Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2000. gada 9. marta likumu: Rīgas brīvostas likums.

Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Rīgas tirdzniecības brīvostas likums

1.nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Brīvostas noteikumi - Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu;

2) atļaujas saņemšanas pretendents - brīvostā izveidojamās uzņēmējsabiedrības dibinātājs (dibinātāji), dalībnieks (dalībnieki) vai brīvostā pastāvoša uzņēmējsabiedrība, kas iesniedz iesniegumu, lai saņemtu atļauju darbībai brīvostā;

3) padome - valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" pārvaldes institūcija, kuras sastāvā ir valsts pilnvarnieki un kura veic sabiedrības statūtos un šajā likumā noteiktās funkcijas;

4) izpildinstitūcijas - valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" valde, prezidents un viceprezidents.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīcijas, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3.pants. Brīvostas statuss

(1) Rīgas tirdzniecības brīvosta (turpmāk - brīvosta) ir noteikta norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai piegulošā iekšējo ūdeņu daļa (saskaņā ar pievienoto pielikumu). Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Muitas kodeksa izpratnē.

(2) Latvijas Republikas valstiskās un ekonomiskās intereses brīvostā savas kompetences ietvaros realizē Latvijas Ostu padome, Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" valsts pilnvarnieku personā. Valsts pilnvarniekus valsts akciju sabiedrībā "Rīgas tirdzniecības osta" ieceļ Ministru kabinets.

(3) Ievest preces un citus priekšmetus brīvostā no Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvest tos no brīvostas uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Muitas kodeksā, likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(4) Iekšējās apsardzes dienests nodrošina brīvostas sauszemes teritorijas un tai piegulošās ūdeņu daļas apsardzību. Valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" veic visus nepieciešamos pasākumus brīvostas teritorijas apsardzības organizēšanai un ir par to atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants. Brīvostas pārvalde

Brīvostas pārvaldi realizē:

1) Latvijas Ostu padome, veicot šādas funkcijas:

a) izvērtējot brīvostas attīstības programmu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai,

b) izskatot priekšlikumus par Ostu padomes pārziņā esošo investīciju iesaistīšanu brīvostas un ar to saistīto infrastruktūras objektu attīstībā,

c) lemjot par ostu attīstības fonda līdzekļu piešķiršanu brīvostas vajadzībām,

d) dodot atzinumus par priekšlikumiem atsavināt valsts vajadzībām brīvostā esošo citu personu nekustamo īpašumu;

2) Satiksmes ministrija, veicot šādas funkcijas:

a) apstiprinot valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" statūtus un izdarot tajos grozījumus saskaņā ar šo likumu,

b) pārraugot padomes darbību, kas saistīta ar šā likuma 8.pantā noteikto funkciju izpildi;

3) valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta", veicot šā likuma 8.pantā noteiktās funkcijas;

4) Valsts ieņēmumu dienests, Robežapsardzības spēki, kapteiņa dienests, ugunsdrošības dienests, iekšlietu dienests, sanitārās karantīnas dienests, veterinārais dienests, vides aizsardzības un citas valsts institūcijas, veicot savas funkcijas.

5.pants. Īpašuma attiecības brīvostas teritorijā

(1) Valsts zemes īpašumu brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

(2) Brīvostas iekšējo ūdeņu daļa ir valsts īpašums.

(3) Brīvostas zemi, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, to skaitā pašvaldībai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai valsts vajadzībām.

(4) Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdi ir valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" valdījumā, paliek tās valdījumā līdz 2095.gada 30.jūnijam ar pirmtiesībām šo termiņu pagarināt.

6.pants. Servitūtu tiesības

(1) Ar šo likumu par labu valsts akciju sabiedrībai "Rīgas tirdzniecības osta" tiek nodibināts personālservitūts uz fizisko un juridisko personu zemi, kuru atbilstoši šā likuma 3.pantam aizņem brīvosta.

(2) Valsts akciju sabiedrībai "Rīgas tirdzniecības osta" ir tiesības fizisko un juridisko personu zemi, kuru tā lieto uz personālservitūta pamata, bez īpašnieku piekrišanas jebkādā veidā izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

(3) Servitūta lietotājs - valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" drīkst būvēt uz tās lietojumā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zeme nodota nomā, nosakot nomas līgumā, kas darāms ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(4) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiktu atdota zeme, līdz tam laikam, kamēr viņš nesamaksā atlīdzību par ēkām un būvēm.

(5) Valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" maksā nodokļus un sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(6) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(7) Šajā pantā noteiktajam servitūtam pakļauto zemes gabalu katrā atsevišķā gadījumā nosaka Ministru kabinets pēc zemes īpašuma tiesību nodibināšanas. Valsts akciju sabiedrībai "Rīgas tirdzniecības osta" ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā nodibinātās servitūta tiesības.

2.nodaļa
Valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" statuss un funkcijas brīvostas pārvaldē

7.pants. Valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" statuss

(1) Valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" ir uzņēmējsabiedrība, kas nodrošina ostas funkciju veikšanu. Tā ir akciju sabiedrība, kurā visas akcijas pieder valstij.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" pārvalda brīvostu, izlemjot šā likuma 8. un 9.pantā minētos jautājumus un nodrošinot lēmumu izpildi.

8.pants. Valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" funkcijas brīvostas pārvaldē

Valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" brīvostas pārvaldē veic šādas funkcijas:

1) nosaka kuģiem, kuri izmanto valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" valdījumā esošās piestātnes, tarifu robežlīmeņus par šādiem ostas pakalpojumiem:

a) aģentēšana,

b) piestātnes izmantošana,

c) tauvošanas darbu izpilde,

d) atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana,

e) ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošana,

f) ugunsdzēsēju pakalpojumi,

g) dzeramā ūdens piegāde,

h) degvielas piegāde;

2) nodrošina nomas (īres) maksas iekasēšanu par tās valdījumā esošajiem objektiem;

3) izstrādā brīvostas attīstības programmas projektu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai un Rīgas ģenerālplānam (Rīgas attīstības plānam);

4) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību brīvostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu brīvostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši tās attīstības programmai un pieprasījumam;

5) izsniedz vispārēja parauga sertifikātus, tekstilpreču sertifikātus un vispārējās priekšrocību sistēmas preču izcelsmes sertifikātus, kas apliecina preču izgatavošanu brīvostā vai būtisku pārveidošanu to pārstrādes procesā, kā arī sertifikātus, kas apliecina, ka caur brīvostu transportētās preces nav pārstrādātas vai pārveidotas brīvostā;

6) slēdz zemes nomas līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā;

7) uz līguma pamata saskaņā ar šo likumu apgrūtina ar sev nepieciešamu servitūtu brīvostas zemi, kas pieder citām fiziskajām vai juridiskajām personām;

8) ierosina jautājumu par brīvostas teritorijā esošās zemes atsavināšanu likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā;

9) izstrādā uzņēmējdarbības attīstības programmu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai un nodrošina tās realizāciju, koordinējot to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību, ar kuriem noslēgti līgumi par darbību brīvostā;

10) nodrošina brīvostas teritorijas (ieskaitot ūdeņus) piesārņojuma seku likvidēšanu, visu kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un utilizāciju vai izvietošanu;

11) pārņem glabāšanā ar vēlāku maksas ieturējumu kravas (preces), kurām nav atrodams saņēmējs (adresāts), pārsniegts līgumā vai normatīvos paredzētais uzglabāšanas termiņš vai uzlikts arests nenokārtotu nodevu maksājumu dēļ; lemj par norādīto kravu (preču) realizāciju izsolēs, ievērojot kravas īpašnieka un brīvostas intereses, ja triju mēnešu laikā nav pieteicies kravas saņēmējs (adresāts);

12) nodrošina tonnāžas nodevas iekasēšanu no kuģiem, kuri izmanto brīvostas valdījumā esošās piestātnes, un ir tiesīga 30 procentus no iekasētās nodevas izmantot ar brīvostas darbību saistītās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai. Pārējo tonnāžas nodevas daļu sadala šādi: 55 procentus ieskaita Rīgas ostas pārvaldes budžetā, 10 procentus -pašvaldības speciālajā budžetā ar ostas darbību saistītās infrastruktūras finansēšanai un 5 procentus - ostu attīstības fondā;

13) iesniedz Rīgas ostas pārvaldei priekšlikumus un pamatojumus par Rīgas ostas kanālu nodevas, tonnāžas nodevas, sanitārās nodevas, enkura nodevas, ledus nodevas, bākas nodevas un loču nodevas robežlīmeņiem.

9.pants. Padomes kompetence

(1) Tikai padome ir tiesīga:

1) apstiprināt saskaņā ar Rīgas ģenerālplānu (Rīgas attīstības plānu) un Latvijas ostu attīstības koncepciju izstrādātu brīvostas attīstības perspektīvo plānu;

2) apstiprināt tarifu robežlīmeņus šā likuma 8.panta 1.punktā minētajiem pakalpojumiem;

3) apstiprināt brīvostai pienākošās tonnāžas nodevas daļas ieņēmumu un izdevumu tāmi;

4) pieņemt lēmumus par valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" līdzdalību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanā brīvostā un kapitāla ieguldīšanu tajos, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus un kārtību.

(2) Padome izlemj arī citus jautājumus pēc saviem ieskatiem.

3.nodaļa
Muitas un nodokļu režīms

10.pants. Muitas režīms

(1) Precēm, kas no brīvostas tiek ievestas Latvijas Republikas pārējā muitas teritorijā, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču ievešanu no ārvalstīm (importu), atbilstošas ievedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

(2) Precēm, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas tiek izvestas uz brīvostu, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm (eksportu), atbilstošas izvedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

(3) Īpaši muitas kontroles pasākumi brīvostā tiek veikti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11.pants. Nodokļu režīms

(1) Preču ievešana brīvostas teritorijā no ārvalstīm un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Mazumtirdzniecība un pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām brīvostas teritorijā apliekama ar nodokļiem likumos noteiktajā kārtībā.

4.nodaļa
Uzņēmējdarbība brīvostā

12.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi brīvostā

(1) Kravu (preču) kraušanas, glabāšanas un apstrādes pakalpojumus, preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu pastāvīgas uzņēmējdarbības veidā brīvostā veic Latvijas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to skaitā uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumiem, kuras reģistrētas Latvijas Republikā, saņēmušas atļauju darbībai brīvostā un noslēgušas ar valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta" līgumu par uzņēmējdarbību brīvostā. Šie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) drīkst veikt uzņēmējdarbību tikai brīvostas teritorijā.

(2) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātāji (dalībnieki) var būt:

1) fiziskās personas;

2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas;

3) valsts;

4) pašvaldība.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām jābūt ar nevainojamu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.

(4) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodibināšanai brīvostā ir jāsaņem pozitīvs valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" lēmums par iespējām nodrošināt uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju un telpas.

(5) Par uzņēmējdarbību ārpus brīvostas nav uzskatāma:

1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūcijas rezidences (biroja) vai pārstāvniecības atrašanās ārpus brīvostas;

2) darījuma sarunu vešana un līgumu noslēgšana ārpus brīvostas;

3) preču tranzīts no brīvostas vai uz to;

4) citas darbības, kurām nav preču-naudas darījuma raksturs.

(6) Par pastāvīgu uzņēmējdarbību brīvostā nav uzskatāma:

1) ostas klientu darbība: kravu saņemšana un nodošana pārvadāšanai;

2) transporta organizāciju un ekspeditoru darbība: kravu saņemšana, izvešana no brīvostas un ievešana tajā.

(7) Šā panta piektajā daļā minēto darbību veikšanai nav vajadzīgs līgums ar valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta", bet ir jāievēro brīvostas caurlaižu režīms un muitas noteikumi.

(8) Brīvostas ūdeņos ir atļauta brīva kuģošana saskaņā ar Latvijas Jūras kodeksā, Likumā par ostām un Brīvostas noteikumos izvirzītajām prasībām.

13.pants. Atļaujas izsniegšana un līguma par uzņēmējdarbību noslēgšana

(1) Atļaujas izsniedz un līgumus par uzņēmējdarbību brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (kraušana, preču ražošana, glabāšana u.c.). Atļauju var izsniegt attiecībā uz vairākiem darbības veidiem.

(2) Katrai uzņēmējdarbības jomai izsniedz ierobežotu atļauju skaitu. Izsniedzot atļaujas un slēdzot līgumus, ņem vērā šādus kritērijus:

1) attiecīgo ražošanas veidu vai pakalpojumu atbilstība Latvijas tautsaimniecības, kā arī brīvostas attīstības programmai;

2) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas darbojas brīvostas teritorijā, kā arī brīvostā izveidojamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibinātāja (dibinātāju) un dalībnieka (dalībnieku) finansiālā stabilitāte un pieredze attiecīgajā uzņēmējdarbības jomā;

3) iespējas ierādīt uzņēmējdarbībai nepieciešamās telpas vai teritoriju.

(3) Padomei ir tiesības izraudzīties pretendentus konkursa kārtībā.

(4) Līguma projektu par uzņēmējdarbību brīvostā izstrādā valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta".

(5) Lai saņemtu atļauju, pretendents valsts akciju sabiedrībai "Rīgas tirdzniecības osta" iesniedz:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu atļaujas saņemšanas pretendenta reģistrācijas apliecības un statūtu norakstu;

3) auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskata norakstu; ja valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" piekrīt, - saīsinātu pārskatu;

4) darbības programmu;

5) citu būtisku informāciju par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un tā dibinātājiem pēc padomes vai izpildinstitūciju lēmuma.

(6) Lēmumu par atļaujas izsniegšanu un līguma noslēgšanu pieņem padome. Ja nepieciešams, padomei ir tiesības pieprasīt pretendentam rekomendācijas no citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai bankām un ziņas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājiem.

(7) Attiecīgajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) izsniedz atļauju (vienā eksemplārā) un divus tās norakstus.

(8) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts atbilstoši šā likuma 12.panta prasībām un saņēmis atļauju darbībai brīvostā, noslēdz ar valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta" līgumu. Līdz līguma noslēgšanai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst veikt uzņēmējdarbību brīvostā.

14.pants. Līguma par uzņēmējdarbību pirmstermiņa izbeigšana un atļaujas atsaukšana

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvostā var izbeigt pirms termiņa saskaņā ar padomes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), ar kuru noslēgts līgums, pārkāpj likumus un noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu padome pieņem lēmumu par atļaujas atsaukšanu un nosaka datumu, līdz kuram lēmums ir izpildāms.

(3) Steidzamos gadījumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" prezidentam ir tiesības apturēt atļaujas darbību pirms padomes lēmuma pieņemšanas, informējot par to padomi.

(4) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas atsaukšanu (apturēšanu) valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(5) Strīdi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas atsaukšanu (apturēšanu) un zaudējumu atlīdzību izskatāmi Latvijas tiesās pēc piekritības vai - pēc pušu savstarpējas vienošanās - šķīrējtiesā vai citas valsts tiesā.

15.pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

Brīvostas teritorijā veikalu atvēršana un cita veida tirdzniecība ar precēm, kas ievestas brīvostā kā imports vai eksports, pārtikas, tabakas izstrādājumu un citu preču tirdzniecība, kā arī kuģu apgādāšana ar pārtiku un citiem piederumiem notiek padomes apstiprinātajā kārtībā.

5.nodaļa
Brīvostas reorganizācija un likvidācija

16.pants. Brīvostas reorganizācija

Par brīvostas reorganizāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

17.pants. Brīvostas likvidācija

(1) Par brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

(2) Lai izlemtu īpašuma un citus jautājumus, kas saistīti ar brīvostas likvidāciju, nokārtotu finansiālās attiecības starp valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta" un brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, Ministru kabinets izveido likvidācijas komisiju, kura pārvalda brīvostu līdz tās likvidācijas pabeigšanai.

Pārejas noteikumi

1. Brīvostas režīms uz brīvostas teritorijas daļām tiek attiecināts pakāpeniski ar satiksmes ministra rīkojumu, kas saskaņots ar Finansu ministriju.

2. Ostas pārvaldei nodotās valsts un pašvaldību zemes brīvostas teritorijā līdz ar šā likuma spēkā stāšanos pāriet valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" valdījumā un tiek nostiprinātas zemesgrāmatā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.137 "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 21.novembrī

 

Pielikums


 

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 06.11.1996.Stājas spēkā: 05.12.1996.Zaudē spēku: 11.04.2000.Tēma:  Transports un sakariPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 199/200, 21.11.1996.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 12.12.1996.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
41364
05.12.1996
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva