1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus.

2. Par notikumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ziņo pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

3. Ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista šādas iestādes un dienestus:

3.1. iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību, pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas;

3.2. Valsts policiju;

3.3. pašvaldības policiju;

3.4. Valsts robežsardzi;

3.5. Nacionālos bruņotos spēkus;

3.6. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

3.7. avārijas dienestus (piemēram, gāzes avārijas dienests, elektrotīklu avārijas dienests, liftu avārijas dienests).

4. Pēc šo noteikumu 2. punktā minētā ziņojuma saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uz notikuma vietu nosūta tuvākās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas vai posteņa apakšvienību. Ja tuvākās daļas vai posteņa apakšvienība nodarbināta citā notikuma vietā, uz notikuma vietu nosūta nākamās tuvākās daļas vai posteņa apakšvienību. Ja nepieciešams, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaista šo noteikumu 3. punktā minētās iestādes un dienestus.

5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības izbrauc no daļas vai posteņa garāžas 90 sekunžu laikā pēc nosūtīšanas uz notikuma vietu.

6. Pēc izbraukšanas no tuvākās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas vai posteņa apakšvienība notikuma vietā ierodas:

6.1. pilsētā, ciemā un mazciemā, kur ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļa vai postenis, – astoņu minūšu laikā;

6.2. pilsētā, ciemā, mazciemā, kur nav Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas vai posteņa, kā arī citā novada teritorijā – 23 minūšu laikā.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 169 redakcijā)

7. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība var ierasties notikuma vietā vēlāk, nekā noteikts šo noteikumu 6. punktā, ja:

7.1. ierašanos aizkavējuši apstākļi, ko radījusi nepārvarama vara;

7.2. notikusi dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa;

7.3. vienlaikus saņemti ziņojumi par vairākiem notikumiem daļas vai posteņa pārziņas rajonā;

7.4. ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi (piemēram, intensīva ceļu satiksme, slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, ceļu satiksmes negadījums, ceļa segums sliktā stāvoklī, nav piebraucamo ceļu, transportlīdzekļa tehniski bojājumi);

7.5. saņemtais ziņojums par notikumu nav saistīts ar ugunsgrēku un nepastāv draudi cilvēka dzīvībai un veselībai.

8. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs, vadot ugunsgrēka dzēšanu vai glābšanas darbus, dod mutiskus rīkojumus un kontrolē to izpildi.

9. Ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos notikuma vietā ievēro šādu prioritāro secību:

9.1. cilvēku glābšana un evakuācija;

9.2. sprādziena, ēkas vai būves sabrukšanas, bīstamas vielas noplūdes draudu novēršana;

9.3. ugunsgrēka izplatīšanās vai avārijas rezultātā izveidojušos bīstamo faktoru izplatīšanās ierobežošana.

10. Ja notikuma vietā ir cietušie, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, pirmo palīdzību sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

10.¹ Ja ilgstošu glābšanas darbu laikā cietušajam, kas atrodas notikuma vietas bīstamajā zonā, pastāv būtisks veselības bojājuma vai dzīvības apdraudējuma risks un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības ārsts (ārsts vai ārsta palīgs) ir pieņēmis lēmumu izsniegt pretsāpju līdzekli Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, minētā amatpersona notikuma vietas bīstamajā zonā to enterāli, transdermāli vai intranazāli ievada cietušajam.

(MK 20.08.2019. noteikumu Nr. 378 redakcijā)

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 3. februāra noteikumus Nr. 61 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 20. nr.).