Ministru kabineta rīkojums Nr. 462

Rīgā 2018. gada 26. septembrī (prot. Nr. 44 40. §)

Par valsts pētījumu programmu "Enerģētika"

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu apstiprināt valsts pētījumu programmu "Enerģētika" 2018.-2020. gadam (turpmāk - programma).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 6 000 000 euro. Programmu finansē no Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis - veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā.

5. Programmas mērķi - stiprināt saikni starp pētniecību un prioritārām Latvijas enerģētikas politikas jomām, attīstīt enerģētikas zinātnisko un analītisko bāzi, radīt jaunas zināšanas un stiprināt pētniecisko kapacitāti enerģētikas sistēmas ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai tādās jomās kā enerģētiskā drošība, enerģijas infrastruktūra un tirgus, vietējo un atjaunojamo energoresursu potenciāls un tā apguve, energoefektivitāte, starptautiskā sadarbība enerģētikas jomas pētniecībā, sagatavot pamatotus rīcībpolitikas ieteikumus un aktīvi izmantot tos politikas izstrādei, nodrošinot Latvijas ieguldījumu Enerģētikas savienības stratēģisko mērķu sasniegšanā. 

6. Noteikt šādus programmas uzdevumus:

6.1. atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu saturiskajām un metodiskajām prasībām attīstīt analītisko zināšanu bāzi, kas nepieciešama ilgtermiņa nacionālās enerģētikas politikas stratēģisko mērķu noteikšanai, izstrādāt rīcībpolitikas priekšlikumus enerģētikas politikas stratēģisko mērķu sasniegšanai, kā arī analītiskos rīkus un modeļus politikas mērķu un politikas pasākumu ietekmes novērtēšanai;

6.2. attīstīt enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstībai nepieciešamo zināšanu bāzi, iekļaujot enerģētikas sistēmu attīstības un optimizācijas risinājumus, dažādu enerģijas veidu ieguves un izmantošanas prognozes, ražošanas un patēriņa tendences, energoapgādes materiāltehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī energoapgādes sistēmas drošuma risinājumus;

6.3. attīstīt zināšanu bāzi energoefektivitātes jomā, iekļaujot visaptverošu energoefektivitātes potenciāla novērtējumu tautsaimniecības sektoros un atsevišķās nozarēs, energoefektivitātes pasākumu izvērtējumu, jaunu inženiertehnoloģisko risinājumu izpēti, efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes attīstības potenciāla Latvijā izvērtējumu, kā arī atbilstošas rīcībpolitikas un finansēšanas risinājumu izstrādi;

6.4. attīstīt zināšanu bāzi par atjaunojamo un vietējo energoresursu izmantošanu, par šo resursu potenciālu teritoriālā un sektoru griezumā, tirgu, ilgtspēju, tehnisko, sociālo un ekonomisko ietekmi, atbalsta mehānismiem un starpvalstu sadarbības mehānismiem, tehnoloģijām, ietekmi uz kopējo enerģētikas sistēmas drošumu un tirgu, kā arī izstrādāt atbilstošus rīcībpolitikas un finansēšanas risinājumus;

6.5. veicināt valsts iestāžu starptautisko sadarbību ar zinātniskajām institūcijām enerģētikas pētniecības jomā, lai risinātu ilgtermiņa enerģētikas problēmas un izaicinājumus un veidotu uz pētniecību un efektivitāti balstītu ilgtspējīgu enerģētikas politiku.

7. Noteikt programmai šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. veidot un attīstīt starpdisciplināras zinātnieku grupas enerģētikas problēmu risināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī;

7.2. attīstīt zinātnisko darbību šādos virzienos:

7.2.1. sadarbība ar enerģētikas nozares sociālajiem partneriem (piemēram, uzņēmumiem, sabiedrības mērķa grupām, nozaru profesionālajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm);

7.2.2. iesaistīšanās izglītības procesā, attīstot ar programmas mērķiem un uzdevumiem saistītus maģistrantūras un doktorantūras studiju kursus un programmas;

7.2.3. iesaistīšanās starptautiskos pētniecības un attīstības projektos;

7.2.4. zināšanu un tehnoloģiju pārnese;

7.3. nodrošināt komunikāciju par pētniecību un tās rezultātiem un to pamanāmību sabiedrībā;

7.4. programmas īstenošanai nodrošināt programmas projektu īstenotāju savstarpēju sadarbību kopīgu pasākumu ietvaros (piemēram, oriģināli zinātniskie raksti, sabiedrības informēšanas pasākumi, konferences un semināri).

8. Programmas īstenošanas laikā sagaidāms viens vai vairāki šādi projekta rezultāti:

8.1. pētniecības rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšana;

8.2. tehnoloģiju tiesības;

8.3. intelektuālā īpašuma licences līgumi;

8.4. ziņojumi par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitikas ietekmi;

8.5. sekmīgi nokārtots maģistra valsts (gala) pārbaudījums un noteiktā kārtībā aizstāvēts promocijas darbs;

8.6. citi pētniecības specifikai atbilstoši projekta rezultāti (tai skaitā dati).

9. Programmas īstenošanu var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai, bez papildus finansējuma piešķiršanas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens