Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 709

Rīgā 2022. gada 8. novembrī (prot. Nr. 56 20. §)
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 1.2.1.3.i. investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija);

1.2. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;

1.3. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas;

1.4. atbalstāmās darbības un izmaksas;

1.5. prasības projektu iesniedzējiem;

1.6. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu konkursa kārtību;

1.7. 1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus.

2. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – CO2) samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.

3. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus.

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

II. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

5. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro.

6. Minimālais AF finansējums vienam projektam ir 30 000 euro, maksimālais finansējums – 2 000 000 euro. Maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN).

7. Rezultātu sasniegšanu 1.2.1.3.i. investīcijā vērtē, ņemot vērā AF plānā norādīto atskaites punktu un mērķus.

8. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais atskaites punkts – līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30 %. Šīs prasības izpildi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

9. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķi:

9.1. līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 euro apmērā. Mērķis ir izpildīts, ja, pamatojoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 27 838 800 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

9.2.  līdz 2025. gada 31. decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts par 4 544 563 kWh/gadā. Mērķis ir izpildīts, ja atjaunoto un pārbūvēto ēku pieņemšana ekspluatācijā ir pamatota ar dokumentiem saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī ar ēkas pagaidu energosertifikātu, kas sastādīts pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas pierāda primārās enerģijas patēriņa samazinājumu ēkā par vismaz 30 %. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju iesniegtajiem projektu datiem.

10. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izpildāmais uzraudzības rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 15 000 000 euro apmērā. Uzraudzības rādītājs ir izpildīts, ja, pamatojoties uz aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 15 000 000 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā uzraudzības rādītāja izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) uzkrāj datus par kopējo rādītāju (gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums), ko novērtē atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2106 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumam, tai skaitā uzkrāj datus par primārās enerģijas patēriņu gadā pirms un pēc projekta īstenošanas.

12. Šo noteikumu izpratnē ar pašvaldību ēkām un to infrastruktūru saprot pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkas un ar tām tieši saistīto infrastruktūru (turpmāk – ēkas).

13. Projektā plānotais primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.

14. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā mērķa sasniegto vērtību 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nosaka atbilstoši īstenotajos projektos sasniegtajam primārās enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, pamatojoties uz ēkas pagaidu energosertifikātu.

15. Ja projektu plānots īstenot daļēji apkurināmā vai daļēji izmantotā ēkā, enerģijas patēriņa aprēķinu veikšanai ievēro šādus nosacījumus:

15.1. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies agrāk nekā pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz piecus kalendāra gadus pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos izmanto tos piecus kalendāra gadus, kuros nodrošināta ēkas apkure. Ja šajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, noteiktu periodu (kas, kopā summējot, nevar būt garāks kā apkures sezona) ēka nav bijusi apkurināta vai apkure ir būtiski samazināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem un novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos attiecībā uz konkrēto mēnesi izmanto tajā prognozējamo patēriņu. Ekstrapolācijas metode pieļaujama arī ēkas karstā ūdens enerģijas patēriņiem, ja projektā paredzēti pasākumi ēkas karstā ūdens inženiertehniskās sistēmas uzlabošanai. Šādā gadījumā karstā ūdens sagatavošanas pārtraukumu summārais periods periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, nevar būt garāks par gadu;

15.2. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz pēdējos divus kalendāra gadus, kurus izmanto ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos.

III. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

16. Par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu saskaņā ar AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

17. Aģentūra 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanai nodrošina projektu iesniegumu konkursu un 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas pārbaudes, tai skaitā:

17.1. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizē projektu iesniegumu konkursu saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā un:

17.1.1. izstrādā projektu iesniegumu veidlapu (tajā skaitā tās pielikumu) un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.2. izstrādā primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.3. izstrādā apliecinājuma veidni par dubultā finansējuma neesamību;

17.1.4. izstrādā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības veidnes;

17.1.5. izstrādā apliecinājuma veidni par nosacījumu izpildi attiecībā uz piešķirto kompensācijas apmēru un pārmērīgas kompensācijas kontroli;

17.1.6. apliecinājuma veidni par papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības veikšanu infrastruktūrā;

17.1.7. izstrādā ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķina veidni;

17.1.8. izstrādā veidni par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu par tām pašām attiecināmajām darbībām un izmaksām;

17.1.9. sniedz skaidrojumu projektu iesniegumu iesniedzējiem par projekta iesnieguma sagatavošanu;

17.1.10. nodrošina ar projekta iesniegumu konkursu saistīto un šo noteikumu 17. punktā minēto dokumentu publikāciju aģentūras tīmekļvietnē;

17.1.11. ja nepieciešams, kvalitatīvākai konkursa procesa nodrošināšanai piesaista atbilstošās jomas ekspertus;

17.2. noslēdz civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu ar projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā (turpmāk – finansējuma saņēmējs), iekļaujot tajā finansējuma saņēmēja vispārīgos pienākumus un tiesības, aģentūras vispārīgos pienākumus un tiesības, kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepirkumu veikšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību,  investīciju izdevumu apmēra samazināšanas, asignējuma apturēšanas, grozījumu, izbeigšanas kārtību un spēkā neesamību, kā arī noslēguma jautājumus;

17.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā izlases veidā pārbauda, vai nav konstatējamas pieļauta interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma pazīmes projekta vērtēšanā un īstenošanā, kā arī nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, veicot arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

17.4. veic maksājumu pieprasījumus, projektu ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudi, izskatīšanu un saskaņošanu, kā arī AF finansējuma izmaksu. Pēdējie maksājumi finansējuma saņēmējiem veicami līdz 2026. gada 31. augustam;

17.5. aptur AF maksājumus, lemj par AF finansējuma atgūšanu un veic finansējuma atguvi, ja projektā konstatēti šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētie pārkāpumi un faktiskais projektā sasniegtais primārās enerģijas ietaupījums saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu un ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), ir mazāks par 30 %;

17.6. aptur AF maksājumus un lemj par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānotajam, bet nesasniegtajam apjomam un veic finansējuma atguvi, ja projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas pagaidu energosertifikāts vai ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), neapstiprina projektā plānotā primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu projekta iesniegumā noteiktajā apjomā, vienlaikus nodrošinot, ka projektā ir sasniegts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums;

17.7. savlaicīgi uzkrāj vadības informācijas sistēmā AF ietvaros nepieciešamos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr.  2021/241), 22. un 27. pantā minētos datus, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, sasniedzamo atskaites punktu un mērķus 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros;

17.8. pārbauda AF projektu mērķu (tai skaitā datu) atbilstību;

17.9. uzkrāj šādus finansējuma saņēmēju iesniegtos nacionālo rādītāju datus par projektu īstenošanas rezultātiem:

17.9.1. papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas vajadzībām;

17.9.2. informācija par "zaļo" publisko iepirkumu;

17.9.3. informācija par projekta ietvaros samazināto CO2 emisiju apjomu, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju;

17.9.4. projekta kopējās izmaksas;

17.9.5. ēku skaits, kurās tiek veicināta vides un informācijas pieejamība.

18. Aģentūrai ir tiesības projekta iesniedzējam pieprasīt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai un attiecināmo izmaksu atbilstības vērtēšanai.

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksas

19. 1.2.1.3.i. investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā.

20. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 65. punktu.

21. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kurus īstenojot tiek uzlabota pašvaldību ēku energoefektivitāte un siltumnoturība, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 % apjomā, salīdzinot ar primārās enerģijas patēriņa gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas.

22. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā  minēto mērķu sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai  saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto:

22.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu un ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

22.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.3. ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana tādā apjomā, kā paredzēts ēkas energosertifikātā;

22.4. pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas ēkas energosertifikātā un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

22.5.1. enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, 100 % apjomā tiks izmantota ēkas pašpatēriņam;

22.5.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniedzējiem visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu  sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē, jāizmanto tikai šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

22.5.3. uzstādītajai infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ar to saistītajā funkcionālajā teritorijā;

22.6. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.7. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.8. iekštelpu remonts, kas tieši saistīts ar ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju;

22.9. darbības, kas paredzētas projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā un saistītas ar dabā balstītiem risinājumiem, "zaļās infrastruktūras" vai atjaunojamos energoresursus izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem. Ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai tad, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežās un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas;

22.10. darbības vides un informācijas pieejamības veicināšanai;

22.11. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

23. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Projektos atbalstāma sociālo prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos. Īstenojot investīciju projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina "zaļā" publiskā iepirkuma vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādē.

24. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.

25. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

25.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu) izmaksas:

25.1.1. ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādi saistītas izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām;

25.1.2. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

25.1.3. ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas atbilstoši būvdarbus regulējošiem normatīvajiem aktiem;

25.2. izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem un pakalpojumiem esošajā ēkā, ja attiecīgās atbalstāmās darbības ir paredzētas ēkas energosertifikātā:

25.2.1. būvdarbu veikšanas izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, kur dažādu konstrukciju risinājumos var tikt izmantoti dabā balstīti risinājumi;

25.2.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas inženiertehnisko sistēmu pārbūves, atjaunošanas vai izveides izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko sistēmu iekārtu un aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

25.2.3. siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā apkures sadales sistēmas un karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošanas vai pārbūves izmaksas un inženiertehnisko sistēmu aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas (neietverot izmaksas, kas saistītas ar enerģijas avotu, tai skaitā izmaksas, kas minētas šo noteikumu 25.2.4., 25.2.5., 25.2.6. un 25.2.7. apakšpunktā);

25.2.4. centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izveidošanas izmaksas, tai skaitā siltummezgla un tā aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

25.2.5. ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

25.2.6. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, ekonomaizeru, dūmgāzu kondensatoru iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās tiek veiktas vienlaikus ar  cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, atjaunošanu vai nomaiņu;

25.2.7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas (ievērojot šo noteikumu 22.5. apakšpunkta nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā) izmaksas, tai skaitā maksa par siltumsūkņiem (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoriem, saules paneļiem un vēja ģeneratoriem, kā arī cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kuras atbilst Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES)  2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES  papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+, ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī izmaksas, kas minētas šo noteikumu 25.2.4. apakšpunktā, kopā nevar pārsniegt 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

25.3. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;

25.4. iekštelpu remontdarbi tādā apjomā, lai nodrošinātu telpu pilnu pabeigtību pēc ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanas.

25.5. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros par attiecināmām izmaksām, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu un veicamas ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, uzskatāmas:

25.5.1. teritorijas apzaļumošanas (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi) izmaksas;

25.5.2. pretplūdu risinājumu izmaksas projekta teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķu, kanālu, divpakāpju meliorācijas grāvju, mākslīgo mitrāju un mitrzemju, ūdens laukumu un kanālu notekūdeņu sistēmas atslogošanai, noteku, ūdens caurlaidīgu ietvju izbūves un citu dabā balstītu risinājumu izmaksas;

25.5.3. enerģiju taupošu, energoefektīvu vai atjaunojamos energoresursus izmantojošu risinājumu izmaksas ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, tai skaitā ārtelpu apgaismošanai;

25.5.4. citu dabā balstītu risinājumu vai "zaļās infrastruktūras" risinājumu izmaksas, kuri projekta iesniegumā pamatoti ar klimata risku novērtējumu;

25.5.5. vides un informācijas pieejamības veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas;

25.6. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši šo noteikumu 75.8. apakšpunktam.

26. Neparedzētie izdevumi, kas ir saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu, nepārsniedz piecus procentus no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja finansējuma saņēmējs radušos izdevumus vēlas segt no neparedzētajiem izdevumiem plānotajiem līdzekļiem, tas jāsaskaņo ar aģentūru, veicot grozījumus civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu un pārceļot attiecīgo finansējumu uz atbilstošo izmaksu pozīciju. Finansējuma saņēmējs dokumentāri pamato, ka radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā.

27. PVN izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet ir iekļaujamas projektā. PVN izmaksas finansējuma saņēmējs, kas ir privāto tiesību subjekts, sedz no saviem līdzekļiem. Privāto tiesību subjekta segtās PVN izmaksas projektā var nenorādīt.

28. Šo noteikumu 25. un 26. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē),  vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz šo noteikumu 35. punktā minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

29. Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 % no tās kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai un līdz 20 % no kopējās gada jaudas – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un kurā nenotiek nekāda cita saimnieciskā darbība. To ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Šajā punktā minētais nav attiecināms uz ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

30. Šo noteikumu izpratnē par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās, izņemot šo noteikumu 35. punktā  minēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās ēkās. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā metodiskos norādījumus par parasto papildpakalpojumu un papildinošas saimnieciskās darbības kontroli un uzraudzību.

31. Plānojot šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās darbības un šo noteikumu 25.2.7. apakšpunktā minētās izmaksas, kas attiecas uz cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ievēro kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, kā arī paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegādi un uzstādīšanu, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai.

V. Prasības projekta iesniedzējam un investīciju piešķiršanas nosacījumi

32. Projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

33. Projekta iesniedzējs par katru ēku, ēkas daļu vai kopēju ēku grupu, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma par vienu ēku, iesniedz vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās (kopējā ēku grupa), ja tās atrodas vienā adresē un tām ir kopīga enerģijas uzskaite.

34. Projekta iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

34.1. lēmumu par pašvaldības attīstības programmas apstiprināšanu, pašvaldības attīstības programmu, investīciju plānu un aprakstu atbilstoši šo noteikumu ​pielikuma  3.1. kritērijam;

34.2. apliecinājumu par dubultā finansējuma neesamību;

34.3. dokumentus, kas apliecina īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības (attiecināms, ja nav nostiprināts zemesgrāmatā);

34.4. "zaļo" un sociālo iepirkumu pamatojošos dokumentus (tehnisko specifikāciju vai tās projektu), ja attiecināms;

34.5. projekta gatavības stadiju apliecinošus dokumentus (attiecināms, ja nav Būvniecības informācijas sistēmā):

34.5.1. būvatļauju vai apliecinājuma karti, vai paskaidrojuma rakstu ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

34.5.2. būvvaldes izziņu, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama (ja attiecināms);

34.5.3. izdruku no laikraksta vai elektroniskā vidē veiktās publikācijas vietnes par iepirkuma izsludināšanu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (attiecināms uz projekta iesniedzējiem, kuri iepirkumus rīko saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu);

34.5.4. informāciju brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un iepirkuma identifikācijas numuru (ja attiecināms);

34.6. būvprojektu vai apliecinājuma karti, vai paskaidrojuma rakstu par visiem projektā plānotajiem būvdarbiem (norāda Būvniecības informācijas sistēmas dokumenta numuru);

34.7. detalizētu būvniecības darbu izmaksu tāmi, kas sastādīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecības darbu izmaksu tāmju sagatavošanu un datēta ne vēlāk kā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas (attiecināms, ja nav būvprojekta sastāvdaļa), kā arī projektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas pamatojošos dokumentus (ja attiecināms) un iekļauto izmaksu apjoma un attiecināmo izmaksu atbilstības skaidrojumu;

34.8. primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējumu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajā veidnē);

34.9. energosertifikātu un pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (norāda Būvniecības informācijas sistēmas dokumenta numuru);

34.10. plānotās uzstādāmās atjaunojamos energoresursus izmantojošās iekārtas tehnisko specifikāciju, tehnisko pasi, instrukciju, rokasgrāmatu vai citu līdzvērtīgu dokumentāciju, kurā raksturoti tās tehniskie parametri un norādīts paredzamais saražotās enerģijas patēriņš, kas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem par pašpatēriņu (ja attiecināms):

34.10.1. apliecinājumu brīvā formā, ka sadedzināšanas iekārta tās ekspluatācijas laikā atbildīs normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām (ja attiecināms);

34.10.2. informāciju par C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrāciju Valsts vides dienestā, ja uzstādāmā sadedzināšanas iekārta atbilst noteikumiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (ja attiecināms);

34.10.3. plānotās gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtas tehnisko specifikāciju, tehnisko pasi, instrukciju, rokasgrāmatu vai citu līdzvērtīgu dokumentāciju, kurā raksturoti tās tehniskie parametri (ja attiecināms);

34.11. sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, kas satur vismaz ziņas par iespējām ēku pieslēgt centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu kopiju;

34.12. principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildi apliecinošus dokumentus:

34.12.1. detalizētu aprakstu par šo noteikumu ​pielikuma 3.8. punktā minēto visu attiecināmo kritēriju izpildi;

34.12.2. apliecinājumu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par to, ka būvniecības procesā un projekta ēkas darbības laikā tiks izmantoti ilgtspējīgi un atjaunojamo energoresursu risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē.

34.12.3. apliecinājumu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par šādu prasību iekļaušanu būvdarbu vai pakalpojumu līgumos:

34.12.3.1. vismaz 70 % (pēc masas) no būvgružiem, kas nav bīstami, un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) atbilstoši noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

34.12.3.2. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiks savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu  to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības;

34.12.3.3. ja projekta ietvaros plānots renovēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;

34.12.3.4. būvniecības procesa laikā tiks veikti pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;

34.12.4. plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu, kas satur vismaz ziņas par projekta ietvaros uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumiem un ēkas īpašnieka periodiski veicamajām darbībām, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošos normatīvos aktus. Ja plāns uz projekta iesniegšanas brīdi nav izstrādāts, iesniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā;

34.13. horizontālā principa "dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas" ievērošanas detalizētu aprakstu brīvā formā, kas satur vismaz ziņas par specifisko darbību ievērošanu projektā (attiecināms, ja pretendē uz šo noteikumu pielikuma 4.3. kritērijā noteiktajiem papildu punktiem);

34.14. pakalpojuma līgumu par valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (ja attiecināms);

34.15. apliecinājumu brīvā formā, ka ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam un minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta no citiem saimnieciskās darbības veidiem, vai arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības kontu plānu (ja attiecināms);

34.16. vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.5. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.5. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.17. apliecinājumu par papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības veikšanu infrastruktūrā, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība, sniegti parastie papildpakalpojumi un veikta cita saimnieciska darbība (atbilstoši šo noteikumu 17.1.6. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.6. apakšpunktā minētajā veidnē)  (ja attiecināms);

34.18. papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības aprēķinu platības, laika vai finanšu izteiksmē (atbilstoši šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.19. līgumus vai jebkura cita veida informāciju par ēkas daļas iznomāšanu vai dokumentāciju par iznomātajām telpām platības, laika vai finanšu izteiksmē;

34.20. ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu) sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķinu (atbilstoši šo noteikumu 17.1.7. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.7. apakšpunktā minētajā veidnē)  (ja attiecināms);

34.21. vienu no šādiem finansējuma pieejamību apliecinošiem dokumentiem:

34.21.1. pašvaldības lēmumu par finanšu līdzekļu nodrošināšanu projekta ietvaros un finansējuma avotiem. Ja projekta ietvaros plānots, ka pašvaldība sniegs galvojumu projekta iesniedzēja aizņēmumam, kurš pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, pašvaldības lēmumā ir jābūt iekļautai attiecīgai informācijai;

34.21.2. Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētas kredītiestādes lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai aizdevuma līgumu, vai līdzvērtīgu garantijas vēstuli par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieejamību (rezervēšanu) projekta īstenotāja bankas kontā, vai kredītinstitūcijas izdotu cita dokumenta kopiju, kas apliecina, ka kredīts tiks piešķirts bez galvojuma un, ja attiecināms, ar potenciālo finanšu resursu avotu izpēti saistīto dokumentāciju (ja attiecināms);

34.21.3. projekta iesniedzēja valdes lēmumu par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem un, ja attiecināms, ar potenciālo finanšu resursu avotu izpēti saistīto dokumentāciju (ja attiecināms);

34.21.4. pašvaldības lēmumus par finanšu līdzekļu nodrošināšanu projekta ietvaros (ja attiecināms);

34.22. rakstisku pamatojumu, ka kultūras mērķu infrastruktūrai ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta konkrētajā infrastruktūrā (attiecināms, ja atbalsta pretendents plāno lūgt atbalstu saimnieciski neizmantojamai kultūras infrastruktūrai);

34.23. ja ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, informāciju par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu par tām pašām attiecināmajām darbībām un izmaksām (atbilstoši šo noteikumu 17.1.8. apakšpunktā minētajai veidnei vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas šo noteikumu 17.1.8. apakšpunktā minētajā veidnē) (ja attiecināms);

34.24. pilnvaru (pilnvaru, iekšēju normatīvo aktu u. c.), ar kuru projekta iesnieguma veidlapas parakstītājam ir piešķirtas paraksta tiesības (ja attiecināms);

34.25. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka tas neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

34.26. projekta iesnieguma veidlapas sadaļu vai pielikumu tulkojumu valsts valodā (ja attiecināms);

34.27. citus dokumentus, kas pamato projekta atbilstību šiem noteikumiem un AF plānam.

35. Projektu īsteno pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot komercdarbības atbalstu tādai ēkai vai ēkas daļai, kurā īsteno sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES  par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu komercdarbības atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

36. Ja projekta iesniedzējs ir ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības,  siltumapgādes vai veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kurā norāda:

36.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

36.2. prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

36.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem (izņemot valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem) un nepārsniedz 10 gadus;

36.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

36.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

36.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ēkā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

36.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

37. Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 36. punktam, projekta iesniedzējs iesniedz aģentūrā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 36.6. apakšpunktam ​​​​​​nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.

38. Projekta attiecināmās izmaksas nepārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu) sniegšanas jaudas īpatsvaru minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Tās izmaksas, kas pārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru šo pakalpojumu vērtības izteiksmē, nav iekļaujamas attiecināmajās izmaksās un ir finansējamas no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Sabiedrisko pakalpojumu jaudas sākotnējo īpatsvaru vērtības izteiksmē nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo triju finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem.

39. Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 35. punktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros:

39.1. nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros;

39.2. drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES​​, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.

40. Atbalsta saņēmējs par šo noteikumu 39.2. apakšpunktā paredzēto komercdarbības atbalsta kumulāciju aģentūrā iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.

41. Šo noteikumu 32. punktā minētais projekta iesniedzējs, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, izvērtē ēkā papildinošās saimnieciskās darbības, parasto papildpakalpojumu sniegšanu un citas saimnieciskās darbības īstenošanu.

42. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ieguldījumus var veikt:

42.1. pašvaldības īpašumā;

42.2. šo noteikumu 32. punktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai turējumā esošajā ēkā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība šīs tiesības no pašvaldības tās deleģēto pakalpojumu ietvaros ir ieguvusi uz termiņu, kas nav īsāks par līgumā par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu noteikto termiņu.

43. Šo noteikumu 42. punktā minētajām īpašuma vai turējuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – valdījumā).

44. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projektā ir ievērots princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" un projekts atbilst AF plānā noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā (vai apliecina to ievērošanu), tai skaitā:

44.1. ievēro "zaļā" publiskā iepirkuma principus un veic iepirkumu procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām "zaļajam" publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;

44.2. būvdarbu veicējiem un/vai pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu, ka:

44.2.1. vismaz 70 % (pēc masas) no būvgružiem, kas nav bīstami,  un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai), atbilstoši noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

44.2.2. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiks savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un tiks nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības;

44.2.3. ja projekta ietvaros tiek plānots atjaunot vai pārbūvēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;

44.2.4. būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;

44.3. ja projekta ietvaros paredzēta ēkas pārbūve vai atjaunošana, kas attiecas uz ēku pamatu konstrukciju risinājumiem, paredz atbilstošu hidroizolāciju, lai samazinātu  ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ;

44.4. paredz projektā telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu  veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;

44.5. ja projekta ietvaros paredzēti ēkas pārbūves un atjaunošanas darbi, kas skar lietus notekūdeņu sistēmu, projektā paredz lietus notekūdeņu sistēmu ar "zaļās infrastruktūras" vai dabā balstītiem risinājumiem intensīvu nokrišņu gadījumiem.

45. Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.

VI. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu konkursa kārtība

46. 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas veids ir atklāts projektu iesniegumu konkurss. 

47. Aģentūra paziņojumu par atklātu projektu iesniegumu konkursu par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finansējumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv vismaz mēnesi pirms konkursa uzsākšanas, pirms tam plānoto projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ja objektīvu iemeslu dēļ šajā punktā minēto termiņu par atklāta projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu nav iespējams ievērot, aģentūra to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi.

48. Ja pēc šo noteikumu 47. punktā minētā projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa pieteikto projektu iesniegumu AF finansējuma apjoms ir mazāks, nekā noteikts šo noteikumu 5. punktā, vai pēc šo noteikumu 47. punktā minētā projektu iesniegumu konkursa noslēguma projektu finansēšanai piešķirtais AF finansējuma apjoms ir mazāks, nekā noteikts šo noteikumu 5. punktā, aģentūra, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izsludina vai var izsludināt jaunu projektu iesniegumu konkursu nepieteiktā AF finansējuma apmērā.

49. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu elektroniski vadības informācijas sistēmā. 

50. Projektu iesniegumu vērtēšanu sāk pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegums, kas iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, netiek vērtēts. Aģentūra par to informē projekta iesniedzēju.

51. Projektu iesniegumu vērtēšanai aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir aģentūras pārstāvji un vismaz divi balsstiesīgi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

52. Vērtēšanas komisijai, ja nepieciešams, ir tiesības vērtēšanas komisijas sastāvā novērotāju statusā pieaicināt arī citu kompetento institūciju vai attiecīgo nozaru ekspertus lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmības un objektivitātes pilnvērtīgākai nodrošināšanai.

53. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumu konkursa termiņā saņemtos projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šiem noteikumiem un atbilstoši šo noteikumu pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem šādā secībā:

53.1. vērtēšanu sāk ar izslēgšanas kritērijiem. Ja konstatē, ka uz projekta iesniedzēju ir attiecināms kāds no izslēgšanas kritērijiem, projekta iesnieguma vērtēšanu neturpina;

53.2. ja uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no izslēgšanas kritērijiem, turpina vērtēt vispārīgos atbilstības kritērijus;

53.3. ja projekta iesniegums atbilst vai atbilst ar nosacījumu visiem vispārīgajiem atbilstības kritērijiem, vērtēšanu turpina ar specifiskajiem atbilstības kritērijiem. Ja konstatē, ka projekta iesniegums neatbilst neprecizējamam kritērijam, projekta iesnieguma vērtēšanu neturpina;

53.4. ja projekta iesniegums atbilst vai atbilst ar nosacījumu visiem specifiskajiem atbilstības kritērijiem, vērtēšanu turpina ar kvalitātes kritērijiem, pēc kuru izvērtēšanas aģentūra veic šādas darbības:

53.4.1. ja konstatē, ka projekta kopējā koeficienta vērtība ir mazāka par 1,0, projekta iesniegumu noraida;

53.4.2. ja konstatē, ka projekta kopējā koeficienta vērtība ir vienāda vai lielāka par 1,0, atbilstošos projekta iesniegumus sarindo pēc augstākā iegūtā kopējā koeficienta vērtības;

53.4.3. ja vairāku projektu kopējā koeficienta vērtība ir vienāda, priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pēdējiem pieejamiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem attiecīgajā gadā.

54. Aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu un projekta iesniedzēja juridisko statusu, izdod administratīvo aktu (ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus) vai pieņem pārvaldes lēmumu (mēneša laikā no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām) par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

55. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

55.1. uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no izslēgšanas kritērijiem;

55.2. projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstības kritērijiem;

55.3. projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijiem;

55.4. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

56. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Ja kāds no lēmuma nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Ja nosacījumi tiek izpildīti, aģentūra pieņem lēmumu par noteikto nosacījumu izpildi.

57. Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

57.1. uz projekta iesniedzēju ir attiecināms vismaz viens no izslēgšanas kritērijiem;

57.2. projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu atbilstības vai kvalitātes kritērijiem, un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;

57.3. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.

58. Projekta iesniedzējs – publisko tiesību juridiskā persona – var apstrīdēt aģentūras pieņemto lēmumu Finanšu ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Finanšu ministrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav pārsūdzams. Projekta iesniedzējs – privāto tiesību juridiskā persona – var apstrīdēt un pārsūdzēt aģentūras pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

59. Projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā aģentūras lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai neizpildi.

VII. Investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

60. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros projektus īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

61. Pašvaldība,  kuras teritorijā īsteno projektu, kas ir saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu, t. sk. ir atspoguļots pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, projekta īstenošanas pamatojumu iekļauj projekta iesniegumā, izvērtējot pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās.

62. Finansējuma saņēmējs sagatavo dokumentu, kas pamato 1.2.1.3.i. investīcijas mērķa sasniegšanu, nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, tai skaitā šo noteikumu 11. punktā noteiktā mērķa pamatojošo datu ievadi vadības informācijas sistēmā, kā arī citu nepieciešamo datu uzkrāšanu atbilstoši šo noteikumu 17.9. apakšpunktam, un iesniedz aģentūrā saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajos termiņos.

63. Pēc tam kad noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs noteiktajos termiņos iesniedz vadības informācijas sistēmā plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku, naudas plūsmu, iepirkumu plānu par visiem 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu –, vai normatīvos aktus par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, pasūtītāja finansētiem projektiem nodrošinot caurskatāmu, atklātu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, informāciju sniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot aģentūras un projekta iesniedzēja oficiālās elektroniskās adreses un parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

64. Lai saņemtu AF maksājumus, finansējuma saņēmējs atver kontu Valsts kasē, kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē. Finansējuma saņēmējs, izņemot pašvaldību vai tās izveidotu iestādi, iesniedz bankas vai citas finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, avansa maksājuma garantiju par avansa summu, ievērojot to, ka garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas un mērķu sasniegšanas termiņu. Avansa summa pēc pirmā aģentūras pieprasījuma tiek atmaksāta aģentūrai.

65. Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa vai avansa daļas pieprasījumu,  vienā reizē piešķir finansējuma saņēmējam avansu līdz 30 % no projekta AF finansējuma apjoma, ja:

65.1. aģentūrai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi;

65.2. attiecībā uz projekta ietvaros paredzētajām ēkām ir izpildīti projektēšanas nosacījumi un projekta iesniedzējam ir noslēdzies būvdarbu vai būvniecības iepirkums vai noslēgts būvdarbu vai būvniecības līgums par visām vai daļu no projektā paredzētajām darbībām;

65.3. avansa pieprasījums ir saistīts ar projekta sasniedzamajiem mērķiem.

66. Ja finansējuma saņēmējs plāno vairākus avansus,  nākamo avansu līdz 30 % no projekta AF finansējuma apjoma var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais ir apgūts pilnā apmērā un ir izpildīti šo noteikumu 65. punkta nosacījumi.

67. Finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz aģentūrā projekta īstenošanas progresa pārskatu un maksājuma pieprasījumu, ievērojot šo noteikumu 65. un 66. punktā minēto kārtību un nodrošinot, ka vispirms tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par piešķirto avansu un pēc tam – par atlikušo  projekta AF finansējuma daļu, par kuru netika saņemts avansa maksājums. Avanss un starpposma maksājumi nav  lielāki par 60 % no kopējā investīcijas finansējuma, bet noslēguma maksājums tādā gadījumā ir 40 % no kopējā investīcijas finansējuma. Aģentūra izvērtē maksājumu pieprasījumā iekļauto izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem par AF plāna un 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanu un atmaksā AF finansējumu vai tā daļu finansējuma saņēmējam, ievērojot civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu un nepārsniedzot kopējo projektam piešķirto AF finansējuma apmēru.

68. AF finansējuma noslēguma maksājumu aģentūra finansējuma saņēmējam izmaksā pēc projekta pilnīgas izpildes, ko apliecina projektā paredzēto būvdarbu pabeigšana un  ēkas pieņemšana ekspluatācijā, kā arī projektā plānoto mērķu un primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšana, ko apstiprina AF projekta ietvaros pārbūvētās vai atjaunotās ēkas pagaidu energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.

69. Ja finansējuma saņēmējam ir piešķirts avanss projekta īstenošanai, tas izlietojams sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros no avansa maksājuma ieskaitīšanas dienas finansējuma saņēmēja kontā.

70. Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansa maksājumu šo noteikumu 69. punktā minētajā  termiņā, tas civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā informē aģentūru.

71. Aģentūra izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.

72. Ja aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanas termiņu), aģentūra piecu darbdienu laikā pēc atmaksātā avansa saņemšanas iesniedz Valsts kasē maksājuma rīkojumu par neizmantotā avansa maksājuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos un informē Finanšu ministriju.

73. Ja finansējuma saņēmējs neizlieto avansu sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, aģentūra samazina AF finansējuma apmēru par summu, ko finansējuma saņēmējs saņēmis no Valsts kases par avansa atrašanos finansējuma saņēmēja kontā no avansa saņemšanas dienas līdz avansa izlietošanai noteiktajam termiņam. Finansējuma saņēmējs nākamajam maksājuma pieprasījumam pievieno izziņu par avansa izlietošanai noteiktajā periodā gūtajiem ieņēmumiem no avansa summas atrašanās finansējuma saņēmēja kontā.

74. Maksājumu pieprasījumu un izdevumus pamatojošo dokumentāciju, kā arī sasniegtos mērķus pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā.

75. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā:

75.1. par mērķu atbilstošu un savlaicīgu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai un spēj to uzrādīt AF plāna investīciju ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, tostarp Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā minētajām iestādēm, lai pārliecinātos, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konfliktu, korupciju, krāpšanu un dubulto finansējumu projekta īstenošanā;

75.2. atbilstoši kompetencei, ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada informāciju vadības informācijas sistēmā maksājuma pieprasījuma un AF plāna ieviešanas progresa pusgada ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar regulas Nr.  2021/241 22. un 27. pantu un AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību;

75.3. uzkrāj un iesniedz aģentūrā (pie noslēguma maksājuma) šo noteikumu 17.9. apakšpunktā minētos datus par projekta īstenošanas rezultātiem;

75.4. nodrošina primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu gadā atbilstoši projekta iesniegumā noteiktajam apjomam vai vismaz 30 % apjomā;

75.5. ja projekta ietvaros tiek uzstādītas šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās iekārtas, uzkrāj enerģijas patēriņa datus kalendāra gada ietvaros visā projekta dzīves ciklā;

75.6. nodrošina, ka projekta īstenošanā ir ievērots šo noteikumu 44. punktā minētais princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"  un AF plānā noteiktie Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

75.7. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras, t. sk. infrastruktūras projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, uzturēšanu, un tā paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā projekta īstenošanas laikā;

75.8. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241  34. panta 2. punktu un 2021. gada 3. septembra Komisijas un Latvijas Republikas AF finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī normatīvajos aktos par AF plāna īstenošanu un uzraudzību noteiktās publicitātes prasības;

75.9. ja nepieciešams, izstrādā vai pilnveido AF plāna īstenošanai nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus;

75.10. grāmatvedības uzskaitē  uzrāda atsevišķi ieņēmumus un izmaksas (un ar tiem saistītās finanšu plūsmas) par katru sabiedriskā pakalpojuma veidu – ūdenssaimniecības pakalpojumi, siltumapgādes pakalpojumi un valsts vai pašvaldības apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi – un citiem darbības veidiem. Ienākumus, kas rodas, sniedzot ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, izmanto, lai segtu tikai izmaksas, kas saistītas ar šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

76. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas attiecas uz vienu un to pašu ēku vai ēkas daļu, neiekļauj un nefinansē vairākos projektos, izņemot šo noteikumu 39.2. apakšpunktā paredzēto komercdarbības atbalsta kumulāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

77. Ja tiek konstatēts, ka pārsniegts šo noteikumu 28. punktā minētais 20 % apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai no ēkas daļas gada jaudas projekta ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (tajā skaitā infrastruktūras amortizācijas periodā), kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai ēkas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts šo noteikumu 28. punktā noteiktais 20 % apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai ēkas daļas gada jaudas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma   IV  vai V nodaļu.

78. Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (tajā skaitā infrastruktūras amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā aģentūrai visu nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem  saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu, neskarot šo noteikumu 77. punktā paredzētos nosacījumus.

79. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

80. Ja ar pašvaldības kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību, ar kuru ir noslēgts deleģējuma līgums par pārvaldes uzdevumu izpildi un kuras īpašumā esošajā ēkā 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir veikti ieguldījumi, tiek izbeigts deleģējuma līgums vai izbeidzas tā darbības termiņš, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, ar kuru bija noslēgts deleģējuma līgums par pārvaldes uzdevumu izpildi, ir pienākums pašvaldībai atmaksāt 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros veikto ieguldījumu amortizācijas daļu, kas atlikusi līdz projekta dzīves cikla beigām.

81. Aģentūra nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā atbilstoši šo noteikumu 30.,  77. un 78. punktam.  

82. Finansējuma saņēmējs, kas nav šo noteikumu 35. punktā minētais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

82.1. visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu apjomu un nodrošina to un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzībai;

82.2. konstatējot, ka ir pārsniegts šo noteikumu 28. punktā minētais 20 % apjoms no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) vai ēkas daļas gada jaudas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tas civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz ziņojumu aģentūrai par konstatēto šo noteikumu 28. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.

83. Ja aģentūra konstatē, ka netiek ievērotas ar 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanu saistītās prasības un civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, tā var veikt korektīvas darbības, ievērojot normatīvajos aktos noteikto regulējumu pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai un atgūšanai AF plāna īstenošanā.

84. Ja  aģentūra konstatē būtiskus pārkāpumus projekta īstenošanas laikā vai konstatē, ka nav iesniegts akts par būves nodošanu ekspluatācijā, nav nodrošināta projekta mērķu sasniegšana un projekta īstenošanas rezultātā nav sasniegts plānotais primārās enerģijas ietaupījums gadā, aģentūra, izvērtējot no finansējuma saņēmēja saņemto un aģentūras rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu par AF finansējuma maksājumu apturēšanu vai atgūšanu no finansējuma saņēmēja saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

85. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visu projekta dzīves ciklu. Dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, atbalsta sniedzējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, bet vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs – 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.

86. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

86.1. finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt 1.2.1.3.i. investīcijas vai noteikto mērķu sasniegšanu;

86.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir sniedzis nepatiesu informāciju;

86.3. citos gadījumos, ko paredz civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;

86.4. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros piešķirtais finansējums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām ir ticis apvienots ar citu atbalstu, izņemot šo noteikumu 39.2. apakšpunktā paredzēto.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 8. novembra
noteikumiem Nr. 709
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji1

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija) projektu iesniegumu vērtēšanā izmantojami šie kritēriji un Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra noteikumos Nr. 709 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumi) paredzētie nosacījumi.

1. IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJIKritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu2 (N)3
Projekta iesniedzējs ir vienā no šādām izslēgšanas situācijām4: 
1.1.Uz projekta iesniedzēju ir attiecināma vismaz viena no šādām grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm5:N
 a) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu tas (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla); 
 b) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu tas (ja kādam no dalībniekiem, kuram ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla; 
 

c) komersants ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns

d) tas nav mazais vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

e) komersants atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru6;

 
1.2.Projekta iesniedzējs atbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. un 4. punktā7N
2. VISPĀRĪGIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJIKritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu (P)8
2.1.Projekta iesniedzējs atbilst 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumos noteiktajām prasībām9P
2.2.Projekta iesniedzējam ir pietiekama administrēšanas, īstenošanas un finanšu kapacitāte projekta īstenošanai10P
2.3.Projekta iesniedzējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro11P
2.4.Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta latviešu valodā, projekta iesniegumam ir pievienoti visi iesniedzamie dokumenti12, tajā skaitā ēkas energosertifikāts, un tie ir sagatavoti latviešu valodā vai tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodāP
2.5.Projektā plānotās darbības un attiecināmās izmaksas ir precīzi noteiktas, izmērāmas un sekmē projekta mērķu sasniegšanu13P
2.6.Projekta iesniegumā norādītais AF atbalsta apjoms atbilst 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumos noteiktajam vienam projektam pieejamam atbalsta apmēram14P
2.7.Projekta īstenošanas termiņš atbilst 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumos noteiktajam projekta īstenošanas periodam15P
2.8.Projekta mērķis atbilst 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumos definētajam mērķim, sagaidāmie rezultāti un uzraudzības rādītāji ir precīzi definēti, pamatoti un izmērāmi un tie sekmē noteikto rādītāju sasniegšanu16P
3. SPECIFISKIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJIKritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu (P, N/A, N)17
3.1.Projekts ir saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu, t. sk. ir atspoguļots pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, iekļaujot informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju un norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu18. Projekta iesniegumā ir sniegts projekta pamatojums, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto (ja attiecināms19) pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās. Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē20P
3.2.Projekts paredz ieguldījumus pašvaldības ēkas, tās daļas vai kopējas ēku grupas energoefektivitātes paaugstināšanā un nodrošina primārās enerģijas samazinājumu gadā vismaz 30 % apmērā21P
3.3.Ieguldītais AF finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nav lielāks par 6,00 euro22P
3.4.Visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā vai ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama23N
3.5.Projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas24 ar darbībām, kas paredzētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros, kas finansēti no publiskajiem līdzekļiemP
3.6.Projekta iesniegums atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumiem (ja attiecināms)25P; N/A
3.7.Projekta iesniegumam pievienota atbilstošā veidlapa, kurā norādīts, ka26:P; N/A
3.7.1.projekta ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, netiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai netiek sniegti parastie papildpakalpojumi 
3.7.2.projekta ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) 
3.7.3.projekta ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība un sniegti parastie papildpakalpojumi, kas nepārsniedz 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē), bet ēkas daļa, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, nav iekļauta projekta iesniegumā 
3.8.Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projektā tiek izpildītas nepieciešamās prasības principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu"27 ievērošanai un tas atbilst AF plānā noteiktajiem ES un nacionālajiem vides tiesību aktiem, tai skaitā28:
3.8.1.tiek ievēroti "zaļā" publiskā iepirkuma kritēriji, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"P
3.8.2.būvniecības procesā un projekta ēkas darbības laikā tiek izmantoti ilgtspējīgi un atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidēP
3.8.3.būvdarbu veicējiem un/vai pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums iesniegt apliecinājumu, ka:P, N/A
3.8.3.1.vismaz 70 % (pēc masas) no būvgružiem, kas nav bīstami, un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) atbilstoši noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju 
3.8.3.2.elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiks savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un tiks nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības 
3.8.3.3.ja projekta ietvaros tiek plānots atjaunot vai pārbūvēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu 
3.8.4.ja plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana, attiecībā uz ēkas pamatu konstrukciju risinājumiem tiek paredzēta atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļP, N/A
3.8.5.ēkā tiek paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēkuP, N/A
3.8.6.ja plānota infrastruktūras būvniecība vai teritorijas labiekārtošana, tiek paredzēti atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem, dodot priekšroku dabā balstītiem risinājumiem vai "zaļās" infrastruktūras elementiemP, N/A
3.8.7.projekta īstenošanas (būvniecības) laikā tiek nodrošināts, ka tiek paredzēti pasākumi, lai tiktu ievēroti nacionālajā likumdošanā noteiktie maksimālie robežlielumu rādītāji noteiktajai apbūves zonai un diennakts laikam attiecībā uz vides trokšņa, putekļu un citu piesārņojošo vielu emisijām un veikti pasākumi šādu emisiju samazināšanaiP
3.8.8.projektā iekļautajās ēkās un ēku daļās, kurās tiek veiktas projektā plānotās aktivitātes, pēc projekta īstenošanas tiek sasniegtas minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"P
3.8.9.projekta ietvaros tiek nodrošināta Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" noteikto prasību ievērošana vai atbilstība Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētās regulas (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, energoefektivitātes klasei A+29P; N/A30
3.8.10.projekta ietvaros tiek nodrošināta panāktā enerģijas ietaupījuma uzturēšana ilgtermiņā, iesniedzot plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu31. Ja plāns uz projekta iesniegšanas dienu nav izstrādāts, projekta iesniegumā sniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā. Šādā gadījumā plānu iesniedz ar noslēguma maksājuma pieprasījumuP
4. KVALITĀTES KRITĒRIJIVērtēšanas sistēma
4.1.

Projekta efektivitāte32

Plānotā AF finansējuma efektivitāti uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

K1 – projekta izmaksu efektivitātes koeficients (jābūt ≥ 1,0);

F – plānotais AF finansējums33;

E – plānotais ikgadējais primārās enerģijas34 samazinājums ēkās (kWh/gadā);

G – plānotais ikgadējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas/gadā)34;

R – atjaunojamo energoresursu rādītājs, kur

R = Rsilt + Rsol. Rsilt = 1, ja projektā plānota pāreja no fosilajiem energoresursiem35 uz AER siltumenerģijas nodrošināšanai, ieskaitot tehnoloģijas, kas patērē elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai;

Rsol = 1, ja projektā plānota no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas papildu darbības jauda ≥10 kW;

R = 0; Rsilt = 0 un Rsol = 0, ja projektā nav plānota fosilo energoresursu aizstāšana ar AER, un AER ražotā papildu darbības jauda ir mazāka par 10 kW;

6,00 – maksimālais AF finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu, euro/kWh gadā;

16 835 – atskaites punkts projektu vērtēšanai AF finansējumam uz vienu ietaupīto tonnu CO2 ekvivalenta, euro/t gadā

Projektus sarindo prioritārā secībā36 pēc lielākā kopējā koeficienta (Kk) vērtības37.

Kk= K1 + K2 + K3,

kur:

Kk – projekta kopējais koeficients;

K1 – projekta izmaksu efektivitātes koeficients;

K2 – projekta gatavības koeficients;

K3 – projekta ietekmes uz horizontālo principu "dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas" koeficients.

Projekts tiek noraidīts,
ja Kk < 1,038

4.2.

Projekta gatavība39

Projekta gatavības koeficientam (K2) piešķir vērtību 0,5, ja ir publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par visiem projekta īstenošanai nepieciešamajiem būvniecības darbiem vai tehnoloģisko iekārtu iegādi, vai ar tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu saistītiem pakalpojumiem.

Vērtību 0 piešķir, ja projektā vēl nav publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

 
4.3.

Projekta ietekme uz horizontālo principu "dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas"40(turpmāk – horizontālais princips)

Projekta ietekmes uz horizontālo principu "dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas" koeficientam (K3) piešķir vērtību X.

Projektam tiek piešķirti papildu punkti, ja nosacījumi tiek izpildīti. Lielāku punktu skaitu piešķir, ja projektā ir izpildītas minimālās prasības, paredzēts lielāks skaits specifisko horizontālā principa darbību, kā arī paredzēta horizontālā principa rādītāja sasniegšana41 un projekta iesniegumā detalizēti aprakstīta projekta ietekme uz horizontālo principu:

 
 X = 0,5 punkti, ja paredzētas trīs un vairāk specifiskas horizontālā principa darbības un (ja attiecināms) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina horizontālo principu, projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs, un ir aprakstīts, kā projektā paredzētās horizontālā principa darbības risinās identificētās problēmas 
 X = 0,3 punkti, ja paredzētas viena vai divas specifiskas horizontālā principa darbības un (ja attiecināms) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina horizontālo principu, projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs, un ir aprakstīts, kā projektā paredzētās horizontālā principa darbības risinās identificētās problēmas 
 X = 0 punktu, ja nosacījumi netiek izpildīti. Piemēram, projekta iesniegumā nav paredzētas horizontālā principa darbības, kas veicinās vienlīdzību, iekļaušanu, diskriminācijas izskaušanu un pamattiesību ievērošanu, kā arī nav piesaistīts horizontālā principa rādītājs 
Piezīmes.

1 Projektu iesniegumu vērtēšanā tiek izmantoti arī normatīvie akti AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā, aģentūras projektu iesniegumu vērtēšanas nolikums un šā nolikuma pielikumā pievienotie dokumenti - primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidne, metodiskie norādījumi par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzību un atskaites veidne un citas projektu iesniegumu vērtēšanai nepieciešamās veidnes saskaņā ar šo noteikumu 17., 34., 81. punktu. Norāde par kritērija izvērtēšanai nepieciešamās informācijas atrašanās vietu projekta iesniegumā (projekta iesniegumā, tā pielikumos un papildus iesniedzamajos dokumentos) ir indikatīva un, ja noteiktajā vietā informācija nav pieejama, nepieciešams izskatīt visu projekta iesniegumu un tā pielikumus pilnībā.
Vērtējot projekta iesnieguma atbilstību kritērijiem, jāņem vērā tikai projekta iesniegumā (projekta iesniegumā un pielikumos) pieejamā informācija. Vērtējumu nevar balstīt uz pieņēmumiem vai citu informāciju, ko nav iespējams pārbaudīt vai pierādīt vai kas neattiecas uz konkrēto projekta iesniegumu. Ja vērtētāja rīcībā ir kāda informācija, kas var ietekmēt projekta vērtējumu, norāda konkrētus faktus un informācijas avotus, kas pamato un pierāda vērtētāja sniegto informāciju.
Vērtējot projektu iesniegumus, jāpievērš uzmanība projekta iesnieguma veidlapā sniegtās informācijas saskaņotībai starp visām projekta iesnieguma veidlapas sadaļām, kurās tā minēta. Ja informācija, kas norādīta projekta iesnieguma sadaļās, ir atšķirīga, jāpieprasa papildu skaidrojums pie konkrētā kritērija, uz kuru šī nesakritība ir attiecināma.

2 Vērtēšanas kritērijos izmantotie apzīmējumi:
N – ja vērtējums ir negatīvs, projekta iesniegumu noraida. Projekta iesnieguma atbilstību izvirzītajām prasībām norāda ar vērtējumu "Jā"; neatbilstību – ar vērtējumu "Nē".

3 Projekta iesniegumu noraida, ja kādā no izslēgšanas situācijām vērtējums ir "Jā".

4 Atbilstību kritērijam pārbauda pēc stāvokļa:
1) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu;
2) uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas dienu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas dienu, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
Ja konstatē, ka uz projekta iesniedzēju ir attiecināms kaut viens no izslēgšanas kritērijiem, turpmāko projekta iesnieguma vērtēšanu neveic..

5 Piemēro projektu iesniegumiem, kas pretendē uz komercdarbības atbalstu – atlīdzības maksājumi (kompensācija).

6 Projekta iesniedzēja apliecinājums, ka tas neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

7 Atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punkta "b" apakšpunktam vērtē saskaņā ar 2.3. vispārīgo atbilstības kritēriju.

8 Vērtēšanas kritērijos izmantotie apzīmējumi:
P – ja pieņemts lēmums par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniedzējam jānodrošina atbilstība kritērijiem, precizējot projekta iesniegumu lēmuma noteiktajā termiņā.
Ja projekta iesniegums atbilst izvirzītajām prasībām, tas vērtējams ar vērtējumu "Jā", ja projekta iesniegumā norādītā informācija un/vai pievienotie pielikumi neatbilst prasībām vai kāds no pielikumiem nav pievienots un tiek izvirzīts attiecīgs nosacījums trūkumu novēršanai – ar vērtējumu "Jā, ar nosacījumu". Ja kāds no noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts noteiktajā termiņā, projekta iesniegumu noraida.

9 Atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 32., 33., 35., 36., 38. un 44. punktam.

10 Vērtē, vai projekta iesniedzējs ir apliecinājis, ka tam ir pietiekama kapacitāte projekta īstenošanai un projekta iesniegumā ir norādīta informācija par projekta īstenošanā iesaistītajiem cilvēkresursiem, kā arī vērtē 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.21. apakšpunktā minētos dokumentus. Administratīvā un īstenošanas kapacitāte ir pietiekama, ja projekta iesniegumā ir aprakstīts, ka cilvēkresursi spēs īstenot šādas funkcijas:
- iepirkumu un līgumu administrēšanu, lietvedību;
- grāmatvedības uzskaiti, maksājumu veikšanu un to pārbaudes, finanšu plānošanu;
- maksājuma pieprasījumu un citu aģentūrā iesniedzamo dokumentu sagatavošanu.
Finanšu kapacitāte ir pietiekama, ja projekta iesnieguma veidlapā ir norādīti projekta finansējuma avoti un projekta iesnieguma vērtēšanas laikā pieejamā tiesiskā un faktiskā informācija, kas saistīta ar šiem avotiem, nerada šaubas par projekta iesniedzēja finanšu kapacitāti projekta īstenošanai visā projekta īstenošanas laikā.
Projektam pievienots pašvaldības/-u lēmums/-i par līdzfinansējuma nodrošināšanu vai galvojuma sniegšanu (ja attiecināms).

11 Informācija par projektu iesniedzēju nodokļu parādiem (izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu) tiek pārbaudīta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzi (https://www6.vid.gov.lv/NPAR):
- uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu;
- uz precizējumu iesniegšanas dienu arī gadījumos, ja nosacījums iepriekš netika izvirzīts vai kritērijs tiek pārvērtēts.
Aģentūra ņem vērā, ka informācija par veikto nodokļu samaksu VID parādnieku datubāzē tiek aktualizēta un publicēta ar divu darbdienu nobīdi.

12 Atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34. punktam. Var iesniegt arī papildu dokumentāciju, ko projekta iesniedzējs uzskata par nepieciešamu projekta izvērtēšanai. Dokumentus, kas atrodami publiskajās datubāzēs, var neiesniegt, vērtētājs šos dokumentus no datubāzēm iegūst patstāvīgi.

13 Atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu IV sadaļai. Izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34. punktā minētos dokumentus, tai skaitā vērtēšanā izmanto aģentūras projektu iesniegumu vērtēšanas nolikuma pielikumā pievienotos dokumentus – primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni, metodiskos norādījumus par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzību, atskaites veidni un citas projektu iesniegumu vērtēšanai nepieciešamās veidnes saskaņā ar 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 17., 34., 81. punktu.

14 Ja pārsniedz 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 6. punktā noteikto vienam projektam pieejamo atbalsta apmēru, atbilstoši lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu tiek dota iespēja samazināt AF finansējuma apmēru un veikt precizējumus, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot.

15 Vērtē, vai projekta iesniegumā norādītais projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 60. punktā noteikto periodu.

16 Atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 2. punktam un 9.2. apakšpunktam.

17 Vērtēšanas kritērijos izmantotie apzīmējumi:
N – ja vērtējums ir negatīvs, projekta iesniegumu noraida;
P – ja pieņemts lēmums par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniedzējam jānodrošina atbilstība kritērijiem, precizējot projekta iesniegumu lēmuma noteiktajā termiņā.
Ja projekta iesniegums atbilst izvirzītajām prasībām, tas vērtējams ar vērtējumu "Jā", ja projekta iesniegumā norādītā informācija un/vai pievienotie pielikumi neatbilst prasībām vai kāds no pielikumiem nav pievienots un tiek izvirzīts attiecīgs nosacījums trūkumu novēršanai – ar vērtējumu "Jā, ar nosacījumu". Ja kāds no noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts noteiktajā termiņā, projekta iesniegumu noraida.
N/A – kritērijs nav piemērojams.
Ja projekts atbilst izvirzītajām prasībām, piemēro vērtējumu "Jā", ja neatbilst izvirzītajām prasībām – vērtējumu "Nē".

18 Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam tematiskā virziena "Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem" rezultatīvais rādītājs ir pašvaldību pakalpojumu efektivitāte – izmaksas uz klientu – izmaksu samazinājums (%) pašvaldības sniegtajam pakalpojumam. Lai novērtētu investīciju ietekmi uz teritoriju attīstību, pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā norāda projekta rezultatīvo rādītāju, kas atbilst Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam rezultatīvajiem rādītājiem, norādot rezultātu sasniegšanas termiņu (maksimāli 3 gadi no projekta pabeigšanas brīža). Plānoto rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzība tiek nodrošināta, informāciju par veiktajiem ieguldījumiem un to rezultātiem pašvaldībai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 22. panta 2.2 punktam atspoguļojot ikgadējā pārskatā. Rādītāji tiek iekļauti gada publiskajā pārskatā, kuru apstiprina pašvaldības domes sēdē un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

19 Ja netika veikta administratīvi teritoriālā reforma, pamatojumā sniedz vērtējumu par esošo pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotām funkcijām.

20 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

21 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.4., 34.5., 34.6., 34.7., 34.8., 34.9., 34.10. un 34.11. apakšpunktā minētos dokumentus. Primārās enerģijas samazinājums tiek aprēķināts no esošā kopējās primārās enerģijas novērtējuma atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" atņemot projekta iesnieguma veidlapā (1.1., 1.3. sadaļā) un pielikumā pievienotajos dokumentos norādīto paredzamo kopējo primārās enerģijas novērtējumu pēc projekta īstenošanas. Iegūtais enerģijas samazinājums procentuāli izsakāms, aprēķināto ietaupījumu enerģijas vienībās attiecinot pret sākotnējo kopējās primārās enerģijas novērtējumu un reizinot ar 100 %.

22 Informācijas avots vērtētājiem – projekta iesnieguma veidlapas 1.3. sadaļā norādītais sasniedzamais primārās enerģijas ietaupījums (kWh/gadā) un projekta iesnieguma veidlapas 1. pielikumā norādītais AF finansējums. Aprēķinu veikšanai izmanto arī 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34. punktā minētos dokumentus. Ietaupīto primāro enerģiju (kWh/gadā) noapaļo veselos skaitļos, atbilstību kritērijam vērtē vērtībai ar divām zīmēm aiz komata, piemēram, projekts ar vērtību 6,00 euro/kWh gadā atbilst kritērijam, savukārt projektam ar vērtību 6,01 euro/kWh tiek izvirzīts attiecīgs nosacījums trūkumu novēršanai.

23 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.5., 34.6. un 34.7. apakšpunktā minētos dokumentus, ja šī informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmā.

24 Darbības nepārklājas, ja, pārbaudot informāciju Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā un vismaz šādās tīmekļvietnēs: www.swiss-contribution.lv, www.eeagrants.lv, www.ekii.lv, tiek konstatēts, ka projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas paredzētas citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, kā arī citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros, kas finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Papildu informācijas iegūšanai iespējams sazināties ar citām atbildīgajām iestādēm (piemēram, Ekonomikas ministriju, SIA "Vides investīciju fonds").

25 Pārbauda nosacījumus, kas iekļauti 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktā.

26 Kritērija un tā apakškritēriju vērtēšanā pārliecinās, ka ir ņemti vērā šo noteikumu nosacījumi, papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības regulējums un 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 30. punktā minētie metodiskie norādījumi par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzību.

27 Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu atbalsta piešķiršanai konkrētajam projekta iesniedzējam attiecīgā projekta iesnieguma ietvaros.

28 Kritērija un apakškritēriju vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.4., 34.5., 34.6., 34.7., 34.8., 34.9., 3.10., 34.11. un 34.12. apakšpunktā minētos dokumentus.

29 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.10. punktā minētos dokumentus.

30 Kritēriju attiecina tikai uz gadījumiem, kad projektā paredzēta cietās biomasas apkures iekārtu vai gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtu uzstādīšana.

31 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.12.4. apakšpunktā minētos dokumentus.

32 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.5., 34.6., 34.7., 34.8., 34.9., 34.10., 34.11. un 34.12. apakšpunktā minētos dokumentus, ja nepieciešams, projektu iesniegumu vērtēšanas komisija piesaista atbilstošās jomas ekspertu saskaņā ar 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 17.1.11. apakšpunktu.

33 Atbilstoši projekta iesnieguma 2. pielikumam "Projekta finansēšanas plāns".

34 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.8., 34.9., 34.10. apakšpunktā minētos dokumentus, t. sk. par datu avotu izmanto primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni, energosertifikātu, pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām. 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.9. apakšpunktā noteiktie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.222), un izmantojami MK noteikumu Nr.222 6. pielikumā noteiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju faktori (KCO2e) un kopējās primārās enerģijas faktori (fPtot). Ja ēkas energosertifikācija nav izstrādāta atbilstoši MK noteikumiem Nr.222, finansējuma saņēmējs to precizē atbilstoši MK noteikumiem Nr.222. Ja energosertifikācija netiek precizēta, projekts tiek noraidīts.

35 Fosilie energoresursi atbilstoši Eiropas Vides aģentūras definīcijai (pieejama: https://www.eea.europa.eu/help/glossary/gemet-environmental-thesaurus/fossil-fuel) – naftas produkti, ogles (un to produkti), kūdra (un tās produkti) un dabasgāze.

36 Ja vērtējums ir vienāds, priekšroku saskaņā ar 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 53.4.2. un 53.4.3. apakšpunktu dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pēdējiem pieejamajiem datiem attiecīgajā gadā, kad tiek vērtēts projekta iesniegums.

37 Kritēriju un apakškritēriju vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.5., 34.6., 34.7., 34.8., 34.9., 34.10., 34.11., 34.12. un 34.13. apakšpunktā minētos dokumentus.

38 Formulas koeficienta K1 daļas 6.00/(F/E) un 16835/(F/G) katru atsevišķi noapaļo ar sešām zīmēm aiz komata. Kk vērtību nenoapaļo un izvērtē atbilstību Kk ≥ 1,0. Ja Kk koeficients ar sešām zīmēm aiz komata nesasniedz vērtību 1,000000, projektu noraida, piemēram, projekts ar koeficientu 0,999887 tiek noraidīts, bet projekts ar koeficientu 1,000000 netiek noraidīts. Turpinot vērtēšanu, Kk vērtību noapaļo ar vienu zīmi aiz komata un vienāda punktu skaita gadījumā prioritizē atbilstoši 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 53.4. apakšpunktam. Ja vienāds punktu skaits ir projektiem vienā plānošanas reģionā, projektus savstarpēji prioritizē atbilstoši Kk vērtībai ar sešām zīmēm aiz komata, noapaļošanas rezultātā nemainot prioritizēšanas pozīciju attiecībā pret projektiem, kas īstenoti citā plānošanas reģionā.

39 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.5. apakšpunktā minētos dokumentus un 34.5.4. apakšpunktā sniegto informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

40 Kritērija vērtēšanai izmanto 1.2.1.3.i. investīcijas noteikumu 34.5., 34.6., 34.7. un 34.13. apakšpunktā minētos dokumentus.

41 Projektu vērtēšanā izmanto horizontālā principa rādītāju VINP12, kas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajā Horizontālā principa "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanas un uzraudzības metodikā (2021–2027) (pieejama: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali).

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 709Pieņemts: 08.11.2022.Stājas spēkā: 25.11.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 228, 24.11.2022. OP numurs: 2022/228.2
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokumenti
  • Citi saistītie dokumenti
337385
25.11.2022
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"