā ar a) apakšpunktu ir jāprecizē katras institūcijas kompetences joma.

3 Konvencijas dalībvalsts izveidotajai valsts institūcijai ir:

a) jāsniedz ar konvencijas 6. panta 2. punktu noteiktā informācija;

b) pēc citas konvencijas dalībvalsts institūcijas pieprasījuma jāsniedz informācija par savas valsts likumdošanu un praksi šajā konvencijā skartajos jautājumos;

c) nepieciešamības gadījumā, un jo īpaši tad, ja tas sekmētu efektīvu konvencijas īstenošanu, jāsadarbojas ar citu konvencijas dalībvalstu institūcijām;

d) jāapsver visas grūtības, kurām šīs konvencijas īstenošanas jomā ir pievērsusi uzmanību citas konvencijas dalībvalsts institūcija.

VI NODAĻA

PASTĀVĪGĀ KOMITEJA

20. pants

Pastāvīgā komiteja

1. Konvencijas mērķu sasniegšanai ir izveidojama Pastāvīgā komiteja.

2. Katru no konvencijas dalībvalstīm Pastāvīgajā komitejā var pārstāvēt viens vai vairāki delegāti. Katrai delegācijai ir viena balss. Savas kompetences ietvaros Eiropas Ekonomiskajai Kopienai ir tiesības piedalīties ar tādu Kopienas dalībvalstu balsu skaitu, cik to ir pievienojušās šai konvencijai. Eiropas Ekonomiskā Kopiena nedrīkst izmantot savas balsstiesības gadījumos, ja balsstiesības izmanto attiecīgi Kopienas dalībvalstis pašas, un otrādi.

3. Jebkura valsts, uz kuru attiecināmi 29. panta 1. punkta noteikumi un kas nav šīs konvencijas dalībvalsts, Pastāvīgajā komitejā var darboties kā novērotāja.

4. Savu funkciju veikšanai Pastāvīgā komiteja var lūgt ekspertu padomus. Pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresētās institūcijas lūguma tā var uzaicināt jebkuru starptautisko vai nacionālo, valstisko vai nevalstisko pārstāvi vai institūciju, kuras kompetencē ir konvencijā skartie jautājumi, darboties kā novērotājai kādā no sēdēm vai sēdes daļām. Lēmums par ekspertu vai institūciju uzaicināšanu jāpieņem ar 3/4 Pastāvīgās komitejas locekļu balsu vairākumu.

5. Pastāvīgo komiteju uz pirmo tās sēdi aicina Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmajai sēdei jānotiek 6 mēnešu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā. Nākošās sēdes tiek sasauktas tad, ja to pieprasa 1/3 konvencijas dalībvalstu vai Eiropas Padomes Ministru Komiteja, vai arī pēc Eiropas Padomes ģenerālsekretāra iniciatīvas saskaņā ar 23. panta 2. punkta noteikumiem, vai pēc vienas vai vairāku konvencijas dalībvalstu lūguma saskaņā ar 21. panta c) apakšpunkta un 25. panta 2. punkta noteikumiem.

6. Pastāvīgās komitejas sēdei nepieciešamo kvorumu sastāda dalībvalstu pārstāvniecības vairākums.

7. Saskaņā ar 4. punkta un 23. panta 3. punkta noteikumiem Pastāvīgās komitejas lēmumi jāpieņem ar 3/4 klātesošo balsu vairākumu.

8. Saskaņā ar konvencijas nosacījumiem Pastāvīgajai komitejai jāizveido tās Noteikumi.

21. pants

Pastāvīgās komitejas funkcijas

Pastāvīgā komiteja ir atbildīga par konvencijas izmantošanu. Tā var:

a) sniegt konvencijas dalībvalstīm rekomendācijas par konvencijas piemērošanu;

b) ierosināt jebkurus nepieciešamos konvencijas grozījumus un izskatīt šos ieteikumus saskaņā ar 23. panta noteikumiem;

c) pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma izskatīt jautājumus, kuri skar konvencijas skaidrojumu;

d) darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu strīdu mierīgu risinājumu saskaņā ar 25. panta noteikumiem;

e) sniegt rekomendācijas Ministru Komitejai, lai tā aicinātu konvencijai pievienoties valstis, uz kurām nav attiecināms 29. panta 1. punkts.

22. pants

Pastāvīgās komitejas ziņojumi

Pēc katras Pastāvīgās komitejas sēdes tai jāsniedz konvencijas dalībvalstīm un Eiropas Padomes Ministru Komitejai ziņojums par notikušajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem.

VII NODAĻA

GROZĪJUMI

23. pants

Grozījumi

1. Katra konvencijas dalībvalsts drīkst ierosināt veikt konvencijas grozījumus.

2. Par visiem piedāvātajiem grozījumiem jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kuram šis paziņojums jānosūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīm , Eiropas Ekonomiskajai Kopienai un visām valstīm, kuras nepieder pie Eiropas Padomes dalībvalstīm un kuras pievienojušās vai ir uzaicinātas pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 30. panta noteikumiem. Ātrākais divu mēnešu laikā pēc piedāvātā grozījuma iesniegšanas Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir jāsasauc Pastāvīgās komitejas sēde.

3. Pastāvīgajai komitejai jāizskata ikviens piedāvātais grozījums un attiecīgais Pastāvīgajā komitejā ar 3/4 tā locekļu balsu vairākumu pieņemtais teksts jāiesniedz Ministru Komitejai apstiprināšanai. Apstiprinātais teksts jāizsūta konvencijas dalībvalstīm akceptēšanai.

4. Jebkurš grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas konvencijas dalībvalstis ir informējušas ģenerālsekretāru par savu piekrišanu.

VIII NODAĻA

IESPĒJAMIE KONVENCIJAS NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI

24. pants

Iespējamie konvencijas noteikumu pārkāpumi

1. Ja kāda konvencijas dalībvalsts saskatījusi konvencijas noteikumu pārkāpumu, tai ir jāinformē par šo iespējamo pārkāpumu attiecīgā konvencijas dalībvalsts, kura veic šo raidīšanu, un abām dalībvalstīm jācenšas kopīgi pārvarēt radušās pretrunas, balstoties uz 19., 25. un 26. panta noteikumiem.

2. Ja iespējamais pārkāpums ir acīmredzams, nopietns un izraisa nopietnas diskusijas sabiedrībā, un šis pārkāpums saistīts ar 7. panta 1. vai 2. punktu; 12., 13. panta 1. punkta pirmo teikumu; 14. vai 15. panta 1. vai 3. punktu, un ja tas turpinās divas nedēļas pēc paziņojuma iesniegšanas, tad signālu saņemošā konvencijas dalībvalsts drīkst uz laiku pārtraukt šīs noteiktās programmas retranslāciju.

3. Visos pārējos iespējamo pārkāpumu gadījumos, izņemot 4. punktā minētos, signālu saņemošā dalībvalsts drīkst uz laiku pārtraukt šīs programmas retranslāciju astoņus mēnešus pēc tam, kad iesniegts paziņojums par šo pārkāpumu, ja tas vēl joprojām turpina pastāvēt.

4. Retranslācijas pārtraukšana uz laiku nav pieļaujama 7. panta 3. punktā un 8., 9. vai 10. pantā minēto pārkāpumu gadījumā.

IX NODAĻA

STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

25. pants

Mierizlīguma procedūra

1. Ja šīs konvencijas piemērošanas gadījumā rodas domstarpības, tad ieinteresētajām pusēm jācenšas rast to mierīgs risinājums.

2. Ja neviena no ieinteresētajām pusēm neiebilst, tad Pastāvīgā komiteja kopā ar šīm dalībvalstīm var iesaistīties strīdīgā jautājuma risināšanā, lai, cik vien ātri iespējams, panāktu apmierinošu risinājumu un, ja tas nepieciešamas, sniegtu šajā lietā komitejas konsultatīvo viedokli.

3. Katra no ieinteresētajām pusēm apņemas bez kavēšanās sniegt Pastāvīgajai komitejai jebkuru nepieciešamo informāciju un palīdzību, lai tā varētu veikt savas funkcijas, kā to nosaka iepriekšējais punkts.

26. pants

Arbitrāža

1. Ja ieinteresētās puses nespēj panākt mierizlīgumu saskaņā ar 25. panta noteikumiem, tās var, savstarpēji vienojoties, iesniegt lietu arbitrāžā, kuras procesuālā kārtība ir pievienota konvencijas pielikumā. Ja mierizlīgums netiek panākts sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmā lūguma uzsākt šo procedūru, tad pēc vienas ieinteresētās puses lūguma strīdīgo jautājumu var iesniegt arbitrāžā.

2. Katra no konvencijas dalībvalstīm var jebkurā laikā paziņot, ka tā uzskata par obligātu ipso facto un bez īpašas vienošanās ar otru konvencijas dalībvalsti pieņem šīs saistības un atzīst arbitrāžas procedūras izmantošanu, kā tas noteikts konvencijai pievienotā pielikuma nosacījumos.

X NODAĻA

CITI STARPTAUTISKIE LĪGUMI UN DALĪBVALSTU IEKŠĒJĀ LIKUMDOŠANA

27. pants

Citi starptautiskie līgumi vai vienošanās

1. Konvencijas dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalstis, savstarpējās attiecībās jāvadās pēc Kopienas likumiem, un šīs konvencijas noteikumus ļauts piemērot tikai tajā gadījumā, ja attiecīga kādu jomu regulējoša Kopienas likuma nav.

2. Šīs konvencijas noteikumi nav par šķērsli konvencijas dalībvalstu starptautisko līgumu slēgšanai, kuri papildinātu vai attīstītu konvencijas nosacījumus vai paplašinātu šo nosacījumu pielietošanas jomu.

3. Divpusējo līgumu gadījumā šī konvencija neievieš izmaiņas konvencijas dalībvalstu tiesībās un pienākumos, kurus nosaka līgumi un kuri neietekmē citu dalībvalstu tiesības vai to pienākumus šīs konvenciju sakarā.

28. pants

Konvencija un tās dalībvalstu iekšējā likumdošana

Šīs konvencijas noteikumi nav par šķērsli tam, lai konvencijas dalībvalstis attiecībā uz programmu pakalpojumiem, kurus izplata to jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, pielietotu stingrākus un daudz detalizētākus noteikumus nekā šajā konvencijā izvirzītie noteikumi.

XI NODAĻA

NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI

29. pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, citas — Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis un Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalstis. Tā ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Dokumenti par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad septiņas valstis, no kurām vismaz piecas ir Eiropas Padomes dalībvalstis, saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem ir izteikušas savu piekrišanu atzīt par saistošiem šīs konvencijas noteikumus.

3. Parakstīšanas brīdī vai arī vēlāk, vēl pirms konvencijas stāšanās spēkā tās teritorijā, valsts drīkst nosacīt konvencijas pagaidu piemērošanu savā teritorijā.

4. Attiecībā uz jebkuru 1. punktā minēto valsti vai Eiropas Ekonomisko Kopienu, kura izteikusi savu piekrišanu atzīt par saistošiem konvencijas noteikumus, konvencija stājas spēkā pēc tam, kad ir iesniegti dokumenti par tās ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

30. pants

Valstu, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, pievienošanās konvencijai

1. Kad konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru Komiteja, konsultējoties ar līgumslēdzējām valstīm, var uzaicināt jebkuru citu valsti pievienoties šai konvencijai. Šāds lēmums tiek pieņemts ar Eiropas Padomes Statūtu 20. d) pantā noteikto balsu vairākumu un vienbalsīgu to līgumslēdzēju valstu pārstāvju balsojumu, kuras ir tiesīgas būt pārstāvētas Komitejā.

2. Valstīs, kuras pievienojas konvencijai, tā stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir iesniegti dokumenti par pievienošanos šai konvencijai.

31. pants

Konvencijas darbības aptvertā teritorija

1. Jebkura valsts parakstīšanas brīdī, vai iesniedzot dokumentus par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu, piekrišanu vai pievienošanos tai, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura valsts vēlāk un jebkurā laikā, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram savu deklarāciju, var paplašināt konvencijas piemērošanas mērogu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta deklarācijā. Konvencija šajā teritorijā stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad šādu deklarāciju ir saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju attiecībā uz tajā noteikto teritoriju, kas ir noteikta saskaņā ar divu iepriekšējo punktu noteikumiem, var atsaukt, nosūtot paziņojumu par to ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā septītā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu atsaukumu.

32. pants

Atrunas

1. Parakstīšanas brīdī vai iesniedzot dokumentu par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu, piekrišanu vai pievienošanos tai:

a) jebkura valsts var paziņot, ka tā patur tiesības ierobežot savā teritorijā tādu programmu retranslāciju, kuras satur alkoholisko dzērienu reklāmas, saskaņā ar konvencijas 15. panta 2. punkta noteikumiem, taču tikai tiktāl, cik šīs programmas neatbilst valsts iekšējai likumdošanai;

b) Apvienotā Karaliste var paziņot, ka tā saglabā sev tiesības nepildīt 15. panta 1. punktā minēto tabakas izstrādājumu reklāmu aizliegumu attiecībā uz tām cigāru un pīpes tabakas reklāmām, kuras ar zemes līniju palīdzību valsts teritorijā pārraida Neatkarīgā Raidīšanas Asociācija /IBA/.

Nekādas citas atrunas nevar tikt noteiktas.

2. Atrunas, kuru formulējums noteikts saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumu, nevar būt par pamatu iebildēm.

3. Jebkura no līgumslēdzējām valstīm, kura ir formulējusi atrunas saskaņā ar 1. punkta noteikumiem, var tās pilnībā vai daļēji atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu ir saņēmis.

4. Konvencijas dalībvalsts, kura formulējusi konvencijas noteikumu atrunas, nevar pieprasīt, lai šo nosacījumu piemērotu kāda cita konvencijas dalībvalsts; un tomēr, ja atrunas ir daļējas vai saistītas ar pagaidu nosacījumiem, dalībvalsts var pieprasīt šīs atrunas pielietot tādā mērā, kā šī valsts to ir akceptējusi .

33. pants

Denonsēšana

1. Jebkura konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā var šo konvenciju denonsēt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā septītā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

34. pants

Ziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir jāsniedz Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām — Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskajai Kopienai un jebkurai valstij, kura pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties konvencijai, ziņojumi par:

a) jebkuru konvencijas parakstīšanas aktu;

b) jebkuru konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, piekrišanas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 29., 30. un 31. panta noteikumiem;

d) jebkuru paziņojumu, kas ir iesniegts saskaņā ar 22. panta noteikumiem;

e) jebkuru citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas saistīta ar šo konvenciju.

To apliecinot zemāk parakstījušies, tam attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.

Sagatavots Strasbūrā, 1989. gada 5. maijā angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas tiek nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un citām — Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskajai Kopienai un jebkurai valstij, kas tiek aicināta pievienoties šai konvencijai.

PIELIKUMS
ARBITRĀŽA

1. Lūgums izskatīt lietu arbitrāžā jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Tajā jāietver otras strīdā iesaistītās puses vārds un jāizklāsta strīda būtība. Ģenerālsekretāram šī saņemtā informācija jānosūta visām konvencijas dalībvalstīm.

2. Gadījumā, ja viena no divām strīdā iesaistītajām konvencijas dalībvalstīm ir Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalsts, tad lūgums izskatīt lietu arbitrāžā jāadresē gan Kopienas dalībvalstij, gan Kopienai, kas viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas kopīgā paziņojumā informēs ģenerālsekretāru par to, vai Kopiena, vai Kopienas dalībvalsts atsevišķi, vai Kopienas dalībvalsts un Kopiena vienoti iesaistīsies šīs lietas izskatīšanā kā viena puse. Ja šāds paziņojums nav iesniegts minētajā laika posmā, tad Kopienas dalībvalsts un Kopiena tiks uzskatītas par vienu strīdā iesaistīto pusi un tiks noteikti ar arbitrāžas tribunāla izveidošanu un tā darbības procedūru saistītie nosacījumi. Tāds nosacījums ir spēkā arī tad, ja Kopienas dalībvalsts un Kopiena kopīgi paziņo, ka ir viena strīdā iesaistītā puse. Šajā punktā paredzētajos gadījumos 4. punkta pirmajā teikumā minētais termiņš pagarināms uz diviem mēnešiem.

3. Arbitrāžas tribunālu veido trīs locekļi. Katrai no strīdā iesaistītajām pusēm ir jāizvēlas viens arbitrs; tādā veidā izvēlētajiem arbitriem, kopīgi vienojoties, jāizvēlas trešais arbitrs, kam jākļūst par tribunāla priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt strīdā iesaistīto pušu valstu pilsonis, viņa pastāvīgā dzīves un darba vieta nedrīkst būt kādā no strīdā iesaistītajām valstīm un viņš nedrīkst būt saistīts ar izskatāmo lietu.

4. Ja viena no pusēm nav izvēlējusies arbitru viena mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir izteicis savu lūgumu to darīt, tad šo arbitru mēneša laikā pēc otras puses lūguma var izvēlēties Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents. Ja tiesas prezidents to nevar izdarīt vai arī ja viņš ir vienas strīdā iesaistītās valsts pilsonis, arbitru izvēlas tiesas viceprezidents vai arī visvecākais tobrīd tiesnesis, ja viņš nav vienas no strīdā iesaistīto pušu valsts pilsonis. Šāda procedūra jāievēro arī tādā gadījumā, ja mēneša laikā pēc otrā arbitra izvirzīšanas nav izvēlēts arbitrāžas tribunāla priekšsēdētājs.

5. 3. un 4. punkta noteikumi izmantojami tajos gadījumos, ja iepriekšminētie amati ir brīvi.

6. Divas vai vairākas puses, kuras nolemj, ka tām ir kopīgas intereses, arbitru izvēlas kopīgi.

7. Strīdā iesaistītajām pusēm un Pastāvīgajai komitejai jānodrošina viss arbitrāžas tribunāla efektīvam darbam nepieciešamais.

8. Arbitrāžas tribunālam jāizveido savi procesuālie noteikumi. Tribunāla lēmumi jāpieņem ar tā locekļu balsu vairākumu. Lēmumi ir galīgi un saistoši.

9. Par arbitrāžas tribunāla lēmumu jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kuram par to jāinformē visas šīs konvencijas dalībvalstis.

10. Katrai no strīdā iesaistītajām pusēm ir jāsedz tās izvēlētā arbitra izdevumi. Abām pusēm vienlīdzīgās daļās jāsedz trešā arbitra izdevumi kā arī visi pārējie izdevumi, kas saistīti ar šīs arbitrāžas lietas izskatīšanu.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 14.05.1998.Stājas spēkā: 29.05.1998.Tēma:  Mediji, reklāmaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 157/158, 29.05.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 12, 18.06.1998.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
51358
29.05.1998
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva