Ministru kabineta rīkojums Nr. 27
Rīgā 2020. gada 22. janvārī (prot. Nr. 3 35.
§)
Par Latvijas rīcības plānu augu
aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai
1. Apstiprināt Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības
līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo iestādi plāna
īstenošanā un plānā noteikto uzdevumu izpildes kontrolē.
3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši
tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā
paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.
4. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram
iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
4.1. līdz 2022. gada 31. martam - starpposma izvērtējuma
ziņojumu par plāna izpildi 2019.-2021. gadā;
4.2. līdz 2024. gada 31. martam - informatīvo ziņojumu par
plāna izpildi.
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Zemkopības ministrs K.
Gerhards
(Ministru kabineta
2020. gada 22. janvāra
rīkojums Nr. 27)
Latvijas rīcības plāns augu
aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai
SATURA
RĀDĪTĀJS
Ievads
1. Normatīvie akti
2. Rīcības plāna mērķi un
uzdevumi
3. Rīcības virzieni, uzdevumi un
pasākumi mērķa sasniegšanai
3.1. Rīcības virziens "Profesionālo augu aizsardzības
līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu
apmācība"
3.2. Rīcības virziens "Nodrošināta augu aizsardzības
līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība"
3.3. Rīcības virziens "Sabiedrības informēšana un
izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu
lietošanu"
3.4. Rīcības virziens "Izveidota un nodrošināta augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu
sistēma"
3.5. Rīcības virziens "Augu aizsardzības līdzekļu
lietošana no gaisa"
3.6. Rīcības virziens "Pasākumi ūdens vides un dzeramā
ūdens aizsardzībai"
3.7. Rīcības virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu
lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās
teritorijās"
3.8. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu
aizsardzības līdzekļiem"
3.9. Rīcības virziens "Pasākumi integrētās augu
aizsardzības vispārējo principu ieviešanai"
3.10. Rīcības virziens "Indikatori augu aizsardzības
līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai"
4. Rīcības plāna ieviešana
Rīcības plānā lietotie
saīsinājumi
AAL - augu aizsardzības līdzeklis
BIOR - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskais institūts "BIOR"
CSP - Centrālā statistikas pārvalde
DVKP - daudzgadu valsts kontroles programma
EFSA - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
EK - Eiropas Komisija
EP - Eiropas Padome
EPPO - Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības
organizācija
ES - Eiropas Savienība
IAA - integrētā augu aizsardzība
KDKP - Kopienas daudzgadu kontroles programma
LAALRUTA - Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju
un tirgotāju asociācija
LAAPC - Latvijas augu aizsardzības un pētniecības
centrs
LLKC - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centrs
LVĢMC - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs"
MAL - augu aizsardzības līdzekļu atlieku līmenis
MK - Ministru kabinets
NVO - nevalstiskās organizācijas
PVD - Pārtikas un veterinārais dienests
SKPC - Slimību profilakses un kontroles centrs
SUI - drošas un ilgtspējīgas lietošanas iniciatīva
VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
ZM - Zemkopības ministrija
Ievads
Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai
izmantošanai (turpmāk - Rīcības plāns) sagatavots un tiks
izmantots, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
21. oktobra Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas
pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
(turpmāk - Direktīva) izvirzīto mērķi - panāktu augu aizsardzības
līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinātu pesticīdu lietošanas
radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu
integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu
pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu
atkarību no pesticīdu lietošanas. Rīcības plāna izstrādi paredz
Direktīvas 4. pants. Ministru kabinets 2013. gada 12. aprīlī
apstiprināja plānu 2013.-2015. gadam.
Vairums ES dalībvalstu rīcības plānu tika izstrādāti piecu
gadu termiņam, kas beidzās 2017.-2018. gadā. Pārskatot rīcības
plānus, dalībvalstis ir aicinātas ņemt vērā EK 2017. gada 10.
oktobra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, COM(2017)
587, par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu,
īstenojot Direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu,
konstatētās nepilnības un norādes plānu uzlabošanai.
Latvija jaunā rīcības plāna projektu izstrādāja 2016. gadā,
taču to bija nepieciešams papildināt atbilstoši EK ziņojuma
norādēm. Iepriekšminētā iemesla dēļ rīcības plāna tālāka virzība
apstiprināšanai tika turpināta 2019. gadā. Rīcības plānā
izvirzītie uzdevumi un to izpildei nepieciešamais finansējums
noteikti kā Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - VAAD)
prioritātes. Jaunais Latvijas Rīcības plāns aptver 2019.-2023.
gada plānošanas periodu.
Diskusijas ES par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu sākās
2002. gadā, kad tika pieņemta Sestā vides rīcības programma
(6th Environment Action Programme jeb 6 EAP)
2002.-2012. gadam. Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka vēl
vairāk ir jāsamazina pesticīdu, īpaši augu aizsardzības līdzekļu,
ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Uzsvērta nepieciešamība
panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un izteikts mudinājums
ievērojami samazināt gan pesticīdu lietošanu vispār, gan ar to
saistītos riska faktorus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo
kultūraugu aizsardzību.
Pamatojoties uz šo rīcības programmu, 2006. gada vasarā EK
nāca klajā ar priekšlikumiem vairākiem ES normatīvo aktu
projektiem augu aizsardzības jomā, tostarp Direktīvai par
pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, attiecinot to uz
pesticīdiem, kas tiek lietoti kā augu aizsardzības līdzekļi. Tā
jau sākotnējā variantā paredzēja prasību katrai dalībvalstij
izstrādāt savus rīcības plānus augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas radīto riska faktoru mazināšanai.
Šajā rīcības plānā iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un laika
grafiki to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu
aizsardzības līdzekļu lietošanu. Rīcības plānā minētie mērķi un
uzdevumi ir atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā. Rīcības
plāna mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti izmantojami kā
nacionālie indikatori Direktīvas mērķu sasniegšanas
izvērtēšanai.
1. Normatīvie akti
Šobrīd ES ir izstrādāts tiesiskais regulējums visiem AAL
aprites ķēdes posmiem. ES augu aizsardzības jomu regulē šādi
normatīvie akti:
1) Direktīva;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula
(EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū
(turpmāk - Regula 1107/2009);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra
Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā
uz pesticīdu lietošanas mašīnām;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra
Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par
pesticīdiem;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra
Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos
pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un
barībā, un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK.
Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa Direktīvas prasību
Latvijā jau bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem,
tomēr, lai Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie
akti tika pārskatīti un izdarīti nepieciešamie grozījumi.
2. Rīcības plāna mērķi un
uzdevumi
Rīcības plānā galvenais izvirzītais valsts mērķis, kas
Latvijai būtu jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu
2019.-2023. gadam, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Būtisks uzdevums minētā mērķa sasniegšanai ir integrētās augu
aizsardzības ieviešana, kuras pamats ir alternatīvo augu
aizsardzības metožu izstrāde, popularizēšana un ieviešana. Tas
savukārt mazinās lauksaimnieku atkarību no ķīmiskajiem AAL.
Minētais mērķis tiks sasniegts, īstenojot Rīcības plānā
noteiktos darbības virzienus un izpildot uzdevumus. Esošās
situācijas īss apraksts parāda jau īstenotās Direktīvas prasības,
kas tika ieviestas iepriekšējā Rīcības plāna darbības laikā. Zem
katras Rīcības plāna nodaļas tiek norādīti sasniedzamie mērķi un
detalizēti - veicamie uzdevumi ar konkrētiem termiņiem un
atbildīgajām institūcijām. Katras sadaļas beigās minēti
indikatori, ar kuru palīdzību būs iespējams novērtēt izpildīto
uzdevumu rezultātus un veikt atbilstošas korekcijas.
3. Rīcības virzieni, uzdevumi un
pasākumi mērķa sasniegšanai
3.1. Rīcības virziens
"Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,
operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība"
Esošā
situācija
Latvijā prasība par AAL lietotāju un izplatītāju
apmācību ir spēkā no 20. gs. 90. gadiem.
Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas
prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un
izdarīti grozījumi Augu aizsardzības likumā un 2013. gada
19. martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 147
"Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu
lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru,
augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības
konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas
kārtību"1 (turpmāk - MK noteikumi Nr.
147).
Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedzama atļauja
profesionālo AAL lietotāju, AAL lietošanas operatoru, AAL
pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācībai, kā
arī to, ka katrai kategorijai ir atsevišķa apmācība (gan
sākotnēja, gan atjaunojošā) ar noteiktu programmu apgūšanu,
pēc kuras tiek izsniegtas šādas apliecības:
• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 1.
reģistrācijas klases AAL;
• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 2.
reģistrācijas klases AAL;
• AAL lietošanas operatora apliecība darbībām ar 2.
reģistrācijas klases AAL;
• augu aizsardzības konsultanta apliecība;
• AAL pārdevēja apliecība.
1. attēls. Kopējais apmācīto personu skaits periodā no
2011. līdz 2018. gadam
Šobrīd noteiktajās apmācības programmās profesionālos
AAL lietotājus un augu aizsardzības konsultantus apmāca arī
par IAA pamatprincipiem un prasībām, lielu uzmanību vēršot
uz agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām
alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kas
ir IAA pamats.
VAAD Valsts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas
sistēmā izveidojis "Augu aizsardzības līdzekļu jomā
izsniegto apliecību reģistru".
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Visas personas, kas savā profesionālajā darbībā
izmanto 2. reģistrācijas klases AAL, ir apmācītas, un to
apliecina derīga apliecība.
2. Visas personas, kas sniedz konsultācijas augu
aizsardzības jomā, ir nokārtojušas pārbaudījumu, un to
apliecina derīga apliecība.
3. Apmācības veicēji regulāri piedalās VAAD rīkotajos
semināros.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāts |
3.1.1. |
Profesionālo lauksaimniecības skolu
programmās iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības
jautājumiem |
Svarīgi jau mācību procesā topošos
lauksaimniekus apmācīt par drošu un atbildīgu AAL lietošanu,
īpaši uzsverot ķīmiskajiem AAL alternatīvām kaitīgo organismu
ierobežošanas metodēm. Ja augu aizsardzības apmācības
programmas temati ir identiski MK noteikumu Nr. 147 pielikumā
noteiktajiem, apmācības beigās ir iespēja nokārtot
pārbaudījumu un saņemt profesionālā AAL lietotāja apliecību.
Tas veicina zinošu un atbildīgu speciālistu pieejamību darba
tirgū tūlīt pēc skolu beigšanas. |
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
VAAD |
Izsniegtas trīs atļaujas profesionālo
augu aizsardzības līdzekļu lietotāju apmācībai |
3.1.2. |
Organizēt seminārus
apmācības veicējiem par aktualitātēm augu aizsardzības
jomā |
Zināšanas par
jaunumiem un izmaiņām augu aizsardzības jomā ir nozīmīgas
ikvienam, kas ir saistīts ar augu aizsardzību, īpaši
tiešajiem AAL lietotājiem. Tādēļ būtiski, ka aktuālo
informāciju augu aizsardzības jomā AAL lietotāji saņem
ikvienā apmācībā - gan sākotnējā, gan atjaunojošā. |
Līdz 2023. gada
31. decembrim |
VAAD |
Noorganizēti 6
semināri |
3.1.3. |
Uzraudzīt apmācības veicējus |
Izvērtējot riska faktorus, organizējamas
plānveida kontroles, piedaloties mācību procesā un izvērtējot
tā kvalitāti un atbilstību MK noteikumu Nr. 147
prasībām. |
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
VAAD |
Katru gadu īstenotas piecas uzraudzības
reizes |
3.1.4. |
Pilnveidot
apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām |
Pēdējos gados augu
aizsardzības jomā ES notiek regulāras izmaiņas (piemēram,
daudzas AAL darbīgās vielas tiek izslēgtas no ES darbīgo
vielu saraksta, daudziem AAL mainās lietojums, devas utt.),
kuras lauksaimniekiem - AAL lietotājiem - jāzina, lai AAL
lietotu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vairākums
lauksaimnieku aizņemtības dēļ regulāri neseko līdzi izmaiņām,
tādēļ apmācība dod reālu iespēju uzzināt par aktualitātēm
augu aizsardzībā. Pieaugot integrētās audzēšanas nozīmībai,
nepieciešams apmācības programmās vēl vairāk izcelt
alternatīvās augu aizsardzības metodes, uzsverot, ka ķīmiskie
AAL lietojami tikai tad, kad iepriekšminētās metodes jau
izmēģinātas un vēl aizvien pastāv reāls kaitējums ražai. |
Līdz 2021. gada
31. decembrim |
VAAD |
Pilnveidota
apmācības sistēma |
3.1.5.
|
Izveidot tiešsaistes apmācības sistēmu
amatieriem par drošu AAL lietošanu |
Tā kā normatīvie akti nepieprasa, lai
neprofesionālie AAL lietotāji būtu apmācīti, pastāv pamatotas
bažas, ka tie atļautos 3. reģistrācijas klases AAL ne vienmēr
lieto pareizi. |
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
VAAD |
Izveidota sistēma |
Indikators
|
|
► Apmācīto
personu skaits pa kategorijām
► Apmācības
veicēju uzraudzībās konstatēto neatbilstību skaits
(attiecībā pret visām uzraudzības reizēm)
► Pārbaudīto
saimniecību skaits, kurās lieto 2. reģistrācijas klases
augu aizsardzības līdzekļus un kurās konstatētas personas,
kam nav derīga atbilstoša apliecība (attiecībā pret
visiem pārbaudītajiem)
|
3.2. Rīcības virziens
"Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū
uzraudzība"
Esošā
situācija
Augu aizsardzības likumā noteikts, ka AAL drīkst
izplatīt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālo
atļauju (licenci), kas dod tiesības izplatīt AAL. VAAD
izskata iesniegumu, pārbauda tirdzniecības vai uzglabāšanas
vietu un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences)
izsniegšanu, ja tirdzniecības vai uzglabāšanas vieta
atbilst AAL apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr.
949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu
tirgū"2 nosaka prasības AAL laišanai tirgū,
tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, AAL
tirdzniecības, ievešanas, izvešanas, uzglabāšanas un
transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu aizsardzības
konsultantu pienākumus, informācijas sniegšanas kārtību AAL
pircējam un tās saturu, kā arī AAL aprites kontroles
kārtību.
Iepriekšminētie noteikumi nosaka arī to, ka licences
īpašniekam jānodrošina, lai AAL tirdzniecības vai
uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kas saņēmis AAL pārdevēja
vai 2. reģistrācijas klases AAL lietotāja apliecību, vai
augu aizsardzības konsultanta apliecību un kas, pārdodot
AAL, sniedz pircējam augu aizsardzības jomu regulējošiem
normatīviem aktiem un reģistrētajam AAL marķējumam
atbilstošu informāciju par iespējamo konkrētā AAL radīto
risku cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un
kaitīgo iedarbību, par AAL lietošanas un uzglabāšanas
prasībām, un drošu izlietoto AAL iepakojumu apglabāšanu, kā
arī par citām kaitīgo organismu ierobežošanas iespējām ar
mazu risku. Šī prasība ir obligāta gadījumos, kad persona
iegādājas 3. reģistrācijas klases AAL un nav profesionālais
AAL lietotājs, bet, ja AAL iegādājas profesionālais AAL
lietotājs, minētā informācija jāsniedz pēc personas
pieprasījuma.
VAAD kompetencē ir veikt valsts uzraudzību un kontroli
par AAL izplatīšanas jomas normatīvo aktu prasību
ievērošanu3. Pēdējos gados būtiska uzmanība tiek
pievērsta nelegālo AAL kontrolēm, jo ir palielinājies
nelegālo AAL izplatības risks. To veicinājuši vairāki
iemesli - nozīmīgi samazinājies 3. reģistrācijas klases AAL
skaits, kā arī pēc vairāku darbīgo vielu izslēgšanas no ES
darbīgo vielu saraksta no tirgus izņemti daudzi plaši
izmantoti AAL.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. AAL izplatītāji tirdzniecības vietās ir apmācīti
darbinieki, kuriem ir derīgas apliecības.
2. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 2. reģistrācijas
klases AAL, pārdevējs pārdošanas brīdī pārliecinās par
derīgas pircēja apliecības esamību, par ko veic ierakstu
uzskaites sistēmā.
3. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas
klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, apmācīts
darbinieks ikvienam AAL pircējam sniedz informāciju par
konkrēto AAL (lietošanu, uzglabāšanu, risku cilvēku
veselībai un videi).
4. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas
klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, darbinieks
ikvienam AAL pircējam izsniedz informatīvu bukletu par
drošu un atbildīgu AAL lietošanu.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāts |
3.2.1. |
Operatīvajās pārbaudēs kontrolēt nelegālo
AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu
tuvumā esošajām izplatīšanas vietām |
Plānoto un operatīvo pārbaužu laikā notiek regulāras
licencēto AAL izplatīšanas vietu pārbaudes.
Nepieciešams veikt operatīvās pārbaudes vietās, kurām
nav speciāla atļauja (licence) izplatīt AAL, - tirgos,
saimniecības, būvmateriālu, lauksaimniecības preču
veikalos, izstādēs, veterinārajās aptiekās vai jebkurā citā
vietā, kur ir aizdomas par iespējamu normatīvo aktu prasību
neievērošanu. Iespējams, ka valsts pierobežas rajonos
vairāk notiek nelegālu un viltotu AAL tirdzniecība. Tādēļ,
lai izvērtētu situāciju, šajos rajonos nepieciešamas īpašas
operatīvās pārbaudes. Visu minēto operatīvo pārbaužu mērķis
- novērst nelegālo un viltoto AAL izplatīšanu un lietošanu
Latvijā.
|
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
VAAD,
PVD,
Muitas pārvaldes
|
Katru gadu 45 operatīvās pārbaudes un
noņemti 9 AAL kontrolparaugi |
3.2.2.
|
Sagatavot un
tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases
AAL, nogādāt informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu AAL
lietošanu |
3. reģistrācijas
klases AAL pircējiem un lietotājiem (mazdārziņu sektors) nav
prasība iziet speciālu apmācību, tāpēc šo AAL lietošana ir
katra paša atbildība un atkarīga no konkrētā lietotāja
zināšanām. Diemžēl nereti pirms iegādātā AAL lietošanas
netiek izlasīta pat tā lietošanas instrukcija, tāpēc līdzekļi
tiek lietoti nepareizi, nodarot kaitējumu videi un paša
lietotāja veselībai. Tādējādi uzsvars liekams uz šīs
iedzīvotāju kategorijas informēšanu par AAL bīstamību, to
pareizu lietošanu tikai galējas nepieciešamības situācijā,
ievērojot visus marķējumā norādītos piesardzības
pasākumus. |
Līdz 2021. gada
31. decembrim |
VAAD |
Sagatavoti un
izplatīti 10 000 gab. bukleti |
3.2.3.
|
Organizēt informatīvo kampaņu
lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL lietotājiem par
nelegālo un viltoto AAL kaitīgumu |
Lai veiksmīgi noorganizētu informatīvo
kampaņu par nelegālajiem un viltotajiem AAL, kopā ar
ieinteresētajām pusēm nepieciešams izstrādāt kampaņas
stratēģiju. Kampaņā jāsagatavo informācija, kas jāizplata
lauksaimnieku, iesaistīto organizāciju un struktūru vidū, kā
arī jāorganizē apmācība par viltotiem un nelegāliem AAL. |
2019.-2023. gads |
VAAD, LAALRUTA |
Noorganizēta informatīvā kampaņa |
Indikators
|
|
► Pārbaudīto
licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās nav neviena
apmācīta darbinieka ar derīgu apliecību (attiecībā pret
visām pārbaudītajām vietām)
► Pārbaudīto
licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās konstatēta
neatbilstība saistībā ar tirgotiem nelegālajiem AAL
(attiecībā pret visām pārbaudītajām vietām)
► Izplatīto
informatīvo bukletu skaits
► Neatbilstību
skaits, kad 1. un 2. reģistrācijas klases AAL pārdots
pircējam bez derīgas apliecības
► Operatīvo
pārbaužu skaits, kurās konstētas neatbilstības saistībā ar
nelegālajiem un viltotajiem AAL (attiecībā pret visām
pārbaudēm)
|
3.3. Rīcības virziens
"Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu
aizsardzības līdzekļu lietošanu"
Esošā situācija
Sabiedrības informēšana.
Augu aizsardzības likumā noteikts, ka VAAD jebkurai
ieinteresētajai personai nodrošina iespēju saņemt
informāciju par AAL reģistru un tajā iekļauto līdzekļu
lietošanu, vispārēju informāciju par AAL, ar to lietošanu
saistītajiem riskiem, AAL ietekmi uz cilvēka veselību un
vidi, kā arī par AAL lietošanas alternatīvām, kas nav
saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu. Informāciju par AAL
reģistru VAAD publicē savā tīmekļvietnē4.
2014. gadā VAAD, piesaistot nevalstiskās organizācijas,
izveidojis darba grupu sabiedrības informēšanas programmas
"Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu
aizsardzības līdzekļu lietošanu" izstrādei. Minētā
programma 2014. gadā tika izstrādāta, 2016. gadā
papildināta ar aktuālo informāciju un 2017. gadā ar VAAD
direktora rīkojumu apstiprināta5. Lai izvērtētu
programmas izpildi un programmu papildinātu nākamajam
periodam, tiek plānotas turpmākas darba grupas
sanāksmes.
VAAD sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un
dārzkopības izdevumiem "Saimnieks",
"Agrotops", "Dārzs un Drava",
"Ievas Dārzs", "Dārza Pasaule" un
"Biškopis", kuros regulāri tiek publicēti raksti
par augu aizsardzību, tostarp par drošu AAL lietošanu.
VAAD pastāvīgi gatavo atbildes uz tīmekļvietnē
uzdotajiem jautājumiem6, sniedz komentārus
nacionālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā
arī atbild uz uzticības tālruņa zvaniem.
Par augu aizsardzības jautājumiem, tostarp par AAL
lietotāju apmācību, dažādu sabiedrībai pieejamo reģistru
lietošanu, par drošu AAL lietošanu, par apstrādājamo lauku
tuvumā dzīvojošo kaimiņu drošību VAAD regulāri sagatavo un
savā tīmekļvietnē ievieto informatīvus materiālus -
bukletus, informatīvas lapas, infografikas,
videopamācības.7
LAALRUTA sadarbībā ar VAAD Latvijā īstenojusi projektu
par AAL drošu un ilgtspējīgu lietošanu8 (SUI
- Safe and Sustainable Use Initiative). Projektā notika
visu iesaistīto pušu, tostarp sabiedrības, informēšana par
drošu AAL lietošanu. Projekta laikā tika organizēti 22
izglītojoši semināri par AAL drošu lietošanu.
Saindēšanās gadījumi ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Lai ieviestu Direktīvas prasības un izveidotu sistēmu
informācijas apkopošanai par AAL radītās akūtās un
hroniskās saindēšanās gadījumiem to cilvēku grupās, kas,
iespējams, regulāri pakļautas AAL iedarbībai, 2011. gada
27. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2008.
gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām
slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides,
papildināšanas un uzturēšanas kārtība"9.
Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim Latvijā nebija
oficiālas informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar
AAL. Pēc SPKC datiem, no 2012. gada līdz 2017. gadam ik
gadu atgadījusies viena saindēšanās ar AAL (kopā pa gadiem
- 5 reizes). Šie saindēšanās gadījumi nav notikuši AAL
tiešas lietošanas laikā, bet gan nejaušības dēļ, piemēram,
tos iedzerot.
Attiecībā uz tiešām darbībām ar AAL, kuras notiek
lauksaimniecības uzņēmumos, darba devējam saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību ir pienākums
nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību
darba laikā, tostarp strādājot ar AAL (atbilstošas
sertificētas iekārtas, individuālos aizsardzības līdzekļus
utt.). Darba devējam ir pienākums instruēt nodarbinātos par
AAL drošu un pareizu lietošanu. Pirms darbu uzsākšanas
darba devējam ir pienākums pārliecināties par to, ka katrs
nodarbinātais ir sapratis sniegtās instrukcijas. Turklāt
darba devējam jāievēro normatīvajos aktos par darba drošību
un veselības aizsardzību noteiktās prasības, piemēram,
jānodrošina, ka nodarbinātie regulāri veic obligātās
veselības pārbaudes.
Atliekvielas pārtikā.
Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem
pesticīdu - AAL - atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku
izcelsmes pārtikā, EK dalībvalstis katru gadu īsteno AAL
atlieku:
1) saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu;
2) daudzgadu valsts kontroles programmu.
ZM sadarbībā ar tās pakļautībā esošajiem dienestiem VAAD
un PVD gatavo un katru gadu aktualizē DVKP, pamatojoties uz
Regulas Nr. 396/2005/EK10 30. panta 1. punktu.
ZM izstrādā DVKP, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu KDKP un
DVKP rezultātus un datus par AAL lietojumu Latvijā. DVKP
paredz tos pārtikas produktus, no kuriem ņems paraugus, to
skaitu un analizējamos AAL. ZM, lai novērstu dublēšanos,
DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos MAL, kas nav
noteikti attiecīgā gada KDKP. ZM apstiprināto aktualizēto
DVKP nākamajiem trim gadiem iesniedz EK un EFSA.
VAAD sniedz priekšlikumus ZM par to, kuras AAL darbīgās
vielas ir jāiekļauj DVKP, savukārt PVD ir atbildīgs par
KDKP un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek ņemti
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, primārās
ražošanas un ražošanas uzņēmumos un analizēti Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta
"BIOR" laboratorijā (turpmāk - BIOR).
ZM katru gadu apkopo KDKP un DVKP rezultātus un saskaņā
ar Regulas Nr. 396/2005/EK 30. panta 3. punktu publicē tos
savā tīmekļvietnē11.
Saskaņā ar EFSA apkopoto informāciju 2016. gadā Latvijā
augu aizsardzības atliekvielu klātbūtne meklēta 343
pārtikas produktu paraugos12. Paraugu analīžu
rezultāti liecina, ka Latvijas patērētājiem pieejamie
pārtikas produkti AAL atliekvielu ziņā ir vieni no
tīrākajiem Baltijas jūras reģiona un arī ES mērogā.
Valsts |
AAL atliekvielas |
Nav konstatētas |
Pieļaujamās robežās |
Pārsniegumi |
Latvija |
73,5% |
26,2% |
0,3% |
Igaunija |
67,9% |
30,4% |
1,7% |
Lietuva |
62,3% |
34,2% |
3,4% |
Somija |
54,3% |
42,6% |
3,1% |
Polija |
47,9% |
48,6% |
3,5% |
Vācija |
39,3% |
56,8% |
3,8% |
2. attēls. AAL atliekvielu
paraugu analīžu rezultāti 2016. gadā
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Sagatavota informācija par AAL, un tā ir pieejama
sabiedrībai, jo īpaši par risku, kas rodas AAL nepareizas
lietošanas dēļ.
2. Sabiedrībai ir pieejama informācija par cilvēku
veselībai un videi radīto iespējamo akūto vai hronisko
kaitējumu no AAL lietošanas.
3. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL
atliekvielu pārtikā un augos (augu produktos) monitoringa
rezultātiem.
4. AAL marķējumi ir lietotājam skaidri saprotami, tajos
harmonizēta individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un
noteikti vienoti brīdinājumi par risku cilvēku veselībai un
videi.
5. Lauksaimniecības uzņēmumos darbā ar AAL darba devējs
nodarbināto ir nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem.
6. AAL lietošanas risks kaimiņiem un ar AAL lietošanu
nesaistītām personām ir minimalizēts.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.3.1. |
Informēt sabiedrību par AAL drošu
lietošanu |
Dalība publiskos pasākumos, un lašākas sabiedrības
informēšana par AAL pareizu lietošanu.
Informatīvu materiālu izdošana par AAL drošu
lietošanu.
|
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
LAALRUTA
VAAD
LLKC
|
Dalība 5 semināros katru gadu |
3.3.2.
|
Informēt AAL
lietotājus par iespējamiem riska faktoriem, ko var radīt AAL
nepareiza lietošana |
Patlaban reģistrēto
AAL marķējumi atšķiras, dažkārt izraisot diskusijas par
drošības prasībām. AAL marķējumos nepieciešams vairāk izcelt
to bīstamību un lietošanas risku. Lai AAL marķējumi būtu
lietotājam skaidrāk saprotami, nepieciešama to
harmonizācija. |
2020.-2023.
gads |
VAAD |
Pārskatīti 15 AAL
marķējumi katru gadu |
3.3.3.
|
Veikt aptauju par individuālo aizsardzības
līdzekļu lietošanu darbā ar AAL, trūkumu identificēšana |
Atkārtota lauksaimnieku aptaujas veikšana
par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL
pēc iepazīšanās ar to drošu lietošanu. |
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
LAALRUTAVAAD |
Veikta aptauja, izvērtēta situācija |
3.3.4. |
Veikt pesticīdu
atlieku monitoringu un informēt sabiedrību par AAL atlieku
monitoringa rezultātiem |
Sabiedrības
informēšana par pesticīdu atlieku monitoringa rezultātiem ir
nepieciešama, īpaši norādot gadījumus, kad MAL ticis
pārsniegts. |
2019.-2023.
gads |
ZM,
BIOR
|
Īstenojot
programmas KDKP un DVKP, noņemti paraugi un sagatavots
ziņojums par AAL atlieku monitoringa rezultātiem - vienreiz
gadā |
3.3.5.
|
Veikt pētījumu lauksaimniecības uzņēmumos
par darba drošību darbībās ar AAL |
Lai saprastu situāciju lauksaimniecības
uzņēmumos saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu
lietošanu, nepieciešams veikt situācijas analīzi, piesaistot
darba inspekciju, kas ir tiešā darba drošības
pārbaudītāja. |
Līdz 2021. gada 31. decembrim |
VAAD |
Notikusi darba grupas sanāksme, kurā
analizēti pētījuma rezultāti |
3.3.6.
|
Izveidot darba
grupu, lai izanalizētu situāciju par akūtiem un hroniskiem
saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls ir AAL |
Sadarbībā ar SKPC
nepieciešams izvērtēt akūto saindēšanās gadījumu ar AAL
uzskaites sistēmu un izskatīt iespējas uzskaitīt slimības,
kas radušās pēc hroniskas saindēšanās ar AAL. Līdz šim
pastāvošajā saindēšanās gadījumu uzskaitē nepieciešami
uzlabojumi, lai uzskaite būtu precīzāka, tostarp jārod
iespējas uzskaitīt arī hroniskos saindēšanās gadījumus. |
2020.-2021.
gads |
VAAD,
SKPC
|
Sagatavoti
priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai |
3.3.7. |
Turpināt uzskaitīt saindēšanās gadījumus
ar AAL |
Lai izvērtētu AAL kaitīgo ietekmi uz
cilvēku veselību, būtiski ir regulāri dati par iespējamiem
saindēšanās gadījumiem. |
2019.-2023. gads |
SKPC |
Akūto saindēšanās gadījumu ikgadēja
uzskaite |
3.3.8. |
Noteiktu darbīgo
vielu saturošo AAL monitorings |
Nepieciešams
turpināt sabiedrībā satraukumu izraisošu darbīgo vielu,
piemēram, glifosāta, monitoringu, kā arī analizēt un publicēt
iegūtos rezultātus. |
2019.-2023.
gads |
VAAD |
Katru gadu
noņemti vidēji 200 augu un augu produktu paraugu |
3.3.9.
|
Veikt pētījumu par AAL esošo darbīgo vielu
ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti |
Nepieciešams veikt pētījumu par atsevišķu
darbīgo vielu ietekmi uz vidi, kā arī to atliekvielu
klātbūtni pārtikā. Pētījumā jāiekļauj bīstamākās un plašāk
lietotās darbīgās vielas. Iegūtie rezultāti jāanalizē,
jāpublicē un jāizskaidro sabiedrībai. |
2020.-2023. gads |
ZM |
Veikts pētījums, analizēti
rezultāti |
3.3.10. |
Aktualizēt
sabiedrības informēšanas programmu |
Izstrādāto un
apstiprināto sabiedrības informēšanas programmu
"Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu" nepieciešams pārskatīt un
papildināt, atkārtoti sasaucot darba grupu, kurā apspriest
aktualizēto programmu. |
2020.-2021.
gads |
VAAD,
NVO
|
Apstiprināta
sabiedrības informēšanas programma |
3.3.11.
|
Izstrādāt vadlīniju par kaimiņu
informēšanu par iespējamo AAL lietošanas risku |
Nepieciešams izstrādāt skaidrus ieteikumus
par to, kā AAL lietotājam par iespējamo AAL lietojumu būtu
jāinformē cilvēki, kuru dzīvesvietas atrodas apstrādājamo
lauku tuvumā. AAL lietotāji aktīvi jāinformē par šīm
vadlīnijām. Vadlīnijās vajadzētu uzsvērt arī to, ka
veģetācijas periodā nepiederošām personām ar AAL apstrādātos
laukos nav atļauts pārvietoties. |
Līdz 2020. gada 31. decembrim |
VAAD,
NVO
|
Izstrādāta vadlīnija |
3.3.12.
|
Veikt pētījumu par
nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad
atļauts ieiet apstrādātajā platībā |
Patlaban, vērtējot
risku nodarbinātajiem, kas apmeklē ar AAL apstrādātās
platības, tiek ņemta vērā situācija pēc izsmidzinātā šķīduma
nožūšanas. Lai izstrādātu detalizētākas rekomendācijas par
nogaidīšanas laiku pirms apstrādātu platību apmeklēšanas,
nepieciešams veikt lauka pētījumu par konkrētu AAL atlieku
daudzumu laukā pēc tā apstrādes. |
2020.-2023.
gads |
VAAD,
LAAPC |
Izstrādātas
rekomendācijas |
3.3.13.
|
Veikt pētījumu par Latvijas bišu saimju
veselības stāvokli |
Līdz šim Latvijā nav veikts aptverošs
pētījums par bišu saimju veselības stāvokli. Vairākumā bišu
bojāejas gadījumu par iemeslu tiek uzskatīts AAL lietojums.
Šāds pētījums ļautu iegūt objektīvu skatījumu uz bišu
veselību un bišu bojāejas gadījumos izvērtēt visus iespējamos
iemeslus, ne tikai AAL ietekmi. |
2020.-2023. gads |
ZM,
Latvijas biškopības biedrība,
VAAD
|
Veikts pētījums un izanalizēti
rezultāti |
3.3.14.
|
Organizēt
informatīvo kampaņu apputeksnētāju aizsardzībai |
Apputeksnētājiem ir
liela nozīme dabā, tostarp lauksaimniecībā, apputeksnējot
kultūraugus, jo tad palielinās raža un iegūtās produkcijas
kvalitāte ir augstāka. Līdz šim Latvijā apputeksnētāju
aizsardzībai netika pievērsta pietiekami liela uzmanība. AAL
lietošana ietekmē apputeksnētājus, tādēļ nepieciešams
sagatavot un izplatīt dažāda veida informatīvos materiālus
lauksaimniekiem par apputeksnētāju aizsardzības iespējām.
Optimālais laiks informatīvās kampaņas organizēšanai -
pavasaris pirms sezonas sākuma. |
2020.-2023.
gads |
VAAD,
Latvijas biškopības biedrība
|
Notikušas trīs
informatīvās kampaņas |
Indikators
|
|
► Latvijas
izcelsmes pārtikas paraugu skaits, kuros pārsniegts
pieļaujamais atliekvielu daudzums
► Augu un augu
produktu paraugu skaits, kuros konstatēti normatīvo aktu
pārkāpumi par AAL lietošanu (attiecībā pret visiem
noņemtajiem paraugiem)
► AAL izraisīto
akūto un hronisko saindēšanās gadījumu skaits
► Aptaujāto
respondentu skaits, kuri darbā ar AAL izmanto individuālos
aizsardzības līdzekļus
► Neatbilstību
skaits saimniecībās, kad darba devējs nodarbinātos nav
nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
► Notikušo
apputeksnētāju aizsardzības informatīvo kampaņu skaits
► Apputeksnētāju
aizsardzībai sagatavoto un izplatīto informatīvo materiālu
skaits pa veidiem
|
3.4. Rīcības virziens
"Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma"
Esošā
situācija
Latvijā līdz Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija
noteikumu Nr. 491 "Noteikumi par augu aizsardzības
līdzekļu lietošanas iekārtām"13 spēkā
stāšanās brīdim nebija obligāta prasība veikt AAL
lietošanas iekārtu pārbaudes. Pamatojoties uz minētajiem
noteikumiem, VAAD atzīst AAL lietošanas iekārtai citā ES
dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, ja ir ievēroti šajos
noteikumos minētie pārbaužu starplaiki, kā arī sagatavota
un VAAD tīmekļvietnē ievietota informācija par
atzīšanu.
Prasība par to, ka darbā atļauts izmantot tikai
pārbaudītas un lietošanas kārtībā esošas AAL lietošanas
iekārtas, stājās spēkā 2016. gada 26. novembrī.
Patlaban Latvijā notiek aktīvas AAL lietošanas iekārtu
pārbaudes: tiek pārbaudīti lauka un koku un krūmu
smidzinātāji, kuru pārbaudēm ir izstrādāti standarti un
kuri valstī tiek visplašāk izmantoti AAL profesionālai
lietošanai.
Sagatavoti un ar VAAD 2014. gada 9. decembra rīkojumu
Nr. 1.1-6/108 apstiprināti "Ieteikumi augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu
pārbaudīšanai", kas publicēti VAAD
tīmekļvietnē14.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Visas profesionālai lietošanai paredzētās AAL
lietošanas iekārtas ir pārbaudītas.
2. Profesionālie AAL lietotāji regulāri pārbauda savas
AAL lietošanas iekārtas, tā nodrošinot, ka šīs iekārtas
nerada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.4.1.
|
Sagatavot
novērtējumu par rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju
izmantošanu profesionālai lietošanai Latvijā |
Nepieciešams
izvērtēt rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju
lietošanas ietekmi uz vidi un uz lietotāju veselību. |
Līdz 2021. gada
31. decembrim |
VAAD |
Pieņemts lēmums
par grozījumu izdarīšanu esošajos normatīvajos dokumentos
attiecībā uz izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
iekārtu pārbaudēs |
3.4.2. |
Pārbaudīt augu AAL iekārtas |
Pēdējos gados pābaudīto AAL lietošanas
iekārtu skaits palielinājies reizē ar sertificētu pārbaužu
veicēju skaita palielināšanos, tomēr pārbaudīto iekārtu
skaita pieauguma dinamika ir pārāk gausa, tāpēc nepieciešams
radīt rīkus, lai motivētu lauksaimniekus aktīvāk veikt
pārbaudes. |
2019.-2023. gads |
Pārbaudes veicējs |
Pārbaudītas:
2019. gadā - 500 iekārtu
2020. gadā - 700 iekārtu
2021. gadā - 2000 iekārtu
2022. gadā - 2000 iekārtu
2023. gadā - 2000 iekārtu
|
3.4.3.
|
Informēt
profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas
iekārtu priekšrocībām |
Lai veicinātu
lauksaimniekus aktīvāk pārbaudīt AAL lietošanas iekārtas,
nepieciešama informatīva kampaņa, kurā lauksaimnieki tiktu
informēti par pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu priekšrocībām
attiecībā uz finansiālu resursu ietaupījumu, kā arī kaitīgās
ietekmes riska samazināšanos. |
2019.-2023.
gads |
VAAD |
Notikusi
informatīva kampaņa |
Indikators
|
|
► Pārbaudīto AAL
lietošanas iekārtu skaits
► Pārbaužu
skaits, kurās konstatē pārkāpumus attiecībā uz AAL
lietošanas iekārtām (attiecībā pret visām
pārbaudēm)
|
3.5. Rīcības virziens "Augu
aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa"
Esošā
situācija
Latvijā AAL lietošana no gaisa ir aizliegta, izņemot AAL
lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos īpašos
gadījumos.
Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr.
950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
noteikumi"15 noteikta novērtējuma
sagatavošanas kārtība par iespējamo risku AAL
izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtība atļaujas
izsniegšanai AAL izsmidzināšanai no gaisa.
AAL atļauts izsmidzināt no gaisa, ja saņemta VAAD
atļauja AAL izsmidzināšanai no gaisa (turpmāk - atļauja).
VAAD pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja:
a) nav citas piemērotas alternatīvas vai arī
izsmidzināšanai no gaisa salīdzinājumā ar AAL lietošanu uz
zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz
cilvēku veselību un vidi;
b) ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam,
ka pozitīvais efekts no šāda AAL lietojuma būs lielāks nekā
iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku
veselībai;
c) operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir
apmācīts un ieguvis apliecību par tiesībām lietot AAL;
d) lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst
normatīvajos aktos par AAL lietošanas iekārtām noteiktajām
prasībām;
e) lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par
aviāciju noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas
atbilst labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu AAL
nonesi ar vēju;
f) apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu
tuvumā.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. AAL lietošana no gaisa atļaujama tikai īpašos
gadījumos.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.5.1.
|
Izvērtēt dronu
izmantošanu AAL izsmidzināšanai no gaisa |
Izveidojot darba
grupu, izvērtēt dronu izmantošanas piemērotību un drošību AAL
izsmidzināšanā no gaisa. |
2022.-2023.
gads |
VAAD |
Izstrādāta
Latvijas pozīcija attiecībā uz attāli vadāmu lidaparātu
(dronu) izmantošanu AAL izsmidzināšanā no gaisa |
3.6. Rīcības virziens "Pasākumi
ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai"
Esošā
situācija
Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr.
950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
noteikumi"16 noteikti speciāli pasākumi
ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai no AAL ietekmes,
paredzot, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL,
kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un
dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami ūdens
videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas
vietas, AAL lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par
aizsargjoslām minētās prasības.
VAAD tīmekļvietnē ir pieejama informācija par tiem AAL,
kuru marķējumā ir norādīti ierobežojumi attiecībā uz
lietošanu ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā17.
Aizsargjoslu likumā ir noteikti vairāki AAL lietošanas
ierobežojumi, piemēram, 10 m platā joslā līdz virszemes
ūdens objektam aizliegts lietot ķīmiskos AAL, kā arī
izvietot būves to uzglabāšanai. Ja AAL marķējumā norādīts
lielāks attālums, tad jāievēro tas.
Aizsargjoslas ap ūdens
ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu
likuma18 9. pantam, kā arī Ministru kabineta
2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu
ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika"19 prasībām. Atbilstoši šo
normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosaka
stingrā režīma, bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu.
Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un
rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves
iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai
atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka,
ja ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai
dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie
ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir
labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens
piesārņošana. Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas
vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
39. pantu un Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra
noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas
vietām noteikšanas metodika" trešo daļu, lai
nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību, komunikāciju un
objektu ekspluatācijas drošību.
Virszemes un pazemes ūdeņu
monitorings. Ūdens apsaimniekošanas likums20
nosaka ūdens resursu apsaimniekošanas kārtību Latvijā, bet
Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92
"Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un
aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa
programmu izstrādei"21 un Ministru kabineta
2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par
virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"22
robežlielumus prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijai
virszemes un pazemes ūdeņos.
Vides monitoringa programmā 2015.-2020.
gadam23, kas izstrādāta, pamatojoties uz Vides
politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kuras
apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta
rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam"24, pazemes monitoringa
stacijās kopumā plānots monitorings šādiem AAL:
1) prioritārajām un bīstamajām vielām atbilstoši
Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 118
"Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu
kvalitāti" un Direktīvai 2013/39/ES25
(atrazīns, simazīns, izoproturons, aklonifēns, bifenokss,
aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds,
cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns);
2) citiem AAL, kas tiek izmantoti vai agrāk izmantoti
Latvijā (bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D,
MCPB, dimetoāts).
Atbilstoši Direktīvai 2014/80/ES26 "Par
gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un
pasliktināšanos" pesticīdu aktīvo vielu, tostarp to
attiecīgo metabolītu, kā arī sadalīšanās un ķīmisko
reakciju produktu koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,1
µg/L, bet to summa - 0,5 µg/L.
Monitoringa programmā 2015.-2020. gadam virszemes
monitoringa stacijās kopumā plānots to AAL monitorings, kas
saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta
noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un
pazemes ūdeņu kvalitāti" noteikti par prioritārajām
vielām27.
Latvijā notiek dzeramā
ūdens kvalitātes monitorings, kam ir divas daļas -
Veselības inspekcijas īstenots auditmonitorings un ūdens
piegādātājs īstenots kārtējais monitorings. Saskaņā ar
Ministru Kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235
"Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes
prasības, monitoringa un kontroles kārtība" dzeramajā
ūdenī jānosaka tie augu aizsardzības līdzekļi, kuru
klātbūtne tajā ir iespējama.
Minēto noteikumu pamatā ir 1998. gada 3. novembra
Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un tajā
iekļauta prasība, ka pesticīdi (AAL) un to attiecīgie
metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst
pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā
konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa
nedrīkst pārsniegt kopā 0,50 μg/l.
LVĢMC veiktā virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa
rezultāti liecina, ka vairākums meklēto AAL darbīgo vielu
ūdens paraugos nav sastopamas, savukārt būtiskāko
piesārņojumu rada heptahlora klātbūtne, kas ir padomju
laika lauksaimnieciskās saimniekošanas sekas.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Virszemes un gruntsūdens stāvokļa pasliktināšanās no
piesārņotības ar AAL ir novērsta.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.6.1. |
Sniegt
priekšlikumus par ūdens monitoringā iekļaujamajām darbīgajām
vielām |
Lai objektīvi
novērtētu Latvijas ūdeņu stāvokli, nepieciešams vairāk
uzmanību pievērst tām darbīgajām vielām, kas pašlaik tiek
lietotas lauksaimniecībā. Tādēļ VAAD, izvērtējot aktuālo
situāciju saistībā ar izplatītajiem AAL, sniedz priekšlikumu
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centram" par monitoringā iekļaujamajām vielām. |
2019.-2023.
gads |
VAAD,
LVĢMC
|
Iesniegti
priekšlikumi. |
3.6.2. |
Turpināt monitoringu un informēt
sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa
rezultātiem |
Latvija ir bagāta gan ar virszemes, gan
pazemes ūdeņiem, tāpēc sabiedrībai jābūt informētai par
minēto ūdeņu kvalitāti. Nepieciešams turpināt visa veida
ūdeņu monitoringu un par rezultātiem informēt
sabiedrību. |
2019.-2023. gads |
LVĢMC |
Īstenots monitorings, sagatavoti
informatīvie pārskati. Sagatavots ikgadējais pārskats par
Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā ietverta informācija par
monitoringa rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti |
3.6.3. |
Ņemt ūdens paraugus
avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai
un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā
darbība |
Latvijā pastāv
uzskats, ka avotu ūdens ir viens no tīrākajiem, ko izmantot
pārtikā, tādēļ avotu ūdeni plaši izmanto vietējie
iedzīvotāji. Nepieciešama šo avotu ūdens analīze uz
piesārņojumu no lauksaimniecībā izmantojamiem AAL, jo šo
avotu apkārtnē bieži atrodas lauksaimniecībā izmantojamā
zeme. Lai noskaidrotu populārākos avotus, nepieciešams tos
apzināt, aptaujājot pašvaldības. |
2019.-2023.
gads |
VAAD |
Katru gadu vidēji
30 paraugi |
3.7. Rīcības virziens "Ar augu
aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru
samazināšana konkrētās teritorijās"
Esošā
situācija
Aizsargājamās
teritorijas. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības
samazināšanos Latvijā Natura 200028 tīklā
iekļautas 333 teritorijas - četri dabas rezervāti, četri
nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi
aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras
teritorijas, deviņi dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi.
Šīs teritorijas ir minētas likuma "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā, un tās
aizņem 12% jeb 787 729 ha no Latvijas kopplatības.
Minētajām teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un
apsaimniekošanas režīmi - no minimāliem ierobežojumiem
aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās
darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru
kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi"29
aizsargājamās teritorijās aizliegts lietot minerālmēslus un
ķīmiskos AAL mežaudzēs (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kā arī
repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra
kaitēkļu ierobežošanai).
Teritorijas, ko izmanto
plaša sabiedrības daļa. Saskaņā ar Ministru kabineta
2011. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 950 "Augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas
noteikumi"30 teritorijās, ko izmanto plaša
sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju
grupas (piemēram, parkā, sporta laukumā, atpūtas vietā,
skolu teritorijā, slimnīcu teritorijā), AAL atļauts lietot
tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo
organismu izplatību un AAL lietošanas instrukcijā ir
atļauts šāds konkrētā līdzekļa lietojums. AAL plašai
sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā
laikā, kad tajās neuzturas cilvēki.
Ja minētajās teritorijās AAL tomēr ir nepieciešams
lietot, tad vismaz divas dienas pirms to lietošanas
atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos,
vai savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par paredzēto AAL
lietošanu, vai citādi publisko šo informāciju, kā arī pēc
tā lietošanas apstrādāto teritoriju norobežo ar brīdinājuma
zīmēm, kurās norādīta informācija par lietoto AAL,
nogaidīšanas periodu un par to, kad atkal drīkst apmeklēt
apstrādāto teritoriju.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. AAL lietošana konkrētās teritorijās ir
samazināta.
2. Konkrētās teritorijās, lai ierobežotu augiem kaitīgos
organismus, priekšroka tiek dota alternatīvām metodēm,
pamatvielām vai zema riska vielām.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.7.1. |
Kontrolēt AAL lietojumu īpaši
aizsargājamās teritorijās |
Aizsargājamām teritorijām ir izstrādāti
aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tostarp noteiktas
prasības, kas jāievēro, lietojot augu aizsardzības un
mēslošanas līdzekļus. |
2019.-2023. gads |
VAAD |
Katru gadu vidēji 200 pārbaužu |
3.7.2.
|
Izstrādāt
rekomendācijas AAL lietošanas samazināšanai konkrētās
teritorijās |
Līdzās ķīmisko AAL
lietošanai pastāv alternatīvās augu aizsardzības metodes,
kuru lietošana jāpopularizē to saimniecību apsaimniekotājiem,
kuras atrodas īpašajās teritorijās ar ierobežotām AAL
lietošanas iespējām. |
Līdz 2022. gada
31. decembrim |
VAAD |
Izstrādātas un
VAAD tīmekļvietnē publicētas rekomendācijas |
Indikators
|
|
► Pārkāpumu
skaits, kas konstatēti pārbaužu laikā īpaši aizsargājamās
teritorijās (attiecībā pret kopējo pārbaužu
skaitu)
|
3.8. Rīcības virziens "Drošas
darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem"
Esošā
situācija
Augu aizsardzības līdzekļu
droša lietošana. Augu aizsardzības likums nosaka, ka
persona AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un
Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas
augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD
tīmekļvietnē31) un AAL lietošanu regulējošos
normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības
visos tajos paredzētajos gadījumos.
Novērtējot katru AAL, tiek izvērtēta arī tā iespējamā
ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti līdzekļa
iedarbībai, tāpēc katra AAL marķējumā sadaļā
"Personāla drošība" ir iekļautas prasības cilvēku
aizsardzībai - tās paredz individuālo aizsardzības līdzekļu
lietošanu darbā ar konkrētu AAL.
Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr.
950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
noteikumi"32 9. punktā noteiktas prasības,
kas jāievēro, lietojot AAL "AAL atļauts lietot tikai
tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti
marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot
marķējuma prasības par AAL atšķaidīšanu un maisījumu
gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju,
apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās
apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā
uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides
aizsardzību." Turklāt jaunajā profesionālo AAL
lietotāju, operatoru apmācības programmā lielāks uzsvars
nekā iepriekš likts uz darba drošību, pasākumiem vides
aizsardzībai, tostarp AAL marķējumā norādīto prasību
ievērošanu attiecībā uz lietotāju, operatoru un strādājošo
aizsardzību. Minētajos noteikumos noteikta arī personu
atbildība. Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un
dzīvnieku veselības un vides aizsardzību ir atbildīgs
ikviens AAL lietotājs, kā arī AAL lietošanas operators.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD veic AAL
lietošanas uzraudzību un kontroli33. Pēdējos
gados pieaugusi sabiedrības negatīvā attieksme pret augu
aizsardzību, īpaši pret ķīmisko AAL lietošanu. Jūtama ir
sabiedrības ieinteresētība palielināt pārbaužu skaitu augu
aizsardzības jomā, bet ar 2017. gada 24. novembra MK
rīkojumu Nr. 701 pieņemtais "Valsts pārvaldes reformu
plāns 2020"34 liedz VAAD palielināt
inspektoru skaitu.
Augu aizsardzība līdzekļu
uzglabāšana un iepakojuma likvidēšana. Iepriekšminētie
noteikumi nosaka arī obligātas prasības AAL uzglabāšanai -
plauktos vai uz paletēm. Par AAL uzglabāšanas vietām
aizliegts izmantot degvielas noliktavas, dzīvojamās vai
administratīvās telpas, dzīvnieku novietnes, būves, kuras
var applūst, un pagrabus, izņemot tos, kas ir būvēti virs
zemes. Pirmās reģistrācijas klases AAL uzglabā slēgtā,
vēdināmā telpā atsevišķi no pārējiem AAL, kā arī jāievēro
citi nosacījumi. Izlietoto AAL iepakojumus līdz to
apglabāšanai tur kopā ar AAL un apglabā saskaņā ar
normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteikto
kārtību. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā AAL
iztukšoto iepakojumu trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni
darba šķidruma gatavošanas laikā un skalojamo ūdeni iepilda
darba šķidruma tvertnē, - tad izlietotais AAL iepakojums
vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu.
Darbības ar 3.
reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem.
Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509
"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu
tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"35
minēti kritēriji, kuri AAL atļauti lietošanai
neprofesionāliem lietotājiem.
AAL neprofesionālai lietošanai reģistrē tad, ja tas ir
iepakots tādā iepakojumā, ar kura saturu var apstrādāt ne
vairāk par 5000 kvadrātmetru lielu platību, izmantojot AAL
minimālo reģistrēto devu, un saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas,
marķēšanas un iepakošanas kārtību tas netiek klasificēts
kā:
1) akūtas toksicitātes līdzeklis pirmajā, otrajā vai
trešajā kategorijā;
2) 1A, 1B un otrās kategorijas kancerogēns;
3) 1A, 1B un otrās kategorijas mutagēns;
4) toksisks reproduktīvajai sistēmai 1A, 1B un otrajā
kategorijā utt.
Pamatojoties uz ES Regulu Nr. 1272/2008, kuras prasības
attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem, tostarp AAL, stājās
spēkā 2015. gada 1. jūnijā, Latvijā no līdz tam plašam
patēriņam pieejamā trešās reģistrācijas klases AAL saraksta
tika izņemti 11 cilvēku veselībai bīstami AAL. Līdz ar to
ievērojami samazinājās lietoto ķīmisko AAL apjoms
mazdārziņu sektorā un to ietekme uz vidi un cilvēku
veselību. Reģistrēto AAL skaita samazinājums šajā sektorā
ir svarīgs arī tādēļ, ka neprofesionālie AAL lietotāji, kas
šos līdzekļus var brīvi nopirkt un lietot, nav apmācīti, un
bieži vien tie tiek lietoti nepareizi, neievērojot AAL
marķējuma teksta norādes, tādējādi lietotājam apdraudot
savu un savu līdzcilvēku veselību un drošību un nodarot
ievērojamu kaitējumu videi. Lai palielinātu neprofesionālo
augu aizsardzības lietotāju informētību par drošu AAL
lietošanu, sagatavoti un tirdzniecības vietās pieejami
informatīvi materiāli "10 soļi par drošu augu
aizsardzības līdzekļu lietošanu" un "Kas ir augu
aizsardzības līdzeklis?". Minētie informatīvie
materiālie arī pieejami VAAD tīmekļvietnē36.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. AAL tiek lietoti saskaņā ar marķējumu un droši
sabiedrībai un videi.
2. AAL glabāšana un to krājumi nerada draudus cilvēkiem
un videi.
3. Trešās reģistrācijas klases AAL lietotāji ir
informēti par to bīstamību un alternatīvām metodēm kaitīgo
organismu ierobežošanai.
4. Tukšais AAL iepakojums, neizlietotie AAL un tvertnes
maisījumi tiek likvidēti atbilstoši normatīvo aktu
prasībām.
5. AAL lietošanas iekārtas tiek tīrītas speciāli šim
nolūkam atbilstošās iekārtotās vietās.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāti |
3.8.1.
|
Informēt AAL lietotājus par iespējamiem
apdraudējumiem, kas var rasties no AAL lietošanas |
Šobrīd reģistrēto AAL marķējumi atšķiras,
dažkārt izraisot diskusijas par drošības prasībām. AAL
marķējumos nepieciešams vairāk izcelt to bīstamību un
lietošanas riskus. Lai AAL marķējumi būtu lietotājam skaidrāk
saprotami, nepieciešama to harmonizācija. |
2020.-2023. gads |
VAAD |
Pārskatīti 15 AAL marķējumi katru
gadu |
3.8.2. |
Kontrolēt AAL
lietošanu |
Pēdējos gados ir
palielinājusies sabiedrības interese par augu aizsardzību, un
ir izteikti negatīva attieksme pret AAL lietošanu. Bieži
izskan viedoklis, ka AAL izplatīšanu un lietošana valstī tiek
kontrolēta nepietiekami un ka kopējais pārbaužu skaits gadā
ir pārāk mazs. VAAD kapacitāte pašlaik neļauj palielināt
pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā. |
2020.-2023.
gads |
VAAD |
Nodrošināta droša
AAL lietošana |
3.8.3.
|
Saimniecību līmenī iegūt informāciju par
tukšā AAL iepakojuma likvidēšanu, lai uzlabotu tukšā
iepakojumu utilizācijas procesu Latvijā |
Situācijas apzināšanai attiecībā uz tukšo
AAL iepakojumu nepieciešams praktiski iegūt datus, kas
atspoguļotu faktisko situāciju saimniecībās. To iespējams
izdarīt augu aizsardzības pārbaužu laikā, aptaujājot
lauksaimniekus |
2020.-2023. gads |
VAAD |
Savākti, apkopoti un analizēti dati |
3.8.4.
|
Pamatvielu
lietošanas brošūras sagatavošana un izdošana |
Pamatvielas ir
nekaitīgas vielas, kas tirgū netiek laistas kā AAL un kas
tradicionāli tiek izmantotas citās nozarēs, piemēram, kā
pārtiku, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā,
lietojot vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas
un vienkāršas atšķaidītājvielas (piem., ūdens). Pamatvielu
klāsts nemitīgi paplašinās, un tās augu aizsardzībā drīkst
izmantot ikviens gan bioloģiskajās un integrētajās
saimniecībās, gan arī mazdārziņos. |
Līdz 2021. gada
31. decembrim |
VAAD |
Sagatavotas,
izdotas un izplatītas brošūras |
3.8.5.
|
Veicināt biobedru izveidošanu
saimniecībās |
Rokasgrāmatas sagatavošana par to, kā
pareizi uzbūvēt biobedri vai līdzīgu konstrukciju, kas
paredzēta AAL lietošanas iekārtu mazgāšanai un minimālu AAL
atlieku apstrādei. Rokasgrāmata profesionālajiem lietotājiem
izplatāma mācību pasākumos, semināros, ar konsultāciju
dienesta starpniecību utt. |
Līdz 2023. gada 31. decembrim |
VAAD |
Sagatavotas, izdotas un izplatītas
brošūras |
3.8.6.
|
Izstrādāt
informatīvās kampaņas par punktveida piesārņojumu stratēģiju.
Īstenot kampaņas |
Punktveida
piesārņojums ir nozīmīgākais iemesls AAL nokļūšanai virszemes
ūdeņos. Punktveida piesārņojums rodas, veicot darbības
(smidzinātāja uzpildīšana, mazgāšana, noplūdes u.c.) ar AAL
vienā un tajā pašā vietā. |
2019.-2023.
gads |
VAAD,
LAALRUTA
|
Notikusi
informatīvā kampaņa - iepriekšējā periodā sagatavoto
informatīvo materiālu izplatīšana37, jaunu
informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana
semināros |
Indikators
|
|
► AAL skaits,
kuriem anulēta 3. reģistrācijas klase
► Pārskatītie AAL
marķējumi
► Izplatītais
pamatvielu brošūru skaits
► Izveidoto
biobedru skaits
|
3.9. Rīcības virziens "Pasākumi
integrētās augu aizsardzības vispārējo principu
ieviešanai"
Esošā
situācija
1999. gadā tika pieņemts Augu aizsardzbas
likums38, kura 10. pantā noteikts, ka "AAL
lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un Vidusjūras
augu aizsardzības organizācijas (EPPO) noteiktos
labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts
augu aizsardzības dienesta mājaslapā39) un AAL
lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos IAA
principus un prasības visos tajos paredzētajos
gadījumos". Labas augu aizsardzības prakses primārais
nosacījums - noskaidrot, vai kaitīgais organisms vispār ir
jāierobežo. Ja ir, tad priekšroka dodama alternatīvajām
kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, ķīmiskās augu
aizsardzības metodes atstājot kā pēdējās. Šie principi ir
pamatā arī IAA.
Tiešie pasākumi IAA ieviešanai Latvijā aizsākti jau
2006. gadā, kad EK tika apstiprinātas programmas integrētās
augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.
Lai augļu un dārzeņu audzētāji varētu saņemt atbalstu
par integrēto kultūraugu audzēšanu, pieņemti Ministru
kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1056
"Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas,
uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles
kārtība"40. Noteikumi paredz, ka visas tās
personas, kas vēlas kultūraugus audzēt, izmantojot IAA
metodes, tiek iekļautas Lauksaimniecības produktu
integrētās audzēšanas reģistrā. VAAD katru gadu veic
reģistrā iekļauto audzētāju kontroli, lai pārbaudītu
integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo noteikumu
prasībām.
Direktīvas 14. pantā un III pielikumā noteiktie IAA
pamatprincipi un pamatprasības ir iekļauti Ministru
kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumu Nr. 1056 (2014.
gada 3. jūnijā tajos tika izdarīti grozījumi) nodaļā
"Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un
prasības". Minētās nodaļas prasības ir saistošas
visiem lauksaimniekiem, arī laukaugu audzētājiem, kas savās
saimniecībās izmanto 2. reģistrācijas klases AAL.
No 2013. gada tiek īstenoti lauksaimnieku izglītošanas
un informēšanas pasākumi IAA sekmīgai ieviešanai
saimniecībās. VAAD kopā ar sadarbības partneriem ir
izstrādājis dažāda veida palīgrīkus:
• 25 kultūraugu integrētās audzēšanas
vadlīnijas41;
• izdotas kultūraugu attīstības stadiju (AS)
rokasgrāmatas par laukaugiem, dārzeņiem un kartupeļiem un
augļaugiem42;
• izdotas deviņas rokasgrāmatas slimību un kaitēkļu
noteikšanai43;
• sagatavoti trīs ar integrēto augu aizsardzību saistīti
videomateriāli;
• precizēti kultūraugu kaitīguma sliekšņi, kas atvieglo
lēmuma pieņemšanu par augu aizsardzības pasākumu
īstenošanu44;
• no 2014. gada ik gadu tiek izdots informatīvs buklets
par aktualitātēm IAA45;
• 2014. gadā kā esošās VAAD tīmekļvietnes sastāvdaļa
izveidota vietne46 informācijas atspoguļošanai
par integrēto kultūraugu audzēšanu.
VAAD ik gadu vidēji 25 semināros informē par IAA
prasībām, aktualitātēm un ieviešanas mehānismiem. Semināru
prezentāciju materiāli pieejami VAAD
tīmekļvietnē47.
Šobrīd Latvijā saimniecībās IAA prasību ievērošanas
uzraudzība notiek ar augu aizsardzības jomas un
savstarpējās atbilstības kontrolēm. Saimniecībās jābūt
veiktai augšņu agroķīmiskai izpētei vai augšņu analīzēm, ir
jāizstrādā mēslošanas plāns, jānodrošina normatīvajos aktos
noteiktā augu maiņa, jābūt ieviestai uzskaites sistēmai par
laukiem, jāizvērtē AAL lietošanas pamatojums,
ievērojot:
• kaitīgā organisma sastopamību konkrētā laukā pirms AAL
lietojuma;
• AAL lietošanas brīdī marķējumam atbilstošu kultūrauga
un kaitīgā organisma attīstības stadiju, lai AAL lietojums
videi un kultūraugam būtu drošs;
• reģistrēta AAL marķējumam atbilstošu lietošanas devu,
lietošanas laiku un reižu skaitu un nogaidīšanas laiku.
Lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu aizsardzības
jautājumiem, liela nozīme ir konsultāciju pakalpojumiem, jo
tikai 28,4% lauku saimniecību vadītāju (2013. gada dati) ir
speciālā augstākā vai vidējā līmeņa lauksaimnieciskā
izglītība. Lai iegūtu tiesības konsultēt AAL lietotājus,
personām jāiziet apmācība, jānokārto eksāmens un jāsaņem
augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas to īpašniekiem
ļauj sniegt konsultācijas par augu aizsardzību, tostarp
IAA, kā arī par kultūraugiem kaitīgo organismu
identificēšanu un ierobežošanu.
Viens no IAA pamatprincipiem ir neķīmisku AAL lietošana
augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien
iespējams.
Patlaban Latvijas Republikā reģistrēto AAL sarakstā ir
iekļauti četri AAL, kas satur mikroorganismus un 47 dzīvos
organismus saturoši AAL. Ir vērojama tendence palielināties
minēto organismu saturošo reģistrēto AAL skaitam.
Viena no alternatīvām slimību un kaitēkļu ierobežošanā
ir pamatvielu lietošana augu aizsardzībā. Pamatvielas ES
tiek apstiprinātas saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 (2009.
gada 29. oktobris) par AAL laišanu tirgū, vienlaikus
nosakot šo vielu lietošanas nosacījumus (kultūraugi, devas,
lietošanas laiki, nogaidīšanas laiki u.c. kritēriji).
Pamatvielas nav kaitīgas vielas, tās tirgū netiek laistas
kā AAL un kuras tradicionāli izmanto citās nozarēs,
piemēram, kā pārtiku, tomēr tās ir noderīgas arī augu
aizsardzībā, lietojot vai nu tieši, vai līdzeklī, kas
sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas
(piem., ūdens). Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un
tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan
bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī
mazdārziņos. Regulāri atjaunota pamatvielu lietošanas
tabula atrodama VAAD tīmekļvietnē48.
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Lauksaimnieki ir informēti par IAA prasībām un to
ieviešanas mehānismiem.
2. Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi palīgrīki, kas
atvieglo IAA ieviešanu saimniecību līmenī.
3. Lauksaimnieki ir informēti par alternatīvām augu
aizsardzības metodēm.
4. Ir izveidotas demonstrējumu saimniecības, kurās
lauksaimnieki praktiski pārliecinās par IAA elementu
darbību praksē.
5. Palielinās zema riska vielu reģistrācija.
6. Pieaug pamatvielu lietošanas apjomi, īpaši
bioloģiskajās saimniecībās un mazdārziņu sektorā.
7. Mikrobioloģisko un dzīvos organismus saturošo AAL
reģistrācija pieaug.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāts |
3.9.1. |
Radīt iespējas profesionālajiem AAL
lietotājiem gūt zināšanas par IAA principu īstenošanu
praksē |
Praktiskās pieredzes demonstrēšana, radot
iespēju lauksaimniekiem apmeklēt lauku dienas reālās
ražojošās saimniecībās, tā gūstot jaunas zināšanas, kā arī
iespēju lauksaimniekiem savā starpā apmainīties ar pieredzi.
Demonstrējumu saimniecības ir pamats, uz kā bāzes parādīt IAA
elementu darbību praksē. Tās popularizē alternatīvās
kultūraugu prakses (piemēram, agrotehnikas, profilaktisko
metožu, pamatvielu un zema riska vielu pielietošanu augu
aizsardzībā,), arī bioloģisko saimniekošanu. |
2019.-2022. gads |
ZM/
LLKC/
LAAPC/
VAAD
|
Apstiprinātas 29 demonstrējumu tēmas un
izveidotas 56 IAA demonstrējuma saimniecības |
3.9.2. |
Organizēt un vadīt
informatīvus seminārus par IAA prasību ieviešanu |
Lauksaimnieku
regulāra informēšana par IAA ieviešanas gaitu, izmaiņām un
aktualitātēm ir viena no VAAD prioritātēm, jo zinošs
lauksaimnieks ir arī atbildīgs lauksaimnieks. |
2019.-2023.
gads |
VAAD/LLKC |
Katru gadu 15
semināri |
3.9.3. |
Izstrādāt un izdot kultūraugu kaitīgo
organismu (slimību, kaitēkļu) aprakstu un attēlu
rokasgrāmatas |
Ir pierādījies, ka kultūraugu slimību un
kaitēkļu rokasgrāmatas neatsverams palīgs lauksaimniekiem
kaitīgo organismu diagnosticēšanā un lēmuma pieņemšanā par to
ierobežošanu. |
2019.-2021. gads |
VAAD |
Izdotas trīs rokasgrāmatas - katru
gadu |
3.9.4. |
Pārskatīt
kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas, papildināt tās
ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, kaitīgo organismu
fotoattēliem |
Kultūraugu
integrētās vadlīnijas, kurās izklāstīta katra kultūrauga
optimālā audzēšana tehnoloģija, īpašu uzmanību pievēršot
kaitīgo organismu bioloģijai un to ierobežošanas metodēm un
uzsvaru liekot uz alternatīvām metodēm, izmantojamas kā
kultūraugu audzēšanas ceļvedis. |
2021.-2023.
gads |
VAAD |
Papildinātas
vadlīnijas |
3.9.5. |
Uzlabot VAAD tīmekļvietni
noverojumi.vaad.gov.lv, papildināt to ar aktuālo informāciju
par integrēto audzēšanu, kaitīgo organismu specifiskiem
aprakstiem |
Tīmekļvietnē noverojumi.vaad.gov.lv ir
atrodama plaša informācija lauksaimniekiem: kultūraugu
slimību un kaitēkļu novērojumi visā Latvijas teritorijā,
prognozes par to izplatību un attīstību, aktuālā informācija
par kaitīgo organismu parādīšanos un ierobežošanas
nepieciešamību, dažādi informatīvi materiāli u.c. noderīga
informācija. |
2021.-2023. gads |
VAAD |
Uzlabota un papildināta tīmekļvietne
noverojumi.vaad.gov.lv |
3.9.6. |
Apzināt Ziemeļu un
Centrālās zonas dalībvalstīs atļautos mikrobioloģiskos un
dzīvos organismus saturošos AAL |
Mikrobioloģiskie un
dzīvos organismus saturošie AAL ir alternatīva ķīmiskajiem
AAL. Diemžēl mazā Latvijas tirgus dēļ AAL ražotāji nav
ieinteresēti šādu līdzekļu reģistrācijā, tāpēc nepieciešama
informācija par minēto līdzekļu reģistrāciju citās ES
dalībvalstīs, lai izprastu to potenciālo klāstu. |
2021.-2023.
gads |
VAAD |
Katru gadu
apkopota un atjaunināta informācija |
3.9.7. |
Veicināt to līdzekļu reģistrāciju, kam ir
zema kaitīguma pakāpe |
Jāizpēta iespējas, lai veicinātu maza
riska produktu reģistrāciju. Par šo produktu pieejamību
lietotāji jāinformē plaši, izmantojot seminārus, apmācību,
lauka dienas u.c. pasākumus. Pamatojoties uz situācijas
izpēti citās ES dalībvalstīs, sazināties ar mikrobioloģisko
AAL reģistrācijas īpašniekiem par iespējām AAL savstarpējās
atzīšanas procedūras pielietošanai, lai panāktu to pieejamību
Latvijas tirgū. |
2019.-2023. gads |
VAAD |
Piemērojot citas valsts AAL
reģistrācijas atzīšanas procedūru, izsniegtas atļaujas četru
mikroorganismus saturošu vai citu AAL ar zemu kaitīguma
pakāpi laišanai tirgū un lietošanai |
3.9.8. |
Veicināt AAL
salīdzinošo novērtējumu |
Novērtējumā būtu
jāņem vērā ar augu aizsardzību saistītie ekonomiskie un
praktiskie faktori, piemēram, rezistences riska pārvaldība.
Lietotāji tiek informēti par to, kuras vielas ir
aizstājamas. |
2020.-2023.
gads |
VAAD |
15 AAL veikts
salīdzinošais novērtējums |
3.9.9. |
Veicināt pamatvielu lietošanu |
Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un
tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan
bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī
mazdārziņos. Tādēļ to lietošana jāveicina, tās regulāri
popularizējot. |
2019.-2023. gads |
VAAD, LAAPC |
Ar semināru, bukletu un praktisko
pieredzi demonstrējumu saimniecībās popularizēta pamatvielu
lietošana |
3.9.10. |
Pieņemt
pārbaudījumus augu aizsardzības konsultantu apliecību
izsniegšanai |
Augu aizsardzības
konsultanti ir atbildīgi par kvalitatīvu konsultāciju
sniegšanu lauksaimniekiem, īpaši par IAA. |
Līdz 2023. gada
31. decembrim |
VAAD |
Katru gadu izdotas apliecības:
2019. gadā - 8
2020. gadā - 10
2021. gadā - 10
2022. gadā - 10
2023. gadā - 10
|
3.9.11.
|
Apkopot un popularizēt alternatīvās augu
aizsardzības metodes |
Zinātniski pamatotas informācijas
sagatavošana par alternatīvām kaitīgo organismu kontroles
metodēm un šādu metožu ieviešanas veicināšana ir pamats to
ieviešanai praksē. Iespēju robežās jāanalizē alternatīvo
kontroles metožu efektivitāte un to ietekme uz cilvēku un
dzīvnieku veselību un vidi, jo īpaši ir nepieciešamas papildu
iespējas un stimuli, lai veicinātu alternatīvu augu
aizsardzības metožu praktisku izmantošanu dažādām laukaugu
kultūrām. |
2020.-2023. gads |
VAAD |
Alternatīvo augu aizsardzības metožu
popularizēšana semināros, lauka dienās, demonstrējuma
saimniecībās, plašsaziņas līdzekļos utt. |
3.9.12.
|
Apkopot glifosātu
saturošu AAL lietošanai alternatīvas metodes un veicināt to
ieviešanu |
Darbīgā viela
glifosāts, pret kuru sabiedrībā ir negatīva attieksme, ir
daudzu plaši lietotu AAL sastāvā. Lai aizstātu glifosātu
saturošu AAL lietošanu, ir nepieciešamas alternatīvas nezāļu
kontroles metodes. |
2020.-2022.
gads |
VAAD |
Izstrādātas
vadlīnijas |
3.9.13.
|
Apkopot bioloģiskajās saimniecībās
atļautās augu aizsardzības metodes |
Lauksaimniekiem, kas saimnieko
saimniecībās, izmantojot atļautās bioloģiskās kaitīgo
organismu ierobežošanas metodes, nav pieejams šo metožu
apkopojums un informācija par to efektivitāti. |
2020.-2022. gads |
VAAD |
Izstrādātas vadlīnijas |
3.9.14.
|
Izveidot un ieviest
elektronisko lauku vēsturi |
Viena no IAA
prasībām ir visu uz lauka veikto darbību uzskaite, un tā
notiek lauka uzskaites sistēmā jeb lauku vēsturē. Šobrīd
lauku vēstures kārtošana elektroniskā vidē nav obligāta,
lauksaimnieki to var darīt gan papīra formā, gan
elektroniski. Lauksaimnieki, kas ir izvēlējušies uzskaiti
veikt elektroniski, izmanto dažādus tirgū pieejamos
risinājumus saimniecības darbības plānošanai un uzskaitei,
tāpēc pāreja uz centralizētu uzskaites sistēmu notiks
pakāpeniski. |
Līdz 2019. gada
31. decembrim |
ZM, LAD,
VAAD |
Ieviesta
elektroniskā lauku vēsture |
Indikators
|
|
► Izveidoto
demonstrējumu saimniecību skaits
► Demonstrējumu
saimniecību lauku dienu apmeklētāju skaits
► IAA semināru
skaits
► Tīmekļvietnes
noverojumi.vaad.gov.lv apmeklējumu skaits
► Reģistrēto
mikrobioloģisko un dzīvos organismus saturošo AAL
skaits
► Izdoto
konsultantu apliecību skaits
► IAA
pamatelementu kontroļu skaits bez būtiskiem pārkāpumiem
► Reģistrēto
līdzekļu ar zema nekaitīguma pakāpi skaits
|
3.10. Rīcības virziens
"Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes
izvērtēšanai"
Esošā situācija
Latvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru
tiešas AAL lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču Ministru
kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 175
"Noteikumi par nacionālajiem vides
indikatoriem"49 nosaka vides indikatorus,
kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli valstī,
tostarp tos pakārtoti var piemērot, izvērtējot AAL
lietošanas ietekmi uz vidi.
Šie noteikumi ietver:
1) bioloģiskas daudzveidības indikatoru - lauku putnu
indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu
indeksu;
2) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti - to
pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina
kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi
(%), kā arī labas un augstas kvalitātes ūdens objektu
īpatsvaru (% no kopējā skaita).
Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt,
izmantojot harmonizētu riska indikatoru, ko izstrādā EK, un
to plānots ietvert Direktīvas IV pielikumā. Tomēr, kamēr
vienotais riska indikators vēl nav apstiprināts,
dalībvalstis var lietot savus spēkā esošos indikatorus.
Latvijā kā nacionālie indikatori Direktīvas mērķu
sasniegšanas izvērtēšanai tiek izmantoti Rīcības plāna
mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti.
1. Izplatīto AAL darbīgo vielu
daudzums uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes
(turpmāk - LIZ)
Rīcības plānā izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijā
būtu jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu, ir
mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku
un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
ES katru gadu tiek apkopota informācija par gala
lietotājiem izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjomu.
Šis rādītājs tiek izmantots kā indikators, lai netieši
novērtētu AAL lietošanas tendences. Latvijā izplatītais AAL
apjoms uz hektāru LIZ ir viens no mazākajiem Eiropā - 0,92
kg/ha, tādēļ rīcības plāns neparedz kvantitatīvu augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā.
Indikatora attīstības tendences šī rīcības plāna darbības
periodā tiks izvērtētas un ņemtas vērā nākamā plānošanas
perioda pasākumu izstrādē.
3. attēls. Gala lietotājiem pārdotais AAL darbīgo vielu
apjoms kg uz 1 ha LIZ (ES Statistikas biroja dati par 2016.
gadu)
2. Pārbaudīto augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu skaits
Latvijā pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaita
augšupejošā dinamika parāda, ka bojātu un nenoregulētu AAL
lietošanas iekārtu ietekme uz vidi samazinās. Pēdējos gados
VAAD inspektori augu aizsardzības jomas pārbaudēs
konstatējuši tendenci, ka daudzas saimniecības iegādājušās
jaunas, videi un cilvēku veselībai drošākas AAL lietošanas
iekārtas. No visām Latvijā uzskaitītajām AAL lietošanas
iekārtām apmēram 40% ir jaunas iekārtas, kas iegādātas
pēdējo piecu gadu laikā.
4. attēls. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits
3. Apmācīto augu aizsardzības
līdzekļu lietošanas operatoru skaits.
AAL lietošanas operators kā jauna AAL aprites ķēdē
iesaistīto personu kategorija tika ieviesta, pārņemot
Direktīvas prasības. Līdz grozījumu izdarīšanai saistībā ar
AAL lietošanu, ar to atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu
lielākoties nodarbojās neapmācītas personas bez speciālām
zināšanām, kuru trūkums nereti apdraudēja apkārtējo vidi un
cilvēku drošību un veselību. Apmācīto operatoru skaita
pieaugums minēto risku būtiski samazina.
4. attēls. Apmācīto operatoru skaits
4. Izsniegto konsultantu
apliecību skaits
MK noteikumu Nr. 147 grozījumi50 precizēja
vēl vienas AAL aprites ķēdē iesaistītās personu kategorijas
statusu un nepieciešamo zināšanu apjomu. Jaunā apmācību
programma, pēc kuras apgūšanas un pārbaudījuma nokārtošanas
tiek izsniegta konsultanta apliecība, ir plašāka un
detalizētāka nekā iepriekš, tāpēc pēc jaunās apmācību
sistēmas apmācītie konsultanti ir profesionāli zinošāki, un
to sniegto konsultāciju kvalitāte ir būtiski
paaugstinājusies, tādējādi arī saimniecību lauksaimnieki -
konsultāciju saņēmēji - augu aizsardzības jomā būs ar
labākām zināšanām.
5. attēls. Izsniegto apliecību skaits konsultantiem
5. Augu aizsardzības līdzekļu
skaits, kuriem anulēta 3. reģistrācijas klase
Latvijā mazdārziņu sektors ir nozīmīgs, un šī sektora
apsaimniekotāji - mazdārziņu īpašnieki - pēdējos gados bija
pieraduši plaši lietot 3. reģistrācijas klases AAL, kuru
klāsts vēl pirms dažiem gadiem bija diezgan plašs.
Minētajām personām lielākoties nebija zināšanu augu
aizsardzības jomā, jo to nepieprasa Latvijas normatīvie
akti. Šī zināšanu trūkuma sekas bija nepareiza AAL
lietošana.
Lai samazinātu riska faktorus, kas saistīti ar nepareizu
AAL lietošanu neprofesionāļu vidū, ir noteiktas striktas
drošības prasības 3. reģistrācijas klases AAL
reģistrācijai, tāpēc ir būtiski samazinājusies šādu
līdzekļu pieejamība plašākai sabiedrībai.
6. attēls. 3. reģistrācijas klases AAL skaits 2012.-2017.
gada periodā
6. Integrētās augu
aizsardzības semināru skaits
Saskaņā ar Direktīvas 14. pantu dalībvalstīm bija
jānodrošina, lai līdz 2014. gada 1. janvārim visi
profesionālie AAL lietotāji saimniecībās būtu ieviesuši
vispārīgos IAA principus.
Pasākumi saistībā ar IAA Latvijā aizsākti jau 2006.
gadā, kad, lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas
audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas
kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā
Latvijā, 2006. gadā Eiropas Komisijā tika apstiprinātas
programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas
ieviešanai. Līdzīgas programmas augļkopības un dārzkopības
sektorā tiek īstenotas līdz šim brīdim. Atšķirīga situācija
ir laukaugu sektorā, kurā iesaistītie lauksaimnieki līdz
2014. gada 1. janvārim, kad dalībvalstīm bija jāievieš IAA,
par tādu bija dzirdējuši diezgan maz. Direktīvas 14. pantā
noteikts, ka dalībvalstīm jārada apstākļi, kas
nepieciešami, lai ieviestu IAA, nodrošinot, lai
profesionālo AAL lietotāju rīcībā būtu informācija un rīki,
lai IAA ieviestu saimniecības līmenī. Semināri ir viens no
minētajiem rīkiem, kā visveiksmīgāk informēt lauksaimniekus
par IAA.
2015.-2018. gadā notika 93 informatīvs seminārs par IAA,
un tos kopumā apmeklēja vairāk nekā 1800 lauksaimnieku. Ar
katru gadu arvien lielākā lauksaimnieku interese par šādiem
semināriem liecina, ka lauksaimnieki kļūst zinošāki un
palielinās viņu vēlme savās saimniecībās pēc iespējas
efektīvāk ieviest IAA prasības.
7. attēls. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits
7. Augu aizsardzības
kontroles
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD veic AAL
lietošanas uzraudzību un kontroli. VAAD kompetencē ir arī
valsts uzraudzība un kontrole par normatīvo aktu prasību
ievērošanu AAL izplatīšanas jomā, pārbaudot AAL
izplatīšanas vietas. Ar abu minēto kontroļu palīdzību tiek
nodrošināta Direktīvas ieviešana.
8. attēls Veikto pārbaužu skaits AAL izplatīšanā un
lietošanā
|
Sasniedzamie
mērķi
1. Samazināt tendences rādītājos, ar kuriem novērtē
riska faktorus, kas saistīti ar AAL izmantošanu.
2. Nacionālo riska indikatoru rezultātu analīze.
|
Nr.
p.k. |
Uzdevums |
Apraksts |
Termiņš |
Atbildīgie |
Rezultāts |
3.10.1. |
Nodrošināt
statistikas datu vākšanu par izplatītajiem AAL |
Statistikas dati ir pamats saskaņotā riska indikatora
aprēķināšanai |
2019.-2023.
gads |
Centrālā statistikas pārvalde/VAAD |
Iegūta
informācija par izplatītajiem AAL valstī |
3.10.2 |
Nodrošināt
statistikas datu vākšanu par izlietotajiem AAL |
2019.-2023.
gads |
Iegūta
informācija par izlietotajiem AAL valstī |
3.10.3. |
Īstenojot uzraudzības pasākumus, apkopot
nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai |
VAAD inspektori ir tiešie saimniecību
apmeklētāji, kas pārbaužu laikā iegūst visplašāko informāciju
par saimniecību. Iegūtos datus var izmantot, aprēķinot
nacionālos indikatorus attiecībā uz AAL lietošanu. |
2021.-2023. gads |
VAAD |
Valstī ir pieejama informācija par AAL
lietošanu |
3.10.4.
|
Ieviest EK
pieņemtos harmonizētos saskaņotos riska indikatorus |
Adaptēt Latvijas
apstākļiem EK apstiprinātos saskaņotos riska indikatorus.
Analizēt to dinamiku. |
2019.-2023.
gads |
VAAD |
Ieviesti
indikatori. Sabiedrībai izskaidrota to nepieciešamība un
aprēķina metodika |
4. Rīcības plāna ieviešana
4.1. Rīcības plāns tiek pārskatīts vismaz vienu reizi piecos
gados, izvērtējot noteikto uzdevumu izpildes efektivitāti, to
ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
4.2. Rīcības plāna perioda noslēgumā tiek sagatavots ziņojums
par plāna izpildi.
4.3. Zemkopības ministrija ir atbildīga par Rīcības plāna
īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību.
4.4. VAAD ir atbildīgs par Eiropas Komisijas informēšanu par
būtiskiem grozījumiem plānā.
1 https://likumi.lv/doc.php?id=255592
2 https://likumi.lv/doc.php?id=241852
3 Ikgadējus datus par pārbaužu rezultātiem var
atrast VAAD publiskajā pārskatā:
http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/publiskie-parskati.aspx
4
http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/augu-aizsardzibas-lidzeklu-saraksts.aspx
5
http://www.vaad.gov.lv/sakums/sabiedribas-lidzdaliba/darba-grupas.aspx
6
http://www.vaad.gov.lv/sakums/jautajumi-un-atbildes.aspx
7
http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai.aspx
8
http://laalruta.lv/lv/projekti/drosa-lietosanas-iniciativa
9
https://likumi.lv/doc.php?id=181288&version_date=01.12.2016
10
https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2005/396/oj/?locale=LV
11
https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/pesticidu-atliekas-partika?id=1048#jump
12
https://www.efsa.europa.eu/en/interactive_pages/Pesticides_report_2016
13 https://likumi.lv/doc.php?id=250167
14
http://www.vaad.gov.lv/sakums/augu-aizsardziba/augu-aizsardziba/apmacibas-par-augu-aizsardzibas-zinasanu-minimuma-apgusanu.aspx
15 https://likumi.lv/doc.php?id=241853
16 https://likumi.lv/doc.php?id=241853
17
http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/iespieddarbi.aspx
18 https://likumi.lv/doc.php?id=42348
19 https://likumi.lv/doc.php?id=83439
20 https://likumi.lv/doc.php?id=66885
21 https://likumi.lv/doc.php?id=84753
22 https://likumi.lv/doc.php?id=60829
23
https://meteo.lv/lapas/noverojumi/vides-monitoringa-pamatnostadnes-un-programma/vides-monitoringa-programma-2015-2020-gadam/vides-monitoringa-programma-2015-2020-gadam?id=2002&nid=968
24 https://likumi.lv/doc.php?id=265262
25
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013L0039&from=LV
26
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014L0080&from=LV
27 Pazemes, virszemes un dzeramā ūdens
monitoringa rezultāti:
https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-kvalitate/udens-kvalitates-novertejums?&id=1100&nid=433
28 Informācija par Natura 2000:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/natura_2000/
29 https://likumi.lv/doc.php?id=207283
30 https://likumi.lv/doc.php?id=241853
31
http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/augu-aizsardziba.aspx
32 https://likumi.lv/doc.php?id=241853
33 Pārbaužu rezultāti pieejami VAAD publiskajā
pārskatā:
http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/publiskie-parskati.aspx
34
https://likumi.lv/ta/id/295343-par-valsts-parvaldes-reformu-planu-2020
35 https://likumi.lv/doc.php?id=250473
36
http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai.aspx
37
http://laalruta.lv/lv/projekti/udens-aizsardziba---topps
38 https://likumi.lv/doc.php?id=51662
39
http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/augu-aizsardziba.aspx
40 https://likumi.lv/doc.php?id=197883
41
http://noverojumi.vaad.gov.lv/integreta-audzesana/integretas-augu-aizsardzibas-kulturspecifiskas-vadlinijas
42
http://noverojumi.vaad.gov.lv/kulturaugu-fenologija
43
http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/informativie-materiali
44
http://noverojumi.vaad.gov.lv/integreta-audzesana/informacija-lemuma-pienemsanai-par-aal-lietosanu
45
http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/informativie-materiali
46 http://noverojumi.vaad.gov.lv
47
http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/prezentacija
48 http://noverojumi.vaad.gov.lv
49 https://likumi.lv/doc.php?id=188492
50 https://likumi.lv/doc.php?id=255592
Zemkopības ministrs K.
Gerhards
1. pielikums
Plāna mērķis, pasākumi un
sasniedzamie rādītāji
Plāna mērķis |
Mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto
risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi |
1. Rīcības virziens |
Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,
operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.1.1. |
Profesionālo
lauksaimniecības skolu programmās iekļaut mācību tematus par
augu aizsardzības jautājumiem |
Izsniegtas trīs
atļaujas profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju
apmācībai |
3 |
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim |
3.1.2. |
Organizēt seminārus
apmācības veicējiem par aktualitātēm augu aizsardzības
jomā |
Noorganizēti 6
semināri |
6 |
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim (un turpmākos gadus) |
3.1.3. |
Uzraudzīt apmācības
veicējus |
Katru gadu
īstenotas piecas uzraudzības reizes |
5 |
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim (un turpmākos gadus) |
3.1.4. |
Pilnveidot
apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām |
Pilnveidota
apmācību sistēma |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
3.1.5. |
Izveidot
tiešsaistes apmācības sistēmu amatieriem par drošu AAL
lietošanu |
Izveidota
sistēma |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim |
2. Rīcības virziens |
Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū
uzraudzība |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.2.1. |
Operatīvajās
pārbaudēs kontrolēt nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību
pievēršot valsts robežu tuvumā esošajām izplatīšanas
vietām |
Katru gadu 45
operatīvās pārbaudes un noņemti 9 AAL kontrolparaugi |
45 pārbaudes, 9
paraugi |
VAAD |
PVD, Muitas
pārvaldes |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim (un turpmākos gadus) |
3.2.2. |
Sagatavot un
tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases
AAL, nogādāt informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu AAL
lietošanu |
Sagatavoti un
izplatīti bukleti |
10 000 gab. |
VAAD |
- |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
3.2.3. |
Organizēt
informatīvo kampaņu lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL
lietotājiem par nelegālo un viltoto AAL kaitīgumu |
Noorganizēta
informatīvā kampaņa |
1 |
VAAD |
LAALRUTA |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3. Rīcības virziens |
Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par
augu aizsardzības līdzekļu lietošanu |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.3.1. |
Informēt sabiedrību
par AAL drošu lietošanu |
Dalība 5 semināros
katru gadu |
15 |
VAAD |
LAALRUTA/
/LLKC
|
Līdz 2021. gada 31.
decembrim (un turpmākos gadus) |
3.3.2. |
Informēt AAL
lietotājus par iespējamiem riska faktoriem, ko var radīt AAL
nepareiza lietošana |
Pārskatīti 15 AAL
marķējumi katru gadu |
60 |
VAAD |
- |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.3.3. |
Veikt aptauju par
individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL,
trūkumu identificēšana |
Veikta aptauja,
izvērtēta situācija |
1 |
LAALRUTA |
VAAD |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
3.3.4. |
Veikt pesticīdu
atlieku monitoringu un informēt sabiedrību par AAL atlieku
monitoringa rezultātiem |
Īstenojot
programmas KDKP un DVKP, noņemti paraugi un sagatavots
ziņojums par AAL atlieku monitoringa rezultātiem - vienreiz
gadā |
5 |
ZM |
BIOR |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.3.5. |
Veikt pētījumu
lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar
AAL |
Notikusi darba
grupas sanāksme, kurā analizēti pētījuma rezultāti |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2022. gada 31.
decembrim |
3.3.6. |
Izveidot darba
grupu, lai izanalizētu situāciju par akūtiem un hroniskiem
saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls ir AAL |
Sagatavoti
priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai |
1 |
VAAD |
SKPC |
2020.-2021.
gads |
3.3.7. |
Turpināt uzskaitīt
saindēšanās gadījumus ar AAL |
Akūto saindēšanās
gadījumu ikgadēja uzskaite |
1 |
SKPC |
- |
2019.-2023.
gads |
3.3.8. |
Noteiktu darbīgo
vielu saturošo AAL monitorings |
Katru gadu noņemti
vidēji 200 augu un augu produktu paraugu |
200 |
VAAD |
- |
2019.-2023.
gads |
3.3.9. |
Veikt pētījumu par
AAL esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas
kvalitāti |
Veikts pētījums,
analizēti rezultāti |
1 |
ZM |
- |
2021.-2023.
gads |
3.3.10. |
Aktualizēt
sabiedrības informēšanas programmu |
Apstiprināta
sabiedrības informēšanas programma |
1 |
VAAD |
- |
2020.-2021.
gads |
3.3.11. |
Izstrādāt
vadlīnijas par kaimiņu informēšanu par iespējamo AAL
lietošanas risku |
Izstrādāta
vadlīnija |
1 |
VAAD |
NVO |
Līdz 2020. gada 31.
decembrim |
3.3.12. |
Veikt pētījumu par
nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad
atļauts ieiet apstrādātajā platībā |
Izstrādātas
rekomendācijas |
1 |
VAAD |
LAAPC |
2021.-2023.
gads |
3.3.13. |
Veikt pētījumu par
Latvijas bišu saimju veselības stāvokli |
Veikts pētījums un
izanalizēti rezultāti |
1 |
ZM |
Biškopības
biedrība, VAAD |
2021.-2023.
gads |
3.3.14. |
Organizēt
informatīvo kampaņu apputeksnētāju aizsardzībai |
Notikušas trīs
informatīvās kampaņas |
3 |
VAAD |
Biškopības
biedrība |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
4. Rīcības virziens |
Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.4.1. |
Sagatavot
novērtējumu par rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju
izmantošanu profesionālai lietošanai Latvijā |
Pieņemts lēmums par
grozījumu izdarīšanu esošajos normatīvajos dokumentos
attiecībā uz izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
iekārtu pārbaudēs |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
3.4.2. |
Pārbaudīt augu AAL
iekārtas |
Pārbaudītas iekārtas
|
2019. gadā -
500 iekārtu
2020. gadā -
700 iekārtu
2021. gadā -
2000 iekārtu
2022. gadā -
2000 iekārtu
2023. gadā -
2000 iekārtu
|
|
|
|
3.4.3. |
Informēt
profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas
iekārtu priekšrocībām |
Notikusi
informatīva kampaņa |
1 |
VAAD |
- |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
5. Rīcības virziens |
Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.5.1. |
Izvērtēt dronu
izmantošanu AAL izsmidzināšanai no gaisa |
Izstrādāta Latvijas
pozīcija attiecībā uz attāli vadāmu lidaparātu (dronu)
izmantošanu AAL izsmidzināšanā no gaisa |
1 |
VAAD |
- |
2022.-2023.
gads |
6. Rīcības virziens |
Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens
aizsardzībai |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.6.1. |
Sniegt
priekšlikumus par ūdens monitoringā iekļaujamajām darbīgajām
vielām |
Iesniegti
priekšlikumi |
5 |
VAAD |
LVĢMC |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.6.2. |
Turpināt
monitoringu un informēt sabiedrību par virszemes un pazemes
ūdeņu monitoringa rezultātiem |
Īstenots
monitorings, sagatavoti informatīvie pārskati. Sagatavots
ikgadējais pārskats par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā
ietverta informācija par monitoringa rezultātiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu
kvalitāti |
6 |
LVĢMC |
|
2019.-2023.
gads |
3.6.3. |
Ņemt ūdens paraugus
avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai
un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā
darbība |
Katru gadu vidēji
30 paraugi |
180 |
VAAD |
- |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
7. Rīcības virziens |
Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska
faktoru samazināšana konkrētās teritorijās |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.7.1. |
Kontrolēt AAL
lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās |
Katru gadu vidēji
200 pārbaužu |
1200 |
VAAD |
- |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.7.2. |
Izstrādāt
rekomendācijas AAL lietošanas samazināšanai konkrētās
teritorijās |
Izstrādātas un VAAD
tīmekļvietnē publicētas rekomendācijas |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2022. gada 31.
decembrim |
8. Rīcības virziens |
Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.8.1. |
Informēt AAL
lietotājus par iespējamiem apdraudējumiem, kas var rasties no
AAL lietošanas |
Pārskatīti 15 AAL
marķējumi katru gadu |
60 |
VAAD |
- |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.8.2. |
Kontrolēt AAL
lietošanu |
Nodrošināta droša
AAL lietošana |
3000 papildu
pārbaužu katru gadu |
VAAD |
- |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.8.3. |
Saimniecību līmenī
iegūt informāciju par tukšā AAL iepakojuma likvidēšanu, lai
uzlabotu tukšā iepakojumu utilizācijas procesu Latvijā |
Savākti, apkopoti
un analizēti dati |
Aptaujātas 6000
saimniecības |
VAAD |
- |
2020.-2023.
gads |
3.8.4. |
Pamatvielu
lietošanas brošūras sagatavošana un izdošana |
Sagatavotas,
izdotas un izplatītas brošūras |
10000 gab. |
VAAD |
- |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
3.8.5. |
Veicināt biobedru
izveidošanu saimniecībās |
Sagatavotas,
izdotas un izplatītas brošūras |
5000 gab. |
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim |
3.8.6. |
Izstrādāt
informatīvās kampaņas par punktveida piesārņojumu stratēģiju.
Realizēt kampaņas |
Notikusi
informatīvā kampaņa - iepriekšējā periodā sagatavoto
informatīvo materiālu izplatīšana, jaunu informatīvo
materiālu sagatavošana un izplatīšana semināros |
1 |
LAALRUTA |
VAAD |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
9. Rīcības virziens |
Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo
principu ieviešanai |
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
3.9.1. |
Radīt iespējas
profesionālajiem AAL lietotājiem gūt zināšanas par IAA
principu īstenošanu praksē |
Apstiprinātas 29
demonstrējumu tēmas un izveidotas 56 IAA demonstrējuma
saimniecības |
29 tēmas un 56
demonstrējumu saimniecības |
ZM |
LLKC/
LAAPC/
VAAD
|
2019.-2023.
gads |
3.9.2. |
Organizēt un vadīt
informatīvus seminārus par IAA prasību ieviešanu |
Katru gadu 15
semināri |
75 |
VAAD |
LLKC |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.3. |
Izstrādāt un izdot
kultūraugu kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu) aprakstu un
attēlu rokasgrāmatas |
Izdotas trīs
rokasgrāmatas - katru gadu |
9 |
VAAD |
- |
2019.-2021.
gads |
3.9.4. |
Pārskatīt
kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas, papildināt tās
ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, kaitīgo organismu
fotoattēliem |
Papildinātas
vadlīnijas |
25 |
VAAD |
- |
2021.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.5. |
Uzlabot VAAD
tīmekļvietni noverojumi.vaad.gov.lv, papildināt to ar aktuālo
informāciju par integrēto audzēšanu, kaitīgo organismu
specifiskiem aprakstiem |
Uzlabota un
papildināta tīmekļvietne noverojumi.vaad.gov.lv |
1 |
VAAD |
- |
2021.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.6. |
Apzināt Ziemeļu un
Centrālās zonas dalībvalstīs atļautos mikrobioloģiskos un
dzīvos organismus saturošos AAL |
Katru gadu apkopota
un atjaunināta informācija |
3 |
VAAD |
- |
2021.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.7. |
Veicināt to
līdzekļu reģistrāciju, kam ir zema kaitīguma pakāpe |
Piemērojot citas
valsts AAL reģistrācijas atzīšanas procedūru, izsniegtas
atļaujas četru mikroorganismus saturošu vai citu AAL ar zemu
kaitīguma pakāpi laišanai tirgū un lietošanai |
4 |
VAAD |
- |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.8. |
Veicināt AAL
salīdzinošo novērtējumu |
15 AAL veikts
salīdzinošais novērtējums |
15 |
VAAD |
- |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.9. |
Veicināt pamatvielu
lietošanu |
Ar semināru,
bukletu un praktisko pieredzi demonstrējumu saimniecībās
popularizēta pamatvielu lietošana |
1 |
VAAD |
- |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.10. |
Pieņemt
pārbaudījumus augu aizsardzības konsultantu apliecību
izsniegšanai |
Katru gadu izdotas
apliecības |
2019. gadā - 8
2020. gadā - 10
2021. gadā - 10
2022. gadā - 10
2023. gadā - 10
|
VAAD |
- |
Līdz 2023. gada 31.
decembrim (un turpmākos gadus) |
3.9.11. |
Apkopot un
popularizēt alternatīvās augu aizsardzības metodes |
Alternatīvo augu
aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauka dienās,
demonstrējuma saimniecībās, plašsaziņas līdzekļos utt. |
1 |
VAAD |
- |
2020.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.9.12. |
Apkopot glifosātu
saturošu AAL lietošanai alternatīvas metodes un veicināt to
ieviešanu |
Izstrādātas
vadlīnijas |
1 |
VAAD |
- |
2020.-2022.
gads |
3.9.13. |
Apkopot
bioloģiskajās saimniecībās atļautās augu aizsardzības
metodes |
Izstrādātas
vadlīnijas |
1 |
VAAD |
- |
2020.-2022.
gads |
3.9.14. |
Izveidot un ieviest
elektronisko lauku vēsturi |
Ieviesta
elektroniskā lauku vēsture |
1 |
VAAD |
- |
Līdz 2021. gada 31.
decembrim |
10. Rīcības virziens |
Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas
ietekmes izvērtēšanai |
3.10.1. |
Nodrošināt
statistikas datu vākšanu par izplatītajiem AAL |
Iegūta informācija
par izplatītajiem AAL valstī |
6 reizes |
VAAD |
CSP |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.10.2. |
Nodrošināt
statistikas datu vākšanu par izlietotajiem AAL |
Iegūta informācija
par izlietotajiem AAL valstī |
1 reize |
VAAD |
CSP |
2019.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.10.3. |
Īstenojot
uzraudzības pasākumus, apkopot nepieciešamos datus indikatoru
aprēķināšanai |
Valstī ir pieejama
informācija par AAL lietošanu |
Aptaujātas 4500
saimniecības |
VAAD |
- |
2021.-2023. gads
(un turpmākos gadus) |
3.10.4. |
Ieviest EK
pieņemtos harmonizētos saskaņotos riska indikatorus |
Ieviesti
indikatori. Izskaidrota sabiedrībai to nepieciešamība un
aprēķina metodika |
1 |
VAAD |
- |
2019.-2023.
gads |
2. pielikums
Indikatīvā finansējuma sadalījums
atbilstoši rīcības virzieniem
Uzdevums |
Pasākums |
Budžeta programmas
(apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Vidēja termiņa
budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
(euro) |
Nepieciešamais
papildu finansējums (euro) |
Pasākuma
īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) |
2019. |
2020. |
2021. |
2020. |
2021. |
2022. |
Turpmākajā laikposmā līdz
pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir
terminēta) |
Turpmāk ik gadu (ja pasākuma
izpilde nav terminēta) |
Finansējums plāna
īstenošanai kopā |
|
|
990683 |
974032 |
488228 |
0 |
491195 |
452541 |
84581 |
404495 |
|
3.1. Profesionālo augu aizsardzības
līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu
apmācība |
3.1.1. Profesionālo lauksaimniecības skolu
programmās iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības
jautājumiem |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
|
|
142 |
|
|
|
|
|
2023. |
|
3.1.2. Organizēt
seminārus apmācības veicējiem par aktualitātēm augu
aizsardzības jomā |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
391 |
782 |
782 |
|
|
|
|
|
|
|
3.1.3. Uzraudzīt
apmācības veicējus |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
160 |
160 |
160 |
|
|
|
|
|
|
|
3.1.4. Pilnveidot
apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
|
473 |
|
|
|
|
|
2021. |
|
3.1.5. Izveidot
tiešsaistes apmācības sistēmu amatieriem par drošu AAL
lietošanu |
Nepieciešamais
papildu finansējums tiks iekļauts VAAD pieprasījumā
prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" |
|
|
|
|
|
|
6035 |
|
2023. |
3.2. Nodrošināta augu aizsardzības
līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība |
3.2.1. Operatīvajās pārbaudēs kontrolēt
nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts
robežu tuvumā esošajām izplatīšanas vietām |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
12807 |
12807 |
12807 |
|
|
|
|
|
|
|
3.2.2. Sagatavot un
tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases
AAL, nogādāt informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu AAL
lietošanu |
Nepieciešamais
papildu finansējums tiks iekļauts VAAD pieprasījumā
prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" |
|
|
|
|
2000 |
|
|
|
2021. |
|
3.2.3. Organizēt
informatīvo kampaņu lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL
lietotājiem par nelegālo un viltoto AAL kaitīgumu |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
7114 |
7114 |
7114 |
|
|
|
|
|
|
3.3. Sabiedrības informēšana un izpratnes
veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu |
3.3.1. Informēt sabiedrību par AAL drošu
lietošanu |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros un saskaņā ar
LAALRUTA budžetā paredzētajiem līdzekļiem
Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14.,
3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.2. Informēt AAL
lietotājus par iespējamiem riska faktoriem, ko var radīt AAL
nepareiza lietošana |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros
Finansējums norādīts kopā ar 3.8.1. uzdevumu
|
|
1068 |
1068 |
|
|
|
|
|
|
|
3.3.3. Veikt
aptauju par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā
ar AAL, identificēt trūkumus |
Saskaņā ar
LAALRUTA budžetā paredzētajiem līdzekļiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.4. Veikt
monitoringu un informēt sabiedrību par AAL atlieku
monitoringa rezultātiem |
20.02.00.
"Pārtikas aprites un veterinārmedicīnas valsts
uzraudzības laboratoriskie izmeklējumi" |
123 033 |
123 033 |
123 033 |
|
|
|
|
|
|
|
3.3.5. Veikt
pētījumu lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību
darbībās ar AAL |
65.09.00."Citu institūciju izdevumi Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un
pasākumu īstenošanai (2014-2020)" atbilstoši MK 2015.
gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi" |
|
|
|
|
|
5000 |
|
|
2022. |
|
3.3.6. Izveidot
darba grupu, lai izanalizētu situāciju par akūtiem un
hroniskiem saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls ir AAL |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
473 |
473 |
|
|
|
|
|
2021. |
|
3.3.7. Turpināt
uzskaitīt saindēšanās gadījumus ar AAL |
Saskaņā ar
Veselības ministrijas budžetā piešķirtajiem līdzekļiem
(pasākumam netiek uzrādīts konkrēts finansējums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.8. Noteiktu
darbīgo vielu saturošo AAL monitorings |
65.20.00.
"Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2014-2020)" līdz 2020.
gadam. Nepieciešamais papildu finansējums 2021.-2023. gadam
tiks iekļauts VAAD pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
30000 |
30000 |
|
|
30000 |
30000 |
|
30000 |
|
|
3.3.9. Veikt
pētījumu par AAL esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni
un pārtikas kvalitāti |
65.09.00."Citu institūciju izdevumi Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un
pasākumu īstenošanai (2014-2020)" - atbilstoši MK 2015.
gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi" |
|
|
|
|
5000 |
5000 |
5000 |
|
2023. |
|
3.3.10. Aktualizēt
sabiedrības informēšanas programmu |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
473 |
473 |
|
|
|
|
|
2021. |
|
3.3.11. Izstrādāt
vadlīnijas par kaimiņu informēšanu par iespējamo AAL
lietošanas risku |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
473 |
|
|
|
|
|
|
2020. |
|
3.3.12. Veikt
pētījumu par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL
smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā |
65.09.00."Citu institūciju izdevumi Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un
pasākumu īstenošanai (2014-2020)" atbilstoši MK 2015.
gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi" |
|
|
|
|
20000 |
20000 |
20000 |
|
2023. |
|
3.3.13. Veikt
pētījumu par Latvijas bišu saimju veselības stāvokli |
65.09.00."Citu institūciju izdevumi Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un
pasākumu īstenošanai (2014-2020)" atbilstoši MK 2015.
gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi" |
|
|
|
|
10000 |
10000 |
10000 |
|
2023. |
|
3.3.14. Organizēt
informatīvo kampaņu apputeksnētāju aizsardzībai |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros
Informatīvās kampaņas 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3.,
3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.4. Izveidota un nodrošināta augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu
sistēma |
3.4.1. Sagatavot novērtējumu par rokas un
uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju izmantošanu profesionālai
lietošanai Latvijā |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
|
|
473 |
|
|
|
|
|
2021. |
|
3.4.2. Pārbaudīt
AAL iekārtas |
Saskaņā ar
pārbaudes veicēju līdzekļiem (AAL iekārtas pārbaudi var veikt
persona, kas saņēmusi VAAD izsniegtu sertifikātu. Pašlaik
Latvijā šādus sertifikātus saņēmušas 5 personas, kas
pārbaudes veic pēc saviem noteiktiem izcenojumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.4.3. Informēt
profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas
iekārtu priekšrocībām |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros
Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14.,
3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.5. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana
no gaisa |
3.5.1. Izvērtēt dronu izmantošanu AAL
izsmidzināšanai no gaisa (Izstrādāta Latvijas pozīcija
attiecībā uz attāli vadāmu lidaparātu (dronu) izmantošanu AAL
izsmidzināšanā no gaisa) |
Nepieciešamais papildu finansējums
2022., 2023. gadam tiks iekļauts VAAD pieprasījumā
prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" |
|
|
|
|
|
8046 |
8046 |
|
2023. |
3.6. Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens
aizsardzībai |
3.6.1. Sniegt priekšlikumus par ūdens
monitoringā iekļaujamajām darbīgajām vielām |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
473 |
473 |
473 |
|
|
|
|
|
|
|
3.6.2. Turpināt
monitoringu un informēt sabiedrību par virszemes un pazemes
ūdeņu monitoringa rezultātiem |
Saskaņā ar LVĢMC
budžetā piešķirtajiem līdzekļiem (pasākumam netiek norādīts
konkrēts finansējums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.6.3. Ņemt ūdens
paraugus avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens
ņemšanai un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā
darbība |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
9960 |
9960 |
9960 |
|
|
|
|
|
|
3.7. Ar augu aizsardzības līdzekļu
lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās
teritorijās |
3.7.1. Kontrolēt AAL lietojumu īpaši
aizsargājamās teritorijās |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
6400 |
6400 |
6400 |
|
|
|
|
|
|
|
3.7.2. Izstrādāt
rekomendācijas AAL lietošanas samazināšanai konkrētās
teritorijās |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
473 |
473 |
473 |
|
|
|
|
|
2022. |
3.8. Drošas darbības ar augu aizsardzības
līdzekļiem |
3.8.1. Informēt AAL lietotājus par
iespējamiem riskiem, kas var rasties no AAL lietošanas
(Pārskatīti 15 AAL marķējumi katru gadu) |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros
Finansējums norādīts kopā ar 3.3.2. uzdevumu (saskaņā ar
VAAD cenrādi)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.8.2. Kontrolēt
AAL lietošanu |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021.-2023. gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" Līdz 2020. gadam finansējums no
budžeta apakšprogrammas 65.20.00."Tehniskā
palīdzībaEiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(ELFLA)apgūšanai (2014-2020) |
359310 |
359310 |
|
|
359310 |
359310 |
|
359310 |
|
|
3.8.3. Saimniecību
līmenī iegūt informāciju par tukšā AAL iepakojuma
likvidēšanu, lai uzlabotu tukšā iepakojumu utilizācijas
procesu Latvijā |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
500 |
500 |
|
|
|
|
|
2023. |
|
3.8.4. Pamatvielu
lietošanas brošūras sagatavošana un izdošana |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021. gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
5000 |
|
|
|
2021. |
|
3.8.5. Veicināt
biobedru izveidošanu saimniecībās |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2023. gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
|
|
2500 |
|
2023. |
|
3.8.6 Izstrādāt
informatīvās kampaņas par punktveida piesārņojumu stratēģiju.
Realizēt kampaņu |
Saskaņā ar LAALRUTA budžetā paredzētajiem līdzekļiem un
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" pieķirtā budžeta ietvaros
Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14.,
3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.9. Pasākumi integrētās augu aizsardzības
vispārējo principu ieviešanai |
3.9.1. Radīt iespējas profesionālajiem AAL
lietotājiem gūt zināšanas par IAA principu īstenošanu praksē
(Izveidotas 25 IAA demonstrējuma saimniecības) |
ES finansējums
65.00.00.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
projektu un pasākumu īstenošana |
394411 |
397136 |
305027 |
|
|
|
|
|
2023. |
|
3.9.2. Organizēt un
vadīt informatīvus seminārus par IAA prasību ieviešanu |
65.20.00.
"Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2014-2020)" līdz 2020.
gadam. Nepieciešamais papildu finansējums 2021.-2023. gadam
tiks iekļauts VAAD pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
5000 |
5000 |
|
|
5000 |
5000 |
|
5000 |
|
|
3.9.3. Izstrādāt un
izdot kultūraugu kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu)
aprakstu un attēlu rokasgrāmatas |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021. gadam gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
11700 |
|
|
|
2021. |
|
3.9.4. Pārskatīt
kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas, papildināt tās
ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, kaitīgo organismu
fotoattēliem |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021.-2023. gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
1010 |
1010 |
|
1010 |
|
|
3.9.5. Uzlabot VAAD
tīmekļvietni noverojumi.vaad.gov.lv, papildināt to ar aktuālo
informāciju par integrēto audzēšanu, kaitīgo organismu
specifiskiem aprakstiem |
Nepieciešamais papildu finansējums 2021.-2023. gadam
tiks iekļauts VAAD pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība"
|
|
|
|
|
3630 |
3630 |
|
3630 |
|
|
3.9.6. Apzināt
Ziemeļu un Centrālās zonas dalībvalstīs atļautos
mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos AAL |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021.-2023. gadam tiks iekļauts VAAD
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
545 |
545 |
|
545 |
|
|
3.9.7. Veicināt
līdzekļu ar zemu kaitīguma pakāpi reģistrāciju |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
4553 |
4553 |
4553 |
|
|
|
|
|
|
|
3.9.8. Veicināt AAL
salīdzinošo novērtējumu |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
|
10672 |
10672 |
|
|
|
|
|
|
|
3.9.9. Veicināt
pamatvielu lietošanu (ar semināru, bukletu un praktisko
pieredzi demonstrējumu saimniecībās popularizēta pamatvielu
lietošana) |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība"
Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14.,
3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.9.10. Pieņemt
pārbaudījumus augu aizsardzības konsultantu apliecību
izsniegšanai |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
296 |
370 |
370 |
|
|
|
|
|
|
|
3.9.11. Apkopot un
popularizēt alternatīvās augu aizsardzības metodes
(Alternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana
semināros, lauka dienās, demonstrējuma saimniecībās, masu
mēdijos utt.) |
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība"
Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14.,
3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.9.12. Apkopot
glifosātu saturošu AAL lietošanai alternatīvas metodes un
veicināt to ieviešanu |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
473 |
473 |
473 |
|
|
|
|
|
2022. |
|
3.9.13. Apkopot
bioloģiskajās saimniecībās atļautās augu aizsardzības
metodes |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
piešķirtā budžeta ietvaros |
473 |
473 |
473 |
|
|
|
|
|
2022. |
|
3.9.14. Izveidot un
ieviest elektronisko lauku vēsturi |
Saistībā ar ERAF projektu ZM noslēgts līgums par VAAD
informācijas sistēmas papildinājumu izstrādi un integrāciju
ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem
(ZM/2018/16 ERAF) ar kopējo līguma summu 348 480 EUR.
Līgums paredz arī e-pakalpojuma "lauku vēsture"
izstrādi, un tas kā viens no e-pakalpojumiem iekļauts
sistēmas pirmās kārtas izstrādē (288 367 EUR).
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada
plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un
nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa
"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu
un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu
publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās
pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts
Nr 2.2.1.1/17/I/001 "Zemkopības ministrijas un tās
pakļautībā esošo iestāžu IKT attīstība. 1.kārta"
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2021. |
3.10.1. Indikatori augu aizsardzības
līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai |
3.10.1. Nodrošināt statistikas datu
vākšanu par izplatītajiem AAL |
27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" piešķirtā budžeta ietvaros |
1856 |
1856 |
1856 |
|
|
|
|
|
|
|
3.10.2. Nodrošināt
statistikas datu vākšanu par izlietotajiem AAL |
27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība"
finansējums tiek nodrošināts ar transfertu no valsts budžeta
programmas 24.00.00 "Statistiskās informācijas
nodrošināšana", ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1185/2009
noteiktos informācijas iegūšanas termiņus |
33000 |
|
|
|
33000 |
|
33000 |
|
ņemot vērā Regulā
(EK) Nr. 1185/2009 noteiktos informācijas iegūšanas
termiņus |
|
3.10.3. Īstenojot
uzraudzības pasākumus, apkopot nepieciešamos datus indikatoru
aprēķināšanai |
Nepieciešamais
papildu finansējums 2021.-2023. gadam tiks iekļauts Valsts
augu aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem
pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00
"Augu veselība un augu aprites uzraudzība" |
|
|
|
|
5000 |
5000 |
|
5000 |
|
|
3.10.4. Ieviest EK
pieņemtos harmonizētos saskaņotos riska indikatorus |
65.20.00.
"Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2014-2020)" |
500 |
|
|
|
|
|
|
|
2019. |
VAAD nepieciešamais papildu
finansējums 2021.-2023. gadam, tā detalizēts aprēķins,
finansējuma avots
Nr.
p.k. |
Uzdevumi mērķa sasniegšanai |
2021. |
2022. |
2023. |
Aprēķins |
Finansējuma avots |
3.1.5. |
Izveidot tiešsaistes apmācības
sistēmu amatieriem par drošu AAL lietošanu |
|
|
6035 |
ārpakalpojums 166,25 h x 36,30
EUR/h = 6035 |
Nepieciešamais papildu
finansējums tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
3.2.2. |
Sagatavot un tirdzniecības
vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases AAL, nogādāt
informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu AAL
lietošanu |
2000 |
|
|
10000 gab x EUR 0,2 = EUR
2000 |
Nepieciešamais papildu
finansējums tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
3.3.5. |
Veikt pētījumu lauksaimniecības
uzņēmumos par darba drošību darbībās ar AAL |
|
5000 |
|
finansējums noteikts, ņemot
vērā pētījumā pielietotās metodes, iesaistītos resursus,
pamatojoties uz citu pētījumu pieredzi, un tas var tikt
koriģēts atkarībā no pētījumu veicēja piedāvājuma |
Nepieciešamo papildu finansējumu
paredzēt pētījumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada
3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi". |
3.3.8. |
Noteiktu darbīgo vielu saturošo
AAL monitorings |
30000 |
30000 |
30000 |
200 paraugi x EUR 150 =
30000 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
3.3.9. |
Veikt pētījumu par AAL esošo
darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas
kvalitāti |
5000 |
5000 |
5000 |
finansējums noteikts, ņemot
vērā pētījumā pielietotās metodes, iesaistītos resursus,
pamatojoties uz citu pētījumu pieredzi, un tas var tikt
koriģēts atkarībā no pētījumu veicēja piedāvājuma |
Nepieciešamo papildu finansējumu
paredzēt pētījumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada
3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi". |
3.3.12. |
Veikt pētījumu par nepieciešamo
nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet
apstrādātajā platībā |
20000 |
20000 |
20000 |
finansējums noteikts, ņemot
vērā pētījumā pielietotās metodes, iesaistītos resursus,
pamatojoties uz citu pētījumu pieredzi, un tas var tikt
koriģēts atkarībā no pētījumu veicēja piedāvājuma |
Nepieciešamo papildu finansējumu
paredzēt pētījumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada
3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi". |
3.3.13. |
Veikt pētījumu par Latvijas bišu
saimju veselības stāvokli |
10000 |
10000 |
10000 |
finansējums noteikts, ņemot
vērā pētījumā pielietotās metodes, iesaistītos resursus,
pamatojoties uz citu pētījumu pieredzi, un tas var tikt
koriģēts atkarībā no pētījumu veicēja piedāvājuma |
Nepieciešamo papildu finansējumu
paredzēt pētījumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada
3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju
veicināšanai lauksaimniecībā" sadaļā
"Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes
pētījumi". |
3.5.1. |
Izvērtēt dronu izmantošanu AAL
izsmidzināšanai no gaisa (Izstrādāta Latvijas pozīcija
attiecībā uz attāli vadāmu lidaparātu (dronu) izmantošanu AAL
izsmidzināšanā no gaisa) |
|
8046 |
8046 |
ārpakalpojums 166,25 h x EUR
48,40 = 8046 |
Nepieciešamais papildu
finansējums tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
3.8.2. |
Kontrolēt AAL lietošanu |
359310 |
359310 |
359310 |
vecākais inspektors - amatu
saime un līmenis 26.3. III, B 10.mēnešalgu gr., 3.kateg; EUR
1287 x 12 mēn=15444, visp. piem.gadā 10% = 1544; prēmijas,
naudas balvas 10% = 1544.; sociālās farantijas 5% = 772;
24,09% no 19304 = 4650; kopā EUR 23954; 15 amata vietas -
359310 gadā |
Nepieciešamais papildu
finansējums 15 esošo inspektoru atlīdzībai 2021.-2023. g.
tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījumā
prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība". Līdz 2020. gadam finansējums budžeta
apakšprogrammā 65.20.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai
(2014-2020)" |
3.8.4. |
Pamatvielu lietošanas brošūras
sagatavošana un izdošana |
5000 |
|
|
10000 gab. x EUR 0,5 = EUR
5000 |
Nepieciešamais papildu
finansējums tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
3.8.5. |
Veicināt biobedru izveidošanu
saimniecībās |
|
|
2500 |
5000 eks. x EUR 0,5 =
2500 |
Nepieciešamais papildu
finansējums tiks iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta
pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam
budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu
aprites uzraudzība" |
3.9.2. |
Organizēt un vadīt informatīvus
seminārus par IAA prasību ieviešanu |
5000 |
5000 |
5000 |
Telpu noma EUR 18 x 6 h = EUR
108. Atlīdzība 1 reģ. vad., 2 insp. pa 8 h - 10,69 x 8 h +
8,21 x 2 x 8 = EUR 216,8. Degviela a/m EUR 8,5. Kopā EUR
333,38; gadā 15 semināriem x 333,38 = EUR 5000 |
65.20.00. "Tehniskā
palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(ELFLA) apgūšanai (2014-2020)" līdz 2020. gadam.
Nepieciešamais papildu finansējums 2021.-2023. gadam tiks
iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījumā
prioritārajiem pasākumiem 2021.-2023. gadam budžeta programmā
27.00.00 "Augu veselība un augu aprites
uzraudzība" |
3.9.3. |
Izstrādāt un izdot kultūraugu
kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu) aprakstu un attēlu
rokasgrāmatas |
11700 |
|
|
3000 eks. x EUR 1,30 x 3 = EUR
11700 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
3.9.4. |
Pārskatīt kultūraugu integrētās
audzēšanas vadlīnijas, papildināt tās ar jaunākajām
zinātniskajām atziņām, kaitīgo organismu fotoattēliem |
1010 |
1010 |
1010 |
eksperta atlīdzība 100 h x
8,96 + dep. dir. atlīdzība 8 h x 14,31 = EUR 1010 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
3.9.5. |
Uzlabot VAAD tīmekļvietni
noverojumi.vaad.gov.lv, papildināt to ar aktuālo informāciju
par integrēto audzēšanu, kaitīgo organismu specifiskiem
aprakstiem |
3630 |
3630 |
3630 |
ārpakalpojums 100 cilv.
stundas x EUR 36,3 = EUR 3630 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
3.9.6. |
Apzināt Ziemeļu un Centrālās
zonas dalībvalstīs atļautos mikrobioloģiskos un dzīvos
organismus saturošos AAL |
545 |
545 |
545 |
eksperta atlīdzība 48 h x
8,96, dep. dir. atlīdzība 8 h x 14,31 = EUR 545 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
3.10.2. |
Nodrošināt statistikas datu
vākšanu par izlietotajiem AAL |
33000 |
|
33000 |
4000 apsekojumi x EUR 8,25 =
33000 |
27.00.00 "Augu veselība un
augu aprites uzraudzība" finansējums tiek nodrošināts ar
transfertu no valsts budžeta programmas 24.00.00
"Statistiskās informācijas nodrošināšana", ņemot
vērā Regulā (EK) Nr. 1185/2009 noteiktos informācijas
iegūšanas termiņus |
3.10.3. |
Īstenojot uzraudzības pasākumus,
apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai |
5000 |
5000 |
5000 |
1500 pārb. x EUR 3,333 =
5000 |
Nepieciešamais papildu
finansējums 2021., 2023. g. tiks iekļauts Valsts augu
aizsardzības dienesta pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem
2021.-2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu
veselība un augu aprites uzraudzība" |
Kopā: |
491195 |
452541 |
489076 |
|
|
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Citi saistītie dokumenti
|