2022

Saturs

Saturs

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

2. Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu un pētniecības ietvara, kā arī citu pasākumu īstenošana enerģētikas jomā

3. Piedāvātais risinājums

Secinājumi

Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra sēdes protokola Nr. 78 79.§ 4. punktu, kas noteica uzdevumu Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz 2022. gada 1. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ar Finanšu ministriju saskaņotu jaunu konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kurā tiek atjaunotas ieņēmumu un izdevumu prognozes 2022. un 2023. gadam un sagatavoti priekšlikumi AS "Latvenergo" dividenžu ieņēmumiem un no tiem finansējamo izdevumu sadalījumam 2024. gadam. Konceptuālais ziņojums piedāvā pasākumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) problemātikas risināšanai un elektroenerģijas izmaksu mazināšanai Latvijas trūcīgākajām mājsaimniecībām, tādējādi nodrošinot sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzību un uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanu. Saskaņā ar piedāvāto risinājumu no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim OIK likmi paredzēts samazināt līdz 0 euro/MWh visiem elektroenerģijas gala lietotājiem. Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts komplekss risinājums, aktualizējot valsts finansējumu vidēja termiņa budžetā 2023., 2024. un 2025. gadā.

1. Esošās situācijas raksturojums

Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija ir sasnieguši arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu.

Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OIK ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot budžeta līdzekļus, kā arī ir piešķirot finansējumu energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam, aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžetā 2021.–2023. gadam un nepieciešami arī vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023.–2025.gadam.

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums (turpmāk – OI) un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu¹.

Šobrīd OI īstenošanas papildu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā un elektroenerģijas patēriņa apjoms. Pieaugot importētās dabasgāzes cenai, ņemot vērā elektroenerģijas ģenerācijas termoelektrostacijās izveidi, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro (turpmāk – EUR) 2019. – 2021.gadā un turpmāko 4 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā.

1.tabula

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (obligātais iepirkums no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). Obligātā iepirkuma izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa. Lai gan mainīgās OI izmaksas ir ar negatīvu zīmi (t.i. tālākpārdošanas cena pārsniedz elektroenerģijas iepirkuma cenu), tomēr kopējās atbalsta instrumenta izmaksas 2022.-2024. gados joprojām tiek prognozētās virs nulles.

Prognozes balstās sekojošos pieņēmumos:

1) elektroenerģijas patēriņa straujāks pieaugums pēc COVID-19 ietekmes;

Elektroenerģijas patēriņš 2021. gadā, pakāpeniski samazinoties COVID-19 ietekmei, pieauga, tomēr turpmāko patēriņu bremzēs energoresursu cenu pieaugums. Tādējādi atbilstoši aktualizētajai 2022. gada prognozei 2022. gadā elektroenerģijas kopējais patēriņš samazināsies, tomēr samazinājums būs salīdzinoši neliels - par 0,6% (sk. 2. tabulu). Turpmāk līdzīgi kā līdz šim tiek paredzēts vidēji 1% elektroenerģijas patēriņa pieaugums gadā. Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi – samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās.

2. tabula

Elektroenerģijas kopējā patēriņa prognoze

2) elektroenerģijas tirgus cenas svārstības (skat. 3. tabulu);

Elektroenerģijas tirgus cenas 2020. gadā COVID-19 krīzes ietekmē reģionā būtiski samazinājās salīdzinājumā ar 2017. gada prognozēm, kā arī netika plānots straujš elektroenerģijas cenas pieaugums turpmākajos gados. Tomēr vairāku ārējās konjunktūras apstākļu ietekmē 2021.gada vidējā elektroenerģijas tirgus cena piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un arī 2022. gada un turpmāko gadu vidējā prognozētā elektroenerģijas tirgus cena ir būtiski augstāka kā iepriekš prognozēts. Galvenie faktori šādai tendencei ir – elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, turpinoties ekonomikas atveseļošanās procesam, dabasgāzes cenu pieaugums un CO₂ kvotu cenu pieaugums. Tādējādi, palielinoties iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtībai, samazinās atbalsta apjoms, kas jāsedz elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros.

3.tabula

Elektroenerģijas gada vidējās vairumtirgus cenas faktiskie dati (f) un prognoze (p)

Vidējās OIK izmaiņas gadu griezumā bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk – EPT) prognozēm atspoguļotas 4. tabulā. Jāatzīmē, ka OIK tiek noteikta ar viena gada nobīdi, t.i., izmaksas virs tirgus cenas, kas veidojas, piemēram, 2022. gadā bez valsts budžeta līdzfinansējuma atspoguļojas OIK, sākot ar 2023. gadu.

4.tabula

OIK bez valsts dotācijas vidējā līmeņa faktiskie dati (f) un prognoze (p), EUR/MWh

Elektroenerģijas tirgus cenas palielināšanās rezultātā, kā arī ņemot vērā straujāku nekā plānots elektroenerģijas patēriņu, prognozētā OIK 2023.–2025. gadā būs ievērojami mazāka kā tika paredzēts 2020. gadā, kā arī zemāka kā 2022. gadā noteiktā vidējā OIK likme 7,55 EUR/MWh. Tādējādi OIK maksājumu vidējais līmenis samazināsies arī bez papildu valsts budžeta dotācijas.

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

2017. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 221) AS "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadēju ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 5.tabulu. Kompetentās statistikas iestādes pārskata vienreizējā maksājuma uzskaiti. Izmaiņu gadījumā ikgadējā vienreizējā maksājuma avansa daļā, kas ietekmē valsts budžetu, avansa summa varētu pieaugt.

5. tabula

Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK samazināšanai samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (turpmāk – MK noteikumi Nr.395), kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātam OIK līdzdalības maksājumam^[1]. 2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 395, ar kuriem tika paplašināts atbalsttiesīgo nozaru tvērums, kā arī atviegloti atsevišķi nosacījumi atbalsta saņemšanai.

Saskaņā ar piedāvāto risinājumu no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim OIK likmi paredzēts samazināt līdz 0 euro/MWh visiem elektroenerģijas gala lietotājiem. No tā izriet, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem valsts budžeta finansējums OIK mainīgās daļas finansēšanai laika posmā no 2023.gada līdz 2025.gadam netiek paredzēts.

6. tabula

Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām/personām kopš 2015. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju.

2021.gada 1.jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 345), kas stājas spēkā 2021.gada 1.septembrī. Noteikumi Nr. 345 paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk – ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no visiem pakalpojuma sniedzējiem (reģistrētajiem elektroenerģijas tirgotājiem), lai aprēķinātu, kāds ir atbalsts apmērs un kuri elektroenerģijas tirgotāju klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums vairumam aizsargāto lietotāju tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju, tai skaitā, obligātā iepirkuma un jaudas komponenti.

Pēc ALDIS datiem 2022. gada maijā aizsargāto lietotāju skaits pa kategorijām ir:

– personas ar I invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti – 34 954;

– trūcīgas/maznodrošinātas ģimenes (personas) – 45 318;

– daudzbērnu ģimenes – 83 827.

Kopumā aizsargāto lietotāju skaits uz 2022.gada maiju ir 164 099. Ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, personām ar I. invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām/personām paredzēts 5 euro/mēnesī maksājuma samazinājums rēķinam par elektroenerģiju, bet daudzbērnu ģimenēm² 10 euro/mēnesī. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 345, kas pieņemti Ministru kabinetā 2021.gada 19.oktobrī, laika posmā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada decembrim, katrā no aizsargāto lietotāju kategorijām tika palielināts atbalsta apmērs par 10 euro, ņemot vērā 2021.gada otrā pusē vērojamo elektroenerģijas (un citu energopakalpojumu) diezgan straujo cenu kāpumu. Tādējādi daudzbērnu ģimenes ik mēnesī saņēma 20 euro lielu maksājuma samazinājumu elektroenerģijas rēķinā, bet pārējās kategorijas – 15 euro.

Papildus, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļā noteikto deleģējumu, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjaunojot spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā.

Ņemot vērā būtiskā elektroenerģijas cenu pieauguma elektroenerģijas biržā saglabāšanos arī 2022.gadā un kopējo epidemioloģiskās situācijas izraisīto ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņa raksturu, lai sasniegtu pakalpojuma būtību, vienlaikus mazinot ietekmi uz enerģētisko nabadzību, nepieciešams turpināt terminēto atbalsta palielinājumu visām aizsargāto lietotāju kategorijām nākamā gada pirmajos četros mēnešos, t.i. līdz 2022./2023. gada apkures sezonas beigām. Palielinātais atbalsts uz šo brīdi 164 000 aizsargātajiem lietotājiem no valsts budžeta 2023.gadā prasītu 6 560 000 euro (164 000*10 euro*4 mēn.). Vienlaikus, ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk – ENER) uzturēšanai un pilnveidei gadā nepieciešams 202 530 euro ar PVN.

Papildus, ar Noteikumu Nr.345 pieņemšanu paredzēts, ka Ekonomikas ministrija apmaksā Rīgas domei izdevumus, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro ik gadu.

Ņemot vērā pamata atbalstu, kas nostiprināts Noteikumos Nr. 345 un kas sastāda 14 875 560 euro (34 954+45 318)*5*12+83 827*10*12), aizsargāto lietotāju pieslēgumu līdzfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus 105 000 euro un elektroenerģijas palielinājuma kompensēšanai nepieciešamos papildu atbalsta 6 560 000 euro, kā arī ALDIS un ENER uzturēšanas un pilnveides izmaksas 202 530 euro un trūcīgo, maznodrošināto datu padošanu, ko nodrošina Rīgas dome līdz 20 000 euro gadā Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023. gadam izdevumi aizsargāto lietotāju atbalstam sasniegs līdz 21 763 090 euro, savukārt Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–2025. gadam 15 203 090 euro katru gadu.

2. Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu un pētniecības ietvara, kā arī citu pasākumu īstenošana enerģētikas jomā

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk – NEKP) noteiktos ambiciozos mērķus, kā arī ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentus, ir nepieciešams nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu pētniecības un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu enerģētikas nozarē, t.sk. attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģiju attīstības veicināšanu. Tāpat noteikto mērķu un jauno politikas iniciatīvu īstenošanai nepieciešami papildu administratīvie resursi. Šo procesu nodrošināšanai ir nepieciešams stabils finansējums 2023.-2025.gada vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā.

Ekonomikas ministrija kā nozares ministrija uzrauga klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu enerģētikas nozarē ietvara izveidošanu, īstenošanu un finansējuma piešķiršanu. Latvijas valsts interesēs ir īstenot stabilu un pastāvīgu virzību uz klimatneitralitāti, kas kalpotu par pamatu enerģētikas nozares attīstībai, radot jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstot jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozares problēmu risināšanai, kā arī uz pētījumiem balstītas politikas īstenošanai, tādā veidā sekmējot ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā minēto, jaunais ietvars vērtējams arī kā instruments pētniecības attīstībai enerģētikā. Finansējums NEKP pasākumiem nepieciešams 5 000 000 euro apmērā ik gadu, ieskaitot finansējumu NEKP pētījumu veikšanai nepieciešamo ekspertu piesaistei un pētniecības ietvara pasākumu ieviešanai 175 000 euro, jeb 3.5% no kopējā finansējuma. Programmas pētniecības attīstībai enerģētikā tiks izstrādātas, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros.

Atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulai (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību NEKP pētniecībai un zinātnei enerģētikas jomā paredzēts ilgtermiņa finansējuma periods no 2021. gada līdz 2030. gadam. Kā arī NEKP un tajā ietvertie ilgtermiņa mērķi un pasākumi to sasniegšanai visās Enerģētikas Savienības dimensijās, t.sk. attiecībā uz pētniecību, tiks ņemti par pamatu, EK vērtējot ES struktūrfondu piešķiršanu dalībvalstij turpmāko ES daudzgadu budžetu ietvaros.

Lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju nepieciešams Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai. Līdz ar to nepieciešams finansējums 611 918 euro apmērā 2023.gadā un 122 150 euro turpmāk ik gadu. Jānorāda, ka pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā kontekstā, Latvijas dalība Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (turpmāk – IEA) ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās. Kā IEA dalībniece Latvija varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros, kas kopš IEA izveides jau ir izmantots četras reizes. Sīkāk par šo un citiem ieguvumiem no Latvijas dalības IEA ir atspoguļots Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai" (22-TA-2117). Minētajām klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitātēm, t.sk. administrēšanas vajadzībām, pētniecības ietvara, kā arī citu pasākumu, t.sk. attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģiju attīstības veicināšanu, īstenošanai enerģētikas jomā, vidēja termiņa budžetā 2023.gadā nepieciešami 5 611 918 euro, 2024.-2025. gadam nepieciešami 5 122 150 euro ik gadu.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams jau esošo un plānoto enerģētikas politikas instrumentu ieviešanai un enerģētikas politikas administrēšanai. Finansējums nepieciešams Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – BVKB), kas ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde, jo jāņem vērā, ka straujāk kā paredzēts samazinās elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaits un samazinās arī ieņēmumi no nodevas (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.¹ pants), kas ir resursu avots enerģētikas jautājumu administrēšanai. Nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 124 200 euro (preces un pakalpojumi) ik gadu. Turpinot īstenot obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzību atbilstoši pārskatītajam uzraudzības regulējumam, pieaug BVKB īstenojamo funkciju apjoms, aktuāls ir jautājums par finansējuma nepieciešamību iestādes pārstāvēšanai ar šo sistēmu saistītajās tiesvedībās.

Papildus tam 2023.–2025. gadā plānoti aktīvi Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND izpētes darbi, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde. Šim mērķim nepieciešams piešķirt finansējumu 2023. gadā 1 700 807 euro, 2024. gadā 4 692 108 euro un 2025. gadā 9 192 107 euro apmērā. Kopprojekta izpētes darbi nepieciešami, lai, minimizējot ar projekta priekšizpēti saistītos riskus, radītu investoru interesi par projekta īstenošanu. Publiskā finansējuma piešķīrums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND izpētes darbiem, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādei, neradīs ekonomiskās priekšrocības projekta īstenotājiem. Izpētes darbu veicēji tiks izraudzīti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Tiesības komersantiem īstenot vēja enerģijas projektus tiks piešķirtas atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā.

3. Piedāvātais risinājums

Ņemot vērā elektroenerģijas vairumtirgus konjunktūras izmaiņas un tajā vadošo tendenču ietekmi, konstatējams, ka elektroenerģijas vidējās vairumcenas arī turpmāk saglabāsies augstā līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ekonomisko situāciju. Līdz ar to nepieciešams rast jaunu līdzsvarotu risinājumu OI sistēmas pilnveidošanai, lai tādējādi ierobežotu elektroenerģijas cenu līmeņa radīto negatīvo seku ietekmi, aizsargājot sabiedrības ievainojamāko daļu, veicinot komercdarbības attīstību un saglabājot valsts budžeta finansēto pasākumu īstenošanas stabilitāti.

Vienlaikus jāņem vērā, ka 2022. gada pirmajā pusgadā ir ievērojami samazinājies OI valsts atbalsta saņēmēju skaits. Arī turpmāk, saskaņā ar BVKB datiem par OI atļauju derīguma termiņiem, OIK atbalstu saņemošo koģenerācijas staciju skaits pakāpeniski samazināsies, tādējādi mazinot OI kopējās izmaksas.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiek paredzēts, ka OIK vidējā vērtība bez valsts budžeta dotācijas 2023. gadā būs 4,12 euro/MWh; 2024. gadā 2,44 euro/MWh; 2025. gadā 3,33 euro/MWh (skat. 7. tabulu).

7.tabula

OIK prognozes bez valsts dotācijas, euro/MWh

Piedāvātais risinājums paredz Vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā 2023.–2025. gadam novirzīt AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas lietotāju tēmētam atbalstam, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, pētniecības daļas īstenošanai un enerģētikas attīstības sadaļas vajadzībām. Valstij izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmērs atbilst Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 3. punktam.

Ņemot vērā EPT faktiskos finanšu rādītājus par 2022. gadu, tiek rosināts OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim noteikt 0 euro/MWh iepretim šobrīd fiksētajai likmei 7,55 euro/MWh. Attiecīgi EPT nepiemēro elektroenerģijas galalietotājiem obligātā iepirkuma un jaudas komponentes par gala patēriņu no 2022.gada 1. septembra līdz 31. decembrim, nodrošinot maksājumu obligātā iepirkuma sistēmas dalībniekiem veikšanu no iegūtajiem ienākumiem. Konceptuālā ziņojuma risinājums paredz šādu valsts budžeta dotāciju EPT (pēc naudas plūsmas metodes): 2023. gadā 0 euro; 2024. gadā 17 174 231 euro; 2025. gadā 23 773 885euro. Šāda budžeta dotācija nodrošina, ka EPT iepriekšējā gada izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem tiek pilnībā kompensēts un neveidojas nākotnē kompensējamo izmaksu uzkrājuma pieaugums.

Turpmākajos gados OIK vidējo likmi tiek piedāvāts noteikt šādā apmērā: 2023. gadā 0 euro/MWh; 2024. gadā 0 euro/MWh; 2025. gadā 0 euro/MWh. Risinājuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs atspoguļots 8. tabulā (pēc naudas plūsmas metodes) un šī konceptuālā ziņojuma pielikumā (pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA) metodoloģijas).

8.tabula

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un citu enerģētikas jomas pasākumu īstenošanas vajadzībām, tai skaitā ne-emisiju tehnoloģiju attīstībai, izdevumu ietekme uz valsts budžetu, pēc naudas plūsmas metodes, euro

Līdztekus minētajam jāņem vērā, ka Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2021.–2023. gadam Ekonomikas ministrijas neatliekamo pasākumu īstenošanai 2023.gadā ir paredzēti 12 604 630 euro un vispārējām budžeta vajadzībām 2023., 2024. un 2025. gadā ir paredzēti 15 000 000 euro ik gadu.

Secinājumi

OIK samazināšana līdz 0 euro/MWh no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim ir vērtējama kā nozīmīgs pasākums pašreizējo enerģētikas izaicinājumu negatīvās ietekmes mazināšanā. Tā ieviešana cita starpā palīdzētu īstermiņā risināt tādus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtiskus jautājumus kā sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzība, patērētāju maksātspējas veicināšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, kā arī uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas sekmēšana un eksporta palielināšana. Ņemot vērā, ka OIK samazinājums vienādi tiks attiecināts uz visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, tas nesniegs selektīvi priekšrocības kādam konkrētam uzņēmumam vai nozarei, līdz ar to šāds pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem.

Ekonomikas ministre I. Indriksone

Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un citu enerģētikas jomas pasākumu izdevumu ietekme uz valsts budžetu
pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas metodoloģijas, euro