|
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par privatizācijas sertifikātiem
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) privatizācijas sertifikāts (turpmāk — sertifikāts) — valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu; 2) privatizācijas sertifikātu konts — šajā likumā noteiktajā kārtībā atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekiem piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem; 3) privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk — sertifikātu grāmatiņa) — dokuments, kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem; 4) Latvijas iedzīvotājs — šā likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju; 5) kopīgo ieguldījumu fonds — ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība; 6) kopīgo ieguldījumu sabiedrība — akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma; 7) sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku — sertifikāti, ko piešķir Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši šā likuma II nodaļas noteikumiem; 8) sertifikāti politiski represētajām personām — sertifikāti, ko atbilstoši šā likuma III nodaļas noteikumiem piešķir personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par politiski represētām; 9) īpašuma kompensācijas sertifikāti — sertifikāti, ko šā likuma IV nodaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā piešķir nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja bijušo īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju; 10) privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana — valsts pārvaldes uzdevums, kas aptver privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, uzturēšanu, sertifikātu ieskaitīšanu privatizācijas sertifikātu kontā un citus ar sertifikātu kontu apkalpošanu un sertifikātu apgrozību saistītus pakalpojumus; 11) privatizācijas sertifikātu aprites administrēšana — valsts pārvaldes uzdevums, kura ietvaros tiek kontrolēta sertifikātu piešķiršana, emitēšana, to izmantošana un dzēšana, kā arī veiktas citas darbības, kas saistītas ar sertifikātu apgrozības uzraudzību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 08.03.2012. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 2.pants. Personas, kurām piešķir sertifikātus Sertifikātus piešķir: 1) Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši Latvijā nodzīvotajam laikam; 2) nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arī personām, kurām privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos aprēķinātās kapitāla daļas (pajas) samazinātas sakarā ar uzņēmuma mantas daļas paturēšanu valsts vajadzībām; 3) politiski represētajām personām. 3.pants. Sertifikāta vērtība Viena sertifikāta nominālvērtība ir 39,84 euro. (07.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 3.1 pants. Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas un privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas deleģēšana (1) Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var deleģēt privātpersonai privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanu. (2) Izdevumi, kas saistīti ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek segti no ieņēmumiem par privatizācijas sertifikātu konta apkalpošanu un rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". (07.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 11.punktu) 4.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas kārtība (1) Privatizācijas konta atvēršanas maksu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, politiski represētās personas, valsts apgādībā vai invalīdu, pensionāru, politiski represēto personu apgādībā esošās personas un nepilngadīgās personas, kurām ir piešķirta pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā, šo maksu var nokārtot sertifikātos. (2) Latvijas iedzīvotājam piešķirtie sertifikāti tiek ieskaitīti privatizācijas sertifikātu kontā un atspoguļoti to īpašniekam izsniegtajā sertifikātu grāmatiņā. Privatizācijas sertifikātu kontu var papildināt ar mantotiem, pirktiem, dāvinātiem vai papildus piešķirtiem sertifikātiem. (3) Juridisko personu nopirktie sertifikāti tiek ieskaitīti šo juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kuru atvēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Persona, kurai saskaņā ar šā likuma 3.1 pantu ir deleģēts sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums, piemēro Kredītiestāžu likuma noteikumus attiecībā uz ziņu sniegšanu par privatizācijas sertifikātu kontiem, privatizācijas sertifikātu kontu apķīlāšanu, aresta uzlikšanu privatizācijas sertifikātu kontiem un piedziņas vēršanu uz personai piederošajiem privatizācijas sertifikātiem. (5) Normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām jāseko līdzi tam, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī jākontrolē piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzums. (51) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību, tarifus un maksāšanas līdzekli, kā arī kārtību, kādā sniedzami pārskati par privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, nosaka Ministru kabinets. (6) Atverot privatizācijas sertifikātu kontu, sertifikātu pretendentam jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti un noteikta parauga dokuments sertifikātu saņemšanai, bet sertifikātu mantošanas gadījumā — arī radniecību apliecinoši dokumenti, spēkā stājies testaments vai tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās. (7) To sertifikātu pretendentu intereses, kuri ir nepilngadīgi vai kuru rīcībspēja ir ierobežota, sertifikātu saņemšanas un izmantošanas procedūrās pārstāv viņu aizgādņi vai aizbildņi saskaņā ar likumiem. Katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ir nepilngadīgs vai kura rīcībspēja ir ierobežota, jāatver savs privatizācijas sertifikātu konts. (8) Sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome vai pilsētas dome. (9) Personām, kas pretendē uz sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku, ir tiesības iesniegt deklarāciju šo sertifikātu saņemšanai un atvērt šo privatizācijas sertifikātu kontu Ministru kabineta noteiktajos termiņos. (10) Ja sertifikātu pretendentam pēc viņa pieprasījuma atkārtoti piešķir sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku vai sertifikātus politiski represētai personai, vai īpašuma kompensācijas sertifikātus par vienu un to pašu īpašumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts divkāršs atkārtoti piešķirto attiecīgā veida sertifikātu skaits. (11) Ja sertifikātu pretendents pēc lēmuma pieņemšanas par sertifikātu piešķiršanu iesniedz papildu dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt papildu sertifikātus, tos ieskaita pretendenta privatizācijas sertifikātu kontā. (12) Ja tiek pārdoti, mantoti vai dāvināti īpašuma kompensācijas sertifikāti, to statuss nemainās un šo sertifikātu ieguvēju privatizācijas sertifikātu kontos un sertifikātu grāmatiņās jābūt atzīmei par šo statusu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 07.06.2007., 08.03.2012. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 5.pants. Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums (1) Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas pilsonim, kurš laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. (2) Katram Latvijas pilsonim, kuram bija Latvijas pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, un katram Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas pilsonība pirms 1940.gada 17.jūnija, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam. (3) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš dzimis Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. Par Latvijā dzimušu šā likuma izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. (4) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās, komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu. Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārējā pensijas vecuma (sievietēm — 55 gadi, vīriešiem — 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir. Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms šā likuma 6.panta 1. un 2.punktā minētais darbs vai dienests, kā arī darbs ārvalstu (arī PSRS) karaspēka daļā. (5) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteči ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā pirms 1940.gada 17.jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31.decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi. 6.pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku Sertifikātus nepiešķir par: 1) dienesta laiku pēc 1945.gada 2.septembra PSRS vai Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos, PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā arī uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990.gada 4.maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautajās vai to pārraudzībā esošajās institūcijās; 2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu; 3) ieslodzījumā pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultātā, kuras par politiski represētām atzītas saskaņā ar likumu; 4) šā panta 1. un 2.punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvijā citu algotu darbu vismaz piecus gadus; 5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu ģimenes locekļi, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, — šo personu laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumus, kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnībā), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus vai nav Latvijas pilsoņi. 7.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku (1) Privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību, bet attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju, kurš nav Latvijas pilsonis, — informācija par laiku, kad viņš pēdējoreiz ieradās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, un par viņa tiesisko statusu, kā arī pagasta padomes, pilsētas domes vai attiecīgās pašvaldības izveidotās komisijas lēmums par sertifikātu piešķiršanu un piešķiramo sertifikātu daudzumu, ko tā pieņem, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju, pasi vai dzimšanas apliecību, atzīmi personu apliecinošos dokumentos par reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, ierakstu pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu. (2) Lai atvērtu privatizācijas sertifikātu kontu, jāuzrāda pase vai dzimšanas apliecība, jāizpilda un jāparaksta deklarācija, kurā jāsniedz šā likuma 5. un 6.pantā noteiktās ziņas. Par šo ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tiek anulēts divkāršs nepamatoti piešķirto sertifikātu skaits, bet, ja privatizācijas sertifikātu kontā sertifikātu nepietiek, tas tiek slēgts. (3) Ja pirms anulēšanas sertifikāti pārdoti, dāvināti vai izmantoti samaksai par privatizējamo īpašumu un privatizācijas sertifikātu kontā atlikušo sertifikātu skaits ir mazāks par anulējamo sertifikātu skaitu, darījumi ar anulējamiem sertifikātiem atzīstami par spēkā neesošiem, ja tas nav pretrunā ar Civillikumu, un mantiskā prasība trūkstošo sertifikātu nominālvērtībā piedzenama likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par sertifikātu anulēšanu pieņem pagasta padome vai pilsētas dome, bet spriedumu par minēto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem — tiesa pēc pagasta padomes vai pilsētas domes prasības. Pagasta padomei vai pilsētas domei minētā lēmuma noraksts 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas jānosūta deklarācijas iesniedzējam. (4) Šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos dokumentus sertifikātu pretendents kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai attiecīgās pašvaldības izveidotajai komisijai. (5) Izziņu par šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 6.panta 1., 4. un 5.punktā minēto personu darbu vai dienestu izsniedz tā uzņēmuma, kapitālsabiedrības, iestādes vai organizācijas vadītājs, kurā strādā vai dien šī persona, vai sociālās apdrošināšanas iestāde, pamatojoties uz darba grāmatiņu, vai arhīvs. Sociālās apdrošināšanas iestādes un citas valsts iestādes vai arhīvs izziņu izsniedz par Ministru kabineta noteikto maksu. Personām, kuras nestrādā un nav pensijas vecumā, jāiesniedz izraksts no darba grāmatiņas, kas apliecināms likumā noteiktajā kārtībā. Sertifikātu pretendents šo izziņu vai izrakstu kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai attiecīgās pašvaldības izveidotajai komisijai. (6) Par nepilnu nodzīvoto gadu piešķir sertifikāta daļu, kas atbilst nodzīvotā gada daļai, noapaļojot ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai. (7) Latvijas iedzīvotāju sertifikāti ir mantojami. Mantojamas ir arī tiesības saņemt sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku, ja sertifikātu pretendents ir miris pēc 1992.gada 31.decembra. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.03.2012. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 8.pants. Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu daudzums Personām, kuras saskaņā ar likumu atzītas par politiski represētām un kuras ir Latvijas pilsoņi vai kuras ir represētas Latvijā vai ir izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā dzimuši Latvijā represēto Latvijas iedzīvotāju pēcnācēji, piešķir divus sertifikātus par katru izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu, četrus sertifikātus par katru Galējo Ziemeļu rajonos vai tiem pielīdzinātajos rajonos izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu un piecus sertifikātus par katru ieslodzījumā pavadīto gadu. Šīm personām papildus piešķir vienu sertifikātu par katru ārpus Latvijas nodzīvoto gadu (ieskaitot izsūtījuma, nometinājuma vai ieslodzījuma gadus), ja par šiem gadiem tām nav saskaņā ar šā likuma 5. pantu piešķirti sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku. 9.pants. Privatizācijas sertifikātu kontu atvēršana politiski represētajām personām (1) Politiski represētajām personām piešķirtos sertifikātus ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku. Ja tas nav atvērts, politiski represētajai personai atver privatizācijas sertifikātu kontu. (2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums par sertifikātu piešķiršanu, likumā paredzētajā kārtībā piešķirtais politiski represētās personas statuss un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu. (3) Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu skaitu noapaļo ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai. (4) Sertifikāti, kas piešķirti politiski represētajām personām, ir mantojami. Mantojamas ir arī tiesības saņemt šos sertifikātus, ja sertifikātu pretendents ir miris pēc 1992.gada 31.decembra. (5) Politiski represētajām personām dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos to vērtību naudā — 39,84 euro par katru izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadīto gadu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 22.06.2005., 08.03.2012., 19.09.2013. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 10.pants. Privatizācijas sertifikātu kontu atvēršana īpašuma kompensācijas sertifikātiem (1) Sertifikātus par nacionalizētajiem un citādi nelikumīgi atņemtajiem īpašumiem piešķir to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju. (2) Ja bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem naudā vai citādā veidā sniegtā kompensācija nesedz mantas reālo vērtību vai kompensācija izmaksāta tikai par mantas daļu, sertifikāti izsniedzami par nekompensēto daļu. (3) Īpašuma kompensācijas sertifikātus ieskaita bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem, pamatojoties uz lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, kas pieņemts šā likuma 11. — 16. pantā noteiktajā kārtībā un reģistrēts attiecīgā pagasta padomē vai pilsētas domē. Privatizācijas sertifikātu kontu kompensācijas saņēmējam atver, ja privatizācijas sertifikātu konts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem nav atvērts. Kompensāciju sertifikātos nosaka, kompensācijas vērtību naudā dalot ar sertifikāta nominālvērtību. Sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, ka šie sertifikāti piešķirti īpašuma kompensācijai. (4) Pagasta padome vai pilsētas dome, reģistrējot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, seko tam, lai kompensāciju par vienu īpašumu nepiešķirtu vairākkārt. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 11.pants. Kompensācija par zemi lauku apvidos (1) Lēmumu piešķirt kompensāciju par zemi lauku apvidos pieņem Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa, bet, ja nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, — Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz pieprasītājs saskaņā ar Augstākās padomes 1991. gada 15. maija lēmumu "Par tiesībām saņemt kompensāciju par 1940. gada 22. jūlijā Latvijas Republikas lauku apvidos nacionalizēto zemi" un likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". (2) Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējama zeme lauku apvidos, nosaka kārtībā un apmērā, kādu paredz likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 12.pants. Kompensācija par pilsētu zemi (1) Lēmumu piešķirt kompensāciju par pilsētu zemi pieņem pilsētas zemes komisija, bet, ja nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, — Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz pieprasītājs saskaņā ar Augstākās padomes 1991.gada 12.jūnija lēmumu "Par pasākumiem zemes reformas nodrošināšanai Latvijas Republikas pilsētās" un likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". (2) Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējama pilsētu zeme, nosaka Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 13.pants. Kompensācija par namīpašumiem (1) Lēmumu piešķirt kompensāciju par namīpašumiem, kas bez atlīdzības tika pārņemti valsts vai juridisko personu valdījumā, pieņem tiesa saskaņā ar likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". (2) Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētiem namīpašumiem pieņem rajona padome vai pilsētas dome, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Tādā pašā kārtībā pieņem lēmumu piešķirt kompensāciju namīpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem piederējusī ēka nojaukta, lai būvgabalu izmantotu valsts vai sabiedriskām vajadzībām, un nav izmaksāta kompensācija par nojaukto ēku vai nav piešķirts īpašumā līdzvērtīgs dzīvoklis, vai arī šī ēka nav pārcelta uz citu vietu. (3) Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami namīpašumi, nosaka tiesa vai attiecīgā pašvaldība atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas akts vai citi dokumenti), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8.maija un kuros norādīts namīpašuma sastāvs un stāvoklis. Namīpašuma vērtību atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam namīpašuma sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta namīpašuma vai tā sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, namīpašuma vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam īpašuma kompensācijas sertifikātos atkarībā no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 14.pants. Kompensācija par uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem (1) Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētiem vai citādi nelikumīgi atņemtiem uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" noteiktajā kārtībā pieņem Ekonomikas ministrija vai ministrija, kuras pārziņā ir vai pirms privatizācijas vai citādas pārveidošanas bija attiecīgais valsts īpašuma objekts (uzņēmums), vai rajona padome, pilsētas dome, kuras pārziņā ir vai pirms privatizācijas vai citādas pārveidošanas bija attiecīgais pašvaldības īpašuma objekts (uzņēmums), pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar Augstākās padomes 1992. gada 31.marta lēmumu "Par pieteikumu pieņemšanu no nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto nekustamo īpašumu (uzņēmumu un citu īpašuma objektu) īpašniekiem — fiziskajām personām". (2) Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami uzņēmumi un citi īpašuma objekti, nosaka institūcija, kas pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas akts vai citi dokumenti), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8. maija un kuros norādīts īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvs un stāvoklis. Īpašuma objekta pamatlīdzekļu vērtību atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta īpašuma objekta sastāvdaļu vērtība. Ja dokumenti nav saglabājušies, īpašuma objekta (uzņēmuma) pamatlīdzekļu vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam īpašuma kompensācijas sertifikātos atkarībā no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets. 15.pants. Kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu (1) Politiski represētās personas vai to mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātos. (2) Lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem tā rajona padome vai republikas pilsētas dome, kuras teritorijā politiski represētā persona dzīvojusi pirms represēšanas. (3) Par atņemto mantu piešķiramo sertifikātu daudzumu nosaka institūcija, kura pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši pirms represēšanas sastādītajiem dokumentiem, kuros norādīts mantas sastāvs un stāvoklis. (4) Kompensējamās mantas vērtību, ņemot vērā agrāk kompensēto daļu, atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam mantas sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz mantas īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta mantas vai tās sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, mantas vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam īpašuma kompensācijas sertifikātos atkarībā no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets. 16.pants. Kompensācija par valsts vajadzībām paturēto mantu privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos (1) Kompensācijas kopsummu katram privatizējamam specializētajam valsts lauksaimniecības uzņēmumam par valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu atbilstoši valsts vajadzībām paturētās mantas bilances vērtībai pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.jūliju apstiprina Ministru kabinets saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķinu, piemērojot attiecīgus mantas pašreizējās vērtības koeficientus. (2) Lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu pieņem rajona lauksaimniecības departaments. Katrai personai piešķiramo sertifikātu skaits ir proporcionāls uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulcē apstiprinātajai šīs personas saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļu (paju) summai. Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai īpašuma kompensācijas sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstveidā piekrīt. (3) Lēmumu par sertifikātu piešķiršanu rajona lauksaimniecības departaments iesniedz pagasta padomei reģistrēšanai. 17.pants. Sertifikātu izmantošanas veidi (1) Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem — zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla daļām (akcijām, pajām, daļām), ja apstiprinātajos konkrēto objektu privatizācijas noteikumos (projektā) nav noteikts citādi. (2) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu) (3) Sertifikātus var pārdot licencētam sertifikātu tirgus starpniekam, slēdzot rakstveida līgumu. Starpnieka pakalpojumu var sniegt kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālu atļauju (licenci). Licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī starpniecības sabiedrības pienākumus un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. (31) Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena, kas tiek aprēķināta no starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs pēdējās 10 dienās noslēgtajiem pirkuma līgumiem. Tās noteikšanai par pamatu ņem pēdējās 10 dienas, kurās ir slēgti pirkuma līgumi. Šo cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ministru kabineta noteikta institūcija, kura apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem. (4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības par atļaujas (licences) saņemšanu maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību. (5) Līgumā ar starpniecības sabiedrību, kā arī kopīgo ieguldījumu fonda ieguldījuma līgumā jāparedz, ka starpniecības sabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atlīdzināta par viņu ieguldītajiem sertifikātiem iegūtajai kapitāla (fonda) daļai atbilstoša likvidējamās kapitālsabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda mantas vērtības daļa. (6) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu) (7) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu) (8) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētos sertifikātus pēc politiski represēto personu pieprasījuma ieskaita īpašā fondā, kura darbību un sertifikātu dzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 22.06.2005., 07.06.2007. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 18.pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība (1) Sertifikātu īpašnieks var apvienot savus privatizācijas sertifikātu kontus. Apvienojot privatizācijas sertifikātu kontus, sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, cik īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķirts. Sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem bez bāriņtiesas piekrišanas ir atļauts izmantot privatizācijā vai pārdot viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu sertifikātus. Pārdošanas gadījumā sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem jāiesniedz bāriņtiesai norēķins par pārdošanu un ieņemto naudu. Persona, sasniedzot pilngadību, var prasīt, lai tiktu atzītas tās tiesības uz atbilstošu privatizētā īpašuma domājamo daļu izmantoto privatizācijas sertifikātu apjomā vai arī lai tai tiktu izmaksāta kompensācija naudā. (2) Sertifikātu īpašnieki var dāvināt savus sertifikātus tikai fiziskajām personām, kurām ir atvērti savi privatizācijas sertifikātu konti. (3) Sertifikātu īpašnieka nāves gadījumā sertifikātus manto viņa mantinieki. Mantojuma aizgādņi vai testamenta izpildītāji ir tiesīgi sertifikātus izmantot privatizācijā vai pārdot pirms apstiprināšanas mantojuma tiesībās. (4) Par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, izņemot dāvinājumu vai mantojumu, ko saņēmuši laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, kā arī atklātā izsolē pārdevušas šā likuma 17.panta trešajā daļā minētās starpniecības sabiedrības, maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību. (5) Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma iegādei. (6) Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie, kapitālsabiedrībām nodotie vai pārdotie, citām juridiskām personām pārdotie īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek ieskaitīti atsevišķā kontā. (7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, uzrādāmi pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas. (8) Privatizācijas sertifikātu kontā un fizisko personu sertifikātu grāmatiņā jāatspoguļo visas operācijas ar sertifikātiem. Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz kopīgo ieguldījumu sabiedrības, pensiju fonda, cita sociālās apdrošināšanas fonda vai kapitālsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek ieguldīti attiecīgi kopīgo ieguldījumu fondā, pensiju fondā, citā sociālās apdrošināšanas fondā, tiek nodoti vai pārdoti kapitālsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto kapitālsabiedrību vārda. (81) Privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (9) Īpašuma tiesības uz zemi, kas likumos noteiktajā kārtībā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem iegūtas no valsts un pašvaldībām, reģistrējamas uz pircēja — fiziskās vai juridiskās personas vārda. (10) Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķiniem ar tiem, kā arī par šā likuma 4.panta pirmajā daļā par konta atvēršanu saņemto un saskaņā ar likumu valstij piekritīgās mantas sastāvā esošo privatizācijas sertifikātu, kas nav nepieciešami kreditoru prasības apmierināšanā (Civillikuma 416.pants), dzēšanas kārtību izdod Ministru kabinets. (11) Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (12) Kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuras privatizācijas procesā ir ieguvušas tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem — fiziskajām personām. (13) Juridiskās personas var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus. (14) Sertifikātu ieķīlājuma līgumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noslēgti rakstveidā, reģistrēti privatizācijas sertifikātu kontā un ierakstīti sertifikātu grāmatiņā. (15) Priekšlīgumi un cerību līgumi par mantas pirkumu, kura tiks iegūta par pārdevēja sertifikātiem, ir spēkā tikai tad, ja pēc mantas pārdevēja sertifikātu izlietošanas mantas iegādei ir samaksāta valsts nodeva par attiecīgā sertifikātu skaita pārdošanu, pretējā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs atgūt ar sertifikātiem samaksāto valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, bet pircējs zaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu. (16) Īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas. Maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā minētie sertifikāti netiek ieskaitīti tās personas mantas sastāvā, kurai saskaņā ar šā likuma 3.1 pantu ir deleģēts sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums, kā arī tie nevar tikt izmantoti šīs personas kreditoru prasījumu segšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 16.11.2000., 01.11.2001., 31.10.2002., 30.10.2003., 11.11.2004., 22.06.2005., 07.06.2007., 15.01.2009., 08.03.2012. un 07.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 19.pants. Valsts un pašvaldību garantijas (1) Sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldības ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu, kura privatizācijā par maksāšanas līdzekli izmantojami sertifikāti atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un citiem likumiem. (2) Valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un citiem likumiem. 20.pants. Strīdu izskatīšana (1) (Izslēgta ar 07.06.2007. likumu.) (2) Strīdi, kas rodas sakarā ar kompensējamā īpašuma novērtēšanu un sertifikātu daudzuma noteikšanu īpašuma kompensācijai, izskatāmi kārtībā, kādu nosaka likumi par attiecīgo īpašuma veidu denacionalizāciju un atdošanu bijušajiem īpašniekiem. (3) Strīdi, kas rodas par sertifikātu piešķiršanu un anulēšanu un tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas veikti ar anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu, izskatāmi tiesā likumos noteiktajā kārtībā. (4) Ja persona, kurai atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantam ir tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā, nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu, šī persona var griezties Centrālajā zemes komisijā. Centrālā zemes komisija līdz 2006.gada 30.septembrim izskata šīs personas pieprasījumu, izvērtē termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasījuma atbilstību likumam un pieņem attiecīgu lēmumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999., 01.11.2001., 22.06.2005. un 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.) 21.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu Par nepatiesu ierakstu izdarīšanu privatizācijas sertifikātu kontos, sertifikātu grāmatiņās un dokumentos, kas iesniegti sertifikātu saņemšanai, par nepatiesas informācijas sniegšanu vai informācijas nesniegšanu par privatizējamiem īpašuma objektiem, par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa nepieņemšanu un citiem šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumdošanas aktiem. 2. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.179 "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 19.nr.). 3. Noteikt, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai statūtsabiedrību pamatkapitālā ieguldītie sertifikāti jāizlieto valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā ne vēlāk kā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Līdz šim termiņam privatizācijā neizmantoto sertifikātu ieguldījumu statūtsabiedrības pamatkapitālā novērtē atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā sertifikātu ieguldīšanas brīdī, ja nepieciešams, likumā paredzētajā kārtībā izdarot attiecīgus grozījumus statūtsabiedrību pamatkapitālā. 4. Normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma izpildi, Ministru kabinets izstrādā līdz 1995.gada 1.maijam. Līdz jaunu Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanai piemērojami līdzšinējie normatīvie akti, ja tie nav pretrunā ar šo likumu. 5. Ministru kabinets līdz 2000.gada 31.decembrim pieņem šā likuma 18.panta vienpadsmitajā daļā minētos noteikumus, kuros reglamentē sertifikātu izmantošanas kārtību, nosaka nepieciešamos pasākumus privatizācijas procesa paātrināšanai un konkrētus termiņus to veikšanai. (16.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2000.) 6.Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi. (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.jūlijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma: 1) 4.panta 5.1 daļā minēto privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību un kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu un sertifikātu izmantošanu, kā arī tarifa daļu, ko saņem banka no maksas par privatizācijas sertifikātu konta apkalpošanu; 2) 17.panta trešajā daļā minēto licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī starpniecības sabiedrības pienākumus un uzraudzības kārtību; 3) 17.panta ceturtajā daļā minēto valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību; 4) 18.panta ceturtajā daļā minēto valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību. (07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.) 8. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 7.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim piemēro Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus Nr.210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi" un Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumus Nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem", ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu. (07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.) 9. Ja ir ierosināta tiesvedība par jautājumiem, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, un tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā, pēc 2009.gada 1.jūlija lēmumu: 1) par sertifikātu piešķiršanu par nodzīvoto laiku un par sertifikātu piešķiršanu politiski represētajām personām pieņem pašvaldība, kuras teritorijā persona deklarējusi dzīvesvietu; 2) par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu pieņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas (atradās) nekustamais īpašums. (15.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 10. Ja līdz 2012.gada 1.aprīlim likvidētai peļņas sabiedrībai (Civillikuma 417.pants), izņemot gadījumu, kad subjekts izslēgts no Uzņēmumu reģistra atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam, ir palikuši tai piederoši privatizācijas sertifikāti, tie pielīdzināmi bezmantinieku mantai un dzēšami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētais neizslēdz likvidatora atbildību par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem (Komerclikuma 333.pants). (08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.) 11. Kredītiestādes, kuras līdz šā likuma 3.1 panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai ir ieguvušas tiesības apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, var turpināt to veikt līdz privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodošanai šā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.maijam. (07.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 12. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.maijam izdod šā likuma 4.panta 5.1 daļā un 18.panta 8.1 daļā minētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.maijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.712 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumi Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (07.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.) Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 16.martā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 4.aprīlī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par privatizācijas sertifikātiem
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
