Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999.gada 23.februārī Noteikumi Nr. 63

Rīgā (prot. Nr. 14, 16.§)

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības

Izdoti saskaņā ar

Pārtikas aprites uzraudzības

likuma 4.panta otro daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības dzeramajam ūdenim.

2. Dzeramais ūdens ir virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, kā arī izmantošanai pārtikas rūpniecībā vai tirdzniecībā neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdens apgādes tīkliem vai fasētā veidā), un atbilst šajos noteikumos noteiktajām normām.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. dabīgajiem galda minerālūdeņiem un ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzinušas pilnvarotas kompetentas institūcijas;

3.2. dzeramo ūdeni no atsevišķām ieguves vai piegādes vietām, kuru izmanto ne vairāk kā 50 personu un kura piegādes apjoms nepārsniedz 10 m3 diennaktī, ja tas netiek realizēts tirdzniecībā.

4. Ja, nosakot dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus (1.pielikums), ūdens paraugā atrod Escherichia coli, enterokokus vai zarnu nūjiņu grupas baktērijas, nekavējoties veic atkārtotu ūdens pārbaudi. Ja atkārtoti pārbaudītajā ūdens paraugā zarnu nūjiņu grupas baktēriju skaits ir lielāks par 2/100 ml, atrasta Escherichia coli vai enterokoki, ūdenī nosaka patogēnās enterobaktērijas.

5. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt mikroorganismus (izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētos mikroorganismus), parazītus un piemaisījumus tādā daudzumā (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai.

6. Ja ir pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādos daudzumos (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai, ražotājs nekavējoties nodrošina dzeramā ūdens pārbaudi.

7. Ja dzeramo ūdeni apstrādājot arī dezinficē, ražotājs kontrolē dezinfekcijas efektivitāti (1.pielikuma 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunkts).

8. Ja dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām, ražotājs veic korektīvus pasākumus, lai atjaunotu ūdens nekaitīgumu un novērstu draudus patērētāju veselībai.

9. Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām, bet tas nerada draudus patērētāju veselībai un citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, labklājības ministrs pēc saskaņošanas ar Pārtikas padomi var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas prasības - īpašas nekaitīguma normas - uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, minēto normu piemērošanu var vēl pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

10. Nosakot dzeramajam ūdenim īpašas nekaitīguma normas saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, norāda:

10.1. pamatojumu;

10.2. rādītājus, kuriem piemēro īpašās nekaitīguma normas, un attiecīgo rādītāju maksimāli pieļaujamās normas;

10.3. teritoriju, kurā piemērojamas īpašās nekaitīguma normas;

10.4. piegādājamo dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;

10.5. piemērojamo uzraudzības un kontroles shēmu;

10.6. iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;

10.7. laiku, uz kuru tiek noteiktas īpašās nekaitīguma normas.

11. Institūcijas, kas veic valsts uzraudzību un kontroli, kā arī Ministru kabineta pilnvarotās kompetentās institūcijas izstrādā kontroles un uzraudzības programmas, lai atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktam un 2. un 3.pielikumā noteiktajiem nekaitīguma rādītājiem, normām, metodēm un kārtībai nodrošinātu dzeramā ūdens kontroli. Dzeramā ūdens audita kontroli veic atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem rādītājiem, kuri nav minēti 2.pielikuma 1.punktā.

12. Noteikt, ka laikposmā līdz 2015.gadam nefasētajā dzeramajā ūdenī:

12.1. bromātu saturs (1.pielikuma 2.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 25 mg/l;

12.2. kopējais trihalogēnmetānu saturs (1.pielikuma 2.24.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 150 mg/l;

12.3. alumīnija saturs (1.pielikuma 3.1.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/l;

12.4. dzelzs saturs (1.pielikuma 3.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,4 mg/l;

12.5. mangāna saturs (1.pielikuma 3.11.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l;

12.6. oksidējamība (KMnO4) (1.pielikuma 3.13.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 8 mg O2/l.

 

Ministru prezidents V.Krištopans

 

Labklājības ministrs V.Makarovs

 

1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr. 63

Dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji un to normas

1. Mikrobioloģiskie rādītāji

Nr. Rādītājs Maksimāli
p.k. pieļaujamā norma
1.1. ūdensvada ūdenim:
1.1.1. Escherichia coli 0/100 ml
1.1.2. enterokoki 0/100 ml
1.2. pudelēs vai cisternās pildītajam ūdenim:
1.2.1. Escherichia coli 0/250 ml
1.2.2. enterokoki 0/250 ml
1.2.3. Pseudomonas aeruginosa 0/250 ml
1.2.4. mikroorganismu koloniju skaits 22 °C 100/ml
1.2.5. mikroorganismu koloniju skaits 37 °C 20/ml
 
2. Ķīmiskie rādītāji
Nr. Rādītājs Maksimāli
p.k. pieļaujamā norma
2.1. akrilamīds 0,1 mg/l
2.2. antimons 5,0 mg/l
2.3. arsēns 10,0 mg/l
2.4. benzols 1,0 mg/l
2.5. benzo(a)pirēns 0,01 mg/l
2.6. bors 1,0 mg/l
2.7. bromāti 10,0 mg/l
2.8. cianīdi 50,0 mg/l
2.9. 1,2-dihloretāns 3,0 mg/l
2.10. dzīvsudrabs 1,0 mg/l
2.11. epihlorhidrīns 0,1 mg/l
2.12. fluorīdi 1,5 mg/l
2.13. hroms 50,0 mg/l
2.14. kadmijs 5,0 mg/l
2.15. niķelis 20,0 mg/l
2.16. nitrāti 50,0 mg/l
2.17. nitrīti 0,5 mg/l
2.18. pesticīdi (summāri) 0,5 mg/l
2.19. pesticīdi (atsevišķi) 0,1 mg/l
2.20. policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (summāri) 0,1 mg/l
2.21. selēns 10,0 mg/l
2.22. svins 10,0 mg/l
2.23. tetrahloretāns un trihloretāns (summāri) 10,0 mg/l
2.24. trihalogēnmetāni (summāri) 100,0 mg/l
2.25. varš 2,0 mg/l
2.26. vinilhlorīds 0,5 mg/l

Piezīmes.

1. Akrilamīdu (2.1.) un epihlorhidrīnu (2.11.) nosaka kā monomēru saturu ūdenī.

2. Nosaka niķeļa (2.15.), svina (2.22.) un vara (2.25.) vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības un to nekaitīgumu.

3. Dzeramajā ūdenī nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l, ja

nitrāti (mg/l) nitrīti (mg/l)

---------- + ---------- £ 1.

50 3

4. Pesticīdu grupai (2.18. un 2.19.) pielīdzināmi augu aizsardzības līdzekļi:

4.1. organiskie insekticīdi;

4.2. organiskie herbicīdi;

4.3. organiskie fungicīdi;

4.4. organiskie nematocīdi;

4.5. organiskie askaricīdi;

4.6. organiskie algicīdi;

4.7. organiskie rodenticīdi;

4.8. organiskie slimicīdi;

4.9. tiem pielīdzinātie produkti (augšanas regulatori) un šo vielu atvasinājumi un noārdīšanās produkti.

5. Ūdenī nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama.

6. Pesticīdi (2.18.) ir visu atsevišķo pesticīdu summa.

7. Pielikuma 2.19.apakšpunktā minētā rādītāju norma attiecas uz katru pesticīdu atsevišķi. Ja dzeramajā ūdenī ir konstatēts aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds, rādītāju norma ir 0,030 mg/l.

8. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (2.20.) ir:

8.1. benzo(b)fluorantrēns;

8.2. benzo(k)fluorantrēns;

8.3. benzo(ghi)perilēns;

8.4. indeno(1,2,3-cd)pirēns.

 

3. Kontrolrādītāji

Nr. Rādītājs Maksimāli
p.k. pieļaujamā norma
3.1. alumīnijs 200,0 mg/l
3.2. amonijs 0,5 mg/l
3.3. koloniju skaits 22 °C 100/ml (fasētajā ūdenī)
3.4. zarnu nūjiņu grupas baktērijas (skaits) 0/100 ml
3.5. Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) 0/100 ml
3.6. duļķainība bez būtiskām izmaiņām
3.7. dzelzs 200,0 mg/l
3.8. garša bez būtiskām izmaiņām
3.9. hlorīdi 250,0 mg/l
3.10. krāsa bez būtiskām izmaiņām
3.11. mangāns 50,0 mg/l
3.12. nātrijs 200,0 mg/l
3.13. oksidējamība (KMnO4) 5,0 mg O2/l
3.14. smarža bez būtiskām izmaiņām
3.15. sulfāti 250,0 mg/l
3.16. ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) 6,5-9,5
3.17. elektriskā vadītspēja 2500,0 mS cm-1, ja
temperatūra ir 20 °C

Piezīmes.

1. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī zarnu nūjiņu grupas baktēriju (3.4.) daudzuma mērvienība ir skaits/250 ml.

2. Clostridium perfringens (3.5.) un tā sporu skaitu nosaka tikai tad, ja ūdeni ņem no virszemes avotiem vai to ietekmē virszemes ūdeņi. Clostridium perfringens (3.5.), ieskaitot sporas, nosaka ūdens tehnoloģiskās apstrādes efektivitātes novērtēšanai.

3. Patēriņam sagatavotajā ūdenī duļķainības rādītāja (3.6.) vērtība nedrīkst pārsniegt 1,0 nefelometriskās duļķainības vienības.

4. Ūdens nedrīkst būt korozīvs (3.9., 3.15., 3.16., 3.17.).

5. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī ūdeņraža jonu koncentrācijas (3.16.) rādītāja vērtība nedrīkst būt mazāka par 4,5. Ja fasētajā ūdenī ir palielināts oglekļa dioksīda saturs, pH vērtība var būt mazāka.

 

Labklājības ministrs V.Makarovs

2.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr. 63

Kārtējās kontroles rādītāji un paraugu ņemšanas kārtība

1. Kārtējā kontrolē nosakāmie rādītāji

Nr.p.k. Rādītājs Piezīmes
1.1. alumīnijs lietojot kā flokulantu
1.2. amonijs
1.3. Clostridium perfringens, ieskaitot sporas nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim,
ko var ietekmēt virszemes ūdens
1.4. dzelzs lietojot kā flokulantu
1.5. duļķainība
1.6. Escherichia coli
1.7. garša
1.8. mikroorganismu koloniju skaits tikai pudelēs un konteineros
22 °C un 37 °C pildītajam ūdenim
1.9. krāsa
1.10. nitrīti hlorētajam ūdenim
1.11. Pseudomonas aeruginosa tikai pudelēs un konteineros
pildītajam ūdenim
1.12. smarža
1.13. elektriskā vadītspēja
1.14. zarnu nūjiņu grupas baktērijas
1.15. ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) 6,5-9,5

 

2. Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums

Gada vidējais Kārtējās kontroles Audita kontroles
Nr. diennaktī piegādātā/ paraugu skaits paraugu skaits
p.k. pildītā ūdens (gadā) (gadā)
daudzums (m3)
2.1. ūdensvada ūdenim:
2.1.1. ne vairāk par 100 nosaka valsts pilnvarotas nosaka kompetentas
kompetentas institūcijas institūcijas
2.1.2. 100-1000 4 1
2.1.3. 1000-10000 4 1
kā arī trīs paraugi no kā arī viens paraugs no
katriem 1000 m3/d katriem 3300 m3/d
proporcionāli to daļai proporcionāli to daļai
kopējā tilpumā kopējā tilpumā
2.1.4. 10000-100000 4 3
kā arī trīs paraugi no kā arī viens paraugs no
katriem 1000 m3/d katriem 10000 m3/d
proporcionāli to daļai proporcionāli to daļai
kopējā tilpumā kopējā tilpumā
2.1.5. vairāk par 100000 4 10
kā arī trīs paraugi no kā arī viens paraugs no
katriem 1000 m3/d katriem 25000 m3/d
proporcionāli to daļai proporcionāli to daļai
kopējā tilpumā kopējā tilpumā
2.2. pudelēs vai konteineros
pildītajam ūdenim:
2.2.1. ne vairāk par 10 1 1
2.2.2. 10-60 12 1
2.2.3. vairāk par 60 viens paraugs no katriem viens paraugs no katriem
5 m3 proporcionāli to 100 m3 proporcionāli to
daudzumam kopējā tilpumā daudzumam kopējā tilpumā

Piezīmes.

1. Ja ūdeni patērētājam piegādā ar tankeru, paraugus ņem pie ūdens plūsmas izejas no tankera.

2. Pudelēs vai konteineros pildāmā ūdens paraugus ņem pirms ūdens pildīšanas.

3. Analīžu biežumu, lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem dzeramā ūdens nekaitīguma rādītājiem, var samazināt, ja ir pilnvarotu kompetentu institūciju atļauja un vismaz divus gadus pēc kārtas rezultāti ir bijuši stabili un labāki, nekā noteikts 1.pielikumā. Analīžu biežumu nedrīkst samazināt vairāk par 50 procentiem.

4. Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās ūdenim noteikto rādītāju vērtības.

 

Labklājības ministrs V.Makarovs

3.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr. 63

Ūdens nekaitīguma rādītāju noteikšanas metodes

1. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes ir reglamentētas

Nr.p.k. Rādītājs Metode
1 2 3
1.1. zarnu nūjiņu grupas baktērijas un
Escherichia coli ISO 9308-1
1.2. enterokoki ISO 7899-2
1.3. Pseudomonas aeruginosa prEN ISO 12780
1.4. mikroorganismu koloniju skaits 22 °C prEN ISO 6222
1.5. mikroorganismu koloniju skaits 37 °C prEN ISO 6222
1.6. Clostridium perfringens, ieskaitot sporas Inkubācija anaerobā vidē uz m-CP
agara membrānas 44±1 °C, 21±3
stundas ar sekojošu membrānu
filtrāciju. Saskaita necaurspīdīgās
dzeltenās kolonijas, kas pēc 20-30
sekunžu ekspozīcijas amonija
hidroksīda tvaikos krāsojas sārtas
vai sarkanas
Piezīmes.
1. m-CP agara barotnes (1.6.) sastāvs un pagatavošana.
Pamatvide:
triptoze 30,0 g
rauga ekstrakts 20,0 g
saharoze 5,0 g
L-cisteīna hidrohlorīds 1,0 g
MgSO4 7H2O 0,1 g
bromkrezolsarkanais 40,0 mg
agars 15,0 g
ūdens 1000 ml
2. Izšķīdina visas pamatvides sastāvdaļas, noregulē pH līdz 7,6, autoklavē 121 °C temperatūrā 15 minūtes, šķīdumu atdzesē un tam pievieno:
D-cikloserīnu 400 mg
polimiksīna B sulfātu 25 mg
indoksil-a-D-glikozīdu 60 mg, kas izšķīdināts 8 ml sterila ūdens
sterili filtrētu 0,5 % fenolftaleīna
difosfāta šķīdumu 20 ml
sterili filtrētu 4,5 % FeCl3 6H2O šķīdumu 2 ml

2. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes nav reglamentētas:

2.1. krāsa;

2.2. smarža;

2.3. garša;

2.4. duļķainība.

Piezīme. Nosakot duļķainību apstrādātu virszemes ūdeņu paraugos, lieto tādu analītisko metodi, ar ko var noteikt norādītos rādītāja lielumus ar 25 % ticamību, 25 % precizitāti un 25 % noteikšanas jutību.

 

3. Rādītāji, kuru noteikšanas metožu kvalitāte ir reglamentēta

Nr. Rādītājs Rezultātu Rezultātu Metodes jutība
p.k. ticamība precizitāte (procentos no
(procentos) (procentos) vērtības)
3.1. akrilamīds pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem
3.2. alumīnijs 10 10 10
3.3. amonijs 10 10 10
3.4. antimons 25 25 25
3.5. arsēns 10 10 10
3.6. benzols 25 25 25
3.7. benzo(a)pirēns 25 25 25
3.8. bors 10 10 10
3.9. bromāti 25 25 25
3.10. cianīdi (visu veidu) 10 10 10
3.11. 1,2-dihloretāns 25 25 10
3.12. dzelzs 10 10 10
3.13. dzīvsudrabs 10 10 10
3.14. elektriskā vadītspēja 10 10 10
3.15. epihlorhidrīns pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem
3.16. fluorīdi 10 10 10
3.17. hlorīdi 10 10 10
3.18. hroms 10 10 10
3.19. kadmijs 10 10 10
3.20. mangāns 10 10 10
3.21. nātrijs 10 10 10
3.22. niķelis 10 10 10
3.23. nitrāti 10 10 10
3.24. nitrīti 10 10 10
3.25. oksidējamība
(oksidāciju veic 10
minūtes 100 °C
temperatūrā ar kālija
permanganātu skābā vidē) 25 25 10
3.26. pesticīdi (nosaka
atsevišķos pesticīdus) 25 25 25
3.27. policikliskie aromā-
tiskie ogļūdeņraži 25 25 25
3.28. selēns 10 10 10
3.29. sulfāti 10 10 10
3.30. svins 10 10 10
3.31. tetrahloretāns 25 25 10
3.32. trihalogēnmetānu
summa 25 25 10
3.33. trihloretāns 25 25 10
3.34. ūdeņraža jonu 0,2 pH vienības metodes precizitāte
koncentrācija ne mazāka par
0,2 pH vienībām
3.35. varš 10 10 10
3.36. vinilhlorīds pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem

Piezīmes.

1. Rezultātu ticamība - sistemātiska kļūda, kuru izsaka kā atšķirību starp rādītāja patieso lielumu un pēc pietiekami liela analīžu atkārtojumu skaita iegūto vidējo lielumu.

2. Rezultātu precizitāte - gadījuma kļūda, kuru izsaka kā standartnovirzi no vidējā noteiktā rādītāja lieluma. Pieļaujamā precizitāte ir divkārša standartnovirze.

3. Metodes jutība - trīskārša standartnovirze dabīgā ūdens paraugam ar zemāko attiecīgā rādītāja koncentrāciju, kura nosakāma ar izmantoto metodi, vai pieckārša standartnovirze kontrolparaugam.

4. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (3.27.) un trihalogēnmetānu (3.32.) summas noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 25 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.

5. Tetrahloretāna (3.31.) un trihloretāna (3.33.) noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 50 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.

Labklājības ministrs V.Makarovs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 63Pieņemts: 23.02.1999.Stājas spēkā: 03.03.1999.Zaudē spēku: 31.05.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 57/59, 02.03.1999.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
22311
03.03.1999
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva