Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 83

Rīgā 2022. gada 10. februārī (prot. Nr. 6 38. §)
Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) IV sadaļā ietverto risinājumu B (1) – konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveidošanu starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, kā arī jaunas mācību/studiju ēkas būvniecību.

2. Noteikt  Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanā.    

3. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par studiju izmaksu koeficienta optimālo vērtību 1,9 izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes" attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu un darbinieku  izglītības ieguvi Iekšējās drošības akadēmijā īstenotajās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās "Pirmstiesas izmeklēšana", ņemot vērā tajās iekļaujamos specifiskos kursus.

4. Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 1. jūnijam nodrošināt konsorcija līguma noslēgšanu starp iesaistītajām pusēm, paredzot, ka konsorcija līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz par katru saimniecisko gadu un kurā paredzēts vidējais studiju vietu skaits attiecīgajā saimnieciskajā gadā un tam atbilstošais finansējuma apmērs atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam.

5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu tiesībaizsardzības iestādēm  2023. gadam un turpmākajiem gadiem speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām Iekšējās drošības akadēmijā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Iekšlietu ministrijai turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt attiecīgus starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumus, ņemot vērā arī faktisko vidējo studiju vietu skaitu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, bakalaura studiju programmās un maģistra studiju programmās, studiju vietas bāzes izmaksas attiecīgajam gadam un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientus.

6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai 2023. gadam ne vairāk kā 3 718 473  euro, 2024. gadam ne vairāk kā 18 352 050 euro, 2025. gadam ne vairāk kā 20 224 564 euro un 2026. gadam ne vairāk kā 715 477 euro infrastruktūras izveidei un modernizācijai, kā arī aprīkojuma nodrošinājumam Valsts policijas koledžā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

7. Pieņemt zināšanai, ka konceptuālajā ziņojumā atbalstītā risinājuma īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) plānoto finansējumu tiesībaizsardzības iestādēs strādājošo izglītības kvalitātes palielināšanai un infrastruktūras uzlabošanai. Ja koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts pilnā apmērā, tas ietekmēs tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mācību procesa kvalitāti un saturu un konceptuālā ziņojuma mērķi netiks sasniegti pilnā apmērā. 

8. Lai nodrošinātu šā rīkojuma 3. punkta izpildi, Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 1. aprīlim sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem".

9. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2022. gada 31. decembrim sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā  iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumu projektus normatīvajos aktos, paredzot vārda "akadēmija" lietojumu izglītības iestāžu izveidotā konsorcija nosaukumā. Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot konsorcija darbības uzsākšanai nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministre M. Golubeva
(Ministru kabineta
2022. gada 10. februāra
rīkojums Nr. 83)
Konceptuāls ziņojums
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"

SATURS

I. Kopsavilkums

II. Situācijas apraksts

2.2. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstības

2.3. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēma

III. Ietekme uz problēmas risināšanu

3.1. Izmeklētāju mācību centra izveide

3.2. Augsti kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste

3.3. Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana

3.4. Izglītības prasību paaugstināšana

3.5. Jauna profesijas standarta "Izmeklētājs" izstrāde

3.6. Jaunu studiju programmu izstrāde

3.7. Vadības kompetenču apguve

3.8. Doktora programma un zinātniski pētnieciskais darbs

3.9. Citu studiju programmu izstrāde

3.10. Kapitālieguldījumi infrastruktūrā

IV. Risinājuma varianti

4.1. Risinājums A

4.2. Risinājums B

4.3. Risinājums C

4.4. Risinājumu salīdzinājums

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

I. Kopsavilkums

Risināmās problēmas

SIA "Ernst & Young Baltic" pētnieki, analizējot pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.1

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti ietekmē izmeklētāju nepietiekamā kvalifikācija, kā tas bieži izskanējis publiski, kā arī spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību, no kā atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana. Izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības.2

Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu atpazīšanu un tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītošanu. Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, šo noziegumu novēršana un apkarošana pieprasa mūsdienīgu un specifisku kompetenču apguvi starpdisciplināru un pieredzē balstītu mācību ietvaros.

Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijā definētajam ir jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Nepieciešams radīt finansiālu un juridisku pamatu pastāvīgai un pilnvērtīgai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanai specializētā augstskolā, tādā veidā uzlabojot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un citus policijas darba rādītājus, kā arī veicinot darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju un drošības situācijas izmaiņām.

Konceptuālais ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk – ziņojums) sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) iniciatīvas, lai piedāvātu valdībai izvēlēties atbilstošāko risinājumu pastāvošās IeM padotības iestāžu speciālistu profesionālās sagatavošanas sistēmas reformai.

Mērķis: izveidot mūsdienīgu, tiesībaizsardzības iestāžu prasībām, sabiedrības interesēm un mūžizglītības interesēm atbilstošu pēctecīgu izglītības modeli, kura ietvaros tiktu īstenota zināšanu, metožu un inovāciju jaunrade, kā arī zinātnē un izcilībā balstītu studiju īstenošana augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā.

Policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošana ir saistīta ar komplicētu kompetenču apguvi un ar modernām tehnoloģijām aprīkotu studiju infrastruktūru. Neatkarīgi no risinājuma varianta ir nepieciešami kapitālieguldījumi objektā Rīgā, Ezermalas ielā 8A, kas sastāv no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Valsts policijas koledža izvietota ēkā Ezermalas ielā 10, kas ietilpst Ezermalas ielas 8A nekustamo īpašumu sastāvā ietilpstošo infrastruktūras objektu renovācijā/būvniecībā, aprīkojuma, materiālā nodrošinājuma un piegulošās teritorijas attīstībā, šim nolūkam daļēji piesaistot ES fondu finansējumu.

Risinājums A: dibināt jaunu augstskolu – Latvijas Iekšējās drošības akadēmiju, ar mērķi sagatavot kvalificētus speciālistus IeM padotības iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu specifiskajām vajadzībām, likvidējot Valsts policijas koledžu (turpmāk – VPK), bet tās personāla un studiju resursus integrējot jaunizveidotajā akadēmijā, kā arī paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;

Risinājums B: veidot ilgtermiņa konsorciju ("Iekšējās drošības akadēmija") starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;

Risinājums C: veidot īstermiņa konsorciju starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu vajadzībām līdz jaunas augstskolas dibināšanai. Šo risinājumu neatbalstīja potenciālā konsorcija dalībnieki, tādēļ tas netika detalizēti analizēts.

Ņemot vērā, ka šobrīd nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā atbilstoši mūžizglītības principam, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma (indikatīvi jau 2022. gadā), plānota pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, VPK ietvaros veidojot Izmeklētāju mācību centru, kura darbības mērķis būtu pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.

Laika izteiksmē projekta ieviešana plānota trīs posmos:

1. Īstermiņa (2022. gadā) – Izmeklētāju mācību centra izveide un profesiju standartu izstrāde/aktualizācija, finansējuma piesaiste;

2. Vidēja termiņa (indikatīvi līdz 2025. gadam) – risinājuma A, B, vai C ieviešana, normatīvā regulējuma izstrāde, kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste, studiju/mācību programmu izstrāde, licencēšana, studiju virzienu/institucionālā akreditācija, infrastruktūras izveide, būvniecības/renovācijas īstenošana, nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana u.c.;

3. Ilgtermiņa (indikatīvi pēc 2025. gada) – doktora programmas izstrāde un ieviešana, zinātniskās darbības un starptautiskās sadarbības attīstīšana, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas izstrāde pašvaldības policijas vajadzībām, risinājuma A gadījumā sadarbības veidošana ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs specifiskās jomās, lai nodrošinātu kopīgu infrastruktūras izmantošanu, kā arī lai kopīgi īstenotu kādu no studiju programmām, moduļiem vai atsevišķiem studiju kursiem u.c.

Ministrijas atbalstāmais risinājums B (ilgtermiņa konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija"), kas:

ļauj izmantot katras iesaistītās augstākās izglītības institūcijas konkrētajā jomā kompetentāko un kvalificētāko akadēmisko personālu, neinvestējot būtiskus finanšu resursus profesūras piesaistē no citām augstskolām;

nodrošina studiju programmu kopīgu izstrādi un īstenošanu;

nodrošina infrastruktūras un cilvēkresursu koplietošanu, kas ilgtermiņa sadarbībā un ar stabilu studiju finansējumu arī var samazināt infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksas, jo universitātes šim mērķim varētu piesaistīt arī savus resursus;

ļauj kāpināt studiju rezultātu kvalitāti, konsorcijā iesaistot starptautiski atpazīstamas zinātniskās universitātes ar augstu akadēmisko un zinātnisko potenciālu tiesību zinātņu jomā;

atšķiras ar juridisko vienkāršību (risinājuma ieviešanai nav nepieciešams veikt apjomīgus un dažādi vērtētus grozījumus daudzos normatīvos aktos);

atšķiras ar īsāku sagatavošanās periodu un ātrāku ieviešanas termiņu (risinājums ir ātrāk uzsākams, negaidot jaunas būvniecības ieceres īstenošanas pabeigšanu);

atšķiras ar būtiski zemākiem projekta apdraudējuma riskiem;

atbilst valdībā akceptētajam īstenoto reformu plānam augstākajā izglītībā.

II. Situācijas apraksts

2.1. Vispārīgs esošās situācijas raksturojums

IeM padotības iestāžu pasūtījumu pēc kvalificētiem speciālistiem īsteno IeM padotības iestāžu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) padotībā esošās koledžas (VPK, Valsts robežsardzes koledža - turpmāk VRK, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža-turpmāk UCAK, turpmāk kopā - IeM koledžas), kas saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu un šo izglītības iestāžu nolikumiem ir IeM sistēmas iestādes un tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuru pamatfunkcija ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālā sagatavošana dienestam attiecīgajā IeM padotībā esošajā iestādē, īstenojot arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides, pieaugušo neformālās izglītības programmas un īsā cikla augstākās izglītības programmas. Vienlaikus IeM koledžas veic amatpersonu profesionālās pilnveides funkcijas, kā arī virkni citus, IeM padotībā esošo iestāžu, kuru pakļautībā atrodas attiecīgā koledža, deleģētos specifiskos uzdevumus, kas tikai daļēji ir saistīti ar šo izglītības iestāžu pamatfunkciju īstenošanu, piemēram – kinoloģija, ugunsdzēsības depo darbība, fiziskās sagatavotības pārbaudes, profesionālās mācības dienesta vietās u.c.

IeM koledžu izglītības procesā pamatā tiek iesaistīti nozares profesionāļi, kuriem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija, grāds, pedagoģiskā un praktiskā darba pieredze docējamā mācību priekšmetā (studiju kursā).

IeM koledžu izglītojamie (kadeti) atrodas dienestā, saņem darba samaksu un normatīvajā regulējumā paredzētās sociālās garantijas, kā arī veselības aprūpi un atvaļinājumu, bet pēc koledžas absolvēšanas pilnībā tiek nodrošināti ar dienesta turpināšanas iespēju attiecīgā dienesta struktūrvienībā.

IeM sistēmas iestādes, kuru pakļautībā atrodas attiecīgās koledžas, veic nepieciešamās kontroles, koordinācijas un administratīvās vadības funkcijas, t.sk. finanšu resursu plānošanu. IeM koledžu lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos ir koledžu padomes, kuru sastāvā ietilpst arī attiecīgo IeM sistēmas iestāžu deleģētas amatpersonas.

IeM koledžas izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas. Tikai nelielu daļu no finansējuma veido koledžu ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas un citi pašu ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem un koledžu infrastruktūras izmantošanu (0,28-2,32%). Ministru kabinets ir noteicis atsevišķu finansēšanas kārtību IeM koledžām, ko paredz Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi".

Analizējot IeM koledžu izdevumus, secināts, ka vismazāk līdzekļu administratīvā personāla atalgojumam izlieto VPK – 3,5%, bet VPK ir vislielākais izdevumu apjoms vispārējā personāla atalgojumam, proti, 80,5% no kopējiem atalgojumam paredzētajiem izdevumiem, kā rezultātā tikai 16% atlīdzības izdevumu ir akadēmiskā personāla atalgojuma nodrošināšanai, kas ir otrs mazākais rādītājs aiz VRK, kas mācībspēkiem novirza 14% no kopējiem atalgojuma izdevumiem.3

IeM koledžas, neskatoties uz vienotu izglītības un dienesta gaitas regulējumu, darbojas:

atšķirīgu iekšlietu iestāžu pakļautībā;

atšķirīgās un speciāli veidotās infrastruktūrās, ar ģeogrāfiski atšķirīgu izvietojumu un finansējumu, kas plānots vienā budžeta programmā/apakšprogrammā ar iestādi, kuras pakļautībā tā atrodas (ir atsevišķš finansēšanas plāns un resursu izdevumu segšanai un izdevumu tāme; finansējumu nepieciešamības gadījumā var operatīvi mainīt);

ar atšķirīgu piemērojamo profesiju standartu, izglītības programmu saturu un atšķirīgu stratēģisko vadību;

ar atšķirīgu deleģēto papildfunkciju klāstu.

Katrai no IeM koledžām ir radīta atbilstoša infrastruktūra, izveidotas un speciāli aprīkotas (t.sk. par ES finanšu instrumentu līdzekļiem) telpas, bibliotēkas, dienesta viesnīcas, specializēti mācību poligoni, atšķirīgi iestāžu deleģētie uzdevumi (kinoloģija, dienestu personāla fiziskā un speciālā sagatavošana u.c., piemēram, VRK jau vairāku gadu garumā ir investēti ES finanšu instrumentu līdzekļi un īstenoti vērienīgi attīstības projekti, kuru rezultātā rekonstruētas mācību telpas, labiekārtota dienesta viesnīca, uzbūvēts sporta centrs ar baseinu un stadionu, izveidots lauku mācību centrs ar šautuvi utt.). VRK atrodas ārējās valsts sauszemes robežas tuvumā, veidojot rezervi, lai normatīvajos aktos un ārkārtas situāciju novēršanas plānos paredzētajos gadījumos pastiprinātu pārējās Valsts robežsardzes struktūrvienības, kas veic valsts robežas kontroli4.

UCAK īstenotās izglītības programmas ir krasi atšķirīgas no citām IeM koledžu īstenojamām programmām. Lielākā daļa speciālistu UCAK tiek sagatavoti tālākizglītības programmās, kuras absolvējot, izglītojamie iegūst trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. UCAK struktūrā darbojas akreditēta Ugunsdzēsības izmēģinājumu laboratorija un ugunsdzēsības depo. Notiek ES finanšu instrumentu finansējuma piesaiste pētījumam par apmācības kompleksa izveidi, kas vērsts uz salīdzinošo analīzi par pieejamiem risinājumiem, izglītības procesa uzlabošanu, kompleksa aprīkojuma, infrastruktūras un ēku pielāgošanu 2021.gadā, kā arī mācību poligona izbūvi un jaunas koledžas ēkas būvniecību. Kopš 2020.gada UCAK finanšu pārvaldība un grāmatvedības uzskaite centralizēta ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

UCAK, lai īstenotu profesionālās izglītības programmas, bez mācību auditorijām, sporta zāles un sporta laukuma nepieciešams ugunsdzēsības un glābšanas mācību daļas depo un specializētais mācību poligons, kurā ir mācību tornis, ūdens ņemšanas vietas (ugunsdzēsības hidranti, atklātā ūdens ņemšanas vieta ar muliņu), dūmu kamera, dūmgāzes konteiners, peldbaseins un citas speciāli ierīkotas praktisko nodarbību vietas. UCAK konsolidācija vienotā izglītības iestādē radītu situāciju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nespētu nodrošināt Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumu Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" 6.1. apakšpunkta izpildi par ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem ārpus nodarbību laika nepārtrauktību.

IeM padotības iestādēs, kuru pakļautībā atrodas koledžas, darbojas centralizētā apgādes sistēma, kas nodrošina vienlaicīgu IeM koledžu apgādi ar nepieciešamajiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem (formas tērpi, ekipējums, bruņojums, transports utt.).

Minētais par problemātisku šobrīd padara visu trīs koledžu vienlaicīgu konsolidācijas iespēju un integrēšanu kādā no augstskolām. Šobrīd nav reālu iespēju visas trīs mācību iestādes konsolidēti izvietot kādā no IeM rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, neinvestējot tajos būtiskus finanšu resursus, bet juridiska konsolidācija šobrīd būtu saistīta ar ievērojamu riska faktoru iespējamību, kura var radīt draudus koledžām nodrošināt izglītības procesa un dienesta funkciju izpildes nepārtrauktību un kvalitāti.

Analizējot speciālistu sagatavošanas praksi Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk-IeVP), jāatzīst, ka IeVP nav savas augstākās izglītības iestādes, kurā tiktu sagatavoti speciālisti dienesta vajadzībām. 2019. gada 1. jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ar Tieslietu ministriju parakstīja līgumu Nr. 1 6.4/2-2019 par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" īstenošanu. Projekts tiks īstenots līdz 2024. gada 30. aprīlim, un tā kopējais finansējums ir 14 073 529 euro. Projekta ietvaros Olaines cietuma teritorijā paredzēts uzbūvēt Mācību centra un atklātā cietuma nodaļas ēkas. Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā (šobrīd noris būvniecības projektēšana). Būvniecību plānots pabeigt līdz 2023.gada maijam. Mācības jaunuzceltajā Mācību centrā ir plānots uzsākt jau 2023. gada septembrī. Projektā plānots būvēt arī atklātā cietuma korpusu, tādējādi veidojot Olaines cietuma infrastruktūru kā jaunuzņemto korekcijas dienestu darbinieku prakses vietu. Projekta mērķis ir radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu personāla apmācībai, turpmāk sagatavojot mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai.

Mācību centrā tiek plānots realizēt profesionālo tālākizglītības programmu "Ieslodzījuma vietu apsardze" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju – ieslodzījuma vietu jaunākais inspektors. Šobrīd norit darbs pie triju jaunu profesionālās pilnveides izglītības programmu izveides (drošība, resocializācija un vadība).

Pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas 2010. gadā Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma policijas vecāko virsnieku sagatavošanā tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem.

Šobrīd IeM padotības iestāžu vecākajiem virsniekiem nepieciešamā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguve tiek nodrošināta ārpakalpojumu sniedzošā valsts augstskolā, ar kuru noslēgts līgums par speciālistu sagatavošanu (Valsts policijas vecākajiem virsniekiem–Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk - RSU), Valsts robežsardzes vecākajiem virsniekiem–Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (turpmāk - RTA), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākajiem virsniekiem–Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk - RTU)), speciāli dienesta prasībām veidotās un profesiju standartiem atbilstošās, akreditētu studiju virzienu un licencētās profesionālajās studiju programmās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir pilnībā apmierināti ar RTU īstenotās studiju programmas absolventu kompetenču līmeni, uzskata programmu par kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte nesaskata iespēju, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieri perspektīvā varētu kvalitatīvi tikt sagatavoti citā augstskolā, kur nebūtu koncentrēti tehnisko zinātņu mācībspēki, kā arī izveidota studijām atbilstoša infrastruktūra. RTU nākamajos studiju līmeņos (maģistrantūra, doktorantūra) tiek nodrošināta iespēja studēt darba aizsardzību. Studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" RTU īstenotā profesionālā maģistra studiju programma "Darba aizsardzība" ir saņēmusi sertifikātu par programmas reitingu - 15. vietu pasaulē kategorijā Global TOP 100 Best Masters in the field of Environmental security.

VRK un RTA īstenotās studiju programmas ir pēctecīgas un sniedz robežsarga dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Līdzīgi Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (turpmāk- CEPOL) izveidotajai 22 partneru konsorcija kopīgajai maģistra programmai (CEPOL European Joint Master Programme)5, kura orientēta uz ES valstu policijas vecāko virsnieku izglītošanu, Latvija ir spējusi kvalificēties vienam no konsorcija dalībniekiem Eiropas kopīgā maģistra studiju programmai Stratēģiskajā robežu pārvaldībā (European Joint Masters in Strategic Border Management). Minēto programmu īsteno 5 Konsorcija partnerinstitūcijas (augstskolas, universitātes) Lietuvā, Latvijā (RTA), Nīderlandē un Spānijā. Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 76 eksperti no 14 valstīm un 20 augstskolām (universitātēm, akadēmijām). Studiju programmā uzņemti 27 studējošie no 20 ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu robežapsardzības institūcijām. Kopīgā maģistra grāda stratēģiskajā robežu menedžmentā programma ietver sevī eiropeiskās perspektīvas un vērtības, sadarbību starp operacionālo un akadēmisko vidi, kopīgu kultūru - mācīšanās standartus, filozofiju un vērtības, saskaņotu sadarbībspēju Eiropas robežsargu stratēģiskajās aktivitātēs uz robežām, respektējot ES robežu dažādību. Absolvējot šo studiju programmu, tiek piešķirts maģistra grāds stratēģiskajā robežu pārvaldībā. No Valsts robežsardzes minētajā programmā šobrīd studē divi robežsardzes virsnieki.

Ministru kabinets ar 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvāto risinājumu par speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām jaunas struktūrvienības izveidi kādā no valsts universitātēm, savukārt, 2019. gada 17. septembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts universitātes izvēli tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību" (turpmāk - Informatīvais ziņojums), atbalstot priekšlikumu IeM padotības iestāžu un atsevišķu citu tiesībaizsardzības iestāžu vecāko speciālistu apmācību veikt vienā konkrētā valsts universitātē (RSU).

Informatīvajā ziņojumā tika iekļauts nosacījums par to, ka profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" absolventiem noteiktā skaitā un atbilstoši tiesībaizsardzības iestādes rekomendācijai tiks nodrošināta iespēja kvalificēties uzņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne" jurista kvalifikācijas iegūšanai, kā arī RSU īstenot kvalifikācijas paaugstināšanas kursus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Tāpat Informatīvajā ziņojumā tika paredzēts, ka ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai RSU izveidos jaunu struktūrvienību un nodrošinās struktūrvienības darbam nepieciešamo administratīvo kapacitāti, kā arī investēs savus resursus kvalitatīvas studiju infrastruktūras izveidē. Vienlaikus minēto ieceru savlaicīgu izpildi ietekmēja nepilnīgais finansējums. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas ietvaros RSU paredzēti izdevumi 178 400 euro apmērā, gadam nepieciešamo vismaz 1, 5 milj.euro vietā. Lai nodrošinātu faktiskajam un plānotajam studējošo skaitam un normatīvajos aktos6 paredzētajam izmaksu apjomam nepieciešamo finansējumu, Iekšlietu ministrija:

1. 2021. gadā ierosināja šim mērķim papildu novirzīt 170 545 euro, pārskatot citus izdevumus7; līdz ar to 2021.gadā Iekšlietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei RSU plānoti348 945 euro;

2. 2022.–2024.gada budžeta projekta izstrādes procesā sagatavoja un virzīja prioritārā pasākuma pieteikumu (PPP) 14-02-P "Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)", kam nepieciešamā finansējuma piešķiršana tika atbalstīta Ministru kabinetā8 un likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2022., 2023. un 2024. gadam", kuru ietvaros Iekšlietu ministrijai plānots finansējums šādā apjomā:

Budžeta programma/apakšprogramma2022.gads2023.gads2024.gads
06.01.00 "Valsts policija" - kopā1 849 0821 931 3222 097 633
Bāzes izdevumi178 400178 400178 400
Papildu (PPP)1 670 6821 752 9221 919 233
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" - kopā20 00010 0002000
Bāzes izdevumi000
Papildu (PPP)20 00010 0002000
40.02.00 "Ņekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" - kopā1 300 00000
Bāzes izdevumi000
Papildu (PPP)1 300 00000
Pavisam KOPĀ3 169 0821 941 3222 099 633
No tā pasākumi:   
1. Izmeklētāju apmācības centra izveide VPK (tsk. atlīdzība 438 756 euro) (detalizēts piešķirtā finansējuma aprēķins-2.pielikumā)2 229 756811 256768 256
2. Nodrošināta augstākās izglītības programmu apguve RSU amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm9939 3261 130 0661 331 377

Šobrīd RSU studiju programmā "Policijas darbs" studējošie studē trīs uzņemto studentu plūsmas, kopumā 151 Valsts policijas amatpersona. Studiju programmā "Policijas darbs" mācību process notiek atbilstoši licencētajai studiju programmai un saskaņotajam studiju plānam.

Uzņemto skaits pa gadiem/ vietu aizpildījums:

2017.gads46 
2018.gads42 
2019.gads28 
2020.gads80 
2021.gads44 

Absolventu skaits pa gadiem:

2020.gads29 
2021.gads34 

Atbilstoši studējošo/absolventu veiktajai aptaujai par apmierinātību ar studiju programmu un tās saturu, 74% aptaujāto programmas saturu, apjomu novērtēja kā optimālu, 14% norādīja, ka ir nepieciešama padziļinātāka specializācijas kursu apguve, 12 % norādīja, ka tik padziļināta specializācijas kursu apguve nav nepieciešama. Kopējo studiju programmas kvalitāti absolventi/studējošie bija novērtējuši ar atzīmi 7,52.

Studiju programmas 2020.gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,06, 2021. gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,22.

Atbilstoši personīgai iniciatīvai un Valsts policijas struktūrvienības vadības ieteikumam studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtas tiek tās Valsts policijas amatpersonas, kuras absolvējušas VPK vai likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas koledžas izglītības programmu. Savukārt, tām Valsts policijas amatpersonām, kuras augstāko izglītību bija ieguvušas citā augstskolā (nevis VPK vai likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā), uzņemšana studijām RSU profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" uzsākt studijas vēlākā studiju posmā ir iespējams Augstskolu likuma 47. panta kārtībā (t.sk. gadījumos, kad amatpersonai ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences).

Secinājums- šobrīd esošā profesionālās (formālās) izglītības ieguves sistēma Valsts policijā ir atzīstama par laikietilpīgu. Lai iegūtu policijas vecākajam virsniekam nepieciešamo formālo izglītību policijas darba izglītības programmās pilnā laikā ir nepieciešami 5,5 gadi, nepilnā laikā - 6,5 gadi, nepārtrauktu studiju gadījumā.

Kitija Bite savā pētījumā vērš uzmanību uz faktu, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ir noteiktas nepamatoti zemas minimālās izglītības prasības kārtībnieka un instruktora amatiem. Autore secina, ka policijas profesionalitātes līmenis krītas nepiemērotās izglītības dēļ, t.i., gadījumā, ja policijas amatos tiek ieceltas personas ar dažādās augstskolu (nespecializētās) studiju programmās iegūtu augstāko izglītību (t.sk. juridisko).10

Sanita Labozeviča savā pētījumā secina, ka ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas kvalitātes trūkuma pamatā ir policijas amatpersonu nepietiekamais zināšanu līmenis, proti:

izmeklēšanu veicošām amatpersonām (procesa virzītājiem) nav izvirzītas prasības par otrā līmeņa augstākās izglītības nepieciešamību;

ceļu policijas darbinieka amata pildīšanai nav pietiekams otrais profesionālais kvalifikācijas līmenis, ko sniedz Valsts policijas koledžas arodizglītības programma.11

Otrā līmeņa profesionālās kvalifikācija (arodizglītība), t.i. - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu12, šobrīd ir minimālā kvalifikācijas prasība policijas kārtībniekiem, kuri veic sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un reaģēšanu uz notikumiem, veic satiksmes uzraudzību un darbu ceļu satiksmes negadījuma vietā, veic konvojēšanu un kritiskās infrastruktūras objektu apsardzi. Bet realitātē uz notikumiem reaģējošajiem policijas norīkojumiem, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības darbā nākas saskarties ar nepieciešamību operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos, identificēt, apskatīt un izņemt pēdas un citus lietiskos pierādījumus, rīkoties un izvēlēties atbilstošu taktiku konfliktsituācijās, izmantot un pielietot šaujamieroci, patstāvīgi pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma procesos un varmākas nošķiršanas gadījumos. Šādas kompetences ir attiecināmas pie sarežģīta izpildītāja darba, kurš ietverts ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa skaidrojumā (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība).13

2019.gada 22.novembrī Valsts policijas padomē tika pieņemts lēmums, kurš paredz, ka sākot ar 2021.gadu pakāpeniski instruktoru amatus pārveidos par virsnieku amatiem. Līdz ar to nepieciešama arī policijas darbinieku izglītības līmeņa celšana, tostarp, pakāpeniska izglītojamo skaita pārdale, uzņemot vairāk izglītojamos studijām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, kā arī veicot amatu vietu un finansējuma pārdali Valsts policijā atbilstoši strukturālajām reformām.

Reaģējošā policista koncepta īstenošana policijas iecirkņa līmenī ļautu sasniegt :

augstāku policijas darbinieku izglītības līmeni un policijas darbinieku profesionālo sagatavotību;

nodrošināt kvalitatīvu drošības pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai;

panākt policijas resursu ekonomiju.

Zemā reflektantu ieinteresētība apgūt policijas profesiju, neļauj kāpināt ikgadējās uzņemšanas rādītājus, lai izlīdzinātu negatīvo personāla bilanci. Katru gadu dienestu Valsts policijā pamet vairāk personu nekā tiek pieņemts dienestā, kas nākotnē tiešā veidā var atstāt ietekmi uz iekšējās drošības situāciju valstī.

Šobrīd IeM sistēmas iestādes saskaras ar grūtībām nodrošināt pēctecīgu un profesionālu struktūrvienību darbu gadījumos, kad amatu pamet kāds no pieredzējušiem iekšlietu iestāžu struktūrvienību vadītājiem.

Papildus pastāvošajai personāla komplektēšanas politikai Valsts policijā, vadošo amatu kandidātiem izvirzāmi augsti profesionalitātes, profesionālās ētikas un psiholoģiskās noturības, personālvadības kompetences atlases kritēriji.

Secinājums - nepieciešams izstrādāt policijas vadītāju kvalifikācijas prasību un mērķtiecīgu vadītāju (un vadītāju amata kandidātu) profesionālās sagatavošanas sistēmu.

IeM sistēmas iestādēs nepastāv atsevišķs amats ar nosaukumu "izmeklētājs", kā citās tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī regulējumā nav definētas kvalifikācijas prasības tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētāja profesijai kopumā. Valsts policijā pirmstiesas izmeklēšanas darbu īsteno kriminālpolicijas amatpersonas, kuru profesionālā sagatavošana tiek īstenota VPK (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība–inspektora amati) un RSU (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība–vecākā un galvenā inspektora amati, struktūrvienību vadītāji). Jāatzīst, ka kriminālpolicijas struktūrvienībās operatīvā darba un pirmstiesas izmeklēšanas darba funkcijas praksē tiek nodalītas. Arī formālās izglītības procesā VPK minētās jomas ir nodalītas atšķirīgās specializācijās, kaut arī tuvākajos gados plānots likvidēt specializācijas un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības līmenī policijas jaunākos virsniekus sagatavot kā reaģējošos policistos, paredzot kompetenču universializāciju. Minētais ir saistīts ar darba organizācijas maiņu Valsts policijā, kuras ietvaros uz notikuma reaģējošajam norīkojumam plānots īstenot arī sākotnējās un neatliekamās procesuālās darbības.

Esošās situācijas izpētes SIA "Ernst & Young Baltic" pētnieku ziņojumā, kurš tika sagatavots par pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, izmeklētāju pieredzes analīzē secināts, ka ar VPK īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" Izmeklēšanas darba specializācijā iegūtajām zināšanām jaunajam izmeklētājam esot nepietiekami. Pētnieki secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.14

Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī no Valsts policijas izmeklētāja kvalifikācijas un spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību ir atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana, izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas netiek īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas.15

RSU bakalaura programmā "Policijas darbs" tiek īstenoti arī atsevišķi specializācijas studiju kursi, kuru ir saistīti ar pirmstiesas izmeklēšanas darba kompetencēm, bet minētā studiju programma nav šauri profilēta tikai uz pirmstiesas izmeklēšanas darbu.

Valsts kontrole savā ziņojumā 2020 .gadā ir norādījusi, ka vairāki prokurori un tiesneši pauduši viedokli, ka ļoti aktuāls ir jautājums par atbilstošu izglītības programmu izveidi izmeklētāju izglītošanai un sagatavošanai, jo, kā daļa intervēto norādīja, kriminālprocesu izmeklēšanai nepieciešamas īpašas zināšanas un speciāla sagatavotība, to nevar veikt jebkurš iecirkņa inspektors. Minētais apliecina jau 2017.gadā Valsts kontroles revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā konstatēto, ka Valsts policijas koledžas īstenotās izglītības programmas jaunos darbiniekus nesagatavo izmeklēšanas darbam atbilstošā līmenī.16

Atbilstoši citu ES valstu pieredzei izmeklētāju sagatavošana pamatā ir balstīta uz bakalaura līmeņa studijām (3 gadi) tiesību zinātņu jomā. Horvātijas Policijas akadēmijā izmeklēšanas darba specializācija ir iekļauta ne tikai bakalaura programmu līmenī, bet arī pēctecīgā profesionālā maģistra studiju programmā "Kriminālā izmeklēšana" (2 gadi, 120 ECT).

2.2. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstības

Valsts policijas personāla uzskaites datu analīze liecina, ka 916 izmeklēšanas funkciju veicējiem kriminālpolicijā 187 (21%) amatpersonas ir absolvējušas likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju, 57 (6%) – VPK, 672 (73%) amatpersonas formālo izglītību ieguvušas citās augstskolās (no kurām 86 amatpersonas – izglītību ir ieguvušas neatbilstošā tematiskajā jomā). Tas norāda uz negatīvu tendenci, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāju (izmeklētāju), kuriem normatīvais regulējums paredz obligātu augstākās izglītības nepieciešamību, to iegūst dažādās, ar policijas profesiju standartu nesaistītās, studiju programmās. Šādas tendences cēloņi daļēji varētu tikt saistīti ar amatpersonu nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības atvaļināšanās no dienesta gadījumā, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas zemo konkurētspēju, kas ierobežotu personas iekļaušanos kopējā darba tirgū dienesta pamešanas gadījumā, kā arī policista zemais atalgojums, kurš nav saistīts ar iegūto kvalifikāciju.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikuma "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma" 12.1.apakšpunktam – izmeklēšanas amata funkciju veicējiem nepieciešama augstākā izglītība kādā no šādām izglītības tematiskajām jomām: "Tiesību zinātne, civilā un militārā aizsardzība, datorika, komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes". Jāatzīst, ka tik plašs tematisko jomu uzskaitījums un iztrūkstošais augstākās izglītības līmeņa ierobežojums (vismaz otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītība) regulējumā nav pieļaujams, jo praksē negatīvi ietekmē izmeklētāja profesionālās sagatavošanas sistēmu. Tas pieļauj iespēju kadeta amatā VPK pieņemt personu ar koledžas izglītību kādā no minētajām tematiskajām jomām un pēc 6 mēnešu apmācības, kurā ir ietvertas divas prakses, sākt pildīt izmeklētāja pienākumus. Valsts policijas personāla datu analīze parāda, ka jau šobrīd17, pie plašā tematisko jomu uzskaitījuma, dienestā 7% amatpersonām (416) nav atbilstošas tematiskās jomas iegūta izglītība.

Ņemot vērā apstākli, ka iekšlietu nozarei nav savas specializētas augstskolas, kurā būtu iegūstama profesionālā izglītība Valsts policijas vajadzībām atbilstošajās specializācijās, personāla komplektēšanas nosacījumus kandidātiem šobrīd nevar ierobežot ar konkrētā augstskolā iegūtu diplomu. Bet tas neizslēdz iespēju perspektīvā izstrādāt jaunu profesijas standartu izmeklētājiem, paredzot konkrētas kvalifikācijas prasības. Jauna standarta un kvalifikācijas prasību ieviešana izmeklētājiem būtu jāveic pakāpeniski, to sasaistot ar konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas ieviešanu, izmeklētāju algojumu pietuvinot prokuroru atalgojumam. Minētais ļautu paaugstināt funkciju izpildes kvalitāti, vienlaikus minimizējot nekomplekta risku.

Lai šobrīd mazinātu nekomplektu, VPK īsteno profesionālās pilnveides programmu "Policijas darba pamati" (mācību ilgums – 6 mēneši), kurā pēc profesionālās atlases tiek pieņemtas dienestā Valsts policijā personas ar iegūtu augstāko izglītību noteiktās izglītības tematiskajās jomās. Ar nākamo dienu minētās personas tiek pārceltas VPK Kadeta nodaļas kadeta amatā un uzņemtas licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuru absolvējot, personas uzsāk pildīt dienesta pienākumus Valsts policijas jaunāko un vecāko virsnieku amatos (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas darbā). Prakse pierāda, ka policijas virsnieku, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicēju, sagatavošanai sešu mēnešu apmācība nav pietiekama, jo īpaši gadījumos, ja personas iegūtā augstākā izglītība nav saistīta bijusi ar specializētas studiju programmas apguves un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas ieguves, kas balstīta uz atbilstošās profesijas standartu . Šobrīd nav nekādu tiesisku šķēršļu personu, kura minētās programmas ietvaros ir apguvusi specializāciju "Kārtības policijas darbs", pārcelt uz citu amatu, piemēram, kriminālpolicijā (t.sk. izmeklētāja funkciju veicēju). Tā rezultātā amatos nonāk amatpersonas ar konkrētam amatam (dienestam) nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju un zināšanām. VPK Izglītības koordinācijas nodaļas veiktajā izglītības programmas "Policijas darba pamati" bijušo absolventu dienesta gaitas izpētē konstatēts, ka aptuveni puse no bijušajiem profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" izglītojamajiem vairs nestrādā specializācijā, kuru bija apguvuši koledžā. Profesionālās pilnveides kursa īstenošanas prakse bez profesionālās kvalifikācijas apguves, personām ar augstāko izglītību, kas nav iegūta speciālās programmās, būtu pārtraucama, jo tā var atstāt negatīvu ietekmi uz dienesta pienākumu izpildes kvalitāti.

Secinājums - nepieciešams definēt izmeklētājam (krimināltiesību jomā) kvalifikācijas prasības, izstrādāt un uzsākt īstenot izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības (bakalaura) programmu, vienlaikus pārtraucot izmeklētāju sagatavošanu VPK profesionālās pilnveides programmā "Policijas darbs", kura nesniedz atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

Patreiz neviena augstskola nepiedāvā padziļinātu studiju programmu, kas sagatavotu speciālistus, kas ir apmācīti veikt amatnoziegumu izmeklēšanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Pašlaik jaunie darbinieki, kas uzsāk darbu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (turpmāk- VID NMP) vai IDP zināšanas par operatīvo un izmeklēšanas darbību veikšanu iegūst un pilnveido dažādu iekšējo un ārējo apmācību laikā vai pat pašmācības ceļā.

Abām izmeklēšanas iestādes amatiem, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti ir apstiprināti amata apraksti saskaņā ar kuriem katram amatam ir noteikti savi izglītības (akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vēlama sociālajās zinātnēs, komerczinībās un administrēšanā (finanses, banku lietas un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi) vai tiesību zinātnē), kompetenču un profesionālās kvalifikācijas parametri.

Ņemot vērā VID un Valsts policijas izmeklēšanas iestāžu specifiku, papildināt Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka standartus nav nepieciešams, kā arī nav lietderīgi izstrādāt jaunas priekš VID IDP vai NMPP amatiem, jo:

atsevišķa VID NMPP vai VID IDP amata profesijas programma tiks paredzēta šauram personu lokām (izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti IDP veic 23 amata vietas; NMPP - 332 amata vietas);

visu VID NMPP un IDP amati, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti, paredz iepriekš gūto pieredzi noziedzīgo nodarījumu atklāšanas un novēršanas jomā, bet specifiskās profesionālās zināšanās tiek iegūtas mūžizglītības ietvaros attīstot papildus kompetences.

VID NMPP un IDP nodarbināto profesionālā kvalifikācija, kompetences un izglītība attīstāma mūžizglītības ietvaros, ņemot vērā uzdevumus un kompetenci.

VID rīcībā nav mācībspēki, kas varētu pasniegt mācību programmas Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka profesijas standartiem, kā arī nav infrastruktūra un/vai materiāli tehniskais nodrošinājums tā pasniegšanai. VID rīcībā atsevišķu kategoriju mācībās ir pasniedzēji, kas šobrīd veic apmācības noteiktajās specifiskajās jomās, piemēram, muitošanas procedūras, nodokļu aprēķini un auditi, specifiskie jautājumi par kontrabandu, pārvadājumiem, amatnoziegumiem, lietiskajiem pierādījumiem u.c., taču VID amatpersonām nepieciešams starpdisciplināro mācību rezultātā gūt praktiskas zināšanas arī no prokuratūras un tiesas sistēmas pārstāvjiem, lai izpratne par minētiem jautājumiem būtu vienota.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē izmeklēšanas funkciju nodrošina - 12 amatpersonas, bet operatīvo darbu – 63 amatpersonas. Tuvākajos gados, no šīm amatpersonām, piecām iestājas tiesības uz izdienas pensiju.

Izmeklētāja profils IeM Iekšējās drošības birojā (turpmāk-IDB): vidējais vecums – 41 gads, jurists (73%), 27% jurista kvalifikāciju ieguvuši likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā; operatīvā darbinieka profils: vidējais vecums–37 gadi, jurists vai juriskonsults (73%), 68 % absolvējuši likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju. IDB amatpersonām aktuāli ir pilnveidot zināšanas un prasmes operatīvās darbības taktikā, izmeklēšanas taktikā.

Profesionālās pilnveides jomā IDB izmeklētājiem aktuālas ir apmācības šādās tēmās – aizturēšana; speciālās izmeklēšanas darbības, tajā skaitā neatliekamības kārtībā; aresta uzlikšana mantai.

Militārās policijas Izmeklēšanas dienestu var uzsākt virsnieki, kuri ir sekmīgi apguvuši virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā. Kursa pretendentam izvirzītas sekojošas izglītības prasības: augstskolas absolvents, kurš ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ieguvis jurista kvalifikāciju vai bakalaura grādu minētajā jomā. Virsnieka speciālista pamatkursa mērķis ir sagatavot militāros speciālistus, kuri pildīs jurista pienākumus NBS vienībās. Turklāt, tiek pārbaudīta kandidāta atbilstība saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu gan nacionālā līmenī gan NATO.

Par prokuroru var iecelt personu, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot īsā cikla profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu.18

Secinājums - atšķirīgas ir tiesībaizsardzības iestāžu prasības attiecībā pret personāla kvalifikāciju un nav viena specializēta augstskola vai studiju programma, kurā dažādu tiesībaizsardzības iestāžu personāls varētu apgūt dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Valsts policijas vecākajam virsniekam nepieciešamās kompetences ir noteiktas Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartā, kas tiek ņemts par pamatu jaunu studiju programmu izstrādē, vienlaikus šo standartu nevar piemērot tiesneša, prokurora, notāra un advokāta sagatavošanā, jo šo amatu kandidātiem speciālais regulējums paredz jurista kvalifikācijas iegūšanas nepieciešamību.

Formālās izglītības procesam Valsts policijā seko profesionālā pilnveide VPK, Valsts administrācijas skolā un citās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, t.sk. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā. Eiropas Komisija organizē dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" un "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros, kas piedāvā tiesībaizsardzības iestāžu personālam, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicējiem, ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumus, dalību konferencēs, semināros un starpdisciplinārās mācībās, kurās piedalās tiesneši, prokurori un izmeklētāji vienkopus.

2.3. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēma

Šī brīža Valsts policijas amatpersonu galvenie profesionālās pilnveides pasākumi tiek organizēti šādos formātos:

1. Tiesu administrācijas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" ietvaros (mērķis–nodrošināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenču celšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, mērķauditorija-izmeklētāji VP (ENAP, Kriminālistikas pārvalde), IDB, VRS), tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, kontaktpunkts – IeM, aptuvenā kapacitāte - 200 izglītojamie gadā;

2. Valsts administrācijas skolas administrētais projekts Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" (mērķis–sniegt valsts pārvaldē nodarbinātajiem nepieciešamās kompetences korupcijas atpazīšanai, risku identificēšanai, interešu konflikta novēršanai, izmeklēšanas un operatīvās darbības stiprināšanai, nodrošinot korupcijas novēršanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, aptuvenā kapacitāte- 350 izglītojamie gadā);

3. ES ekonomikas atveseļošanās plānā pieteiktā aktivitāte 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" (pieteiktais mērķis–ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitātes un kvalitātes stiprināšana), kriminālpolicijas darbinieku mācības Sertificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālista (CAMS) sertifikāta ieguvei un Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide - 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide";

4. Valsts policijas koledžā klātienē īstenotās Pieaugušo neformālās izglītības programmas (kopā 115 programmas19, aptuvenā kapacitāte- 3000 izglītojamie gadā);

5. VPK administrētās Mācības dienesta vietās e–vidē;

6. Valsts administrācijas skolas piedāvātie kursi20, aptuvenā kapacitāte – 50 izglītojamie gadā;

7. IeM Veselības un sporta centra mācību kursu piedāvājums (psiholoģiskā atbalsta sniegšanas grupu un apmācības programmu nodarbības)21;

8. Izglītības komercpakalpojumi un kursi Latvijā (kapacitāte – aptuveni 600 amatpersonas gadā) un kursi ārvalstīs aptuveni 600 amatpersonas gadā, t.sk. CEPOL organizētie klātienes (kursi, konferences) un attālināto (webināri) mācību pasākumi noziedzības apkarošanas un prevencijas jomās.

Secinājums - profesionālās pilnveides organizācija ir sadrumstalota (dažādās izglītības iestādēs), saturs ne vienmēr spēj apmierināt pieprasījumu (īpaši specifiskās jomās), nav pietiekami pieejams, efektīvs un inovatīvs, kas negatīvi ietekmē satura kvalitāti un apmācamo zināšanas. Praktiskās pieredzes sniegšana nepieciešamajā apjomā ne vienmēr ir iespējama, trūkst interaktīvu līdzekļu darba situāciju modelēšanai. IeM koledžās nodarbināto mācībspēku darba samaksas apmērs nav konkurētspējīgs un ierobežo motivētu un profesionālu, ar praktiskā darba pieredzi pedagogu piesaisti un noturēšanu. Atsevišķās specifiskās un sarežģītās policijas darba jomās ir sarežģīti piesaistīt kvalificētus speciālistus, tostarp ārvalstu speciālistus, nodrošinot tirgus situācijai atbilstošu atalgojumu (informācijas tehnoloģiju speciālistiem un analītiķiem par jaunākajiem instrumentiem kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības jomā, rīkiem un metodēm, u.c. speciālistiem policijas darbības jomās). Tāpat nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas.

ES Ekonomikas atveseļošanas plānā pieteikto aktivitāšu 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" un 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:

6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" galvenās atbalstāmās darbības (1 050 000 euro apmērā):

Ekonomisko un vides noziegumu izmeklētāju tehniskā aprīkojuma iegāde mobila, attālināta darba apstākļiem pielāgota nepārtraukti profesionāla lietisko pierādījumu izgūšanas, izmeklēšanas procesuālo darbību veikšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un reģionālajās izmeklētāju vienībās, caurspīdīguma nodrošināšanai un korupcijas risku mazināšanai izmeklēšanas procesuālo darbību ietvaros, kā arī vides noziegumu izmeklēšanai nepieciešamā speciālā apģērba iegāde, darba drošības nodrošināšanai.

Paredzams, ka investīcijas tiks izmantotas šādām darbībām:

1. Runas atpazīšanas modeļa trenēšana (apmācība) ekonomisko noziegumu izmeklēšanas ietvaros veicamo interviju procesuālo darbību vajadzībām;

2. Ekonomisko noziegumu profesionalitātes apliecinājuma CAM sertifikācijas kursu apmaksai, 20 (50) ekonomisko noziegumu izmeklētājiem;

3. Mobilo darba staciju iegāde, tehniskā aprīkojuma komplekta nodrošinājums reģionālajiem un centrālo vienību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklētāju darba mobilitātes uz datu apstrādes ātruma nodrošināšanai, 200 (238) vienības;

4. Lielapjoma datu glabātuvju iegāde un uzstādīšana reģionālo ekonomisko noziegumu izmeklētāju struktūrvienībās lietisko pierādījumu apstrādes un izmeklēšanas procesuālo darbību kvalitatīvai īstenošanai, 4 vienības;

5. Videokonferenču iekārtu komplekta iegāde, 3 vienības.

Īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks uzlabotas ekonomisko noziegumu, tajā skaitā vides noziegumu, izmeklētāju profesionālās zināšanas un moderns pierādījumu izņemšanas un izmeklēšanas atbalsta aprīkojums, nodrošinātu lietu izmeklēšanas kvalitātes un ātruma uzlabojumu, kā arī samazinātu pirmstiesas pierādījumu vākšanas procesa ilgumu.

6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"

Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra kā ilgtspējīgas un stabilas struktūras izveide, nodrošinot iespēju plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru.

Īstenojamo pasākumu rezultātā tiks izveidots vienots Tiesnešu un prokuroru, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos), tiesu darbinieku un prokuroru atbalsta personāla kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, nodrošinot:

1. Vienotu kompetenču un vajadzību noteikšanu, kā arī jaunu, savstarpēji papildinošu mācību programmu izstrādi, uzsvaru liekot gan uz kompetenču un prasmju attīstību, gan juridiskās domas attīstību;

2. Sistēmisku, jēgpilnu, mērķtiecīgu un uz vajadzībām balstītu pieeju mācību satura noteikšanā un pasniegšanā;

3. Tiesu varas, tai skaitā Tieslietu padomes lomas mācību satura veidošanā un noteikšanā attīstīšanu;

4. Starpdisciplinārā dialoga attīstīšanu;

5. Atbilstošu telpu pielāgošanu un to aprīkošanu izveidojot mūsdienīgu un modernu vidi apmācību un izglītības procesa īstenošanai; xii. Starptautiskās sadarbības veicināšanu.

Vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra galvenās mērķgrupas būtu:

1. Tiesneši, tiesu darbinieki

2. Prokurori, prokuroru atbalsta personāls;

3. Specializētie izmeklētāji (starpdisciplināros jautājumos).

Lai arī jaunās institūcijas pamatmērķa grupas ir tiesneši, prokurori, kā arī tiesnešu un prokuroru palīgi, piemērojot starpdisciplināro mācību pieeju sevišķa uzmanība tiks veltīta mācību programmu izstrādē un īstenošanā, kas nodrošinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu efektīvu un ātru iztiesāšanu, tas nozīmēs specializēto izmeklētāju būtisku iesaisti mācību procesā un kvalifikācijas celšanā. Identificējot citas jaunas aktualitātes, arī citas mācību auditorijas var tikt piesaistītas, ņemot vērā šo personu iesaisti vai lomu efektīvā tiesu procesā (piemēram, brīvo juridisko profesiju pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji, u.c.).

Tieslietu padome ar 2021. gada 18. jūnija lēmumu Nr.57 "Par vienota kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveidi" konceptuāli atbalstīja tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu, izveidojot vienotu kvalifikācijas pilnveides mācību centru, atzīstot, ka būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā ir jāietver arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīva procesa norisei un taisnīgam tā rezultātam. Attiecīgi valdība 2021. gada jūlijā lēma par finansējuma piešķiršanu Tieslietu mācību centra izveidei. Finansējums tiek piešķirts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, un kvalifikācijas pilnveides sistēmas reforma, izveidojot Tieslietu mācību centru, tiks nodrošināta atsevišķa projekta ietvaros. 2022. gadā tiks īstenoti šī projekta uzsākšanas darbi.

Tieslietu ministrijas organizētajā 2021. gada 7. decembra sarunā ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un VPK pārstāvjiem par Tieslietu mācību centra izveidi tika secināts, ka izmeklētāji kā Tieslietu mācību centra vai Izmeklētāju mācību centra mērķgrupas nav nošķirami pēc to amata vai specializācijas. Mācībās galvenokārt paredzēts starpdisciplinārs formāts, tomēr netiek izslēgtas arī citas izmeklētāju mērķgrupas iesaistes formas. Piemēram, ir iespējami arī mācību pasākumi, kuru auditorija nav starpdisciplināra sastāvā. Proti, var tikt paredzētas mācības, kurās mērķauditorija varētu būt tikai izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīva procesa norisei. Lai koordinētu mācību programmas gan attiecībā uz saturu, gan lektoriem, kā arī, lai novērstu dubultā finansējuma riskus, veidojama cieša sadarbība starp sākotnēji Tieslietu mācību centra projekta ieviešanas komandu un Izmeklētāju mācību centru, bet ar Tieslietu mācību centra darbības uzsākšanu starp Tieslietu mācību centru un Izmeklētāju mācību centru.

Latvijā nav izglītības iestādes (tādas ir Vācijā, Polijā, Anglijā, Šveicē un ASV), kurā tiktu īstenotas specializētas, akreditētas izglītības programmas kriminālistikas un tiesu ekspertīzes jomā, jo šādas programmas izstrāde un īstenošana ir saistīta ar ļoti lielām (uz sagatavojamo speciālistu skaita-nesamērīgām) izmaksām. Lai kārtotu Tiesu eksperta padomes organizēto kvalifikācijas eksāmenu un saņemtu darbam nepieciešamo sertifikātu, nepieciešams apgūt ekspertu specialitātēm atbilstošu augstāko otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kādā no Latvijas valsts augstskolām (LU, RTU, RSU u.c. piemēram, filoloģijas, ekonomikas, bioloģijas, ķīmijas, datortehnikas, mašīnzinības, u.c. tehniskās zinātnes) un papildus, katrai tiesu eksperta specialitātei atbilstošo un Tiesu ekspertu padomē saskaņoto, papildizglītības apmācības programmu.22 No tā secināms, ka šobrīd neviena augstskola Latvijā nespētu rast atbilstošu piedāvājumu tik plaša spektra tiesu ekspertu sagatavošanā.

Bet vienlaikus ir nepieciešams nodalīt tiesu ekspertus no inspektoriem kriminālistiem, kuri veic darbu notikumu vietā. Valsts policijas vajadzībām ikgadus nepieciešams sagatavot vidēji 2-3 šādus speciālistus, kuru būtu ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un papildus arī padziļinātas profesionālās kompetences darbam notikumu vietā. Inspektoru kriminālistu sagatavošana ārpakalpojumā nav ilgtspējīga un uz kvalitāti orientēta. Lai arī šo speciālistu sagatavošana ir ļoti dārga, jāapzinās, ka no tā tiešā veidā ir atkarīga izmeklējamo kriminālprocesu kvalitāte un noziedzīgu nodarījumu atklāšanas iespēja. Ir zināms, ka noziedzīga nodarījuma atklāšana ir cieši saistīta ar notikuma vietas apskates kvalitātes, kuras ietvaros tiek iegūti svarīgi pierādījumi, lai sekmētu noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un vainas pierādīšanu aizdomās turētajai personai.

Secinājums: nepieciešams izvērtēt iespēju izstrādāt speciālu praktiskās kriminālistikas moduli, kurš būtu integrēts policijas darba bakalaura studiju programmā, un kuru izvēlētos apgūt kā atsevišķu studiju moduli topošie inspektori kriminālisti, kā arī jebkuras citas tiesībaizsardzības vai citas valsts iestādes, kura saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, darbinieks.

Ministru kabinets atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta otrajā un trešajā daļā dotajam deleģējumam ir noteicis atsevišķu kārtību, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī izdevumu segšanas, atmaksāšanas kārtību nesekmības, atvaļināšanās no dienesta u.c. gadījumos –izdoti Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr. 257. "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību". Visas amatpersonas, kuras par valsts budžeta līdzekļiem izglītību iegūst IeM koledžās vai sadarbības augstskolās, slēdz līgumu ar IeM padotības iestādi, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek izslēgta no izglītojamo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Līdz ar to riski par to, ka amatpersona pēc studiju programmas absolvēšanas varētu pamest dienestu iekšlietu nozarē, tiek ierobežoti.

Šobrīd lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot iekšlietu un militārās iestādes) personālu uz vakantajiem amatiem konkursa kārtībā komplektē no praktisko pieredzi un atbilstošu izglītību guvušiem citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Bet šāda prakse nav uzskatāma par pozitīvu un ilgtspējīgu, jo zināmā mērā apgrūtina personālpolitikas īstenošanu iestādē, kura ir investējusi speciālista atlasē, izglītošanā un attiecīgās darba pieredzes nodrošināšanā, rēķinoties ar jaunā darbinieka atdevi pie attiecīgā darba devēja.

Izglītības iegūšanas iespēja par valsts līdzekļiem uzskatāma par svarīgu motivējošu faktoru, kas var piesaistīt personas dienestam policijā un motivēt amatpersonas tālākizglītības procesam. Taču nereti nākas konstatēt, ka amatpersonas, kuru izglītošanā ir ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, nostrādājot līgumā paredzēto termiņu, iegūstot dzīves un darba pieredzi un nepieciešamo kvalifikāciju, kas dod viņiem iespēju būt pietiekami konkurētspējīgiem darba tirgū, pamet dienestu policijā. Šāda izvēle tiek izdarīta vairāku iemeslu dēļ – darbs policijā nav pietiekami prestižs un populārs sabiedrībā, darba slodze, atalgojums un darba apstākļi nespēj konkurēt ar citiem valsts un īpaši privāto struktūru piedāvājumiem, amatpersonas neredz perspektīvu savas karjeras attīstībai.

2.4. Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām trūkstošās kompetences, to apguvei nepieciešamā infrastruktūra un pedagoģiskais personāls

Lai apzinātu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām trūkstošās kompetences, to apguvei nepieciešamo infrastruktūru un pedagoģisko personālu, tika veikts darbības kvalitātes tūlītējai uzlabošanai nepieciešamu mācību vajadzību kartējums (1. pielikums, kurš izmantojams atbilstošo izglītības programmu izstrādē.

Analizējot iegūto datu rezultātus, var izdarīt kopīgus secinājumus par prioritārajām vajadzībām, tos grupējot atsevišķos vajadzību moduļos (skat .moduļu identifikatorus), vienlaikus atspoguļojot vispārīgu indikatīvo analīzi par mācību spēku un infrastruktūras resursu nepieciešamību.

Mācību vajadzību analīze liecina, ka Krimināltiesību modulī tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem prioritārākā ir tādu kompetenču apguve kā:

prasmes īstenot kvalitatīvu procesuālo darbību veikšanu, izmeklēšanas versiju izvirzīšanu, pārbaudi un analīzi;

prasmes noteikt optimālus resursus izmeklēšanai pirmstiesas procesā;

prasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumus (kibernoziegumus);

prasmes izmeklēt naida noziegumus un noziegumus, kas saitīti ar uzņēmējdarbības, finanšu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk-NILL) un cilvēktirdzniecības jomu;

starppersonu komunikācijas prasmes;

prasmes izmeklēt ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus pret jurisdikciju.

Aptaujās Valsts policijas amatpersonas, kuras specializējušās pirmstiesas izmeklēšanas darbā, ir atzinušas, ka nepieciešams aktīvāk iesaistīt prokurorus un citus speciālistus mācību satura izveidē, lai pilnveidotu un papildinātu izmeklētāju praktiskās zināšanas, kā arī īstenot vairāk pieredzē balstītas mācības.

Vadības zinību modulī prioritāras ir prasmes:

veikt procesu vadību, izpēti, auditēšanu, metodiku izstrādi, pārmaiņu vadīšanu;

īstenot projektu vadību, prasmes noteikt riskus, analizēt, novērtēt un vadīt tos;

prasmes plānot un vadīt materiāltehniskos un cilvēkresursus (t.sk. speciālo operāciju ietvaros);

prasmes starppersonu komunikācijas veidošanā;

spēja plānot un organizēt iepirkumus.

Analītisko prasmju modulī prioritāra ir:

stratēģiskās un operatīvās analīzes veikšanas apguve;

zināšanu apguve kriminālizlūkošanas, fiskālās politikas, ekonomikas un informācijas tehnoloģiju jomā;

zināšanu apguve atklāto avotu izlūkošanas, operatīvās analīzes, statistikas, datu apkopošanas jomā;

prasmes darbā ar vizualizācijas, multimediju datu apstrādes programmatūru un informācijas sistēmu (t.sk. Kriminālizlūkošanas atbalsta, vienotā notikuma reģistra, kriminālprocesa informācijas sistēmas u.c.);

ES un nacionālās smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma metožu apguve.

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju attīstība un iegūto datu pieaugums, ar ko jāstrādā kriminālpolicijas amatpersonām prasa specifiskās zināšanas par datu ieguvi, apstrādi un analīzi, kuru sekmīga apguve šobrīd netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Tirgū ir pieejamas dažāda veida un dažādiem mērķiem paredzētas programatūras, kas var atvieglot un paaugstināt policijas izmeklēšanas un operatīvas darbības efektivitāti. Tomēr, uz programatūru jāskatās kā uz instrumentu, kas kalpo vispārīgo vai specifisku uzdevumu risināšanai. Jāatceras, ka, piemērām, var gadīties, ka programatūra šodien ir ļoti laba, bet rīt tās izstrādātājs vairs tajā neiegulda līdzekļus attīstībai un parīt šī programatūra ir atpalikusi no konkurentiem.

Līdz ar to, lai precīzāk izstrādātu nepieciešamo programatūras vai informācijas tehnoloģiju apmācību kursu klāstu nepieciešams zināt ar kādām problēmām datu ieguvē, apstrādē un analīzē sastopas amatpersonas.

Valsts policijā izmanto daudz dažādu analītisko un datu izgūšanas programatūru, bet, diemžēl, nekur nav apkopotas zināšanas par tām un to izmantošanas labās prakses principiem un šo programatūru iespējam. Katrs tur šādas specifiskas zināšanas savā īpašumā un ilgtermiņā, tās radīs intelektuālo kaitējumu Valsts policijai, piemērām, paradīsies tāds fenomens kā institucionālā amnēzija. Tāpēc, jāveido institucionālo zināšanu krātuvi, lai zināšanu nodošana būtu daudz ātrāka un pastāvīga.

Veidojot apmācības kursus par informācijas tehnoloģiju programatūras izmantošanu un pielietošanu policijas darbā jāņem vērā:

Mērķauditorija un cik bieži jāizmanto noteiktu programatūru. Nav efektīvi studiju saturu balstīt uz specifisku programatūru vai informācijas tehnoloģiju, ja ikdienā tā netiek izmantota vai tā nav pieejama dienesta vietā;

• Studiju rezultāti. Studiju programmā jāiekļauj standarta dienesta uzdevumu risinājumi, lai pēc programmas apguves amatpersona būtu spējīga tos pildīt un paaugstināt vidējo zināšanas līmeni;

• Studiju kursa mērķis:

o Nodrošināt tehniski pareizas programmas lietošanas kompetenci;

o Attīstīt datu apstrādes un analīzes domāšanu;

• Mērķauditorijas un studiju kursa saderība. Mērķauditorijas zināšanu līmenim jābūt pietiekamam, lai apgūtu kursu.

Informācijas tehnoloģiju apgūšanu kriminālpolicijas darbam var sadalīt četrās daļās:

1) Datu apstrāde un analīze;

2) OSINT, jeb atklāto avotu izlūkošana;

3) Datu izgūšana no tehniskiem līdzekļiem;

4) Datu zinātnes (Data Science) kapacitātes stiprināšana.

Visbiežāk kriminālpolicijas amatpersonas sastopas ar problēmu, ka nav pietiekamu zināšanu esošo datu apstrādē, datu bagātināšanu no citiem datu avotiem un to analīzē. Tāpēc studijām jābūt orientētām uz amatpersonu datu apstrādes un analīzes spējām. Darbs ar datiem ir saprast, ko esošie dati var sniegt, kā tos var sagrupēt vai bagātināt, lai no tiem varētu iegūt jaunu informāciju un kā iegūtās informācijas likumsakarības veido izlūkošanas ziņas. Visām amatpersonām dienesta vietās pieejamais MS Excel, tas ir tā programatūra ar kuru var paveikt lielāko daļu no augstāk minētiem uzdevumiem.

OSINT klātbūtne Valsts policijas darbā ir minimāla, dažas struktūrvienības to veic, bet katrs savā jomā un savā attīstības līmenī. OSINT kā disciplīnu būtu jāattīsta zināšanu veidā ar pielietojumu izmeklēšanas un operatīvajā darbā. OSINT veikšanai ir maksas programmatūra, kā arī ir atvērtā koda programmatūra, kuru var pielāgot savām vajadzībām. OSINT produkta izstrāde prasa specifiskas zināšanas un lielus laika ieguldījumus, līdz ar to amatpersonu skaits, kas varētu ar to nodarboties būtu ļoti mazs, bet izstrādāta produkta lietotāju skaits ļoti liels. Piemērām, izveidojot OSINT produktu par tirgotiem transportlīdzekļiem SS.COM vietnē, kur pieejamas vairākas datu kategorijas kā fotogrāfijas, telefonu numuri, adreses, transportlīdzekļu reģistrācijas numuri un cita informācija. Šāds produkts, varētu tieši vai netieši palīdzēt operatīvajā darbā vai pat būtu kā papildus datu avots. Produkta izstrādes izmaksas būtu nosacīti par velti, jo izstrādei vajadzīga amatpersona/as ar specifiskām zināšanām, kas reizināts ar izstrādes mēnešu skaitu.

Datu izgūšana no tehniskiem līdzekļiem nodrošina noteiktas struktūrvienības vai amatpersonas kurām ir specifiskās zināšanas. Visbiežāk amatpersonas sastopas ar problēmu, ka nav pietiekošo zināšanu esošo datu apstrādē, datu bagātināšanu no citiem datu avotiem un to analīzē. Mobilie telefoni un datu nesēji ir tehniskie līdzekļi no kuriem bieži tiek izgūti dati. Piemēram, šīm nolūkam tiek izmantotas MSAB XRY, Celbrite UFED, Magnet AXIOM un citas programatūras. Minētās programmas ne tikai izgūst datus, bet arī tos analīze, grupējot datus pēc objektiem. Līdz ar to, lietotājam pēc datu izgūšanas un apstrādes atliek tikai meklēt vajadzīgo informāciju. Tajā pat laikā var saskarties ar specifiskiem datu izgūšanas uzdevumiem, piemēram, noteikta e-pasta lietotāja datu izņemšana no e-pasta servera.

Skatoties uz nākotni Valsts policijai ir jāattīsta datu zinātnes kapacitāti un spējas. Piemēram, piedāvājot specializētos kursus par statistikas metodēm, datu bāžu veidošanas un uzturēšanas teoriju, pasniedzot SQL vaicājumu valodu, kā arī plaši izmantojamās programmēšanas valodas datu zinātnē kā Phython.

Šobrīd VPK īstenotais studiju kurss "Kriminālizlūkošana" būtu pietiekama IDA 1.līmeņa studiju programmai. Veidojot padziļinātus studiju kursus (bakalaura līmenim) nepieciešams paplašināt esošos profesionālās pilnveides kursus stratēģiskā un operatīvā analīze, kā arī kursu "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā". Papildus studentus nepieciešams padziļināti apmācīt MS Office lietošanā, kam būtu nepieciešamas MS Office pilnās versijas, kā arī atbilstoša datortehnika.

Investējot informāciju tehnoloģiju apguvē, vidējā termiņā var sagaidīt Valsts policijas analītiskās kapacitātes un spēju pieaugumu, kad no neskaidriem datiem tiek radītas kriminālizlūkošanai svarīgas atziņas.

Šobrīd VPK materiāli tehniskais nodrošinājums atpaliek no dienestā lietoto tehnisko, sakaru un speciālo līdzekļu klāsta. Līdz ar to pieaug risks, ka izglītojamo kompetences var neatbilst dienesta specifiskajām prasībām. Lai nepieļautu kadetu veselības un dzīvības apdraudējumu, ir svarīgi apgūt policijas ekipējuma izmantošanu. Saskaņā ar izglītības programmām izglītojamajiem ir paredzēta prakse vairākos posmos, kur kadeti nostiprina un apgūst teorētiskās zināšanas, kā arī pilnveido praktiskās iemaņas. Lai prakse būtu pilnvērtīga, t.sk. tiktu nodrošinātu kadetu drošība nepieciešams speciālais ekipējums (vieglās bruņuvestes un cits policista ikdienas ekipējums), kas būtu izmantojams, veicot prakses uzdevumus, kā arī izmantojams mācību procesā. Vairāku gadu garumā VPK cenšas rast risinājumu trūkstošajai policijas speciālās taktikas apguves un fiziskās sagatavošanas infrastruktūrai. VPK trūkst mūsdienīgas kriminālistikas iekārtas, videosimulācijas iekārtas u.c. materiāltehniskie resursi, kas mācību procesā liek dominēt teorijai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošām izglītības attīstības pamatnostādnēm, kā viens no aktuālākajiem attīstības aspektiem izglītībā, tiek atzīts: mūsdienīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana mācību procesā, savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" minēts, ka nākotnē paredzama arvien plašāka virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana izglītībā, gan veidojot virtuālas klases, virtuālas laboratorijas, virtuālas tikšanās un diskusijas. Tādējādi mainīsies arī nepieciešamība pēc noteikta veida resursiem un infrastruktūras – būtiskāk par ieguldījumiem ēku attīstībā būs ieguldījumi telekomunikāciju, ātrdarbīga interneta platjoslas pieslēguma un digitālu rīku, resursu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība ietekmēs ne tikai izglītības procesu, bet arī izglītības sistēmas pārvaldību. Aktuāli kļūs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumu gan izglītības sistēmas monitoringa, gan pārvaldības nolūkiem.

Apzinoties tehnoloģiju straujo attīstību, kā arī nosprausto virzību uz digitalizācijā un inovācijās balstītu izglītību, IeM koledžām un jaunizveidotajai akadēmijai vajadzēs stāties pretī jauniem izaicinājumiem mūsdienīgas mācību vides veidošanā, lai neatpaliktu no radniecīgu izglītības iestāžu progresa Latvijā un Eiropā kopumā.

Salīdzinājumam, Liepājas Jūrniecības koledžā ir uzstādīta jauna radio sakaru simulācijas iekārta – GMDSS simulātors, kas savienots jau ar izglītības iestādē esošo iekārtu infrastruktūru, kas tiek izmantota mācību procesa nodrošināšanai. Topošie kuģu vadītāji apgūst globālās jūras negadījumu un kuģošanas drošības sakaru sistēmas (GMDSS), jeb avārijas radio sakarus, kas ir paredzēti gadījumos, ja ar kuģi ir notikusi kāda nelaime. Bez GMDSS, koledžā ieviesti arī kuģa komandtiltiņa un kuģa dzinēju vadības posteņu simulātori, kas virtuālā vidē pilnvērtīgi imitē šīs darba vietas un ļauj trenēt kuģa vadības iemaņas praktiski reālā vidē.

Savukārt LU Rīgas Medicīnas koledžā tiek īstenots STEM projekts, kura ietvaros koledža iegādājās aprīkojumu studiju procesa tālākai modernizēšanai, kā arī izveidoja simulāciju laboratoriju klīnisko un praktisko prasmju apguvei, šim mērķim iegādājoties aprīkojumu neatliekamās medicīnas un intensīvās terapijas, bērna un sievietes veselības aprūpes, ķirurģijas un traumatoloģijas, kā arī internās medicīnas un pacientu aprūpes dažādo situāciju simulācijai.

Ārvalstu policijas mācību iestādēs Eiropā lielākajā daļā ir ieviesta simulācijas sistēmas šaujamieroču pielietošanas situāciju un operatīvā transportlīdzekļa vadības prasmju apguvē, bet atsevišķās policijas izglītības iestādēs, t.sk. Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijā un Polijas Policijas akadēmijā, ir izveidoti virtuālās simulācijas centri.23 Igauņi atzinuši, ka simulācijas programmas plaši tiek izmantotas speciālistu sagatavošanā policijas, robežsardzes un glābšanas dienestu vajadzībām.

Mūsdienīgu, interaktīvu metožu ieviešana, kas būtu maksimāli pietuvinātas reālai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai virtuālajā vidē, simulējot noziedzīgo nodarījumu scenārijus un to izmeklēšanai nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, simulējot aizturēšanas un speciālās operācijas, simulējot dažādas avārijas un ugunsgrēkus, tehnoloģiskās katastrofas, nelikumīgas robežšķērsošanas, likumpārkāpēju bēgšanas un pretošanās situācijas utt., ļautu būtiski sekmēt topošo un esošo iekšlietu nozares speciālistu profesionālo kompetenču apguvi, kā arī pašu mācību procesu padarīt par interesantu un aizraujošu. Policijas darbinieku zināšanas un prasmes, kas iegūtas formālajās izglītības programmās nenodrošina ilgspējīgu augstas kompetences līmeni. Drošības situācijas izmaiņas, tehnoloģiju attīstība, strukturālās un normatīvās izmaiņas prasa jaunu zināšanu un prasmju apguvi izmeklēšanas un citās policijas darba jomās, pastāvīgu profesionālo iemaņu pilnveidi un kvalitātes līmeņa uzturēšanu.

III. Ietekme uz problēmas risināšanu

Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem un šobrīd īstenoto ārpakalpojuma stratēģiju Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanā, Iekšlietu ministrija ir turpinājusi apzināt sadarbības partneru loku, meklēt iespējamā finansējuma avotus un ilgtermiņa risinājumu nākotnē, kas ļautu sakārtot tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk. policijas) izglītības sistēmu valstī, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, vienlaikus nodrošinot augstāku rezultativitātes sniegumu iekšējās drošības pakalpojumu jomā.

Lai risinātu šajā ziņojumā aprakstītās problēmas un izpildītu ministra doto uzdevumu par jaunas iekšlietu nozares augstskolas dibināšanu, IeM 2021.gada aprīlī izveidoja starpinstitūciju darba grupu (turpmāk–darba grupa), kuras sastāvā tika iekļauti IeM, Valsts policijas, VPK, VRK, RSU, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārpolicijas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu izlūkošanas dienesta un Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvji. Tika organizētas vairākas darba grupas sēdes, kuru gaitā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar IeM izstrādāto koncepta projektu.

Iepazīstoties ar esošo situāciju, kā arī projektā iesaistīto institūciju amatpersonu kompetenču pilnveides nepieciešamības izpēti (mācību vajadzību kartējums atspoguļots Pielikumā Nr.1) un tam nepieciešamo infrastruktūru, mācību spēkiem un šiem mērķiem nepieciešamo finansējumu, darba grupa vienojās par kopīgiem projekta nosacījumiem (neatkarīgi no izvēlētā risinājuma), kā arī trīs atšķirīgiem iespējamās rīcības variantiem(A, B un C).

Starp darba grupā iekļauto iestāžu pārstāvjiem tika panākta vienošanās par turpmākās sadarbības aspektiem arī citu tiesībaizsardzības speciālistu sagatavošanā, izglītojamo skaitu, studiju programmām un tajās ietvertajām specializācijām, kas aprakstīti turpmāk izklāstītajos kopīgajos pasākumos izglītības sistēmas pilnveidošanai.

3.1. Izmeklētāju mācību centra izveide

Ņemot vērā, ka šobrīd nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru (perspektīvā Tieslietu mācību centru) un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas, nepieciešama pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, negaidot kāda no risinājuma variantiem ieviešanu. Prioritāro pasākumu ietvaros nepieciešams izveidot un VPK struktūrā iekļaut atsevišķu struktūrvienību - Izmeklētāju mācību centru (turpmāk-IMC), kurš risinājuma A un C gadījumā tiktu integrēts IDA struktūrā, bet Risinājuma B gadījumā-tiktu saglabāts un attīstīts VPK struktūras ietvaros.

IMC mērķis - pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.

IMC uzdevums būs nodrošināt nepieciešamo kvalifikācijas celšanas pasākumu apzināšanu, apmācību administrēšanu, nepieciešamo pedagogu un instruktoru (t.sk. pieredzējušu nozares ekspertu un ārvalstu lektoru) piesaisti, mācību materiāltehniskā nodrošinājuma attīstības plānošanu un projektu īstenošanu, mācību un metodisko līdzekļu izstrādi, labākās prakses apkopošanu u.c. Profesionālās pilnveides pasākumu organizācijā plānots izmantot multidisciplināru pieeju (vairāku tiesībaizsardzības grupu veidošanu) efektīvākai savstarpējās pieredzes apmaiņai un izglītības pasākumiem, t.sk. e-vidē.

Sekmīgai centra darbības norisei plānots īstenot ciešu sadarbību ar citām izglītības iestādēm, t.sk. jaunizveidoto Tieslietu mācību centru, mācību procesam piesaistot kvalificētus un pieredzējušus nozares profesionāļus (t. sk. prokurorus, tiesnešus u.c.). Lielu akcentu plānots likt arī uz ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu ekspertu iesaisti apmācībā un to satura sagatavošanā.

Būtiski ir uzsvērt Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas savstarpējo sadarbību gan Tieslietu mācību centra ieviešanas gaitā (sadarbība attiecīgā projekta pārvaldības struktūrā, piemēram, projekta ieviešanas Konsultatīvajā padomē, kas iezīmēs mērķgrupas mācību vajadzības un piemērotākās metodes), gan tālākā nākotnē sadarbību starp Tieslietu mācību centru un Izmeklētāju mācību centru. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai definētu starpdisciplināro kursu tēmas, saturu un metodes, lai nodrošinātu izmeklētāju tālākapmācību iespējas atbilstoši sistēmā prioritārajiem jautājumiem.

Atšķirībā no Tieslietu mācību centra IMC plānots nodrošināt visu izmeklētāju un operatīvo darbinieku profesionālās pilnveides pasākumus, nevis tikai specializētos (starpdisciplināros) izmeklētājiem ekonomisko noziegumu izmeklēšanā.

Sākotnēji plānotais izglītojamo skaits gadā-1500 amatpersonas.

IMC mācību saturs prioritāri aptvers tiesībaizsardzības iestāžu definētās un Krimināltiesību modulim piekritīgās kompetenču prasības mūžizglītības jomā (1.pielikums).

IMC specializētie mācību kursi (sadarbībā ar izglītības iestādēm (universitātēm); ārpakalpojums/vieslektori) (izmaksas atbilstoši Prioritāro pasākumu pieteikumam IMC izveidei):

Kriminālizlūkošanas analītiķu apmācības:

• ES smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA);

• SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguve;

• Vides analīzes metodes (PESTEL. SVID);

• Draudu un risku analīze;

• Operatīvās analīzes veidi;

• Noziedzības attīstības prognozēšana;

• Datu apkopošana un vizualizācija;

• Lielo datu analīze;

• Noziedzības attīstības prognozēšana;

• Statistika;

• OSINT;

• Operatīvās analīzes programmatūru apguve;

• Multimediju failu analīze (video/foto);

• Finanšu analīze.

Noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā kvalifikācija un izmeklēšana

NosaukumsMācību procesa īstenošanā iesaistītās puses
Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana kriminālprocesā, kas uzsākts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanuVPK akadēmiskais personāls
Speciālo izmeklēšanas darbību tiesiskie un praktiskie aspekti, to veikšanas metodikaVPK akadēmiskais personāls
Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, kas saistīti ar patvaļīgu koku ciršanu un nelikumīgām medībām, to krimināltiesiskais raksturojums un izmeklēšanas īpatnībasVPK akadēmiskais personāls
Noziedzīgu nodarījumu ceļu satiksmē kvalifikācija un izmeklēšanaVPK akadēmiskais personāls
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijaVPK akadēmiskais personāls
Noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā kvalifikācija un izmeklēšanaVPK akadēmiskais personāls
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija) (ARO- Asset Recovery Office )VPK akadēmiskais personāls un VP pārstāvji
Ceļu satiksmes negadījumu noformēšana un kvalifikācijas problemātikaVPK akadēmiskais personāls
Informācijas tehnoloģiju (IT) vidē izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanaVPK pieaicināts speciālists
Starptautiskā sadarbība kriminālprocesāVPK pieaicināts speciālists
Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelikumīgas aprites jomā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijuVPK akadēmiskais personāls
Elektronisko pierādījumu ieguve kriminālprocesāVPK akadēmiskais personāls
Pēdu un objektu izņemšana ugunsgrēka notikuma vietā un ugunsgrēka izmeklēšanas pamatprincipiVPK akadēmiskais personāls un pieaicināts speciālists
Pēdu fiksēšana un izņemšana notikuma vietas apskatēVPK akadēmiskais personāls
Policijas darbinieku rīcības psiholoģiskie un tiesiskie aspekti seksuālās vardarbības gadījumosVPK akadēmiskais personāls
Plānotie un pieprasītie izglītības pasākumi
Izmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar viltotu interneta mājas lapu izmantošanu konfidenciālas informācijas zagšanai un krāpšanām, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas krimināllikuma 177.1.panta kontekstā;VPK pieaicināts speciālists
Aviācijas negadījumu izmeklēšana, institūciju kompetence un sadarbība;VPK pieaicināts speciālists
Policijas darbinieka kompetence un sākotnējā rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumos;VPK pieaicināts speciālists
Īres tiesību civiltiesiskie un krimināltiesiskie aspekti. Izplatītāko likumpārkāpumu īres tiesību jomā raksturojums, to izmeklēšanas metodikas;Iespējams citas izglītības iestādes pārstāvis

Citas ar izmeklēšanas jomu saistītas programmas

NosaukumsMācību procesa īstenošanā iesaistītās puses
PPIP "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā": "Informācijas tehnoloģiju pamati", specializācijas – "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists" un "Informācijas tehnoloģiju speciālists kibernoziegumu apkarošanā" 160 kontaktstundas;VPK akadēmiskais personāls un pieaicināts speciālists
PPIP "Operatīvā darba pamati" 176 kontaktstundasVPK akadēmiskais personāls
PPIP "Lietisko pierādījumu atrašana, fiksēšana un

izņemšana noziedzīga nodarīuma notikuma vietā" 248 kontaPielikumsktstundas

VPK akadēmiskais personāls
Operatīvā detektīvdarbība. Operatīvais eksperiments (operatīvā eksperimenta veikšanas nosacījumi un noformēšana, operatīvā eksperimenta taktiskie paņēmieni)VPK akadēmiskais personāls
Operatīvā analīzePiesaistīts speciālists, bijušais Eiropol darbinieks
Stratēģiskā analīzeVPK akadēmiskais personāls
Jaunāko tehnoloģiju izmantošana policijas darbā 
Kriminālizlūkošanas modulis. Vispārīgā izpratneVPK akadēmiskais personāls
Saistītie kursi 
PPIP "Policijas reaģējošie norīkojumi"VPK akadēmiskais personāls
Bezpilota gaisa kuģu izmantošanas normatīvais regulējumsVPK akadēmiskais personāls
Cilvēktiesību ievērošana Valsts policijas darbāVPK
Latviešu valoda juridiskajos dokumentosVPK
Valsts noslēpumu saturošas informācijas un informācijas dienesta vajadzībām droša apstrāde elektroniskā vidēVPK
Cilvēku tirdzniecības formas un prevencijaPiesaistīts speciālisti uz uzņēmuma līguma
Bērnu tiesību aizsardzībaVPK
Bērnu tiesību aizsardzība- 2VPK
Valsts policijas darbinieku komunikācijas psiholoģiskās īpatnības ar psihiski nelīdzsvarotām personāmVPK
Valsts noslēpumu saturošas informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības pamatprasībasVPK
Civiltiesību normu realizācija policijas darbāVPK
Tiesību pārkāpumi pret Valsts policijas amatpersonām, rīcība un tiesiskie aizsardzības līdzekļiVPK

Citi kursi (esošie un jauni), kuri sniedz šādu prasmju apguvi:

• prasmes īstenot kvalitatīvu procesuālo darbību veikšanu, izmeklēšanas versiju izvirzīšanu, pārbaudi un analīzi;

• prasmes noteikt optimālus resursus izmeklēšanai pirmstiesas procesā;

• prasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumus (kibernoziegumus);

• prasmes izmeklēt naida noziegumus un noziegumus, kas saitīti ar uzņēmējdarbības, finanšu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk - NILL) un cilvēktirdzniecības jomu;

• starppersonu komunikācijas prasmes;

• prasmes izmeklēt ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus pret jurisdikciju u.c.

IMC darbībai nepieciešamie personāla resursi

Mācībspēki – sākotnēji tiks iesaistīts esošais VPK akadēmiskais personāls, bet papildus nepieciešams ne mazāk par 10 pedagogiem (akadēmiskais personāls – 4 docenti, 6 lektori), kā arī administratīvais personāls – ne mazāk par 7 nodarbinātajiem: (centra vadītājs, 6 vecākie speciālisti).

Nepieciešamais finansējuma apmērs akadēmiskā un administratīvā personāla atlīdzībai 2022. gadā un turpmāk ik gadu 438 756 euro: no tā, mēnešalgas – 284 892 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemaksas, prēmijas un naudas balvas, darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi – 153 864 euro.

Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra sēdē tika atbalstīta finansējuma piešķiršana Iekšlietu resora prioritārajam pasākumam IMC izveidei un turpmākai darbībai. IMC izveidei un turpmākai darbības nodrošināšanai likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" paredzēts finansējums 2022. gadā – 2 229 756 euro, 2023. gadā - 811 256 euro un 2024. gadā un turpmāk ik gadu - 768 256 euro (detalizēts aprēķins – 2. pielikumā), tai skaitā papildu personāla atlīdzībai – 438 756 euro katru gadu un būvdarbiem – 1 300 000 euro 2022.gadā.

IMC nepieciešamā infrastruktūra un tehniskais aprīkojums ir iekļauts Risinājumu A un B aprakstos.

IMC ieviešanas plāns (indikatīvi)

PasākumsGads
Jaunā modeļa struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana

Normatīvā regulējuma izstrāde

2022.g

1.ceturksnis

Infrastruktūras izveide (telpu renovācija un pielāgošana praktisko nodarbību īstenošanai, tehniskā aprīkojuma iegāde, IT nodrošinājums, u.c.)No 2022.-2025.g.
Mācību personāla piesaiste2022.g

1.ceturksnis

Mācību programmu izstrāde un ieviešana2022.g

2.ceturksnis

Jaunais mācību centrs uzsāk darbu2022.g

3.ceturksnis

3.2. Augsti kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste

Augsti kvalificēti docētāji augstskolu darba tirgū ir pieprasīti un liek augstskolām savstarpēji konkurēt mācībspēku piesaistē, jo tieši akadēmiskais personāls ir atzīstams par svarīgāko studiju kvalitāti veidojošo faktoru. Gan IMC izveides procesā, tā arī visu iespējamo risinājuma gadījumos, prioritārs uzdevums ir kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste.

3.3. Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana.

Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana, paredzot atbilstošu finansējumu, kvalitātes kontrolei piesaistot ārēju, neatkarīgu partneri (piemēram-CEPOL), kurš, neatkarīgi no licencēšanas un akreditācijas procesa, analizētu studiju (mācību) organizācijas un satura kvalitāti, studiju rezultātu kvalitāti un atbilstību mācību vajadzībām.

3.4. Izglītības prasību paaugstināšana

Nepieciešams izvērtēt grozījumu izstrādes nepieciešamību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, paredzot, ka iecelt amatā Valsts policijā (izņemot kadeta amatu) amatpersonu varētu tikai pēc specializētas studiju programmas apguves, kas ļautu palielināt Valsts policijas personāla darbības profesionalitāti un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

3.5. Jauna profesijas standarta "Izmeklētājs" izstrāde

Policijas profesija pieder pie tām profesijām, kurām obligāti ir piemērojami profesiju standarti24 un profesionālās kvalifikācijas prasības25, bez kurām profesionālās izglītības programmas izstrāde nav iespējama.26 Policijas profesijas kvalifikācijas prasības ir radniecīgas jurista profesijai, taču gan ES, gan Latvijas, prakse pierāda, ka policijas amatpersonai ir jābūt apveltītai ar daudz plašākām iemaņām un zināšanām kā juristam, tāpēc tikai juridiskā izglītība policistam ir nepietiekama, ir obligāti nepieciešama policijas specializācija, kura dod pilnu policistam nepieciešamo zināšanu spektru.

Lai valstiski risinātu pastāvošo problēmu ar izmeklētāju kvalifikācijas prasību trūkumu, nepieciešams radīt tiesisku pamatu profesiju klasifikatora papildināšanai ar jaunu profesiju-Izmeklētājs (krimināltiesību jomā), izstrādājot tam atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības un Profesiju standartu. Izmeklētāja profesijai nepieciešams paredzēt kvalifikācijas prasības: Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (5. PKL), kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (6. LKI). Šai profesijai vistuvāk radniecīga ir tiesību zinātņu izglītības tematiskā joma, jo tiesību zinātņu jomai piederīgās kompetences lielā mērā korelē ar izmeklēšanas darbības jomas nepieciešamām kompetencēm, atšķirībā no citām policijas darbības jomām, tādām kā: operatīvā darbība, administratīvo pārkāpumu process, kriminālistika, operatīvā reaģēšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un satiksmes uzraudzība u.c.

Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm noteiktais zinātnes dalījums zinātnes nozarēs un apakšnozarēs" Tiesību zinātņu nozarē iekļautas tiesību zinātnes, kriminoloģija, penitenciārā zinātne un tiesību apakšnozares: Kriminālistika un operatīvās darbības teorija, Policijas tiesības un citas tiesību zinātnes apakšnozares. Šāds dalījums atšķiras no izglītības tematisko jomu klasifikatoriem, kas minēti Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumu par Latvijas izglītības klasifikāciju", kas klasificē Latvijas izglītību pēc tematiskajām jomām. Lai arī katrs no klasifikatoriem- izglītības klasifikators pēc tematiskajām jomām un Latvijas zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikācija ir radīta atšķirīgiem mērķiem, tomēr uz Izmeklētāja profesijas piederību Tiesību zinātņu nozarei tas netieši norāda.

Izmeklētāja profesijas standarts būtu piemērojams visu tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot reglamentēto profesiju amatus, kuru darbību regulē speciālie likumi un kuriem obligāta ir jurista kvalifikācija) pirmstiesas izmeklēšanas darba veicējiem. Jurista kvalifikācijas iegūšana būtu paredzama nākamajā (secīgajā)- maģistra studiju līmenī, kurā papildus tiktu iekļautas unikālas apakšspecializācijas, kas šo studiju programmu padarītu par atšķirīgu no citās augstskolās īstenotajām tiesību zinātņu maģistra programmām. Ģenerālprokuratūras ieskatā tiesību studijās izmeklētājiem papildus būtu jārod iespēja apgūt kursu par pareizu latviešu valodas lietojumu juridiskajos dokumentos, kā arī mācības pareizā procesuālo dokumentu sagatavošanā kriminālprocesā un speciālo izmeklēšanas darbību apguvē.

Prokuratūras likuma 48. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi paredz, ka par prokurora palīgu var kļūt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē vai citu augstāko izglītību. Pēc bakalaura programmas absolvēšanas prokurora amata kandidāti ir tiesīgi ieņemt prokurora palīga amatu, bet pretendēt uz prokurora amatu varēs tikai pēc maģistra studiju programmas absolvēšanas un jurista kvalifikācijas iegūšanas.

Ir svarīgi, lai tiesību zinātņu studijas izglītojamiem sniegtu juridisko zināšanu apguvi tādā līmenī, lai viņi sekmīgi spētu iesaistīties tiesībaizsardzības iestāžu darbībā jau no darba uzsākšanas posma un patstāvīgi varētu veikt pirmstiesas izmeklēšanu, vienlaikus sekmīgi nokārtojot vienoto jurista eksāmenu.

3.6. Jaunu studiju programmu izstrāde.

Izmeklētāja profesijas apguvei nepieciešams izstrādāt un īstenot studiju virzienā "Tiesību zinātne" šādas studiju programmas:

profesionālā bakalaura programma "Pirmstiesas izmeklēšana" (160 kredītpunkti, LKI-6), Moduļi: Pirmstiesas izmeklēšana, Iztiesāšana, Finanšu un amatnoziegumu izmeklēšana, Kibernoziegumu izmeklēšana. Programmas absolventi: tiesībaizsardzības iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāji (izmeklētāji) un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm - Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai, VID, KNAB, IDB un Ģenerālprokuratūrai; vidējais prognozētais studiju vietu skaits
2023.-2026. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 335; plānotais studiju finansējums 2023.-2026. gadā: 2 205 794 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Krimināltiesību poligons, Kiberpoligons, Kriminālistikas poligons, Praktisko nodarbību telpa E-notikuma vieta; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2026. gadam: 1 003 314 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 10%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK- 5%, ārvalstu pasniedzēji - 5 %; RSU - 10 %, LU - 70 %); indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-2026. gadā: 3 209 108 euro;

profesionālā maģistra studiju programma "Pirmstiesas izmeklēšana" (80 kredītpunkti, LKI-7), Moduļi: Pirmstiesas izmeklēšanas menedžments, Iztiesāšanas salīdzinošā izpēte un efektivizācija. Programmas absolventi: prokuroru amata kandidāti, pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienību vadītāji un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm - Valsts policijai, Militārpolicijai, VID, KNAB, IDB un Ģenerālprokuratūrai; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.-2026. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā: 337; plānotais studiju finansējums 2023.-2026. gadā: 732 897euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Krimināltiesību poligons, Kiberpoligons; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2026.gadam: 254 886 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 10%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, RSU-5%, LU-80%); indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-2026. gadā: 987 783 euro.

Profesionālā bakalaura studiju programmas saturā būtu iekļaujami tādi studiju kursi, kā kriminālistika, krimināltiesības, kriminoloģija, kriminālprocesa tiesības, policijas tiesības, pirmstiesas izmeklēšana, kibernoziegumu izmeklēšana, finanšu noziegumu izmeklēšana, tiesas izmeklēšana, starptautiskie līgumi par palīdzību krimināllietās, grāmatvedība un nodokļu sistēma, kā arī tiesību teorija, jurista ētika, juridiskā angļu valoda, konstitucionālās tiesības, saistību tiesības, lietu tiesības, mantojuma tiesības, ģimenes tiesības, darba tiesības, administratīvās tiesības, Eiropas Savienības tiesības, starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās privāttiesības, kā arī civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa tiesības u.c. Šādas programmas un moduļu īstenošana ļautu mērķtiecīgāk un kvalitatīvāk sagatavot tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājus savu tiešo pienākumu veikšanai, kas pozitīvi ietekmētu pirmstiesas izmeklēšanas darba kvalitāti kopumā.

Topošajam izmeklētājam, kā ikvienam augstskolas studentam, lai sekmīgi apgūtu izglītības programmu, ir jābūt apveltītam ar spēju pilnvērtīgi teorētiskās prasmes un iemaņas izmantot paredzētajam mērķim.

Studiju procesā potenciālajam izmeklētājam ir jārada apstākļi maksimāli tuvināti reālajai darba videi- izmeklēšanas procesam. Visproduktīvāk to būtu nodrošināt, izveidojot simulācijas telpas visiem ar pirmstiesas izmeklēšanu saistītajiem procesiem, t.i., izveidojot praktisko mācību klases, kurās var veikt notikuma vietas apskates (arī 3D formātā), nopratināšanas, tai skaitā praktizēties attālināto – video nopratināšanu veikšanai ar audio/video ieraksta nodrošināšanas funkciju, kratīšanas, apcietināšanas (improvizēta tiesas sēde drošības līdzekļa- apcietinājuma piemērošana) norises pēc iespējas tuvinātas reālajiem darba vides apstākļiem. Mācību procesā, lai attīstītu izmeklēšanas prasmes, potenciālajam izmeklētājam ir jārada apstākļi maksimāli pietuvināti reālajai situācijai darba apstākļiem, tādējādi dodot iespēju paaugstināta stresa apstākļos attīstīt lēmuma pieņemšanas ātrumu un pareizību.

Ņemot vērā e-krimināllietas ieviešanas procesa īpatnības, katrs studējošais ir jānodrošina ar iespēju veikt testa kriminālprocesu e-vidē.

Atbilstoša mūsdienu tehnoloģisko apstākļu prasībām apmācību procesa realizācijai, studējošais ir jānodrošina ar klēpjdatoru, jābūt piekļuvei nepieciešamajām informācijas sistēmām, tai skaitā testa "uzraugošā prokurora uzraudzības procesam", testa "izmeklēšanas tiesneša iesaistei procesuālo darbību akceptēšanai", testa "nodošana kriminālvajāšanas uzsākšanai", jāparedz e-bibliotēkas izveide nepieciešamo metodisko materiālu un atbilstošās literatūras izmantošanai izmeklēšanas procesam.

Studiju programmā ir jāparedz programmēšanas pamati, ieteicams Python programmēšanas valodā. Sekojošā valoda ir pamatā daudziem datorkriminālistikas un lielo datu (bigdata) analīzes rīkiem - realizācijai būs nepieciešams piesaistīt papildus viesdocētājus.

Pēc profesionālā bakalaura programmas sekmīgas apguves jāparedz iespējas turpināt studijas tiesību zinātņu maģistra programmā, kurā plānots iekļaut izmeklēšanas darba padziļinātai apguvei nepieciešamos studiju kursus un citus tiesību studiju kursus. Pēc studiju programmas sekmīgas apguves un vienotā jurista eksāmena nokārtošanas, programmas absolventi iegūs jurista kvalifikāciju. Tas padarītu minētās studiju programmas potenciālajiem studentiem konkurētspējīgas un pievilcīgas, mazinot studiju motivācijas trūkuma problēmu.

Pēc attiecīgo profesiju standarta aktualizācijas nepieciešams izstrādāt šādas studiju programmas:

īsa cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs" (80 kredītpunkti, LKI-5), programmas absolventi- Valsts policijas jaunākie virsnieki- "reaģējošie" policisti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm- Valsts policijai, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai un IDB (tie izglītojamie, kuri turpinās studijas operatīvā darba apakšprogrammā); vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.-2026. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 094; plānotais studiju finansējums 2023.-2026. gadā: 7 051 205 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, sporta komplekss, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2026. gadam: 889 717 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 40%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK - 50 %, ārvalstu pasniedzēji- 5%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-2026. gadā: 7 940 922 euro;

īsa cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kriminālsodu izpilde" (tikai A risinājumā) (80 kredītpunkti, LKI-5), programmas absolventi - jaunākie virsnieki kriminālsodu izpildes jomā; studiju programma nepieciešama Ieslodzījumu vietu pārvaldei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.-2026. gadā (pilna laika studijās) kopā: 80; plānotais studiju finansējums 2025.-2026. gadā: 547 760 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, sporta komplekss, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2025.‑2026. gadam: 70 992 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 20%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK - 30%, ārvalstu pasniedzēji - 5%; Ieslodzījumu vietu pārvalde - 40%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.-2026. gadā: 618 752 euro;

profesionālā bakalaura studiju programmu "Policijas darbs" (180 kredītpunkti, LKI-6), kurā iekļautas apakšspecializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Praktiskā kriminālistika; programmas absolventi – Kārtības policijas un Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kriminālistikas inspektori; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm- Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai un IDB (tie izglītojamie, kuri turpinās studijas operatīvā darba apakšprogrammā); vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑2026. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 163; plānotais studiju finansējums 2023.‑2026. gadā: 7 169 834 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, Kriminālistikas un operatīvās darbības poligons, Infotehniskā laboratorija, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.‑2026. gadam: 1 298 743 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 30%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 15 %, VPK - 25 %, ārvalstu pasniedzēji - 15%; RSU - 15%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.‑2026. gadā: 8 468 577 euro;

profesionālā bakalaura studiju programmu "Kriminālsodu izpilde" (160 kredītpunkti, LKI-6)27 (tikai A risinājumā); programmas absolventi – vecākie virsnieki kriminālsodu izpildes jomā; studiju programma nepieciešama Ieslodzījumu vietu pārvaldei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.‑2026. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 25; plānotais studiju finansējums 2025.-2026. gadā: 128 375 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2025.-2026. gadam: 5 403 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija- 20%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, VPK - 10%, ārvalstu pasniedzēji - 10%; RSU - 20%, Ieslodzījumu vietu pārvalde -30 %; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.-2026. gadā: 133 778 euro;

profesionālā bakalaura studiju programmu "Robežapsardze"28 (160 kredītpunkti, LKI-6) (tikai A risinājumā); programmas absolventi – Valsts robežsardzes vecākie virsnieki; studiju programma nepieciešama Valsts robežsardzei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.‑2026. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 34; plānotais studiju finansējums 2025.-2026. gadā: 174 590 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2025. gadam: 8 947 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts robežsardze - 10%, VRK - 30%; RTA – 60%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.‑2026. gadā: 183 537 euro;

profesionālā maģistra programma "Iekšējā drošība un pārrobežu noziedzība"29 programmas absolventi - Valsts policijas Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kiberdrošības speciālisti; studiju programma nepieciešama Valsts policijai un FID; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑2025. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 139; plānotais studiju finansējums 2023.-2025. gadā: 1 068 011euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Inovāciju un izpētes laboratorija; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.‑2025. gadam: 70 000 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija un VPK - 15%, FID - 15%; citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, ārvalstu pasniedzēji - 50%; RSU - 5 %, LU - 5%; vai profesionālā maģistra programma "Ekonomiskā drošība" (60 kredītpunkti, LKI-7), kurā iekļauta apakšspecializācija: Operatīvā darbība ekonomiskajos noziegumos, Kiberdrošība, Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma novēršana, programmas absolventi – Valsts policijas Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kiberdrošības speciālisti; studiju programma nepieciešama Valsts policijai, Militārpolicijai un VID; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑2025. gadā (nepilna laika studijās) kopā:139; plānotais studiju finansējums 2023.-2025. gadā: 1 068 011 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Inovāciju un izpētes laboratorija; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2025. gadam: 70 000 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija un VPK - 15%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, FID- 10 %, ārvalstu pasniedzēji - 20%; RSU - 40 %, LU - 5%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-2025. gadā: 1 138 011 euro.

Lai sagatavotu mūsdienu prasībām atbilstoša līmeņa policijas personālu, tostarp stiprinātu pretterorisma spējas, studiju programmu (īpaši īsā cikla) īstenošanu svarīgi ir balstīt praktisko kompetenču apguvē, izmantojot arī moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, interaktīvās šautuves funkcionalitātes, izveidojot un modelējot digitālās krīžu simulācijas situācijas, apmācot un attīstot policijas darbinieka spējas tās izvērtēt, pieņemt pareizus lēmumus un efektīvi rīkoties krīzes un paaugstinātas psiholoģiskās spiedzes (stresa) apstākļos. Terorisma, "aktīvā šāvēja" un citu noziedzīgu situāciju, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, efektīva neitralizēšana nav iespējama bez kvalitatīva apmācību un treniņu cikla. VPK infrastruktūra Ezermalas ielā, Rīgā, šobrīd nevar nodrošināt visas nepieciešamās vajadzības un papildus būtu nepieciešams praktisko mācību poligons.

Atbilstoši ārvalstu policijas personāla sagatavošanas labajai praksei, īsā cikla (īsā cikla) profesionālo augstākās izglītības programmas "Policijas darbs", kā arī visas pārējās profesionālo studiju programmu svarīgi balstīt uz praktisko kompetenču apguvē balstītu moduļu studijas sistēmu, kā arī nodrošināt studentcentrētu mācīšanās īstenošanas praksi (atgriezeniskā saite ar studentiem un to atbilstoša, jēgpilna līdzdalība studiju procesā).

Jāatzīst, ka viens no studiju programmu starpdisciplinārā rakstura unikalitātes principiem ir tās elastīgās struktūras (tostarp moduļu tipa studijas, specializācijas moduļu izvēles kursi). Ņemot vērā augstākās izglītības attīstības tendences ES, augstskolām ir jāveicina izglītības elastīgums. Programmu sadalīšana moduļos augstskolai ļaus nodrošināt attiecīgo elastīgumu. Moduļu sistēmas ietvaros mācību process tiks sadalīts atsevišķās mazākās vienībās, tādejādi zināšanu par katra atsevišķa moduļa apguvi novērtēšana mazinās studējošo spriedzi un dos iespēju detalizētāk, strukturētāk un pēctecīgāk nodrošināt specializācijas apguvi. Mācību procesa organizēšana, sadalot to mazākās vienībās (moduļos) un iespēja studējošiem iegūt novērtējumu par mazāku mācību vienību apguvi, veicinās studējošo motivāciju mācīties, atvieglos iespēju apvienot mācības ar personīgajām vajadzībām. Papildus, jāatzīmē, ka programmas specifika norāda uz nepieciešamību pēc studiju process strukturēšanas un studējošo centrēto pieeju apgūstot specifiskus studiju kursus. Moduļu sistēma ļaus nodrošināt specifisku zināšanu loģisku apgūšanu. Moduļu sistēma ļaus efektīvi apgūt specializācijas blokus, kas arī veido programmas unikalitāti, jo tiks apvienoti studiju kursi ar kopīgiem un specifiskiem mērķiem, kas likumsakarīgi novedīs pie sasniedzamiem studiju rezultātiem attiecīgajā nozarē.

Profesionālajā bakalaura programmā "Policijas darbs" par valsts budžeta līdzekļiem Valsts policijas vajadzībām plānots uzņemt tikai pēc Valsts policijas veiktās kandidātu atlases un sniegtās rekomendācijas personai, kura ir ieguvusi īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs". Šādu prasību diktē iestāžu profesionālās darbības specifika un speciālistu pieprasījums konkrētajā segmentā. Tas ļaus arī gandrīz uz pusi saīsināt bakalaura programmu ilgumu, ņemot vērā ka kredītpunktus plānots ieskaitīt no zemākā līmeņa īsā cikla (īsā cikla) augstākās profesionālās izglītības studiju programmas. Arī pārējo iestāžu vajadzībām, neatkarīgi no agrāk iegūtās izglītības, speciālisti tiktu sagatavoti sākotnēji īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs", pēc kā turpinātu studijas pēctecīgajā profesionālā bakalaura studiju programmā "Policijas darbs".

Apakšspecializācijā "Operatīvais darbs" būs nepieciešams saņemt atļauja darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Ņemot vērā operatīvā darba un kriminālistikas jomas komplicētību, nav pieļaujams šajās profesionālajās jomās paredzēt zemāku profesionālās kvalifikācijas prasības kā: piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

Pārējās studiju programmās uzņemšana vēlākā studiju posmā būtu paredzama tikai Augstskolu likuma 47.panta kārtībā.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā "Robežapsardze" paredzēts uzņemt (tikai A risinājumā) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ir ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību ar iegūtu kvalifikāciju – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks robežsardzes darbā. Studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtu Valsts robežsardzes amatpersonas ar priekšnieka rekomendāciju. Studiju programmas apguvei un īstenošanai nepieciešama iespēja sesijas laikā (aptuveni 5–6 reizes gadā pa nedēļai) uzturēties dienesta viesnīcā kā studējošajiem, tā arī – akadēmiskajam personālam. Studiju programmu vienlaicīgi apgūtu vidēji 45 studējošie. Studiju programmas nodrošināšanā arī turpmāk varētu tikt iesaistītas tās Valsts robežsardzes koledžas, Valsts robežsardzes amatpersonas vai bijušās Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras atrodas izdienas pensijā, kuras ir ieguvušas atbilstošu izglītību un profesionālo pieredzi. VRK akadēmiskais personāls primāri nodrošina VRK mācību/studiju programmu īstenošanu un akadēmiskā personāla skaits ir atbilstošs izglītojamo/ studējošo skaitam. Ņemot vērā to, ka VRK atrodas Rēzeknē, tad VRK mācībspēku iesaiste studiju procesa realizācijā ir vērtējama atbilstoši noslodzei, iesaistot studiju programmas īstenošanā vieslektoru statusā un attālināti. Studiju programmas nepilnā laikā tiktu īstenota studējošajiem ierodoties klātienē uz sesiju vai arī attālināti – atbilstoši studiju kursam un epidemioloģiskajai situācijai valstī.

Šobrīd kopīgo profesionālā maģistra studiju programmu "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īsteno starptautisks konsorcijs, kurā ietilpst Nīderlandes aizsardzības akadēmija, Igaunijas Drošības Zinātņu akadēmija, Salamankas Universitāte Spānijā un Mīkola Romera Universitāte Lietuvā un RTA. Periodā no 2015.gada, kad tika uzsākta kopīgās studiju programmas īstenošana, maģistra grādu stratēģiskajā robežu pārvaldībā ieguvušas trīs Valsts robežsardzes amatpersonas, plānots, ka 2021.gadā maģistra grādu stratēģiskajā robežu pārvaldībā iegūs vēl kopā trīs Valsts robežsardzes amatpersonas. Kopīgā studiju programma ir licencēta un akreditēta saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Licence Nr. 04048-86 kopīgās maģistra studiju programmas īstenošanai izsniegta (03.06.2015.). Akreditācijas lapa Nr.107 izsniegta (05.06.2013.) Studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība", kam atbilst kopīgā maģistra studiju programma, saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. panta ceturto daļu akreditācijas termiņš ir pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim. Ievērojot šos nosacījumus, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija līdz 2024. gada 31. decembrim veiks studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un tam atbilstošās kopīgās maģistra studiju programmas ciklisko akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Papildus Akreditācijas organizācija (turpmāk-NVAO) Konsorcija īstenoto kopīgo maģistra studiju programmu 2021. gada 16. februārī atkārtoti akreditēja uz 6 gadiem līdz 2027. gada 1. maijam, kas ir papildu garantija studiju programmas atbilstībai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes standartiem.

Veidojot savu specializētu augstskolu (Risinājums A), izvērtēšanas vērta ir kopējā konsorcija maģistra programmas "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īstenošanas iespēju paredzēšana nākotnē jaunizveidotajā augstskolā, par šo jautājumu nākotnē diskutējot ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) un NVAO, kā arī, komunicējot ar pārējām Eiropas partnerinstitūcijām.

Šobrīd neviena augstskola nepiedāvā maģistra studiju līmenī apgūt cilvēkdrošības un ekonomiskās drošības kompetences, kurā būtu iekļautas tādas specifiskas tēmas, kā pārrobežu un starptautiskā noziedzība, nelegālās naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, organizētās noziedzības (t.sk.cilvēktirdzniecības) apkarošana, bērnu pornogrāfijas un pedofilijas apkarošana, ekonomisko noziegumu, finanšu noziegumu un kibernoziegumu apkarošana. Tādēļ svarīgi ir vērtēt iespēju izstrādāt profesionālo studiju programmu (bakalaura/maģistra) programmu "Iekšējā drošība un pārrobežu noziedzība", kuras mērķis būtu attīstīt kapacitāti jaunākajās praktiskās iekšējās drošības un pārrobežu noziedzības novēršanas metodoloģijās, gan attīstīt augsta-līmeņa stratēģisku un pārvaldes kapacitāti. Mūsdienu pasaules izaicinājumi ir radījuši nepieciešamību pēc tādiem tiesībaizsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas ir spējīgi izprast un apkarot gan ar iekšējās drošības nodrošināšanu saistītos jautājumus, gan tos, kas izriet no starptautiskiem noziegumiem. Minētā programma varētu būt balstīta uz sociālajām zinātnēm, iekšējās drošības pamatiem, starptautisko tirdzniecību, lokāliem un pārrobežu ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, t.sk. kibernoziedzību, terorismu un terorisma finansēšanu, noziedzīgu līdzekļu legalizāciju un cilvēktirdzniecību. Programma sniegtu jaunas praktiskas metodoloģiskas pieejas izmeklēšanai un izlūkdatu vākšanai robežu drošības jomās, tostarp digitālās un pārrobežu izmeklēšanas jomās, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citiem smagiem finanšu noziegumiem, kā arī attīstītu stratēģiskas vadības spējas, savienojot starpnozaru politikas plānošanu starpvalstu un vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot jauniem izaicinājumiem, piemēram, starptautiskai drošībai, kiberdrošībai, bioloģiskajai drošībai un vides drošībai. Ņemot vērā, ka šādas programmas īstenošana apvienotu vairākas nozares, tajā būtu jāiesaista gan akadēmiskie mācībspēki, gan augstākās kvalifikācijas nozares profesionāļi ar pedagoģisko pieredzi, kas vielu un materiālus pielāgotu attiecīgajai auditorijai. Vairumā gadījumu augsta līmeņa speciālistus jāpiesaista no ārvalstīm, un tas būtu iespējams, pateicoties tiešsaistes vai video formātam, vienlaikus nodrošinot nozares terminoloģiju un specifiku pārzinošu tulkošanas speciālistu atbalstu. Obligāts priekšnosacījums uzņemšanai studiju programmā būtu angļu valodas prasmes, jo plānots liels ārvalstu pasniedzēju īpatsvars. (mācību valoda: bakalaura programmā – latviešu; maģistra programmā – angļu).

Pēdējos gados liela uzmanība tiek pievērsta finanšu un ekonomisko noziegumu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, apkarošanai. Tas ietekmē ārvalstu investoru uzticību un attiecīgi valsts ekonomisko attīstību. Lai nodrošinātu efektīvu valsts pretdarbību (izmeklēšanu un iztiesāšanu) noziedzīgām grupām, kuras specializējas finanšu un ekonomisko noziegumu īstenošanā, nodrošinot atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā30, nepieciešams izvērtēt iespēju īstenot attiecīgu studiju moduļus specializētajā maģistra programmā "Ekonomiskā drošība". Profesionālo maģistra programmu "Ekonomiskā drošība" RSU 2022.gadā virza licencēšanai un plāno maksas studijas. Minētās studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus (kibernoziegumu apkarošanas speciālisti, operatīvā darba un kriminālizlūkošanas analītiķi, nelegālās naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu apkarošanas speciālisti u.c), kuri spēj un ir kompetenti uzņemties atbildību un risināt augstas komplicētības pakāpes juridiskos un ekonomiskos problēmjautājumus, tostarp ekonomisko noziegumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, attīstīt un koordinēt starptautisko sadarbību, pārstāvēt daudzveidīgas intereses un nodrošināt pamatotu lēmumu pieņemšanu ekonomiskās drošības jomā. Studiju programmas īstenošanā plānots iesaistīt ārvalstu speciālistus (docētājus, pētniekus, praktiskos darbiniekus) ar lielu pieredzi operatīvā darba jomā no Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Zviedrijas utt. Studiju programmā paredzēta sešu nedēļu prakse izmeklēšanas vai operatīvajos dienestos (iespējams arī Igaunijā, Lietuvā).

Veicot studiju programmu izpēti augstākajā izglītībā, secināms, ka analoga piedāvājuma nav. Banku augstskolā tiek īstenota profesionālā maģistra studiju programma "Kiberdrošības pārvaldība"31, kura piedāvā apgūt profesiju "Informācijas drošības vadītājs" un sagatavot profesionālai darbībai informācijas drošības un kiberdrošības pārvaldības nodrošināšanai uzņēmumā, Vidzemes augstskola piedāvā iegūt profesionālo maģistra grādu informācijas tehnoloģijās profesionālajā studiju programmā "Kiberdrošības inženierija"32, savukārt RTU piedāvā iegūt inženierzinātņu maģistra grādu kiberdrošībā akadēmiskās maģistra studiju programmas"Kiberdrošības inženierija"33 ietvaros.

3.7. Vadības kompetenču apguve.

Lai IeM padotības un citās projektā iesaistītajās iestādēs varētu ieviest pilnvērtīgu konkursa procedūru uz vadošajiem vakantajiem amatiem, kā arī izvērtēt iespēju gatavot rezervi vadošajiem amatiem no perspektīvāko amatpersonu vidus, nepieciešams:

izstrādāt speciālu studiju programmu (Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (5. PKL), kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (7. LKI) vadītājiem;

vai

īstenot kā kopprogrammu ar Latvijas (piemēram, ar RTU VUGD menedžmenta specializācijā vai Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) vai ārvalstu augstskolu (Risinājuma A) gadījumā;

studiju virziens: "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība", piemērojamais profesiju standarts "Organizācijas vadītājs"34 - profesionālā maģistra programma "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" (60 kredītpunkti, LKI-7)) programmu papildinot ar unikālām apakšspecializācijām: Policijas dienesta menedžments, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu menedžments, Valsts robežsardzes menedžments, Kriminālsodu izpildes dienesta menedžments. Programmas absolventi- tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadītāji un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm: Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, IDB; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑2025. gadā (nepilna laika studijās) kopā:204; plānotais studiju finansējums 2023.-2025. gadā: 523 668 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2025. gadam: 34 200 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija -15%, Valsts robežsardze un VRK -10%, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un UCAK -10 %, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10 %, VPK - 5 %, ārvalstu pasniedzēji - 20 %; RSU - 25 %, LU - 5 %; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas
2023.-2025. gadā: 557 868 euro.

Līdzīgu studiju programmu analīzes rezultātā noskaidrots, ka Biznesa augstskola "Turība"35 piedāvā iegūt profesionālo bakalaura grādu organizācijas drošībā (kvalifikācija- Drošības dienesta vadītājs), Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā iegūt profesionālo maģistra grādu militārajā vadībā un drošībā profesionālās maģistra studiju programmas "Militārā vadība un drošība"36, kura tiek īstenota angļu valodā un sadarbībā ar Baltdefcol (Baltic Defence College – Baltijas Aizsardzības koledža, Igaunija, Tartu). Abas minētās studiju programmas ir orientētas uz konkrētu (atšķirīgu no operatīvo dienestu vadītāju kompetenču jomas) darba tirgus segmentu- komerciālās apsardzes pakalpojuma sektoru, kā arī militāro (ārējās valsts drošības un kolektīvās aizsardzības) jomu.

3.8. Doktora programma un zinātniski pētnieciskais darbs.

ilgtermiņa vajadzība un nākotnes perspektīva, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma ir doktora programmas īstenošana ar policijas darbu saistītās zinātnes apakšnozarēs. Bez doktorantūras nav pilnvērtīgi īstenojams zinātniskās pētniecības darbs un nav nodrošināmas augstas kvalitātes studijas. Doktora grāda nepieciešamību augstskolu docētājiem diktē Augstskolu likums. Promocijas padomes Tiesību zinātnē pastāv LU, RSU, Daugavpils Universitātē un Biznesa augstskolā "Turība" (apvienotā Juridiskās zinātnes profesoru padome).

Doktorantūras studiju programma "Juridiskā zinātne" Policijas tiesību, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas zinātnes apakšnozarē šobrīd Latvijā tiek īstenota Daugavpils Universitātē, Krimināltiesību apakšnozarē - Biznesa augstskolā "Turība", RSU un visās tiesību zinātņu apakšnozarēs LU.

Neskatoties uz doktorantūras pieejamību, doktoru skaits Policijas tiesību, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas zinātnes apakšnozarēs ir ļoti ierobežots, kas jaunas doktora programmas izstrādes iespējas minēto zinātņu apakšnozarēs būtiski samazina.

Lai iekšlietu nozarē varētu tikt attīstīta zinātniskā pētniecība un nodrošināta mērķtiecīga akadēmiskā personāla sagatavošana un atjaunotne, ar dažādu stimulējošu faktoru palīdzību nepieciešams doktorantūras studijām motivēt iekšlietu nozares ekspertus un VPK docētājus.

Programmas absolventi- augstāko izglītības iestāžu akadēmiskais personāls un iestāžu vadītāji; studiju programmas nepieciešamība, tam nepieciešamā infrastruktūra, indikatīvais vienreizējo kapitālieguldījumu aprēķins, kā arī potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība perspektīvā būtu atsevišķi pētāma.

3.9. Citu studiju programmu izstrāde.

Kā perspektīvu, kuru valstiski svarīgi būtu attīstīt, jāatzīmē arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas izstrāde pašvaldības policijas vajadzībām, kuras vadības pārstāvji IeM kopīgā tikšanās laikā ir izrādījusi interesi par šādu iespēju. Svarīgi novērtēt pašvaldības policijas nozīmīgo lomu iekšējās drošības nodrošināšanas jomā, kā arī nepieciešamību pēc kvalifikācijas ieguves iespējas, kas šobrīd netiek nodrošināta specializētu formālās izglītības programmu ietvaros. Lai īstenotu šādu ieceri, pašvaldības policijai sadarbībā ar augstskolu būs nepieciešams izstrādāt atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības un Profesiju standartus pašvaldības policijas profesijai, pēc kā vienoti ar augstskolu uzsākt darbu pie izglītības programmas izstrādes un licencēšanas.

Lai nodrošinātu studējošiem elastīgumu un sniegtu iespēju apgūt papildus kompetences, augstskolā vēlams īstenot "Atvērtās universitātes" konceptu, kas ļautu personai reģistrēties augstskolā kā klausītājam atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Par apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam tiktu izsniegta normatīvajam regulējumam atbilstoša apliecība, kura klausītājam ļautu uzkrāt studiju darba apjomu un, pie atbilstošas iepriekšējās izglītības, pieprasīt, lai augstskola izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus.

Kā vienu no studiju programmas mērķiem ir jāuzstāda: attīstīt un pilnveidot studējošo prasmi strādāt komandā saskaņoti ar citiem, ko var sasniegt, variējot ar dažādām darba formām. Tāpēc lielākais īpatsvars auditorijas darbā jāliek uz interaktīvajām studiju formām: darbu nelielās grupās, studiju darbu un pētījumu projektu izstrādāšanu to apspriešanu grupās un publisku aizstāvēšanu, dažādu praksei pietuvinātu problēmsituāciju risināšanu, standarta darba situāciju un krīzes situāciju simulāciju, tādējādi cenšoties nodrošināt kompetencēs balstītu studiju saturu.

Kvalifikācijas prasību, profesiju standartu, studiju programmu un studiju moduļu izstrādei svarīgi notikt ciešā sadarbībā ar nozari - tiesībaizsardzības un citu projektā iesaistīto iestāžu ekspertiem.

Darba devēju iesaistes nolūkā plānots, ka iestādes deleģēs pārstāvjus dalībai valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura un maģistra darbu recenzēšanā un vadīšanā, darbam zinātniskā darba un studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izstrādē un izvērtēšanā. Tāpat visām projektā iesaistītajām iestādēm katru gadu augstskolai vajadzēs iesniegt ieteicamo pētījumu tematiku, kurā iekļauti aktuālie nozares problēmjautājumi, kā arī kopīgi attīstīt zinātnisko pētniecību (fundamentālie un lietišķie pētījumi, valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi, valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi, zinātniskās konferences un zinātniskās publikācijas u.c.), attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānojot un izlietojot finansējumu zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto vai līdzfinansēto programmu (projektu) ietvaros.

Studijas augstskolā tiks apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši iestāžu pasūtījumam un noslēgtajiem ar augstskolu līgumiem par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu.

IeM iestāžu pasūtījumā pēc normatīvajā regulējumā paredzēto pārbaužu īstenošanas pilna laika studiju programmās uzņemtie studenti tiks iecelti ieviestajos (pārcelti no VPK) kadetu amatos IeM iestādes struktūrvienībā un nosūtīti kvalifikācijas ieguvei augstskolā, attiecīgi saņemot kadetam paredzēto atlīdzību – mēnešalgu un speciālās piemaksas. Savukārt studiju programmās nepilnā laikā uzņemtās IeM iestāžu amatpersonas saglabātu sava ieņemamā amata atlīdzību.

Tāpat plānots saglabāt šobrīd noteikto kārtību IeM iestāžu amatpersonām, kuras par valsts budžeta līdzekļiem izglītību iegūst IeM koledžās un turpmāk- augstskolā, slēdz līgumu ar IeM padotības iestādi, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek izslēgta no izglītojamo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Plānots paplašināt regulējumā ietverto iestāžu loku, kurās studenti varētu strādāt, jo KNAB, Nodokļu un muitas policija nav klasificējamas kā IeM sistēmas iestādes..

3.10. Kapitālieguldījumi infrastruktūrā.

Neatkarīgi no risinājuma varianta ir nepieciešami kapitālieguldījumi Ezermalas 10 infrastruktūras objektu renovācijā/būvniecībā, aprīkojuma, materiālā nodrošinājuma un pieguļošās teritorijas attīstībā.

Bijušās Latvijas Policijas akadēmijas ēku komplekss (Ezermalas iela 8 un 10, Rīga) zemesgrāmatā ierakstīti uz valsts vārda IeM personā, bet valdījumā nodoti IeM padotības iestādei– Nodrošinājuma valsts aģentūrai (turpmāk - NVA), kas nekustamo īpašumu atbilstoši noslēgtajam patapinājuma līgumam nodevusi VPK.

Studiju programmu īstenošanai VPK ir aprīkotas trīs datorklases (katrā datorklasē pilnībā aprīkotas 25 darba vietas), 19 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, trīs lekciju zāles (vienlaikus 100 līdz 120 izglītojamajiem), konferenču zāle (vienlaikus 120 izglītojamajiem), mazā konferenču zāle (vienlaikus 60 izglītojamajiem) un citas mācību vai administratīvās telpas, kopā 11983,7 m2, kas formāli atbilst Augstskolu likumā paredzētajām izglītības telpu platības prasībām. Tomēr aptuveni pusi no mācību un administrācijas korpusa (Ezermalas 10) aizņem tajā izvietotās Valsts policijas struktūrvienības un NVA, kas būtiski ierobežo studiju kapacitāti, kvalitāti un ilgstpēju.

VPK telpu noslodze un kapacitāte ir ierobežota. Lielais vairums mācību auditoriju un personāla telpu, mēbeles, aprīkojums, tehniskie līdzekļi un inženierkomunikācijas ir būtiski nolietotas. Vairumam mācību auditoriju un zāļu ir nepieciešama renovācija.

VPK administratīvajā un mācību korpusā ir atvēlēta tikai daļa (11 983,7 m²) no kopējā telpu klāsta, jo pārējās telpas ir nodotas dažādām IeM padotības iestādēm un struktūrvienībām (kopējā platība - 17 945 m2).

Šobrīd esošā VPK infrastruktūra:

1. Mācību korpuss (Ezermalas 10B, Rīgā) (2.stāvs un 3 stāvs) - 4800 m2)

1.1. Auditorijas – 20 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, viena auditorija ar ietilpību līdz 60 izglītojamajiem, trīs datorklases, katrā datorklasē aprīkotas 25 darba vietas);

1.2. Pedagogu darba kabineti – 18;

1.3. Studējošo pašpārvaldes kabineti – 4;

1.4. Izglītības koordinācijas nodaļas kabineti – 3 kab.;

1.5. kadetu ģērbtuve ar individuālajiem skapīšiem;

1.6. Bibliotēka ar lasītavu;

1.7. Divas ēdamtelpas.

2. Lekciju zāles (Ezermalas 10A, Rīgā,) - kopā 2488 m2)

Kopā Lekciju zāļu korpusā ir 5 lekciju zāles, bet divas netiek izmantotas, jo nepieciešama renovācija.

Izmantotās lekciju zāles – Z2 (ietilpība 180 izglītojamie), Z4 (ietilpība 90 izglītojamie), Z5 (ietilpība 95 izglītojamie).

Neizmantotas 2 lekciju zāles – Z1 un Z3.

3. Mazā konferenču zāle (Ezermalas 10C, Rīgā) (platība - 474 m2).

Konferenču zāles korpuss sastāv no koridora un konferenču zāles un 1.stāva koridora ar izeju uz āru un palīgtelpām.

4. Administratīvais korpuss (Ezermalas iela 10, Rīga) – (kopējā ēkas platība - 6185 m2, pašlaik daļu 4.stāva un 5. stāvu aizņem VP struktūrvienības).

4.1. pagrabstāvs – netiek izmantots, nepieciešams remonts.

4.2. 1.stāvs: vestibils, pasākumu telpa, bruņojuma un ekipējuma telpas, saimnieciskās telpas (dažāda inventāra glabāšanai), dežūrdaļa, sanitārais mezgls, servera telpa.

4.2. 2.stāvs: administratīvā personāla darba kabineti (Administratīvā nodaļa, Kadetu nodaļa), ēdamtelpa, garderobe, sanitārais mezgls, arhīva telpas.

4.2. 3.stāvs: VPK padomes zāle, administratīvā personāla darba kabineti (vadība, Profesionālās pilnveides nodaļa, Finanšu vadības nodaļa, Personāla vadības nodaļa, Katedru vadītāji un administratīvais personāls, atsevišķi pedagogu darba kabineti), sanitārais mezgls.

4.4. daļa no 4. stāva: Kriminālistikas ekspozīciju zāle. Daļu 4.stāva aizņem VP struktūrvienība un daļa telpu netiek izmantotas – nepieciešams remonts.

Papildus tiek izmantots:

Laboratorijas korpuss (Ezermalas 10D, Rīgā) (platība - 3551 m2)

Laboratorijas korpuss tiek izmantots kā profesionālo mācību poligons, tajā ierīkotas telpas praktisko nodarbību īstenošanai.

1.stāvs – VPK Kinoloģijas nodaļas personāla darba kabineti, dienesta suņu voljēri un speciāli aprīkotas telpas dienesta suņu sagatavošanai un testēšanai.

2.stāvs – policijas taktikas un policijas darbu situāciju modulēšanas poligons (tiek izmantotas telpas, koridors un ēkas rezerves kāpņu telpa – viss aprīkots ar videonovērošanas sistēmu, kuras vadības centrs ir poligonā esoša mācību klase). Vienu telpu izmanto kinologi. Divas telpas iekārtotas ekipējuma un mācību inventāra glabāšanai.

3.stāvs – aprīkotas telpas notikuma vietas apskates un citu izmeklēšanas darbību veikšanai, situāciju izspēlei, kā arī personu īslaicīgās aizturēšanas vietu imitācijai.

4.stāvs – tiek izmantotas divas telpas, viena telpa aprīkota un tiek izmantota interaktīvā šautuve. Pārējās telpas nodotas VP struktūrvienības rīcībā – ģērbtuve ar individuālajiem skapīšiem.

Sporta zāles korpuss (lielā sporta zāle, 2 cīņu zāles un trenažieru zāle).

Sporta laukums, kurā daļu aizņem darbinieku un dienesta autostāvvieta.

Atbrīvojot esošo Mācību korpusu (Ezermalas ielā 10B, Rīgā) Lekciju zāļu korpusu (Ezermalas 10A, Rīgā,) un Administratīvo korpusu (Ezermalas iela 10, Rīga) ar konferenču zāli (Ezermalas 10C, Rīgā) Valsts policijas struktūrvienību vajadzībām, ir nepieciešams izbūvēt jaunu VPK ēku un sporta laukumu.

Šobrīd VPK kompleksā ietilpst arī Dienesta viesnīca, kuru apsaimnieko NVA. Dienesta viesnīcas pakalpojumam pieejamā kapacitāte ir 425 istabas, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu IDA un IMC vajadzības, bet ir nepieciešama dienesta viesnīcas iekštelpu renovācija.

Jāatzīst, ka reformu kontekstā mācību/studiju infrastruktūrai un materiāltehniskā nodrošinājuma, kā arī tehnoloģiskā nodrošinājuma attīstībai ir pievēršama īpaša nozīme, jo studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, no kā atkarīga ir studiju rezultātu kvalitāte, ilgtspēja un atbilstība tiesībaizsardzības iestāžu izvirzītajām prasībām.

Topošajiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kā ikvienam augstskolas studentam, lai sekmīgi apgūtu izglītības programmu, ir jābūt apveltītam ar digitālo kompetenci. Papildus interneta lietošanas un izplatītākās programmatūras pārvaldīšanas prasmēm izglītojamajam jādemonstrē arī profesionālās iemaņas darbā ar dažādām datu uzskaites sistēmām, portatīvām mērierīcēm, policijas tehniku un sakaru līdzekļiem.

Svarīgi pievērst īpašu uzmanību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstībai, digitālo pakalpojumu, servisu un informācijas sistēmu integrācijai, nodrošinot izglītības procesu digitālo transformāciju1 IeM koledžās un iestādēs. Patreiz katrā no IeM iestādēm tiek izmantotas vairākas nesaistītas e-mācību (veidotas uz Moodle platformas bāzes) un izglītības procesu pārvaldības sistēmas (Valsts policijas koledžas IPAS). Esošās sistēmas nav integrētas, to pārvaldība un administrēšana notiek decentralizēti, mācību procesa digitalizācijas iespējas tiek izmantotas tikai daļēji, ar apmācību saistīti procesi nav standartizēti, sadarbība, ka arī pieredzes un informācijas apmaiņa notiek minimāli. Lai sekmētu efektīvu IeM tehnisko un cilvēkresursu izmantošanu, ka arī veicinātu izglītības sistēmas digitālo transformāciju ir nepieciešams kopā ar organizatoriskām reformām ieplānot arī IeM vienotas elektroniskās apmācību platformas ieviešanas pasākumus.

IeM Informācijas centrs ir izstrādājis Vienotas elektroniskās apmācību platformas (turpmāk - VEAP) risinājumu, kas paredz ap studējoša portālu koncentrētas IeM koledžu un iestāžu integrētas mācību procesu pārvaldības sistēmas izveidošanu (skat. 1.attēls).

1.attēls. VEAP konceptuālā arhitektūra

VEAP izveidošana un ieviešana paredz apjomīgus kompleksa sagatavošanas darbus organizatoriskā un tehniskā jomā. Lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu pozitīvo efektu no mācību procesu digitalizācijas un standartizācijas ir iespējams izstrādāt un ieviest ekspluatācijā daļu no VEAP – Vienoto e-mācību vidi (VEMV), ieliekot pamatu turpmākai platformas attīstībai.

VEMV risinājums paredz tīmekļa bāzētas virtuālas mācību vides izveidošanu, kas izpildītu šādas minimālas prasības:

1. sistēmas izvietošana IeM tīklā un infrastruktūrā;

2. vienota centralizēta sistēmas pārvaldība;

3. vienota lietotāju pārvaldība un autorizācija;

4. integrācijas ar citām sistēmām;

5. virtuālo mācību kursu veidošana;

6. virtuālo mācību kursu kataloga veidošana;

7. testu un pārbaudes darbu veidošana un kārtošana;

8. vērtēšana un rezultātu uzskaite;

9. studiju darbu kārtošana un iesniegšana;

10. digitālo mācību materiālu koplietošana;

11. automātiskā plaģiāta pārbaude;

12. izglītojama un pedagoga darba vides veidošana;

13. izglītojamo un pedagogu komunikācijas nodrošināšana;

14. tiešsaistes mācību aktivitāšu nodrošināšana (izmantojot attālinātas saziņas rīkus);

15. pilns latviešu valodas atbalsts;

VEMV ieviešana un esošās IeM koledžu un iestāžu decentralizēto e-mācību sistēmu nomaiņa ar vienotu risinājumu dos iespēju IeM koledžām un iestādēm pārnest esošus kursus un mācību materiālus vienotajā e-mācību vidē un pilnvērtīgi izmantot jaunas funkcijas un iespējas.

Moderna studiju vide un mūsdienīgs studiju process nav iedomājams bez ārpusstudiju dzīves un saliedēšanas pasākumiem, kuru organizēšanai būs nepieciešams atvēlēt finansējumu atbilstoši Studentu pašpārvaldes iesniegtajam plānam un tāmēm. Svarīgi būtu nodrošināt studentiem pietiekami lielu un mājīgi iekārtotu lasītavu un rekriācijas telpas. Tik pat būtiski ir radīt mūsdienīgu infrastruktūru sportiskajām aktivitātēm kā telpās, tā ārpus telpām. Šim nolūkam lietderīgi piesaistīt vides dizaina speciālistus, kas sniegtu ekspertu viedokli arī par Ķīšezera krasta labiekārtošanas pasākumiem un citiem dizaina risinājumiem.

Praktisko nodarbību nodrošināšanai pie Ķīšezera krasta nepieciešams izbūvēt laivu piestātni un peldlīdzekļu ielaišanas vietu (atbilstoši Ministru Kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumiem Nr.92 ""Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", iegādāties laivas (aprīkotas atbilstoši Ministru Kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumiem Nr.92 ""Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", kura tiktu izmantota peldlīdzekļu satiksmes uzraudzības un kontroles prasmju attīstīšanai iekšējos ūdeņos.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un uz ilgtspēju vērstu mācību/studiju procesu, neatkarīgi no risinājuma, atbilstoši plānotajam īstenoto programmu un izglītojamo skaitam, papildus ir nepieciešams izbūvēt jaunu mācību/studiju korpusu (ar aptuveno platību Risinājumā A1-14 285 m2, A2- 10 965 m2 ; Risinājumā B1- 11602 m2, B2- 8628 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām), atbrīvojot esošo mācību korpusu (Ezermalas ielā 10B, Rīgā) Valsts policijas struktūrvienību vajadzībām, kā arī nepieciešams veikt teritorijas (70 000 m2) labiekārtošanu.

Jauna Mācību/studiju korpusa būvniecība ir iespējama divos variantos:

1. Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, tajā iekļaujot profesionālo mācību poligonus.

2. Jauna mācību/studiju ēka, profesionālo mācību poligonus izveidojot "Kazarmju" ēkā, kuru nepieciešams renovēt.

IV. Risinājuma varianti

Bez jau aplūkotajiem kopīgajiem nosacījumiem darba grupa izvirzīja trīs iespējamos vidēja termiņa rīcības scenārijus-risinājuma variantus:

Risinājums A: IeM padotības augstskolas, Iekšējās drošības akadēmijas (turpmāk - IDA), dibināšana uz VPK infrastruktūras bāzes, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, specifiskajām prasībām atbilstošu izglītības infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu.

Risinājums B: neterminēts sadarbības konsorcijs starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, specifiskajām prasībām atbilstošu izglītības infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu.

Risinājums C: terminēts sadarbības konsorcijs starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU ar perspektīvu, ka pēc noteikta termiņa izglītības saturu nodrošinās jaundibinātā IDA.

4.1. Risinājums A.

Par investīciju ieguldījumu nepieciešamību iekšlietu nozarē diskutēts daudz, bet svarīga ir apziņa par sabiedrības drošības cenu. Cik valsts ir gatava investēt drošības infrastruktūrā un personāla resursos, tāda līmeņa drošības pakalpojumu valsts iedzīvotāji saņems. Pašreizējā Valsts policijas personāla krīze ir hronisku investīciju trūkuma rezultāts. Turpinot birokrātisku šķēršļu radīšanas un striktu finanšu resursu ekonomijas politiku, plānoto reformu īstenošanas spēja var tikt nopietni apdraudēta. Policijas un citu tiesībaizsardzības speciālistu sagatavošana nevienā valstī nav lēts pasākums, jo ir saistīts ar komplicētu kompetenču apguvi un ar modernām tehnoloģijām aprīkotu studiju infrastruktūru. Bijušās Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija ir atzīstama par uzskatāmu budžeta līdzekļu ekonomijas piemēru, kuras rezultāts ir virkne šajā ziņojumā ietverto problēmu pastāvēšana.

Salīdzinājumam, lielākajā daļā Eiropas valstu policijas speciālistu sagatavošana tiek īstenota specializētās augstskolās (Policijas Universitātes koledža (Somija, Norvēģija), Policijas akadēmija (Austrija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Polija, Kipra, Nīderlande, Serbija, Spānija, Horvātija), Iekšlietu ministrijas akadēmija (Bulgārija), Iekšējās drošības akadēmija (ar plaša spektra studijām un integrētu koledžu) (Igaunija, Rumānija), Policijas un nacionālās drošības augstskola (Portugāle)), kuras tiek finansētas no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Specializētas augstskolas pastāvēšana ir ne tikai tiesībaizsardzības personāla izglītības ieguves vieta, bet lielā mērā arī valsts prestiža un studiju motivācijas jautājums. Hipotētiski var pieņemt, ka studentam atšķirībā no klasiskās augstskolas saistošāk būtu studēt iekšlietu nozarei piederīgā un modernā augstskolā, kuras stratēģiskā specializācija būtu tiešā veidā saistīta ar apgūstamo profesiju, un kurā tiek piekopta disciplīna un dienesta ētika. Augstskolas piederībai iekšlietu resoram ir nozīme arī starptautiskajā sadarbībā, studentu un akadēmiskā personāla starptautiskajā mobilitātē un pieredzes apmaiņā ar citu valstu Policijas akadēmijām, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) un mobilitātes programmas Erasmus+ ietvaros.

Dibinot augstskolu kā IeM padotības iestādi (vienlaikus ar atvasinātas publiskas personas statusu), iespējama nozares ietekme par sagatavojamo no valsts budžeta finansēto speciālistu skaitu studiju programmās, kā arī lielāka darba devēju iesaiste materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidē, studiju rezultātu izvērtēšanā un prakses vadīšanā. Mūsdienu mainīgajos apstākļos izmaiņas praktiskajā darbā ir salīdzinoši dinamiskas. Lai profesionālās izglītības saturs spētu reaģēt uz jau notikušajām izmaiņām vai vēl vairāk – ģenerēt jaunas inovācijas, kas būtu izmantojamas praktiskajā darbībā, ir jābūt ļoti ciešai saiknei ar praktisko darba vidi.

Pastāvot specializētai augstskolai, iekšlietu un citām tiesībaizsardzības iestādēm var prognozēt lielāku kvalificētu speciālistu pieplūdumu katru gadu, jo studijas specializētā un uz konkrētu nozari (profesijām) orientētā augstskolā hipotētiski varētu potenciālo reflektantu vidū šķist prestižākas un pievilcīgākas par studijām augstskolā, kuras stratēģiskā specializācija nav tieši saistīta ar izvēlēto profesiju. Mācībspēki specializētā augstskolā ir vairāk profesionāli specializēti un ar praktiskā darba pieredzi, kas sekmē praktisko kompetenču apguvi augstākā kvalitātes līmenī.

Nosaukuma (IDA) izvēle saistīta ar stratēģiskās specializācijas izvēli, proti, akadēmijas galvenais mērķis būtu speciālistu sagatavošanai iekšējās drošības vajadzībām un zinātniskai pētniecībai iekšējās drošības jomā.

Darba grupa atzina, ka jaundibinātajā IDA bez formālās izglītības svarīgi būtu attīstīt kvalitatīvu un stabili finansētu tālākizglītību, vienlaikus būtisku uzmanību veltot zinātniskās pētniecības attīstībai. Zinātniskās pētniecības rezultātus efektīvi varētu izmantot praksē, lai praktisko darbību ievirzītu uz zinātniskiem pamatiem balstītā attīstībā.

IDA misija: zināšanu, metožu un inovāciju jaunrade, kā arī zinātnē un izcilībā balstītu studiju īstenošana augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā, vienlaikus nodrošinot virzību uz starptautisko atpazīstamību un ciešu sadarbību specializēto augstskolu segmentā, kuru stratēģiskā specializācija ir saistīta ar speciālistu sagatavošanu darbam tiesībaizsardzības iestādēs.

Augstas kvalitātes, reputācijas un atpazīstamības ieguve būtu izvirzāma par vienu no svarīgākajiem IDA ilgtermiņa attīstības mērķiem.

Viens no studiju programmu ilgtspējas rādītājiem ir atbilstība tirgus prasībām un absolventu nodarbinātības rādītāji. IDA starp augstskolu konkurencē vajadzētu izvirzīt ambiciozu mērķi: ieņemt līderpozīcijas absolventu nodarbinātības jomā, kas tiks sasniegts ar pārdomātu profesionālās orientācijas, studiju popularizēšanas pasākumiem, normatīvi regulētu līgumattiecību nosacījumiem, vajadzībās balstītu budžeta studiju vietu skaita plānojumu. Respektējot reformas augstākajā izglītībā par resursu koplietošanu un institucionālo integrāciju, kā arī ar mērķi nodrošināt budžeta līdzekļu ekonomiju (rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu)37, augstākas resursu koplietošanas iespējas un efektīvāku pārvaldību, plānots likvidēt VPK un VPK filiāli Daugavpilī, to studiju resursus integrējot IDA.

Risinājuma A plānā ietilpst iecere atteikties no turpmākās Jaunākā inspektora profesiju standarta piemērošanas un no turpmākas arodizglītības programmas īstenošanas gadu pirms IDA izveidošanas. Vienlaikus jāatzīst, ka Augstskolu likums augstskolai (izņemot gadījumus, kad augstskolas sastāvā ietilpst koledža vai cita izglītības iestāde) nemaz neparedz iespēju īstenot arodskolas un vidējās izglītības līmeņa programmas. Minētais ļautu kāpināt uz notikumiem reaģējošo policijas norīkojuma darbības kvalitāti, lēmumu pieņemšanas kvalitāti administratīvās atbildības procesos, ceļu satiksmes negadījuma vietu noformēšanas kvalitāti, kā arī vairotu sabiedrības uzticību policijai.

Pēc IDA dibināšanas nepieciešams pārtraukt profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" īstenošanu VPK, vienlaikus veicot grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumos Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju", precizējot amata nosaukumus un iekļaujot augstākās izglītības līmeņa ierobežojumus.

Detalizētu darbību uzskaitījumu, kas saistīts ar VPK likvidāciju un visu neizbeigto saistību pārņemšanu, nodošanu IDA, plānots paredzēt atsevišķā plānā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumu Nr.584 "Valsts policijas koledžas nolikums" 57.panta nosacījumiem par to, ka lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc iekšlietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, nepieciešams sagatavot atbilstošu Ministru kabineta rīkojuma projektu.

Savukārt atbilstoši Augstskolu likuma 8.panta otrajai daļai Valsts augstskolu dibina uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata Latvijas valsts Ministru kabineta personā, kas norāda uz nepieciešamību ziņojuma protokollēmumā iekļaut atbilstošu uzdevumu par izglītības nozari atbildīgajai ministrijai.

Jāatzīst, ka Augstskolu likuma prasības jaunu augstskolu dibināšanā attiecībā par akadēmiskā personāla kvalifikāciju iekšlietu nozarei nav izpildāmas. Iekšlietu nozarē nav rodami atbilstošā daudzumā doktoru, lai augstskola varētu kvalificēties Augstskolu likuma prasībai par vēlēto akadēmisko personālu ar zinātnes doktora grādu 50 procentu apmērā. Diemžēl profesoru skaits valstī ir ierobežots, tie jau ir ievēlēti kādā no augstskolām, kas faktiski liedz iespēju šobrīd dibināt jaunu augstskolu, ja netiek radīt izņēmums Augstskolu likumā konkrētajai augstskolai. Pat teorētiski cenšoties šo prasību izpildīt, piesaistīt profesūru no citām augstskolām, ciestu izglītības profesionālā orientācija, sasaiste ar praktisko nozares problemātiku, kā arī veidotos nesamērojamas faktiskās studiju izmaksas. Jāņem vērā, ka IDA stratēģiskā specializācija un misija būs saistīta ar zinātnisko pētniecību un kvalificētu speciālistu sagatavošanu darbam tiesībaizsardzības un iekšlietu jomā, prioritāri Valsts policijai, kas nozīmē to, ka akadēmijas akadēmiskajam personālam, kurš īstenos specializācijas studiju kursus, papildus tiks izvirzītas profesionālās pieredzes prasības tiesībaizsardzības iestādēs, līdzīgi kā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijai. Speciālajam regulējumu jāparedz nepieciešamību IDA noteikt atšķirīgu kārtību atsevišķos jautājumos, ciktāl tie atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās.

IDA dibināšanas gadījumā Augstskolu likumā tai ir jāparedz īpašs statuss (līdzīgi kā tas paredzēts Latvijas Nacionālajai Aizsardzības akadēmijai), nosakot, ka:

IDA ir Iekšlietu ministrijas padotībā.

Attiecībā uz IDA Ministru kabinets: nosaka IDA un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās, šīs augstskolas rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju.

Uz IDA neattiecas Augstskolu likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu īpatsvaru augstskolā.

IDA Satversmi un tās grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

IDA padomes izveides principus un darbību nosaka Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprina iekšlietu ministrs.

No valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem) finansējamo studiju vietu skaitu IDA nosaka iekšlietu ministrs, slēdzot līgumu ar akadēmiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Augsti kvalificēti docētāji un profesūra augstskolu darba tirgū ir ļoti pieprasīti, kas liek augstskolām savstarpēji konkurēt mācībspēku piesaistē, jo tieši akadēmiskais personāls ir atzīstams par svarīgāko studiju kvalitāti veidojošo faktoru, no kā tieši ir atkarīgi studiju rezultāti un absolventa praktiskā sagatavotība dienesta pienākumu izpildei, kā arī spēja iegūto kompetenču pielietošanā dažādās darba situācijās, vienlaikus demonstrējot spēju un vēlmi ātri apgūt konkrētajam amatam papildus nepieciešamās specifiskās kompetences.

IDA akadēmisko personālu plānots komplektēt konkursa kārtībā atbilstoši Augstskolu likuma prasībām. Viesdocētāju statusā plānots piesaistīt nozares profesionāļus no tiesībaizsardzības iestādēm ar atbilstošu darba pieredzi (esošos un bijušos), kā arī viesdocētājus no ārvalstīm, īpaši finanšu un kiberdrošības jomā. Lai nodrošinātu atbilstošu konkursu uz akadēmiskā un vispārējā personāla vietām, ļoti būtiski ir normatīvi paredzēt IDA personālam konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Papildu nepieciešamo amata vietu skaits Iekšējās drošības akadēmijas darbības nodrošināšanai tiks īstenots Iekšlietu ministrijas resora amata vietu, tai skaitā vakanto amata vietu, ietvaros.

Virzībā uz augstu kvalitātes standartu ieviešanu un studiju procesa internacionalizāciju, svarīgi būs IDA nodrošināt arī starptautisku mācībspēku piesaisti.

Ņemot vērā praktisko mācību īpatsvaru profesionālajās izglītības programmās, kurās mācību process ir uz kompetencēm balstīts un praksei pietuvināts, viens no galvenajiem kritērijiem mācību personāla izvēlē nozares specializācijas studiju kursu un specifisko profesionālās pilnveides kursu īstenošanā ir docētāju praktiskā darba pieredze (ne mazāk kā 5 gadu) konkrētajā specializācijā pēdējo 15 gadu laikā, vienlaikus arī pedagoģiskā darba iemaņas, kuras tiks vērtētas hospitācijas procesa ietvaros. Teorētisko mācību blokā un pētniecības jomā prioritāte piešķirama zinātniskā grāda un zinātniskā darba kvalitatīvajiem kritērijiem. Mācību nodrošināšanai specifiskās jomās (pārrobežu un starptautiskā noziedzība, nelegālās naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, organizētās noziedzības (t.sk. cilvēku tirdzniecības apkarošana, bērnu pornogrāfijas un pedofilijas apkarošana, ekonomisko noziegumu, finanšu noziegumu un kibernoziegumu apkarošana u.c.), kurās augstas kvalifikācijas eksperti ar pedagoģiskām prasmēm nacionālā līmenī ir ierobežotā daudzumā vai vispār nav pieejami, būtiski ir piesaistīt ārvalstu ekspertus no tādām ārvalstu institūcijām kā CEPOL, EJTN (European Judicial Training Network), ERA (Academy of European Law), EIPA (European Institute of Public Administration), Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija u.c., radot tam motivējošus finansiālus priekšnosacījumus.

Plānveidīgi nodrošināma ir arī esošo docētāju profesionālā pilnveide augstskolu didaktikā, augstākās izglītības sistēmas inovācijās, docētāju profesionālās kompetences inovācijās ES, kā arī motivējot docētājus tālākizglītībai doktorantūrā un starptautiskās mobilitātes pasākumiem.

Docētāju profesionālās pilnveides procesā uzmanība akcentējama uz tādu kompetenču pilnveidi kā: humānpedagoģiska, moderna un radoša procesa organizēšanas prasme, didaktiskā un digitālā kompetence, kvalitatīvu atbalsta materiālu izstrādes prasme, studentu aktivizēšanas prasme patstāvīgām studijām, mūsdienīgu izglītības programmu izstrādes prasme, interaktīvu pasniegšanas metožu un atgriezeniskās informācijas ieguves metožu īstenošanas prasme, studentu mācīšanās organizācijas kompetence, kā arī ES valodu kompetence. Šī uzdevuma sekmīga īstenošana būs atkarīga no atbilstošā finansējuma piešķīruma nākotnē.

Plānotais izglītojamo skaits.

Darba grupā iestādes pauda gatavību no 2025.gada nodrošināt ikgadēju pasūtījumu speciālistu sagatavošanai savu iestāžu vajadzībām, atbilstoši kuram tika veikts indikatīvais finansējuma aprēķins budžeta vietu pasūtījumam (Risinājuma A gadījumā). Visām iestādēm, kuras plānos veikt pasūtījumu speciālistu sagatavošanai, vienlaikus būs jāatbalsta cieša sadarbība ar augstskolu izglītojamo piesaistes, studiju un profesijas popularizēšanas jomā.

 VPVRSIeVPMPKNABVIDVUGDĢPIDBKopā-
2025.-2026. 1.sept.
Kopā-
2027.-
2028. 1.sept.
Prof. Maģistra programma
"Ekonomiskā drošība"
0/15  0/1 0/10   0/260/26
Prof. Maģistra programma
"Tiesībaizs.un glābš.dien. vadība"
(Vadītāji)
0/200/70/2   0/5 0/20/360/36
Prof. Maģistra programma
"Pirmstiesas izmeklēšana"
(Jurists)
15/30  1/00/20/10 20/00/115/4015/40
Prof. bakalaura studiju programma
"Pirmstiesas izmeklēšana"
(Izmeklētājs)
100/402/20/11/02/00/13 20/00/1125/58125/58
Prof. bakalaura studiju programma
"Robežsardze"
(VRS vec.virsn.)
 0/20       0/200/20
Prof. bakalaura studiju programma
"Policijas darbs"
(Operat.darbs; Kriminālistika; Kārt.polic.d.)
100/602/20/51/02/0   0/1102/63105/69
Prof. bakalaura studiju programma
"Kriminālsodu izpilde"
  0/15      0/00/15
Īsā cikla prof.augst.izglītības programma"Policijas darbs"150/40 5/01/02/0   1/0159/40157/40
Īsā cikla prof.augst.izglītības programma"Kriminālsodu izpilde"  15/0      15/015/0

[Augstskolas plānotās pārvaldes institūcijas un struktūrvienības].

IDA plānots ieviest šādas pārvaldes institūcijas – padome, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.

Augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību- IDA padome (ar specifisku sastāvu un funkcijām), kuras darbību noteiks Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprinās iekšlietu ministrs.

Pieļaujams, ka studiju un pētniecisko darbu IDA tiktu nodrošināts fakultātēs (6), piemēram, Policijas darbības fakultāte, Robežapsardzes un penitenciārā fakultāte, Sporta fakultāte, Humanitārā fakultāte, Kriminālistikas un operatīvās darbības fakultāte un Tiesību zinātņu fakultāte.

IDA sākotnējais uzdevums būs izveidot spēcīgu vadības komandu, kura būtu apveltīta ar stratēģisko redzējumu par IDA attīstību un ilgtspēju, kā arī ieviest tādu kvalitātes kontroles sistēmu, kurā iesaistītas visas puses.

Paturot iespējas IDA veidot savu struktūru atbilstoši augstskolu autonomijas nosacījumiem, bet nepieciešamo kapitālieguldījumu veikšanas aprēķiniem studiju infrastruktūras izveidē un nepieciešamo būvniecības (renovācijas) ieceru īstenošanai nepieciešams provizoriski veidot nosacījumu kopumu akadēmijas struktūras izveidei.

Studiju procesa organizēšanas, plānošanas un īstenošanas atbalsta sniegšanas lietderīgi veidot Studiju nodaļu, bet starptautisko projektu plānošanai un īstenošanai, t.sk. akadēmiskā personāla un studentu mobilitātes pasākumu īstenošanai Erasmus+ ietvaros- Starptautiskās sadarbības nodaļu, kuras uzdevums būtu veidot sadarbības kontaktus ar ārvalstu specializētajām izglītības iestādēm, kurās sagatavo speciālistus policijas, robežsardzes, penitenciārajam dienestam, organizējot kopīgus pieredzes apmaiņas un mācību pasākumus, t.sk. sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL).

Detlefs Šrēders (CEPOL izpilddirektors) savā tikšanās vizītē ar iekšlietu ministru Latvijā, 2019. gadā, pauda atbalstu ciešai sadarbībā nākotnē, vienlaikus uzsverot, ka aizvien nozīmīgākas nākotnē policijas darbiniekiem būs digitālās prasmes, jo noziegumu plānošanā un realizēšanā aizvien lielāka loma ir dažādām sociālās saziņas vietnēm. CEPOL plānos esot pievērst lielāku uzmanību Austrumu partnerības dalībvalstīm, lielāku uzsvaru liekot uz noziedzības analīzi, lielapjoma IT rīkiem, sadarbībspēju, kompetences paaugstināšanu, lai efektīvāk izmantotu pieejamos rīkus.

Arī Eiropola38 tiesiskajā regulējumā ierosinātie grozījumi39 paredz formalizēt Eiropola sniegto atbalstu dalībvalstīm jaunu tehnoloģiju izmantošanā, lai novērstu un apkarotu noziedzīgos nodarījumus, kā arī lai īstenotu inovācijas pasākumus. Jau pašlaik Eiropolā ir izveidota un darbojas Eiropola Inovāciju laboratorija, kuras mērķis ir apzināt, veicināt un izstrādāt konkrētus inovatīvus risinājumus, lai atbalstītu Eiropas Savienības dalībvalstu operatīvo darbu. Tie palīdzēs izmeklētājiem un analītiķiem maksimāli izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai izvairītos no darba dublēšanās, radītu sinerģijas un apvienotu resursus. Tāpat Eiropas Komisija jaunās drošības stratēģijas ietvaros pašlaik aktīvi strādā pie Eiropas Savienības Inovāciju centra iekšējai drošībai (turpmāk - Inovāciju centrs) izveides. Paredzēts, ka Inovāciju centrs atradīsies Eiropolā un tā kompetencē būs jauno tehnoloģiju izstrāde un tas palīdzēs Eiropas Savienībai labāk risināt tiesībaizsardzības jomā pastāvošās tehnoloģiskās problēmas. Inovāciju centrs kalpos kā kopīga starpnozaru Eiropas Savienības platforma starp attiecīgajām aģentūrām (Eiropols, FRONTEX40, eu-Lisa41), Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC), dalībvalstu atbilstošajām pētniecības un attīstības laboratorijām, kā arī privāto sektoru. Papildus jaunais Eiropola mandāts arī ļaus Eiropolam sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm lielapjoma datu (t.s. "big data") apstrādē (ar jauno tehnoloģiju un algoritmu palīdzību), kas īpaši būtiski ir dalībvalstīm ar nelielu tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti.

Lai organizētu kvalitatīvu profesionālās atlases darbu svarīgi būtu IDA veidot speciāli šim mērķim struktūrvienību, piemēram, Profesionālās atlases nodaļu, kuras darbs ikdienā būtu saistīts ar kandidātu studijām piesaisti, studiju popularizēšanas pasākumiem, kandidātu atlases studijām organizēšanu, reflektantu iestājpārbaudījumu (profesionālās piemērotības testi u.c.) organizēšanu un koordinēšanu. Līdzīga prakse tiek īstenota Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur sekmīgi darbojas Rekrutēšanas un atlases centrs. Darbam Profesionālās atlases nodaļā lietderīgi būtu piesaistīt kreatīvus un iniciatīvas apveltītus cilvēkus, kuri varētu nodrošināt dažādas jaunas iniciatīvas un veidus, kā piesaistīt talantīgākos un spējīgākos jauniešus, organizējot tādus sporta, erudīcijas projektus kā jauniešu līderības akadēmijas programmas, piemēram - Jauniešu Policijas akadēmija42. Lai veselīgi konkurētu jauniešu piesaistē ar militāro nozari, kurā sekmīgi darbojas Jaunsargu organizācija un tiek īstenoti citi projekti, svarīgi ir veidot jēgpilnu un mūsdienīgu piedāvājumu.

Lai attīstītu un kvalitatīvi organizētu zinātniskās pētniecības darbu, piedāvātu nozarei inovatīvas idejas un nozīmīgu pētījumu tematikas iniciatīvas, nepieciešams veidot Zinātnes nodaļu. Nodaļas uzdevums būs izstrādāt iekšlietu nozarei nepieciešamo pētījumu tematiku, plānot, organizēt un koordinēt zinātniski pētniecisko darbību, kā arī organizēt un koordinēt sadarbību ar Latvijas zinātniskajām institūcijām, zinātniekiem un profesionālajām asociācijām, nodrošinot koordinētu nepieciešamo pētījumu veikšanu iekšlietu nozarei nozīmīgās jomās. Zinātniski pētnieciskā darba attīstīšanai lietderīgi orientēties uz talantu koncentrāciju, t.i., labāko pētnieku, mācībspēku un studentu stimulēšanu, motivējot uz turpmāku aktīvu iesaisti dažādos pētniecības projektos.

Svarīgi pievērst īpašu uzmanību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstībai, integrācijai un digitālai transformācijai43. Šobrīd IeM Informācijas centrs veic IeM koledžu VEAP koncepcijas izstrādi un iepirkuma plānošanu. VEAP plānota funkcionalitāte un koncepcija nav būtiski maināma un atbilst IDA prasībām. VEAP izstrādes un ieviešanas projekta ietvaros ir plānots ielikt pamatu IeM koledžu digitālajai transformācijai, kas ir vienlīdzīgi svarīgi arī IDA izveidošanas un nākotnes attīstības kontekstā.

Lai IDA varētu sekmīgi īstenot digitālo transformāciju un iesaisti VEAP, kā arī lai nodrošinātu videosemināru organizēšanu, virtuālās simulācijas iekārtu ieviešanu, darbību un uzturēšanu, videotehnikas, datortehnikas, audiotehnikas darbību un nodrošinātu jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu IDA, lietderīgi būtu veidot Informācijas tehnoloģiju nodaļu.

Nākotnē aktuāls būs jautājums par drošas vadīšanas prasmju apguvei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kuru dēļ lielās nepieciešamās platības, nevar iekļaut Ezermalas ielas kompleksā. Šobrīd tikai VPK no iekšlietu resora (izņemot operatīvo subjektu īstenotās iekšējās dienestu mācības) ir izstrādātas un tiek īstenotas 3 pieaugušo neformālās izglītības programmas par operatīvo transportlīdzekļu drošu vadīšanu. Lai nodrošinātu programmu praktiskās nodarbības, VPK ārpakalpojuma ietvaros īrē trasi "Baltic Ring 333" SIA.

Analīze parāda (kopējā vajadzība), ka operatīvo transportlīdzekļu drošas vadīšanas kursi būtu nepieciešami:

1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 829 nodarbinātajiem (autocisternas un autokāpnes ar grozu vadīšana-"C" kategorija);

2. Valsts policijā – 1585 nodarbinātajiem ("B" kategorija) un 123 nodarbinātajiem ("A" kategorija);

3. Valsts robežsardzē – 206 nodarbinātajiem ("B" kategorija);

4. Iekšējās drošības birojā – 24 nodarbinātajiem ("B" kategorija).

Būs nepieciešams perspektīvā pieņemt lēmumu: turpināt minēto apmācību nodrošināt ārpakalpojumā-komersanta infrastruktūrā vai nākotnē veidot savu drošās braukšanas mācību laukumu/trasi (ārpus Ezermalas ēku kompleksa), kurā varētu nodrošināt arī bezpilota lidaparātu (dronu) vadīšanas prasmju apguvi, kopā ar pilsētvides imitāciju.

Drošas braukšanas trases prasības: vismaz 1000 m gara un 10 m plata braukšanas trase ar dažāda veida segumu (asfalts, grants, bruģis, betons, zemes ceļš u.c.) un reljefu. Nepieciešamas arī speciālas slīdvirsmas ar apūdeņošanas iespējām, kur būtu iespējams simulēt dažāda veida ekstremālas situācijas (sānslīde, akvaplanēšana u.c.) braukšanas prasmju pilnveidei. Papildus tam ir nepieciešams asfaltēts laukums ne mazāk kā 250 m x 50 m platībā dažādu braukšanas vingrinājumu izpildei un eskortēšanas prasmju pilnveidei, no kura daļa varētu būt ar speciālo slīdvirsmu. Trasi būtu ieteicams sadalīt pa segmentiem, kurus nepieciešamības gadījumā var kombinēt vai izmantot atsevišķi, arī tad, ja citi segmenti ir aizņemti. Provizoriskās infrastruktūras objekta izveides izmaksas ir ap 2 000 000 euro.

Trases tuvumā būtu vēlams izvietot pilsētvidi imitējošas ēkas, lai nodrošinātu komplekso apmācību norisi. Nākotnes attīstības perspektīva: Pilsētvides imitācija- ne mazāk kā 100 m gara iela ar dažāda veida ēku imitācijām abās ielas pusēs dažāda veida taktisko vingrinājumu izpildei (dažādu situāciju scenāriju izspēle - grupveida huligānisma pārtraukšana, masu nekārtību likvidēšana, pūļa kontrole masu pasākumos), lai apmācību process būtu maksimāli pietuvināts reālajai situācijai. Provizoriskās infrastruktūras objekta izmaksas ap 1 900 000 euro. Policijas darbinieku apmācībā nepieciešams iekļaut dažādas disciplīnas, nepieciešamās prasmes attīstot vispusīgi. Šādām mācībām nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru, piemēram, veikt praktisko šaušanu dažādos virzienos, dažādās pozīcijās, no dažādiem leņķiem un rakursiem (180 grādu un pat 360 grādu šautuvēs), nodrošinot iespēju trenēties transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanā, attīstot prasmes izmantot policijas ekipējumu, speciālos līdzekļus un citu nodrošinājumu.

Indikatīvais Risinājuma A ieviešanas plānojums.

Risinājuma A nepieciešamā infrastruktūra un tehniskais aprīkojums

Jaunas ēkas būvniecība IDA izveidei

Jaunas ēkas būvniecība var tikt īstenota divos iespējamos scenārijos (A1 un A2), kuru atšķirība ir praktisko nodarbību poligonu un šautuves izvietojumā, proti, A1 variantā šos infrastruktūras objektus ir plānots iekļaut jaunajā korpusā (nojaucot Laboratorijas korpusu), bet A2 variantā iekļaut Kazarmju korpusā, veicot tā renovāciju un energoefektivitātes projektu īstenošanu, šim nolūkam atbilstoši piesaistot ERAF plānoto finansējumu, kas ļauj samazināt samazina no valsts budžeta finansējamo (vienreizējo) kapitālieguldījumu apjomu.

1.variants (A1):

Jaunas IDA ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus.

Jaunas ēkas būvniecība (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 14 285 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).

Jaunās ēkas būvniecība – 14 285 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 4 285 m2, kopā sastāda 18 570 m2 x 2 400 euro = 49 069 835 euro + aprīkojums 4 588 000 euro, kopā = 53 657 835 euro.

2.variants (A2)

Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā)

Jaunas ēkas būvniecība (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 10 965 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).

Jaunās ēkas būvniecība – 10 965 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 3 289 m2, kopā sastāda 14 254 m2 x 2400 euro = 38 711 435 euro + aprīkojums 3 556 000 euro, kopā = 42 267 435 euro.

Kazarmu ēkas pārbūvei nepieciešamais finansējums – 4 998 m2 x 1 300 euro = 6 497 400 euro

Kazarmu ēkas korpusa renovācijai un aprīkošanai varētu tikt novirzīts 2021.-2027.gada periodam plānotais ERAF finansējums (indikatīvi) Valsts policijas apmācību vajadzībām 4,7 miljonu euro apmērā.

Detalizēts risinājumu A1 un A2 infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma apraksts un aprēķins– 10.pielikumā.

Risinājuma A ieviešanai nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos (studiju jomā)

Risinājuma ieviešana ir saistīta ar nepieciešamību veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1. grozījumi "Augstskolu likumā", paredzot, ka attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošo augstskolu (IDA) Ministru kabinets:

nosaka IDA un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās;

nosaka IDA rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju, kā arī to, ka uz IDA neattiecas Augstskolu likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu īpatsvaru augstskolā;

apstiprina IDA Satversmi un tās grozījumus;

nosaka IDA padomes izveides principus un darbību (bet sastāvu apstiprina iekšlietu ministrs);

2. grozījumi "Zinātniskās darbības likumā" par 28.panta otrās un trešās daļas atsevišķu nosacījumu neattiecināšanu uz IDA, ņemot vērā augstskolas statusa un specializācijas specifiku;

3. grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2., 8., 9., 12., 14., 15. u.c.), papildinot ar nepieciešamo regulējumu IDA dibināšanas un VPK likvidācijas sakarā;

4. grozījumi Ieroču aprites likuma 15.pantā, paredzot attiecīgas tiesības IDA iegādāties un mācību procesā izmantot dienesta lietojumam paredzētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju un speciālos līdzekļus;

5. grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību", paplašinot valsts iestāžu loku par terminētas nostrādāšanas un mācību izdevumu segšanas pienākumu;

6. grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju";

7. grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".

Risinājuma A prognozētā ietekme uz valsts budžetu

Tiesiskais regulējums

Augstskolu likums
Izglītības likums
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums
Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" (turpmāk – noteikumi Nr.740)
Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk – noteikumi Nr.994)
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257
"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 257)
Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību"
Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām"
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.445)
Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk – noteikumi Nr.778)
Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.793)

Piešķiramo valsts budžeta līdzekļu aprēķins

Finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem, veido valsts pamatbudžetā paredzētais finansējums:

izglītībai – tiks plānots jaunā Iekšlietu ministrijas resorā paredzētā budžeta programmā [.. … . ..] "Iekšējās drošības akadēmija";

zinātnei – tiks piešķirts no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" (zinātnes bāzes finansējums) un budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" (snieguma finansējums);

papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai – tiks plānots jaunā Iekšlietu ministrijas resorā paredzētā budžeta programmā [.. … . ..] "Iekšējās drošības akadēmija".

Lai atbilstoši noteikumu Nr.994 prasībām aprēķinātu finansējumu, kāds no valsts budžeta līdzekļiem piešķirams augstskolai izglītībai, vispirms aprēķināms vidējais prognozētais studiju vietu skaits sadalījumā pa izglītības programmām un gadiem, ievērojot tiesībaizsardzības iestāžu sniegtos priekšlikumus, kā arī uzņemšanas datumu un izglītības ilgumu katrā no izglītības programmām pilna un nepilna laika studijās.

Vidējā studiju vietu skaita aprēķins sadalījumā pa izglītības programmām (detalizēts aprēķins – 3.pielikumā)

Aprēķins sagatavots, ievērojot:

√ ka studējošo uzņemšana tiek uzsākta 2025. gada 1. septembrī;

√ prognozēto tiesībaizsardzības iestāžu pasūtījumu speciālistu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem: katru gadu uzņemamo studējošo skaitu un studijas turpinošo studējošo skaitu līdz studiju pabeigšanai, aprēķinot vidējo studiju vietu skaitu attiecīgajā gadā.

1. tabula

KOPSAVILKUMS

Izglītības programma2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
I.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas
"Policijas darbs" PL4453212292292292292
"Policijas darbs" NL45135393979797
"Kriminālsodu izpilde" PL52028282828
KOPĀ I71285413417417417
PL58232320320320320
NL135393979797
II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas
"Policijas darbs" PL35140245298298298
"Policijas darbs" NL2183147215226226
"Kriminālsodu izpilde" NLxx5203536
"Pirmstiesas izmeklēšana" PL42167292417542552
"Pirmstiesas izmeklēšana" NL1976133190247276
"Robežsardze" NL72747484848
KOPĀ II124493869118813961436
PL77307537715840850
NL47186332473556586
III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas
"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" NL124872727272
"Pirmstiesas izmeklēšana" PL52028283535
"Pirmstiesas izmeklēšana" NL1353939797100
"Ekonomiskā drošība" NL93548484848
KOPĀ III39156241245252255
PL52028283535
NL34136213217217220
KOPĀ I+II+II2349341 5221 8482 0642 106
PL1405598841 0621 1941 204
NL94375638786870902

Laikposmā no 2025. gada 1. septembra līdz 2030. gadam prognozēts studiju vietu skaita pakāpenisks pieaugums no 234 studiju vietām 2025. gadā līdz 2106 studiju vietām 2030. gadā un turpmāk katru gadu, tai skaitā attiecīgi pilna laika studijās no 140 studiju vietām līdz 1204 studiju vietām un nepilna laika studijās no 94 studiju vietām līdz 902 studiju vietām.

Izglītībai paredzētā finansējuma aprēķins

(detalizēts aprēķins – 4.pielikumā)

Studiju bāzes finansējuma aprēķins

Studiju bāzes finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fs = Tb x [S(ki x ni) + 1,5 x S(ki x mi)] + Sb x S(ni + mi), kur

Fs - studiju bāzes finansējuma apmērs;

Tb - studiju vietas bāzes izmaksas – aprēķinos kā pieņēmums 2025. gadam un turpmāk katru gadu izmantota Tb 2022. gada vērtība – 1630,11 euro uz vienu studiju vietu (2025. gadam un turpmāk katru gadu bāzes izmaksas tiks precizētas atbilstoši faktiski noteiktajām, un budžeta finansējums tiks attiecīgi precizēts);

ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients46:

2. tabula

Izglītības tematiskās jomas un studiju izmaksu koeficienti un vienas studiju vietas izmaksas

Izglītības programmaIzglītības tematiskā jomaStudiju izmaksu koeficients-optimālā vērtība47 x koeficients48Studiju vietas izmaksas 2021. gadā (1630,11 euro x koeficients)Studiju vietas izmaksas 2023. gadā (prognoze49 2227,30 euro x koeficients)
I.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas  
"Policijas darbs" PLCivilā drošība4,268479355
"Policijas darbs" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
"Kriminālsodu izpilde" PLCivilā drošība4,268479355
"Kriminālsodu izpilde" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas  
"Policijas darbs" PLCivilā drošība4,268479355
"Policijas darbs" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
"Kriminālsodu izpilde" PLCivilā drošība4,268479355
"Kriminālsodu izpilde" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
"Pirmstiesas izmeklēšana" PLTieslietu zinātnes1,117932450
"Pirmstiesas izmeklēšana" NLTieslietu zinātnes1,1 x 0,75=0,82513451837
"Robežsardze" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas  
"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" NLSociālās un cilvēkrīcības zinātnes1,4 x1,5 x 0,75=1,57525673508
"Pirmstiesas izmeklēšana" PLTieslietu zinātnes1,1 x1,5=1,6526903675
"Pirmstiesas izmeklēšana" NLTieslietu zinātnes1,1 x 1,5 x 0,75=1,237520172756
"Ekonomiskā drošība" NLCivilā drošība4,2 x1,5 x 0,75= 4,725770210 524

Būtiski norādīt, ka studiju vietas bāzes izmaksām, kas ir mainīgs lielums un pamatā atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu darba samaksas pieaugumu, piemērojama noteikumos Nr.994 noteiktā studiju izmaksu koeficienta optimālā vērtība, ievērojot, ka pamatā augstskola tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, tajā izglītību iegūs tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamie speciālisti un profesionālās izglītības programmu īstenošanā būs nepieciešams piesaistīt augstas kvalifikācijas akadēmisko personālu, tai skaitā no ārvalstīm.

ni - augstskolai noteiktais studiju vietu skaits (vidēji gadā) bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā (1.tabula);

mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās (1.tabula);

Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās.

3. tabula

Studiju izmaksas

 2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
2022. gada līmenī1 087 9694 339 2506 887 5718 011 1658 464 2948 532 413

 

Prognoze - 2023. gada līmenī1 486 4765 928 6619 410 82310 946 04611 565 17911 658 252

Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S = S1 + S2, kur

S1 - stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (vidējais stipendijas lielums mēnesī50) x 12 + [(tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī - 4,27 euro51) x 10];

Stipendiju izmaksas aprēķina pilna laika studējošajiem, ja tiem nav amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss (kadeta amats) un tie nesaņem atlīdzību, ievērojot tālāk minēto.

Augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot:

√ katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai - 251,98 euro gadā (F1);

√ vienreizējām stipendijām paredz ne vairāk kā 5 % no augstākās izglītības iestādes stipendiju fonda apmēra (F2).

4. tabula

Stipendiju fonds

Rādītāji2025.
(4 mēn.)
2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Vidējais studiju vietu skaits52124776100133133
F1 (251,98 euro 1 stud.vietai gadā)100811 84419 15125 19833 51433 514
F2 (5% no F1)51593958126016761676
KOPĀ105912 43720 10926 45835 19035 190

Ievērojot, ka kadetu amatos pārceltās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm studiju laikā saņem atlīdzību, tām stipendijas netiek piešķirtas. Stipendiju fonds aprēķināts uz pārējiem studējošajiem, kuru prognozētais skaits ir salīdzinoši neliels.

5. tabula

Tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija

Rādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Vidējais studiju vietu skaits2349341 5221 8482 0642 106
Kompensācijas izmaksas (4,27 euro x10 mēn.x vid.studiju vietu skaits)9 99239 88264 99078 91088 13389 927

Kompensācija aprēķināta uz visām studiju vietām.

S2 - sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (sportam uz vienu studiju vietu gadā - 5,69 euro53 ) + (kultūrai uz vienu studiju vietu gadā - 2,85 euro54) + (dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 4,98 euro55).

6. tabula

Sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas

Rādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Vidējais studiju vietu skaits-kopā2349341 5221 8482 0642 106
Sportam (5,69 euro 1 stud.vietai gadā)1 3325 3158 66110 51611 74511 984
Kultūrai (2,85 euro 1 stud.vietai gadā)6672 6624 3385 2675 8836 003
dienesta viesnīcai (4,98 euro 1 stud.vietai gadā)1 1664 6527 5809 20410 27910 488
KOPĀ3 1651262920 57924 98727 90728 475

7. tabula

KOPSAVILKUMS – IZGLĪTĪBAI PAREDZĒTAIS FINANSĒJUMS 2022. gada normatīvo izmaksu līmenī

Rādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Studiju izmaksas561 087 9694 339 2506 887 5718 011 1658 464 2948 532 413
Sociālā nodrošinājuma izmaksas14 21664 948105 678130 355151 230153 592
KOPĀ1 102 1854 404 1986 993 2498 141 5208 615 5248 686 005

8. tabula

INFORMATĪVI – KOPSAVILKUMS – PROGNOZĒTAIS IZGLĪTĪBAI PAREDZĒTAIS FINANSĒJUMS 2023. gada prognozēto izmaksu līmenī

Rādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Studiju izmaksas571 486 4765 928 6619 410 82310 946 04611 565 17911 658 252
Sociālā nodrošinājuma izmaksas14 21664 948105 678130 355151 230153 592
KOPĀ1 500 6925 993 6099 516 50111 076 40111 716 40911 811 844

Zinātnei paredzētā finansējuma piešķiršanas kritēriji

Zinātniskajai darbībai paredzēto finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:

√ līdzekļi, ko konkursa kārtībā iegūst augstskolā strādājošie zinātnieki;

√ līdzekļi doktora studiju programmām (sākotnēji nav plānots);

√ līdzekļi zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam58, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fatt = F × kj/Σkj × K, kur

Fatt - augstskolai piešķiramo līdzekļu apmērs;

F - kārtējā gada likumā par valsts budžetu augstskolām un koledžām piešķirto līdzekļu zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam kopējais apmērs;

kj - augstskolas raksturlieluma koeficients;

Σkj - augstskolu un koledžu raksturlieluma koeficientu summa;

K - zinātnes nozares koeficients (pārējās nozares) – 1,0;

Augstskolas raksturlieluma koeficientu (kj) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kj = Σ(nj/Σnj + 1,5 × mj/Σmj + 3 × dj/Σdj +2 × (Nj/ΣNj + 1,5 × Mj/ΣMj + 3 × Dj/ΣDj ) + Pj/ΣPj ), kur

nj - valsts noteiktais studiju vietu skaits augstskolā bakalaura un profesionālajās studiju programmā (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.tabulu);

Σnj - valsts noteiktais studiju vietu kopskaits augstskolās un koledžās bakalaura un profesionālajās studiju programmās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);

mj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu skaits augstskolā (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.tabulu);

Σmj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu kopskaits augstskolās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);

dj - valsts noteiktais doktora studiju vietu skaits augstskolā (sākotnēji nav plānots);

Σdj - valsts noteiktais doktora studiju vietu kopskaits augstskolās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);

Nj - augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaits (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.pielikumu);

ΣNj - par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu kopskaits augstskolās un koledžās (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);

Mj - augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu skaits (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.pielikumu);

ΣMj - par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu kopskaits augstskolās (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);

Dj - augstskolā doktora grādu ieguvušo personu skaits (sākotnēji netiek plānots);

ΣDj - augstskolās doktora grādu ieguvušo personu kopskaits (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);

Pj - augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla ar doktora grādu skaits un profesoru skaits mākslas jomā (pašlaik nav zināms);

ΣPj - augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla ar doktora grādu kopskaits un profesoru kopskaits mākslas jomā (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija).

Ievērojot, ka nav zināmi kopskaita rādītāji, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, uz šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi šo rādītāju Iekšlietu ministrija nevar aprēķināt.

Zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot nosacījumu, ka piešķiramo līdzekļu apmērs augstskolai gadā nav mazāks par 21 344 euro.59

Pamatnosacījumi60:

√ Līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskola sadala tās noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Konkursu nākamajam saimnieciskajam gadam izsludina līdz kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim.

√ Augstskola nodrošina, lai katru projektu izvērtētu vismaz viens attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares eksperts, kas ir iekļauts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē.

√ Projektu izvērtēšanā nav tiesīgi piedalīties eksperti, kas pretendē uz līdzekļiem zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam vai kuriem iespējams cits interešu konflikts.

√ Augstskola līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam izlieto pētniecības projektu īstenošanai, iesaistot tajos studējošos, un zinātniskās infrastruktūras nodrošinājumam atbilstoši augstskolas satversmē un koledžas nolikumā noteiktajiem darbības pamatvirzieniem un uzdevumiem. Projektu pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu un ranžēšanu augstskolas un koledžas veic līdz kārtējā gada beigām.

snieguma finansējums61 par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstskolām un koledžām, kura apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fz=Fzda x (0,3 (Pz:∑Pz ) + 0,1 (Dz:∑Dz)+ 0,25 (Sz : ∑Sz) + 0,25 (Lz: ∑Lz) + 0,1 (Mz : ∑Mz), kur

Fz – augstākās izglītības institūcijai piešķiramo līdzekļu apmērs;

Fzda – finansējums apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" attiecīgajā kalendāra gadā;

Pz – augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta (pilna darba laika ekvivalents – nodarbinātā kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā) izteiksmē;

∑Pz – pētniecībā (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē;

Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā;

∑Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu kopskaits augstākās izglītības institūcijās;

Sz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual)) ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums;

∑Sz – augstākās izglītības institūciju īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu (atbilstoši Frascati Manual) konkursos iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums;

Lz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Lz – augstākās izglītības institūciju īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

Mz – atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Mz – atbilstoši NACE kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas.

Ievērojot, ka nav zināmi rādītāji, kas ir gan faktiskajā augstākās izglītības iestādes darbībā balstīti, gan Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esoši, uz šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi šo rādītāju Iekšlietu ministrija nevar aprēķināt.

Papildu finansējuma noteikta mērķa īstenošanai aprēķins (bez infrastruktūras izveides) (detalizēts aprēķins – 5.un 6. pielikumā)

Papildu finansējumu var piešķirt noteikta mērķa īstenošanai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem62.

Detalizēts izdevumu aprēķins paredz finansējuma piešķiršanu Iekšējās drošības akadēmijai šādiem mērķiem (pasākumiem):

9. tabula

1. Vienreizēja rakstura izmaksām

VeidsPamatojums2023202420252026
Studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam)Augstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti0798 3571 596 7140
Darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājumsAugstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti (indikatīvs aprēķins)
1.variants (A1)1 200 000341 0771 826 5973 043 557
2.variants (A2)1 200 000341 077801 3973 036 757
Augstākās izglītības iestādes akreditācijaNoteikumi Nr.77800023 342
Studiju virziena novērtēšana un akreditācijaNoteikumi Nr.793, nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2021. gada 10. februāra apstiprinātais iekšējais normatīvais akts "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis"0050 3280
Studiju programmu licencēšanaNoteikumi Nr.7780025 8810
KOPĀ (1. variants (A1))1 200 0001 139 4343 499 5203 066 899
KOPĀ (2. variants (A2))1 200 0001 139 4342 474 3203 060 099

10. tabula

2. Pastāvīga rakstura izmaksām

Veids2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas166 666500 000500 000500 000500 000500 000
Studējošo pašpārvaldes finansēšana636 34324 49737 42643 15545 50745 860
KOPĀ173 009524 497537 426543 155545 507545 860

Pamatojums:

Augstskola īstenos arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursus. Plānots, ka papildu kursu apjomam, ko īsteno Valsts policijas koledža par tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, tiks īstenoti arī citi kursi, ievērojot, ka tie tiks organizēti arī citu tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem. Pieņemts, ka šajos kursos varētu piedalīties vismaz 2500 tiesībaizsardzības iestādēs nodarbināto. Ievērojot, ka to sekmīgai un kvalitatīvai norisei būs nepieciešams iegādāties speciālu aprīkojumu, kā arī pieaicināt augstas kvalifikācijas pasniedzējus, tai skaitā no ārvalstīm, plānots, ka izmaksas varētu sasniegt vidēji 200 euro uz vienu izglītojamo.. Kursu pašizmaksas aprēķinā tiek iekļautas gan tiešās, gan netiešās izmaksas, kas augstskolai radīsies papildu. Ja faktiskās izmaksas būs mazākas, piešķirtā finansējuma ietvaros būs iespējams organizēt kursus lielākam nodarbināto skaitam. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 27.pants nosaka kvalifikācijas paaugstināšanas kursu organizēšanas un finansēšanas nosacījumus.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 53.panta ceturto daļu augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai - studējošo interešu aizstāvībai un pārstāvībai akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās, kā arī augstskolas studējošo reprezentācijai Latvijā un ārvalstīs.

11. tabula

KOPSAVILKUMS – prognozētais no valsts budžeta līdzekļiem augstskolai piešķiramā finansējuma apjoms 2022. gada izmaksu līmenī

Rādītāji2023.2024.2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu
Izglītībai paredzētais finansējums001 102 1854 404 1986 993 2498 141 5208 615 5248 686 005
Zinātnei paredzētais finansējums
(ne mazāk kā)
00021 34421 34421 34421 34421 344
Papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai (bez infrastruktūras izveides)64:
1. variants (A1)1 200 0001 139 4343 672 5293 591 396537 426543 155545 507545 860
2. variants (A2)1 200 0001 139 4342 647 3293 584 596537 426543 155545 507545 860
KOPĀ 1. variants (A1)1 200 0001 139 4344 774 7148 016 9387 552 0198 706 0199 182 3759 253 209
KOPĀ 2. variants (A2)1 200 0001 139 4343 749 5148 010 1387 552 0198 706 0199 182 3759 253 209

Ar valsts budžeta finansējumu saistīti citi būtiski aspekti:

1. Ievērojot, ka amatpersonas – kadeti, kas izglītības iegūst Valsts policijas koledžā, un amatpersonas, kas izglītību iegūst Rīgas Stradiņa universitātē, attiecīgo izglītības programmu apguvi pabeigs šajās izglītības iestādēs, šajā konceptuālajā ziņojumā netiek aplūkota finansējuma pārdale no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija", kas plānota Valsts policijas koledžas izdevumu segšanai un pārskaitīšanai Rīgas Stradiņa universitātei. Minētais finansējums tiks pārdalīts, ievērojot attiecīgo laika grafiku.

2. Ņemot vērā, ka vienas studiju vietas izmaksas regulāri mainās (pieaug), iepriekš minētais finansējums pamatā tiks paredzēts daļējai šī pieauguma kompensēšanai, ievērojot, ka jānodrošina noteikumos Nr.994 paredzētās optimālās izmaksas (studiju izmaksu koeficienta (ki) optimālā vērtība), īpaši tāpēc, ka augstskolas darbība ir paredzēta specifiskā jomā un pamatā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

3. Ievērojot to, ka augstskola nebūs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde, augstskolā pilnā laikā studējošie kadeti tiks pieņemti dienestā attiecīgajās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un nosūtīti izglītības ieguvei uz augstskolu, izglītības ieguves laikā saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, kā arī tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem citiem atlīdzības veidiem, kas paredzēti amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Minētie nosacījumi tiks iekļauti līgumā, kas tiks noslēgts atbilstoši noteikumu Nr.257 prasībām. Jautājums par to, vai minētie studējošie atlīdzību varētu saņemt augstskolā, tiks vēl vērtēts. Atkarībā no izvēlētā varianta kadetu atlīdzībai plānotais finansējums tiks pārdalīts augstskolai vai arī plānots attiecīgās iestādes budžeta programmā (apakšprogrammā).

4. Šajā konceptuālajā ziņojumā atspoguļotie finansējuma aprēķini ir indikatīvi. Faktiski nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no faktiskā studiju vietu skaita un studiju vietas izmaksām attiecīgajā gadā, kā arī citiem ietekmējošiem faktoriem.

Plānotais finansējums infrastruktūras attīstībai ES politiku instrumentu finansējums

Iekšējās drošības akadēmija palielinātu Latvijas nacionālās drošības kopējo kapacitāti un rezultātā ES iekšējo drošību kopumā.

Plānotais Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk-ERAF) un Iekšējās drošības fonda (turpmāk-IDF) 2021.-2027.gada periodam plānotais finansējums (indikatīvi) Valsts policijas apmācību vajadzībām ir 14,7 milj. euro – no tā infrastruktūras nodrošināšanai 4,7 milj. euro ERAF ietvaros, un apmācību procesa un aprīkojuma nodrošināšanai 10 milj. euro IDF ietvaros.

Šobrīd ERAF 4.2.1. SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" ietvaros ir paredzētas šādas investīcijas VPK (Izglītības un zinātnes ministrija – atbildīgā iestāde, Iekšlietu ministrijas padotības iestādes – finansējuma saņēmēji), uz kuras bāzes plānota IMC izveide:

1) Korpusa Ezermalas ielā 10D, Rīgā atjaunošana, tajā skaitā ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve, kopējās indikatīvās izmaksas – 2 472 895 euro;

2) Lekciju zāļu korpusa Ezermalas 10A, Rīgā atjaunošana, tajā skaitā ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve, kopējās indikatīvās izmaksas – 1 889 156 euro;

3) Šautuves ēkas 640 m2 izbūve (esošā bunkura vietā, ieeja no Ezermalas ielas 10, Rīgā), tajā skaitā esošās būves nojaukšana, vieglas konstrukcijas ēkas izbūve, iekšējā apdare, kopējās indikatīvās izmaksas – 354 415 euro.

________________________________________________________

KOPĀ (indikatīvi): 4 716 466 euro

ERAF gadījumā, iespējams, ir pieļaujama būvniecība un kapitālās investīcijas, ja tās ir tieši saistītas ar energoefektivitātes jautājumiem. A2 risinājuma variantā minētie līdzekļi būtu novirzāmi Kazarmju korpusa renovācijai.

Ņemot vērā, ka ERAF gadījumā investīciju pasākums iekļauts Izglītības un zinātnes ministrijas 4.2.1. specifiskajā atbalsta mērķī "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā", līdz Ministru kabineta noteikumu izstrādes par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, nav pilnīgas skaidrības par investīciju ietvaros atbalstāmajām un neatbalstāmajām darbībām.

IDF ietvaros attiecināmas investīcijas, kuras vērstas uz specifisku zināšanu pilnveidošanu, apmācību aprīkojuma iegādi, kā arī specializētu apmācību telpu un āra (lauka) apmācību izveidi, t.sk. ar mērķi uzlabot cīņu pret specifiskiem noziegumu veidiem, terorismu, radikalizācijas novēršanu un apkarošanu vai ar mērķi izmantot specializētām apmācībām un kopīgām, pārrobežu apmācībām dažādu dalībvalstu tiesībaizsardzības darbiniekiem.

Vienlaikus investīcijas Iekšējās drošības akadēmijas izveidei atbildīs Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta:

1. fonda mērķim – atbalstīt dalībvalstu spēju stiprināšanu saistībā ar noziedzības, terorisma un radikalizācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī ar drošību saistītu incidentu, risku un krīžu pārvaldību atbilstoši regulas projekta 3.panta 2.punkta c) apakšpunktam;

2. īstenošanas pasākumiem atbilstoši regulas projekta 5.panta 1.apakšpunktam, kas uzskaitīti II.pielikumā – palielināt apmācību, mācības un savstarpējo mācīšanos, kopīgās lauka mācības, specializētās apmaiņas programmas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un starp tām, tostarp vietējā līmenī, un ar trešajām valstīm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem;

3. atbalsta tvērumam atbilstoši regulas projekta 5.panta 1.apakšpunktam, kas uzskaitīts III.pielikumā:

a. attiecīgo tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu un administratīvo aģentūru darbinieku un ekspertu izglītošana un apmācība, ņemot vērā operatīvās vajadzības un riska analīzi, sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un – vajadzības gadījumā – ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, tostarp izglītību un apmācību attiecībā uz novēršanas politiku, īpašu uzsvaru liekot uz pamattiesībām un nediskrimināciju atbilstoši h) apakšpunktam;

b. aprīkojums, transportlīdzekļu, sakaru sistēmu un ar drošību saistītu iekārtu finansēšana atbilstoši k) apakšpunktam;

4. intervences veidiem atbilstoši regulas projekta 13.panta 12.apakšpunktam, kas uzskaitīts VI.pielikumā:

a. intervences jomas dimensija – Teroristu finansēšanas apkarošana – citi, Organizētā noziedzība – citi, Kibernoziedzība – citi;

b. darbības veida dimensija – Apmācība, Paraugprakses apmaiņa, semināri, konferences, sarīkojumi, izpratnes veidošanas kampaņas, komunikācijas aktivitātes, Aprīkojums;

5. galvenajiem sasnieguma rādītājiem, kā arī iznākuma un rezultāta rādītājiem atbilstoši regulas projekta 27.panta 2. un 3.punktam:

a. galvenie sasnieguma rādītāji / rezultātu rādītāji – to dalībnieku skaits, kuri uzskata, ka mācības ir noderīgas viņu darbam un to dalībnieku skaits, kuri trīs mēnešus pēc mācību beigšanas ziņo, ka izmanto minētajā mācību aktivitātē apgūtās prasmes un kompetences;

b. iznākuma rādītāji – dalībnieku skaits mācību aktivitātēs, apmaiņas programmu / semināru/mācību apmeklējumu skaits, iegādāto aprīkojuma vienību skaits.

Saskaņā ar regulas projekta 5.panta 5.apakšpunktu atbalsttiesīgas nav piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie tiek paredzēti apmācībai.

Valsts budžeta finansējums kapitālieguldījumiem infrastruktūrā un aprīkojumā (detalizēts aprēķins – 6. pielikumā)

12. tabula

Risinājums A – ieguldījumi infrastruktūrā65

Nr.p.k.NosaukumsAprakstsPrognozētais papildu nepieciešamais finansējums, euro
2022202320242025
1.Jaunas IDA ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus 1. variants (A1)
1.1.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 14 285 m2
(papildus 4 285 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Projektēšanas darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)
500 0002 000 00000
1.2.Laboratorijas korpusa nojaukšana
(kopējā platība – 3 551 m2)
Demontāžas darbi
(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)
0301 83500
1.3.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 14 285 m2
(papildus 4 285 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Būvniecības darbi
(((plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)
0021 034 00021 034 000
KOPĀ 1. variants (A1) (kopā – 44 869 835)500 0002 301 83521 034 00021 034 000
2.Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā) 2.variants (A2)
2.1.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) kopējā platība – 10 965 m2
(papildus 3 289 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Projektēšanas darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)
400 0001 600 00000
2.1.Laboratorijas korpusa nojaukšana
(kopējā platība – 3 551 m2)
Demontāžas darbi
(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)
0301 83500
2.3.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) kopējā platība – 10 965 m2
(papildus 3 289 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Būvniecības darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)
0016 104 80016 104 800
2.4.Kazarmu ēkas pārbūveProfesionālo mācību (praktisko nodarbību) telpu / poligonu izveide
(platība – 4 998 m2)
003 248 7003 248 700
KOPĀ 2. variants (A2) (kopā – 41 008 835 euro)400 0001 901 83519 353 50019 353 500
3.Teritorijas labiekārtošana

(darbu veikšana paredzēta abos variantos)

Teritorijas labiekārtošana, tai skaitā ārējās sporta infrastruktūras renovācija002 000 0002 200 000
KOPĀ 1. variants (A1) (kopā - 49 069 835 euro)500 0002 301 83523 034 00023 234 000
KOPĀ 2. variants (A2) (kopā – 45 208 835 euro)400 0001 901 83521 353 50021 353 500

Citi iespējamie finansēšanas avoti

Papildu valsts budžeta finansējumam augstskola var piesaistīt finansējumu no šādiem avotiem:

1. Maksas par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, tai skaitā kursiem.

2. Mācību maksas par izglītības programmu apguvi.

3. ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma konkrētiem projektiem.

4. Zinātnes finansējuma.

Ievērojot, ka šī finansējuma piesaiste būs augstskolas kā atvasinātas publiskas personas kompetence, piesaistāmā finansējuma apjoms netiek prognozēts.

Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos (finanšu jomā)

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums
27.pants. Kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana

1. Izvērtējams pašreizējais regulējums un tā atbilstība augstskolas iecerētajai darbībai un, ja nepieciešams, sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.

2. Analogi kā attiecībā uz karavīriem, saskaņā ar otro daļu sagatavojams un virzāms atsevišķs Ministru kabineta noteikumu projekts, lai noteiktu kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus, ja tie tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai izglītības iestādei.

28.pants. Mācību izdevumu segšana

Izvērtējams pašreizējais regulējums un iespējas to attiecināt ne tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonu un karavīru, bet arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs augstskolā, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums
Izvērtējams pašreizējais regulējums un nepieciešamība paredzēt regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – kadetiem, kas pilna laika studijās izglītību iegūst augstskolā.
Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"
Nepieciešams noteikt, ka:

- studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir nepilna laika studijām augstskolā speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm;

- Izglītības un zinātnes ministrijai aprēķinātās studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam budžeta gadam līdz kārtējā gada 1. novembrim jāsaskaņo saskaņo arī ar Iekšlietu ministriju, kuras padotībā būs augstskola.

Vienlaikus izvērtējams regulējums attiecībā uz līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību slēgšanu, ievērojot, ka:

- regulējums šajā jomā ietverts arī noteikumos Nr.257;

- augstskola būs Iekšlietu ministrijas padotībā, vienlaikus par valsts budžeta līdzekļiem izglītību tajā iegūs arī citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālisti, bet finansējums augstskolai tiks plānots Iekšlietu ministrijas budžeta resorā.

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību"
Ja tiks grozīts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.pants, paredzot pašreizējā regulējuma attiecināšanu arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs augstskolā, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.

Bez tam, izvērtējams jautājums par līguma slēgšanu starp iestādi un augstskolu, kā arī studējošo un tā saturs, ievērojot arī to, ka augstskola būs Iekšlietu ministrijas padotībā un tā finansēs augstskolu.

Ievērojot, ka tiks izveidota augstskola, kurā tiks īstenotas arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un tiks likvidēta Valsts policijas koledža, nepieciešami tehniska rakstura grozījumi.

Vienlaikus jānorāda, ka praktiskajā augstskolas izveides un darbības nodrošināšanas procesā var rasties nepieciešamība virzīt papildu grozījumus jau minētajos tiesību aktos, kā arī citos, šeit neminētos tiesību aktos.

Risinājuma A pozitīvie aspekti un iespējas:

Atjaunota agrāk zaudētā iespēja policijas izglītību iegūt specializētā augstskolā, attīstot starptautisko atpazīstamību.

Iespēja nākotnē attīstīt zinātniski pētniecisko darbību ar iekšējo drošību un tiesībaizsardzības iestāžu darbību saistītās jomās (t.sk. policijas tiesību zinātnē).

Attīstīt elastīgu mūžizglītības konceptu un centralizēt profesionālās pilnveides sistēmu, IDA integrējot IMC. Iespēja kopā ar ārvalstu sadarbības partneriem attīstīt profesionālās pilnveides piedāvājumu un "Atvērtās universitātes" konceptu, piedāvājot tiesībaizsardzības iestāžu un citu valsts, pašvaldības iestāžu (t.sk. pašvaldības policijai) personālam kvalitatīvu un pieredzē balstītu profesionālās pilnveides piedāvājumu.

Piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu infrastruktūras attīstīšanai.

Piesaistīt ārvalstu specializēto augstskolu docētājus un pilnveidot studiju rezultātu kvalitāti.

Demonstrējot iespējas mūsdienīgā un modernā mācību vidē apgūt sabiedrībai tik nozīmīgās un vajadzīgās profesijas, tas ļautu vairāk piesaistīt potenciālo reflektantu uzmanību un paaugstinātu esošā personālā tālākizglītības motivāciju.

Publiskā tēla veidošana. Kopā ar studējošo pašpārvaldi iespējas īstenot pārdomātu IDA un tiesībaizsardzības iestāžu personāla pozitīvā publiskā tēla veidošanas stratēģiju, sekmējot reflektantu piesaisti.

Negatīvie aspekti un riski :

Projekta laikietilpība.

Projekta īstenošana saistīta ar virkni apjomīgu normatīvo aktu grozījumu izstrādi.

Riski saskarties ar grūtībām institucionālās akreditācijas procesā.

Riski nespēt nokomplektēt augsti kvalificētu akadēmisko personālu. IDA studiju kvalitāte, ilgtspēja un sekmīga akreditācija visciešāk ir atkarīga no ievēlētā akadēmiskā personāla kvalitātes. Šobrīd lielākā daļa nozares profesionāļu ar praktisko un pedagoģisko pieredzi (t.sk. likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas docētāji un personas ar zinātnisko grādu) jau ir ievēlēti kādā no valsts augstskolām, kas var radīt nopietnas grūtības kvalitatīva un kvalificēta IDA akadēmiskā personāla komplektēšanā.

Riski nespēt vienoties par grozījumiem tiesiskajā regulējumā par IDA īpašo statusu un izņēmumu par docētāju kvalifikāciju (doktora skaita īpatsvaru), kas nozīmētu šī risinājuma neiespējamību.

Riski, ka IDA (-i) tiktu liegts reģistrētai zinātnisko institūciju reģistrā dēļ nepietiekamā doktoru skaita.

Riski plānotā akadēmijas finansējuma nepiešķiršanai.

Riski neīstenot projektu plānotajā laikā.

4.2. Risinājums B.

Saskaņā ar 08.06.2021. Grozījumi Augstskolu likumā (stājas spēkā 16.08.2021.) 22.punktu Augstskola var uz laiku brīvprātīgi kopā ar citām, tostarp starptautiskajām un ārvalstu, institūcijām, kas var būt citas augstskolas, organizācijas, uzņēmumi vai citas personas, izveidot apvienības - konsorcijus - un būt par to dalībnieku, lai īstenotu kopējus stratēģiskos mērķus un kopēju, savstarpēji koordinētu, visiem apvienības dalībniekiem nozīmīgu rīcības plānu vai apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Iesaistoties konsorcijā, augstskola saglabā tās juridisko statusu un tipu. Konsorcija pārvaldības modelis tiek noteikts konsorcija dibināšanas līgumā. Diemžēl atsevišķs regulējums konsorciju darbībai uz ziņojuma izstrādes brīdi vēl nav rasts, kas liedz iespēju sniegt izvērstu analīzi par konsorcija finansēšanas kārtību, licencēšanas un akreditācijas procesu norisi vienotu programmu izstrādes un īstenošanas gadījumā utt.

Augstskolu pārvaldības reforma sākotnēji paredzēja divus apvienošanās veidus – brīvprātīgu (kā iespēju), kurā konkrētu mērķu sasniegšanā var apvienoties gan augstskolas, gan zinātniskās institūcijas, gan uzņēmumi, un otru- augstskolu reorganizācijas konsorciju (apvienošanās caur konsorcija veidošanos), kurš paredz augstskolu resursu konsolidāciju piecu gadu laikā. Šobrīd Augstskolu likuma 23.pants paredz brīvprātīgā konsorcija definīciju. Atsevišķi kārtība, kādā konsorcija modelis darbotos imperatīvi nav paredzēta, kas ļauj konsorcija partneriem savstarpēji vienoties konsorcija līgumā par visiem sadarbības aspektiem.

Latvijas augstākajā izglītībā ir zināmi tikai daži konsorcija dibināšanas mēģinājumu precedenti, kuri nav vērtējami viennozīmīgi, piemēram, Konsorcijs starp Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Liepājas Universitāti, Izglītības un zinātnes ministriju, Zemkopības ministriju, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas pilsētas domēm. Ideja par konsorcija brīvprātīga dibināšanu daļēji bija saistīta ar pretrunīgi vērtēto izglītojamo kvantitatīvā kritērija noteikšanu augstskolām, ko sākotnēji paredzēja Saeimas apakškomisijā izskatītais likumprojekts "Grozījumi Augstskola likumā". Pēc konsorcija priekšlīguma noslēgšanas tā dalībniekiem bija nesekmīgs mēģinājums licencēt kopīgi saskaņotas studiju programmas, kuras bija plānots īstenot kā kopīgi īstenojamas programmas, un turpmākās iniciatīvas konsorcija attīstībā apsīka. Saskaņā ar 14.09.2021. Ministru Kabineta sēdē pieņemto lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots līdz 2022. gada 1. septembrim izstrādāt Ministru kabineta lēmuma projektu par Liepājas Universitātes reorganizāciju un pievienošanu kādai no zinātnes universitātēm.

Iecere veidot mākslas un kultūras augstskolu vienotu konsorciju, lai veicinātu augstskolu ciešāku sadarbību, resursu koplietošanu kvalitātes attīstību un konkurētspējas palielināšanu, neguva atbalstu, jo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce atzina, ka autonomija viennozīmīgi ir labākā forma kvalitatīvas un uz izcilību vērstas augstākās mūzikas izglītības īstenošanai.

Eiropas Komisija Latvijai ir rekomendējusi samazināt fragmentāciju augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmā, un norādījusi uz resursu koplietošanas veicināšanu un augstākās izglītības institūciju pārvaldības uzlabošanu. Augstskolu tīkla optimizācijai ir paredzēts Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums, kura ietvaros var pretendēt apvienošanās konsorciji, kuros piedalās vismaz desmit institūcijas. Piemēram, Malnavas koledžas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes konsorcija rezultātā Malnavas koledža no 2022.gada 1.janvāra turpmāk darbosies kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra, kas liecina par terminētu un institucionālās apvienošanas orientētu konsorcija dibināšanu.

Darba grupa, izvērtējot konsorcija modeli, secina, ka konsorcija pamatideja ir brīvprātīgas starpaugstskolu partnerības forma (savstarpējās sadarbības paplašināšanas forma), kas vērsta uz kopīgo stratēģisko mērķu sasniegšanu un katras augstskolas prioritāro virzienu īstenošanu, paredzot resursu (t.sk.cilvēkresursu) koplietošanu.

Jāsecina, ka Informatīvais ziņojums (2019. gada 17. septembra) un uz tā pamata noslēgtais līgums jau šobrīd satur zināmas sadarbības konsorcija pazīmes starp Valsts policiju (un tās pakļautībā esošo VPK) un RSU par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu, kurā ietverti nosacījumi par savstarpēju studiju programmu saskaņošanu, izglītojamo uzņemšanu, līdzdalību studiju rezultātu izvērtēšanā, savstarpējo finanšu norēķinu kārtību. Minētā sadarbība konceptuāli tika iezīmēta kā ilgtermiņa. Informatīvajā ziņojumā tika iekļauta atruna par to, ka pasūtījuma un finanšu resursu pastāvīga nodrošinājuma gadījumā RSU apņemas investēt arī savus līdzekļus studiju infrastruktūras attīstībā un speciālas struktūrvienības izveidē, kas liecina par interesi nodrošināt sadarbības ilgtspēju.

Lemjot par konsorcija potenciālo partneru izvēli, darba grupa vadījās pēc šādiem kritērijiem-

1. valsts dibināta zinātnes universitāte;

2. sniedz stabilu un garantētu studiju kvalitāti un atrodas Rīgā;

3. augsta reputācija un augsts akadēmiskais potenciāls tiesībaizsardzības nozarei aktuālajā stratēģiskajā specializācijā;

4. ir akreditēti studiju virzieni – "Tiesību zinātne" vai "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība";

5. ir pieredze speciālistu sagatavošanā tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk. Valsts policijas) vajadzībām;

6. ir tiesību zinātņu un policijas studijām atbilstoša infrastruktūra un iespēju potenciāls to attīstīt.

Par atbilstošiem izvirzītajiem kritērijiem darba grupa atzina divus partnerus - LU un RSU, kuri tika aicināti darba grupai sniegt savu viedokli par konsorcija izveides ieceri.

Darba grupas sēdē uzrunāto universitāšu Juridisko fakultāšu dekāni atbalstīja ilgtermiņa konsorcija (Risinājums B) ieceri, paužot gatavību savstarpējai sadarbībai pie nosacījuma, ja tiek veidota ilgtermiņa sadarbība un nodrošināta konsekventa līguma nosacījumu izpilde, t.sk. nemainīgs finansējums un izglītojamo minimālā skaita proporciju ievērošana. Abas universitātes bija vienotas uzskatā par to, ka īstermiņa konsorcija (Risinājums C) neveicinātu studiju attīstību un kvalitāti, tādēļ risinājums nav saistošs LU un RSU.

Vadības līmeņa sanāksmes laikā 2021.gada 24. septembrī starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU tika panākta kopīga sapratne par kopīga konsorcija dibināšanas iespēju, kā arī panākta konceptuāla vienošanās par pušu sadarbību, proti, gadījumā, ja universitāšu padomes un valdība atbalsta konsorcija risinājuma īstenošanu un panākts pozitīvs lēmums par plānotā finansējuma piešķiršanas iespēju, konsorcija līgumā nepieciešams detalizēti paredzēt atbildības sadali, pušu sadarbību un kompetenci profesiju standartu izstrādē/aktualizēšanā, studiju un izglītības programmu izstrādē, saskaņošanā un licencēšanā, studiju virzienu (vai institucionālā) akreditēšanā, studiju programmu īstenošanā, akadēmiskā personāla un studējošo līdzdalībā zinātniskās pētniecības projektos, savstarpējā akadēmiskā personāla apmaiņā pa konkrētiem moduļiem vai studiju kursiem, metodisko, tehnisko un infrastruktūras resursu savstarpējā koplietošanā atbilstoši studiju noslodzei, savstarpējo norēķinu kārtībā, kopīgu projektu īstenošanā, studiju infrastruktūras attīstībā, imatrikulācijas, eksmatrikulācijas un diplomu izsniegšanas kārtībā, uzņemšanas noteikumu prasību izstrādē, prakses nodrošināšanā, valsts eksāmenu komisijas izveidē, kā arī iekšējās kontroles izstrādē.

Par studiju programmu atbildīgajām augstākās izglītības institūcijām Konsorcija dalībniekiem nepieciešams vienoties Konsorcija memorandā.

Risinājums B paredz izstrādāt un īstenot visas formālās izglītības studiju programmas, kas minētas Scenārijā A (izņemot bakalaura studiju programmu Valsts robežsardzes vajadzībām, kā arī īsā cikla un bakalaura programmu"Kriminālsodu izpilde").

Indikatīvais ikgadēji uzņemamo studentu skaits dalījumā pa studiju programmām Risinājumā B.

 VPVRSIeVPMPKNABVIDVUGDĢPIDBKopā-
2023.-2024. 1.sept.
Kopā-
2025.-
2026. 1.sept.
Prof. Maģistra programma
"Ekonomiskā drošība"
0/15  0/1 0/10   0/260/26
Prof. Maģistra programma
"Tiesībaizs.un glābš.dien. vadība"
(Vadītāji)
0/200/70/2   0/5 0/20/360/36
Prof. Maģistra programma
"Pirmstiesas izmeklēšana"
(Jurists)
15/30  1/00/20/10 20/00/115/4015/40
Prof. bakalaura studiju programma
"Pirmstiesas izmeklēšana"
(Izmeklētājs)
100/402/20/11/02/00/13 20/00/1125/58125/58
Prof. bakalaura studiju programma
"Policijas darbs"
(Operat.darbs; Kriminālistika; Kārt.polic.d.)
100/602/20/51/02/0   0/1102/63105/69
Īsā cikla prof.augst.izglītības programma"Policijas darbs"150/40 5/01/02/0   1/0159/40159/40

Arī B risinājumā atsevišķi jāplāno finansējums jauno studiju programmu izstrādei, zinātniskai pētniecībai, IMC izveidei, kā arī VPK infrastruktūras objektu izveidei un attīstībai.

Nepieciešamā infrastruktūra B risinājumam.

Ņemot vērā, ka tieši īsā cikla studiju programmās studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, kā arī IMC un pārējā mūžizglītības īstenošana plānota uz VPK bāzes, infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma vajadzības abos risinājumos saturiski ir līdzīgas (atšķirība telpu platībā un izmaksās), jo arī konsorcija gadījumā VPK būs nepieciešams ikdienā izmantot un maksimāli noslogot visus minētos infrastruktūras objektus un tehniskos risinājumus.

Risinājumā B: plānotais maksimālais studējošo skaits VPK vienā gadā 570 (klātienē 300, neklātienē 270).

Risinājumā B ar infrastruktūru saistīto darbu veikšanas termiņi ir identiski kā A risinājumā.

Līdzīgi kā A risinājumā, jaunas ēkas būvniecība var tikt īstenota divos iespējamos variantos (B1 un B2), kuru atšķirība ir praktisko nodarbību poligonu un šautuves izvietojumā, proti, B1 variantā šos infrastruktūras objektus ir plānots iekļaut jaunajā korpusā (nojaucot Laboratorijas un Kazarmju korpusus), bet B2 variantā iekļaut Kazarmju korpusā, veicot tā renovāciju un energoefektivitātes projektu īstenošanu, šim nolūkam atbilstoši piesaistot ERAF plānoto finansējumu, kas ļauj samazināt samazina no valsts budžeta finansējamo (vienreizējo) kapitālieguldījumu apjomu.

B1 variants:

Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, iekļaujot tajā profesionālo mācību poligonus, (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 11 064 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).

Jaunās ēkas būvniecība – 11 064 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 3 319 m2, kopā sastāda 14 383 m2 x 2400 euro = 39 021 035 euro + aprīkojums 2 841 223 euro, kopā = 41 862 258 euro.

B2 variants

Jauna mācību/studiju ēka, renovējot profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā).

Jaunas ēkas būvniecība, (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 8 628 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).

Jaunās ēkas būvniecība – 8 628 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība 2 588 m2, kopā sastāda 11 216 m2 x 2 400 euro = 31 420 235 euro + aprīkojums 2 841 223 euro, kopā = 34 261 458 euro.

Detalizēts risinājumu B1 un B2 infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma apraksts un aprēķins –11.pielikumā.

Konsorcija partnerim (RSU) policijas darba bakalaura studiju operatīvās darbības apakšspecializācijā īstenošanai papildus nepieciešamās infrastruktūras izmaksas, ja tādas tiks apzinātas, tiks noteiktas konsorcija uzsākšanas procesā (ja tiks īstenots risinājums B).

Kriminālistikas tehnikas nodrošinājuma un tehniskais aprīkojuma jomā, par kuru iegādi vai koplietošanu konsorcija dalībniekiem vajadzētu vienoties sekmīgai bakalaura programmas īstenošanai: foto kameras (15 gab.), video kameras (10 gab.), 360 grādu videokameras (10 gab.), 3 D (lāzera) foto kameras (10 gab.), metāla meklētājs (6 gab.), salīdzinošais mikroskops (savietojams ar datoru), mikroskops (savietojams ar datoru) (5 gab.), ToolScan R360 (vai analogs), fotojonizējošais gāzes detektors (viegli uzliesmojošu vielu konstatēšanai notikuma vietā) (7 gab.), pārvietojamais gāzes hromotogrāfs (viegli uzliesmojošu vielu noteikšanai), rentgenoskops (primārā, sekundārā elektrības īssavienojuma noteikšanai).

Dārgu virtuālo simulācijas iekārtu un citu infrastruktūras un tehnisko risinājumu attīstīšanā nebūtu atbalstāma dublēšanās un nelietderīgas finanšu resursu investīcijas. Ilgtermiņa konsorcija gadījumā svarīga būtu vienošanās starp partneriem par pušu iesaisti jau esošo infrastruktūras objektu un tehniskā nodrošinājuma saprātīgā un lietderīgā izmantošanā. ā.

LU norāda, ka LU Juridiskās fakultātes (turpmāk tekstā - LU JF) pieejamā infrastruktūra ir pilnībā pietiekama to tiesību zinātņu studiju kursu nodrošināšanai, kuri neprasa īpašu materiāltehnisku aprīkojumu. Savukārt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm nepieciešamo zināšanu apgūšanai, kas saistītas ar dažādu praktisku iemaņu iegūšanu modelētās/praksei pielīdzinātās faktiskās situācijās (t.sk. kriminālistikas laboratoriju, notikuma vietas imitāciju telpu utt.) šobrīd LU JF nav. Pieņemot, ka liela daļa studiju kursu plānotajā profesionālā bakalaura studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" būtu saistīti ar šobrīd LU JF pasniegtajiem studiju kursiem (pretējā gadījumā rastos ļoti lielas problēmas ar pēctecīgo maģistra programmu, jo 2 gados vienkārši nebūtu iespējams sniegt visas tās zināšanas, ko pieprasa jurista profesijas standarts un kuras tiek pārbaudītas vienotajā valsts jurista eksāmenā), indikatīvi prezumējams, ka pasniedzēju nodrošinājums LU varētu būt ap 70%. Studiju kursos kā kriminālistika, operatīvā darbība, policijas darba organizācija u.c. uz šo brīdi LU JF personāla nav. Tādējādi būtu nepieciešams to piesaistīt, kas gan var notikt dažādos veidos - gan ar viesdocētāju piesaisti, gan arī praktiskajās nodarbībās piesaistot savas jomas profesionāļus, gan papildinot t.s. pamatdarbā LU JF esošo pasniedzēju rindas.

Attiecībā par profesionālā maģistra studiju programmu "Pirmstiesas izmeklēšana" LU norāda, ka šādas programmas īstenošanai LU JF rīcībā ir viss nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums, jo nav nepieciešamas speciāli tehniski aprīkotas telpas utt. Pasniedzēju nodrošinājums LU JF, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citām LU fakultātēm (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, Ekonomikas fakultāti u.c.) varētu būt 100% un viesdocētāju piesaiste nebūtu nepieciešama, ja izglītojamo skaits nav būtisks. LU ieskatā tikai "patstāvīgs" docētāju "korpuss" (vēlēts akadēmiskais personāls) var nodrošināt programmas ilgtspēju, izņemot atsevišķus studiju kursus ar augstu praktisko nodarbību īpatsvaru, kur praktisko nodarbību vadīšanai lietderīgi un nepieciešami iesaistīt augsta līmeņa profesionāļus.

Studiju procesa nodrošināšanai studiju virzienā "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" studiju programmā "Policijas darbs" RSU tiek izmantotas iespējas pielietot visu RSU infrastruktūru, kas iekļauj moderni aprīkotas auditorijas, IT risinājumus un bibliotēkas pakalpojumus. RSU Juridiskajā fakultātē šobrīd tiek veikti ieguldījumi specifiska aprīkojuma iegādei un telpu iekārtošanai, kas ļauj studiju virzienam "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" izmantot praktiskajai darbībai pietuvinātas simulācijas. Jau šobrīd RSU Juridiskā fakultāte, īstenojot studiju programmu "Policijas darbs", ir izveidojusi kriminālistikas kabinetu (poligonu) ar simulācijas vidi, izmantojot VR brilles un atbilstošu programmatūras nodrošinājumu. Tiesu medicīna un tiesu psihiatrija tiek apgūtas RSU klīniskajās bāzēs (Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, Psihiatriskās palīdzības dienestā). Specializēto kabinetu noslogojums ir atbilstošs studiju procesa plānojumam.

Policijas amatpersonu apmācībai RSU ir pieejamas arī 10 datorklases kopā ar vairāk nekā 200 darba vietām, kas tiek izmantotas gan noteiktu studiju kursu īstenošanai, kuri ir saistīti ar informācijas tehnoloģijām un informācijas sistēmām, gan elektronisku eksāmenu un citu veidu zināšanu pārbaudījumu nodrošināšanai. Savukārt fiziskā IT infrastruktūra tiek plānota atbilstoši struktūrvienības pieprasījumiem, izvērtējot esošās infrastruktūras noslogojumu. RSU Juridiskās fakultātes studējošie pārsvarā izmanto šādas struktūrvienību telpas: administrācijas telpas, bibliotēkas telpas, Humanitāro zinātņu katedras telpas, Studiju departamenta telpas Dzirciema ielā 16, Klīniskā centra un tehnoloģisko prasmju centra telpas, Labklājības un sociālā darba katedras telpas Anniņmuižas bulvārī 26a, Morfoloģijas katedras telpas A. Kronvalda bulvārī 8.

Šobrīd tiek īstenots Kuldīgas ielas 9 ēkas celtniecības process, kur tiek ieguldīti arī RSU Juridiskās fakultātes pašas nopelnītie līdzekļi. Pēc būvniecības procesa pabeigšanas RSU Juridiskajai fakultātei būs papildus pieejamas 7 – 8 vidēja izmēra auditorijas; kopumā aptuveni 600 m2 dažādam mācību procesam lietderīgas platības. Kuldīgas ielā 9 varētu tikt ierīkoti arī specializēti kabineti: kriminālistikas, policijas darba, komunikatīvo tehnoloģiju kabinets, tiesu izspēļu zāle utt.

Profesionālā bakalaura studiju programmu "Policijas darbs" (180 kredītpunkti, LKI-6), kurā iekļautas apakšspecializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs jau tiek īstenots RSU Juridiskajā fakultātē. Studiju programmu pozitīvi ir novērtējuši starptautiskie eksperti un tā ir akreditēta līdz 2025. gada 23. aprīlim. Vienlaikus RSU jau divus gadus pilda CEPOL zinātniskā koordinatora pienākumus (Research and science coordinator) un arī nākotnē plāno starptautiskās aktivitātes dažādu CEPOL apmācības pasākumu jomā un konferenču organizēšanā.

Studiju programmā RSU ir apņēmības pilni izstrādāt jaunu specializācija – "Praktiskā kriminālistika", apzinot specializācijas studiju kursus. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt to zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu, kuri tiek iegūti, īstenojot tos.

Potenciālie RSU mācībspēki: studiju programmas "Policijas darbs" vadītājs V.Voins, A.Lieljuksis, A.Zīle, A.Evardsons.

Vienlaikus RSU ir norādījusi, ka īsā cikla un bakalaura studiju programmām "Kriminālsodu izpilde" universitātei nav izveidota atbilstoša infrastruktūra un nav akadēmiskā potenciāla šādu programmu īstenošanai. Lai tādu radītu nepieciešams ilggadējs un nemainīgs pasūtījums (vismaz viena studiju grupa 10 gadu garumā), bet attiecībā par robežsardzes vecāko virsnieku sagatavošanu, RSU uzskata, ka ir jāsaglabā esošā prakse, nodrošinot RTA profesionālās bakalaura studiju programmas "Robežapsardze" īstenošanu arī turpmāk.

Valsts robežsardze un IeVP informējušas, ka neplāno savu dalību Scenārijā B, izņemot maģistra programmu vadītājiem.

Risinājuma B ieviešanas termiņš - 2022 līdz 2025.gads, no kura lielāko laika daļa aizņemtu atbilstošo studiju programmu izstrāde (tiešā sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm), licencēšanas un akreditācijas procesi, kā arī papildus nepieciešamās infrastruktūras izveide.

Indikatīvais Risinājuma B ieviešanas plānojums.

Risinājuma B ieviešana ir saistīta ar grozījumu veikšanas (studiju jomā) nepieciešamību šādos normatīvajos aktos:

1. grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību", paplašinot valsts iestāžu loku par terminētas nostrādāšanas un mācību izdevumu segšanas pienākumu;

2. grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju";

3. grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".

Risinājuma B prognozētā ietekme uz valsts budžetu

Konsorcija starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem

Risinājuma B īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem veido:

1. VPK nepieciešamās infrastruktūras izveide un kapitālieguldījumi materiāltehniskajā nodrošinājumā, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Kriminālsodu izpilde" izstrādes un licencēšanas izmaksas, kā arī IMC izveidei nepieciešamais finansējums (VPK izglītības procesa nodrošināšanai plānotais finansējums risinājuma B īstenošanas procesā sākotnēji tiek saglabāts esošajā līmenī);

2. RSU un LU studiju finansējums saskaņā ar noslēgto vienošanos atbilstoši noteikumos Nr. 994 noteiktajam vienas studiju bāzes izmaksu un attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficientam (atkarībā no studējošo skaita un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām vienas studiju vietas bāzes izmaksām attiecīgajam kalendārajam gadam)66, bakalaura un maģistra studiju programmu (vēlāk plānots arī doktora studiju programmas) izstrādes un licencēšanas izmaksas, kapitālieguldījumi infrastruktūras izveidē/attīstībā un materiāltehniskajā nodrošinājumā saskaņā ar noslēgto vienošanos (nosakot infrastruktūras izmantošanas attiecināmības koeficientu atkarībā no attiecīgās infrastruktūras noslodzes, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu studiju procesu).

LU ir veikusi faktisko izmaksu izvērtējumu izglītības programmai "Pirmstiesas izmeklēšana", kā rezultātā secināts, ka tās uz vienu studiju vietu sastāda 3158, 78 euro67 gadā (aprēķinu skatīt sadaļā "Papildu dokumenti") , ievērojot specifisku studiju kursu resursu izmaksas, tai skaitā neepieciešamo papildu finansējumu ārvalstu speciālistu piesaistīšanai (vismaz 2 speciālisti gadā, sedzot uzturēšanas, ceļa un autoratlīdzības izdevumus). No tā secināms, ka profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmai "Pirmstiesas izmeklēšana" un profesionālā maģistra augstākās izglītības studiju programmai "Pirmstiesas izmeklēšana", kas atbilst izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes", nosakāms optimālais koeficients 1,9 (pašreiz 1,1).

Konsorcija sadarbības modelī pastāvīgās studiju izmaksas uz vienu izglītojamo līdzīgi kā risinājumā A tiek aprēķinātas atbilstoši Ministru kabineta68 noteiktajām vienas studiju bāzes izmaksām un attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficientam. Risinājumā B analogi risinājumam A vienreizējās izmaksas (kapitālieguldījumus) veido infrastruktūras izveides / renovācijas / modernizācijas izmaksas, materiāltehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas un studiju programmas izstrādes un licencēšanas izmaksas.

Piešķiramo valsts budžeta līdzekļu aprēķins

Lai atbilstoši noteikumu Nr. 994 prasībām aprēķinātu finansējumu, kāds no valsts budžeta līdzekļiem piešķirams konsorcija dalībniekiem izglītībai, vispirms aprēķināms vidējais prognozētais studiju vietu skaits sadalījumā pa izglītības programmām un gadiem, ievērojot tiesībaizsardzības iestāžu sniegtos priekšlikumus, kā arī uzņemšanas datumu un izglītības ilgumu katrā no izglītības programmām pilna un nepilna laika studijās.

Vidējā studiju vietu skaita aprēķins sadalījumā pa izglītības programmām (detalizēts aprēķins – 7. pielikumā)

Aprēķins sagatavots, ievērojot:

√ ka studējošo uzņemšana tiek uzsākta 2023. gada 1. septembrī;

√ prognozēto tiesībaizsardzības iestāžu pasūtījumu speciālistu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem: katru gadu uzņemamo studējošo skaitu un studijas turpinošo studējošo skaitu līdz studiju pabeigšanai, aprēķinot vidējo studiju vietu skaitu attiecīgajā gadā.

13. tabula

KOPSAVILKUMS

Studiju forma/RādītājiAprēķins
1. gads2. gads3. gads4. gads5. gads maksimālais6. gads maksimālais
202320242025202620272028
I.Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas
"Policijas darbs" PL53212292292292292
"Policijas darbs" NL135393979797
KOPĀ I66265385389389389
PL53212292292292292
NL135393979797
II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas
"Policijas darbs" PL35140245298298298
"Policijas darbs" NL2183147215226226
"Pirmstiesas izmeklēšana" PL42167292417542552
"Pirmstiesas izmeklēšana" NL1976133190247276
KOPĀ II117466817112013131352
PL77307537715840850
NL40159280405473502
III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas
"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" NL124872727272
"Pirmstiesas izmeklēšana" PL52028283535
"Pirmstiesas izmeklēšana" NL1353939797100
"Ekonomiskā drošība" NL93548484848
KOPĀ III39156241245252255
PL52028283535
NL34136213217217220
KOPĀ I + II + III2228871 4431 7541 9541 996
PL1355398571 0351 1671 177
NL87348586719787819

Laikposmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2028. gadam prognozēts studiju vietu skaita pakāpenisks pieaugums no 222 studiju vietām 2023. gadā līdz 1 996 studiju vietām 2028. gadā un turpmāk katru gadu, tai skaitā attiecīgi pilna laika studijās no 135 studiju vietām līdz 1177 studiju vietām un nepilna laika studijās no 87 studiju vietām līdz 819 studiju vietām.

Izglītībai paredzētā finansējuma aprēķins

(detalizēts aprēķins – 8. pielikumā)

Studiju bāzes finansējuma aprēķins

Studiju bāzes finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fs = Tb x [S(ki x ni) + 1,5 x S(ki x mi)] + Sb x S(ni + mi), kur

Fs - studiju bāzes finansējuma apmērs;

Tb - studiju vietas bāzes izmaksas – aprēķinos kā pieņēmums 2022. gadam un turpmāk katru gadu izmantota Tb 2022. gada vērtība – 1630,11 euro uz vienu studiju vietu (2023. gadam un turpmāk katru gadu bāzes izmaksas tiks precizētas atbilstoši faktiski noteiktajām, un budžeta finansējums tiks attiecīgi precizēts);

ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients:

14. tabula

Izglītības tematiskās jomas un studiju izmaksu koeficienti un vienas studiju vietas izmaksas

Izglītības programmaIzglītības tematiskā jomaStudiju izmaksu koeficients-optimālā vērtība69 x koeficients70Studiju vietas izmaksas 2022. gadā (1630, 11 euro x koeficients)Studiju vietas izmaksas 2023. gadā (prognoze71 2227,30 euro x koeficients)
I.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas  
"Policijas darbs" PLCivilā drošība4,268479355
"Policijas darbs" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas  
"Policijas darbs" PLCivilā drošība4,268479355
"Policijas darbs" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016
"Pirmstiesas izmeklēšana" PLTieslietu zinātnes1,1/1,91793/30982450/4232
"Pirmstiesas izmeklēšana" NLTieslietu zinātnes1,1 x 0,75=0,825

1,9x0,75=1,425

1345/23231837/3174
III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas  
"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" NLSociālās un cilvēkrīcības zinātnes1,4 x1,5 x 0,75=1,57525673508
"Pirmstiesas izmeklēšana" PLTieslietu zinātnes1,1 x1,5=1,65

1,9 x1,5=2,85

2690/46463675/6348
"Pirmstiesas izmeklēšana" NLTieslietu zinātnes1,1 x 1,5 x 0,75=1,2375

1,9 x 1,5 x 0,75=2,1375

2017/34852756/4761
"Ekonomiskā drošība" NLCivilā drošība4,2 x1,5 x 0,75= 4,725770210 524

Būtiski norādīt, ka studiju vietas bāzes izmaksām, kas ir mainīgs lielums un pamatā atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu darba samaksas pieaugumu, piemērojama noteikumos Nr. 994 noteiktā studiju izmaksu koeficienta optimālā vērtība, ievērojot, ka pamatā augstskola tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, tajā izglītību iegūs tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamie speciālisti un profesionālās izglītības programmu īstenošanā būs nepieciešams piesaistīt augstas kvalifikācijas akadēmisko personālu, tai skaitā no ārvalstīm.

ni - augstskolai noteiktais studiju vietu skaits (vidēji gadā) bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā (14. tabula);

mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās (14. tabula);

Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās72.

15. tabula

KOPSAVILKUMS – IZGLĪTĪBAI PAREDZĒTAIS FINANSĒJUMS

Studiju izmaksas

 2023.2024.2025.2026.2027.2028. un turpmāk katru gadu
2022. gada līmenī1 017 7404 063 4816 428 855

 

7 470 292

 

7 846 3997 909 382
2022.gada līmenī ar koeficientu 1,91 119 9984 472 6657 131 2288 397 3229 005 8839 114 674
Prognoze - 2023. gada līmenī (INFORMATĪVI)1 390 5885 552 1338 784 05810 207 02410 720 91810 806 975

Papildu finansējuma noteikta mērķa īstenošanai aprēķins (ar infrastruktūras izveidi) (detalizēts aprēķins – 9. pielikumā)

Papildu finansējumu var piešķirt noteikta mērķa īstenošanai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem73.

16. tabula

Vienreizēja rakstura izmaksas

VeidsPamatojums20222023202420252026
Darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājumsAugstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti (indikatīvs aprēķins)
1. variants (B1):01 594 823341 0772 013 077715 477
2. variants (B2):01 594 823341 0772 019 877708 677
Studiju virziena novērtēšanaNoteikumi Nr.793, nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2021. gada 10. februāra apstiprinātais iekšējais normatīvais akts "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis"32 1600000
Studiju programmu izstrādeAugstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti400 0000000
Studiju programmu licencēšanaAugstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti17 5980000
KOPĀ (1. variants (B1))449 7581 594 823341 0772 013 077715 477
KOPĀ (2. variants (B2))449 7581 594 823341 0772 019 877708 677

17. tabula

KOPSAVILKUMS – prognozētais no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramā finansējuma apjoms 2022. gada izmaksu līmenī

Rādītāji
2022.
2023.
2024.
2025.
2026.
2027.
2029.
2030. un turpmāk katru gadu
Izglītībai paredzētais finansējums
 
1 017 740 
4 063 481
6 428 855
7 470 292
7 846 399
7 909 382
7 909 382
Papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai (bez infrastruktūras izveides)74
1. variants (B1)
449 758
1 594 823
341 077
2 013 077
715 477
0
0
0
2. variants (B2)
449 758
1 594 823
341 077
2 019 877
708 677
0
0
0
KOPĀ 1. variants (B1)
449 758
2 612 563
4 404 558
8 441 932
8 185 769
7 846 399
7 909 382
7 909 382
KOPĀ 2. variants (B2)
449 758
2 612 563
4 404 558
8 448 732
8 178 969
7 846 399
7 909 382
7 909 382

Ar valsts budžeta finansējumu saistīts cits būtisks aspekts

Šajā konceptuālajā ziņojumā atspoguļotie finansējuma aprēķini ir indikatīvi. Faktiski nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no faktiskā studiju vietu skaita un studiju vietas izmaksām attiecīgajā gadā, kā arī citiem ietekmējošiem faktoriem.

ERAF gadījumā, iespējams, ir pieļaujama būvniecība un kapitālās investīcijas, ja tās ir tieši saistītas ar energoefektivitātes jautājumiem. B2 risinājuma variantā minētie līdzekļi būtu novirzāmi Kazarmju korpusa renovācijai.

Valsts budžeta finansējums kapitālieguldījumiem infrastruktūrā un aprīkojumā (detalizēts aprēķins – 9. pielikumā)

18. tabula

Risinājums B – ieguldījumi infrastruktūrā (īstenotājs – Iekšlietu ministrija)75

Nr.p.k.

 

NosaukumsAprakstsPrognozētais papildu nepieciešamais finansējums, euro
202276202320242025
1.Jaunas ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus 1. variants (B1)
1.1.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 11 064 m2
(papildus 3 319 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Projektēšanas darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)
500 0002 000 00000
1.2.Laboratorijas korpusa nojaukšana
(kopējā platība – 3 551 m2)
Demontāžas darbi
(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)
0301 83500
1.3.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 11 064 m2
(papildus 3 319 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Būvniecības darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)
0016 009 60016 009 600
KOPĀ 1. variants (B1) (kopā - 34 821 035 euro)500 0002 301 83516 009 60016 009 600
2.Jauna ēka ar profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā) 2.variants (B2)
2.1.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 8 628 m2
(papildus 2 588 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Projektēšanas darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)
376 8001 507 48800
2.1.Laboratorijas korpusa nojaukšana
(kopējā platība – 3 551 m2)
Demontāžas darbi
(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)
0301 83500
2.3.Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 8 628 m2
(papildus 2 588 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)
Būvniecības darbi
(plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)
0012 517 05612 517 056
2.4.Kazarmu ēkas pārbūveProfesionālo mācību (praktisko nodarbību) telpu / poligonu izveide
(platība – 4 998 m2)
003 248 7003 248 700
KOPĀ 2. variants (B2) (kopā – 33 717 635 euro)376 8001 809 32315 765 75615 765 756
3.Teritorijas labiekārtošana
(darbu veikšana paredzēta abos variantos)
Teritorijas labiekārtošana, tai skaitā ārējās sporta infrastruktūras renovācija002 000 0002 200 000
KOPĀ 1. variants (B1) (kopā – 39 021 035 euro)500 0002 301 83518 009 60018 209 600
KOPĀ 1. variants (B2) (kopā – 37 917 635 euro)376 8001 809 32317 765 75617 965 756

Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos (finanšu jomā)

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums
28. pants. Mācību izdevumu segšana

Izvērtējams pašreizējais regulējums un iespējas to attiecināt ne tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonu un karavīru, bet arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs konsorcija ietvaros, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums
Izvērtējams pašreizējais regulējums un nepieciešamība paredzēt regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – kadetiem, kas pilna laika studijās izglītību iegūst augstskolā.
Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"
Nepieciešams noteikt:

- ka studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir nepilna laika studijām augstskolā speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm;

Vienlaikus izvērtējams regulējums attiecībā uz vienošanos par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību slēgšanu, ievērojot, ka:

- regulējums šajā jomā ietverts arī noteikumos Nr. 257;

- ja tiek atbalstīts priekšlikums profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmai "Pirmstiesas izmeklēšana" un profesionālā maģistra augstākās izglītības studiju programmai "Pirmstiesas izmeklēšana", kas atbilst izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes", noteikt optimālo koeficientu 1,9 (pašreiz 1,1), ievērojot, ka programma ietver specifiskus kursus-precizēt attiecīgo pielikumu.

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību"
Ja tiks grozīts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28. pants, paredzot pašreizējā regulējuma attiecināšanu arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs konsorcija ietvaros, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.

Konsorcija īstenošanas izvēles gadījumā nepieciešama padziļināta normatīvo aktu analīze, lai identificētu papildus nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, kas izriet no sarežģītas finansēšanas, mācību izdevumu segšanas, grāmatvedības uzskaites kārtības un studiju procesā kopīgi izmantojamas infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma izmaksu attiecināmības un nolietojuma uzskaites kārtības.

Tā kā risinājuma B īstenošanas procesā iespējams būtu iesaistītas vairākas iestādes finansējuma izsekojamībai un izmaksu attiecināmībai jābūt skaidri definētai.

Risinājuma B indikatīvais studiju finansējuma aprēķins -6. pielikumā un vienreizējo kapitālieguldījumu (tajā skaitā infrastruktūrā) aprēķins - 9. pielikumā.

Risinājuma B risinājuma pozitīvie aspekti un iespējas:

Salīdzinoši mazāki vienreizējie kapitālieguldījumi, jo universitātēm ir izveidota sava studiju infrastruktūra, kura ir koplietojama un nākotnē attīstāma;

Risinājums atbilst valdībā akceptētajam īstenoto reformu plānam augstākajā izglītībā;

Gūts konceptuāls atbalsts no iesaistīto partneru puses;

Nav nepieciešamības investēt resursus akadēmiskā personāla (t.sk. profesūras) piesaistē. Studiju programmu īstenošanā var izmantot katrā no augstākās izglītības institūcijām esošo pieredzējošāko un kompetentāko konkrētā jomā akadēmisko personālu;

Nav nepieciešami būtiski normatīvo aktu grozījumi;

Nav nepieciešams liels administratīvo resursu patēriņš;

Nav nepieciešamas liels laika patēriņš;

Perspektīvā iespējams attīstīt doktorantūras studijas Policijas tiesību, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas zinātnes apakšnozarēs sava akadēmiskā personāla atjaunotnē un iekšlietu nozarē profilētas profesūras attīstībā;

Piesaistot zinātnes finansējumu, attīstīt zinātnisko pētniecību. Iespēja nākotnē attīstīt zinātniski pētniecisko darbību ar iekšējo drošību un tiesībaizsardzības iestāžu darbību saistītās jomās (t.sk. policijas tiesību zinātnē);

Piesaistīt ārvalstu specializēto augstskolu docētājus un pilnveidot studiju rezultātu kvalitāti;

CEPOL Pētniecības un zinātnes koordinātora funkciju izpildes turpināšana un darbības attīstība sadarbības ar RSU ietvaros;

Iespēja kopā ar RSU, LU un ārvalstu sadarbības partneriem attīstīt mūžizglītības konceptu un profesionālās pilnveides piedāvājumu IMC, piedāvājot tiesībaizsardzības iestāžu un citu valsts, pašvaldības iestāžu (t.sk. pašvaldības policijai) personālam kvalitatīvu un pieredzē balstītu profesionālās pilnveides piedāvājumu;

Pusēm iespēja piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu kopīgu infrastruktūras resursu attīstīšanai, samazinot finansiālo slogu uz valsts budžetu.

Negatīvie aspekti un riski:

Neveidojot augstskolu, izpaliek prestiža un starptautiskās atpazīstamības aspekts;

Konsorcija modelis neparedz nekādus būtiskus atvieglojumus licencēšanas un akreditācijas procesos, kuri ir sarežģītāk administrējami nekā vienas augstskolas ietvaros;

Mazāks īstenojamo studiju programmu skaits, jo Valsts robežsardze (izņemot maģistra programmu vadītājiem) un IeVP neplāno savu dalību Scenārijā B;

Iespējams prognozējamā pasūtījuma samazinājums;

Sarežģīta finansēšanas, mācību izdevumu segšanas, grāmatvedības uzskaites kārtība un studiju procesā kopīgi izmantojamas infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma izmaksu attiecināmība un nolietojuma uzskaites kārtība.

Plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) plānoto finansējumu tiesībaizsardzības iestādēs strādājošo izglītības kvalitātes pielielināšanai un infrastruktūras uzlabošanai. Šī iemesla dēļ koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums var netikt piešķirts pilnā apmērā, ietekmējot tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mācību procesa kvalitāti un saturu, un nesasniedzot konceptuālā ziņojuma mērķi pilnā apmērā.

4.3. Risinājums C.

Terminēta sadarbības konsorcija starp augstākās izglītības iestādēm pamatideja ir nezaudējot laiku, kurš jāpatērē Risinājuma A ieviešanai, konsolidēt resursus kopīgu mērķu sasniegšanai speciālistu sagatavošanā tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām. Risinājums paredz aptuveni 6 gadu konsorcija izveidi līdz IDA darbības uzsākšanai.

Risinājuma C risinājuma pozitīvie aspekti un iespējas ir analoģiskas kā risinājumā B, bet galvenais ieguvums ir nekavējošu reformu īstenošanas uzsākšana ar pakāpenisku Risinājuma A īstenošanu, tādā veidā nodrošinot kvalitatīvu studiju nepārtrauktību.

Risinājuma C analīze netika turpināta pēc tā, kad tika uzzināta abu potenciālā konsorcija dalībnieču (LU un RSU) vienoti negatīvā nostāja par īstermiņa sadarbību, kura neveicinātu studiju attīstību un kvalitāti.

4.4. Risinājumu salīdzinājums

Darba grupas ieskatos, izšķiršanās kritērijiem starp abiem risinājumiem vajadzētu kalpot: ilgtspējai, kvalitātes prognozei, ietekmei uz budžetu (vienreizējo izdevumu un turpmāko), juridiskai un administratīvai sarežģītības pakāpei, ieviešanas termiņam un projekta sekmīga īstenošanas apdraudējumu prognozei.

Savstarpēji salīdzinot visus risinājuma scenārijus, secināms, ka izmaksu ziņā scenāriji ir līdzīgi, bet Risinājums A tikai pie daudzu noteiktu apstākļu veiksmīgas sakritības un šķēršļu pārvarēšanas var izrādīties ilgtspējīgāks par Risinājums B, bet vienlaikus tas ir saistīts ar lielu juridisko un administratīvo sarežģītību, kā arī augstiem projekta apdraudējuma riskiem.

Kvalitātes prognozē svarīgākais izvērtēšanas kritērijs, no kura tiešā veidā atkarīga studiju rezultātu kvalitāte, ir kvalificēts akadēmiskais personāls, tā profesionālā pieredze un pedagoģiskā kompetence. Studiju rezultātu kvalitāte un kompetenču praktiskā pielietojamība (neatkarīgi no risinājuma) lielā mērā būs atkarīga no tā, cik izglītības procesam izdotos piesaistīt augsta līmeņa profesionālus un pieredzējušus mācībspēkus. Otrs būtiskais kvalitātes kritērijs ir studiju infrastruktūra, tās atbilstība mūsdienu tehnoloģiju progresam un spējai nodrošināt izglītojamiem zināšanās un pieredzē balstītu profesionālo kompetenču apguvi.

B risinājumā ir iespēja izmantot katras augstākās izglītības institūcijas konkrētajā jomā kompetentāko un kvalificētāko akadēmisko personālu (nav nepieciešamības investēt lielus finanšu resursus profesūras piesaistē no citām augstskolām), vajadzības gadījumā piesaistot trūkstošos nozares speciālistus vai ārvalstu vieslektorus, bet A risinājumā būtu nepieciešams kopējas augstskolu konkurences apstākļos konkursa kārtībā komplektēt un ievēlēt jaunu akadēmiskā personāla sastāvu, atvēlot papildus finanšu resursus konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai. A risinājuma būtiskais izaicinājums ir īpašā statusa paredzēšana augstskolai kontekstā ar Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma prasībām. Gadījumā, ja netiek rasts juridisks risinājums par izņēmumu akadēmiskā personāla doktora īpatsvaru IDA, A risinājums nav īstenojams.

B risinājumam ir zināma korelācija ar esošo situāciju (valdības apstiprināta Valsts policijas un VPK sadarbība ar RSU), bet papildus tiek nodrošināta studiju kopīga īstenošana un resursu koplietošana, kā arī sadarbībai tiek piesaistīts vēl viens perspektīvs un spēcīgs konsorcija partneris ar augstu akadēmisko un zinātnisko potenciālu tiesību zinātņu jomā, kas varētu ļaut kāpināt studiju rezultātu kvalitāti tieši Krimināltiesību moduļa kompetenču blokā, sekmēt vienotā jurista eksāmena nokārtošanu un attīstīt zinātniski pētniecisko darbību. RSU un LU ir reģistrētas zinātniski pētniecisko institūciju reģistrā, un tām ir augsti zinātniskās pētniecības rādītāji, bet jaunizveidotai specializētai augstskolai ar īpašu statusu un zemāku profesoru īpatsvaru pastāvētu augsti apdraudējuma riski augstskolai iegūt zinātniskās institūcijas statusu un sasniegt kvalitatīvus zinātniski pētnieciskās darbības rezultātus77. Pie B risinājuma galvenajiem pozitīvajiem faktoriem, kas to izceļ savstarpējā salīdzinājumā, papildus ir jāpieskaita juridiskā vienkāršība (risinājuma ieviešanai nav nepieciešams veikt apjomīgus un dažādi vērtētus grozījumus daudzos normatīvos aktos), īsāks sagatavošanās periods un ātrāks ieviešanas termiņš (risinājums ir ātrāk uzsākams, negaidot jaunas būvniecības ieceres īstenošanas pabeigšanu), būtiski zemāki projekta apdraudējuma riski, kvalificēta pedagoģiskā personāla un infrastruktūras koplietošanas iespēja, kas pie ilgtermiņa sadarbības un stabila studiju finansējuma var samazināt infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksas, jo universitātes šim mērķim varētu piesaistīt arī savus resursus. Tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka no iesaistītajām pusēm panākts konceptuāls atbalsts B risinājumam, t.sk. no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī risinājums atbilst valdībā akceptētajam īstenoto reformu plānam augstākajā izglītībā.

B risinājums salīdzinājumā ar A risinājumu savukārt nevar konkurēt prestiža un starptautiskās atpazīstamības ziņā. B risinājumā projektā iesaistīto tiesībaizsardzības iestāžu skaits un kopējais izglītojamo skaits saruktu, jo Valsts robežsardzei, ņemot vērā esošās sadarbības praksi ar RTA, nav lietderīga jauna konsorcija modeļa īstenošana speciālistu sagatavošanā Valsts robežsardzes vajadzībām.

Ja netiek rasts risinājums B risinājumam veikto indikatīvo aprēķinu apjomā, tā īstenošana nav iespējama un tiek turpināta esošās situācijas attīstība, finansiālo iespēju robežās turpinot attīstīt VPK infrastruktūru.

Abas universitātes atbalstīja tikai Risinājumu B, kā rezultātā, darba grupa neuzskatīja par lietderīgu turpmāko Risinājuma C izskatīšanu, savukārt ģenerālprokurors Stukāna kungs, rakstiski apliecināja savu atbalstu Iekšējās drošības akadēmijas izveidei (A risinājums).

19. tabula

Risinājuma A un risinājuma B īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēra

SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE

Nr.p.k.

 

NosaukumsPrognozētais papildu nepieciešamais finansējums, euro
2022.2023.2024.2025.2026.2027.2028.2029. un turpmāk katru gadu
Risinājums A
(Iekšējās drošības akadēmijas izveidošana)78

 

1.Izglītībai paredzētais finansējums790001 102 1854 404 1986 993 2498 141 5208 615 524
2.Zinātnei paredzētais finansējums
(ne mazāk kā)

 

000021 34421 34421 34421 344
3.Papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai (bez infrastruktūras izveides)80
3.1.1. variants (A1)01 200 0001 139 4343 672 5293 591 396537 426543 155545 507
3.2.2. variants (A2)01 200 0001 139 4342 647 3293 584 596

 

537 426

 

543 155545 507

 

4.Infrastruktūras izveide
4.1.1. variants (A1)500 0002 301 83521 034 00021 034 0000000
4.2.2. variants (A2)400 0001 901 83519 353 50019 353 5000000
4.3.Teritorijas labiekārtošana002 000 0002 200 0000000
KOPĀ 1. variants (A1)500 0003 501 83524 173 43428 008 7148 016 9387 552 0198 706 0199 182 375
KOPĀ 2. variants (A2)400 0003 101 83522 492 93425 303 0148 010 1387 552 0198 706 0199 182 375
Risinājums B
(Konsorcijs starp Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti)81

 

5.Izglītībai paredzētais finansējums8201 017 7404 063 4816 428 8557 470 2927 846 3997 909 3827 909 382
6.Papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai (bez infrastruktūras izveides)83
6.1.1. variants (B1)449 7581 594 823

 

341 0772 013 077715 477000
6.2.2. variants (B2)449 7581 594 823341 0772 019 877708 677000
7.Infrastruktūra
7.1.1. variants (B1)500 0002 301 83516 009 60016 009 600000 
7.2.2. variants (B2)376 8001 809 32315 765 75615 765 7560000
7.3.Teritorijas labiekārtošana002 000 0002 200 0000000
KOPĀ 1. variants (B1)949 7584 914 61322 415 53126 653 4198 191 8707 848 6597 911 6427 911 642
KOPĀ 2. variants (B2)826 5584 422 10122 171 68726 416 3758 185 0707 848 6597 911 6427 911 642
*Izmeklētāju mācību centra izveide
(kā Valsts policijas koledžas struktūrvienība)84

 

8.Programmatūras un datortehnikas iegāde un uzturēšana20 00010 0002 0002 0002 0002 0002 0002 000
9.Atlīdzība papildus nepieciešamajam personālam438 756438 756438 756438 756438 756438 756438 756438 756
10.Apmācības176 000176 000176 000176 000176 000176 000176 000176 000
11.Aprīkojums un inventārs295 000186 500151 500106 500106 500106 500106 500106 500
12.Infrastruktūra1 300 0000000000
KOPĀ2 229 756811 256768 256723 256723 256723 256723 256723 256

20. tabula

Risinājuma A un risinājuma B īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide vai renovācija

Nr.p.k.

 

NosaukumsPrognozētā platība (m2) un darbu aprakstsPrognozētās izmaksas (euro) un finansējuma avots
2022202320242025

Risinājums A

Valsts policijas koledža
1.Jaunas IDA ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus
1. variants (A1)

 

Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 14 285 m2
(papildus 4 285 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)

 

500 0002 301 83521 034 00021 034 000
2.Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā
(Ezermalas ielā 10E, Rīgā)
2.variants (A2)

 

Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) kopējā platība – 10 965 m2
(papildus 3 289 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)

 

400 0001 901 83516 104 80016 104 800
3.Kazarmu ēkas pārbūve 2. variants (A2)Profesionālo mācību (praktisko nodarbību) telpu / poligonu izveide
(platība – 3 998 m2)

 

003 248 7003 248 700
4.Teritorijas labiekārtošanaTeritorijas labiekārtošana, tai skaitā ārējās sporta infrastruktūras renovācija002 000 0002 200 000
KOPĀ 1.variants (A1) (kopā - 49 069 835 euro)
(finansējums avots: valsts budžeta līdzekļi)

 

500 0002 301 83523 034 00023 234 000
KOPĀ 2. variants (A2) (kopā – 45 208 835 euro)
(finansējums avots: valsts budžeta līdzekļi)

 

400 0001 901 83521 353 50021 553 500
5.Kazarmu ēkas renovācijaRisinājumā A2 iespējama Kazarmu ēkas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošana04 716 46600
KOPĀ (A2)
(finansējums avots: ES politiku instrumentu indikatīvs finansējums)
04 716 46600

Risinājums B

Valsts policijas koledža
6.Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, iekļaujot tajā profesionālo mācību poligonus
1. variants (B1)

 

Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 11 064 m2
(papildus 3 319 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)

 

500 0002 301 83516 009 60016 009 600
7.Jauna mācību/studiju ēka, renovējot profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā 2. variants (B2)Jaunas ēkas būvniecība
(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)
kopējā platība – 8 628 m2
(papildus 2 588 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)

 

376 8001 809 32312 517 05612 517 056
 Kazarmu ēkas pārbūve 2. variants (B2)Profesionālo mācību (praktisko nodarbību) telpu / poligonu izveide
(platība – 3 998 m2)

 

003 248 7003 248 700
8.Teritorijas labiekārtošanaTeritorijas labiekārtošana, tai skaitā ārējās sporta infrastruktūras renovācija002 000 0002 200 000
KOPĀ 1.variants (B1) (kopā – 39 021 035 euro)
(finansējums avots: valsts budžeta līdzekļi)

 

500 0002 301 83518 009 60018 209 600
KOPĀ 2. variants (B2) (kopā – 37 917 635 euro)
(finansējums avots: valsts budžeta līdzekļi)

 

376 8001 809 32317 765 75617 965 756
9.Kazarmu ēkas renovācijaRisinājumā B2 iespējama Kazarmu ēkas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošana04 716 46600
KOPĀ (B2)
(finansējums avots: ES politiku instrumentu indikatīvs finansējums)
04 716 46600

Risinājums A2 un risinājums B2

Valsts policijas koledža
10.Korpusa Ezermalas ielā 10D, Rīgā atjaunošanat. sk. ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve02 472 89500
11.Lekciju zāļu korpusa Ezermalas 10A, Rīgā atjaunošanat. sk. ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve01 889 15600
12.Šautuves ēkas izbūveŠautuves ēkas izbūve esošā bunkura vietā (ieeja no Ezermalas ielas 10, Rīgā), tajā skaitā esošās būves nojaukšana, vieglas konstrukcijas ēkas izbūve, iekšējā apdare (kopējā platība: 640 m2)0354 41500
KOPĀ (finansējums avots: ES politiku instrumentu indikatīvs finansējums)4 716 46600
Valsts policijas koledža (Izmeklētāju mācību centra izveide)
13.Kriminālistikas un operatīvās darbības poligona renovācija (kapitālais remonts)Renovācijas projektā ietilpst:
5 auditorijas (25 personām), garderobe, datorklases, dzīvojamā istaba, guļamistaba, virtuve, biroja telpas, nopratināšanas telpas
(kopējā platība: 450 m2)

 

600 000000
14.Krimināltiesību poligona renovācija (kapitālais remonts)Administrācijas kompleksa un IT apmācību kompleksa renovācija (kopējā platība: 250 m2)600 000000
15.Citu telpu kapitālais remonts 100 000000
KOPĀ (finansējums avots: valsts budžeta līdzekļi)1 300 000000

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

21. tabula

5.1. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)

Risinājums
(risinājuma varianti)

 

Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums

 

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums85Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējums86Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2021-2023
(katru gadu)
202220232024202320242025turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta)

 

turpmāk ik gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

 

Risinājums A - Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) dibināšana
Variants A1 – uz VPK bāzes veidot Iekšējās drošības akadēmiju

(Jaunas IDA ēkas būvniecība (iekļaujot profesionālo mācību poligonus) un teritorijas labiekārtošana)

KOPĀ5 303 9808 294 6627 066 9027 225 2133 501 83524 173 43428 008 7144.gads- 3 591 3964.gads –8 016 938

 

5. gads –7 552 019

6. gads –8 706 019

7.gads un turpmāk katru gadu –

9 182 375

x

06.01.00 "Valsts policija"

(Valsts policijas koledžas darbība)

5 125 5805 125 5805 125 5805 125 580000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – II līmeņa līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs")

178 400890 0241 026 9701 223 789000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – profesionālā maģistrantūra "Tiesību zinātne")

049 302103 096107 588000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

0909 756801 256766 256000xxx

02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

020 00010 0002 000000xxx

40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

01 300 00000000xx2022./2023.

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP87, VRS, VUGD budžeta programmas

(pārējais izglītībai paredzētais finansējums – kopā)

0000000x4.gads -3 050 729

 

5.gads- 5 636 701

6.gads un turpmāk katru gadu – 6 782 423

x
 

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas

(noteikta mērķa īstenošanas un infrastruktūras izveides finansējums – kopā)

00003 501 83524 173 43426 659 8144.gads 88 - 3 591 3964.gads – 21 344

 

5.gads 89 558 770

6. gads – 564 499

7.gads un turpmāk katru gadu – 566 851

2023.-2026.
Variants A2 – uz VPK bāzes veidot Iekšējās drošības akadēmiju

 

(Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā, Kazarmu ēkas pārbūve un teritorijas labiekārtošana)

KOPĀ

5 303 9808 294 6627 066 9027 225 2133 101 835

 

22 492 934

 

25 303 0144.gads- 3 584 5964.gads –8 010 138

5. gads –7 552 019

6. gads – 8 706 019

7.gads un turpmāk katru gadu –
9 182 375

x

06.01.00 "Valsts policija"

(Valsts policijas koledžas darbība)

5 125 5805 125 5805 125 5805 125 580000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – II līmeņa līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs")

178 400890 0241 026 9701 223 789000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – profesionālā maģistrantūra "Tiesību zinātne")

049 302103 096107 588000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

0909 756801 256766 256000xxx

02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

020 00010 0002 000000xxx

40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

01 300 00000000xx2022./2023.

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas

(pārējais izglītībai paredzētais finansējums - kopā

0000000x4.gads -3 050 729

 

5.gads- 5 636 701

6.gads un turpmāk katru gadu – 6 782 423

x

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas

(noteikta mērķa īstenošanas un infrastruktūras izveides finansējums – kopā)

00003 101 83522 492 93423 954 114

 

4.gads 90 - 3 584 5964. gads – 21 344

 

5.gads 91 –558 770

6. gads – 564 499

7. gads un turpmāk katru gadu – 566 851

2023.-2026.
Risinājums B – Ilgtermiņa konsorcijs starp Iekšlietu ministriju,

 

Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti

Variants B1 – veidot ilgtermiņa konsorciju

(Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, iekļaujot tajā profesionālo mācību poligonus

un teritorijas labiekārtošana)

KOPĀ

5 303 9808 294 6627 066 9027 225 2133 718 47321 084 15425 304 9434.gads- 715 4774.gads- 6 121 816

 

5.gads – 6 497 923

6.gads un turpmāk katru gadu –6 560 906

x

06.01.00 "Valsts policija"

(Valsts policijas koledžas darbība)

5 125 5805 125 5805 125 5805 125 580000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – II līmeņa līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs")

178 400890 0241 026 9701 223 789000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(RSU – profesionālā maģistrantūra "Tiesību zinātne")

049 302103 096107 588000xxx

06.01.00 "Valsts policija"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

0909 756801 256766 256000xxx

02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

020 00010 0002 000000xxx

40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"

(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

01 300 00000000xx2022./2023.

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas

(pārējais izglītībai paredzētais finansējums - kopā

000002 732 1045 080 379x4.gads- 6 121 816

5.gads – 6 497 923

6.gads un turpmāk katru gadu –6 560 906

x

Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas

(noteikta mērķa īstenošanas92 un infrastruktūras izveides finansējums – kopā)

00003 718 47318 352 05020 224 5644.gads- 715 477x2023.-2026.
Variants B2 – veidot ilgtermiņa konsorciju

(Jauna mācību/studiju ēka (renovējot profesionālo mācību poligonu "Kazarmju" ēkā), Kazarmu ēkas pārbūve un teritorijas labiekārtošana)

KOPĀ5 303 9808 294 6627 066 9027 225 2133 225 96120 840 31025 067 8994.gads- 708 6774.gads- 6 121 816

 

5.gads – 6 497 923

6.gads un turpmāk katru gadu –6 560 906

x
06.01.00 "Valsts policija"
(Valsts policijas koledžas darbība)

 

5 125 5805 125 5805 125 5805 125 580000xxx
06.01.00 "Valsts policija"
(RSU – II līmeņa līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs")

 

178 400890 0241 026 9701 223 789000xxx
06.01.00 "Valsts policija"
(RSU – profesionālā maģistrantūra "Tiesību zinātne")

 

049 302103 096107 588000xxx
06.01.00 "Valsts policija"
(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

 

0909 756801 256766 256000xxx
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"
(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)

 

020 00010 0002 000000xxx
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"
(Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā)
01 300 00000000xx2022./2023.
Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas
(pārējais izglītībai paredzētais finansējums - kopā
000002 732 1045 080 379x4.gads -
6 121 816

5.gads –
6 497 923

6.gads un turpmāk katru gadu –
6 560 906

x
Attiecīgās ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, VID, VP, VRS, VUGD budžeta programmas
(noteikta mērķa īstenošanas93 un infrastruktūras izveides finansējums – kopā)
094000

3 225 961

18 108 206

19 987 520

4.gads - 708 677x2023.-2026.

5.2. Izvērtējums, vai publisko līdzekļu piešķīrums atbalstāmajam risinājumam B - ilgtermiņa konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija" kvalificējas/ nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts95

Visu šajā konceptuālajā ziņojumā ietverto izglītības programmu īstenošana tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem tiks finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem) atbilstoši normatīvo aktu prasībām par augstskolu un koledžu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.96 Tas nozīmē, ka šiem studējošajiem mācību maksa netiks noteikta, un augstskola nesaņems ieņēmumus no mācību maksas. Augstskolas sniegtajiem izglītības pakalpojumiem nebūs saimniecisks raksturs. Līdz ar to publisko līdzekļu piešķīrums atbalstāmajam risinājumam B - ilgtermiņa konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija" nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.


1 Pirmstiesas izmeklēšanas procesa esošās situācijas analīzes posma noslēguma ziņojums, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā", 2020., nepublicēts

2 Lietderības revīzija "Vai pirmstiesas izmeklēšana Valsts policijā ir efektīva?", Valsts kontrole, 2017, https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-6_2016/rz_vp_20.09.2017_bez-ip.pdf skatīts-24.04.2021.

3 Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", 2020., 92.lpp.

4 Valsts aizsardzības koncepcija, apstiprināta Saeimā 24.09.2020., Latvijas Vēstnesis, 186, 25.09.2020.

5 https://www.cepol.europa.eu/education-training/our-approach/types-learning/european-joint-master-programme, skatīts-09.09.2021.

6 Ministru kabineta 12.12.2006. noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"

7 Ministru kabineta 11.11.2021.rīkojums Nr.818 "Par apropriācijas pārdali starp Iekšļietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem"

8 Ministru kabineta 24.09.2021. sēdes protokols Nr.63 1.§ 1.punkts

9 Pieņēmumi:
-studiju vietas bāzes izmaksas gadā -1630,11 euro (2022.gada līmenī);
Studiju izmaksu koeficienta vērtība: 4,2 - pilns laiks; 4,2x0,75=3,15 nepilns laiks;
Studiju ilgums-2,5 gadi;
- Uzņemti studējošie: 2020.01.09.-80; 2021.01.09.-60; no turpmāk katru gadu-100

10 Bite K. Promocijas darbs "Dienesta gaitas Latvijas policijā tiesiskais regulējums", LU-2012, 98.lpp., https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/5126 , skatīts-26.04.2021.

11 Labozeviča S. Sākotnējās un neatliekamās procesuālās darbības ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanā, RTA-2019; http://journals.rta.lv/index.php/ISS/article/download/4279/4277, skatīts-28.04.2021.

12 Profesionālās izglītības likums, 5.pants 2.p.

13 Turpat; 5.pants 4.p.

14 Pirmstiesas izmeklēšanas procesa esošās situācijas analīzes posma noslēguma ziņojums, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā", 2020., nepublicēts;

15 Lietderības revīzija "Vai pirmstiesas izmeklēšana Valsts policijā ir efektīva?", Valsts kontrole, 2017, https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-6_2016/rz_vp_20.09.2017_bez-ip.pdf skatīts-24.04.2021.

16 Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums. Valsts kontrole, R.-2000. 93.lpp. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29451-9N0xF5QxFfikjVCe1yEvqXHRvSShChAF.pdf skatīts-10.05.2021.

17 Valsts policijas personālsastāva amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izglītības uzskaite uz 31.12.2020. (nepublicēts), skatīts-24.05.2021.

18 Prokuratūras likums, 33.pants

19 http://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/kursi/vpk_piedava19dec skatīts 14.04.2021.

20 https://www.vas.gov.lv/lv/kursi skatīts 14.05.2021.

21 http://vsc.iem.gov.lv/centrs/psihologiska-atbalsta-nodala/nodarbibu-grafiks skatīts 14.05.2021.

22 2016. gada 6. aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju"

23 Police educaytion andr training systems in the OSCE region, https://www.osce.org/files/f/documents/f/7/423401.pdf

24 Profesijas standarts nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas prasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences. Attiecīgās profesijas saistītajām profesijām un specializācijām nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu profesijas standartu, bet izstrādā un saskaņo profesionālās kvalifikācijas prasības.

25 Profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka zināšanas, prasmes, attieksmes, profesionālās kompetences, kas nepieciešamas darba uzdevumu veikšanai attiecīgās nozares saistītajās profesijās un specializācijās.

26 Profesionālās izglītības likums, 25.pants.

27 Ieslodzījuma vietu pārvalde atbalsta profesionālās bakalaura studiju programmas "Kriminālsodu izpilde" īstenošanu tikai scenārija A gadījumā (ja tiek veidota IDA). Ieslodzījuma vietu pārvalde nav ieinteresēta konsorcija veidošanā ar RSU vai LU studiju programmas īstenošanai.

28 Valsts robežsardze atbalsta profesionālās bakalaura studiju programmas "Robežapsardze" īstenošanu tikai scenārija A gadījumā (ja tiek veidota IDA). Valsts robežsardzes nav ieinteresēta konsorcija veidošanā ar RSU vai LU studiju programmas īstenošanai, ņemot vērā līdzšinējo ilggadējo sadarbību ar RTA

29 Ziņojuma izstrādes laikā vidējais prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā maģistra programmā "Iekšējā drošība un pārrobežu noziedzība" nav veikts, vidējais prognozētais studiju vietu skaits aprēķināts profesionālā maģistra studiju programmai "Ekonomiskā drošība".

30 Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums. Valsts kontrole, R.-2000. 27.lpp. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29451-9N0xF5QxFfikjVCe1yEvqXHRvSShChAF.pdf skatīts-10.05.2021.

31 https://www.ba.lv/studijas/programma/kiberdrosibas-parvaldiba/ skatīts-21.05.2021.

32 https://va.lv/lv/studijas/magistrs/kiberdrosibas-inzenierija/par-programmu-0 skatīts-21.05.2021.

33 https://www.rtu.lv/lv/studijas/visas-studiju-programmas/atvert/DMK?department=12000&type=A skatīts-21.05.2021.

34 Valsts izglītības satura centrs. Profesiju standartu reģistrs, pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-114.pdf skatīts-09.05.2021.

35 https://www.turiba.lv/lv/studiju-programmas/bakalaura-programmas/organizacijas-drosiba-1 skatīts 21.05.2021.

36 https://www.naa.mil.lv/lv/studijasstudijas/studiju-programmas/magistra-studiju-programmas skatīts 21.05.2021.

37 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, 3.panta 1.p.

38 Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai

39 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2016/794, saistībā ar Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm, Eiropola īstenoto personas datu apstrādi, sniedzot atbalstu kriminālizmeklēšanām, un Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā; COM(2020) 796 final

40 Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

41 Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

42 http://www.livingstonnj.org/1384/Junior-Police-Academy

https://www.hudsonnh.gov/police/page/youth-police-academy skatīts-14.05.2021.

43 Digitālā transformācija – digitālo pakalpojumu koncentrēšana ap studējošo, inovatīvo risinājumu izmantošana apmācības procesā, centralizēto un koplietošanas digitālo risinājumu ieviešana, mūsdienīgas un tehniski attīstītas izglītības iestādes tēla veidošana.

44 Pilna laika studijas

45 Nepilna laika studijas

46 Atbilstoši noteikumos Nr.994 noteiktajam uz aprēķinu veikšanas brīdi

47 Noteikumu Nr.994 27. punkts – pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā [skaitot no 2007.gada] , katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu.

48 Noteikumu Nr.994 13. punkts – studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības; 28. punkts – studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.

49 Atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu darba samaksas pieaugumu.

50 Noteikumu Nr.740 2.1 punkts – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kuras izglītības ieguvi finansē no valsts budžeta līdzekļiem un kura izglītības ieguves laikā saņem normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību, stipendiju nepiešķir.

51 Ekspertu atzinums

52 Vidējais studiju vietu skaits (neiekļauj Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes studējošos, kuri saņems kadeta atlīdzību) pilna laika studiju programmās

53 Ekspertu atzinums

54 Turpat

55 Turpat

56 Studiju izmaksu aprēķinā izmantotas vienas studiju vietas bāzes izmaksas esošajā līmenī (2021. gadā noteiktā 1 studiju vietas izmaksu norma - 1 630,11 euro apmērā)

57 Studiju izmaksu aprēķinā izmantotas prognozētā 1 studiju vietas izmaksu norma 2023.gadā – 2 227,30 euro apmērā)

58 Noteikumu Nr.994 18.punkts - datus par valsts noteikto studiju vietu skaitu, kas nepieciešami zinātniskās darbības attīstības nodrošinājuma līdzekļu aprēķinam, nosaka kā vidējo skaitu par iepriekšējiem trim saimnieciskajiem gadiem, datus par grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu skaitu un akadēmiskā personāla ar doktora grādu un profesoru skaitu mākslas jomā - kā vidējo skaitu par iepriekšējiem trim akadēmiskajiem gadiem.

59 Noteikumu Nr.994 19.punkts

60 Noteikumu Nr.994 19.1 – 19.4 punkts

61 Noteikumu Nr.994 18.1 punkts - informāciju snieguma finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam, nosaka saskaņā ar augstskolu sniegto informāciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai līdz kārtējā gada 1. aprīlim.

62 Noteikumu Nr.994 5.punkts

63 Ievērojot Augstskolu likuma 53. panta 4. punktā noteikto, augstskolas studējošo pašpārvaldes finansējuma apmērs nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Plānoto Iekšējās drošības akadēmijas budžetu veido izglītībai paredzētais finansējums 2021. gada normatīvo izmaksu līmenī (informācija no konceptuālā ziņojuma 3.1. apakšnodaļas 7. tabulas) un profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursiem paredzētais finansējums (informācija no konceptuālā ziņojuma 3.1. apakšnodaļas 10. tabulas).

64 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam); 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums (tajā skaitā Vienotās elektroniskās apmācību platformas (VEAP) ieviešana un uzturēšana un Vienotas e-mācību vides izveide (VEMV)); 3) augstākās izglītības iestādes akreditācija; 4) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 5) studiju programmu licencēšana; 6) profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas; 7) studējošo pašpārvaldes finansējums.

65 Indikatīvo izmaksu aprēķinā iekļautas reālās (faktiskās) būvniecības izmaksas konceptuālā ziņojuma sagatavošanas laikā. Vienlaikus infrastruktūras izveide būs tieši saistīta ar valsts budžeta finansiālajām iespējām.

66 Vienas studiju bāzes izmaksas ir mainīgs lielums. Attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienti var tikt aktualizēti. Ierosināts profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmai "Pirmstiesas izmeklēšana", kas atbilst izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes" noteikt optimālo koeficientu 1,9 (pašreiz 1,1), ievērojot, ka programma ietver specifiskus kursus.

67 3158, 78 (fakt.izmaksas uz 1 studiju vietu) : 1630, 11 (normatīvās izmaksas 2022. gadā uz 1 studiju vietu)=1,9

68 Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem".

69 Noteikumu Nr. 994 27. punkts – pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā [skaitot no 2007. gada] , katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu. Aprēķins veikts arī ar koeficientu 1,9.

70 Noteikumu Nr. 994 13. punkts – studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes lielākas nekā šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības; 28. punkts – studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.

71 Atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu darba samaksas pieaugumu.

72 Studiju bāzes finansējuma aprēķinā nav iekļautas sociālā nodrošinājuma izmaksas (tajā skaitā stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā, sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) pieņemot, ka scenārija B īstenošanas gadījumā tiktu noteikts izņēmums attiecība uz sociālā nodrošinājuma izmaksām, līdzīgi kā to paredz noteikumu Nr. 994 15.1 punkts – Rīgas Stradiņa universitātes speciālistu sagatavošanas tiesībaizsardzības iestādēm studiju bāzes finansējuma aprēķinā nepiemēro sociālā nodrošinājuma izmaksas.

73 Noteikumu Nr. 994 5. punkts

74 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam); 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums (tajā skaitā Vienotās elektroniskās apmācību platformas (VEAP) ieviešana un uzturēšana un Vienotas e-mācību vides izveide (VEMV)); 3) studiju virziena novērtēšana; 4) studiju programmu licencēšana un izstrāde.

75 Indikatīvo izmaksu aprēķinā iekļautas reālās (faktiskās) būvniecības izmaksas konceptuālā ziņojuma sagatavošanas laikā. Vienlaikus infrastruktūras izveide būs tieši saistīta ar valsts budžeta finansiālajām iespējām.

76 Atkarīgs no iepirkuma rezultātiem-var mainīties izmaksu apmērs un gads, kad nepieciešams veikt maksājumus

77 Augstskolu likuma 3.⁴ trešā daļa paredz lietišķo zinātņu augstskolai prasību būt reģistrētai zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā iegūt vismaz divu ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. Zinātniskās darbības likuma 28.panta trešā daļa paredz noteiktus kritērijus, lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu augstskolu, t.sk. nosacījumu, ka augstskola ir akreditēta un tajā vismaz pusei no vēlētā akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds.

78 Pirmā uzņemšana plānota 2025. gada 1. septembrī

79 Izglītībai paredzētais finansējums = studiju izmaksas (2022. gada normatīvo izmaksu līmenī) + sociālā nodrošinājuma izmaksas

80 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam); 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums; 3) augstākās izglītības iestādes akreditācija; 4) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 5) studiju programmu licencēšana; 6) profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas; 7) studējošo pašpārvaldes finansējums.

81 Pirmā uzņemšana plānota 2023. gada 1. septembrī

82 Izglītībai paredzētais finansējums = studiju izmaksas (2022. gada normatīvo izmaksu līmenī) + sociālā nodrošinājuma izmaksas

83 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un licencēšana; 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums.

84 Neatkarīgi no izvēlētā scenārija A vai scenārija B īstenošanas izvēles 2021. gada 30. jūnijā Finanšu ministrijā kopā ar citiem Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumu pieteikumiem 2022., 2023. un 2024. gadam iesniegts Iekšlietu ministrijas prioritārā pasākuma pieteikums par Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi (tai skaitā izmeklētāju mācību centra izveidi), kas tika atbalstīts, paredzot attiecīgo finansējumu likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā ‘Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam"

85 Informatīvi: Saskaņā ar Ministru kabineta 11.11.2021.rīkojums Nr.818 "Par apropriācijas pārdali starp Iekšļietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem" pārdalīts papildu finansējums 170 545 euro apmērā izglītības ieguves nodrošināšanai RSU

86 Indikatīvi-2022.gada normatīvo izmaksu līmenī. Mainoties studiju bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu koeficientiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavojot un iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus, finansējuma apjoms tiks attiecīgi precizēts

87 Tajā skaitā papildus izglītībai paredzētais finansējums Valsts policijai studiju programmām, kuras plānotas Risinājuma A ietvaros kā jaunas studiju programmas un valsts budžeta finansējums Valsts policijas koledžai šādam mērķim nav piešķirts.

88 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai (terminēta) veido: 1) studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam); 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums; 3) augstākās izglītības iestādes akreditācija; 4) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 5) studiju programmu licencēšana.

89 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai (nav terminēta) veido: 1) profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas; 2) studējošo pašpārvaldes finansējums; 3) zinātnei paredzētais finansējums.

90 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai (terminēta) veido: 1) studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam); 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums; 3) augstākās izglītības iestādes akreditācija; 4) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 5) studiju programmu licencēšana.

91 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai (nav terminēta) veido: 1) profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas; 2) studējošo pašpārvaldes finansējums; 3) zinātnei paredzētais finansējums.

92 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un licencēšana; 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums.

93 Papildus finansējumu noteikta mērķa īstenošanai veido: 1) studiju programmu izstrāde un licencēšana; 2) darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājums.

94 Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"

95 Atbilstoši Eiropas Komisijas dokumenta "Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu" (turpmāk – EK paziņojums) 28.punktam valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošināta valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību, taču EK paziņojuma 29.punktā papildus skaidrots, ka tikai gadījumos, ja skolēnu vecāki sedz daļu no mācību vai uzņemšanas maksas (t.i., ne vairāk kā 50% apmērā), šāda samaksa nav uzskatāma par atlīdzību par sniegto pakalpojumu un minētās iemaksas nemaina to, ka vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē valsts, nav saimnieciska rakstura. Attiecīgi šajā gadījumā, IeM kā atbalsta pasākuma virzītājam, ir nepieciešams noskaidrot ieņēmumu no mācību maksas un citiem sniegtajiem pakalpojumiem proporciju kopējos augstskolas izdevumos un attiecīgi izvērtēt, vai ir/nav iespējams piemērot EK paziņojuma 28. un 29.punktā izklāstītos principus, proti, konstatēt šīs izglītības iestādes darbības nesaimniecisko raksturu.

96 Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību".

Iekšlietu ministre M. Golubeva
1. pielikums
Konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Valsts policija

Tālākizglītības kompetenču un zināšanu karte

Kompetences, kuras Valsts policijai nepieciešams attīstīt profesionālās pilnveides pasākumos1
Moduļa identifikators2KompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
 Attiecināms uz visām Valsts policijas amatpersonām
VZMPrasmes veikt procesu vadību, izpēti, auditēšanu un metodiku izstrādi, pārmaiņu vadīšanuProcesu un to savstarpējās mijiedarbības identificēšana un dokumentēšana. Procesu izpilde un atbilstība normatīvajam regulējumam. Procesu izpildes rezultātu mērīšana, analīze, uzlabošanas iespēju identificēšana. Pārmaiņu vadības elementi un modeļi. Stratēģiskās pārmaiņas. Pārmaiņu uzsākšana un p/s vadība pārmaiņu laikāNepieciešams piesaistīt speciālistusNav nepieciešamsNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
VZMProjektu izstrāde un vadībaProjekta jēdziens, veidi un klasifikācija. Projekta izstrāde, pieteikšana, gaitas un laika plānošana. Projekta vadīšanas sistēma, plānošana. Projekta īstenošana, uzraudzība, novērtējums. Projekta noslēgums.Nepieciešams piesaistīt speciālistusNav nepieciešamsNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
 Iepirkumu plānošana. Iepirkuma procedūras izvēle. Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana. Iepirkuma procedūras organizēšana. Paziņojumu publicēšana. Līguma noslēgšana un grozīšana.Iepirkumu plānošana, sarežģītības novērtējums, noformēšana un organizēšana. Iepirkumu procedūras dokumenti, tehniskā specifikācija, termiņi. Izvērtēšanas kritēriju, strīdu risināšana.Nepieciešams piesaistīt speciālistusNav nepieciešamsNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
VZMPrasmes noteikt riskus, analizēt un novērtēt tos. Prasmes vadīt riskus.Risku pārvaldības teorija. Risku veidi un to vadība dažādās nozarēs. Cilvēciskais faktors risku vadībā. Darbības nepārtrauktības vadība un krīžu vadība.Nepieciešams piesaistīt speciālistusNav nepieciešamsNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
 Attiecināms uz kārtības policijas amatpersonām
 Prasmes darbam ar bezpilota lidaparātiem (droniem), tiesiskā regulējuma pārzināšanaBezpilotu gaisa kuģi, to pielietojums un vadīšana. Normatīvais regulējums, pārkāpumi, atbildība.Nepieciešams piesaistīt speciālistusBūs nepieciešama praktisko nodarbību vietaNepieciešams izstrādāt metodiskos materiālus
VZMPrasmes izvērtēt operatīvo informāciju, plānot un vadīt materiāltehniskos un cilvēkresursus. Prasmes plānot un vadīt reaģējošo policistu norīkojumus.Informācijas par notikumiem ilgtermiņā izvērtēšana, notikumu prognozēšana. Operatīvās informācijas un risku izvērtēšana. Materiāltehnisko un cilvēkresursu operatīva plānošana un vadība. Norīkojumu plānošana – maršruti, dislokācijas, norīkojuma skaitliskais sastāvs. IT risinājumu izmantošana.Ir pasniedzējiNepieciešams profesionālo mācību poligons ar IT nodrošinājumuNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
 Vardarbības atpazīšana, atbildīgu, pamatotu lēmumu pieņemšanaVardarbības teorija, tās veidi un pazīmes, atpazīšanas īpatnības. Vardarbības ietekme uz fizisko un psihoemocionālo veselību. Normatīvo aktu regulējums, praktiskās rīcības algoritms.Ir pasniedzējiNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
 Nelikumīgas medības un zvejaMalumedniecība, maluzvejniecība un vides aizsardzība. Normatīvais regulējums, atbildība un kontroles taktika.Ir pasniedzējiNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
 Attiecināms uz kriminālpolicijas amatpersonām (12.amatu saime)
 Attiecināmas uz izmeklētājiem
KMPrasmes veikt kvalitatīvu procesā iesaistīto personu nopratināšanu u.c. procesuālo darbību veikšanu, izmeklēšanas versiju izvirzīšana, pārbaude un analīze.Nopratināšanas un citu nepieciešamo izmeklēšanas darbību īpatnības, taktika un metodika.Pasniedzēji irNav nepieciešamsMetodiska rakstura materiāli, kas ietver pamatjautājumu formas nopratināšanas u.c.aspektus izmeklēšanas darbību veikšanai.
KMPrasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumus

 

Elektronisko pierādījumu iegūšanas un nostiprināšanas īpatnībasNepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem)Nepieciešama praktisko nodarbību vide (kiberpoligons)Nepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt un atpazīt kibernoziegumusKibernoziegumu izmeklēšanas īpatnības un ar šo jomu saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas problemātikaNepieciešams piesaistīt jomas ekspertus, palielināt atalgojumu vieslektoriem - ekspertiemNepieciešama praktisko nodarbību vide (kiberpoligons)Nepieciešami metodiskie materiāli pierādījumu un izmeklēšanas metodikai un taktikai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmējdarbības jomāGrāmatvedības pamati, ekspertīzes, tiesu grāmatvedība, u.c ar šo jomu saistīti specializēti kursi, uzņēmējdarbības pamati.Nepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem)Nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums, informācijas sistēmu testa videsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar NILL jomuApmācību kursi, kas pilnveidos izpratni NIL legalizācijas pierādīšanā balstoties uz nacionālo un ārvalstu pieredzi un praksi.Nepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriemNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums, informācijas sistēmu testa videsMetodiskie materiāli ar praktiskiem piemēriem vienotas izmeklēšanas veicināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguviApmācību kursi, kas pilnveidots prasmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves jomā - identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija (ARO- Asset Recoveru Office).Nepieciešamas piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem)Nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums, informācijas sistēmu testa videsMetodiskie materiāli ar praktiskiem piemēriem vienotas izmeklēšanas iedibināšanai
KMPrasmes risināt mantiska rakstura jautājumus kriminālprocesosNoziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar mantiska rakstura jautājumu risināšanu.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - praktiķusNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums, informācijas sistēmu testa videsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt tautsaimniecības sfērā izdarītos noziedzīgos nodarījumusNoziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā izmeklēšanas īpatnības padziļināts speciāls kurss, kas sevī ietver kopējās īpašības un izmeklēšanas metodikas un taktikas specifiku.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.Nepieciešams materiāltehnikais nodrošinājums - interneta vide ar mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ar cilvēktirdzniecības jomu saistītus noziedzīgus nodarījumusAr cilvēktirdzniecību un fiktīvo laulību saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, pazīmju identificēšana.Nepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem - ārvalstu speciālistu piesaistei)Nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ekoloģiskos noziegumusNoziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšanas īpatnībaslektors/speciālistsMācību poligons, testa vide izmeklēšanas prasmju attīstīšanaiNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumusUgunsgrēku izmeklēšanas īpatnības. Ugunsgrēku juridiskais raksturojums, tehniskie iemesli, izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīt jomas speciālistu, palielināt atalgojumu vieslektora darba apmaksaiMācību poligons praktisko darbību pierādījumu iegūšanas veikšanaiNepieciešami metodiski materiāli par pierādījumu pietiekamību un iegūšanas specifiskām niansēm.
KMPrasmes identificēt organizēto grupu iesaisti noziedzīgu nodarījumu veikšanāApmācību kurss, kas sevī ietver noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti organizētā grupā (t.sk. starptautiska rakstura un veida), izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīt speciālistus - jomas ekspertus.Nav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli par prasmju attīstībai un pilnveidošanai
KMPrasmes izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret dzīvību un veselībuSlepkavību izmeklēšanas īpatnības, tai skaitā pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas īpatnības. Bruņotas laupīšanas.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.Nav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ar īpaši aizsargājamiem cietušajiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, nodrošinot komunikācijas īpatnībasKursi par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

 

Bērnu tiesību aizsardzība

Nepieciešams piesaistīt jomas speciālistusNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ar dzimumnoziegumiem saistītus noziedzīgus nodarījumusDzimumnoziegumu izmeklēšanas īpatnības, vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīt jomas speciālistus - ekspertusNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai, versiju izvirzīšanai, pārbaudei un analīzei.
 Attīstīt izpratni par starptautiskās sadarbības jomu izmeklēšanāApmācības kursi starptautiskās sadarbības jomā, tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes nodrošināšanā.Ir pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli par prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Attiecināms uz operatīvajiem darbiniekiem
 Prasmes operatīvās darbības jomāOperatīvā darbinieka uzdevumi notikuma vietā, konstatējot noziedzīgu nodarījumu.Ir pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Prasmes operatīvo pasākumu veikšanas jomāOperatīvo pasākumu veikšanas tiesiskie aspekti, t.sk., operatīvās darbības subjekti, to pamatfunkcijas; operatīvo pasākumu veidi; operatīvo pasākumu veikšanas nosacījumi; operatīvās darbības uzraudzībaIr pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Prasmes normatīvo aktu piemērošanai operatīvās darbības jomāAktualitātes ārējos un iekšējos normatīvajos aktos operatīvās darbības un kriminālizmeklēšanas jomā.

Operatīvās darbības likumu normu realizācijas analīze Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu praksē un judikatūrā.

Ir pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
KMPrasmes neatliekamo kriminālmeklēšanas pasākumu veikšanaiNeatliekamo kriminālmeklēšanas pasākumu plānošanas un koordinācijas tiesiskie aspekti. Sākumposmā veicamie pasākumi un procesuālās darbības. Neatliekamo kriminālmeklēšanas pasākumu un izmeklēšanas pasākumu mijiedarbība noziegumu atklāšanā.Ir pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Prasmes detektīvdarbības pilnveidošanaiOperatīvā deketīvdarbība. Operatīvais eksperiments (operatīvā eksperimenta veikšanas nosacījumi un noformēšana, operatīvā eksperimenta taktiskie paņēmieni).Ir pasniedzējiNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
KMPrasmes speciālo izmeklēšanas darbību kriminālprocesā nodrošināšanaiSpeciālo izmeklēšanas darbību tiesiskie un praktiskie aspekti, to veikšanas metodika un taktika. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu izmantošana pierādīšanā, analīze.Ir pasniedzējiNepieciešams materiālitehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Pilnveidot prasmes starptautiskai sadarbībai operatīvās darbības jomāStarptautisko sadarbības rīku izmantošana noziedzīgu nodarījumu atklāšanā - policijas sadarbības starptautiskās institūcijas, izmantojamās starptautiskās informācijas sistēmas.Ir pasniedzējiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Pilnveidot prasmes personu aizturēšanā, maksimāli nodrošinot savu un aizturētās personas drošībuPersonu aizturēšanas un uzbrukuma aizsardzības kurssNepieciešams piesaistīt speciālistus – jomas ekspertusNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - cīņas zāleNav nepieciešams
 Attīstīt iemaņas slēptai piekļūšanai, datu ievākšanaiSlēptās novērošanas un datu ievākšanas kurss, lai attīstītu iemaņas slēptai piekļūšanai pie objekta, attīstītu prasmes pozīcijas - vietas izvēlē, nepieciešamo materiālu sagatavošanā un lietošanāNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaistiNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Pilnveidot prasmes un zināšanas par ķīmisko, bioloģisko, nukleāro un kodoliečoču draudu gadījumosIevads ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudos.

Ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudu pamati un sākotnējās reaģēšanas operācijas

Nepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaistiNepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums - datorklase, interneta pieslēgums mācību uzskates līdzekļiemNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
VZMPilnveidot speciālo operāciju vadītāja zināšanas deleģēto funkciju izpildei.Speciālo operāciju vadības koordinēšana.

Maskētas piekļūšanas un iekļūšanas kurss

Ir pasniedzējiNav nepieciešamsNepieciešami metodiskie materiāli praktisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai
 Attiecināms uz kriminālizlūkošanas analītiķi
 Vispārīgās analītiķu kompetences
APMInformācijas apstrāde/informācijas un datu pratībaApgūstot spēj formulēt informācijas vajadzības, atrast un izgūt digitālos datus, informāciju un saturu, t.sk., spēj spriest par avota un tā satura atbilstību, lai uzglabātu, pārvaldītu un kārtotu digitālos datus, informāciju un saturuJāattīsta pētniecība par informācijas apstrādes un analīzes metodēm, t.sk. izmantojot dažādus programmnodrošinājumus, šo metožu izmantošanas iespējām un pielāgošanu cīņā ar noziedzību.
APMDatu zinātne, datu analīze un datu vizualizācijaApgūstot spēj apzināt un apstrādāt datus, datu apstrādē pielietot dažādas metodes un programmnodrošinājumu. Spēj analizēt datus, izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiem. Spēj strādāt ar dažādiem datu vizualizācijas rīkiem un programmām, pārveidot dažādas sarežģītības datus un informāciju viegli uztveramos datu vizualizācijas formātos
 Specifiskās analītiķu kompetences vispārīgās kriminālizlūkošanas analītiķu kompetences attīstīšana
 Kriminālizlūkošana

Piezīme: Apgūst stratēģiskie un operatīvie analītiķi, izmeklētāji, operatīvie darbinieki

APMIzpratne par kriminālizlūkošanas procesu, tās nozīmi noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un iestādes vadības procesa atbalstīšanāKriminālizlūkošanas jēdziens, process, kriminālizlūkošanas cikls, radošā, kritiskā un loģiskā domāšana, operatīvā un stratēģiskā analīze, agrīnā brīdinājumu sistēma, stratēģijas vadīšana.

Ir VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Kriminālizlūkošana. Vispārīga izpratne" (8 kontaktstundas)

Ir pasniedzējiNav nepieciešama 
APMKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, nacionālā un starptautiskā līmenīKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis, Eiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Interpola un citu starptautisko organizāciju atbalsts kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
APMKrimināizlūkošana Eiropas SavienībāEiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Eiropola loma un iespējas kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
 Vispārīgās tēmas par informācijas analīzi stratēģiskiem un operatīviem analītiķiem
APMAnalītiskais projektsAnalīzes mērķa noteikšana, konceptuālais modelis, datu savākšanas plāns, datu ticamības novērtēšana, datu apstrāde, analītisko metožu izvēle, analītiskā ziņojumu sagatavošana un prezentēšanaIr pasniedzēji, var tikt pieaicinātiMS Office pilnā versija 
APMAnalītiskā domāšanaRadošā, kritiskā un loģiskā domāšana. Hipotēžu un secinājumu izstrāde. Analīzes psiholoģijaPieaicināti pasniedzējiNav nepieciešams 
APMMicrosoft OfficeWord, Excel, Power Point, AccessPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija 
APMExcelPadziļinātas Excel apmācības, t.sk. formulu un skriptu izmantošana lielā apjoma datu attīrīšanai un strukturēšanaiPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. Excel versija: sākot no Excel 2016 (64-bit) 
APMInformācijas sistēmu lietošana IPārskats par valstī esošajām valsts informācijas sistēmām. Praktiskas apmācības darbam ar IeM IC datu bāzēm (IIS "ENŽ", IIS "KRASS", Sodu reģistra DWH (vēlāk SAP BI)Pieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides 
APMInformācijas sistēmu lietošana IIIS uzbūve, datu noliktavu veidošanas principi, datu meklēšana (meklēšanas principi aizstājot trūkstošo informāciju), datu eksportēšana, strukturēšana un sagatavošana apstrādei. Nepieciešamo kopsakarību definēšana, to meklēšanas metodikas izstrāde, informācijas atlases etapu izveidošana. Strukturēto datu korelācija ar notikumiem un kopsakarību vizualizācija.Pieaicināti pasniezējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides 
APMKriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēma (KAIS)KAIS izmantošana informācijas analīzes procesā.Ir pasniedzējiInformācijas sistēma šobrīd atrodas izstrādes stadijā 
 Stratēģiskā un operatīvā analīze
APMStratēģiskā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Stratēģiskā analīze" (40 kontaktstundas)Ir pasniedzēji, var tikt pieaicināti.MS Office pilnā versija. Iespēja strādāt ar IeM IC Datu noliktavas risinājumu. 
APMEiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA)SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguveIr pasniedzēji. Var tikt pieaicināti pasniedzēji no EiropolaŠobrīd norit darbs pie Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveides, kuras ietvaros būs SOCTA pārvaldības rīks 
APMVides analīzes metodesPESTEL. SVID.Ir pasniedzēji, var tikt pieaicinātiNav nepieciešams 
APMLēmumu pieņemšanas metodesPMI u.c.Ir pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav nepieciešams 
APMDatu apkopošana un vizualizācijaDatu apkopošana un vizualizācija, izmantojot Microsoft Power BIPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Power BI 
APMProblēmu risināšanaVajadzību un problēmu apzināšana, to analīzes metodes un risinājumu izstrādePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMDraudu un risku analīzeDraudu analīze. Kaitējums. Risku analīze. Indikatori un brīdinājumiIr pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav zināms 
APMRisku vadībaRisku analīze un risku vadīšanaPieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMNoziedzības attīstības prognozēšanaPrognozēšanas metodes. Scenāriju rakstīšana.Pieaicināti pasniedzējiNepieciešams 
APMStatistika (sašaurinātais kurss)Statistikas mērķis – statistikas metodes, pielietošanas iespējas, datu avoti, datu grupēšana. Kvalitatīvie un kvantitatīvie dati un to apstrādes metodes. Populācija (ģenerālkopa) un izlase – pamata informācija par ģenerālkopu un izlasi, vidējo lielumu un izkliedes rādītāji. Skaitīšanas un izlases apsekojums. Statistikas pielietojums. Datu veidi – datu veidi, mikrodati, makrodati, laikrindas. Lokācijas mēri – aritmētiskais vidējais, moda, mediāna, kvartiles, kvintiles. Izkliedes mēri – dispersija, standarta novirze, vērtību amplitūda, starpkvartiļu amplitūda. Ievads statistisko hipotēžu pārbaudē un divu mainīgo analīze hipotēzes par aritmētiskajiem vidējiem, relatīvajiem biežumiem, par korelācijas koeficientu u.c., grafiskais attēlojums, korelācijas koeficients, kontingences tabulas. Vairāku mainīgo analīze. Korekta nepieciešamo rādītāju atlase problēmjautājuma analīzei un secinājumu izdarīšana, izlašu veidi un izlases veidošana un attiecināšana uz ģenerālkopu. Iavads datu apstrādē – biežāk lietojamo datu apstrādes programmatūru un programmēšanas valodu veidi, datu tipi, datu noliktavas, datu agregācija, meklēšana, filtrēšana, izvilkšana, transformēšana un ielāde datu noliktavā vai apstrādes sistēmā. Darbs ar Latvijas un starptautisko organizāciju publiski peiejamām statistikas datubāzēm. Statistikas kvalitāte. Anketu dizains un testēšana. Datu grafiskā attēlošana. Statistikas komunikācija.

Datu analīzes programmatūras darbības pamatprincipi – ieskats SPSS. Ievads varbūtības teorijā. Gadījuma lielums un statistiskais sadalījums. Izlases apsekojumu teorija. Neatbildētība. Datu imputācija. Regresija. Laikrindu analīze. Riska analīzes metodes.

Pieaicināti pasniedzējiSPSS programmatūra 
APMStatistika (paplašinātais kurss)Apgūt pamata zināšanas par empīriskiem sadalījumiem un to raksturotājiem, gadījumnotikumu varbūtības un darbības ar varbūtībām, gadījumlielumi un to sadalījums, normālais sadalījums, izlases metode, statistiskās hipotēzes, lielā skaita likums un teorētiskie sadalījumi, dispersiju analīze, vienkāršā lineārā regresija un korelācija, nelineārā regresija, daudzfaktoru regresija un korelācija, dinamikas rindas, neparametriskās statistikas metodesPieaicināti pasniedzējiSPSS programmatūra 
APMStratēģiskā vadīšanaStratēģija un stratēģiskās vadīšanas process. Misija, vīzija, mērķi, uzdevumi. Ārējās un iekšējās vides analīze. Stratēģijas izstrāde. Organizatoriskās struktūras un kontroles sistēmas izveidePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMProjektu vadīšanaSarežģītu analītisko projektu plānošana un vadīšana, izmantojot projektu vadīšanas metodesPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Project 
APMOperatīvā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Operatīvā analīze" (40 kontaktstundas)Pieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMOperatīvās analīzes veidiOperatīvās analīzes veidi – lietas analīze, salīdzinošā lietas analīze, likumpārkāpēju grupas analīze, speciālā noziegumu izdarīšanas veida analīze/profilēšana, izmeklēšanas analīze. Datu integrācijas un vizualizācijas metodes - attiecību un plūsmu diagrammas, telefonsakaru analīze, lietu salīdzinošā analīze, notikumu secības analīzePieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMOperatīvās analīzes programmatūru apguveIBM i2 Analyst’s Notebook, Maltego

09.11.2015. akreditēta VPK profesionālās pilnveides izglītības programma "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā" (160 akadēmiskās stundas), kurā ietverta specializācija (modulis) "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists"

Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras 
APMOSINTOSINT jeb brīvi pieejamo resursu izlūkošanaPieaicināti PasniedzējiOSINT rīki, piem., Maltego 
APMFinanšu analīzeFinanšu analīzes metodesPieaicināti pasniedzēji  
APMLielo datu analīzeLielo datu (BIG DATA) indeksēšana, strukturēšana, sagatavošana importēšanas analītiskajā rīkā. PCAP failu analīze. Valsts policijas analītiskā rīka KiberKubs iespējas savstarpējo sakritību meklēšanāPieaicināti pasniedzējiApache Tika, Elasticsearch, Kibana, WireShark, NetworkMiner professional 
APMMultimediju failu analīze (video/foto)Darbs ar grafisko failu automatizētās atpazīšanas sistēmas programmnodrošinājumu (Face Recognition system) - automatizētais numura zīmju nolasīšanas programmnodrošinājums.

 

Darbs ar Adobe photoshop, Adobe auditions, Sony Vegas, Amped.

Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras 
 
Kompetences, kuras nepieciešams attīstīt profesionālās pilnveides pasākumos3
Moduļa identifikatorsKompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
Attiecināms uz visām Valsts policijas amatpersonām
VZMPrasmes veikt procesu vadību, izpēti, auditēšanu un metodiku izstrādi, pārmaiņu vadīšanu Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Projektu izstrāde un vadība Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
VZMSpēj organizēt iepirkumu procedūru, pārzina normatīvo regulējumu un tā piemērošanu valsts pārvaldē Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
VZMRisku vadība - risku noteikšana, analīze un novērtēšana. Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
 Specifiskās prasmes policijas amatpersonām
 Prasmes darbam ar bezpilota lidaparātiem (droniem), tiesiskā regulējuma pārzināšana XBūs nepieciešama praktisko nodarbību vietaNepieciešams izstrādāt metodiskos materiālus
VZMPrasmes vadīt reaģējošo policistu norīkojumus X Nepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
VZMOperatīvā resursu plānošana un vadība, reaģējot uz notikumiem XNepieciešams profesionālo mācību poligons ar IT nodrošinājumuNepieciešami mācību līdzekļi, metodiskie materiāli
 Vardarbības atpazīšana, atbildīgu, pamatotu lēmumu pieņemšana

 

 XXNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
 Nelikumīgas medības un zveja XXNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt ugunsgrēkus, ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus,Noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšanas īpatnībaslektors/speciālistsMācību poligons, testa vide izmeklēšanas prasmju attīstīšanaiNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes atpazīt naida noziegumus, spēt pieņemt pamatotu lēmumuNaida noziegumi un ar to jomu saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, speciāls padziļināts uz praktiskiem piemēriem un tiesvedību balstīts apmācību kurssXXNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumusElektronisko pierādījumu iegūšanas un nostiprināšanas īpatnībasNepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem)Nepieciešama praktisko nodarbību vide (kiberpoligons)Nepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmējdarbības jomāGrāmatvedības pamati, ekspertīzes, tiesu grāmatvedība, u.c ar šo jomu saistīti specializētu kursi, uzņēmējdarbības pamatiNepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem) Nepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar NILL jomuApmācību kursi, kas pilnveidos izpratni NIL legalizācijas pierādīšanā balstoties uz nacionālo un ārvalstu pieredzi un praksi.Nepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem Metodiskie materiāli ar praktiskiem piemēriem vienotas izmeklēšanas veicināšanai
KMPrasmes risināt mantiska rakstura jautājumus kriminālprocesosFinanšu noziegumu izmeklēšanas īpatnības, citu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar mantiska rakstura jautājumu risināšanuNepieciešams piesaistīts speciālistus - praktiķus  
KMPrasmes izmeklēt ekonomiska rakstura noziedzīgus nodarījumusNoziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā izmeklēšanas īpatnības padziļināts speciāls kurssNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
KMPrasmes izmeklēt ar cilvēktirdzniecības jomu saistītus noziedzīgus nodarījumus Nepieciešams piesaistīt speciālistus (jāpalielina atalgojums vieslektoriem - ārvalstu speciālistu piesaistei  
KMPrasmes identificēt organizētās grupasApmācību kurss, kas sevī ietver noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti organizētā grupā (t.sk. starptautiska rakstura un veida), izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
KMPrasmes izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret dzīvību un veselībuSlepkavību izmeklēšanas īpatnības, tai skaitā pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas īpatnības. Bruņotas laupīšanas.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
KMPrasmes izmeklēt ar īpaši aizsargājamiem cietušajiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, nodrošinot komunikācijas īpatnībasKursi par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Bērnu tiesību aizsardzība

   
KMAttīstīt izpratni par starptautiskās sadarbības jomu izmeklēšanāApmācības kursi starptautiskās sadarbības jomā, tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes nodrošināšanā.   
 Attiecināms uz kriminālpolicijas amatpersonām - operatīvajiem darbiniekiem
 Prasmes operatīvās darbības jomāDarbs ar personām un slepenajiem palīgiem. Atlases un apmācību kurss.

Speciālās operatīvās tehnikas izmantošana.

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
 Prasmes sprāgstvielu meklēšanā un apzīmēšanāSprāgstvielu meklēšana.

Sprāgstvielu apzīmēšana

Nepieciešams piesaistīt speciālistus - ārvalstu ekspertus vai organizēt apmācības eksperta valstī  
 Pilnveidot prasmes personu aizturēšanā, maksimāli nodrošinot savu un aizturamā drošībuPersonu aizturēšanas un uzbrukuma aizsardzības kurssNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Pilnveidot prasmes un zināšanas par ķīmisko, bioloģisko, nukleāro un kodoliečoču draudu gadījumosIevads ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudos.

Ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudu pamati un sākotnējās reaģēšanas operācijas

Nepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Attīstīt iemaņas slēptai piekļūšanai, datu ievākšanaiSlēptās novērošanas un datu ievākšanas kurss, lai attīstītu iemaņas slēptai piekļūšanai pie objekta, attīstītu prasmes pozīcijas - vietas izvēlē, nepieciešamo materiālu sagatavošanā un lietošanāNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Lai attīstītu un pilnveidotu snaiperšaušanas iemaņas, sakaru lietošanu pretterorsima operācijās, kā arī attīstītu prasmi rīkoties un reaģēt ķīlnieku sagrābšanas - atbrīvošanas operācijāsPolicijas snaipera kurssNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
VZMPilnveidot speciālo operāciju vadītāja zināšanas deleģēto funkciju izpildei.Speciālo operāciju vadība koordinēšana.

Maskētas piekļūšanas un iekļūšanas kurss

   
 Attiecināms uz kriminālpolicijas amatpersonām - kriminālizlūkošanas analītiķi2
 Vispārīgā analītiķu kompetence
APMInformācijas apstrāde/informācijas un datu pratībaApgūstot spēj formulēt informācijas vajadzības, atrast un izgūt digitālos datus, informāciju un saturu, t.sk., spēj spriest par avota un tā satura atbilstību, lai uzglabātu, pārvaldītu un kārtotu digitālos datus, informāciju un saturu   
APMDatu zinātne, datu analīze un datu vizualizācijaApgūstot spēj apzināt un apstrādāt datus, datu apstrādē pielietot dažādas metodes un programmnodrošinājumu. Spēj analizēt datus, izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiem. Spēj strādāt ar dažādiem datu vizualizācijas rīkiem un programmām, pārveidot dažādas sarežģītības datus un informāciju viegli uztveramos datu vizualizācijas formātos   
 Specifiskās analītiķu kompetences
APMIzpratne par kriminālizlūkošanas procesu, tās nozīmi noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un iestādes vadības procesa atbalstīšanāKriminālizlūkošanas jēdziens, process, kriminālizlūkošanas cikls, radošā, kritiskā un loģiskā domāšana, operatīvā un stratēģiskā analīze, stratēģijas vadīšana.

Ir VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Kriminālizlūkošana. Vispārīga izpratne" (8 kontaktstundas)

Ir pasniedzējiNav nepieciešama 
APMKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, nacionālā un starptautiskā līmenīKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis, Eiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Interpola un citu starptautisko organizāciju atbalsts kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
APMKrimināizlūkošana Eiropas SavienībāEiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Eiropola loma un iespējas kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
APMEiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA)SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguveIr pasniedzēji. Var tikt pieaicināti pasniedzēji no EiropolaŠobrīd norit darbs pie Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveides, kuras ietvaros būs SOCTA pārvaldības rīks 
APMProblēmu risināšanaVajadzību un problēmu apzināšana, to analīzes metodes un risinājumu izstrādePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMVides analīzes metodesPESTEL. SVID.Ir pasniedzēji, var tikt pieaicinātiNav nepieciešams 
APMLēmumu pieņemšanas metodesPMI u.c.Ir pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav nepieciešams 
APMAnalītiskā domāšanaRadošā, kritiskā un loģiskā domāšana. Analīzes psiholoģijaPieaicināti pasniedzējiNav nepieciešams 
APMAnalītiskais projektsAnalīzes mērķa noteikšana, konceptuālais modelis, datu savākšanas plāns, datu ticamības novērtēšana, datu apstrāde, analītisko metožu izvēle, analītiskā ziņojumu sagatavošana un prezentēšanaIr pasniedzēji, var tikt pieaicinātiMS Office pilnā versija 
APMProjektu vadīšanaSarežģītu analītisko projektu plānošana un vadīšana, izmantojot projektu vadīšanas metodesPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Project 
APMDraudu un risku analīzeDraudu analīze. Kaitējums. Risku analīze. Indikatori un brīdinājumiIr pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav zināms 
APMRisku vadībaRisku analīze un risku vadīšanaPieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMStratēģiskā vadīšanaStratēģija un stratēģiskās vadīšanas process. Misija, vīzija, mērķi, uzdevumi. Ārējās un iekšējās vides analīze. Stratēģijas izstrāde. Organizatoriskās struktūras un kontroles sistēmas izveidePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMStratēģiskā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Stratēģiskā analīze" (40 kontaktstundas)Ir pasniedzēji, var tikt pieaicināti.MS Office pilnā versija. Iespēja strādāt ar IeM IC Datu noliktavas risinājumu. 
APMOperatīvā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Operatīvā analīze" (40 kontaktstundas)Pieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMOperatīvās analīzes veidiAttiecību un plūsmu diagrammas, telefonsakaru analīze, lietu salīdzinošā analīze, notikumu secības analīzePieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMNoziedzības attīstības prognozēšanaPrognozēšanas metodes. Scenāriju rakstīšana.Pieaicināti pasniedzējiNepieciešams 
APMStatistikaApgūt pamata zināšanas par empīriskiem sadalījumiem un to raksturotājiem, gadījumnotikumu varbūtības un darbības ar varbūtībām, gadījumlielumi un to sadalījums, normālais sadalījums, izlases metode, statistiskās hipotēzes, lielā skaita likums un teorētiskie sadalījumi, dispersiju analīze, vienkāršā lineārā regresija un korelācija, nelineārā regresija, daudzfaktoru regresija un korelācija, dinamikas rindas, neparametriskās statistikas metodesPieaicināti pasniedzējiSPSS programma 
APMDatu apkopošana un vizualizācijaDatu apkopošana un vizualizācija, izmantojot Microsoft Power BIPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Power BI 
APMInformācijas sistēmu lietošana.Pārskats par valstī esošajām valsts informācijas sistēmām. Praktiskas apmācības darbam ar IeM IC datu bāzēm (IIS "ENŽ", IIS "KRASS", Sodu reģistra DWH (vēlāk SAP BI)Pieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
APMMicrosoft OfficeWord, Excel, Power Point, AccessPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija 
APMExcelPadziļinātas Excel apmācībasPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. Excel versija: sākot no Excel 2016 (64-bit) 
APMLielo datu analīzeLielo datu analīzePieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
APMOSINTOSINT jeb atklato avotu izlūkošanaPieaicināti PasniedzējiOSINT rīki Shodan, BinaryEdge u.c. 
APMOperatīvās analīzes programmatūru apguveIBM i2 Analyst’s Notebook, maltego

09.11.2015. akreditēta VPK profesionālās pilnveides izglītības programma "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā" (160 akadēmiskās stundas), kurā ietverta specializācija (modulis) "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists"

Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras un datorklase 
APMMultimediju failu analīze (video/foto)Darbs ar Adobe photoshop, Adobe auditions, Sony Vegas, Amped.Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras un datorklase 
APMFinanšu analīzeFinanšu analīzes metodesPieaicināti pasniedzēji  
APMKriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēma (KAIS)KAIS izmantošana informācijas analīzes procesā. Informācijas sistēma šobrīd atrodas izstrādes stadijā 

Militārā policija
Tālākizglītības kompetenču un zināšanu karte

Papildus kompetences, kuras nepieciešams attīstīt profesionālās pilnveides pasākumos atbilstošā mācību centrā
Attiecināms uz kriminālpolicijas darbiniekiem- izmeklētājiem
Moduļa identifikatorsKompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
KMPrasmes izmeklēt ugunsgrēkus, ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus,Noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšanas īpatnībasNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.Mācību poligons, testa vide izmeklēšanas prasmju attīstīšanaiNepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumusElektronisko pierādījumu iegūšanas un nostiprināšanas īpatnībasNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.Nepieciešama praktisko nodarbību vide (kiberpoligons)Nepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmējdarbības jomāGrāmatvedības pamati, ekspertīzes, tiesu grāmatvedība, u.c ar šo jomu saistīti specializētu kursi, uzņēmējdarbības pamatiNepieciešams piesaistīt lekt. /spec. Nepieciešami metodiskie materiāli par nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar NILL jomuApmācību kursi, kas pilnveidos izpratni NIL legalizācijas pierādīšanā balstoties uz nacionālo un ārvalstu pieredzi un praksi.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec. Metodiskie materiāli ar praktiskiem piemēriem vienotas izmeklēšanas veicināšanai
KMPrasmes risināt mantiska rakstura jautājumus kriminālprocesosFinanšu noziegumu izmeklēšanas īpatnības, citu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar mantiska rakstura jautājumu risināšanuNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
KMPrasmes izmeklēt ekonomiska rakstura noziedzīgus nodarījumusNoziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā izmeklēšanas īpatnības padziļināts speciāls kurssNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
KMPrasmes identificēt organizētās grupasApmācību kurss, kas sevī ietver noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti organizētā grupā (t.sk. starptautiska rakstura un veida), izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
KMAttīstīt izpratni par starptautiskās sadarbības jomu izmeklēšanāApmācības kursi starptautiskās sadarbības jomā, tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes nodrošināšanā.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Attiecināms uz kriminālpolicijas amatpersonām - operatīvajiem darbiniekiem
 Prasmes operatīvās darbības jomāDarbs ar personām un slepenajiem palīgiem. Atlases un apmācību kurss.

Spec. op. tehn. izmantošana.

Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Prasmes sprāgstvielu meklēšanā un apzīmēšanāSprāgstvielu meklēšana.

Sprāgstvielu apzīmēšana

Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Pilnveidot prasmes personu aizturēšanā, maksimāli nodrošinot savu un aizturamā drošībuPersonu aizturēšanas un uzbrukuma aizsardzības kurssNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Pilnveidot prasmes un zināšanas par ķīmisko, bioloģisko, nukleāro un kodoliečoču draudu gadījumosIevads ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudos.

Ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudu pamati un sākotnējās reaģēšanas operācijas

Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Attīstīt iemaņas slēptai piekļūšanai, datu ievākšanaiSlēptās novērošanas un datu ievākšanas kurss, lai attīstītu iemaņas slēptai piekļūšanai pie objekta, attīstītu prasmes pozīcijas - vietas izvēlē, nepieciešamo materiālu sagatavošanā un lietošanāNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
VZMPilnveidot speciālo operāciju vadītāja zināšanas deleģēto funkciju izpildei.Speciālo operāciju vadība koordinēšana.

Maskētas piekļūšanas un iekļūšanas kurss

Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Attiecināms uz kriminālpolicijas amatpersonām - kriminālizlūkošanas analītiķi3
APMInformācijas apstrāde/informācijas un datu prasībaApgūstot spēj formulēt informācijas vajadzības, atrast un izgūt digitālos datus, informāciju un saturu, t.sk., spēj spriest par avota un tā satura atbilstību, lai uzglabātu, pārvaldītu un kārtotu digitālos datus, informāciju un saturuNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMDatu zinātne, datu analīze un datu vizualizācijaApgūstot spēj apzināt un apstrādāt datus, datu apstrādē pielietot dažādas metodes un programmnodrošinājumu. Spēj analizēt datus, izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiem. Spēj strādāt ar dažādiem datu vizualizācijas rīkiem un programmām, pārveidot dažādas sarežģītības datus un informāciju viegli uztveramos datu vizualizācijas formātosNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
 Specifiskās analītiķu kompetences
APMIzpratne par kriminālizlūkošanas procesu, tās nozīmi noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un iestādes vadības procesa atbalstīšanāKriminālizlūkošanas jēdziens, process, kriminālizlūkošanas cikls, radošā, kritiskā un loģiskā domāšana, operatīvā un stratēģiskā analīze, stratēģijas vadīšana.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, nacionālā un starptautiskā līmenīKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis, Eiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Interpola un citu starptautisko organizāciju atbalsts kriminālizlūkošanāNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMKrimināizlūkošana Eiropas SavienībāEiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Eiropola loma un iespējas kriminālizlūkošanāNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMEiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA)SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguveNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMLielo datu analīzeLielo datu analīzeNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.Nepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
APMOSINTOSINT jeb atklato avotu izlūkošanaNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.OSINT rīki Shodan, BinaryEdge u.c. 
APMOperatīvās analīzes programmatūru apguveIBM i2 Analyst’s Notebook, maltego

 

Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.Attiecīgās programmatūras un datorklase 
APMMultimediju failu analīze (video/foto)Darbs ar Adobe photoshop, Adobe auditions, Sony Vegas, Amped.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.Attiecīgās programmatūras un datorklase 
APMFinanšu analīzeFinanšu analīzes metodesNepieciešams piesaistīt lekt. /spec.  
APMKriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēma (KAIS)KAIS izmantošana informācijas analīzes procesā.Nepieciešams piesaistīt lekt. /spec.

 

Informācijas sistēma šobrīd atrodas izstrādes stadijā 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Tālākizglītības kompetenču un zināšanu karte

Papildus kompetences, kuras nepieciešams attīstīt profesionālās pilnveides pasākumos
Attiecināms uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dieneseta vecāko un augstāko komandējošo sastāvu (VUGD priekšnieks, VUGD priekšnieka vietnieki, pārvalžu priekšnieki un pārvalžu priekšnieka vietnieki, brigāžu komandieri un brigāžu komandieru vietnieki, to kandidāti)
Moduļa identifikatorsKompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
VZMZināšanas par Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, NATO civilās aizsardzības menānismu un noturības spēju septiņām kritiskajām jomas pamatprasībām, un ANO katastrofu novērtēšanas un koordinācijas (UNDAC) sistēmuEiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms.

NATO civilās aizsardzības menānisms.

NATO noturības spēju septiņas kritiskās jomas pamatprasības.

ANO katastrofu novērtēšanas un koordinācijas (UNDAC) sistēma.

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par civilās aizsardzības sistēmu un plānošanu, katastofas pārvaldīšanas pasākumu plānošanu ministrijās, pašvaldībās, konersantu uzdevumi, zināšanas par valsts agrīno brīdināšanu, resursu iesaistīšanu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai, moderno tehnoloģiju izmantošanu (droni, satelīta dati u.c.), apmācību un mācību plānošanu un organizēšanu. Zināšanas par nozares apdraudējumu un darbības nepārtrauktības plānošanu un visaptverošās valsts aizsardzības pasākumiem, un civil-militārā sadarbības īstenošanu.Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi (ministrijas, pašvaldības, komersanti), katastrofas pārvaldīšanas pasākumu (preventīvie, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas) plānošana.

Nozares apdraudējumu un darbības nepārtrauktības plānošana.

Visaptverošās valsts aizsardzības īstenošana, civil-militārā sadarbība.

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par ģeotelpiskās informācijas sistēmas izmantošanu dienestā un atbalsts lēmuma pieņēmšanas procesā un startēgiskajā plānošanā.Ģeotelpiskās informācijas sistēmas un to datu izmantošanaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par valsts pārvaldes sistēmu un organizāciju, tiesību aktu sistēmu, kas nosaka valsts pārvaldes un indivīdu savstarpējās attiecības, kā arī administratīvo tiesību aktu specifiku un hierarhiju. Spēja interpretēt un piemērot administratīvo tiesību aktus, sastādīt dokumentus saistībā ar administratīvo lietvedību.Administratīvais process iestādē

 

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par tiesību būtību, iedalījumu un uzbūvi un valsts lomu tiesību piemērošanāValsts un tiesību teorija

 

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par starptautisko sadarbības organizēšanu iekšlietu sistēmāStraptautiskā sadarbībaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par riska novērtēšanas metodēm, nozīme risku novērtēšanas procesam - riska identificēšana, riska analīze un riska izvērtēšanaRisku novērtēšanas metodes - risku identificēšana, analīze un izvērtēšanaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMProjektu izstrāde un vadība, starptautisko projektu vadībaProjektu vadīšanaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMSpēja organizēt iepirkumus un iepirkumu procedūras, tostarp spēja plānot iepirkumus, prast izvēlēties iepirkuma veidu, zināt nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, prast vērtēt piedāvājumus, zināt lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību, iepirkumu līgumu noslēgšanu un galvenās sastāvdaļas, pārzināt iespējas grozīt noslēgto iepirkuma līgumuIepirkumu process valsts iestādēNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par personālvadības pamatjēdzieniem, galvenajām funkcijām, tās nepieciešamību un nozīmi nozarē, kā arī par veiksmīgas personālvadības galvenajiem principiem. Prasmes pielietot iegūtās zināšanas profesionālajā darbībā, darboties un strādāt atbilstoši noteiktajiem personālvadības principiem, noformēt un uzturēt darba/dienesta attiecības atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, spēt identificēt problēmas un rast risinājumus personālvadības procesa pilnveidošanai. Spēja efektīvi organizēt personālvadības procesu, kā arī spēja sniegt argumentētus priekšlikumus tā pilnveideiPersonālvadībaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMSpēja veikt stratēģisko plānošanu (stratēģijas izstrāde), tostarp zināt plānošanas dokumentu izstrādes principus.

Prasme sagatvot normatīvā akta projektu

Plānošanas process un plānošanas dokumenti valsts pārvaldē.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMSpēja publiski prezentēt viedokli un argumentēt toKomunikācija ar sabiedrībuNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par valsts pārvaldes ētikas pamatprincipiem. Zināšanas par korupcijas riskiem un to novēršanuVērtības un ētika valsts pārvaldē. Korupcijas riskiNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par Vadības informācijas sistēmu un tās lietošanuVadības informācijas sistēmasNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināt pārmaiņu vadību būtību, galvenās teorijas un attīstības tendencesPārmaiņu vadībaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas un prasmes starpersonu komunikācijas veidošanā lietišķajā vidēLietišķā starppersonu komunikācijaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par modernajām vadīšanas teorijām to pamatprincipiem, un prasme to pielietot praksēModernās vadīšanas teorijasNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMPārzināt iestādes finanšu plānošanuFinanšu vadībaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMIzpratne par līdzsvarotas attīstības vadīšanu, tās pamatprincipiemLīdzsvarotas attīstības vadīšanaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMZināšanas par zinātniskā darba izstrādes prasībām, pētījumu veidiem un to realizēšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem (pētījumu plānošana un īstenošana), zinātniskā darba vadīšanas īstenošanuZinātniskā darba organizēšana un vadīšanaNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus
VZMSpēja organizēt un vadīt ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus plaša mēroga un ilgstošos notikumos. Ugunsgrēka un glābšanas darbu vadīšanas īpatnības īpašos objektos.Iegūtās informācijas par notikumu izmantošana lēmumu pieņemšanā, citu institūciju resursu apjoma noteikšana un iesaistīšana. Iesaistīto resursu lietderīga un savlaicīga iesaistīšana un vadīšana. Lēmumu pieņemšana strauji mainoties situācijai notikuma vietā.

Sadarbība ar īpašu objektu un kritiskās infrastruktūras objektu pārtāvjiem. Starptautiskas palīdzības sniegšana un lūgšana.

Lektori/jomas eksperti Nepieciešams izstrādāt metodisko materiālus

 

Valsts ieņēmuma dienesta
kompetenču un zināšanu karte

 Papildus kompetences, kuras attīstīt profesionālās pilnveides pasākumos atbilstošā mācību centrā
 Attiecināms uz VID NMPP un IDP amatpersonām
Moduļa identifikatorsKompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
VZMPrasmes veikt procesu vadību, izpēti, auditēšanu un metodiku izstrādi, pārmaiņu vadīšanu Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
VZMProjektu izstrāde un vadība Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
VZMSpēj organizēt iepirkumu procedūru, pārzina normatīvo regulējumu un tā piemērošanu valsts pārvaldē Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
VZMRisku vadība - risku noteikšana, analīze un novērtēšana. Nepieciešams piesaistīt speciālistus

 

  
VZMOperatīvā resursu plānošana un vadība, reaģējot uz notikumiem Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
 Attiecināms uz VID vecākajiem izmeklētājiem, izmeklētāja palīgiem, galvenajiem inspektoriem - operatīvajiem darbiniekiem, vecākajiem inspektoriem-analītiķiem)
 Attiecināms uz VID vecākajiem izmeklētājiem, izmeklētājiem, izmeklētāja palīgiem
KMPilnveidot prasmes Kriminālprocesa likuma normu piemērošanāAktuālā Kriminālprocesa likuma normu piemērošanas problemātika un tiesas skaidrojumiŠobrīd īsteno VID iekšējais pasniedzējs, tika apmeklēts VP koledžas kurss. Nepieciešams piesaistīt speciālistus no prokuratūras, tiesas sistēmas  
KMPrasmes izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret jurisdikcijuNoziedzīgo nodarījumu, kurus var izdarīt izmeklēšanas iestāžu amatpersonas, izmeklēšanas specifika un taktikaNepieciešams piesaistīt speciālistus no prokuratūras, tiesas sistēmas  
KMPrasmes izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestāNoziedzīgo nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas specifika un taktika, kvalifikācijas problemātikaŠobrīd īsteno VID iekšējais pasniedzējs. Nepieciešams piesaistīt speciālistus no prokuratūras, tiesas sistēmas  
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmējdarbības jomāGrāmatvedības pamati, ekspertīzes, tiesu grāmatvedība, nodokļu aprēķini, auditi u.c ar šo jomu saistīti specializēti kursi, uzņēmējdarbības pamati. Finanšu plūsmas datu analīze PVN shēmu identificēšanai un atklāšanai, pierādījumu iegūšanaiNepieciešams piesaistīt speciālistus  
KMPrasmes izmeklēt finanšu noziegumus, kas saitīti ar NILL jomuApmācību kursi, kas pilnveidos izpratni NIL legalizācijas pierādīšanā balstoties uz nacionālo un ārvalstu pieredzi un praksi.Nepieciešams piesaistīt speciālistus - praktiķus  
KMPrasmes risināt mantiska rakstura jautājumus kriminālprocesosFinanšu noziegumu izmeklēšanas īpatnības, citu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar mantiska rakstura jautājumu risināšanuNepieciešams piesaistīts speciālistus - praktiķus  
KMPrasmes izmeklēt noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecības jomāNoziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā izmeklēšanas specifika un taktika. Kontrabandas izmeklēšana. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas. Aktuālie problēmjautājumiNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.

Specifiskus jautājumus par kontrabandu pasniedz VID iekšējie pasniedzēji

  
KMAttīstīt izpratni par starptautiskās sadarbības jomu izmeklēšanāApmācības kursi starptautiskās sadarbības jomā, tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes nodrošināšanā.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
KMPilnveidot prasmes lietisko pierādījumu izņemšanā, saglabāšanā, izvērtēšanāJaunākās aktualitātes priekšmetu izņemšanā un saglabāšanā notikuma vietā un kratīšanas gaitā, turpmākā saglabāšanā, izvērtēšanā. Lēmumu pieņemšana rīcībai ar izņemtajiem priekšmetiem un lietiskajiem pierādījumiem.Šobrīd īsteno VID iekšējais pasniedzējs. Nepieciešams piesaistīt speciālistus  
KMPrasmes identificēt organizētās grupasApmācību kurss, kas sevī ietver noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti organizētā grupā (t.sk. starptautiska rakstura un veida), izmeklēšanas īpatnības.Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
 Informācijas sistēmu lietošana.Pārskats par valstī esošajām valsts informācijas sistēmām. Praktiskas apmācības darbam ar IeM IC datu bāzēm (IIS "ENŽ", IIS "KRASS", Sodu reģistra DWH (vēlāk SAP BI)Pieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
 Microsoft OfficeWord, Excel, Power Point, AccessPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija 
 Problēmu risināšanaVajadzību un problēmu apzināšana, to analīzes metodes un risinājumu izstrādePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
 Izpratne par kriminālizlūkošanas procesu, tās nozīmi noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un iestādes vadības procesa atbalstīšanāKriminālizlūkošanas jēdziens, process, kriminālizlūkošanas cikls, radošā, kritiskā un loģiskā domāšana, operatīvā un stratēģiskā analīze, stratēģijas vadīšana.

Ir VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Kriminālizlūkošana. Vispārīga izpratne" (8 kontaktstundas)

Ir pasniedzējiNav nepieciešama 
 Pilnveidot prasmes muitas lietu jomāMuitas kodekss. Muitošanas procedūras. Pārvadājumi. Muitas kontroles punktu tehnoloģiskās shēmas. Muitas riski.VID iekšējie pasniedzēji un RTU SEESMI  
 Pilnveidot prasmes valsts ieņēmumu jomāNodokļu sistēma. Nodokļu maksātāji, nodokļu veidi, nodokļu aprēķini u.c.VID iekšējie pasniedzēji  
 Attiecināms uz VID operatīvajiem darbiniekiem
 Prasmes operatīvās darbības jomāDarbs ar personām un slepenajiem palīgiem. Atlases un apmācību kurss.

Speciālās operatīvās tehnikas izmantošana.

Nepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
 Prasmes sprāgstvielu meklēšanā un apzīmēšanāSprāgstvielu meklēšana.

Sprāgstvielu apzīmēšana

Nepieciešams piesaistīt speciālistus - ārvalstu ekspertus vai organizēt apmācības eksperta valstī  
 Pilnveidot prasmes personu aizturēšanā, maksimāli nodrošinot savu un aizturamā drošībuPersonu aizturēšanas un uzbrukuma aizsardzības kurssNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Pilnveidot prasmes un zināšanas par ķīmisko, bioloģisko, nukleāro un kodoliečoču draudu gadījumosIevads ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudos.

Ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču draudu pamati un sākotnējās reaģēšanas operācijas

Nepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Attīstīt iemaņas slēptai piekļūšanai, datu ievākšanaiSlēptās novērošanas un datu ievākšanas kurss, lai attīstītu iemaņas slēptai piekļūšanai pie objekta, attīstītu prasmes pozīcijas - vietas izvēlē, nepieciešamo materiālu sagatavošanā un lietošanāNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Lai attīstītu un pilnveidotu snaiperšaušanas iemaņas, sakaru lietošanu pretterorsima operācijās, kā arī attīstītu prasmi rīkoties un reaģēt ķīlnieku sagrābšanas - atbrīvošanas operācijāsPolicijas snaipera kurssNepieciešams nodrošināt ārvalstu speciālistu piesaisti  
 Pilnveidot speciālo operāciju vadītāja zināšanas deleģēto funkciju izpildei.Speciālo operāciju vadība koordinēšana.

Maskētas piekļūšanas un iekļūšanas kurss

Pieaicināti pasniedzēji, iespējams ārzemju speciālisti  
 Operatīvās darbības pamatiIevadkurss par ODL un praktiskas mācības ar situāciju izspēliMācībspēki pieejami  
KMIzmeklēšanas pamatiIevadkurss par Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu.

Praktiskas mācības par biežāk pielietojamajām normatīvo aktu normām – pierādījumu kopums, dokumentēšana, procesuālo darbību norise.

Mācībspēki pieejami  
 Problēmu risināšanaVajadzību un problēmu apzināšana, to analīzes metodes un risinājumu izstrādePieaicināti pasniedzēji  
VZMAnalītiskā domāšanaRadošā, kritiskā un loģiskā domāšana. Analīzes psiholoģijaPieaicināti pasniedzēji  
APMOperatīvās analīzes veidiAttiecību un plūsmu diagrammas, telefonsakaru analīze, lietu salīdzinošā analīze, notikumu secības analīzePieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
 Informācijas sistēmu lietošana.Pārskats par valstī esošajām valsts informācijas sistēmām. Praktiskas apmācības darbam ar IeM IC datu bāzēm (IIS "ENŽ", IIS "KRASS", Sodu reģistra DWH (vēlāk SAP BI)Pieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
 Microsoft OfficeWord, Excel, Power Point, AccessPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija 
APMOSINTOSINT jeb atklato avotu izlūkošanaPieaicināti PasniedzējiOSINT rīki Shodan, BinaryEdge u.c. 
APMOperatīvās analīzes programmatūru apguveIBM i2 Analyst’s Notebook, maltego

09.11.2015. akreditēta VPK profesionālās pilnveides izglītības programma "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā" (160 akadēmiskās stundas), kurā ietverta specializācija (modulis) "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists"

Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras un datorklase 
 Attiecināms uz VID analītiķi, kas veic operatīvo izziņu, paralēlo finanšu izmeklēšanu
 Vispārīgās analītiķu kompetences
APMInformācijas apstrāde/informācijas un datu pratībaApgūstot spēj formulēt informācijas vajadzības, atrast un izgūt digitālos datus, informāciju un saturu, t.sk., spēj spriest par avota un tā satura atbilstību, lai uzglabātu, pārvaldītu un kārtotu digitālos datus, informāciju un saturuNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
APMDatu zinātne, datu analīze un datu vizualizācijaApgūstot spēj apzināt un apstrādāt datus, datu apstrādē pielietot dažādas metodes un programmnodrošinājumu. Spēj analizēt datus, izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiem. Spēj strādāt ar dažādiem datu vizualizācijas rīkiem un programmām, pārveidot dažādas sarežģītības datus un informāciju viegli uztveramos datu vizualizācijas formātosNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
 Specifiskās analītiķu kompetences
APMIzpratne par operatīvās darbības procesu un kriminālizmeklēšanas procesu, tās nozīmi noziedzības apkarošanā, un iestādes vadības procesa atbalstīšanāOperatīvās darbības un kriminālizmeklēšanas jēdziens, process, cikls, radošā, kritiskā un loģiskā domāšana, operatīvā un stratēģiskā analīze.Nepieciešams pasniedzējsNav nepieciešama 
APMOperatīvā darbība izziņas stadijāSpēj iegūt un apkopot informāciju par iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Spēj apzināt un apstrādāt datus, datu apstrādē pielietot dažādas metodes un programmnodrošinājumu, kā arī spēj izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiemNepieciešams piesaistīts speciālistus - jomas ekspertus.  
APMProblēmu risināšanaVajadzību un problēmu apzināšana, to analīzes metodes un risinājumu izstrādePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMLēmumu pieņemšanas metodesPMI u.c.Ir pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav nepieciešams 
APMAnalītiskā domāšanaRadošā, kritiskā un loģiskā domāšana. Analīzes psiholoģijaPieaicināti pasniedzējiNav nepieciešams 
APMAnalītiskais projektsAnalīzes mērķa noteikšana, konceptuālais modelis, datu savākšanas plāns, datu ticamības novērtēšana, datu apstrāde, analītisko metožu izvēle, analītiskā ziņojumu sagatavošana un prezentēšanaIr pasniedzēji, var tikt pieaicinātiMS Office pilnā versija 
APMProjektu vadīšanaSarežģītu analītisko projektu plānošana un vadīšana, izmantojot projektu vadīšanas metodesPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Project 
APMRisku vadībaRisku analīze un risku vadīšanaPieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMStratēģiskā vadīšanaStratēģija un stratēģiskās vadīšanas process. Misija, vīzija, mērķi, uzdevumi. Ārējās un iekšējās vides analīze. Stratēģijas izstrāde. Organizatoriskās struktūras un kontroles sistēmas izveidePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
APMStratēģiskā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Stratēģiskā analīze"Nepieciešams pasniedzējsMS Office pilnā versija. 
APMOperatīvā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Operatīvā analīze" (40 kontaktstundas)Pieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMOperatīvās analīzes veidiAttiecību un plūsmu diagrammas, telefonsakaru analīze, lietu salīdzinošā analīze, notikumu secības analīzePieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. 
APMDatu apkopošana un vizualizācijaDatu apkopošana un vizualizācija, izmantojot Microsoft Power BIPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Power BI 
APMInformācijas sistēmu lietošana.Pārskats par valstī esošajām valsts informācijas sistēmām. Praktiskas apmācības darbam ar IeM IC datu bāzēm piemēram, Sodu reģistra un citu atrodamo informācijuPieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
APMMicrosoft OfficeWord, Excel, Power Point, AccessPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija 
APMExcelPadziļinātas Excel apmācībasPieaicināti pasniedzējiMS Office pilnā versija. Excel versija: sākot no Excel 2016 (64-bit) 
APMLielo datu analīzeLielo datu analīzePieaicināti pasniedzējiNepieciešamas informācijas sistēmu mācību (testa) vides, papildus datorklases un atbilstošas programmatūras 
APMOperatīvās analīzes programmatūru apguveIBM i2 Analyst’s Notebook, maltego

09.11.2015. akreditēta VPK profesionālās pilnveides izglītības programma "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā" (160 akadēmiskās stundas), kurā ietverta specializācija (modulis) "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists"

Pieaicināti pasniedzējiAttiecīgās programmatūras un datorklase 
APMFinanšu analīze un paralēlā finanšu izmeklēšanaFinanšu analīzes metodes. Apgūstot spēj iegūt un apkopot informāciju, lai identificēt iespējamos noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus un mantu. Spēj izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus, balstoties uz datu analīzes rezultātiemPieaicināti pasniedzēji  
 Attiecināms uz VID NMPP un IDP visu līmeņu vadītājiem
 Vispārējas kompetences visu līmeņu vadītājiem
VZMVisas iepriekš minētās vispārējās kompetences izmeklētājiem, operatīvajiem darbiniekiem un analītiķiem    
 Specifiskās kompetences
VZMVisas iepriekš minētās vispārējās kompetences izmeklētājiem, operatīvajiem darbiniekiem un analītiķiem un papildus:    
VZMVides analīzes metodesPESTEL. SVID.Ir pasniedzēji, var tikt pieaicinātiNav nepieciešams 
VZMLēmumu pieņemšanas metodesPMI u.c.Ir pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav nepieciešams 
VZMAnalītiskā domāšanaRadošā, kritiskā un loģiskā domāšana. Analīzes psiholoģijaPieaicināti pasniedzējiNav nepieciešams 
VZMAnalītiskais projektsAnalīzes mērķa noteikšana, konceptuālais modelis, datu savākšanas plāns, datu ticamības novērtēšana, datu apstrāde, analītisko metožu izvēle, analītiskā ziņojumu sagatavošana un prezentēšanaIr pasniedzēji, var tikt pieaicinātiMS Office pilnā versija 
VZMProjektu vadīšanaSarežģītu analītisko projektu plānošana un vadīšana, izmantojot projektu vadīšanas metodesPieaicināti pasniedzējiMicrosoft Project 
VZMDraudu un risku analīzeDraudu analīze. Kaitējums. Risku analīze. Indikatori un brīdinājumiIr pasniedzēji, lietderīgi pieaicināt pasniedzējusNav zināms 
VZMRisku vadībaRisku analīze un risku vadīšanaPieaicināti pasniedzējiNav zināms 
VZMStratēģiskā vadīšanaStratēģija un stratēģiskās vadīšanas process. Misija, vīzija, mērķi, uzdevumi. Ārējās un iekšējās vides analīze. Stratēģijas izstrāde. Organizatoriskās struktūras un kontroles sistēmas izveidePieaicināti pasniedzējiNav zināms 
VZMStratēģiskā analīzeIr VPK pieaugušo neformālās izglītības programma "Stratēģiskā analīze" (40 kontaktstundas)Ir pasniedzēji, var tikt pieaicināti.MS Office pilnā versija. Iespēja strādāt ar IeM IC Datu noliktavas risinājumu. 
VZMKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, nacionālā un starptautiskā līmenīKriminālizlūkošanas organizācija Valsts policijā, Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis, Eiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Interpola un citu starptautisko organizāciju atbalsts kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
VZMKrimināizlūkošana Eiropas SavienībāEiropas Savienības Politikas cikls cīņai ar smago un organizēto noziedzību, EMPACT, Eiropola loma un iespējas kriminālizlūkošanāIr pasniedzējiNav nepieciešama 
VZMEiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA)SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguveIr pasniedzēji. Var tikt pieaicināti pasniedzēji no EiropolaŠobrīd norit darbs pie Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveides, kuras ietvaros būs SOCTA pārvaldības rīks 

Valsts robežsardzes
kompetenču un zināšanu karte

Kompetences, kuras nepieciešams attīstīt (padziļināt/ pilnveidot) Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras veic operatīvo darbību un pirmstiesas izmeklēšanu, apgūstot sekojošas studiju programmas: profesionālā bakalaura programma "Tiesību zinātne" (160 kredītpunkti, LKI-6), Modulis: Pirmstiesas izmeklēšana; profesionālā maģistra studiju programma "Tiesību zinātne" (80 kredītpunkti, LKI-7), Modulis: Pirmstiesas izmeklēšanas menedžments; profesionālā bakalaura studiju programma "Policijas darbs" (180 kredītpunkti, LKI-6), ar iekļautu apakšspecializāciju: Operatīvais darbs.
      
Moduļa identifikatorsKompetencesTēmaMācībspēkiInfrastruktūra /
Materiāli tehniskais nodrošinājums
Pētniecība
 Attiecināms uz Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonām - izmeklētājiem
KMSpēja noteikt optimālus resursus izmeklēšanai pirmstiesas procesā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
KMSpēja nodrošināt izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
KMSpēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti izmeklēšanas pirmstiesas procesā, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
KMSpēja nodrošināt izmeklēšanas pirmstiesas procesā rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
KMSpēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
KMSpēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
KMIegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar izmeklēšanas pirmstiesas procesu saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
VZMVadīt un kontrolēt izmeklēšanu pirmstiesas procesā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Attiecināms uz Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonām – operatīvajiem darbiniekiem
VZMSpēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un nelegālās migrācijas jomā, kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi, analīzi un apmaiņu; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
VZMSpēja noteikt optimālus resursus operatīvajai darbībai; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Spēja nodrošināt operatīvās darbības pasākumu uzdevumu precīzu izpildi; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Spēja nodrošināt operatīvās darbības rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
VZMSpēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas 
 Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
 Organizēt lietvedību operatīvās uzskaites lietās; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
 Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
VZMVadīt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā, sevišķā veidā veicamos pasākumus; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Organizēt personu iesaistīšanu slepenā sadarbībā; Nepieciešams piesaistīt speciālistusX 
 Kompetences, kuras nepieciešams attīstīt (padziļināt/ pilnveidot) Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras veic operatīvo darbību un pirmstiesas izmeklēšanu, kvalifikācijas paaugstināšanas, profesionālās pilnveides programmu ietvaros:
VZMVadīt un kontrolēt izmeklēšanu pirmstiesas procesā;

Spēja nodrošināt izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi;

Spēja nodrošināt izmeklēšanas pirmstiesas procesā rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai;

Bērnu tiesību aizsardzība.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
KMPratināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
KMMantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana kriminālprocesā, kas uzsākts par krāpšanu un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
KMNoziedzīgo līdzekļu legalizāciju.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un nelegālās migrācijas jomā, kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi, analīzi un apmaiņu;

Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus;

Spēja nodrošināt operatīvās darbības pasākumu uzdevumu precīzu izpildi;

Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Kriminālizmeklēšana.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Kriminālizlūkošana.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Operatīvā darba specializācija.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
Atbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki, tehniskais nodrošinājums uzskatei 
 Spēja nodrošināt operatīvās darbības rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai;

Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību;

Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Operatīvā analīze.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
Atbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
 Spēja nodrošināt operatīvās darbības pasākumu uzdevumu precīzu izpildi;

Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību;

Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu;

Operatīvās darbības finansēšana, operatīvais darbs personu meklēšanā, operatīvā tehnika un tās pielietošanas iespējas.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
Atbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki, tehniskais nodrošinājums uzskatei 
 Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus;

Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu;

Vadīt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā, sevišķā veidā veicamos pasākumus;

Spēja noteikt optimālus resursus operatīvajai darbībai;

Operatīvās darbības pasākumu "Operatīvā iekļūšana" un "Operatīvā sarunu noklausīšanās" procesuālo dokumentu sagatavošana, noformēšana un īstenošana.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
Atbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 
 Operatīvā novērošanas (izsekošanas) metodika un taktiskie paņēmieni.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Operatīvā detektīvdarbība. Operatīvais eksperiments (operatīvā eksperimenta veikšanas nosacījumi un noformēšana, operatīvā eksperimenta taktiskie paņēmieni).Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss) Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Operatīvā eksperimenta veikšanas tiesiskie aspekti, īstenojot vairāku valstu kopīgu sadarbību.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VAS kurss)
X 
 Sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā materiāla/ informācijas izmantošana kriminālprocesā, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru"Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VAS kurss)
  
 Bezpilota gaisa kuģa (drona) pilotēšana.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(Pieejams VA "Civilās aviācijas eģentūra")
Bezpilota gaisa kuģi (droni) apmācību ietvaros 
 Personu aizturēšanas, pārmeklēšanas taktika, konvojēšana, ievietošana pagaidu turēšanas telpās un īslaicīgās aizturēšanas vietās.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Stratēģiskā analīze.Nepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Slēptās novērošanas un datu ievākšanas kurss.Nepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki, tehniskais nodrošinājums uzskatei 
KMSpēja nodrošināt izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi;

 

Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti izmeklēšanas pirmstiesas procesā, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus;

Speciālo izmeklēšanas darbību tiesiskie un praktiskie aspekti, to veikšanas metodikaNepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā;Starptautiskās izmeklēšanas grupas. Tiesiskie un praktiskie aspektiNepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un nelegālās migrācijas jomā, kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi, analīzi un apmaiņu;

Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā;

Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu;

Profesionālie militārie angļu valodas kursiNepieciešams piesaistīt speciālistus
(NBS kurss)
X 
 Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā;

Spēja nodrošināt operatīvās darbības pasākumu uzdevumu precīzu izpildi;

Operatīvo transportlīdzekļu vadīšanaNepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
 Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā;

Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Elektronisko sakaru komersantu, kuri sniedz elektroniskus pakalpojumus, rīcībā esošo datu izmantošana noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanāNepieciešams piesaistīt speciālistus
(VPK kurss)
X 
APMIegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar operatīvo darbību saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā;

Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību;

Informācijas un datu sistēmas, to apstrāde, analīze, vizualizācija, un apstrādes rīkiNepieciešams piesaistīt speciālistusAtbilstošās informāciju un datu apstrādes sistēmas un rīki 

Finanšu izlūkošanas dienesta
kompetenču un zināšanu karte

Moduļa identifikatorsKursa nosaukumsTēmas
Stratēģiskais analītiķis un operacionālais analītiķis
APMJuridiskās zināšanasFATF metodoloģija un standarti
Eiropas tiesību akti NILLFPTN jomā (piem. 4 AML direktīva)
Krimināltiesības
Latvijas NILLTPFN sistēma
Juridisko personu un veidojumu pamati
Maksātnespējas jomu regulējošie normatīvie akti
APMEkonomikaMakroekonomisko rādītāju novērtēšana (stratēģiskajiem analītiķiem)
Privāto uzņēmumu finanšu pārskatu izpēte
Valsts uzņēmumu finanšu pārskatu izpēte
Banku un finanšu pamati
Starptautiskās tirdzniecības pamati
Virtuālās valūtas
Starptautiskās maksājumu sistēmas - SWIFT
APMFiskālā politikaLatvijas nodokļu sistēma
Starptautiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā FATCA/CRS
Neizskaidrojami iegūtu līdzekļu un ar nodokli apliekamu ienākumu avotu izvērtēšanas metodes
PVN krāpšanas tipoloģijas
Izvairīšanās no ienākumu nodokļa nomaksas tipoloģijas
Kaitīga nodokļu prakse - agresīva nodokļu plānošana
APMInformāciju tehnoloģijasMicrosoft Excel funkcionalitāte (pivot)
SQL vaicājumi
goAML sistēma
i2 vai cita grafiskās vizualizācijas rīka izmantošanas apmācība
Latvijā, tostarp tiesībaizsardzības iestādēs, pieejamās datu bāzes
Eiropas un starptautiskās datubāzes
"Atvērtais kods" (open source) un "dziļais tīmeklis" (deep web)
APMNaudas atmazgāšanaFATF tipoloģiju dokumenti
Latvijas lielākās naudas atmazgāšanas lietas (tiesu prakse)
Uz tirdzniecību (no angļu valodas - trade based) balstīta naudas atmazgāšana
APMTerorisma finansēšanaTerorisma finansēšanas tipoloģijas un gadījumi
Bezpeļnas organizāciju (NVO) juridiskās un praktiskās problēmas (vājības izmantošanai TF nolūkos)
Uz tirdzniecību balstīta terorisma finansēšana
APMSankcijasANO Drošības padomes rezolūcijas 1267 sankciju režīms
ANO Drošības padomes rezolūcijas 1373 sankciju režīms
Proliferācijas finansēšanas sankciju režīms
Sankciju apiešanas tipoloģijas
Operacionālais analītiķis
APMOperatīvā analīze"Atvērtā koda izlūkošana" (open-source intelligence)
Cēloņsakarības analīze
Darījumu analīze
Stratēģiskais analītiķis
APMStratēģiskā analīzeStatistikas pamati
Uzvedības modeļa un brīdinājuma pazīmju identificēšana

1 Atsevišķi no minētiem kursiem, tos vienkāršojot (izslēdzot tēmas, kuru mērķauditorija ir tikai analītiķi), izmantojami arī izmeklētāju un operatīvo darbinieku apmācībā, sniedzot padziļinātāku izpratni par kriminālizlūkošanas iespējām operatīvās darbības un izmeklēšanas īstenošanā.

2 Kompetenču piekritība konkrētam modulim: KM-Krimināltiesību modulis; VZM-Vadības zinību modulis; APM-Analītisko prasmju modulis

3 Atsevišķi no minētiem kursiem, tos vienkāršojot (izslēdzot tēmas, kuru mērķauditorija ir tikai analītiķi), izmantojami arī izmeklētāju un operatīvo darbinieku apmācībā, sniedzot padziļinātāku izpratni par kriminālizlūkošanas iespējām operatīvās darbības un izmeklēšanas īstenošanā.Šis ir sākotnējais piedāvājums analītiķu kvalifikācijas pilnveides nodrošināšanai Izmeklētāju apmācību centrā. Gadījumā, ja Izmeklētāju apmācību centra ietvaros tiek atbalstīta analītiķu apmācības sistēmas izveide, par kuras nepieciešamību Latvijas Tiesībaizsardzības iestādes vienojās Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa ietvaros jau iepriekš, tad šo piedāvājumu ir nepieciešamas papildus izdiskutēt ar attiecīgās jomas speciālistiem, to papildinot un precizējot.

2. pielikums
Konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Izmeklētāju mācību centra izveides izmaksas1

Izmeklētāju mācību centra izveide Valsts policijas koledžā
 

Nr.p. k.NosaukumsPrognozēto izmaksu aprēķinsPiešķirtais papildu finansējums, euro
202220232024
1.Programmatūras un datortehnikas iegāde un uzturēšana2022. gadā:- datortehnikas ar programmnodrošinājumu iegāde = 20 000 euro;
2023:
- datortehnika ar programmnodrošinājumu iegāde = 10 000 euro;

2024. un turpmāk ik gadu:

- specializētu datorprogrammu atjauninājumi un uzturēšana - 2 000 euro.
 

20 00010002 000
2.Atlīdzība2022. gadā un turpmāk ik gadu:- Mēnešalga amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm:

centra vadītājs (1 amats) plānotā mēnešalga (12. mēnešalgas grupa, 12.1. amatu saime) - 1 899 euro × 12 mēn. = 22 788 euro;

- pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga):

docents (4 darbinieki)
1 655 euro × 4 amati ×12 mēn.= 79 440 euro;
lektors (6 darbinieki)
1 271 euro × 6 amati × 12 mēn.= 91 512 euro;
vecākais speciālists (6 darbinieki)
plānotā mēnešalga (10. mēnešalgas grupa, 50. amatu saime, IV līmenis) – 1 266 euro × 6 amati × 12 mēn. = 91 152 euro

(KOPĀ: 284 892 euro)

- Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi:

plānota piemaksa - 106 euro (majors) × 12.mēn = 1 272 euro;

- Piemaksa par papildu darbu
10 % no plānoto amatu vietu skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā (28 489 euro)

- Prēmijas un naudas balvas
10 % no plānoto amatu vietu skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā (28 489 euro)

- Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Atvaļinājuma pabalsts (tiek plānots 50 % apmērā no viena mēneša mēnešalgas) (11 867 euro)

- Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59%)

(83 747 euro)
 

438 756438 756438 756
3.ApmācībasIzdevumi par saņemtajiem apmācību pakalpojumiem2022. un turpmāk ik gadu:

1. Mācību kurss "Darbs ar personām un slepenajiem palīgiem", apmācāmie 16 cilvēki, mācību ilgums 12 dienas, summa 40 000 euro. Kursus var organizēt 2x gadā. KOPĀ 80 000 euro (VP kriminālpolicijas amatpersonām).

2. Mācību kurss – "Speciālo operāciju vadība koordinēšana" amatpersonas 10, dienas 21 diena, 30 000 euro 1x gadā. (IAP amatpersonām).

3. "Laivu vadīšanas apmācības kursi glābšanas un intervences operācijām" amatpersonas 6-11, divas nedēļas (14 dienas); 30 000 euro, (IAP amatpersonām).

4. Profesionālo iemaņu paaugstināšana "Speciālās operatīvās tehnikas izmantošana" apmācāmie 3 cilvēki, mācību ilgums 5 dienas, summa 12 000 euro. Kursus organizēt 3x gadā. KOPĀ 36 000 euro (IAP amatpersonām).
 

176 000176 000176 000
4.Inventāra iegāde2022. gadā:Auditoriju aprīkojums

pedagoga darba vieta:

regulējams darba galds 290 euro × 6 gab. = 1 740 euro;

regulējams krēsls 140 euro × 6 gab. = 840 euro;

plaukti (ar durvīm un atvilktnēm) 210 euro × 16 gab. = 3 360 euro;

krēsli un galdi klausītājiem (80 vietas):

galds ar regulējumu augstumu 290 euro × 80 gab. = 23 200 euro;

krēsls 134 euro × 80 gab. = 10 720 euro;

Turpmāk ik gadu:

Inventāra atjaunošanai un neparedzamu iegāžu veikšanai - 2 500 euro.

Gardrobe

2022.:

Pārvietojami apģērbju stieņi 400 euro × 9 gab. = 3 600 euro

Notikumu vietu imitācijas / izspēļu telpas – 4 telpas

2022. gadā:
sekcija 185 euro;
dīvāns 225 euro;
galdiņš 30 euro;
atpūtas krēsli 30 euro × 2 gab. = 60 euro;
gulta ar matraci 210 euro;
skapis 140 euro;
nakts skapītis 45 euro × 2 gab. = 90 euro;
virtuves iekārta 180 euro;
galds 40 euro × 2 gab. = 80 euro;
krēsli 40 euro × 4 gab. = 160 euro;
plaukti 180 euro.

Krimināltiesību poligons

2023. gadā:
regulējams darba galds 290 euro × 5 gab. = 1 450 euro;
regulējams krēsls 140 euro × 5 gab. = 700 euro;
plaukti 180 euro × 16 gab. = 2 880 euro;
galds 290 euro × 60 gab. = 17 400 euro;
krēsls 134 euro × 60 gab. = 8 040 euro;
videonovērošanas sistēma (kamera, stiprinājums, vadi, videoieraksta sistēma, barošanas bloki, u.c. komponenti) 2 010 euro × 3 gab. = 6 030 euro;
Turpmāk ik gadu:
Inventāra atjaunošanai un neparedzamu iegāžu veikšanai - 1 000 euro.

Infrastruktūra e-vidē (Kiberpoligons)

2024. gadā:
pedagoga darba vieta:
regulējams darba galds 290 euro × 6 gab. = 1 740 euro;
regulējams krēsls 140 euro × 6 gab. = 840 euro;
plaukti (ar durvīm un atvilktnēm) 210 EUR × 12 gab. = 2 520 euro;
krēsli un galdi klausītājiem (80 vietas):
galds ar regulējumu augstumu 290 euro × 80 gab. = 23 200 euro;
krēsls 134 euro × 80 gab. = 10 720 euro;
barošanas bloki 150 euro × 40 gab. = 6 000 euro;
Turpmāk ik gadu:
Inventāra atjaunošanai un neparedzamu iegāžu veikšanai - 2 000 euro.

Aprīkojums, informācijas sistēmu un cits IT aprīkojums Kriminālizlūkošanas analītiķu apmācībai:

2024. gadā:
datorgalds 290 euro × 6 gab. = 1 740 euro;
drēbju skapis 150 euro × 3 gab. = 450 euro;
plaukts 120 euro × 6 gab. = 720 euro;
biroja krēsls 250 euro × 6 gab. = 1 500 euro;
sanāksmju galds 240 euro × 3 gab. = 720 euro;
apmeklētāju krēsls 60 euro × 6 gab. = 360 euro;
galda lampa 60 euro × 6 gab. = 360 euro;
dokumentu skapis 126 euro × 5 gab. = 630 euro.
Turpmāk ik gadu:
Inventāra atjaunošanai un neparedzamu iegāžu veikšanai - 1 000 euro.
 

221 000212 500227 500
5.Aprīkojuma iegāde2022. gadā:
Auditoriju, datorklases aprīkojums
interaktīvā tāfele 7 700 euro × 5 gab. = 38 500 euro
2023. gadā:
projektors 450 euro × 4 gab. = 1 800 euro;
portatīvais dators 1 400 euro × 5 gab. = 7 000 euro.Krimināltiesību poligons

2023. gadā:
telpa ar spoguļstiklu (uzrādīšana atpazīšanai)
speciālais spoguļstikls 1 400 euro;
Ugunsgrēku izmeklēšanai:
ugunsgrēka dzēšanas, signalizācijas un citas iekārtas un aprīkojums 4 000 euro;
konteiners 2 800 euro.

Infrastruktūra e-vidē (Kiberpoligons)

Infotehniskā laboratorija un Situāciju modelēšanas poligons
2024. gadā un turpmāk ik gadu:
QNAP vai tā analogs. (Apjoms, vismaz 20 TB) 22 500 euro;
WIFI analizēšanas rīks (Netally vai tā analogs) 10 000 euro;
Pārnēsājamās ierakstaizsardzības iekārtas (TABLEAU T8u, T35u)
25 000 euro;
RFID klonēšanas ierīces (RFID klonēšanas ierīces, papildus rīki (tukšās kartes, čipi)) 2 500 euro;
Papildus tehniskie risinājumi un programmnodrošinājums 40 000 euro.

2022. gadā:
Paaugstinātas jaudas skaitļošanas datortehnika 12 150 euro × 10 gab. =
211 500 euro
2023. gadā:
stacionārās ierakstaizsardzības iekārtas (TABLEAU TX1 vai tā analogs)
10 000 euro;
portatīvie datori 10 000 euro;
privātā tipa tīkla datu glabātuve (QNAP vai tā analogs, vismaz 5-10 TB)
8 000 euro;
ārējie datu nesēji 5 000 euro;
kriptovalūtu maki 5 000 euro;
divpakāpju autentifikācijas ierīces (Yubikey, u.c. analogi) 5 000 euro;
planšetes 5 000 euro;
centrālā repozitorija izveidei – darba koordinēšanai un lietisko pierādījumu apmaiņai) 10 000 euro euro.

2023. gadā:
tīkla iekārtas (rūteri, bezvadu piekļuves punkti, komutatori) 5 000 euro
IoT tipa ierīces (viedie pulksteņi, viedās mājas vadības bloks, spēļu konsole, raspbery PI, arduino, u.c. ierīcees) 2 000 euro;
monobloks 8 000 euro;

Situāciju modelēšanas poligons (Ofisa telpu komplekss):
2023. gadā:
komerciālā tipa tīkla datu glabātuve (QNAP vai tā analogs, vismaz 5-10 TB)
15 000 euro;
divpakāpju autentifikācijas ierīces (Yubikey, u.c. analogi) 5 000 euro;
planšetes 10 000 euro.

2023. gadā:
dažāda tipa kameras un video novērošanas sistēma 15 000 euro;
tīkla iekārtas (rūteri, bezvadu piekļuves punkti, komutatori) 15 000 euro.
 

250 000150 000100 000
6.Infrastruktūras kapitālais remonts un rekonstrukcija2022. gadā:kriminālistikas un operatīvās darbības poligons:

(5 auditorijas 25 personām, gardrobe, datorklases, dzīvojamā istaba, guļamistaba, virtuve, biroja telpas, nopratināšanas telpas) ~ 450m2 - 600 000 euro;

krimināltiesību poligons: (ofisa komplekss, IT apmācību komplekss) ~ 250m2 - 600 000 euro;

citi remonti 100 000 euro.
 

1 300 00000
Izmaksas:
 
2 229 756811 256768 256

1 Likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" Iekšlietu ministrijai piešķirts papildu finansējums prioritārā pasākuma 14_02_P "Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā Izmeklētāju apmācību centra izveide)". 17 amata vietas ieviestas, nepalielinot budžeta programmai 06.01.00 "Valsts policija" noteikto amata vietu skaitu-no ilgstoši neaizpildītām amata vietām, kuru aizpildīšanai nav finansējuma.

3. pielikums
Konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu studiju vietu skaita aprēķins risinājumā A
(Iekšējās drošības akadēmijas dibināšana)

1. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs"

1. tabula

1.1. Pilna laika studijas (2 gadi) (150 VP + 5 IeVP + 2 KNAB + 1 MP + 1 IDB = 159)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        159159159159x
KOPĀ:0000000015915915915953
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana159159159159159159159159159159159159x
2. uzņemšana        159159159159x
KOPĀ:159159159159159159159159318318318318212
Rādītāji3. gads (2027.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana159159159159159159      x
2. uzņemšana utt.159159159159159159159159159159159159x
3. uzņemšana utt.        159159159159 
KOPĀ:318318318318318318159159318318318318292

2. tabula

1.2. Nepilna laika studijas (2,5 gadi) (40 VP)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        40404040x
KOPĀ:000000004040404013
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana404040404040404040404040x
2. uzņemšana        40404040x
KOPĀ:40404040404040408080808053
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana404040404040404040404040x
2. uzņemšana404040404040404040404040x
3. uzņemšana        40404040x
KOPĀ:808080808080808012012012012093
Rādītāji4. gads (2028.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana40           x
2. uzņemšana404040404040404040404040x
3. uzņemšana404040404040404040404040x
4. uzņemšana        40404040 
KOPĀ:1208080808080808012012012012097

2. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Kriminālsodu izpilde"

3. tabula

Pilna laika studijas (2 gadi) (15 IeVP)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1.uzņemšana        15151515x
KOPĀ:00000000151515155
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana151515151515151515151515x
2. uzņemšana        15151515x
KOPĀ:15151515151515153030303020
Rādītāji3. gads (2027.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana151515151515       
2. uzņemšana151515151515151515151515x
3. uzņemšana        15151515 
KOPĀ:30303030303015153030303028

3. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs"
(ilgums 4,5/5 gadi (īsā cikla - 3/3,5 gadi))

4. tabula

3.1. Pilna laika studijas (3/4,5 gadi) (100 VP + 2 VRS + 2 KNAB + 1 MP = 105)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        105105105105x
KOPĀ:        10510510510535
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana105105105105105105105105105105105105x
2.uzņemšana        105105105105x
KOPĀ:105105105105105105105105210210210210140
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana105105105105105105105105105105105105x
2. uzņemšana105105105105105105105105105105105105x
3. uzņemšana        105105105105x
KOPĀ:210210210210210210210210315315315315245
Rādītāji4. gads (2028.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana105105105105105105      x
2. uzņemšana105105105105105105105105105105105105x
3. uzņemšana105105105105105105105105105105105105x
4. uzņemšana        105105105105x
KOPĀ:315315315315315315210210315315315315298

5. tabula

3.2. Nepilna laika studijas (3,5/5 gadi)
(60 VP + 2 VRS+ 5 IeVP +1 IDB = 68)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        62626262x
KOPĀ:000000006262626221
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana626262626262626262626262x
2. uzņemšana        62626262x
KOPĀ:626262626262626212412412412483
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana626262626262626262626262x
2. uzņemšana626262626262626262626262x
3. uzņemšana        68686868x
KOPĀ:124124124124124124124124192192192192147
Rādītāji4. gads (2028.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana626262626262626262626262x
2. uzņemšana626262626262626262626262x
3. uzņemšana686868686868686868686868x
4. uzņemšana        68686868x
KOPĀ:192192192192192192192192260260260260215
Rādītāji5. gads (2029.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana62            
2. uzņemšana626262626262626262626262x
3. uzņemšana686868686868686868686868x
4. uzņemšana686868686868686868686868x
5. uzņemšana        68686868x
KOPĀ:

260

198

198

198

198

198

198

198

266

266

266

266

226

4. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmā "Kriminālsodu izpilde"
(ilgums - 4/ 4,5 gadi (īsā cikla - 2/2,5 gadi))

6. tabula

Nepilna laika studijas (2,5/4,5 gadi) (15 IeVP)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1.uzņemšana            x
KOPĀ:            x
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana            x
2.uzņemšana            x
KOPĀ:            x
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana            x
2. uzņemšana            x
3. uzņemšana        15151515x
KOPĀ:00000000151515155
Rādītāji4. gads (2028.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana             
2. uzņemšana            x
3. uzņemšana151515151515151515151515x
4. uzņemšana        15151515x
KOPĀ:15151515151515153030303020
Rādītāji5. gads (2029.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana             
2. uzņemšana            x
3. uzņemšana151515151515151515151515x
4. uzņemšana151515151515151515151515x
5. uzņemšana        15151515x
KOPĀ:30303030303030304545454535
Rādītāji6. gads (2030.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana            x
2. uzņemšana            x
3. uzņemšana15           x
4. uzņemšana151515151515151515151515x
5. uzņemšana151515151515151515151515x
6. uzņemšana        15151515 
KOPĀ:45303030303030304545454536

5. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana"

7. tabula

5.1. Pilna laika studijas (4,5 gadi) (100 VP + 2 VRS + 1 MP + 2 KNAB + 20 ĢP = 125)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        125125125125x
KOPĀ:0000000012512512512542
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
2.uzņemšana        125125125125x
KOPĀ:125125125125125125125125250250250250167
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana125125125125125125125125125125125125 
2. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
3. uzņemšana        125125125125x
KOPĀ:250250250250250250250250375375375375292
Rādītāji4. gads (2028.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
2. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
3. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
4. uzņemšana        125125125125x
KOPĀ:375375375375375375375375500500500500417
Rādītāji5. gads (2029.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
2. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
3. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
4. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
5. uzņemšana        125125125125x
KOPĀ:500500500500500500500500625625625625542
Rādītāji6. gads (2030.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana125           x
2. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
3. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
4. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
5. uzņemšana125125125125125125125125125125125125x
6. uzņemšana        125125125125 
KOPĀ:625500500500500500500500625625625625552

8. tabula

5.2. Nepilna laika studijas (5 gadi) (40 VP + 2 VRS + 1 IeVP + 13 VID + 1 IDB = 57)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1.uzņemšana        57575757x
KOPĀ:000000005757575719
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana575757575757575757575757x
2. uzņemšana        57575757x
KOPĀ:575757575757575711411411411476
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana575757575757575757575757x
2. uzņemšana575757575757575757575757x
3. uzņemšana        57575757x
KOPĀ:114114114114114114114114171171171171133
Rādītāji4. gads (2028.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana575757575757575757575757 
2. uzņemšana575757575757575757575757x
3. uzņemšana575757575757575757575757x
4. uzņemšana        57575757x
KOPĀ:171171171171171171171171228228228228190
Rādītāji5. gads (2029.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana575757575757575757575757x
2. uzņemšana575757575757575757575757x
3. uzņemšana575757575757575757575757x
4. uzņemšana575757575757575757575757x
5. uzņemšana        57575757x
KOPĀ:228228228228228228228228285285285285247
Rādītāji6. gads (2030.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana575757575757      x
2. uzņemšana575757575757575757575757x
3. uzņemšana575757575757575757575757x
4. uzņemšana575757575757575757575757x
5. uzņemšana575757575757575757575757x
6. uzņemšana        57575757 
KOPĀ:285285285285285285228228285285285285276

6. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmā "Robežsardze"
(Pēctecības studiju programma pēc sekmīgas Valsts robežsardzes koledžas attiecīgas mācību programmas apguves)

9. tabula

Nepilna laika studijas (2,5 gadi) (20 VRS)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana        20202020x
KOPĀ:00000000202020207
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana202020202020202020202020 
2. uzņemšana        20202020x
KOPĀ:20202020202020204040404027
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana202020202020202020202020 
2. uzņemšana202020202020202020202020x
3. uzņemšana        20202020x
KOPĀ:40404040404040406060606047
Rādītāji4. gads (2028.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana20            
2. uzņemšana202020202020202020202020x
3. uzņemšana202020202020202020202020x
4. uzņemšana        20202020 
KOPĀ:60404040404040406060606048

7. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā maģistra augstākās izglītības studiju programmā "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība"

10. tabula

Nepilna laika studijas (2 gadi) (20 VP + 5 VUGD + 2 IDB + 2 IeVP + 7 VRS = 36)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1.uzņemšana        36363636x
KOPĀ:000000003636363612
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana363636363636363636363636x
2.uzņemšana        36363636x
KOPĀ:36363636363636367272727248
Rādītāji3. gads (2027.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana3636363636363636    x
2. uzņemšana363636363636363636363636x
3. uzņemšana        36363636x
KOPĀ:72727272727272727272727272

8. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins profesionālā maģistra augstākās izglītības studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana"

11. tabula

8.1. Pilna laika studijas (2 gadi) (15 VP + 1 MP + 20 ĢP = 36)

Rādītāji1. gads (2025.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1.uzņemšana        15151515x
KOPĀ:00000000151515155
Rādītāji2. gads (2026.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana151515151515151515151515x
2.uzņemšana        15151515x
KOPĀ:15151515151515153030303020
Rādītāji3. gads (2027.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana151515151515      x
2. uzņemšana151515151515151515151515x
3. uzņemšana        15151515x
KOPĀ:30303030303015153030303028
Rādītāji4. gads (2028.)
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana            x
2. uzņemšana151515151515      x
3. uzņemšana151515151515151515151515x
4. uzņemšana        15151515 
KOPĀ:30303030303015153030303028
Rādītāji5. gads (2029.) un turpmāk katru gadu
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIVidēji gadā
1. uzņemšana            x
2. uzņemšana            x
3. uzņemšana151515151515