1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvostas teritorija — Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām;

2) (izslēgts ar 14.10.2010. likumu);

3) licencēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kas noslēgusi ar Rīgas brīvostas pārvaldi (turpmāk — Ostas pārvalde) līgumu par licencētu komercdarbību Rīgas brīvostas teritorijā un saņēmusi Ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

4) brīvās zonas režīms — nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopums, kas piemērojams kapitālsabiedrībām, kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;

5) brīvā zona — norobežota brīvostas teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm;

6) licencētas kapitālsabiedrības teritorija — teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas kapitālsabiedrības lietošanā;

7) ostas klienti — kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji — ekspeditori, kuģu īpašnieki, to pilnvarotie pārstāvji — kuģu aģenti un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un licencēto kapitālsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savas teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk — Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3.pants. Brīvostā veicamās komercdarbības pamatnoteikumi

(1) Brīvostas teritorijā komercdarbību drīkst veikt licencētas kapitālsabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kas noslēgušas ar Ostas pārvaldi līgumu par darbību Brīvostas teritorijā saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta trešās daļas 7.punktu, un ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas nosacījumus.

(2) (Izslēgta ar 14.10.2010. likumu)

(3) Ievest preces Brīvostas teritorijā esošas licencētas kapitālsabiedrības brīvās zonas teritorijā un izvest no tās drīkst tikai caur caurlaides punktiem saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

4.pants. Ar zemi saistītās tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā

(1) Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktos gadījumus vai ieguldīšanu Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Brīvostas zemi, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt Likumā par ostām noteiktajā kārtībā.

(4) Ar šo likumu par labu Ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to komersantiem, kas darbojas Brīvostas teritorijā. Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar Ostas pārvaldes atļauju.

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt komersantiem, kuriem zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiek atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šā panta ceturtajā daļā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā ar šo likumu nodibinātās servitūta tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2003., 14.10.2010. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2022.)

5.pants. Brīvostas pārvaldīšana

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

(2) Ostas pārvaldei ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām kapitālsabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

6.pants. Ostas valde

(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo "Likuma par ostām" 8. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

7.pants. Preču ievešana licencētas kapitālsabiedrības brīvajās zonās un izvešana no tām

Preču ievešana Brīvostas teritorijā esošas licencētas kapitālsabiedrības brīvās zonas teritorijā un izvešana no tās notiek saskaņā ar Eiropas Savienības muitas tiesību aktu prasībām par preču ievešanu brīvo zonu teritorijās un izvešanu no tām.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

8.pants. Preču uzskaite Brīvostā

Licencētas kapitālsabiedrības nodrošina savā teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

9.pants. Fizisko personu pakļautība muitai

Fiziskās personas, šķērsojot brīvās zonas teritorijas robežu, ir pakļautas muitas kontrolei.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

10.pants. Brīvostā veicamās komercdarbības noteikumi

(1) Preču (kravu) kraušanas, piegādes, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās zonas režīmā veic kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikā, ir noslēgušas līgumu par licencētu komercdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmušas Ostas pārvaldes atļauju šādu darbību veikšanai.

(2) Ostas pārvalde izveido licencēto kapitālsabiedrību reģistru.

(3) Komersanti, kuriem nav licencētas kapitālsabiedrības statusa, Brīvostas teritorijā drīkst veikt komercdarbību bez licencētām kapitālsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros. Minētajiem komersantiem un licencētajām kapitālsabiedrībām, kas nepiemēro brīvās zonas režīmu, nav tiesību veikt komercdarbību brīvo zonu teritorijās, izņemot pakalpojumu sniegšanu licencētai kapitālsabiedrībai, kas piemēro brīvās zonas režīmu, vai Ostas pārvaldei.

(4) (Izslēgta ar 22.05.2003. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.07.2001., 22.05.2003. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

11.pants. Brīvostas režīma piemērošanas nosacījumi

(1) Brīvās zonas režīms piemērojams tikai tādām kapitālsabiedrībām, kuru teritorija Brīvostā ir norobežota un nodrošināta ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem caurlaides punktiem un apsardzi, kas nodrošina to, lai preču un personu kustība uz licencētas kapitālsabiedrības teritoriju un no tās atbilstu muitas prasībām. Katra licencētā kapitālsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

(2) Licencētas kapitālsabiedrības nedrīkst veikt komercdarbību ārpus Brīvostas teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā norādītās darbības.

(3) Par komercdarbību ārpus licencētas kapitālsabiedrības teritorijas neuzskata:

1) kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības atrašanos ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešanu un līgumu noslēgšanu ārpus norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču-naudas darījuma rakstura;

4) preču tranzītu caur norobežoto teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

12.pants. Kārtība, kādā noslēdzams līgums par licencētu komercdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīga kapitālsabiedrība, kas Brīvostā jau nodibināta vai tiks nodibināta nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ja:

1) kapitālsabiedrības darbības profils un attīstības perspektīva atbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;

2) kapitālsabiedrības dibinātāji, dalībnieki, valdes locekļi un padomes locekļi (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) atbilst šādiem nosacījumiem:

a) laba reputācija,

b) stabils finansiālais stāvoklis,

c) pieredze komercdarbības jomā (šādu informāciju neprasa pašvaldībām un valstij kā dibinātājiem un dalībniekiem).

(2) Līgumus par licencētu komercdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem. Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

(3) Kapitālsabiedrība, kura pretendē uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu, iesniedz izskatīšanai Ostas valdē šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) (izslēgts ar 05.05.2022. likumu);

3) kapitālsabiedrības apliecinātu statūtu kopiju;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par pēdējiem diviem gadiem (vai — ar Ostas valdes piekrišanu — saīsināta pārskata norakstu);

5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu;

6) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par kapitālsabiedrības teritorijas atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai, ja kapitālsabiedrība vēlas noslēgt līgumu par licencētu komercdarbību brīvās zonas režīmā.

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja pretendents neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Lēmumu par līguma slēgšanu ar kapitālsabiedrību, kura vēl nav nodibināta, Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas līgumu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju. Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā kapitālsabiedrība nav nodibināta, lēmums zaudē spēku.

(6) Līgumu par licencētu komercdarbību noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(7) Līgums par licencētu komercdarbību ir pamats, lai izsniegtu atļauju licencētas komercdarbības veikšanai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta kapitālsabiedrības gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

(14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2022.)

13.pants. Kārtība, kādā līgums par licencētu komercdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

(1) Līgumu par licencētu komercdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas valdes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta kapitālsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Ostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms. Minēto lēmumu izpildes termiņš nedrīkst būt īsāks par 60 dienām. Brīvostas pārvalde piecu darbdienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par Ostas valdes pieņemtajiem lēmumiem par atļaujas anulēšanu.

(3) Kapitālsabiedrība, kurai anulēta atļauja licencētai komercdarbībai Brīvostā, ir tiesīga veikt komercdarbību saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tai likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta komercdarbība.

(4) Ostas valde pirms šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu pieņemšanas uzaicina kapitālsabiedrību sniegt rakstveida paskaidrojumu. Uzaicinājumā norāda paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

14.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami Ostas valdes pieņemtie lēmumi par atļaujas izsniegšanu, atļaujas anulēšanu, līguma slēgšanu un līguma pirmstermiņa izbeigšanu un izskatāmi strīdi

(1) Saskaņā ar šā likuma 12. un 13.pantu Ostas valdes pieņemtos lēmumus par atļaujas izsniegšanu, atļaujas anulēšanu, līguma slēgšanu un līguma pirmstermiņa izbeigšanu kapitālsabiedrības darbībai brīvās zonas režīmā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ostas valdes pieņemto lēmumu pārsūdzēšana neaptur šo lēmumu izpildi.

(3) Strīdus par līguma slēgšanu ar komercsabiedrībām par darbību Brīvostas teritorijā saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta trešās daļas 7.punktu un par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

15.pants. Beznodokļu veikali

(Izslēgts ar 27.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

17.pants. Nodokļu maksāšanas režīms

(Izslēgts ar 27.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

18.pants. Brīvostas likvidācija

Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas tirdzniecības brīvostas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.).

2. Lai nodrošinātu likuma darbību visā Brīvostas teritorijā un Rīgas tirdzniecības brīvostā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārtrauktu darbību, nokārtotu finansiālās attiecības starp Ostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta" un Rīgas tirdzniecības brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, kā arī lai pieņemtu lēmumus par īpašumiem un citiem jautājumiem, Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas:

1) izveido un apstiprina valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" reorganizācijas komisiju;

2) nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" nodod Ostas pārvaldei tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus;

3) nosaka valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" turpmākās darbības statusu.

3. Ostas pārvalde sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārņem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijas pārvaldīšanu un tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus un pārjauno līgumus ar licencētām kapitālsabiedrībām, kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

4. (Izslēgts ar 27.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)