Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumus Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.235

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 71.§)
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro un ceturto daļu un 19.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kurš neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā (apstrādē, pārstrādē, konservēšanā), neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdensvadu, cisternās vai fasējumā) (turpmāk - dzeramais ūdens).

3. Dzeramā ūdens mikrobioloģisko, ķīmisko un fizikālo vielu, tostarp radioaktīvo vielu, rādītāju monitoringu (turpmāk arī – monitorings) īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu veic kārtējo monitoringu un auditmonitoringu. Pa ūdensvadu iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens kārtējo monitoringu veic ūdensapgādes saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk - ūdens piegādātājs), bet auditmonitoringu - Veselības inspekcija. Pārtikas uzņēmumos, izņemot ūdens piegādātājus, gan kārtējo monitoringu, gan auditmonitoringu organizē uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs (turpmāk - komersants).

(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr. 833; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1121; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

3.1 Ūdens piegādātāja un ūdensvada īpašnieka, valdītāja vai komersanta atbildību par ēkas iekšējiem ūdensvadiem nosaka normatīvie akti (būvnormatīvi) par ēkas iekšējiem ūdensvadiem un kanalizāciju.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

3.2 Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu:

3.2 1. īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām, nodrošinot arī šo noteikumu 1.1 pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos;

3.2 2. Vides monitoringa programmā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs var neīstenot, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 1.1 pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību;

3.2 3. nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants šādos gadījumos:

3.2 3.1. uzsākot darbību ar jaunu ūdens piegādes avotu un veicot visu to radioaktīvo vielu rādītāju kontroli, kas minētas šo noteikumu 1.1 pielikumā;

3.2 3.2. vienu reizi gadā ūdens ieguves vietā – radona kontroli, ja tirdzniecībai paredzētu dzeramo ūdeni pilda pudelēs vai citos traukos.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.3 Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, turpmāko monitoringa programmu ūdens piegādātājs vai komersants saskaņo ar Veselības inspekciju atbilstoši šo noteikumu 28. punktam un patstāvīgi īsteno to.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.4 Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus:

3.4 1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nosūta Veselības inspekcijai;

3.4 2. ja tie iegūti šo noteikumu 3.3 punktā minētajā gadījumā, ūdens piegādātājs vai komersants elektroniski nosūta Veselības inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.5 Ja pārsniegta šo noteikumu 1.1 pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus iedzīvotāju veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības veic bez detalizētākas izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.6 Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, nosaka Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.7 Ja gada laikā radona vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 1.1 pielikuma 1. punktā, radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu turpmāk var neveikt, par to informējot Veselības inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs vai komersants īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.8 Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

3.9 Ja ir veikta dzeramā ūdens apstrāde radionuklīdu līmeņa samazinā­šanai, Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu, lai pierādītu, ka minētās attīrīšanas efektivitāte turpinās. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

4. Šo noteikumu 3. punktā minētais komersanta pienākums organizēt kārtējo monitoringu un auditmonitoringu neattiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas:

4.1. neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, kuras rezultātā pārtikas produkts nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni;

4.2. ir augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumi un dzeramo ūdeni neizmanto produktu apstrādē, kuras rezultātā pārtikas produkts nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni;

4.3. dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai un to ņem no publiskajām ūdens apgādes sistēmām.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

4.1 Auditmonitoringu neveic, bet reizi divos gados veic kārtējo moni­toringu:

4.11. ja dzeramā ūdens kvalitāte nevar ietekmēt pārtikas produkta nekaitī­gumu, pilnvērtīgumu un patērētāju veselību:

4.11.1. medus iepakošanas uzņēmumos;

4.11.2. (svītrots ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.560);

4.11.3. labības pirmapstrādes, uzglabāšanas un malšanas uzņēmumos;

4.11.4. maizes un maizes izstrādājumu ražošanas uzņēmumos;

4.11.5. augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumos, ja dzeramo ūdeni izmanto produktu apstrādē;

4.11.6. taukvielu ražošanas uzņēmumos;

4.11.7. citos pārtikas uzņēmumos, ja dzeramo ūdeni neizmanto par pārti­kas sastāvdaļu;

4.12. pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos, kuriem dzeramais ūdens tiek piegādāts pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām.

(MK 06.12.2005. noteikumu Nr.925 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.560)

5. Noteikumi neattiecas uz:

5.1. dabīgajiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzinis Pārtikas un veteri­nārais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujām;

5.2. ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzinusi Zāļu valsts aģentūra normatīvajos aktos par zāļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.

(MK 03.01.2006. noteikumu Nr.14 redakcijā)

6. Noteikumu prasības neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kuru piegādes apjoms nepārsniedz 10 m3 diennaktī.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

7. Dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības ir obligāti piemērojamas dzeramajam ūdenim, ko iegūst šo noteikumu 6.punktā minētajās ieguves un piegādes vietās, ja dzeramo ūdeni realizē tirdzniecībā vai citādi izmanto komercdarbībā, vai piegādā publiskām ēkām un būvēm.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

8. Dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības nepiemēro no ieguves vai piegādes vietām iegūtajam dzeramajam ūdenim, kuru izmanto tā, ka tas ne tieši, ne netieši nerada draudus patērētāju veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas atzinums.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

9. Dzeramā ūdens piegādātājs ir atbildīgs par iedzīvotāju atbilstošu un precīzu informēšanu par viņiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, par korektīviem pasākumiem, ko piegādātājs ir veicis dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, kā arī par iespējamo korektīvo rīcību, kas jāveic pašiem iedzīvotājiem. Komersants vai ūdens piegādātājs var neinformēt patērētāju par dzeramā ūdens neatbilstību kvalitātes un nekaitīguma prasībām, ja kontroles institūcijas šo neatbilstību ir atzinušas par niecīgu un patērētāja veselībai nekaitīgu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

10. Veselības inspekcija sagatavo informatīvos materiālus, lai informētu sabiedrību par dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, pasākumiem piesārņojuma gadījumos, kā arī konsultē patērētājus, komersantus, ūdens piegādātājus un ūdensvada īpašniekus par iespējamo korektīvo rīcību dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai vai pasākumiem, kas veicami, lai novērstu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

11. Jebkura rīcība vai pasākumi, kurus veic, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu, nedrīkst pazemināt dzeramā ūdens kvalitāti vai palielināt piesārņojumu dzeramā ūdens ņemšanas vietās.

II. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām

12. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt mikroorganismus, parazītus un vielas tādā daudzumā (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības noteiktas šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.punktā. Ja šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā minētie kontrolrādītāji neatbilst pieļaujamajām normām, rīkojas atbilstoši šo noteikumu 17., 19.2 un 40.punktā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.214, kas grozīta ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833)

13. Nefasēts dzeramais ūdens šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst šādās vietās:

13.1. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no krāna, ja dzeramo ūdeni cilvēku patēriņam piegādā pa ūdensvadu;

13.2. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no krāna, ja dzeramo ūdeni izmanto sabiedrības vajadzībām, piemēram, izglītības, ārstniecības un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktu;

13.3. ūdens piegādātāja ārējā ūdensapgādes tīklā un sadales sistēmā saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu;

13.4. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā;

13.5. pārtikas uzņēmumā, kur dzeramo ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos, ja to fasē pudelēs vai citos traukos;

13.6. vietā, kur pārtikas uzņēmumā izmanto dzeramo ūdeni.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

14. Ja, nosakot dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus (1.pielikums), ūdens paraugā atrod Escherichia coli, enterokokus vai koliformas baktērijas, dzeramā ūdens piegādātājs dzeramo ūdeni nekavējoties pārbauda atkārtoti.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.286 redakcijā)

15. Ja ir pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādos daudzumos (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai, dzeramā ūdens piegādātājs nekavējoties informē Veselības inspekciju, kā arī nodrošina dzeramā ūdens pārbaudi un veic korektīvus pasākumus (piemēram, ar attiecīgiem apstrādes paņēmieniem), lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu. Veiktie pasākumi nedrīkst pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.

(Grozīts ar MK 19.05.2008. noteikumiem Nr.342)

16. Ūdensapgādes sistēmām jāatbilst normatīvajiem aktiem par būvnormatīviem noteiktajām prasībām. Ūdensapgādes iekārtu remonts vai maiņa nedrīkst pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti vai radīt draudus patērētāju veselībai, un dzeramajam ūdenim jāatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Ūdensvada iekārtas (piemēram, rezervuārus, ūdenstorņus, spiedkatlus, nostādinātājus) mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc avārijas remonta, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.925)

17. Ja konstatē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām vai organoleptisko rādītāju izmaiņas, veic korektīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstību vai iespējamos draudus patērētāju veselībai. Atkarībā no vietas, kur konstatēta neatbilstība, korektīvos pasākumus veic:

17.1. ūdens piegādātājs – sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, kura īpašumā ir ūdensapgādes infrastruktūra un kurš nodrošina apdzīvotas vietas ar dzeramo ūdeni. Ūdens piegādātājs ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot), kas izveidots uz ievada ēkā vai ēku grupā atbilstoši normatīvajiem aktiem (būvnormatīviem) par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju;

17.2. ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants – pakalpojuma saņēmējs, kura īpašumā ir ēkas iekšējais ūdensvads, kas nodrošina ūdens piegādi no sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja infrastruktūras līdz patērētāja dzeramā ūdens krāniem;

17.3. ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakš­punktā neminētajos gadījumos, ja dzeramo ūdeni iegūst pazemes ūdens gūtnē un realizē tirdzniecībā vai citādi izmanto komercdarbībā, vai piegādā publiskām ēkām un būvēm.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

18. Ja tiek dezinficēta ūdens piegādes sistēma, ūdens piegādātājs kontrolē šo noteikumu 1.pielikuma 3.3. un 3.5.apakšpunktā noteiktos rādītājus, dezinfekcijas efektivitāti, dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni, saskaņojot ar Veselības inspekciju konkrēto izmeklējumu programmu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

19. Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām, bet nerada draudus patērētāju veselībai un minēto neatbilstību nevar novērst 30 dienu laikā, kā arī citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, Veselības inspekcijas vadītājs var noteikt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas) uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:

19.1. dzeramais ūdens neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2.punktā noteikto ķīmisko rādītāju prasībām vai papildu parametriem, kas nav ietverti šo noteikumu 1.pielikumā;

19.2. dzeramais ūdens neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā noteikto kontrolrādītāju prasībām;

19.3. dzeramais ūdens neatbilst šo noteikumu 1.1 pielikuma 1. punktā minētajai radioaktīvo vielu rādītāju vērtībai. Noteiktā radona parametra vērtība nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/l.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr. 833 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 560; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

19.1 Iesniegumu par īpašo normu noteikšanu komersants, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija izskata iesniegumu un nosaka īpašas normas, izsniedzot atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem

(MK 21.06.2010. noteikumu Nr.560 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

19.2 Šo noteikumu 19.1. un 19.3. apakšpunktā minēto īpašo normu piemērošanu var pagarināt uz trijiem gadiem, Veselības inspekcijai iesniedzot Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par otrā pagarinājuma nepieciešamību. Izņēmuma gadījumā īpašo normu piemērošanu var pagarināt atkārtoti vēl uz trijiem gadiem, ja Veselības inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par trešā pagarinājuma nepieciešamību. Veselības inspekcija divu mēnešu laikā ziņo Eiropas Komisijai par katru ūdens piegādātāju, kam noteiktas īpašas normas (šo noteikumu 19.1. un 19.3. apakšpunkts) un kas dienā vidēji piegādā vismaz 1000 m3 ūdens vai apgādā ar to vairāk nekā 5000 cilvēku. Ziņojumam pievieno šo noteikumu 20.punktā minēto informāciju.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr. 833 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 560; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

19.3 Šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto īpašo normu piemērošanu Veselības inspekcija var noteikt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, īpašo normu piemērošanu var pagarināt uz trijiem gadiem, un izņēmuma gadījumā šo termiņu pagarina atkārtoti. Lemjot par īpašo normu piemērošanas laikposma pagarināšanu, Veselības inspekcija izvērtē, vai ir veikti korektīvie pasākumi iepriekšējā laikposmā, lai novērstu ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.560; grozījumi punktā stājās spēka 01.01.2011., sk. MK 21.06.2010. noteikumu Nr.560 2.punktu)

19.4 Veselības inspekcija izvērtē ūdens piegādātāja ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un neatbilstību ūdens kvalitātes prasībām. Veselības inspekcija sagatavo pārskatu par neatbilstības novēršanu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja pārsniegti šo noteikumu 1.1 pielikumā minētie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru izvērtē radioaktīvo vielu iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr. 1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

19.5 Iesniedzējs mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakš­punktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz Veselības inspekcijā informāciju par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs Veselības inspekcijā iesniedz paskaidrojumu. Atbilstoši šo noteikumu 17.punktam atkarībā no vietas, kur konstatēta neatbilstība, ūdens piegādātājs, ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants pēc iespējas ātrāk veic atbilstošus korektīvos pasākumus, lai novērstu ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr. 1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

19.6 Ja tiek noteiktas īpašas normas, šo noteikumu 39.punktā minētās kontroles institūcijas var palielināt kontroles un monitoringa veikšanas biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 19.punktā minētajā lēmumā un monitoringa plānā.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

19.7 Ja konstatē ūdens kvalitātes prasību pārkāpumu un nepieciešamību aizsargāt patērētāju veselību vai nav veikti korektīvie pasākumi, lai novērstu ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, Veselības inspekcija par to rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienību. Kontroles institūcijas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 40.2.apakšpunktu.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā)

20. Iesniedzot iesniegumu par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim, iesniedzējs norāda šādu informāciju:

20.1. īpašu normu noteikšanas pamatojumu un priekšlikumus par maksimāli pieļaujamajām īpašajām normām un to monitoringu paredzamajā laikposmā;

20.2. iepriekšējos monitoringa un kontroles rezultātus par rādītājiem, kuriem paredzēts piemērot īpašas normas. Ja iesniegumu iesniedz par noteikto īpašo normu termiņa pagarināšanu, norāda arī informāciju par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem iepriekšējā īpašo normu piemērošanas laikposmā;

20.3. par teritoriju, kurā piemērojamas īpašas normas, un iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā;

20.4. par piegādātā dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;

20.5. par īpašu normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;

20.6. dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanas korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, kurā ir ietverta informācija par:

20.6.1. korektīvajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, pamatojoties uz ūdens piegādātāja pārbaudes rezultātiem par neatbilstības vietas noteikšanu un dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem krāna galā, ārējā ūdensapgādes tīklā un ūdens ieguves vietā atbilstoši rādītājiem, kuriem piemērotas īpašas normas. Pārbaudi organizē ūdens piegādātājs. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu;

20.6.2. sagatavotajiem projektiem ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai;

20.6.3. plānotajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanas nodro­šināšanai (izmaksu tāmes);

20.6.4. plānotajiem pasākumiem projektā, arī darbu grafiku ar konkrētiem pasākumu izpildes termiņiem;

20.6.5. korektīvā rīcības plāna pārskatīšanu vai aktualizāciju. Korektīvo rīcības plānu pārskata vai, ja nepieciešams, aktualizē vismaz reizi gadā;

20.7. par laikposmu, kurā nepieciešams piemērot īpašas normas.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.925; MK 03.01.2006. noteikumiem Nr.14; MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.214; MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833)

20.1 Pēc Veselības inspekcijas pieprasījuma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" izvērtē īpašo normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu.

(MK 03.01.2006. noteikumu Nr. 14 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1121; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

21. Īpašas normas nenosaka fasētam dzeramajam ūdenim.

22. Ja kontroles institūcijas neatbilstību šo noteikumu 1.pielikuma 2.punkta prasībām vai papildu parametriem, kas nav iekļauti šo noteikumu 1.pielikumā, ir atzinušas par nenozīmīgu un patērētāju veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem to var novērst 30 dienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, kontroles institūcijas vai Veselības inspekcija uz šo konkrēto laiku nosaka maksimālās pieļaujamās attiecīgā parametra vērtības (turpmāk – maksimālās vērtības) un atbilstošu korektīvo pasākumu izpildi. Ja neatbilstība minēto parametru vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi vairāk nekā 30 kalendāra dienas, piemēro šo noteikumu 19.punktu.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.560; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2011., sk. MK 21.06.2010. noteikumu Nr.560 2.punktu)

22.1 Ja saskaņā ar šo noteikumu 19. un 22.punktu dzeramajam ūdenim noteiktas īpašas normas vai maksimālās vērtības, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, parametriem, kam piemērotas īpašās normas vai maksimālās vērtības, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē, informācijā ietverot brīdinājumus noteiktām iedzīvotāju grupām, ja šīs īpašās normas vai maksimālās vērtības tām var radīt veselības traucējumus. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā, vietējos preses izdevumos un izvieto namu apsaimniekošanas uzņēmumos.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

III. Dzeramā ūdens monitorings un kontrole

23. Dzeramā ūdens monitoringa veidi:

23.1. kārtējais monitorings (regulāras pārbaudes), lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, kā arī lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti;

23.2. auditmonitorings (audita pārbaudes), lai noteiktu, vai dzeramais ūdens atbilst visiem šajos noteikumos noteiktajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem. Veicot auditmonitoringu, dzeramajam ūdenim nosaka visus rādītājus, izņemot gadījumu, ja ūdens piegādātājs vai komersants pierāda vai ja Veselības inspekcijai ir pietiekama informācija, ka konkrētā ūdens paraugu ņemšanas vietā nav iespējama tāda vielas koncentrācija, kas varētu pārsniegt attiecīgā rādītāja maksimāli pieļaujamo normu. Tad šo rādītāju auditormonitoringā var nenoteikt.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.925; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

24. Dzeramā ūdens monitoringu ūdensvadā veic, ņemot paraugu telpā vai iestādē no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs. Ja dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs vai Veselības inspekcija ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā un sadales sistēmā, lai noteiktu neatbilstības vietu. Ūdens piegādātājs nodrošina iespēju ņemt dzeramā ūdens paraugus līdz ūdens uzskaites mezglam, uz ievada ēkā vai ēku grupā. Ūdens piegādātājs pēc komersanta lūguma informē par testēšanas rezultātiem ārējā ūdensapgādes tīklā un sadales sistēmā.

(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833)

25. Citos gadījumos ūdens paraugus dzeramā ūdens monitoringam un kontrolei ņem:

25.1. vietā no krāna, kur dzeramais ūdens tiek izmantots pārtikas ražošanai;

25.2. vietā no krāna, kur dzeramo ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos, ja dzeramais ūdens tiek fasēts;

25.3. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens ilgstoši vai īsu laikposmu tiek piegādāts cisternā;

25.4. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no krāna, ja dzeramo ūdeni izmanto sabiedrības vajadzībām, piemēram, izglītības, ārstniecības un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.925; MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833)

26. Šo noteikumu 24.punktā minētajā gadījumā kārtējo monitoringu finansē ūdens piegādātājs, bet auditmonitoringu finansē no valsts budžeta lī­dzekļiem. Šo noteikumu 25.1. un 25.2.apakšpunktā minētajos gadījumos monitoringu finansē komersants. Šo noteikumu 25.3. un 25.4.apakšpunktā minētajos gadījumos monito­ringu finansē ūdens piegādātājs vai komersants, kas ir piegādājis ūdeni.

(MK 06.12.2005. noteikumu Nr.925 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833)

27. Dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādā (ja nepieciešams, to papildina vai izslēdz kādu rādītāju no tās) un pēc valsts budžeta likuma kārtējam gadam pieņemšanas apstiprina Veselības inspekcija. Monitoringa programmā tiek ietverts kārtējais monitorings un auditmonitorings saskaņā ar šo noteikumu prasībām, kā arī noteikti konkrēti uzņēmumi, iestādes un telpas, kurās plānots ņemt paraugus.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.214; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

28. Dzeramā ūdens piegādātāji un komersanti katru gadu (līdz kārtējā gada sākumam) izstrādā monitoringa programmu. Ūdens piegādātājs un komersants to saskaņo ar Veselības inspekciju. Veselības inspekcija izveido un uztur datubāzi, kurā atspoguļo saskaņotās monitoringa programmas. Ūdens piegādātājs un komersants var monitoringa programmā iekļaut arī tos ūdens testēšanas rezultātus, kas iegūti ūdens piegādātāja un komersanta veiktās paškontroles sistēmas ietvaros, veicot pārbaudi šo noteikumu 37.punktā minētajās laboratorijās, ja tajās izmantotās metodes atbilst šo noteikumu 37. un 38.punktā minētajām prasībām.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā)

28.1 Pirms ūdens piegādātāju un komersantu izstrādātās monitoringa programmas saskaņošanas Veselības inspekcija ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru saskaņo nosakāmos radioaktivitātes līmeņa rādītājus un vietas, kurās jāveic šo rādītāju monitorings.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā)

29. Veselības inspekcijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists, īstenojot monitoringa programmu, ir tiesīgs (uzrādot dienesta apliecību) apmeklēt jebkuru objektu Latvijā neatkarīgi no tā piederības.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1121; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

30. Ūdens piegādātājs informē Veselības inspekciju par kārtējā monitoringa rezultātiem. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu. Veselības inspekcija informē ūdens piegādātāju par auditmonitoringa rezultātiem.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā)

31. Komersants par monitoringa rezultātiem informē Veselības inspekciju un Pārtikas un veterināro dienestu. Komersants atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu.

(MK 06.12.2005. noteikumu Nr.925 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

31.1 Šo noteikumu 28. un 31.punkts neattiecas uz komersantiem, kuriem dzeramais ūdens tiek piegādāts, izmantojot publisko ūdensapgādes sistēmu.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā)

32. Ja, veicot monitoringu, konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām un:

32.1. monitoringu ir veikusi Veselības inspekcija, tā rakstiski informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo struktūrvienību;

32.2. monitoringu ir veicis ūdens piegādātājs, tas rakstiski informē Veselības inspekciju;

32.3. monitoringu ir veicis komersants, tas rakstiski informē Veselības inspekciju un Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo struktūrvienību;

32.4. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas informē Veselības inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr. 1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

33. Ja, veicot monitoringu, dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālus draudus patērētāja veselībai, monitoringa veicējs nekavējoties informē arī citas šo noteikumu 32.punktā minētās institūcijas.

34. Veselības inspekcija apkopo monitoringa rezultātus, reizi gadā sagatavo attiecīgu pārskatu un iesniedz to Veselības ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā un publicē Veselības inspekcijas mājaslapā internetā.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.286)

35. Veselības inspekcija, apkopojot un analizējot datus valstī un reģionos, reizi trijos gados (turpmāk – pārskata posms), sākot ar 2005.gadu, sagatavo publisku ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, lai informētu patērētājus. Veselības inspekcija attiecīgo ziņojumu publicē Veselības inspekcijas mājaslapā internetā. Publiskajā ziņojumā ietver precīzu informāciju par dzeramo ūdeni, kuru piegādātāji vidēji dienā piegādā vismaz 1000 m3 apjomā vai ar kuru apgādā vairāk nekā 5000 cilvēku, pārbaudīto objektu skaitu un veidu, izmeklēto ūdens paraugu skaitu, norādot, cik no tiem neatbilst obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par korektīvajiem pasākumiem, to rezultātiem un piešķirtajām īpašajām normām vai maksimālajām vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktu un 22.punktu. Publisko ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu Veselības inspekcija sniedz patērētājiem kalendāra gada laikā pēc kārtējā pārskata posma beigām.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā)

35.1 Veselības inspekcija divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 35.punktā minētās informācijas publicēšanas nosūta publisko ziņojumu Eiropas Komisijai. Ziņojuma kopiju Veselības inspekcija nosūta Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1121 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.286)

36. Veselības inspekcija nodrošina to dzeramā ūdens monitoringa datu pieejamību, kas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu nepieciešami valsts funkciju īstenošanai.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

37. Dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk – akreditācijas birojs) atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un par kuru publicēta informācija akreditācijas biroja mājaslapā internetā (www.latak.lv) vai kura ir akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā. Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 3.pielikumā, ņemot vērā, ka:

37.1. laboratorijai ir tiesības izmantot metodes, kas nav minētas šo noteikumu 3.pielikuma pirmajā daļā, ja iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar 3.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta rezultātu noteikšanas robeža, precizitāte un ticamība;

37.2. rādītājiem, kuri minēti šo noteikumu 3.pielikuma otrajā daļā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

37.3. nav noteikta konkrēta izmantojamā analīzes metode, nosakot šādus rādītājus:

37.3.1. krāsu;

37.3.2. smaržu;

37.3.3. garšu;

37.3.4. kopējo organisko oglekli;

37.3.5. duļķainību. Nosakot duļķainību apstrādātu virszemes ūdeņu paraugos, lieto tādu analītisko metodi, ar kuru minētos rādītāju lielumus var noteikt ar 25 % ticamību, 25 % precizitāti un 25 % zemāko noteikšanas robežu.

(Grozīts ar MK 03.01.2006. noteikumiem Nr.14; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121; MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.286)

38. Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3:2007 "Ūdens kvalitāte — Paraugu ņemšana— 3.daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5:2007 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5.daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām".

(MK 03.01.2006. noteikumu Nr.14 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.214; MK 19.05.2008. noteikumiem Nr.342)

39. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē:

39.1. Pārtikas un veterinārais dienests - pārbaudot dzeramo ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos, izņemot ūdensapgādes uzņēmumus;

39.2. Veselības inspekcija — publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.925; MK 19.05.2008. noteikumiem Nr.342)

40. Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai parametriem, kas nav ietverti šo noteikumu 1.pielikumā, vai radušās pamatotas aizdomas par apdraudējumu patērētāju veselībai:

40.1. Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu patērētāju veselībai, ņemot vērā pārsniegtos parametrus un to, cik daudz maksimālās vērtības ir pārsniegtas;

40.2. Veselības inspekcijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens piegādi vai lietošanu atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam un Pārtikas aprites uzraudzības likumam, kā arī piemērot sodu atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam;

40.3. Pārtikas un veterinārais dienests vai ūdens piegādātājs, ja nepieciešams, konsultējas ar Veselības inspekciju, lai izvērtētu iespējamo apdraudējumu patērētāju veselībai, kuru var radīt dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojums vai aizliegums;

40.4. Veselības inspekcija nodrošina patērētāju informēšanu par dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumu, bet Pārtikas un veterinārais dienests – par fasēta dzeramā ūdens lietošanas aizliegumu. Veselības inspekcija kontrolē šo noteikumu 9. un 22.1 punkta izpildi.

(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.833 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

40.1 Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 1.1 pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs informē Veselības inspekciju un Pārtikas un veterināro dienestu par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina, ka iedzīvotājiem tiek paziņots par apdraudējumu un veiktajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājumi

41. Apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 100 tūkstošiem, līdz 2008.gadam, apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 10 līdz 100 tūkstošiem, līdz 2011.gadam un apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10 tūkstošiem, līdz 2015.gadam nefasētā dzeramajā ūdenī:

41.1. bromātu saturs (1.pielikuma 2.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 25 µg/l;

41.2. kopējais trihalogēnmetānu saturs (1.pielikuma 2.24.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 150 µg/l;

41.3. alumīnija saturs (1.pielikuma 3.1.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/l;

41.4. dzelzs saturs (1.pielikuma 3.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,4 mg/l;

41.5. mangāna saturs (1.pielikuma 3.11.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l;

41.6. oksidējamība (KMnO4) (1.pielikuma 3.13.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 8 mg/l O2 .

42. Šo noteikumu 23., 25., 26., 30., 31., 35. un 37.punkts un 32.2. un 32.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

42.1 (Svītrots ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833.)

42.2 Visi lēmumi par īpašo normu piešķiršanu, kuri pieņemti līdz 2010.gada 31.decembrim, paliek spēkā līdz tajos noteiktā termiņa beigām.

(MK 21.06.2010. noteikumu Nr.560 redakcijā)

43. Auditmonitoringu šo noteikumu 24.punktā minētajos gadījumos Veselības inspekcija veic par valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

44. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumus Nr.63 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 57./59.nr.).

45. Ja līdz 2015. gada 28. novembrim šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētajās ūdens piegādes zonās ir veiktas radioaktīvo vielu pārbaudes dzeramajā ūdenī un ir pieejami pārbaužu rezultāti, ūdens piegādātājs vai komersants pārbaužu rezultātus iesniedz Veselības inspekcijā un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

46. Veselības inspekcija tās rīcībā esošo informāciju par ūdens piegādātājiem līdz 2016. gada 1. janvārim nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, izvērtējot ūdens piegādātāju izvietojumu Latvijas teritorijā, līdz 2016. gada 1. martam sagatavo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa programmu, ievērojot šo noteikumu 3.2 un 3.3 punktā un 1.1 pielikumā noteikto, un šo programmu iekļauj Vides monitoringa programmā.

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti;

2) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministre I.Circene
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības

(Pielikums grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr. 214; MK 28.07.2009. noteikumiem Nr. 833; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1121; MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

1. Mikrobioloģiskie rādītāji:

Nr.
p.k.

Rādītājs

Maksimāli
pieļaujamā norma

1.1.

ūdensvada ūdenim:

1.1.1.

Escherichia coli

0/100 ml

1.1.2.

enterokoki

0/100 ml

1.2.

ūdenim, kas pildīts tirgošanai pudelēs vai citos traukos:

1.2.1.

Escherichia coli

0/250 ml

1.2.2.

enterokoki

0/250 ml

1.2.3.

Pseudomonas aeruginosa

0/250 ml

1.2.4.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C

100/ml

1.2.5.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 37 °C

20/ml

2. Ķīmiskie rādītāji:

Nr.
p.k.

Rādītājs

Maksimāli pieļaujamā norma

Piezīmes

1

2

3

4

2.1.

akrilamīds

0,10 µg/l

Nosaka kā monomēra saturu ūdenī

2.2.

antimons

5,0 µg/l

2.3.

arsēns

10 µg/l

2.4.

benzols

1,0 µg/l

2.5.

benzo(a)pirēns

0,010 µg/l

2.6.

bors

1,0 mg/l

2.7.

bromāti

10 µg/l

2.8.

cianīdi

50 µg/l

2.9.

1,2-dihloretāns

3,0 µg/l

2.10.

dzīvsudrabs

1,0 µg/l

2.11.

epihlorhidrīns

0,10 µg/l

Nosaka kā monomēra saturu ūdenī

2.12.

fluorīdi

1,5 mg/l

2.13.

hroms

50 µg/l

2.14.

kadmijs

5,0 µg/l

2.15.

niķelis

20 µg/l

Nosaka vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības

2.16.

nitrāti

50 mg/l

Ūdenī nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l, ja nitrāti (mg/l)/50 + nitrīti (mg/l)/3 ≤ 1

2.17.

nitrīti

0,50 mg/l

Ūdenī nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l, ja nitrāti (mg/l)/50 + nitrīti (mg/l)/3 ≤ 1

2.18.

pesticīdi (atsevišķi)

0,10 µg/l

Pesticīdu grupai (2.18. un 2.19.) pielīdzināmi šādi augu aizsardzības līdzekļi:
- organiskie insekticīdi, organiskie herbicīdi
- organiskie fungicīdi, organiskie nematocīdi
- organiskie akaricīdi, organiskie algicīdi
- organiskie rodenticīdi, organiskie slimicīdi
- tiem pielīdzinātie produkti (augšanas regulatori) un iepriekšminēto vielu atvasinājumi un noārdīšanās produkti.

Ūdenī nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama.
Ja ūdenī ir konstatēts aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds, rādītāju norma ir 0,030 µg/l.
Pesticīdiem (2.19.) noteikta visu atsevišķo pesticīdu summa, kurus analizē

2.19.

pesticīdi (kopā)

0,50 µg/l

2.20.

policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10 µg/l

Noteikto sastāvdaļu koncentrāciju summa.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži ir:
- benzo(b)fluorantrēns
- benzo(k)fluorantrēns
- benzo(ghi)perilēns
- indeno(1,2,3-cd)pirēns

2.21.

selēns

10 µg/l

2.22.

svins

10 µg/l

Nosaka vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības

2.23.

tetrahloretēns un trihloretēns

10 µg/l

Noteikto vielu koncentrāciju summa

2.24.

trihalogēn­metāni (kopā)

100 µg/l

Noteikto vielu koncentrāciju summa

2.25.

varš

2,0 mg/l

Nosaka vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības

2.26.

vinilhlorīds

0,50 µg/l

Nosaka kā monomēra saturu ūdenī

3. Kontrolrādītāji dzeramā ūdens monitoringam un korektīvai rīcībai:

Nr.
p.k.

Rādītājs

Maksimāli pieļaujamā norma

Piezīmes

1

2

3

4

3.1.

alumīnijs

0,2 mg/l

3.2.

amonijs

0,50 mg/l

3.3.

Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)

0/100 ml

Šis rādītājs nav jāmēra, ja vien ūdens izcelsmes vietu neiespaido virszemes ūdeņi. Ja ir neatbilstība rādītājam, jāizpēta piegāde, lai nodrošinātu, ka nepastāv briesmas cilvēku veselībai, kuras izraisa patogēnu mikroorganismu klātbūtne, piemēram, kriptosporas. Šādu pētījumu rezultāti jāiekļauj ziņojumos, ko sniedz Veselības inspekcija

3.4.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C

1000/ml

3.5.

koliformas baktērijas (skaits)

0/100 ml

Ūdenim tarā šī rādītāja maksimāli pieļaujamā norma ir 0/250 ml

3.6.

duļķainība

3,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības)

3.7.

dzelzs

0,2 mg/l

3.8.

garša

pieņemama patērētājiem un bez būtiskām izmaiņām

3.9.

hlorīdi

250 mg/l

Ūdens nedrīkst būt korozīvs

3.10.

krāsa

pieņemama patērētājiem un bez būtiskām izmaiņām

3.11.

mangāns

0, 05 mg/l

3.12.

nātrijs

200 mg/l

3.13.

oksidējamība (KMnO4)

5,0 mg/l O2

Šis rādītājs nav jānosaka, ja tiek mērīts TOC

3.14.

smarža

pieņemama patērētājiem un bez būtiskām izmaiņām

3.15.

sulfāti

250 mg/l

Ūdens nedrīkst būt korozīvs

3.16.

ūdeņraža jonu koncentrācija

6,5-9,5 pH vienības

Ūdens nedrīkst būt korozīvs.

Negāzētam ūdenim, kas iepildīts tarā, minimālo lielumu var samazināt līdz 4,5 vienībām.

Ūdenim, kas iepildīts tarā un kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālais lielums var būt zemāks

3.17.

elektrovadīt-spēja

2500 µS cm-1 20 °C temperatūrā

Ūdens nedrīkst būt korozīvs

3.18.

kopējais organiskais ogleklis (TOC)

bez būtiskām izmaiņām

Šis rādītājs nav jāmēra piegādes objektiem, kas ir mazāki par 10000 m3 dienā

3.19.

(svītrots ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 596)

Veselības ministre I.Circene
1.1 pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235
Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

(Pielikums MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī

Nr.
p. k.		RādītājsRādītāja vērtība1Piezīmes
1.1.radons100 Bq/l 
1.2.tritijs100 Bq/lJa tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi
1.3.indikatīvā doza (ID)20,10 mSv/gadāIndikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja:

 

1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l;

2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l

Piezīmes.

1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.

2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas rezultātā, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai

Nr.
p. k.		Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonāa, b (m3)Paraugu skaitsc, d, e
 gadā
2.1.ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem
2.1.1.līdz 1001
2.1.2.101–10001
2.1.3.1001–10 0001

 

+ 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.4.10 001–100 0003

 

+ 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.5.vairāk par 100 00010

 

+ 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.2.pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai1

Piezīmes.

a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.

c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.

d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.

e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.

3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:

3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:

3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;

3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;

3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;

3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;

3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:

3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:

kur:

Ci(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;

Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 1.1 pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;

n – konstatēto radionuklīdu skaits;

3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī

Nr.
p. k.		Radionuklīda izcelsmeRadionuklīds1Atvasinātā koncentrācija
3.2.2.1.dabiskaU-23823,0 Bq/l
3.2.2.2.dabiskaU-23422,8 Bq/l
3.2.2.3.dabiskaRa-2260,5 Bq/l
3.2.2.4.dabiskaRa-2280,2 Bq/l
3.2.2.5.dabiskaPb-2100,2 Bq/l
3.2.2.6.dabiskaPo-2100,1 Bq/l
3.2.2.7.mākslīgaC-14240 Bq/l
3.2.2.8.mākslīgaSr-904,9 Bq/l
3.2.2.9.mākslīgaPu-239/Pu-2400,6 Bq/l
3.2.2.10.mākslīgaAm-2410,7 Bq/l
3.2.2.11.mākslīgaCo-6040 Bq/l
3.2.2.12.mākslīgaCs-1347,2 Bq/l
3.2.2.13.mākslīgaCs-13711 Bq/l
3.2.2.14.mākslīgaI-1316,2 Bq/l

3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Nr.
p. k.

 

Parametri un radionuklīdiJutības robeža3, 4Piezīmes
3.3.1.tritijs10 Bq/lTritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l
3.3.2.radons10 Bq/lRadona noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l
3.3.3.kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte0,04 Bq/lKopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 0,1 Bq/l
3.3.4.kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte0,4 Bq/lKopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 1,0 Bq/l
3.3.5.U-2380,02 Bq/l 
3.3.6.U-2340,02 Bq/l 
3.3.7.Ra-2260,04 Bq/l 
3.3.8.Ra-2280,02 Bq/lJutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka ir maz ticams, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem
Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude
3.3.9.Pb-2100,02 Bq/l 
3.3.10.Po-2100,01 Bq/l 
3.3.11.C-1420 Bq/l 
3.3.12.Sr-900,4 Bq/l 
3.3.13.Pu-239/Pu-2400,04 Bq/l 
3.3.14.Am-2410,06 Bq/l 
3.3.15.Co-600,5 Bq/l 
3.3.16.Cs-1340,5 Bq/l 
3.3.17.Cs-1370,5 Bq/l 
3.3.18.I-1310,5 Bq/l 

Piezīmes.

1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.

2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu ISO 11929 – Tipisko robežu noteikšana (lēmumu sliekšņi, noteikšanas robeža un ticamības intervāla noteikšana) jonizējošā starojuma mērījumiem – Pamatprincipi un galvenās piemērošanas jomas ar 1. un 2. veida varbūtības kļūdām par 0,05 katrā.

4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar ISO metodisko līdzekli par mērījuma nenoteiktības izteikšanu.

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235
Dzeramā ūdens monitoringā nosakāmie rādītāji un analīžu veikšanas biežums

(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.833; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1121)

1. Kārtējā monitoringā (regulārās pārbaudēs) nosakāmie rādītāji:

Nr.
p.k.

Rādītājs

Piezīmes

1.1.

alumīnijs

Nosaka, ja par flokulantu lieto alumīnija sāļus; citos gadījumos to nosaka audita pārbaudēs

1.2.

amonijs

1.3.

Clostridium perfringens, ieskaitot sporas

Nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim, ko var ietekmēt virszemes ūdens, citos gadījumos to nosaka audita pārbaudēs

1.4.

dzelzs

Nosaka, ja par flokulantu lieto dzelzs sāļus, citos gadījumos to nosaka audita pārbaudēs

1.5.

duļķainība

1.6.

Escherichia coli

1.7.

garša

1.8.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 0C
un 37 0C

Nosaka, ja ūdeni paredzēts pildīt pudelēs vai citos traukos tirdzniecībai

1.9.

krāsa

1.10.

nitrīti

Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka audita pārbaudēs

1.11.

Pseudomonas aeruginosa

Nosaka, ja ūdeni paredzēts pildīt pudelēs vai citos traukos tirdzniecībai

1.12.

smarža

1.13.

elektrovadītspēja

1.14.

kopējās koliformas

1.15.

ūdeņraža jonu koncentrācija (pH)

2. Ūdens paraugu ņemšanas1 un analīžu veikšanas minimālais biežums:

Nr.
p.k.

Gada vidējais diennakts piegādātā/pildītā ūdens daudzums piegādes zonā2, 3 (m3)

Regulāro pārbaužu paraugu skaits4, 5, 6
 gadā

Audita pārbaudes paraugu skaits4, 6
 gadā

2.1.

Ūdenim no ūdensvada, no cisternām un pārtikas uzņēmumos

2.1.1.

līdz 100

1

17

2.1.2.

101-1000

4

1

2.1.3.

1001-10000

4

+ 3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

1
+ 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.4.

10001-100000

3
+ 1 no katriem 10000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.1.5.

vairāk par 100000

10
+ 1 no katriem 25000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

2.2.

Pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai

2.2.1.

līdz 10

1

1

2.2.2.

11-60

12

1

2.2.3.

vairāk par 60

viens paraugs no katriem 5 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā

viens paraugs no katriem 100 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā

Piezīmes.

1 Paraugus ņem šo noteikumu 13.punktā noteiktajās vietās, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu prasībām. Ja dzeramo ūdeni piegādā no ūdens apgādes tīkliem, īpašu rādītāju noteikšanai paraugus drīkst ņemt piegādes zonā vai apstrādes iekārtās, ja var pierādīt, ka starp atbilstošiem rādītājiem nav būtisku atšķirību.

2 Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kur dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kur dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

3 Ūdens daudzumu aprēķina kā vidējo daudzumu kalendāra gadā. Ūdens daudzuma aprēķinā drīkst izmantot iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 litru dienā vienam iedzīvotājam.

4 Ja piegādes ir īslaicīgas, kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko piegādā cisternās, nosaka Veselības inspekcija.

5 Lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem ūdens nekaitīguma rādītājiem, analīžu biežumu var samazināt, ja to ir noteikusi Veselības inspekcija un vismaz divus gadus pēc kārtas rezultāti ir bijuši stabili un labāki, nekā noteikts 1.pielikumā. Analīžu biežumu nedrīkst samazināt vairāk kā par 50 procentiem.

6 Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteikto rādītāju vērtības.

7 Lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem ūdens nekaitīguma un kvalitātes rādītājiem, audita pārbaudes biežumu Veselības inspekcija var samazināt, bet ne retāk kā līdz vienam paraugam sešu gadu laikposmā. Veselības inspekcija nosaka, kurus šo noteikumu 1.pielikumā minētos parametrus var nenoteikt audita pārbaudē atbilstoši šo noteikumu 23.2.apakšpunkta prasībām.

Veselības ministre I.Circene
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas metodes

(Pielikums grozīts ar MK 03.01.2006. noteikumiem Nr.14; MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.214; MK 19.05.2008. noteikumiem Nr.342)

1. Rādītāji, kuriem noteiktas konkrētas analīzes metodes:

Nr.

p.k.

Rādītājs

Metode

1.1.

koliformas baktērijas un Escherichia coli (E. coli)

LVS EN ISO 9308-1:2006

"Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode"

1.2.

enterokoki

LVS EN ISO 7899-2:2006

"Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode"

1.3.

Pseudomonas aeruginosa

LVS EN 12780:2007

"Ūdens kvalitāte — Pseudomonas aeruginosa noteikšana un uzskaite ar membrānu filtrācijas metodi"

1.4.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C

LVSENISO6222:1999

"Ūdens kvalitāte — Kultivētu mikroorganismu uzskaite — Koloniju skaits, inokulējot barojošā agara barotnē"

1.5.

mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 37 °C

LVSENISO6222:1999

"Ūdens kvalitāte — Kultivētu mikroorganismu uzskaite — Koloniju skaits, inokulējot barojošā agara barotnē"

1.6.

Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)

LVS EN 26461-2:2007

"Ūdens kvalitāte — Sulfītus reducējošo anaerobu (Clostridia) sporu noteikšana un uzskaite — 2.daļa: Membrānu filtrācijas metode"

2. Rādītāji, kuriem noteikts efektivitātes raksturojums1:

Nr.
p.k.

Rādītājs

Rezultātu ticamība 2, 3 (%)

Rezultātu precizitāte 2, 4 (%)

Metodes zemākā noteikšanas robeža 2, 5
 (% no normētās vērtības)

Piezīmes

1

2

3

4

5

6

2.1.

akrilamīds

15

15

25

2.2.

alumīnijs

10

10

10

2.3.

amonijs

10

10

10

2.4.

antimons

25

25

25

2.5.

arsēns

10

10

10

2.6.

benzols

25

25

25

2.7.

benzo(a)pirēns

25

25

25

2.8.

bors

10

10

10

2.9.

bromāti

25

25

25

2.10.

cianīdi

10

10

10

Jānosaka visu veidu summa

2.11.

1,2-dihloretāns

25

25

10

2.12.

dzelzs

10

10

10

2.13.

dzīvsudrabs

20

10

20

2.14.

elektrovadītspēja

10

10

10

2.15.

epihlorhidrīns

15

15

25

2.16.

fluorīdi

10

10

10

2.17.

hlorīdi

10

10

10

2.18.

hroms

10

10

10

2.19.

kadmijs

10

10

10

2.20.

mangāns

10

10

10

2.21.

nātrijs

10

10

10

2.22.

niķelis

10

10

10

2.23.

nitrāti

10

10

10

2.24.

nitrīti

10

10

10

2.25.

oksidējamība

25

25

10

Oksidāciju veic 10 minūtes 100 oC temperatūrā ar kālija permanganātu skābā vidē

2.26.

pesticīdi

25

25

25

Atsevišķiem pesticīdiem

2.27.

policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

25

25

25

Noteikšanas rādītāji piemērojami atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 25 % precizitāti no 1.pielikumā no­teiktajām normām

2.28.

selēns

10

10

10

2.29.

sulfāti

10

10

10

2.30.

svins

10

10

10

2.31.

tetrahloretēns

25

25

10

Noteikšanas rādītāji piemērojami at­sevišķām vielām, kas nosakāmas ar 50 % precizitāti no 1.pielikumā no­teiktajām normām

2.32.

trihalometāni (kopā)

25

25

10

Noteikšanas rādītāji piemērojami atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 25 % precizitāti no 1.pielikumā no­teiktajām normām

2.33.

trihloretēns

25

25

10

Noteikšanas rādītāji piemērojami at­sevišķām vielām, kas nosakāmas ar 50 % precizitāti no 1.pielikumā no­teiktajām normām

2.34.

ūdeņraža jonu koncentrācijai

0,2 pH vienības

Metodes precizitāte ne mazāka par 0,2 pH vienībām

2.35.

varš

10

10

10

2.36.

vinilhlorīds

15

15

25

Piezīmes.

1 Šī pielikuma 2.punktā noteiktajiem rādītājiem efektivitātes raksturojums ir tāds, ka var lietot analīzes metodes, ar kurām sasniedzama vismaz tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un ticamība, kā norādīts šajā tabulā.

2 Neatkarīgi no izmantotās analīzes jutības (metodes zemākās noteikšanas robeža), rezultātus norāda, izmantojot vismaz to pašu decimālo skaitļu daudzumu rādītāja lielumam, kā noteikts 1.pielikuma 2. un 3.punktā.

3 LVS ISO 5725-1:2006+TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (rezultātu patiesums un precizitāte) – 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas”, LVS ISO 5725-2:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (patiesums un precizitāte) – 2.daļa: Pamatmetode mērīšanas standartmetodes atkārtojamības un reproducējamības noteikšanai”, LVS ISO 5725-3:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu pareizība (patiesums un konverģentums) – 3.daļa: Mērīšanas standartmetodes precizitātes starprādītāji”, LVS ISO 5725-4:2006 “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) – 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes”, LVS ISO 5725-5:2006+AC “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) – 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai”, LVS ISO 5725-6:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (patiesums un precizitāte) – 6.daļa: Pareizības vērtību lietošana praksē” – sistemātiskā kļūda, kuru izsaka kā atšķirību starp rādītāja patieso lielumu un pēc pietiekami liela analīžu atkārtojumu skaita iegūto vidējo lielumu.

4 LVS ISO 5725-1:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (rezultātu patiesums un precizitāte) – 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas”, LVS ISO 5725-2:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (patiesums un precizitāte) – 2.daļa: Pamatmetode mērīšanas standartmetodes atkārtojamības un reproducējamības noteikšanai”, LVS ISO 5725-3:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu pareizība (patiesums un konverģentums) – 3.daļa: Mērīšanas standartmetodes precizitātes starprādītāji”, LVS ISO 5725-4:2006 “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) – 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes”, LVS ISO 5725-5:2006+AC “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) – 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai”, LVS ISO 5725-6:2006 + TC1 “Mērīšanas metožu un rezultātu pareizība (patiesums un precizitāte) – 6.daļa: Pareizības vērtību lietošana praksē” – nejauša kļūda, kuru izsaka kā standarta novirzi (grupas ietvaros vai starp grupām) no vidējā noteiktā rādītāja lieluma. Pieļaujamā precizitāte ir divkārša standartnovirze.

5 Metodes zemākā noteikšanas robeža - trīskārša standartnovirze dabīgā ūdens paraugam ar zemāko attiecīgā rādītāja koncentrāciju, kura nosakāma ar izmantoto metodi, vai pieckārša standartnovirze kontrolparaugam.

Veselības ministre I.Circene
  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 235Pieņemts: 29.04.2003.Stājas spēkā: 31.05.2003.Zaudē spēku: 17.11.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 81, 30.05.2003.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
75442
{"selected":{"value":"28.11.2015","content":"<font class='s-1'>28.11.2015.-16.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.11.2015","iso_value":"2015\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2015.-16.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.04.2012","iso_value":"2012\/04\/28","content":"<font class='s-1'>28.04.2012.-27.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-27.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2010","iso_value":"2010\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2009","iso_value":"2009\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2009.-29.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","iso_value":"2009\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-02.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.05.2008","iso_value":"2008\/05\/23","content":"<font class='s-1'>23.05.2008.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.03.2007","iso_value":"2007\/03\/31","content":"<font class='s-1'>31.03.2007.-22.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.2006","iso_value":"2006\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.2006.-30.03.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.12.2005","iso_value":"2005\/12\/10","content":"<font class='s-1'>10.12.2005.-06.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.05.2003","iso_value":"2003\/05\/31","content":"<font class='s-1'>31.05.2003.-09.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.11.2015
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"