1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda 2023.–2027. gada plānošanas periodā (turpmāk – plānošanas periods) intervences "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai" un intervencē "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai" (turpmāk – intervences).

2. Projektu iesniegumus vērtē, lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem un paziņo, kā arī publisko finansējumu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi. Par valsts atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad pieņemts lēmums par projektu iesniegumu apstiprināšanu.

3. Atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472).

4. Intervenču īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija. Zemes vienībā, kurā plānots īstenot intervenci, mežs ir inventarizēts Meža likumā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

5. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

5.1. fiziska persona – zemes vai meža zemes īpašnieks;

5.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir zemes vai meža zemes īpašnieks;

5.3. pašvaldības un to kapitālsabiedrības.

6. Atbalsta apmērs un intensitāte intervenču īstenošanai noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

7. Lai noteiktu šo noteikumu 6. punktā minētās attiecināmās izmaksas, Zemkopības ministrija izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē vienību izmaksu standarta likmes metodiku.

8. Lai saņemtu atbalstu ieaudzētās, atjaunotās vai nomainītās mežaudzes agrotehniskajai kopšanai, pretendents projekta iesniegumā izdara atzīmi par pieteikšanos intervencei "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai". Atbalstu ieaudzētās, atjaunotās vai nomainītās mežaudzes agrotehniskajai kopšanai piešķir par mežaudzēm, kas ierīkotas, īstenojot intervences "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" apakšpasākumu "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai".

9. Atbalstu ieaudzētās, atjaunotās vai nomainītās mežaudzes agrotehniskajai kopšanai piešķir līdz trim reizēm plānošanas periodā. Agrotehniskā kopšana šo noteikumu izpratnē ir ieaudzētās, atjaunotās vai nomainītās mežaudzes kopšana, lai novērstu lakstaugu, puskrūmu, nevēlamu koku un krūmu atvašu konkurenci ap mērķsugas kokiem. Vienā sezonā mežaudzes agrotehniskā kopšana iespējama divas reizes.

10. Atbalstu intervencēs "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" un "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai" meža ieaudzēšanas nolūkā piešķir saskaņā ar regulas 2022/2472 41. pantu.

11. Mežu ieaudzē atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Ja minētajos dokumentos nav tieši norādīta meža ieaudzēšana, pretendents plānoto meža ieaudzēšanu saskaņo ar vietējo pašvaldību.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

12. Platība, par kuru pretendentam aprēķināms atbalsts, nepārsniedz 20 hektāru vienā projekta iesniegumu atlases kārtā.

13. Ja mežu ieaudzē no zemes vienībā esoša meža atsevišķā zemes platībā, minimālā meža ieaudzēšanas platība ir 0,5 hektāri atbilstoši Meža likumam un normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Šo prasību nepiemēro, ja intervenci īsteno teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

14. Mežu ieaudzē:

14.1. lauksaimniecības zemē, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

14.1.1. visā zemes vienības platības kontūrā, kur auglība nav lielāka par 30 ballēm, un platības kontūrā, kur zemes auglība ir lielāka par 30 ballēm, nepārsniedzot piecus hektārus;

14.1.2. erozijai pakļautā lauksaimniecības zemē (E2, E3);

14.1.3. lauksaimniecības zemē uz kūdras augsnēm;

14.2. krūmājos – zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā ietverta krūmāju grupā;

14.3. šo noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā neminētajā zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā ietverta pārējo zemju grupā.

15. Atbalstu piešķir par:

15.1. meža ieaudzēšanu;

15.2. ieaudzētas mežaudzes agrotehnisko kopšanu.

16. Projektiem, ko īsteno teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, nepiemēro šo noteikumu 14. punktā minētos nosacījumus.

17. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par:

17.1. Ziemassvētku eglīšu stādījumiem;

17.2. kokaugu stādījumiem, kuri regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, kad kultūru atjauno vai zemi turpina izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu;

17.3. tāda plantāciju meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo skaitu, lai atzītu mežaudzi par ieaudzētu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu;

17.4. meža ieaudzēšanu platībā ar slēgtām meliorācijas sistēmām, izņemot gadījumu, kad atbilstoši Meliorācijas likuma 4. pantam šai darbībai ir izdoti tehniskie noteikumi;

17.5. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), ja vien to nepieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns;

17.6. meža ieaudzēšanu ilggadīgo zālāju platībās, tostarp tādās, kas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai putnu dzīvotnēm zālājos, kuras atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi);

17.7. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

18. Mistraudžu un priežu mežaudžu veidošanai izmanto koku sugas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu ir izmantojamas meža ieaudzēšanai. Mistraudze šo noteikumu izpratnē ir mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) ir vismaz 25 procenti. Piemistrojumiem grupās maksimālā vienlaidu platība nepārsniedz 0,2 hektārus.

19. Ieaudzējot mežu, saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas.

20. Ja pretendents atbalstam piesaka vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības ar atšķirīgu zemes kontūru kvalitatīvo novērtējumu, kas ietilpst atšķirīgās kvalitātes grupās, projekta atlases otrā kritērija punktu skaita noteikšanai meža ieaudzēšanai aprēķina vidējo svērto zemes kvalitatīvo novērtējumu (V_vid), izmantojot šādu formulu:

V_vid = Σ (V_x * L_x) / Σ L_x, kur

V_x – tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras kvalitatīvais novērtējums ballēs, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi;
L_x – tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras platība hektāros, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi.

21. Erozijai pakļautā lauksaimniecības zemē (E2 un E3) augsni sagatavo perpendikulāri slīpumam vai to neapstrādā mehanizēti. Paugurainā reljefā izvēlas tādu augsnes sagatavošanas paņēmienu, kas neveicina augsnes eroziju.

22. Atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks, dabas katastrofa (abiotisku faktoru ietekmē radušies postījumi, piemēram, vējgāze, vējlauze, sniega un citi postījumi, kuru dēļ mežaudze iznīcināta) vai kaitēkļu un slimību bojājumi, ja to ietekmē radušies postījumi, kuru dēļ mežaudze iznīcināta.

23. Atbalstu piešķir par:

23.1. meža atjaunošanu saskaņā ar regulas 2022/2472 43. pantu;

23.2. atjaunotās mežaudzes agrotehnisko kopšanu saskaņā ar regulas 2022/2472 42. pantu.

24. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā mežaudzi atjauno saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem vai dabas aizsardzības plānu, ja tāds ir sagatavots.

25. Atbalstu piešķir saskaņā ar regulas 2022/2472 42. pantu par:

25.1. jaunaudžu retināšanu;

25.2. tādu neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, kas atbilst normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā noteiktajiem kritērijiem;

25.3. valdošās koku sugas nomaiņu baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs;

25.4. nomainīto (atjaunoto) mežaudžu agrotehnisko kopšanu.

26. Retināšana šo noteikumu izpratnē ir savlaicīga un mērķtiecīga mežaudzes kopšana, samazinot valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu vismaz par 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvojot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, lai palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spēju iespējamām klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē.

27. Krūmu aizzēlums uzskatāms par biezu un vidēji biezu, ja koku un krūmu sugu vainagu projekcija aizņem vismaz 40 procentu no platības. Aizzēluma krūmu augstums pārsniedz trīs ceturtdaļas no mežaudzes koku augstuma.

28. Atbalstu vienā mežaudzē plānošanas periodā var saņemt:

28.1. par jaunaudžu retināšanu;

28.2. par šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās nomainītās mežaudzes agrotehnisko kopšanu.

29. Jaunaudzi plānošanas periodā retina:

29.1. vienu reizi:

29.1.1. līdz 10 gadu vecās baltalkšņu mežaudzēs;

29.1.2. 11 līdz 20 gadu vecās baltalkšņu mežaudzēs, ja ar retināšanu tiek nomainīta valdošā koku suga;

29.2. ne vairāk kā divas reizes līdz 20 gadu vecās pārējo koku sugu mežaudzēs.

30. Ja atbalsta pretendents projekta iesniegumā nav norādījis visas šo noteikumu 9. punktā minētās agrotehniskās kopšanas reizes, to iespējams izdarīt nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, aktualizējot pieteikumā ietverto informāciju.

31. Nomainot mežaudzi, ne mazāk kā piecus gadus saglabā vismaz 30 līdz 50 dzīvotspējīgāku iepriekšējās paaudzes koku uz hektāru, priekšroku dodot koku sugām ar ilgāku dzīves ciklu. Saglabājamos kokus ir pieļaujams atstāt līdz 0,2 hektāriem lielās grupās, kas tiek iekļautas atbalsta platībā. Ja mežaudzē nav iespējams saglabāt iepriekšējās paaudzes kokus, intervenču plānam pievieno iesniegumu, pamatojot, kāpēc kokus nav iespējams saglabāt.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

32. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

33. Lai pretendētu uz atbalstu, pretendents sagatavo un, izmantojot Meža valsts reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, Valsts meža dienestā iesniedz:

33.1. meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plānu (turpmāk – intervenču plāns) (2. pielikums), tajā ietverot informāciju par:

33.1.1. nogabalu, kurā plānota intervence;

33.1.2. īstenojamo intervenci, tās platību un plānoto laika grafiku;

33.2. nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu vai situācijas plānu ar eksplikācijā precīzi norādītu zemes platību un iezīmētu ieaudzējamo platību, ja plānota meža ieaudzēšana;

33.3. sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par atļauto meža atjaunošanas paņēmienu, ja intervenci paredzēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu;

33.4. Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu par to, ka attiecīgajā platībā ir pieļaujama mežaudzes nomaiņa, ja plānota mežaudzes nomaiņa īpaši aizsargājamos biotopos vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošana. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā mežaudzi nomaina, ja to pieļauj šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību. Ja teritorijai (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, pretendents mežaudžu nomaiņu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

34. Vienā intervenču plāna sadaļā ietver informāciju par vienu īpašumu.

35. Ja pretendents intervences īsteno vairāku pašvaldību teritorijās, plānotās darbības var ietvert vienā iesniegumā.

36. Ja informācija pretendenta iesniegtajos dokumentos nav precīza vai plānotās darbības neatbilst prasībām normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu, Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas elektroniskā veidā pieprasa papildu informāciju, ko pretendents Valsts meža dienestā iesniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

37. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc intervenču plāna iesniegšanas izvērtē tā atbilstību attiecīgās intervences īstenošanas nosacījumiem un pieņem lēmumu par intervenču plāna saskaņošanu vai noraidīšanu. Intervenču plāna derīguma termiņš ir viens gads pēc lēmuma par intervenču plāna saskaņošanu spēkā stāšanās.

38. Pretendents var iesniegt projekta iesniegumu par mežaudzes nomaiņu arī tad, ja ir saņēmis Valsts meža dienesta izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai un ciršana ir pabeigta, bet mežs vēl nav atjaunots.

39. Valsts meža dienests intervenču plānu noraida, ja pretendents ir administratīvi sodīts saskaņā ar Meža likuma 51. panta ceturto, sesto, astoto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito daļu, kamēr sodāmība nav dzēsta. Ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem atbilstoši valsts informācijas sistēmās ietvertajai informācijai Valsts meža dienests iegūst no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".

40. Lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz projekta iesniegumu un tam pievieno:

40.1. intervenču plānu;

40.2. meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) vai meža īpašnieku biedrības izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka pretendents ir meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) biedrs vai tādas meža īpašnieku biedrības biedrs, kura Biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus;

40.3. Meža uzraudzības padomes vai saistībā ar Mežu sertificēšanas shēmu veicināšanas programmu izsniegta sertifikāta kopiju, ja meža īpašums sertificēts atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācijas shēmai;

40.4. pašvaldības vai kapitālsabiedrības valdes lēmumu par intervences īstenošanu un informāciju par visām saistībām attiecībā uz intervenci, norādot kopējās izmaksas un finansēšanas avotus, – ja pretendents ir pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

40.5. augstāko vai vidējo speciālo mežsaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai dokumenta kopiju par mežsaimniecības mācību kursa apguvi Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākumā "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" vai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam intervencē "Profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide" – ja pretendents ir fiziska persona;

40.6. tehniskos noteikumus, ja plāno meža ieaudzēšanu platībā ar slēgtām meliorācijas sistēmām.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

41. Lauku atbalsta dienests:

41.1. vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem;

41.2. atbalstu nepiešķir, ja uz pretendentu attiecas regulas  2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums;

41.3. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem, ievērojot regulas 2022/2472 13. panta nosacījumus;

41.4. informāciju par piešķirto atbalstu, ko piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punktu;

41.5. atbalstu piešķir, ievērojot regulas 2022/2472 6. panta nosacījumus;

41.6. atbalstu saskaņā ar regulu 2022/2472 var piešķirt līdz regulas 2022/2472 63. panta 4. punktā un 64. pantā noteiktajam beigu termiņam.

42. Pretendents informāciju par izmaksāto atbalstu saskaņā ar regulu 2022/2472 nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas, ievērojot regulas 2022/2472 13. panta nosacījumus.

43. Piešķirto valsts atbalstu var apvienot ar citā atbalsta programmā piešķirto finansējumu, ievērojot regulas 2022/2472 8. pantā 3., 4. un 7. punktā noteiktās prasības.

44. Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Atbalsta summu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

45. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

46. Ieaudzējot mežu, pretendents, kas neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā dotajai definīcijai, Lauku atbalsta dienestā iesniedz regulas 2022/2472 41. panta 10. punktā prasīto informāciju.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

47. Izmaiņas intervenču plānā pretendents saskaņo ar Valsts meža dienestu un mēneša laikā pēc saskaņošanas precizēto intervenču plānu iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. 

48. Lauku atbalsta dienests apstrādā personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, elektronisko adresi, deklarēto adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma kadastra numuru un informāciju par personas mežsaimniecisko izglītību.

49. Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumā noteiktajiem atlases kritērijiem un sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

50. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kas projektu plāno īstenot mazākā platībā. Ja arī plānotā platība ir vienāda, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kas laikposmā no 2014. gada līdz projekta iesniegšanai nav saņēmis atbalstu retināšanai.

51. Atbalstu mežaudzes atjaunošanai (nomaiņai) un ieaudzēšanai piešķir, ja:

51.1. stādāmais materiāls ir ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu;

51.2. stādīto koku īpatsvars atjaunotajā vai ieaudzētajā mežaudzē pārsniedz 75 procentus no atjaunošanai vai ieaudzēšanai minimāli nepieciešamā koku skaita;

51.3. mežaudze uzskatāma par atjaunotu (nomainītu) vai ieaudzētu atbilstoši normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu noteiktajiem kritērijiem un ir kopta.

52. Atbalstu mežaudžu retināšanai un agrotehniskai kopšanai piešķir, ja:

52.1. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudzē, kurā vidējais valdošās sugas koku augstums nepārsniedz divus metrus, valdošā koku suga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu atbilst attiecīgajam meža tipam un retināto un agrotehniski kopto koku skaits, ap kuriem vismaz 50 centimetru rādiusā ir atbrīvota augšanas telpa (lakstaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz pusi no atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes koku augstuma), nav mazāks par noteikto minimāli nepieciešamo koku skaitu atjaunotā vai ieaudzētā platībā un nav lielāks par normālo koku skaitu vienā hektārā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti;

52.2. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudze, kurā valdošās sugas koku vidējais augstums ir vismaz divi metri, atbilst šādiem kritērijiem:

52.2.1. mežaudze ir retināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu.

52.2.2. mežaudze, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna, atbilst retinātas mežaudzes kritērijiem, ja koku skaits atbilstoši valdošās sugas koku vidējam augstumam:

52.2.2.1. mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks par normālo koku skaitu vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra apriti. Vītola un blīgznas normālā koku skaita vērtība atbilst apses normālā koku skaita vērtībai;

52.2.2.2. nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu. Vītola un blīgznas minimālā koku skaita vērtība atbilst apses minimālā koku skaita vērtībai;

52.2.3. retināto koku skaits atbilst intervenču plānā noteiktajam, ja tajā paredzēti atšķirīgi kopšanas kritēriji;

52.2.4. retināmā jaunaudze, kurā valdošās sugas koku vidējais augstums pārsniedz 10 metru, atbilst tādas mežaudzes kopšanas kritērijiem, kurā valdošās sugas koku augstums ir vismaz 10 metru;

52.2.5. valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaits ir samazināts vismaz par 500 kokiem vienā hektārā  vai augšanas telpa ir atbrīvota no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 767)

53. Atsevišķas neraksturīgas platības atļauts iekļaut atbalstāmajā platībā, ja tās nepiegulst pie nogabala robežas un nepārsniedz 0,1 hektāru, un to kopējā platība neaizņem vairāk par 10 procentiem no nogabala platības.

54. Pēc mežaudzes ieaudzēšanas, atjaunošanas (nomaiņas), agrotehniskās kopšanas vai retināšanas atbalsta saņēmējs Valsts meža dienestā vai tiešsaistē Meža valsts reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iesniedz pārskatu par intervenču īstenošanas rezultātiem (5. pielikums) un tam pievieno:

54.1. stādāmā materiāla izcelsmi un iegādi apliecinošu dokumentu kopiju, ja mežs ir ieaudzēts vai atjaunots (nomainīts);

54.2. intervences īstenošanas platības skici (turpmāk – skice). Vienā skicē iekļauj vienas darbības īstenošanas teritorijas grafisko attēlu ar piesaisti stigai, trasei, robežzīmei, grāvim, izcirtuma malai mērogā 1 : 5000, 1 : 10 000 vai 1 : 2000. Piesaisti nenorāda, ja vismaz vienai no platību ārējām robežām (virsotnēm) ir norādītas koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā;

54.3. apliecinājumu, ka intervences īstenošanas platībā tiks ievērotas tehnisko noteikumu prasības atbilstoši šo noteikumu 17.4. apakšpunkta nosacījumiem.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

55. Skice nav jāiesniedz par šādām darbībām:

55.1. meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanu un mežaudzes nomaiņu, ja skice ir iesniegta koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai;

55.2. agrotehnisko kopšanu;

55.3. atkārtotu jaunaudžu retināšanu vienā un tajā pašā platībā plānošanas periodā, ja nav mainījusies nogabala konfigurācija.

56. Pārbaudes laikā projekta īstenošanas platībai ir skaidri redzamas iezīmētas ārējās robežas dabā un īstenotās darbības ir identificējamas.

57. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 54. punktā noteiktā pārskata saņemšanas:

57.1. pārbauda ieaudzētās, atjaunotās (nomainītās), agrotehniski koptās vai retinātās mežaudzes atbilstību intervenču plānam;

57.2. platību nosaka ar precizitāti +/– 2,5 x P/10000, kur P ir poligona perimetrs metros. Ja pārskatā norādītā platība atšķiras no pārbaudē noteiktās platības, pārsniedzot pieļaujamo kļūdu līdz divām zīmēm aiz komata, atbalsta aprēķinam izmanto pārbaudē uzmērīto platību;

57.3. pieņem lēmumu par mežaudzes atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

58. Valsts meža dienests lēmumu par mežaudzes atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

58.1. iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

58.2. paziņo pretendentam, izmantojot Meža valsts reģistru un oficiālās elektroniskās adreses kontu.

59. Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu, atjaunotu (nomainītu), retinātu vai agrotehniski koptu, Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 54. punktā minētā pārskata saņemšanas izmaksā atbalsta pretendentam atbalstu par īstenotajām darbībām.

60. Pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem:

60.1. veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti:

60.1.1. ieaudzējot mežu;

60.1.2. retinot mežaudzes vai nomainot mazvērtīgas mežaudzes;

60.1.3. atjaunojot mežu;

60.2. saglabāt, atjaunot un palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunojot mežu.

61. Piecus gadus pēc intervenču plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības dabā pārbaudīt ieaudzēto vai atjaunoto mežaudzi.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

62. Ja ieaudzētās, nomainītās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudē tiek konstatēts, ka ieaudzētās, nomainītās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmējs gada laikā pēc Valsts meža dienesta lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildina koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksā saņemto atbalstu.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 767 redakcijā)

63. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 62. punktā minētā lēmuma pieņemšanas informē Lauku atbalsta dienestu un atbalsta saņēmēju par pārbaudes rezultātiem.

64. Atbalsta saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 63. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo Valsts meža dienestam un Lauku atbalsta dienestam par lēmumu papildināt attiecīgo mežaudzi vai atmaksāt saņemto atbalstu.

65. Atbalstu neizmaksā un saistības pārtrauc, ja atbalsta saņēmējs nav pilnībā ievērojis nosacījumus un izpildījis intervenču plānā minētās saistības noteiktajā laikā un apjomā vai ja šajos noteikumos minētajās pārbaudēs vai Lauku atbalsta dienestā iesniegtajos dokumentos konstatēta neatbilstība projekta mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem vai konstatēti pārkāpumi saistībā ar projekta īstenošanu.

66. Pirmajā projektu iesniegšanas kārtā atbalsta pretendents intervenču plānu var iesniegt elektroniska dokumenta veidā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta oficiālo elektronisko adresi un parakstot to ar drošu elektronisko parakstu.