Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 595

Rīgā 2020. gada 12. oktobrī (prot. Nr. 55 41. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" iekļauto 5. risinājuma variantu - obligātā iepirkuma komponentes pakāpeniska mazināšana.

2. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", iekļaut:

2.1. regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2020., 2021. un 2022. gadu, tai skaitā dividendes, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam un valsts budžeta dotācijai obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai, - 2021. gadā 17,51 euro/MWh, kā arī valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā un Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (turpmāk - enerģētikas un klimata plāns) pētniecības daļas īstenošanai;

2.2. finansējumu obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai un energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 2021. gadā - 19 576 857 euro, 2022. gadā - 31 688 226 euro un 2023. gadā - 21 496 400 euro;

2.3. finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam - 2021., 2022. un 2023. gadā - 12 000 000 euro katru gadu;

2.4. finansējumu valsts enerģētikas un klimata politikas izstrādei un tās ietvaros īstenojamo pasākumu izpētei visās piecās enerģētikas savienības dimensijās - 2021. gadā 545 160 euro, tai skaitā administrēšanas izdevumiem;

2.5. finansējumu enerģētikas un klimata plāna pētniecības daļas īstenošanai un tās ietvaros īstenojamo pasākumu izpētei, orientējoties uz enerģētikas ekosistēmu iedzīvināšanu un papildinot Latvijas zinātnes esošo un nākotnes potenciālu ar Latvijas enerģētikas sektora attīstības virzieniem, tostarp sekmējot ar enerģētikas industrijas attīstību saistīto pētniecību, - 2021. gadā 1 403 014 euro, 2022. un 2023. gadā 2 000 000 euro katru gadu, tai skaitā administrēšanas izdevumiem.

3. Akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam paredzēt, ka dividendes maksā atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai un 2021. gadā dividendēs no 2020. gada pārskata gada peļņas izmaksā ne mazāk kā 89 640 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli), 2022. gadā no 2021. gada pārskata gada peļņas - ne mazāk kā 74 500 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) un 2023. gadā no 2022. gada pārskata gada peļņas - ne mazāk kā 58 349 803 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli). Ja akciju sabiedrības "Latvenergo" kapitāla daļu turētājs lemj par lielāku dividenžu izmaksu 2021., 2022. vai 2023. gadā, šīs dividendes novirza akciju sabiedrībai "Enerģijas publiskais tirgotājs", lai dotētu uzkrāto obligātā iepirkuma izmaksu samazinājumu.

4. Finanšu ministrijai aktualizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, paredzot akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumus, tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodokli, saskaņā ar kapitālsabiedrības apstiprināto vidēja termiņa darbības stratēģiju - 2021. gadā ne mazāk kā 89 640 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli), 2022. gadā ne mazāk kā 74 500 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) un 2023. gadā ne mazāk kā 58 349 803 euro.

5. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", ņemt vērā plānoto ieņēmumu prognozes, lai īstenotu šā rīkojuma 1. punktā atbalstīto risinājumu, - 2021. gadā - 69 640 000 euro, 2022. gadā - 59 500 000 euro un 2023. gadā - 43 349 803 euro no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm.

6. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā - 2021. gadā 31 576 857 euro, 2022. gadā 43 688 226 euro un 2023. gadā 33 496 400 euro, Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" 2021. gadā 545 160 euro un Ekonomikas ministrijas valsts budžeta programmai 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2021. gadā 1 403 014 euro, 2022. un 2023. gadā 2 000 000 euro katru gadu enerģētikas un klimata plāna pētniecības daļas īstenošanai un tās ietvaros īstenojamo pasākumu izpētei, tai skaitā administrēšanas izdevumiem.

7. Atbalstīt priekšlikumu, ka likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" 2023. gadam netiek plānoti vispārējās valdības budžeta ieņēmumi no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem 16 150 197 euro apmērā un vispārējās valdības budžeta izdevumi attiecīgajā apjomā Ekonomikas ministrijai tiks iekļauti likumprojektā "Par valsts budžetu 2023. gadam" atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam konceptuālajam lēmumam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 

(Ministru kabineta
2020. gada 12. oktobra
rīkojums Nr. 595)

Konceptuāls ziņojums
Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai

Saturs

Saturs

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

2. Valsts pētījumu programmas "Enerģētika" un citu pētījumu īstenošana NEKP mērķu sasniegšanai

3. Risinājumi

3.1. OIK pieauguma scenārijs

3.2. OIK noturēšanas scenārijs līdzšinējā apmērā

3.3. OIK samazināšanas scenārijs

3.4. OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenārijs

3.5. OIK pakāpenisks mazināšanas scenārijs

Secinājumi

Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai piedāvātu pasākumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) problemātikas risināšanai un risinātu citas aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, tostarp veicinātu enerģētikas sektoram noteikto mērķu sasniegšanu. Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāti pieci iespējamie attīstības scenāriji:

1. OIK pieauguma scenārijs;

2. OIK noturēšanas scenārijs līdzšinējā apmērā;

3. OIK samazināšanas scenārijs;

4. OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenārijs;

5. OIK pakāpenisks mazināšanas scenārijs.

1. Esošās situācijas raksturojums

Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ko vēl vairāk pastiprina globālās pandēmijas radītās ietekmes.

Lai arī pēdējos gados valdības īstenotās politikas rezultātā ir izdevies būtiski mazināt elektroenerģijas izmaksu slogu noteiktām elektroenerģijas lietotāju grupām, aplūkojot reģionālā griezumā, joprojām mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas Latvijā ir vērtējamas kā salīdzinoši augstas, tādējādi samazinot rūpniecības, īpaši apstrādes rūpniecības attīstības iespējas. Energoresursu izmaksu īpatsvars uzņēmumu apgrozījumā īpaši kritisks ir kļuvis piespiedu ekonomiskās dīkstāves laikā.

Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OIK ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, šim mērķim novirzot budžeta līdzekļus, kā arī ir piešķirti līdzekļu atbalstam energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, aizsargāto lietotāju atbalstam un valsts pētījumu programmai enerģētikā. Vidēja termiņa budžetā 2020.-2022. gadam nav iezīmēti līdzekļi minētajiem pasākumiem.

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk - AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums (turpmāk - OI) un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1.

Šobrīd papildus izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk - PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

Savukārt sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to, gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās - proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2019. gadā un turpmāko 4 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā.

1. tabula

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

Prognozes balstās sekojošos pieņēmumos:

1) elektroenerģijas patēriņa samazinājums COVID-19 ietekmē;

Ievērojot COVID-19 ietekmi, elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā ir būtiski samazinājies (prognozēts samazinājums par 5%), tomēr tautsaimniecības atkopšanās scenārijs paredz elektroenerģijas patēriņa palielināšanos vidēji par 2% 2021.-2022. gadā un 1% 2023. gadā.

Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi - samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās.

2. tabula

Elektroenerģijas patēriņa prognozes

  2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
2017. g prognoze2, GWh 6836 6904 6973 7043      
Aktualizētā 2020. gada prognoze, GWh     6795 6475 6605 6737 6804

2) zemāka elektroenerģijas tirgus cena (skat. 3. tab.);

Elektroenerģijas tirgus cenas 2020. gadā samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2017. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks.

3. tabula

Elektroenerģijas tirgus cenas prognozes

  2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
2017. g prognoze, EUR/MWh 36,30 33,99 32,46 32,28      
Aktualizētā 2020. gada prognoze, EUR/MWh     46,06 31,90 38,95 41,96 43,70

Vidējās OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar Enerģijas publiskā tirgotāja (turpmāk - EPT) prognozēm atspoguļotas 4. tabulā. Jāatzīmē, ka OIK tiek noteikta ar viena gada nobīdi, t.i., izmaksas virs tirgus cenas, kas veidojas, piemēram, 2020. gadā bez valsts budžeta līdzfinansējuma atspoguļojas OIK sākot ar 2021. gadu.

4. tabula

OIK prognozes bez valsts dotācijas, EUR/MWh

  2021 2022 2023 2024
OIK bez dotācijas, EUR/MWh 25.72 23.66 18.81 16.65

Elektroenerģijas tirgus cenas samazinājuma rezultātā 2020. gadā, prognozētā OIK 2021. gadā pārsniegs līdzšinējo politikā noteiktos ierobežojuma griestus 22,68 EUR/MWh apmērā. Tādējādi pretēji valdības noteiktajam mērķim par OIK mazināšanu bez papildu valsts budžeta dotācijas OIK 2021. un 2022. gadā salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni palielinātos. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinetam ir jālemj par atbilstošo risinājumu.

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

2017. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) AS "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk - vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadēju ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 5. tabulu.

5. tabula

Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu

Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR
2021 24 003 600
2022 24 003 600
2023 24 003 600

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK samazināšanai samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam", kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātam OIK līdzdalības maksājumam3.

Saglabājot OIK, ir nepieciešams saglabāt arī atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 395 atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem var piešķirt par periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad ir nepieciešams izvērtēt, vai turpināt atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un lēmuma ietekmi uz valsts budžetu. Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis paziņojumu, saskaņā ar ko "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020. gadam piemērošanas", atbilstoši kurām saskaņots atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim.

Tādējādi iespējams pagarināt arī energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstu un Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgiem MK noteikumu Nr. 395 grozījumiem, kas Ministru kabinetā tiks apstiprināti līdz 2020. gada beigām un varēs stāties spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Paredzams, ka arī jaunās valsts atbalsta vadlīnijas pieļaus šāda valsts atbalsta programmu, tādēļ tiek plānots, ka valsts atbalsts 7 000 000 EUR apmērā būs nepieciešams katru gadu arī turpmāk.

Saskaņā ar EM aplēsēm, t.sk. ņemot vērā vēsturiskos pieteikumus atbalstam, ieskaitot tādus, kuri netika apstiprināti, un ņemot vērā, ka EM līdz ar atbalsta pagarināšanu piedāvās arī izmaiņas esošajā atbalstā, kā arī rūpniecības izaugsmi, paredzams, ka nepieciešamais finansējums var sasniegt 7,00 milj. EUR.

Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 6. tabulā.

6. tabula

Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu

Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR
2021 7 000 000
2022 7 000 000
2023 7 000 000

Avots: Ekonomikas ministrija

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk - pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm/personām no valsts budžeta kopš 2015. gada tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju. No 2020. gada Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB) (līdz 2020. gadam - Ekonomikas ministrija) pakalpojuma sniedzējam kompensē izmaksas, kas rodas, samazinot gala rēķinu par elektroenerģiju Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" noteiktajā kārtībā. Tā kā pašlaik pakalpojumu var izmantot tikai viena elektroenerģijas tirgotāja klienti, atbalsta mehānisms kā sociāls rīks nesasniedz visas aizsargātajam lietotājam atbilstošās personas, kā arī savā veidā ierobežo konkurenci starp elektroenerģijas tirgotājiem.

Lai augstāk minēto novērstu, veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā, dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību pakalpojuma nodrošināšanai (MK noteikumu projekts "Noteikumi par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu" (VSS-258)), paredzot, ka BVKB administrēs pakalpojuma īstenošanu un veiks pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (ALDIS), kas apkopos datus no valsts datu reģistriem, kā arī visiem pakalpojuma sniedzējiem (reģistrētajiem elektroenerģijas tirgotājiem), lai aprēķinātu, kāds ir kompensācijas apmērs un kuri elektroenerģijas tirgotāju klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā šis kompensācijas apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums Tiek plānots, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri sāks darboties jaunā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas kārtība, izmantojot ALDIS sistēmu. Izmaiņu rezultātā jāparedz papildus finansējums jaunās kārtības darbības nodrošināšanai, jo tās ietvaros palielināsies aizsargāto lietotāju skaits, kā arī radīsies papildus izdevumi ALDIS uzturēšanai.

Papildus, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta otrajā trīs prim daļā noteikto deleģējumu, Ministru kabinetam jānosaka kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjaunojot spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem 2019. gadā aizsargāto lietotāju skaits pa kategorijām ir:

- personas ar I invaliditātes grupu - 26 808;

- ģimenes ar bērniem ar invaliditāti - 8 262;

- trūcīgas/maznodrošinātas ģimenes (personas) - 66 579.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir aptuveni 45 000 daudzbērnu ģimeņu.

Ieviešot jaunu atbalsta mehānismu, aizsargātajam lietotājam paredzēts 5 euro maksājuma samazinājums rēķinam par elektroenerģiju, bet daudzbērnu ģimenēm4 10 euro. Papildus finansējums nepieciešams ALDIS uzturēšanai, tā kā ALDIS vēl nav nodota ekspluatācijā un tai BVKB informācijas sistēmu uzturēšanas budžetā nav iedalīts finansējums.

Ņemot vērā iepriekš minēto aizsargāto lietotāju skaitu kategorijās, kas šobrīd kopskaitā ir ~150 000 un katram aizsargātajam lietotājam plānoto maksājuma samazinājumu rēķinā par elektrību, tuvināts pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķins - (26 808*5+8 262*5+66 579*5+45 000*10) * 12 (mēn.) = 11 498 940 +79 3120 (ALDIS uzturēšanas izmaksas) = 11 578 252 euro). Būtiski uzsvērt, ka aizsargāto lietotāju skaits ir mainīgs, tāpēc atbalstam nepieciešamā summa ir tuvināts aprēķins. Tāpat jāmin, ka tikai pēc jaunā aizsargāto lietotāju atbalsta mehānisma darbības uzsākšanas, izmantojot ALDIS datus, varēs skaidrāk saprast ikmēneša un gada izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī precizētu aizsargāto lietotāju, kas saņem pakalpojumu, skaitu.

Papildus, saistībā ar Satversmes tiesas spriedumiem par garantēto minimālo ienākumu līmeni (lieta Nr.2019-24-03) par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (lieta Nr.2019-25-03) un citiem saistītiem Satversmes tiesas spriedumiem, kas attiecas uz plašu personu loku ar minimālajiem ienākumiem, Labklājības ministrija gatavo izmaiņas virknē normatīvo aktu, par kurām vēl jāvienojas Ministru kabinetā un Saeimā. Izmaiņas attiecībā uz trūcīgas personas ienākumu līmeni un maznodrošinātās personas statusu var ietekmēt aizsargāto lietotāju mērķgrupu un līdz ar to aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamā finansējuma apjomu. Atkarībā no minētajām iespējamajām izmaiņām maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu (personu) skaitā, attiecīgajā laika posmā tiks pārskatīts elektroenerģijas lietotāju atbalstam paredzētais valsts budžeta līdzekļu apjoms, kā arī aizsargātā lietotāja atbalsta mehānisma īstenošanas aspekti.

Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. 2020. gadā šim pasākumam nav piešķirts budžeta finansējums.

Ietverot aizsargāto lietotāju tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, ALDIS uzturēšanai nepieciešamās ikgadējās izmaksas, kā arī aizsargāto lietotāju neelektrificēto mājokļu elektroenerģijas pieslēgumu līdzfinansēšanas izmaksas, paredzēts, ka budžeta izdevumi šim mērķim sasniegs līdz 12 milj. euro/gadā, sākot ar 2021. gadu.

2. Valsts pētījumu programmas "Enerģētika" un citu pētījumu īstenošana NEKP mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam īstenošanu (turpmāk - NEKP) noteiktos ambiciozos mērķus, kā arī ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentus, ir nepieciešams īstenot virkni pētījumu un pasākumu enerģētikas nozarē. Šie pasākumi ir tieši saistīti ar 2030. gada mērķiem nepieciešamajām enerģētikas tirgus izmaiņām.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 4625 ir izveidota valsts pētījumu programma "Enerģētika" (turpmāk - VPP). Tika izdalīti vairāki pētniecības bloki attiecībā uz NEKP, energoefektivitāti, tirgus un infrastruktūras jautājumiem, kā arī vietējiem un atjaunojamiem resursiem.

VPP ietvaros 2018. gada nogalē uzsākti 11 projekti, kuros tiek īstenota pētniecība: Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti, Ilgtspējīga Latvijas energosistēmas attīstība un integrācija Eiropā (FutureProof), Latvijas dabasgāzes infrastruktūras attīstības tendences, izaicinājumi un risinājumi (LAGAS), Inovatīvas viedo tīklu tehnoloģijas un to optimizācija (INGRIDO), Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstība, Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni (EnergyPath), Energoefektivitātes rīcībpolitikas novērtējums un analīze, Ēku energoefektivitātes tehnoloģisko risinājumu uzlabošana, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomiskā potenciāla novērtējums un politikas rekomendāciju izstrāde, Ilgtspējīga un atjaunīga transporta politikas formulēšana Latvijā (akronīms - 4muLATe), Inovatīvi risinājumi un rekomendācijas Latvijas vietējo un atjaunojamo energoresursu apguves palielināšanai (RTUAER).

Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu VPP īstenošanu, šim mērķim ir ticis piešķirts finansējums 2019. un 2020. gados 2 milj. euro apmērā ik gadu. VPP izpildes ilgums ir trīs gadi, ieskaitot 2021. gadu ar iespēju pagarināt līdz vienam gadam (2022. g), ja tas ir nepieciešams VPP un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai, bez papildus finansējuma piešķiršanas, attiecīgi, lai izpildītu VPP ietvaros uzņemtās saistības 2021. gadā nepieciešams finansējums 545 160 euro apmērā. Līguma finansējuma atlikusī daļa 10% apmērā tiek izmaksāta projekta izpildītājam pēc noslēguma atskaišu izvērtēšanas. Ekonomikas ministrija kā nozares ministrija uzrauga VPP īstenošanu un finansējuma piešķiršanu.

Līdzšinēji veiktie projekti VPP īstenošanā ir bijuši nozīmīgi Latvijas zinātnes attīstībai enerģētikas jomā, vienlaikus sniedzot atbalstu NEKP izstrādē. NEKP noteiktie mērķi 2030. gadam ir ambiciozi un var kļūt par atslēgas faktoru Latvijas tautsaimniecības straujākā attīstībā, pie nosacījuma ka tiek izmantotas kopējās dekarbonizācijas procesa radītās iespējas. Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu uz esošās VPP bāzes ir nepieciešams īstenot NEKP noteiktos izvērtējumus par optimālu rīcību mērķu sasniegšanai. Turpmākajos gados nepieciešamais finansējums, atbilstoši NEKP paredzētajām aktivitātēm ir 485 000 euro 2021. gadā, 565 000 euro 2022. gadā un 465 000 euro 2023. gadā. Vienlaikus paredzēts attīstīt nākamo VPP, nosakot prioritātes, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus - projektu konkursos uzsverot enerģētikas ekosistēmu iedzīvināšanu, papildinot Latvijas zinātnes esošo un nākotnes potenciālu ar Latvijas enerģētikas sektora attīstības virzieniem, tostarp sekmējot pētniecību enerģētikas industrijas attīstībai. Šim virzienam 2021. gadā nepieciešami 918 014 euro un turpmākajos gados nepieciešami 2 milj. euro gadā.

Turpmāk, saskaņā ar ES Enerģētikas savienības Pārvaldības regulu NEKP pētniecībai un zinātnei enerģētikas jomā paredzēts ilgtermiņa finansējuma periods no 2021. gada līdz 2030. gadam. Kā arī NEKP un tajā ietvertie ilgtermiņa mērķi un pasākumi to sasniegšanai visās Enerģētikas Savienības dimensijās, t.sk. attiecībā uz pētniecību, tiks ņemti par pamatu, EK vērtējot ES struktūrfondu piešķiršanu dalībvalstij turpmāko ES daudzgadu budžeta ietvaros.

Finansējums paredzēts šādu NEKP pētījumu/pasākumu īstenošanai: enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmas izveide, enerģētikas monitoringa un ziņošanas sistēmas izveide un darbība, kā arī politikas plānošanai nepieciešamo pētījumu veikšana, kas savukārt saskaņā ar NEKP ir: plānoto investīciju plūsmas un to prognožu analīze visos tautsaimniecības sektoros atbilstoši mērķiem, vadlīniju izstrāde AER projektu virzītājiem, energoapgādes sistēmu optimizācijas analīze, pāreja uz zemas temperatūras apkures sistēmām un atlikumsiltuma integrāciju, dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanas kompleksu ilgtermiņa risinājums, pētījums par gāzes tīkla dekarbonizāciju - iespējām dabasgāzes pārvades sistēmu pielāgot AER ūdeņraža un citu gāzveida kurināmo (ne-metāna) ievadei, AER izmantošanas potenciāla analīze jūras siltuma izmantošanai piekrastes apdzīvotajās vietās, funkcionējoša biznesa modeļa izstrāde energokopienas un AER kopienas darbībai.

Nozaru ministrijas finansējumu VPP veidošanai pieprasa individuāli, ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentos noteiktos mērķus. NEKP noteikto ambiciozo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams īstenot virkni pētījumu un pasākumu enerģētikas nozarē.

Latvijas valsts interesēs ir īstenot stabilu un pastāvīgu VPP, kas kalpotu par pamatu pētniecības attīstībai, radot jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstot jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozares problēmu risināšanai, kā arī uz pētījumiem balstītas politikas īstenošanai, tādā veidā sekmējot ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā minēto, šī VPP vērtējama kā pastāvīgs instruments pētniecības attīstībai enerģētikā. Savukārt, vērtējot VPP rezultātus 2021. gadā, aktuāls jautājums būs par VPP turpmākajām prioritātēm un efektivitātes paaugstināšanu.

3. Risinājumi

3.1. OIK pieauguma scenārijs

Scenārijs paredz pārtraukt OIK noturēšanu esošā 22,68 EUR/MWh līmenī, pārtraucot budžeta līdzfinansējumu publiskajam tirgotajam un atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām divām prioritārajām aktivitātēm - atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un NEKP īstenošanai.

Scenārijs paredz OIK vidējās likmes pieaugumu, sākot ar 01.01.2021. provizoriski līdz 25,72 EUR/MWh, un pakāpenisku samazinājumu turpmākajos gados:

7. tabula

OIK prognozes bez valsts dotācijas, EUR/MWh

  2021 2022 2023
OIK bez dotācijas, EUR/MWh 25.72 23.66 18.81

Šāda risinājuma rezultātā pieaugtu elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem salīdzinājumā ar pārējiem scenārijiem, kuros tiek piedāvāts OIK likmi ierobežot noteiktā līmenī.

8. tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR

  2021 2022 2023
  Prognoze Prognoze Prognoze
Valsts budžeta izdevumi 15 440 167 6 091 238 16 575 720
Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem(Ietekme) -22 511 607 -31 912 362 -21 427 880
Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 0 0 0
Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Valsts budžeta ieņēmumi 15 440 167 6 091 238 16 575 720
AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 15 440 167 6 091 238 16 575 720
Bilance 0 0 0

9. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR

  2021 2022 2023
Finansējums OIK apmēra mazināšanai 0 0 0
Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 0 0 0
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Kopā 13 948 174 14 000 000 14 000 000

3.2. OIK noturēšanas scenārijs līdzšinējā apmērā

Scenārijs paredz saglabāt OIK griestus 22,68 EUR/MWh apmērā 2021. gadā ar turpmāku pakāpenisku samazinājumu. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem un NEKP īstenošanai).

10. tabula

OIK prognozes ar valsts dotāciju pirmajā gadā, EUR/MWh

  2021 2022 2023
OIK ar dotāciju pirmajā gadā, EUR/MWh 22,68 22,60 18,81

11. tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR

  2021 2022 2023
  Prognoze Prognoze Prognoze
Valsts budžeta izdevumi 38 485 714 20 091 238 23 575 720
Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) -6 466 060 -24 912 362 -21 427 880
Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000
Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Valsts budžeta ieņēmumi 38 485 714 20 091 238 23 575 720
AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 38 485 714 20 091 238 23 575 720
Bilance 0 0 0

12. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR

  2021 2022 2023
Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 0 0
Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 533 940 0
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Kopā 33 525 031 14 533 940 14 000 000

3.3. OIK samazināšanas scenārijs

Scenārijs paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes (un ar to izmaksu saistīto UIN) OIK mazināšanai un pārējām valsts budžeta vajadzībām. Scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāk līdz 13,25 EUR/MWh 2023. gadā. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, VPP un NEKP īstenošanai). Tādējādi salīdzinājumā ar esošo situāciju, mazinot izdevumus par elektroenerģiju, tiktu veicināta komersantu konkurētspēja un izdevumu samazinājums mājsaimniecībām. Vienlaikus ar šo risinājumu tiktu nodrošināts, ka daļa Latvenergo koncerna dividenžu būtu pieejamas citām budžeta vajadzībām (20 milj. euro 2021. gadā un 15 milj. euro 2022. un 2023. gadā).

13. tabula

OIK prognozes ar valsts dotāciju, EUR/MWh

  2021 2022 2023
OIK ar dotāciju, EUR/MWh 17,51 16,38 13,25

14. tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR

  2021 2022 2023
  Prognoze Prognoze Prognoze
Valsts budžeta izdevumi 69 640 000 59 500 000 59 500 000
Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 24 688 226 14 496 400 14 496 400
Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000
Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Valsts budžeta ieņēmumi 69 640 000 59 500 000 59 500 000
AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 69 640 000 59 500 000 59 500 000
Bilance 0 0 0

15. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR

  2021 2022 2023
Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 24 688 226 14 496 400
Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 7 000 000
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Kopā 33 525 031 45 688 226 35 496 400

3.4. OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenārijs

Scenārijs, atbilstoši 2019. gada 16. jūlija Ministru kabineta protokola Nr. 33 88. § 7. punktam, paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes OIK mazināšanai, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu segt no valsts budžeta. Šāds scenārijs paredz pilnīgu OIK dzēšanu no patērētāju rēķiniem sākot ar 2021. gadu, tādējādi dodot visaptverošu pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmējdarbības starptautisko konkurētspēju, gan iedzīvotāju maksātspēju. Ņemot vērā, ka energointensīvajiem uzņēmumiem OIK izmaksas tiek kompensētas ar gada nobīdi, finansējums atbalstam energointensīviem uzņēmumiem nepieciešams vienīgi 2021. gadā. Vienlaikus scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem un NEKP īstenošanai). Risinājuma īstenošanas procesā 4. scenārija priekšlikums pirms tā ieviešanas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat.

16. tabula

OIK prognozes ar valsts dotāciju, EUR/MWh

  2021 2022 2023
OIK ar dotāciju, EUR/MWh 0 0 0

17. tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR

  2021 2022 2023
  Prognoze Prognoze Prognoze
Valsts budžeta izdevumi 185 320 767 162 884 274 142 628 283
Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 140 368 993 124 880 674 104 624 683
Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 0 0
Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Valsts budžeta ieņēmumi 185 320 767 162 884 274 142 628 283
AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 89 640 000 74 500 000 74 500 000
Papildus valsts budžeta dotācija 95 680 767 88 384 274 68 128 283
Bilance 0 0 0

18. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR

  2021 2022 2023
Finansējums OIK apmēra mazināšanai 92 576 857 140 368 993 124 880 674
Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 0
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Kopā 113 525 031 161 368 993 138 880 674

3.5. OIK pakāpenisks mazināšanas scenārijs

Scenārijs paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes (un ar to izmaksu saistīto UIN) OIK pakāpeniskai mazināšanai turpmākajos gados, kā arī finansējumam pārējām valsts budžeta vajadzībām. Scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāku samazināšanu 2023. gadā. Finansējuma apjoms OIK mazināšanai tiek prognozēts apmērā, kas nepieciešams, lai pēc pašreizējām prognozēm par OI izmaksām 2024. gadā nebūtu nepieciešama papildu valsts budžeta dotācija un tiktu nodrošināta turpmāka OIK mazināšanās.

Scenārijs paredz saglabāt finansējumu līdz 2023. gadam pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, VPP un NEKP īstenošanai), ka arī vidējā termiņa budžeta ietvarā 2023.gadam netiek plānoti ieņēmumi no Latvenergo koncerna dividendēm 16 150 197 euro apmērā, un tie tiks iekļauti likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam" atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam konceptuālajam lēmumam Ekonomikas ministrijai.

19. tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR

2021 2022 2023
Prognoze Prognoze Prognoze
Valsts budžeta izdevumi 69 640 000 59 500 000 43 349 803
Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 24 688 226 14 496 400 -1 653 797
Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000
Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Valsts budžeta ieņēmumi 69 640 000 59 500 000 43 349 803
AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 69 640 000 59 500 000 43 349 803
Bilance 0 0 0

20. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR

2021 2022 2023
Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 24 688 226 14 496 400
Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 7 000 000
Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000
NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000
VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0
Kopā 33 525 031 45 688 226 35 496 400

Secinājumi

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma samazināšana ir būtiska gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas perspektīvas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un no tās izrietošās budžeta ieņēmumu prognozes tuvākajos gados, kā tas, cita starpā ir atspoguļots 2020. gada 18. augustā Ministru kabinetā skatītajā Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2021.-2023. gadā", Ekonomikas ministrija par optimālu risinājumu saredz OIK mazināšanas scenāriju, izmantojot Latvenergo koncerna dividendes, tostarp 20 milj. euro 2021. gadā un 15 milj. euro 2022. un 2023. gadā no Latvenergo koncerna dividendēm novirzot citām budžeta vajadzībām.


1 Skatīt Eiropas Komisijas lēmumu SA. 43140: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140
2 Saskaņā ar 22.09.2017. Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"
3 Skatīt EK lēmumu SA. 42854: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_42854
4 Daudzbērnu ģimene pakalpojumu saņems, piemērojot vienai no personām, kurai pašai vai kopā ar laulāto ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, maksājuma samazinājumu rēķina summai par elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli.
5 Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojums Nr. 462 "Par valsts pētījumu programmu "Enerģētika"", Ministru kabinets, 26.09.2018., Publicēts: Latvijas Vēstnesis Nr. 192, 28.09.2018.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 595Pieņemts: 12.10.2020.Stājas spēkā: 12.10.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 199, 14.10.2020. OP numurs: 2020/199.7
Saistītie dokumenti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
317922
12.10.2020
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)