Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 340

Valmierā 2020. gada 30. janvārī (prot. Nr. 2, 44. §)
Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Valmieras pilsētas pašvaldībā
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu, 33. panta otro daļu, 35. panta trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"
14. panta sesto daļu, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem
un sociālajām dzīvojamām mājām
" 12. pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek novērtēti personu ienākumi un materiālie resursi;

1.2. ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā tiek pieprasīti un piešķirti sociālās palīdzības pabalsti;

1.4. sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, un to izmaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. ģimene (persona) – atsevišķi dzīvojoša persona vai personu grupa, kuru saista radniecība vai citas personiskas attiecības, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī un tā uzturēšanu veic kopīgi;

2.2. pilnvarotais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kuras rīcībā ir dokuments ar juridisku spēku pārstāvāmās personas tiesību vai likumisko interešu īstenošanai un aizstāvībai;

2.3. sociālās palīdzības pabalsts – pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, kas tiek piešķirts no Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus;

2.4. izdevumus apliecinošs dokuments – rēķina, kases čeka, stingrās uzskaites kvīts oriģināls, kurā norādīts pašvaldības sociālās palīdzības pabalsta pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, maksājamā un samaksātā summa.

3. Sociālās palīdzības pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt pietiekamus ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

4. Sociālās palīdzības pabalstus piešķir ģimenei (personai), kura deklarējusi savu dzīvesvietu Valmieras pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā un kurai pašvaldības iestāde "Sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – Sociālo lietu pārvalde) noteikusi atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

5. Saistošo noteikumu 19.1. apakšpunktā noteikto sociālās palīdzības pabalstu ir tiesības saņemt ģimenei (personai), kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, un ģimenei (personai), kuras pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.

6. Sociālās palīdzības pabalsti netiek piešķirti personām, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījumā.

7. Sociālās palīdzības pabalstus pieprasa un piešķir saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteikto.

8. Saistošajos noteikumos noteiktā atbalsta piešķiršanas izvērtēšanai Sociālo lietu pārvalde pārbauda informāciju, tostarp apstrādā personas datus, par atbalsta pieprasītāju un viņa ģimeni pašvaldības un valsts datu reģistros tikai trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai nepieciešamajā apjomā. Ja nepieciešams, Sociālo lietu pārvalde pieprasa ziņas no valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī privātpersonām.

II. Ienākumu un materiālo resursu novērtēšana

9. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesībām saņemt sociālās palīdzības pabalstu, ģimene (persona) vai tās pilnvarotais pārstāvis vēršas Sociālo lietu pārvaldē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktiem nosacījumiem.

10. Novērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu noteiktajam, par īpašumu nav uzskatāms:

10.1. viena garāža, kas ir ģimenes (personas) īpašumā un ja tā netiek izmantota saimnieciskai darbībai;

10.2. kustamais un nekustamais īpašums, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam ir liegta iespēja rīkoties ar šo īpašumu.

III.  Ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšana par maznodrošinātu

11. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka ģimenei (personai), kuras deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.

12. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja:

12.1. vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 135 euro;

12.2. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un šo noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktā noteiktais kustamais un nekustamais īpašums;

12.3. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

12.4. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

12.5. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta pirmajai daļai.

13. Novērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, tiek ņemti vērā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un normatīvajā aktā par noteikumiem ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanai par trūcīgu, kā arī šo saistošo noteikumu II nodaļā noteiktie nosacījumi.

14. Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

15. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālo lietu pārvalde izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

16. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka:

16.1. uz sešiem mēnešiem – ja vismaz viena persona ģimenē vai atsevišķi dzīvojoša persona ir darbspējas vecumā;

16.2. uz 12 mēnešiem – ja neviena persona ģimenē vai atsevišķi dzīvojoša persona nav darbspējas vecumā vai personas darbspējas vecumā ir nestrādājoši vecuma vai invaliditātes pensijas, vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.

17. Ģimenei (personai) ir pienākums nekavējoties informēt Sociālo lietu pārvaldi par izmaiņām ģimenes sastāvā, materiālajā vai sociālajā situācijā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no izmaiņu iestāšanās dienas, ja tas ietekmē vai varētu ietekmēt tiesības uz piešķirto maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

18. Sociālo lietu pārvalde pieņem lēmumu par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu, ja konstatē, ka ģimene (persona) nav ievērojusi šo noteikumu 17.punktā noteikto prasību, un ja pārmaiņu rezultātā ģimene (persona) neatbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas nosacījumiem.

IV. Sociālās palīdzības pabalstu veidi un izmaksas kārtība

19. Pašvaldībā ir noteikti šādi sociālās palīdzības pabalsti:

19.1. pabalsts krīzes situācijā;

19.2. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

19.3. dzīvokļa pabalsts;

19.4. pabalsts sociālā dzīvokļa uzturēšanai;

19.5. pabalsts ēdināšanas maksas segšanai;

19.6. pabalsts obligātās izglītības ieguves atbalstam;

19.7. pabalsts veselības aprūpei.

20. Sociālās palīdzības pabalstus izmaksā bezskaidrā naudā, pārskaitot tos iesniegumā norādītajā pabalsta pieprasītāja kredītiestādes kontā vai, pēc vienošanās ar pabalsta pieprasītāju, pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontā.

V. Pabalsts krīzes situācijā

21. Pabalsts krīzes situācijā ir materiāla palīdzība, ko piešķir Sociālo lietu pārvalde, ņemot vērā krīzes situācijā radīto zaudējumu sekas un ģimenes (personas) spējas nodrošināt savas pamatvajadzības, izmantojot savā rīcībā esošus materiālos resursus.

22. Pabalstu var pieprasīt viena mēneša laikā no krīzes situācijas rašanās dienas kopā ar iesniegumu iesniedzot dokumentu, kas apliecina krīzes situācijas apstākļus un pamato materiālās palīdzības nepieciešamību, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.

23. Sociālo lietu pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālista sniegto atzinumu.

24. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir:

24.1. katastrofu gadījumos – līdz trīs valstī noteiktām minimālām mēneša darba algām;

24.2. citos no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu gadījumos, ja ģimene (persona) savas pamatvajadzības nespēj nodrošināt saviem spēkiem – līdz vienai valstī noteiktai minimālai mēneša darba algai.

25. Pabalstu krīzes situācijā izmaksā piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

VI. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

26. Garantētais minimālais ienākumu līmenis pašvaldībā ir vienāds ar normatīvajos aktos valstī noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni, to aprēķina un piešķir saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

27. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā par kārtējo kalendāra mēnesi, izmaksu veicot divas reizes mēnesī:

27.1. līdz kārtējā mēneša 15. datumam;

27.2. līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai.

VII. Dzīvokļa pabalsts

28. Dzīvokļa pabalsts šo saistošo noteikumu izpratnē ir sociālās palīdzības pabalsts, kas paredzēts izdevumu par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), izdevumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, vai ar kurināmā iegādi saistīto izdevumu daļējai segšanai.

29. Dzīvokļa pabalstu nav tiesības pieprasīt:

29.1. ģimenei (personai), kura tekošā kalendārā gada laikā ir saņēmusi vai turpina saņemt pabalstu sociālā dzīvokļa uzturēšanai;

29.2. pilngadību sasniegušajam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

30. Dzīvokļa pabalstu piešķir vienu reizi kalendārajā gadā.

31. Pamats dzīvokļa pabalsta piešķiršanai ir ģimenes (personas) vai viņa pilnvarotas personas iesniegtie sekojošie dokumenti:

31.1. iesniegums;

31.2. iesnieguma iesniegšanas dienā spēkā esoša dokumenta kopija (uzrāda oriģinālu), kas apliecina dzīvokļa lietošanas, īpašuma un/vai īres tiesības, izņemot ģimenēm (personām), kuras dzīvo dzīvojamā telpā, kas īpašumā ir viņa pirmās pakāpes radiniekam;

31.3. mēneša rēķins par dzīvojamo telpu, kurā siltumenerģija apkurei tiek nodrošināta centralizēti.

32. Dzīvokļa pabalsta apmērs:

32.1. par dzīvojamo telpu, kurā siltumenerģija apkurei tiek nodrošināta centralizēti, – nepārsniedz 350 euro, un tas tiek aprēķināts par sešiem mēnešiem, ņemot vērā faktisko iesniegtā mēneša rēķina summu;

32.2. kurināmā iegādei par dzīvojamo telpu, kurā apkure tiek nodrošināta individuāli – 250 euro.

33. Piešķirto dzīvokļa pabalstu izmaksā līdz nākamā mēneša 25. datumam.

VIII. Pabalsts sociālā dzīvokļa uzturēšanai

34. Tiesības saņemt pabalstu sociālā dzīvokļa uzturēšanai ir ģimenei (personai), kuru pašvaldība ir atzinusi par tiesīgu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli un kura ir noslēgusi sociālā dzīvokļa īres līgumu.

35. Pamats pabalsta piešķiršanai ir:

35.1. iesniegums par pabalsta piešķiršanu;

35.2. izdevumu par dzīvojamās telpas lietošanu un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mēneša aprēķins. Mēneša aprēķinu par katru mēnesi sociālā dzīvokļa īres līguma laikā Sociālo lietu pārvaldē iesniedz ģimene (persona).

36. Sociālo lietu pārvalde pabalstu aprēķina un piešķir par katru mēnesi sociālā dzīvokļa īres līguma darbības laikā, nepārsniedzot 50 procentus no īres maksas un 50 procentus no apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumiem.

37. Piešķirtais pabalsts ir netiešs un tas viena mēneša laikā pēc mēneša aprēķina saņemšanas tiek pārskaitīts dzīvojamās mājas pārvaldnieka kontā.

IX. Pabalsts ēdināšanas maksas segšanai

38. Pabalsts ēdināšanas maksas segšanai tiek piešķirts bērnam no ģimenes, kurai noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, un kurš apmeklē:

38.1. pirmsskolas izglītības iestādi Valmieras pilsētā;

38.2. pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādi.

39. Pabalstu ēdināšanas maksas segšanai piešķir:

39.1. bērnam no trūcīgas ģimenes:

39.1.1. 100 procentu apmērā ēdināšanas maksas segšanai pirmsskolas izglītības iestādē;

39.1.2. 100 procentu apmērā no ēdināšanas (pusdienas) maksas pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās izlgītības iestādē;

39.2. bērnam no maznodrošinātas ģimenes:

39.2.1. 50 procentu apmērā ēdināšanas maksas segšanai pirmsskolas izglītības iestādē;

39.2.2. 100 procentu apmērā ēdināšanas (pusdienas) maksas segšanai pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē.

40. Pabalsts ēdināšanas maksas segšanai tiek piešķirts sākot no nākamās mācību dienas, skaitot no dienas, kad Sociālo lietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu, līdz kārtējā mācību pusgada pēdējai mācību dienai vai uz sešiem mēnešiem pirmsskolas izglītības iestādē. Sākoties jaunam pusgadam, ģimenei atkārtoti Sociālo lietu pārvaldē jāiesniedz dokumenti, kas paredz tiesības saņemt pabalstu ēdināšanas maksas segšanai.

41. Ēdināšanas maksai piešķirtie finanšu līdzekļi tiek pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina ēdināšanu katrā konkrētā izglītības iestādē.

X. Pabalsts obligātās izglītības ieguves atbalstam

42. Pabalstu obligātās izglītības ieguves atbalstam, uzsākot mācību gadu, piešķir par bērnu no trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, kurš iegūst pamatizglītību un nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

43. Pabalsts ir netiešs, un tas tiek izsniegts dāvanu kartes veidā.

44. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir 40 euro.

45. Iesniegumi pabalsta saņemšanai Sociālo lietu pārvaldē tiek pieņemti no pirmās jūlija mēneša apmeklētāju pieņemšanas dienas līdz pēdējai septembra mēneša apmeklētāju pieņemšanas dienai.

46. Pabalsts tiek izsniegts 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

XI. Pabalsts veselības aprūpei

47. Pabalsts veselības aprūpei tiek piešķirts par spēkā esoša trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa laikā radušiem izdevumiem:

47.1. veiktajām pacienta iemaksām un pacienta līdzmaksājumiem valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

47.2. veiktajiem maksas veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus neapmaksā no valsts budžeta;

47.3. veiktajiem zobu ekstrakcijas vai zobu protezēšanas pakalpojumiem;

47.4. optisko briļļu iegādei.

48. Pabalsts vienai personai tiek piešķirts 50 procentu apmērā no izlietotās summas, nepārsniedzot 100 euro viena kalendārā gada laikā.

49. Pabalsts veselības aprūpei tiek piešķirts pēc radušos izdevumu apmaksas, Sociālo lietu pārvaldē papildu iesniegumam iesniedzot izdevumu apliecinošus dokumentus, kas nav vecāki par trim mēnešiem, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15. janvārim. Noteikumu 47.4. apakšpunktā noteiktajam atbalstam papildus iesniedzama receptes optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādei kopija (uzrādot oriģinālu).

50. Piešķirto pabalstu izmaksā līdz nākamā mēneša 25. datumam.

XII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

55. Sociālo lietu pārvaldes lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē. Tās lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XIII. Noslēguma jautājumi

56. Atzīt par spēku zaudējušiem:

56.1. pašvaldības 2016. gada 28. jūlija saistošos noteikumus Nr. 261 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu Valmieras pilsētā";

56.2. pašvaldības 2014. gada 28. augusta saistošos noteikumus Nr. 214 "Par pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem Valmieras pilsētā";

56.3. pašvaldības 2012. gada 29. novembra saistošos noteikumus Nr. 137 "Par kustamo un nekustamo īpašumu, kas nav uzskatāms par īpašumu, novērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, Valmieras pilsētā";

56.4. pašvaldības 2010. gada 23. septembra saistošos noteikumus Nr. 95 "Par dzīvokļa pabalstiem Valmieras pilsētā".

57. Laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar COVID-19 izplatību un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām, ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, piešķir pabalstu krīzes situācijā 80 euro apmērā mēnesī katrai personai triju mēnešu laikā.

(Valmieras pilsētas domes 16.04.2020. saistošo noteikumu Nr. 347 redakcijā)

58. Lai saņemtu saistošo noteikumu 57. punktā minēto pabalstu, persona Sociālo lietu pārvaldē iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas apstākļus un pamato materiālās palīdzības nepieciešamību.

(Valmieras pilsētas domes 16.04.2020. saistošo noteikumu Nr. 347 redakcijā)

59. Saistošo noteikumu 57. punktā noteikto pabalstu izmaksā bezskaidrā naudā, pārskaitot to iesniegumā norādītajā pabalsta pieprasītāja kredītiestādes kontā:

59.1. pirmreizēji – piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža;

59.2. pārējos mēnešos – līdz kārtējā mēneša 10.datumam.

(Valmieras pilsētas domes 16.04.2020. saistošo noteikumu Nr. 347 redakcijā)

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs J. Baiks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu un sociālās palīdzības .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Valmieras pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 340Pieņemts: 30.01.2020.Stājas spēkā: 02.04.2020.Tēma: Covid-19 pašvaldībāsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 65, 01.04.2020. OP numurs: 2020/65.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
313561
{"selected":{"value":"17.04.2020","content":"<font class='s-1'>17.04.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.04.2020","iso_value":"2020\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"02.04.2020","iso_value":"2020\/04\/02","content":"<font class='s-1'>02.04.2020.-16.04.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.04.2020
424
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)